.png)
|
Arhīva kalendārs
Sēdē VPR attīstības padomes locekļi rosināja papildināt vērtēšanas kritērijus un starp tiem turpmāk ierindot arī ģeogrāfisko koeficientu, kas ļautu realizēt kultūras programmas projektus vienmērīgi visā reģiona teritorijā. Padomes locekļi norādīja, ka vērtēšanā vēlētos redzēt plašāku pašvaldību pārstāvju līdzdalību, kuri varētu sniegt rekomendācijas par atbalstāmiem projektiem konkrētā novada teritorijā. Klātesošie uzdeva jautājumus arī par finanšu pārdales principiem, paužot neizpratni par metodiku, kā tiek piešķirts finansējums kultūras projektu ieviešanai konkrētā reģionā, jo līdz šim tas starp reģioniem nav bijis proporcionāls teritorijas lielumam. Papildus šim, neskaidrības vieš arī jaunās projektu konkursa teritorijas administrēšanas kārtība, jo vēsturisko zemju robežas ievērojami atšķiras no plānošanas reģionu robežām. Jāpiebilst, ka atsevišķas Vidzemes plānošanas reģionā ietilpstošās teritorijas (Varakļānu novads, Alūksnes novada Liepnas pagasts un Madonas novada Barkavas pagasts un Ošupes pagasts) pēc vēsturisko zemju sadalījuma iekļaujas Latgales vēsturiskajā zemē. Neskaidrs bija arī jautājums par to, vai turpmāk tiks saglabātas iespējas projektu konkursa nolikumā ņemt vērā plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentos definētās prioritātes, kā arī sabiedrības balsojumā noskaidrotos prioritāri atbalstāmos kultūras virzienus Vidzemē. Vidzemes plānošanas reģions līdz šim bijis arī vienīgais, kas izstrādāja elektronisku projektu pieteikumu sistēmu, nodrošinot projektu pieteicējiem ērtu pieteikšanos. Ņemot vērā jaunajā mērķprogrammā paredzētās teritoriālās izmaiņas, Vidzemes plānošanas reģionam ir jārod finanšu līdzekļi sistēmas uzlabojumiem, kā arī pastāv bažas par saspringto laika plānojumu, ņemot vērā, ka programmas īstenošanai tiks piešķirti valsts budžeta līdzekļi, taču likumprojekts vēl nav skatīts Saeimā 2. lasījumā. Paredzams, ka projektu konkursu izsludināšanas un projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš būs ļoti īss. Šie un citi jautājumi tiks pārrunāti arī trešdien, 8. martā Valsts Kultūrkapitāla fonda organizētajā sanāksmē, kurā no Vidzemes reģiona tika deleģēts piedalīties Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Sanāksmē piedalīsies arī VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa un projektu vadītāja Lelde Ābele. Līdz šim jau piecpadsmit gadus Vidzemes plānošanas reģions ir īstenojis Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīto projektu “Vidzemes kultūras programma”. Vidzemes kultūras programmas mērķis bija nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes kultūrvēsturiskajam novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi, kā arī veicinot jaunradi. Katru gadu nolikumā tika iestrādātas arī prioritārās atbalstāmās jomas, kas tika noskaidrotas sabiedrības balsojumā. Vēl 2022. gadā Vidzemes kultūras programmā tika iesniegts 141 projekta pieteikums, finansējums tika piešķirts 47 projektu realizēšanai ar kopējo budžetu 127 110,00 eiro. Gada ietvaros dažādās vietās Vidzemē notika 207 kultūras pasākumi un aktivitātes, ko atbalstīja Vidzemes kultūras programma: meistardarbnīcas, koncerti, festivāli, izrādes, grāmatas izdošana , video digitalizācija, u.c.
Attēlā: Kultūras programmas projektu ieviešanas teritorijas pēc 2023. gada pēc kultūrvēsturisko zemju iedalījuma principa Jautājumiem: Lelde Ābele, Vidzemes kultūras programmas projekta vadītāja, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv [1] Mērķprogramma „Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma“ aizstās iepriekšējos gados īstenoto mērķprogrammu „Atbalsts kultūras programmām reģionos “, ko finansiāli atbalstīja AS “Latvijas valsts meži”. Turpmāk programma tiks īstenota administrējot un organizējot Kultūras programmu projektu konkursus latviešu vēsturiskajās zemēs - Kurzemē, Latgalē, Vidzemē (izņemot Rīgas valstspilsētu), Zemgalē un Sēlijā.
