Arhīva kalendārs

Līdz 2023. gada 3. martam Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicina meistarus pieteikt dalību pasākumā “Satiec savu meistaru!”. Pasākums norisināsies visā Latvijā laikā no 31. marta līdz 2. aprīlim.

Meistari, kas vēlas piedalīties pasākumā, aicināti iepazīties ar pasākuma nolikumu un līdz 2023. gada 3. martam aizpildīt pieteikuma anketu ŠEIT. Pasākuma būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē. Pasākuma forma ir brīva - meistari rīko meistardarbnīcas, individuālas nodarbības, atvērtās darbnīcas, paraugdemonstrējumus, lekcijas, priekšlasījumus, koncertus vai dančus u.tml.

Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums, un 2023. gadā pasākums notiks jau piecpadsmito reizi.

LNKC Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena stāsta: "Šajā laikā ir mainījusies pasākuma norises forma, norises vietās izveidojušās dažādas tradīcijas. "Satiec savu meistaru" dod iespēju satikt meistarus, kuri sniedz pirmo priekšstatu par kādu no amatiem, vai atrast meistaru, kurš palīdz sagatavoties Dziesmu un deju svētkiem, darinot kādu tautastērpa sastāvdaļu. Pie meistariem var smelt ierosmi jauniem vaļaspriekiem, kā arī šādas tikšanās var būt jau sen aizmirstu prasmju un zināšanu atgādinājums."

Gan meistari, gan pasākuma apmeklētāji pēdējos divos gados ir pilnveidojuši digitālās prasmes, tāpēc pasākumi var norisināties arī interneta platformās, dodot iespēju virtuāli iesaistīties prasmju apguvē, kā arī paplašināt apmeklētāju loku, pieslēdzoties norisei no dažādām valstīm. Protams, joprojām nenovērtējamas ir klātienes tikšanās ar meistariem.

Pagājušajā reizē, 2022. gadā, pasākumā “Satiec savu meistaru” piedalījās 225 meistari 197 norises vietās un to apmeklēja vairāk nekā 2075 apmeklētāju.

Informāciju sagatavoja:

Linda Ertmane

Sabiedrisko attiecību vadītāja

Latvijas Nacionālais kultūras centrs

67228985, 29181396

linda.ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv

www.lnkc.gov.lv 

Valmiermuižas etnomūzikas festivāls, kas norisināsies 15. jūlijā Valmiermuižas parkā, izziņo pirmos māksliniekus – vietējo skanējumu pārstāvēs Jauno Jāņu Orķestris, ziemeļu arhaisko sajūtu veidos norvēģu tumšais folks, Austrumeiropas jaudīgo skanējumu piedāvās ukraiņi, bet karstasinīgus ritmus un sauli atvedīs mūziķi no Itālijas.

Muzikālā programma būs gana krāšņa uz divām skatuvēm, lai pamīšus varētu dzirdēt gan dažādus vietējos māksliniekus, gan tālākus viesus, piedāvājot vienus no aizraujošākajiem šīs vasaras mūzikas svētkiem. No tāliem ziemeļiem būs atceļojusi Torgeira Vasvika (Torgeir Vassvik) grupa, kas pārstāvēs seno sāmu tautu un viņu muzikālās saknes ar arhaisku un rokkoncertam atbilstošu skanējumu. Šobrīd izcilākā tarantellas grupa no Itālijas Canconiere Grecanico Salentino ikvienu ieraus dejas virpulī kopā ar prasmīgiem itāļu dejotājiem. Muzikālo cīņassparu rādīs folkroka grupa Joryj Kloc no Ukrainas, kas tautasdziesmas padara pavisam mūsdienīgas, pievienojot jaudīgu mūziku. Taču pašmāju Jaunā Jāņu Orķestra daiļradi raksturo cilvēka iekšējie piedzīvojumi un salda ironija, kas mijas ar latviešu folkloras divdomīgākajām epizodēm. Izturīgākie naktī pēc dzīvās mūzikas programmas būs sagaidījuši etnodisko duetu – Dīvu Reiznieku un Kasparu Zaviļeiski, kuri piedāvās savu iecienītāko pasaules mūziku līdz pēdējam dancotājam.

2023. gada festivāla tēma ir „pretstati pievelkas”, lai izceltu vēlamo – gan mākslā, gan kulinārijā, gan arhitektūrā, ainavā un cilvēku attiecībās. Pretstati – nevis kā nesamierināmi kontrasti, bet gan kā iespēja piešķirt dzīvei krāsas, daudzveidību un jēgu. Par festivāla tradīciju kļuvusi vērienīgā uguns skulptūras iedegšana – šoreiz spāņu māksliniekam Džordi NN (Jordi NN) pievienosies starptautiska radošā komanda, lai radītu pavisam maģisku un muzikālu cirka performanci, atklājot pretstatus par statiskumu un kustību, gaisu un zemi.

Festivāls ir ne tikai muzikāls, bet arī piepildīts ar dažādiem citiem kultūras notikumiem, ko laiskā gaisotnē baudīt ar draugiem, ģimeni un jauniepazītiem domubiedriem. Pasākumā varēs skatīt brīvdabas izstādi, teātra izrādi, jaunāko latviešu kino, kā arī piedalīties ilgtspējīgās un tradicionālās meistarnīcās, bet spēkus atgūt mierīgās un nemierīgās zvilnētavās. Kā jau ierasts, Valmiermuižā vienmēr būs baudāms arī izcils alus un garšīgi vietējie ēdieni un citi atspirdzinājumi.

