Arhīva kalendārs

« February 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728

Sestdien, 6. februārī, plkst. 18.00, tiešsaistē no Koncertzāles “Cēsis” izskanēs koncerts, kurā savu pirmo kopīgo programmu piedāvās Cēsu koncertzāles šī gada rezidences mākslinieki - vijolniece Kristīne Balanas, čelliste Margarita Balanas un vijolnieks Roberts Balanas. Kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga un britu diriģentu Benu Palmeru – gan solo, gan spēlējot visiem trim ansamblī, Balanas izpildījumā dzirdēsim Vivaldi, Mendelzsona, Rota, Monna, Pērta un Sarasates skaņdarbus.

 

Koncertzāles “Cēsis” šī gada programmas pirmais simfoniskās mūzikas koncerts atklās talantīgu jaunās paaudzes mūziķu ģimeni jeb trīs Balanas – vijolniekus Kristīni un Robertu un čellisti Margaritu, kuru mītnes vietas Eiropā šobrīd ir Londona un Berlīne. Māsas jau vairākkārt uzstājušās šajā zālē – gan solo, gan duetā, savukārt brālim Robertam gaidāma debija Cēsīs.

Uzsākot savu rezidenci Koncertzālē “Cēsis”, Trīs Balanas pirmajai koncertprogrammai izraudzījušies skaņdarbus, kas izceļ jaunību, tās vieglumu un reizē trauslumu. Programmā iekļautos vairāku laikmetu meistardarbus vieno uzdrīkstēšanās, kā arī neizbēgamais traģisms.

Koncerta pirmā daļā iesāksies ar garīguma apvīto Arvo Pērta Fratres Roberta Balanas interpretācijā. Turpinājumā - virtuozais Georga Matiassa Monna čellkoncerts Margaritas Balanas sniegumā, kā arī vētrainais Antonio Vivaldi koncerts divām vijolēm un čellam, kurā uzmirdzēs visu trīs solistu meistarība.

Sestdienas koncerta programmas otrajā daļā skanēs Hansa Rotta mūzika, ko apbrīnoja gan viņa laikabiedri, gan skolotājs Antons Brukners un skolasbiedrs Gustavs Mālers. Diemžēl komponista dzīve traģiski aprāvās jau 26 gadu vecumā. Cēsīs orķestra Sinfonietta Rīga izpildījumā dzirdēsim Rotta simfoniju stīgu orķestrim Labemol mažorā.

Vēl viens radošā mūža agrīnā periodā radīts skaņdarbs - Fēliksa Mendelszona Vijoļkoncerts, kuru komponists radījis būdams vien 13 gadus vecs, koncertā skanēs Kristīnes Balanas lasījumā. Savukārt koncerta izskaņā uz skatuves atkal redzēsim visus trīs Balanas izpildām īpaši šai programmai radītu aranžiju spāņu komponista Pablo de Sarasates Navarra divām vijolēm un čellam. Šajā enerģiskajā spāņu dejā solisti ar neskaitāmiem instrumentu spēles tehniskajiem paņēmieniem apliecinās savu virtuozitāti, kā arī lielisko saspēli, kas iespējama pateicoties ciešajām ģimenes saitēm.

6. februāra tiešsaistes koncerts “Trīs Balanas un Sinfonietta Rīga” būs skatāms Koncertzāles “Cēsis” mājaslapā www.cesukoncertzale.lv un Biļešu paradīzes vietnē internetā, pirms tam par 8 EUR iegādājoties tiešsaistes pieejas kodu.

Biļeti/pieejas kodu uz tiešsaistes koncertu iespējams ir iegādāties Biļešu Paradīzes mājaslapā www.bilesuparadize.lv.

Ja gadījumā tiešsaiste ir nokavēta, vai ir vēlme koncertu noskatīties atkārtoti, tad ar jau iegādāto biļeti/kodu to būs iespēja darīt līdz 7. februāra plkst. 23.50. Arī biļešu tirdzniecība turpināsies visu šo laiku.

 

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

5. februārī no plkst. 10.00 līdz 13.00 notiks tiešsaistes saruna "Kultūra attīstībai un izaugsmei: Valmiera un Valmieras novads Eiropas kultūrtelpā".

 

Sarunā piedalīsies

Eiropas Parlamenta deputāte un Kultūras un izglītības komitejas viceprezidente Dace Melbārde,
pilsētplānošanas eksperts, antropologs, Vefresh inovāciju apkaimes vadītājs Viesturs Celmiņš,
Reinis Suhanovs, Valmieras pilsētas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 mākslinieciskās programmas vadītājs,
Valmieras kultūras centra direktors Toms Upners,
Valmieras pilsētas pašvaldības galvenā kultūras projektu vadītāja Liene Jakobsone.

Tāpat ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem dalīsies māksliniece Sigita Sniegs un rakstnieks Kirils Kobrins (ENG).

Sarunā acināti piedalīties Valmieras pilsētas un topošā Valmieras novada kultūras ekspertIi un entuziasti, mediju pārstāvji, kā arī ikviens interesents.

Saruna tiks translēta tiešsaistē Valmieras pilsētas Facebook (https://fb.me/e/3LiEwDwtQ) un Youtube kontos.  

Jautājumus aicinām uzdot, rakstot uz info PIE valmiera PUNKTS lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Kristīne Melece
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja 
E-pasts: Dace.Jase PIE valmiera PUNKTS lv

Koncertu cikls “Pērles kabatā” iepazīstina ar Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautām vērtībām – tautas mūzikas instrumentu spēles tradīcijām. Piecos tiešsaistes koncertos iespējams iepazīt Pēterburgas ermoņiku,  caurspēlējamās un dūru cītaras, Ieviņa ermoņikas un mazo bundziņu spēli.