Vīri platmalēs vēro koku pludināšanu Gaujā, trīs jaunieši ar sunīti klēpī, aptieka, kur plauktos rindojas iespaidīgs skaits tinktūru pudelīšu, bet uz letes – kases aparāts ar greznu metāla apdari, ieskats karnevālā, kas notika pirms apmēram 90 gadiem, divi priecīga paskata jauni vīrieši ar iespaidīgu lomu – zivi gandrīz pašu augumā, aita un suns, satikušies kādas mājas pagalmā, melnā stārķa ligzda, Strenču galvenās ielas bruģēšana, slimnīcas un tilta būvniecība, pat Saules aptumsums. Fotogrāfs Dāvis Spunde (1878–1960) atstājis unikālu mantojumu un vēstures liecības ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, fotogrāfijās, iesaistoties iedzīvotājiem, dokumentējot mazpilsētas dzīvi un iemūžinot neskaitāmus stāstus. Šī gada 8. martā apritēs fotogrāfa 145. gadskārta. “Dāvis Spunde mēdza teikt, ka fotografē Strenčus, lai saglabātu liecības vēsturei. Mana ģimene Strenčos dzīvo jau trešajā paaudzē, kopš bērnības atceros skaistās bildes. Viņš fotografēja ne tikai portretus, bet arī saviesīgo dzīvi, dabu, cilvēkus darbos, dažāda veida būvniecību, ir pat skati no augšas. Lai tie taptu, Dāvis Spunde diezgan bieži bija redzams, kāpelējam pa jumtiem, jo tolaik jau droni fotografēšanai nebija. Un arī fotoaparāts nemaz nebija tik viegli pārvietojams izmēra dēļ,” stāsta Strenču pamatskolas vēstures skolotāja Sarmīte Krūze. Viņas klases telpā ir divi balti koka krēsli. Tie apskatāmi arī senajās fotogrāfijās – šajos krēslos sēdējuši daudzi cilvēki, pozēdami Dāvim Spundem. “Bērniem saku, ka drīkst pasēdēt krēslos, tad būs sazobīte ar Dāvi Spundi. Viņa bildes runā pašas par sevi. Tāds pieprasījums bija, ka cilvēki pat pasūtīja lielformāta fotogrāfijas rāmī un lika mājās pie sienas kā skaistu gleznojumu. Viņš gatavoja arī fotokartītes ar brīnišķīgiem skatiem, ko cilvēki sūtīja pa pastu kā sveicienu. Dāvja Spundes fotogrāfijas ir ar odziņu, viņam bija svarīgi ne tikai dokumentēt, bet fotogrāfijām bija jābūt skaistām, interesantām, tāpēc viņš tam veltīja daudz laika. Piemēram, lai nofotografētu melnā stārķa ligzdu, Dāvis Spunde esot sēdējis kokā vairākas dienas.” Dāvis Spunde dzimis Vijciema pagastā. Kā liecina atmiņu stāsti, tēvs mazo Dāvi paņēmis līdzi uz tirgu Smiltenē, kur viņš redzējis, kā strādā fotogrāfs. Interese bijusi tik liela, ka jaunekļa gados Dāvis Spunde devies mācīties uz Rīgu pie kāda baltvācu fotogrāfa, kurš ieteicis jauneklim atvērt savu darbnīcu. “Viņam bija jau 30 gadi, kad pārcēlās uz Strenčiem un atvēra savu darbnīcu. Ar milzīgu azartu metās visos notikumos. Ne tikai fotografēja, bet arī iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. Mēdza teikt, ka Dāvja Spundes darbnīcai darbalaika neesot. Un cilvēki labprāt viņu aicināja gan savos īpašajos, gan ikdienas notikumos. Piemēram, kad meitenes sadomāja iet uz Gaujmalu fotografēties, teica, ka saukšot Spundīti līdzi. Nevis Dāvi vai Spundi, bet Spundīti.” Sarmīte Krūze stāsta, ka viņai arī profesionālajā ziņā, esot vēstures skolotājai, ir ļoti interesanti pētīt fotogrāfijas. “Var redzēt modi, infrastruktūru, varu, svētkus, ikdienu. Uzskaitot fotogrāfijas tematiski, varam redzēt, ka tur atainoti cilvēki formastērpos, armija, daba, pilsētvide, fiziskais darbs, Gauja, ģimenes foto, iekštelpas, kopbildes, svētki, pašdarbība, portreti, Saules aptumsums. Šķiet neticami tā laika tehniskajām iespējām, bet te ir šī fotogrāfija. Viņš fotografējis aptumsumu posmos, norādot konkrētu laiku. Interesanti, ka daudzās fotogrāfijās ir arī dzīvnieki – suņi, govis, zirgi, aitas u.c., tas nemaz nebija tik viegli nobildēt kustīgu dzīvnieku, lai fotogrāfija nebūtu miglaina, jo fotografēšanas brīdis ilga vairākas sekundes. Fotokameras bija gan pārnēsājamas, gan uz statīva, tajās varēja ievietot 6–12 stikla plates.” Fotogrāfijas un ievērojamais skaits stikla plāksnītēs iemūžinātie negatīvi fotodarbnīcas, ko Dāvis Spunde Strenčos sāka būvēt ap 