Netālu no festivāla teritorijas viesmīlīgajā Valmiermuižas stallī būs iespēja uzcelt savu telti un pārlaist nakti. Ja vēlams vairāk ērtību, jau laikus jārezervē nakšņošanas iespējas tuvējos viesu namos, kempingos vai Valmieras viesnīcās, lai bez steigas varētu izbaudīt arī vēlās vasaras nakts stundas. Rītā pēc festivāla būs iespēja atgriezties Valmiermuižas alus terasē uz brokastīm un izbaudīt kādas Valmieras novadā esošas izklaides brīvā dabā.

Cīruļu biļetes līdz pavasara saulgriežiem iegādājamas šeit.

Vairāk informācijas Facebook pasākumā, lapā un etnovalmiermuiza.lv.

Valmiermuižas etnomūzikas festivālu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Valmieras novada pašvaldība, Valmiermuižas alus darītava, Gardu muti zelteri, ZAAO un citi.

Papildu informācija: Valmiermuižas kultūras biedrība, tālr.: (+371) 27337798, e-pasts: kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv

Pagājušā gada decembrī Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ceturto gadu pēc kārtas izsludināja aptauju, lai noskaidrotu vidzemnieku viedokli par to, kādām kultūras jomām šogad būtu jāsaņem finansējums Vidzemes kultūras programmas ietvaros.

Gandrīz mēnesi ilgušajā aptaujā vidzemnieki varēja izteikt savas domas, tiešsaistē aizpildot aptaujas anketu. Katrs varēja balsot par to, kas, viņaprāt, būtu svarīgs kultūras jomā Vidzemē 2023. gadā. Ja finansējums Vidzemes kultūras programmas īstenošanai tiks piešķirts un VPR būs tās īstenotājs, kā arī, ja programmas nosacījumi netiks mainīti, tad trīs vislielāko atbalstu saņēmušās jomas tiks iekļautas konkursa nolikumā. 

Aptaujā atbildes sniedza 416 cilvēki. Aptaujas dati liecina, ka vidzemnieki par svarīgāko kultūras dzīvē ir atzinuši – novadam raksturīgā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu (176 jeb 15.3 % respondentu), bērnu un jauniešu iesaisti kultūras procesos (155 jeb 13.5% respondentu), profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas pieejamību Vidzemē (154 jeb 13.4 % respondentu). Aptaujas respondenti pārstāv gandrīz visu Vidzemes kultūrvēsturiskā novada teritoriju, tomēr visaktīvāk viedokli pauduši cilvēki no Valmieras novada (127 jeb 30.5%), tad seko Cēsu, Gulbenes, Alūksnes un Smiltenes novadi.

Respondenti varēja arī brīvā formā vēstīt par to, kam, viņuprāt, būtu jāpievērš uzmanība šogad. Vidzemnieki rakstīja, ka jādomā par kultūrvides attīstību - vides pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Kāds no atbilžu sniedzējiem rakstīja: “Nav vērts izglītot kultūras darbiniekus un stāstīt par to, kā vajadzētu būt, kā ir pareizi, ja šiem cilvēkiem pat nav pieejamie resursi, lai to visu nodrošinātu. Skumjā stāvoklī ir arī kultūrtelpas - gan morāli, gan fiziski novecojušas.” Rosinājumu domāt par "iekļaujošu kultūru", veidojot dažādām sabiedrības grupām pieejamus pasākumus, uzsver vēl viens vidzemnieks, kurš raksta: “[..] Kā sabiedrības grupu beidzot ir jāspēj iesaistīt arī cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem, jo vides pieejamība kultūras pasākumos, [tāpat kā] transports, ir šķērslis šai sabiedrības grupai.” Atbildēs var lasīt, ka arī seniori ir jāiesaista kultūras aktivitātēs, jādod iespēja viņiem realizēt savus talantus, nodot pieredzi, zināšanas. Vidzemnieki vēlas kultūras pasākumu daudzveidību arī ārpus novadu centriem un pilsētām. Viņi atzinīgi novērtē sabiedrības iesaisti un līdzdalību kultūras procesā. 

Ar aptaujā iegūtajiem rezultātiem apkopotā veidā iespējams iepazīties ŠEIT.

Šogad VPR kultūras programmu reģionos varētu īstenot jau 16. reizi. Ierasto Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) programmu izpildi apdraud pagājušā gada nogalē negaidīti pieņemtie valdības lēmumi saistībā ar AS “Latvijas valsts meži” ziedojumu politiku. Lēmumu par reģionu kultūras programmas konkursa izsludināšanu, saskaņā ar VKKF sniegto informāciju, pieņems februāra beigās.

2022. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika iesniegti 144 projektu pieteikumi par kopējo summu 591 345,65 EUR. Finansiālu atbalstu projektu īstenošanai saņēma 47 projekti, tika piešķirti 127 110,00 eiro. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi pārstāvēja trīs sabiedrības izvēlētās prioritātes.

Papildu informācijai: Lelde Ābele, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv; Eva Meijere, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 25665567, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.

.