Pērles, kas paslēptas kabatā, iemirdzas tad, kad tiek izceltas gaismā, pārsteidzot citus un priecējot pašu prasmju pārmantotāju. Biedrības “Skaņumāja” organizētajā tautas mūzikas  koncertu ciklā “Pērles kabatā” iespējams uzzināt, kā Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautās muzicēšanas prasmes tiek uzturētas dzīvā tradīcijā, kas ir viens no nosacījumiem, lai šīs prasmes tiktu iekļautas sarakstā.

Koncertu ciklu atklāj tā idejas autors, etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs: “Nemateriālais kultūras mantojums – tās ir prasmes, kas ir saglabājušās ilgākā laika gaitā un joprojām tiek uzturētas dzīvas. Joprojām ir cilvēki, kas labprāt tās apgūst un ar tām nodarbojas ikdienā. Mūzikas instrumentu spēle ir viena no šīm prasmēm, kuras mēs Latvijā atzīstam par krāsainu papildinājumu mūsu kultūrvidei.”

Koncertos piedalās gan tautas muzikanti, kas spēles prasmes pārmantojuši dzīvā tradīcijā ģimenē vai vietējā kopienā, gan mūsdienu spēlmaņi, kas tās apguvuši pašmācībā vai biedrības “Skaņumāja” organizētajos tautas mūzikas instrumentu spēles kursos. Tādējādi koncertu skatītājiem ir iespēja novērtēt, kā mūsdienās nemateriālā kultūras mantojuma prasmes tiek koptas, attīstītas un saglabātas dzīvā tradīcijā.

Savā pieredzē dalās viens no koncerta dalībniekiem, Pēterburgas ermoņiku spēlmanis Pēteris Justs: “Aprunājos ar profesionāli, jautājot, vai tāds sirmiem matiem vēl var iemācīties? Viņš saka, droši! Un te, Skaņumājā, valda tāda laba aura, vienmēr tieku atbalstīts un iedrošināts. Bet sāku spēlēt spīta pēc – domāju, vai tad mans tētis bija daudz gudrāks par mani, ka viņš mācēja spēlēt šo sarežģīto instrumentu? Zinātāji piekritīs, ka šīs nav parastas ermoņikas – grūti spēlēt. Bet kaut kā pamazām laužos uz priekšu.”

Līdzās Latgalei tradicionālo Pēterburgas ermoņiku un mazo bundziņu, kas Latgalē zināmas kā bubyns, spēlei, koncertos iespējams dzirdēt arī savulaik Latvijā izgatavotās un Vidzemē tik iecienītās Ieviņa ermoņikas un retāk plašākai sabiedrībai zināmās caurspēlējamās cītaras un dūru cītaras, kas piedzīvojušas jaunu tradīcijas atdzimšanu tautas mūzikas kapelās daudzviet Latvijā.

Jau kopš saraksta izveides biedrība “Skaņumāja” mērķtiecīgi strādā, lai arvien jaunas muzikālās prasmes tiktu atzītas par Latvijas Nemateriālo kultūras mantojumu. Ar muzicēšanas prasmēm saraksts tika papildināts jau tā pirmajā gadā, 2017. gadā iekļaujot Latgales mazo bundziņu spēles prasmes un Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīciju. Bet nupat 2020. gada nogalē nemateriālā kultūras mantojuma saraksts tika papildināts ar dūru cītaras būvēšanas un spēles tradīciju.

Koncertu cikls “Pērles kabatā” skatāms biedrības “Skaņumāja” sociālā tīklā “YouTube” kontā un brīvi pieejams ikvienam latviešu tautas mūzikas interesentam visā pasaulē. Tāpat koncertu var vērot biedrības “Skaņumāja” mājaslapā, kur līdzās video ierakstiem lasāms plašs izziņas materiāls par katru no mūzikas instrumentiem.

 

Koncertu cikla "Pērles kabatā" programma:

Pēterburgas ermoņikas. 

Piedalās: Alberts Mednis, Oskars Patjanko, Ilona Dzērve-Tālute, Austra Eriņa, Pēteris Justs, Irēna Skrinda, Lauris Neikens un Andris Rutkis.

Caurspēlējamās cītaras.

 

Piedalās: Valters Reiznieks, Ilmārs Pumpurs, tautas muzikanti “Ziemeļmala” (Valters Reiznieks, Estere Eglīte, Annija Petrušova, Dana Silāja).

Ieviņa ermoņikas.

 

Piedalās: Oskars Patjanko, Juris Golvers, Valdis Andersons, tautas mūzikas grupa “Brička” (Līga Broduža, Līva Priede, Andris Rutkovskis).

Dūru cītaras.

 

Piedalās: Juris Golvers, Valdis Andersons, Valters Reiznieks, Reinis Noviks, Inga Stafecka, Rasma Igaune, Gunārs Igaunis, kapela “Hāgenskalna muzikanti” (Sandra Lipska, Zane Kriumane, Rolands Zelčs, Ilmārs Pumpurs).

Mazās bundziņas (latgaliski: bubyns).

 

Piedalās: “Skaņumājas muzikanti” (Sandra Lipska, Ilmārs Pumpurs, Alma Pumpure), folkloras kopa “Josta” (Indra Jaundāldere, Ilze Vecmane, Īra Ārberga, Anatolijs Onckulis), tautas mūzikas grupa “Brička” (Līga Broduža, Līva Priede, Andris Rutkovskis).

 

Koncertu ciklu veidojusi biedrība “Skaņumāja” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" atbalstu, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.

 

Sagatavoja: Jānis Dzimtais,

biedrības “Skaņumāja”

sabiedrisko attiecību speciālists