1910. gadu un kurai bija stikla jumts, bēniņos glabājās līdz 2004. gadam, līdz unikālā laika liecība nonāca Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Muzejam sadarbojoties ar grāmatu izdevēju “Orbīta”, daļa arhīva apskatāma fotogrāmatā “Stikla Strenči”. Tā nominēta konkursā Paris Photo–Aperture Foundation PhotoBook Awards 2020, kā arī fotofestivālā Rencontres d’Arles, abos konkursos grāmatai iekļūstot finālistu sarakstā starp pasaules desmit labākajām fotogrāmatām. Fotogrāmatā ”Stikla Strenči” iekļautas fotogrāfijas, kas tapušas no Strenču fotodarbnīcas arhīva stikla fotoplatēm. Tie ir starpkaru perioda attēli, atainojot Strenču iedzīvotāju ikdienas un svētku mirkļus. Fotogrāfs Dāvis Spunde atdusas Strenču kapsētā, kur uzstādīts īpašs piemineklis, atainojot fotoaparātu, un iemūžināts viņa teiktais: “Es fotografēju Strenčus un saglabāju liecības vēsturei.” Jāpiemin, ka arī šogad ikviens aicināts piedalīties foto akcijā, iemūžinot vietas, notikumus un cilvēkus starp diviem saullēktiem no 8.marta rīta līdz 9.marta rītam. Fiksētās fotogrāfijas lūgums iesūtīt elektroniski: strencu.biblioteka PIE vb.valmierasnovads PUNKTS lv līdz 14. martam. Plašāk šeit. Fotogrāfijas apkopotas, rakstot projektu “Starp diviem kariem” (pieejams Strenču bibliotēkā), kā arī no personīgā arhīva, fotogrāfijas ir Latvijas Fotogrāfijas muzeja arhīvā
Informāciju sagatavoja:
.
Nodarbības notiek: 8. martā, 22. martā, 5. aprīlī, 19. aprīlī, 3. maijā, 17. maijā. Par pielietojamo improvizāciju Aija Iesalniece 2022. gadā apgāda “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Improvizē savai izaugsmei” raksta: “Tā ir jaudīga mācību metode visu vecumu cilvēkiem, kas praktiskā darbībā palīdz apgūt darbā un ikdienā nepieciešamās prasmes. Mācības ir īsu un fokusētu spēļu kopums, kas ļauj teoriju praktizēt mācību telpā – psiholoģiski drošā vidē. Praktizējot jaunu prasmi spēļu veidā, dalībnieks iegūst pozitīvus impulsus, kas ļauj prasmei nostiprināties un dabiski izpausties. Tas nozīmē, ka negaidītās vai nepārtraukti mainīgās situācijās dalībnieks spēs saglabāt mieru un asu prātu, lai rastu veiksmīgus risinājumus un pārliecinoši izmantotu savas zināšanas un pieredzi tad, kad to visvairāk vajag.” Aija Iesalniece ir pielietojamās improvizācijas ieviesēja Latvijā – vieslektore augstskolās komunikācijas un improvizācijas kursu programmās; starptautiskās pielietojamās improvizācijas apvienības “Applied Improvisation Network” biedre; sertificēta supervizore un vadības psiholoģijas maģistre, kura savā darbā pētījusi un izstrādājusi improvizācijas teātra metožu pielietojumu supervīziju un personības izaugsmes treniņu kursiem un lekcijām. Drosme un pārliecība rīkoties, spēja pielāgoties neparedzamajam, prasme saskatīt iespējas izaicinošās situācijās – par šīm un vēl citām tēmām improvizēsim Aijas Iesalnieces vadītajās nodarbībās “Improvizē savai izaugsmei” Vaidavas pagasta bibliotēkā. Dalība bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
.
Deviņās kultūras nozarēs kopumā šajā konkursā bija iesniegti 1 162 projekti, pieprasot finansējumu vairāk kā 7 miljonu eiro apmērā. Tādējādi: atbalstīti ir 47% projektu pieteikumu.
Atbalstīto projektu saraksts: https://ej.uz/rezultati_2023_1
MĒRĶPROGRAMMU KONKURSOS atbalstīti 70 projekti 512 tūkstošu eiro apmērā Mērķprogrammā “Muzeju nozares attīstības programma” finansējums piešķirts 29 projektiem kopumā 200 tūkstošu eiro apmērā. Mērķprogrammā “Mūzikas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana” finansējums piešķirts 31 projektam kopumā 120 tūkstošu eiro apmērā. Mērķprogrammā “Dizaina un arhitektūras izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana” piešķirts finansējums 6 projektiem kopumā 30 tūkstoši eiro apmērā. Mērķprogrammā “Mazbudžeta pilnmetrāžas spēlfilmu un spēles īsfilmu ražošana” finansējums piešķirts 3 projektiem kopumā 161 tūkstošu eiro apmērā.
Atbalstīto projektu saraksts: https://ej.uz/rezultati_merkprogrammas Savukārt mērķprogrammā “Radošo stipendiju programma Ukrainas pilsoņiem” piešķirtas 3 stipendijas.
PAR TUPRMĀKAJIEM VKKF KONKURSIEM: Nesenajā VKKF Padomes sēdē papildus konkursu rezultātu apstiprināšanai, tika lemts arī par turpmākajiem konkursiem:
Mērķprogrammas konkursa virsmērķis ir stiprināt Latvijas neakadēmiskās mūzikas industrijas kā nozīmīgas radošo industriju un tautsaimniecības nozares konkurētspēju un eksportspēju, atbalstot ieiešanu ārvalstu tirgos, kā arī atbalstīt Latvijas mūzikas izpildītājus un veicināt jaunradi. Programmā pieejamais finansējums šajā konkursā 50 000 eiro. Vairāk informācijas: http://www.vkkf.lv/index/konkursi/m%C4%93r%C4%B7programmu-konkursi/m%C4%93r%C4%B7programmas-2023/neakad%C4%93misk%C4%81s-m%C5%ABzikas-atbalsts.html - Liela interese ir par REĢIONĀLO KULTŪRAS PROGRAMMU KONKURSU, kā realizēšana plānotajā termiņā aizkavējās dēļ izmaiņām VKKF budžetā LVM ziedojuma nesaņemšanas rezultātā. Plānots, ka šis konkurss tiks izsludināts martā, uzreiz pēc likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” pieņemšanas, jo ir rasts risinājums VKKF budžeta saglabāšanai (trūkstošā LVM ziedojuma summa tiks aizvietota ar atskaitījumiem no virknes nodokļu ieņēmumiem (alkohola, tabakas, azartspēļu un izložu nodokļi)). Līdz ar budžeta apstiprināšanu 2023. gadam plānots izsludināt šādas VKKF programmas:
VKKF aicina rūpīgi sekot līdzi konkursu nolikumiem un iesniegšanas termiņiem.
.
Restorāna “Akustika” pavāri uzkodā būs izcēluši vitamīniem bagāto sakneni – topinambūru, savukārt, pamatēdienā būs baudāma izsmalcināta brieža gaļas, puravu un sīpolu garšu saspēle, ko papildinās Timutas pipari. Desertā viesi tiks lutināti ar verbenas piparu krēmu apvienojumā ar piena saldējumu un fenheļa, baltās šokolādes kraukšķi. Katrā kārtā tiks piedāvāti pieskaņoti divu veidu vīni (18 EUR). Viss piedāvājums šeit. Ģimenes komforta restorānā “Delizia” kā vienmēr īpaši parūpēsies arī par pašu mazāko apmeklētāju labsajūtu. Restorāna īpašā pavasara garša būs maurloki, kas apvienojumā ar spinātiem būs bagātīgi izgaršojami pankūkās, ko papildinās skābs krējums un laša tartars. Pamatēdienā pavāri lutinās ar gardu stores fileju, ko papildinās ziedkāpostu krēms un karpačo, lapu kāposti, vinegreta mērce un paipalas ola. Saldi krāšņu pavasara pieskārienu garšu kārpiņām sniegs deserts - baltā šokolāde, "gelato" un ziedi. Pie ēdieniem tiks pasniegti pieskaņoti vīna darītavas “Matilde” vīni (12 EUR). Restorāns būs slēgts 10.aprīlī. Viss piedāvājums šeit. Vitamīniem un minerālvielām bagāto zaļumu – nātri savā ēdienkartē dažādos veidos izcels restorānā “Rātes vārti”. Uzkodā viesiem tiks pasniegta kārtainās mīklas tarte ar kazas piena krēmu, olu, zaļumu gremolatu, nātrēm un bērzu sulas sīrupu. Savukārt, pamatēdienā būs iespēja izvēlēties starp īpaši pagatavotiem jēra gaļas pelmeņiem vai Latvijā audzētu arktisko paliju. Desertā tiks pasniegta plāna, kraukšķīga “Putna ligzda” ar avenēm, vaniļas krēmu un sorbertu. Katrā kārtā tiks piedāvāti pieskaņoti vīni (15 EUR). Viss piedāvājums šeit. Kā īpašs gardēdības nedēļas pārsteigums būs restorāna “Vecpuisis” jaunatvēršanās, kur darbu uzsāk jauni, entuziasma pilni saimnieki - Sanita un Jānis Siliņi. 7.aprīlī restorāna durvis būs atkal atvērtas, priecējot gardēžus ar izsmalcinātu ēdienkarti. Restorāna īpašā pavasara garša ir redīsi, kas dažādās variācijās būs baudāmi kā uzkodā, tā pamatēdienā. Viesiem būs unikāla iespēja izvēlēties starp divām ēdienkartēm. Gastronomiski pārsteigumi būs garantēti, izvēloties gan liellopa filejas carpaccio un jūras velna filejas meistarīgo pavāra gatavojumu, gan kadiķa dūmos apdūmotu Fēru salas lasi un uz oglēm gatavotu cūkas fileju. Desertā viesiem tiks pasniegts ziedputekšņu zefīrs ar rabarberu-piparmētru saldējumu un baltiem sparģeļiem šokolādē. Pie katras kārtas tiks piedāvāti pieskaņoti un pavasarīgi krāšņi kokteiļi (17 EUR). Restorānu nedēļas piedāvājums būs spēkā nedēļas nogalēs no 7. līdz 9.aprīlim, un no 13. līdz 16. aprīlim. Viss piedāvājums šeit. Ar saulainu pavasara piedāvājumu, īpaši izceļot Lieldienu laikam tik ļoti piestāvošo produktu – paipalu olu, viesus priecēs viesnīcas “Wolmar” restorānā. Uzkodā varēs baudīt sparģeļu duetu meistarīgā garšu apvienojumā ar paipalu olām, redīsiem un pētersīļu parmezānu. Savukārt pamatēdienā tiks piedāvāta izvēle starp foreles fileju un pavasara cāli izcilā garšu karuselī kopā ar dārzeņu terīni, purava mozaīku vai brokolini un sparģeļu uzputeni. Desertā būs baudāms šokolādes muss ar zemeņu-šampanieša gelu, zaļās tējas biskvīta porām un citronzāles sorbertu. Pieskaņotā dzērienkartē varēs nobaudīt pavasara kokteili un pieskaņotus vīnus (13 EUR). No 11. līdz 14. aprīlim piedāvājums spēkā no plkst. 16:00 līdz 22:00. Viss piedāvājums šeit. Par viesmīlīgu un gardu garšu ceļojumu parūpēsies arī kafejnīcā “Ahh – meat”, piedāvājot liellopa gaļas tartaru ar sezama sēklām, lēni gatavotu pīles ceturtdaļu ar puravu kroketēm, bet desertā lutinot ar beļģu tumšās šokolādes plūmju kūku burbona-vaniļas mērcē. Pie katras kārtas tiks piedāvāti pieskaņoti Itālijas un Francijas vīni (15 EUR). Viss piedāvājums šeit. Kafejnīcas “Tērbata” pavāri savā ēdienkartē īpaši izcels kraukšķīgi zaļo pavasara karali – sparģeli. Viesiem tiks piedāvāta sparģeļu uzkoda ar paipalu olu, savukārt pamatēdienā sparģeļi caurvīs arī abas melnā burgera variācijas – ar liellopu gaļu no Z/S “Mazdzērvītes” vai veģetāro burgeri ar biešu plāceni. Desertā tiks pasniegts pistāciju un baltās šokolādes krēms ar riekstu griljāžu. Pieskaņotajā dzērienu kartē (12 EUR) būs iespēja izvēlēties alkoholisko un bezalkoholisko kokteiļu izlasi. Viss piedāvājums šeit. Aprīļa sākumā Visit Valmiera Facebook lapā norisināsies konkurss, lai noskaidrotu sešus laimīgos, kuri iegūs iespēju baudīt Valmieras Restorānu nedēļas piedāvājumu kādā restorānā. Pēc Valmieras Restorānu nedēļas piedāvājuma baudīšanas aicinām aizpildīt īsu aptauju par savu pieredzējumu: ej.uz/pavasarisVRN2023 Uz tikšanos Valmieras pavasara garšu ceļojumā! Varam jau pavēstīt, ka Valmieras rudens Restorānu nedēļa norisināsies no 10. līdz 19.novembrim.
Informāciju sagatavoja: Baiba Misiņa Valmieras novada Tūrisma pārvaldes mārketinga speciāliste Mob. tālr.: 25770028 visit.valmiera.lv
Aušana, adīšana, metālapstrāde, kokapstrāde, kulinārija ir tikai dažas jomas no plašā piedāvājuma. Arī šajā reizē meistarus varēs apmeklēt visos Latvijas vēsturiskajos novados – Kurzemē, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Sēlijā. Pasākumā piedalīsies vairāk kā 250 meistari 223 norises vietās, piedāvājot interesentiem apmēram 300 dažādas nodarbības. Jau tradicionāli pasākuma ietvaros tautas lietišķās mākslas meistari aicina iepazīt vienu no populārākajām prasmēm – aušanu. Bērni, jaunieši un pieaugušie varēs apgūt auduma iekārtošanu stellēs un iepazīties ar dažādiem aušanas tehniku veidiem, savukārt Kuldīgas novadā būs iespēja pat noaust brunču audumu. Tāpat populāra ir dažādu jostiņu un grīdas celiņu darināšana, kas ir sākums izpratnei par aušanu. Pasākumu klāstā piedāvāta arī iespēja apgūt kreklu izšūšanu un sašūšanu. Šīs prasmes noderēs, darinot savu tautastērpu un gatavojoties XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem. Atsevišķas meistardarbnīcas sniegs pirmās zināšanas saktu un citu rotu darināšanā. Nameja gredzena darināšanas nodarbības notiks Rīgā un Siguldā, savukārt Jaunpilī norisināsies arheoloģisko rotu darināšanas meistardarbnīca. Bagātīgs ir norišu piedāvājums adīšanas jomā – zeķu, cimdu, čību, mauču un rotaļlietu adīšana. Meistari demonstrēs dažādas tehnikas, dalīsies ar savām zināšanām un pieredzi. Vairākās norises vietās būs iespēja iepazīt senākas un ne tik senas ēdienu receptes. Tā ir iespēja uzzināt ko jaunu un dažādot savu iecienīto ēdienkarti. Tā, piemēram, zirņu ēdienu gatavošanu varēs apgūt Saldus novada Zirņos, bet Alsungā, protams, uzzināt vairāk par sklandraušiem. Pierīgā, Sauleskalnā, būs iespēja cept rudzu maizi. Ar vietējām kulinārajām receptēm iepazīstinās Latgalē, Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē. “Satiec savu meistaru” ietvaros interesentiem iespēja tuvāk iepazīt arī tradicionālo muzicēšanu un dziedāšanu. Norises vietās būs iespēja gan klausīties, gan pašiem mācīties un iesaistīties rotaļās, dziedāšanā un dažādu tradīciju apguvē: Latgales pusē tā ir saļmu dziedāšana, Vidzemē un Zemgalē – instrumentu spēle un dziedāšana. Tuvi un tāli muzikanti būs sastopami arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un tautas tērpu centrā “Senā klēts” - muzejā varēs iepazīt Rucavas nemateriālo kultūras mantojumu, bet “Senajā klētī” – Baltinavas kultūras mantojumu. Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena stāsta: “Priecē tas, ka šo gadu garumā ir novērota lielāka sabiedrības interese par mūsu kultūras mantojumu un piesaistīti jauni dalībnieki gan tautas lietišķās mākslas studijās, gan folkloras kopās. Vislielākais paldies tiem, kas šo gadu garumā piedalās pasākumā kā meistari, rod jaunas idejas savās prasmēs un jaunas pieejas tam, kā par tām pastāstīt citiem. Tāpat liels paldies visiem, kuri koordinē pasākuma norisi notikumu vietās. Šīs meistaru dienas ir kā nelieli svētki meistarībai, tradīcijai un to saglabāšanai nākamajām paaudzēm.” Lai vieglāk varētu izvēlēties, uz kuru pusi doties, Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicina ielūkoties “Satiec savu meistaru!” kartē: www.satiecsavumeistaru.lv Pasākumu “Satiec savu meistaru!” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar novadu pašvaldībām un meistariem visā Latvijā.
Linda Ertmane Sabiedrisko attiecību vadītāja Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 29181396 linda.ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv
Projekta "RurCultural" partneri pilsētas apskates ekskursijā. Foto: Anette Sofia Svejstrup Šai reizē bija svarīgi tuvāk iepazīt vienu no projekta izvēlētajām pilotvietām - Billundas pašvaldības muzeju MARK (Grindstedā). Tikšanās dalībniekiem bija vienreizēja iespēja aplūkot apkārtni, izpētīt tradicionālu dāņu lauku sētu un apskatīt tās dzīvniekus. Savukārt muzeja ēkā interesenti varēja iepazīt ekspozīciju par Otro pasaules karu un Grindstedas dzelzceļa staciju - kādreiz svarīgu transporta mezglu. Sava vieta apkārtnes vēsturē ir šeit esošajam farmācijas uzņēmumam ar tā radīto vides piesārņojumu. Muzeja darbiniekiem “RurCultural” projektā veiktā apkaimes kultūrkartēšana ir viens no soļiem muzeja ekspozīcijas izveidē jaunā ēkā. Dāņu kolēģi redz, ka muzejs būtu kā pārmaiņu veicinātājs vietējā kopienā. Tas nebūtu muzejs, kas tikai saglabā pagātni un stāsta, ko no vēstures varam mācīties. Tas rosinātu kopienu domāt par nākotni. Dāņi teica, ka Grindsteda nav Billunda. Billundas pilsēta ir pašvaldības centrs, bet ne kopienas “sirds”. Bērnu rotaļlietu ražotāja “Lego” dēļ, kurš tur atrodas, tai ir pievērsta starptautiska uzmanība. Vecā Grindsteda ir vēsturiska pilsēta, bet Billundas “DNS” caurcaurēm ir veidojies “Lego” iespaidā. Tā ir viena uzņēmuma pilsēta. Par to ikviens sanāksmes dalībnieks varēja pārliecināties arī pats, dodoties ekskursijā pa pilsētu gida pavadībā, kā arī apmeklējot iespaidīgo “Lego” māju.
Projekta "RurCultural" partneri pilsētas apskates ekskursijā. Foto: Anette Sofia Svejstrup Sanāksmē eksperti un partneri apmainījās katrs ar savu pieredzi un secinājumiem, kas gūti kultūrkartēšanā visās trīs projekta pilotvietās: Līgatnē (Latvija), Papilē (Lietuvā) un Grindstedā (Dānijā). Iezīmējās kopīgi “krustpunkti”, piemēram, fabrika, kas ir kļuvusi par “centrmezglu” kopienā, nepieciešamība kopienas dzīvē vairāk iesaistīt jauniešus, veidot ciešākus “savienojumus” dažādu kopienas dalībnieku, piemēram, uzņēmēju starpā. Kartēšanas process ir ļāvis noteikt gan galvenos kopienas “spēlētājus”, gan to savstarpējās saiknes, uzrādījis problēmsituācijas, riskus, parādījis vērtības. Savstarpējā domapmaiņā izkristalizējās atziņa, ka trīs pilotvietu – pilsētu gadījumā ir jārunā par “rurban” - hibrīda stāvokli starp “urban” (pilsētas) un “rural” (lauku) (dzīve pie dabas, esot ciešā saiknē ar pilsētas “labumiem”). Svarīgākās no sanāksmes dalībnieku paustajām domām - kultūrkartēšana sniedz daudz emocionālas informācijas, to izmantojot, teritorijas attīstību nākotnē var plānot gudrāk; kultūrplānošanas procesā ir svarīgi ņemt vērā kopienas dalībnieku “trigerus” - atgādinājumus par pagātnes traumām un pieredzēm; lauku teritorijās ir aktuāli citi jautājumi, nekā pilsētu kopienās; būtiski ir atrast “ieinteresētos”, kuriem ir svarīgas pārmaiņas teritorijā – ne vienmēr tās būs pašvaldības, tie var būt arī privātā sektora pārstāvji. Ņemot vērā to, ka projektā ir iesaistīti trīs valstu partneri, tas ir ieguvums visiem iesaistītajiem - iespēja mācīties vienam no otra, dalīties ar gūto pieredzi pilotvietās, pārņemt tur izmantotās pieejas.
Projekta "RurCultural" partneri Billundas pašvaldības muzejā MARK (Grindstedā). Foto: Zane Kaķe, VPR Eksperte Līva Kreislere, iepazīstinot klātesošos ar veikto kultūrkartēšanu Līgatnē un iedzīvotāju interviju rezultātu apkopojumu (publikācijai sagatavotā maketā), uzsvēra, ka ir iegūts nopietns materiāls. To tagad var izmantot dažādiem mērķiem, arī iepazīstināt vietvaru, likt tai ieklausīties cilvēku teiktajā, ieraudzīt savstarpējās saites, atklāt jaunas iespējas. Viņa uzsvēra: “Mēs nepārdodam, nelabojam “lietas”. Tā ir kā terapija, emocionāls process, kuru ir grūti pārdot.” Klātesošie eksperti vienojās, ka kultūrkartēšanas procesā ir svarīgi radīt uzticību un izveidot saiknes. Tāpat jābūt gataviem, ka vieta ir mainīga, mainās cilvēki, līdz ar to kartēšana jāveic atkārtoti un iepriekš sagatavotais materiāls jāpārraksta. Līgatnes gadījumā, kad privātajā sektorā viens uzņēmējs ar otru cīnās, bet kopiena klusē, ir jābūt kādam mediatoram, kādam ar “mandātu”, kurš var runāt visu vārdā, vadīt procesu. Svarīgi ir atrast organizāciju, kurai ir plāni saistībā ar pilsētu un tā saprot, ka kultūrkartēšanas rezultātā ir atklātas lietas, kas var “strādāt” viņu un kopienas labā. Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti arī ar VPR sagatavoto kultūrplānošanas politikas vadlīniju projektu. Rekomendācijas iecerētas pašvaldību institūcijām, kultūras un vietējo kopienu organizācijām, lai īstenotu kultūrplānošanu pilsētām ar lauku teritorijām. Darbs pie vadlīniju sagatavošanas turpināsies vēl līdz jūnijam, kad projekts “RurCultural” noslēgsies. Projekta partneri sprieda arī par iespējām paveikto turpināt un attīstīt apjomīgākā, lielāka mēroga projektā, iesaistot vairākas Baltijas jūras reģiona valstis. ____________________________________________________________ Kontekstam – projekts “RurCultural” ir radies balstoties uz zināšanām, kas tika kultivētas un testētas INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektā “UrbCulturalPlanning” (2019-2021) tādās pilsētās kā Rīga, Viļņa, Gdaņska, Ķīle, Pori u.c. Vairāk informācijas: www.urbcultural.eu. Projektā “RurCultural” trīs partnervalstis veido kultūras kartēšanas aktivitātes, lai pieteiktu ilgtermiņa projektu ES finansējumam. “RurCultural” ir saņēmis Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) Sekretariāta Projektu atbalsta fonda (PSF) finanšu atbalstu. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta "RurCultural" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2023. gada 3. martā Cēsīs uz sēdi pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk arī VPR) attīstības padomes dalībnieki, lai izvērtētu līdzšinējās Vidzemes kultūras programmas īstenošanas gaitu un rezultātus, kā arī lai pārskatītu Valsts Kultūrkapitāla fonda jaunās izsludinātās mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”
Vairāk nekā 13 tūkstoši stikla plāksnītes apmēram plaukstas lielumā. Paceļot pret gaismu, tās atklāj aptuveni pusgadsimta laikā iemūžināto Strenčos, Vijciemā, Trikātā, Ēvelē un citās tuvākajās vietās, sākot no 20. gadsimta sākuma.
Vaidavas pagasta bibliotēka un profesionālās izaugsmes trenere Aija Iesalniece aicina uz pielietojamās improvizācijas sešu nodarbību ciklu Vaidavas pagasta bibliotēkā. Lai gan pirmā nodarbība jau aizritējusi, interesentiem vēl ir iespēja nodarbību ciklu sākt, pievienojoties otrajā nodarbībā, kas norisināsies 22. martā.
Pieteikties var, rakstot 
Pirmajā 2023. gada projektu konkursā piešķirts finansējums 549 projektiem 1,65 miljonu eiro apmērā.
Saules stariem sildot siltāk un spožāk, seja atplaukst smaidā un tā vien kārojas ieviest pavasarīgu košumu ne tikai savā ikdienā, bet arī uz šķīvja. No 7. līdz 16.aprīlim - Valmieras Restorānu nedēļas laikā - valmieriešus un pilsētas viesus ar izmeklētu, vitamīniem bagātu pavasara garšu ēdienkarti priecēs septiņi Valmieras restorāni un kafejnīcas. Valmieras Restorānu nedēļa sāksies līdz ar Lieldienu brīvdienām un tās laikā būs baudāms pavasarīgi rotaļīgs un meistarīgi māksliniecisks pavāru izpildījums, kas apvienos daudzveidīgu garšu buķeti. Par ierastu tradīciju Valmieras restorānu nedēļā ir kļuvusi vienas izvēlētās pavasara garšas izcelšana katram ēdinātajam. Šajā pavasarī īpašs akcents tiks likts uz maurloku, redīsu, puravu, sparģeļu, topinambūra, paipalu olu un nātru garšām. Restorānu nedēļas apmeklētājiem būs lieliska iespēja baudīt trīs kārtu maltīti 30 EUR vērtībā ar pieskaņotu dzērienu izlasi par papildu samaksu. Lai nobaudītu īpašos piedāvājumus, nepieciešams veikt iepriekšēju rezervāciju.
2023. gada 31. martā, 1. un 2. aprīlī – vairāk kā 250 meistari aicina interesentus apmeklēt un iesaistīties meistarklasēs, praktiskajās nodarbībās un lekcijās, lai iepazīstinātu ar dažādiem amatiem un prasmēm, kā arī radītu interesi, izpratni un sabiedrības līdzdalību mūsu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. 
No 15.-17. martam Vidzemes plānošanas reģiona un projekta “Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai” (turpmāk - “RurCultural”) pārstāves Vidzemē devās uz Billundas pašvaldību Dānijā. Tā bija izvēlēta par tikšanās vietu projekta partneriem no trim valstīm: Latvijas, Lietuvas un Dānijas. Partneru sanāksmē un darbseminārā piedalījās pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona, Laimikis.LT (pilsētu spēļu un pētījumu laboratorija Lietuvā), Billundas pašvaldības muzeja MARK (Dānijā) un Dānijas Kultūras institūta. Ar savām atziņām saistībā ar šo projektu dalījās tā eksperti - Līva Kreislere (arhitekte un urbāniste) un Trevors Deiviss (pilsētplānotājs un teātra režisors). Trīs dienu tikšanās mērķis bija pārrunāt projekta “RurCultural” aktualitātes, dalīties redzējumā par turpmāk paveicamo šai projektā, kā arī par tālākām, nākotnes perspektīvām.
