Arhīva kalendārs

« August 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031 

No 7. augusta līdz 25. septembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā aicinām apskatīt un līdzdarboties Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas (VDMV) interaktīvajā izstādē “Redzēt. Domāt. Radīt.”

Izstāde ir interaktīvs piedzīvojums, kas ļauj gan lielam, gan mazam apmeklētājam kļūt par mākslas darba līdzautoru un piedalīties kopējā radīšanas procesā. Izstāde konceptuāli veidota kā klase, kurā, vadoties pēc skolotāja izvirzītajiem uzdevumiem un padomiem, skatītājs kļūst par skolēnu. Ikviena apmeklētāja uzdevums ir ļauties eksperimentam, jaunai pieredzei, aktīvi iepazīstot mākslas procesu.

 

Izstādē būs pieci uzdevumi, kas balstīti dizaina domāšanas modeļa principā – izpēte (redzēt), problēmas definēšana (domāt), ideju izstrāde (radīt), prototipēšana (lietot) un testēšana (zināt). Velkot paralēles ar VDMV gaidāmo jubileju, skolotājam izstādē ir galvenā loma, norādot uz pedagogu nozīmi mācību procesā, skolotājs izstādē no mācībspēka kļūst par pilntiesīgu mākslinieku visās šī vārda nozīmēs.

VDMV direktore Inese Mētriņa izceļ: “Šis piecu gadu posms līdz skolas 50. jubilejai ir nozīmīga ceļa sākums, tādēļ izvēlēts atbilstošs gada vadmotīvs – skolotājs. Pagājušajā gadā piedzīvojām attālināto mācību procesu, kur visa centrā bija skolotājs, ar savu meistarību attālināti mācot un iedvesmojot jauniešus. Skolas lielākā vērtība ir skolotāji, kuri veido skolas stilu, rokrakstu un tradīcijas. 50 gadi ir būtisks atskaites punkts – nogrieznis, kad jāsāk domāt par to, kā skola attīstīsies tālāk, pietura, kurā saprast, kādā virzienā dodamies. Skolai ir būtiski nodrošināt augstvērtīgu izglītību no pirmsskolas līdz pat sirmam vecumam. Tāpat arī izstādē ikviens no mums ir būtisks elements radošajā procesā neatkarīgi no apstākļiem.”

Lomu maiņa, kas negaidīti norisinās izstādes procesā, liek atbildēt uz jautājumiem, kas mūs iedvesmo, kas uzrunā, vai skolotājs palīdz atklāt jaunu veidu, kā palūkoties uz lietu kārtību, vai visi dziļākajā būtībā esam mākslinieki. Vienas atbildes nav – tikai 100001 variācija par tēmu, kas arī ir būtiskākā radošā procesa sastāvdaļa. Atļauja būt brīvam un spontānam, nedomājot par rezultātu pareizi/ nepareizi kategorijās.

VDMV pedagogu radošā komanda ir Liene Jakobsone, Diāna Kokoreviča, Krista Jūlija Kreišmane, Kristīne Zemļicka-Brālēna, Karīna Vītiņa, Inese Andersone, Dace Brizauska, Gija Karāne, Ilze Ērgle Vanaga un Inese Mētriņa.

Vadoties pēc valstī noteiktajiem drošības pasākumiem, Valmieras muzeja Izstāžu nama apmeklējums atļauts individuāliem apmeklētājiem un vienā mājsaimniecībā dzīvojošiem, ievērojot divu metru distanci (izņemot vienā mājsaimniecībā dzīvojošas personas). Ir noteikts maksimālais apmeklētāju skaits, kas vienlaikus var atrasties Izstāžu namā, nodrošinot  katram apmeklētājam 10 m2 telpas. Telpā pēc iespējas tiek organizēta apmeklētāju vienvirziena plūsma. Lūdzam sekot norādēm vestibilā vai darbinieku sniegtajai informācijai.

Valmieras muzeja Izstāžu nama darbalaiks: no pirmdienas līdz sestdienai plkst.10.00–17.00, svētdienās plkst.10.00–15.00.

 

 

Informāciju sagatavojusi:

Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola

Vienas no lielākajām un tradīcijām bagātākajām vieglatlētikas sacensībām Baltijā – Latvijas Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā – šogad no 13. līdz 14.augustam norisināsies atjaunotajā Jāņa Daliņa stadionā. Sacensību atklāšanas dienā, 13.augustā, atvēršanas svētkus piedzīvos atjaunotais Jāņa Daliņa stadions un jaunuzceltā vieglatlētikas manēža.

Lai informētu par sacensību norisi, kā arī vairāk pastāstītu par Jāņa Daliņa atjaunoto stadionu un jauno vieglatlētikas manēžu, pirmdien, 9.augustā, no plkst.14.00 norisināsies preses konference, ko aicinām vērot tiešraidē Valmieras novada pašvaldības mājaslapā www.valmierasnovads.lv, Facebook un Youtube lapās, kā arī Latvijas Vieglatlētikas savienības mājaslapā www.athletics.lv. Preses konferencē piedalīsies Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Arnis Lagzdiņš, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, vieglatlēti Agate Caune un Arnis Rumbenieks.

Divas dienas Baltijas valstu spēcīgākie vieglatlēti cīnīsies gan individuālajās disciplīnās, gan par spēcīgākās komandas titulu. Sacensības solās būt spraigas un interesantas, jo sportisti gaida iespēju sacensties, lai sasniegtu jaunus personīgos un komandu rekordus. Latvijas izlase tiks veidota un komplektēta pēc tās labākā sastāva. Turklāt Valmierā startēs arī vairāki Tokijas Olimpisko spēļu dalībnieki.

Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā būs skatāmas klātienē, taču interesentiem jāņem vērā, ka vietu skaits ir ierobežots, kā arī ieeja, uzrādot Covid-19 sertifikātu kopā ar personu apliecinošu dokumentu. Taču ikvienam ir iespēja prestižās sacensības skatīties tiešraidēs, ko bez maksas nodrošinās Sportacentrs.com TV. Sacensības būs skatāmas arī interneta tiešraidē Sportacentrs.com mājaslapā https://sportacentrs.com/, Latvijas Vieglatlētikas savienības mājaslapā https://athletics.lv/lv, kā arī Valmieras mājaslapā www.valmierasnovads.lv un sociālajos tīklos.

Šogad sacensību norisē ir ieviesti vairāki jaunumi. Pirmajā dienā, 13. augustā, tiks aizvadītas Latvijas Valsts prezidenta Jaunatnes balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā U10 un U12 meiteņu un zēnu vecuma grupās. Jaunieši sacentīsies skriešanas, mešanas un lēkšanas disciplīnās.

Pēc Jaunatnes balvas izcīņas noslēguma norisināsies pārbūvētā Jāņa Daliņa stadiona un jaunuzceltās vieglatlētikas manēžas atklāšana. Aicinām to skatīties tiešraidē 13.augustā plkst.14.00 Valmieras novada pašvaldības mājaslapā www.valmierasnovads.lv.   

Sacensību patrons ir Latvijas Valsts prezidents. Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ar klātbūtni pagodinās gan sacensību atklāšanā, gan pēc to noslēguma rīkos svinīgo pieņemšanu Rīgā, pasniedzot kausu sacensību uzvarētājiem.

Latvijas Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā Jāņa Daliņa stadionā norisinās kopš 1995.gada. Pateicamies Ogres novada pašvaldībai, kas laikā, kad Jāņa Daliņa stadionā notika pārbūves darbi un vieglatlētikas manēžas būvniecība, sacensības uzņēma Ogres novada Sporta centra stadionā.  

Latvijas pirmās olimpiskās medaļas ieguvēja vārdā nosauktais stadions ir nacionālas nozīmes sporta būve ar valsts finansējumu, projektēšanas procesā aktīvi iesaistoties Latvijas Vieglatlētikas savienībai. Stadionā un jaunajā manēžā būs iespēja trenēties un sacensības organizēt 24 vieglatlētikas disciplīnās. Lielākais ieguvums vieglatlētiem būs iespēja pilnvērtīgi aizvadīt darbu gan vasaras sezonā, gan ziemā, jo jaunbūvētā vieglatlētikas manēža sniegs iespēju aizvadīt treniņus gan skriešanas un lēkšanas, gan mešanas disciplīnu pārstāvjiem. Turklāt stadions un stadiona labiekārtotā teritorija būs brīvi pieejama ikvienam aktīvās atpūtas cienītājam.

Gan manēža, gan stadions saņēmis World Athletics sertifikātu. Tas liecina par vieglatlētikas infrastruktūras kvalitāti un atbilstību tehniskajām prasībām, izceļot Latviju uz vieglatlētikas starptautiskās skatuves.

Valsts prezidenta balvu vieglatlētikā organizē Valmieras novada pašvaldība, Latvijas Vieglatlētikas savienība un Valmieras Olimpiskais centrs. Pasākums tiek līdzfinansēts no valsts budžeta līdzekļiem sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Sporta federāciju padomi. 

Jāņa Daliņa atjaunotais stadions un jaunā vieglatlētikas manēža ekspluatācijā nodoti 2021.gada 6.augustā.

 

Ar vijoles spēlmaņu koncertu šoruden turpināsies tradicionālās instrumentu spēles festivāls “Dzīvā mūzika”. Svētku koncertā 11. septembrī Smiltenē satiksies labākie tautas mūzikas vijolnieki no Latvijas un tuvākajām Ziemeļeiropas kaimiņzemēm.

Turpinot pērn novembrī iesākto tradicionālās vijoļu spēles lekciju tēmu, šogad atsākas tautas mūzikas instrumentu spēles festivāls “Dzīvā mūzika”, kas veltīts tradicionālajai vijoļu spēlei. Svētku galvenajā koncertā Smiltenē šī gada 11.septembrī piedalīsies spilgtākie tradicionālā stila spēles meistari no Latvijas, kā arī spēlmaņi no kaimiņzemēm – Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas.

Viens no festivāla organizētājiem, etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs uzsver, cik nozīmīga ir tradīcijas nepārtrauktība: “Festivāls tiek rīkots ik gadu, katrā norises reizē klausītājus iepazīstinot ar kādu īpašu instrumenta spēles tradīciju. Tas ietver gan koncertus, gan speciālistu lekcijas un meistarklases, gan dalībnieku saspēlēšanos. Šī brīža īpašajā situācijā norise ir izstiepusies 2 gadu garumā. Vijoļu spēlmaņu koncerti papildinās pērn notikušos teorētiskos lasījumus. Veidojot “Dzīvo mūziku”, esam centušies panākt, lai tas nav tikai izklaidējošs pasākumus, bet sniegtu arī nozīmīgas izglītošanās iespējas, ļaujot plaši un vispusīgi iepazīt reģiona instrumentu spēles tradīcijas.”

Festivāls iesāksies ar ieskaņas koncertu un tradicionālo deju vakaru Folklubā “Ala pagrabs” Rīgā (Peldu ielā 19), kur uzstāsies festivāla ārzemju viesi. Svētku koncertā Smiltenē būs dzirdama gan postfolkloras grupas “Iļģi” līdere Ilga Reizniece un grupas “Tautumeitas” vadītāja Asnate Rancāne, gan tautas mūzikas kapelas “Hāgenskalna muzikanti”, “Skaņumājas vijolnieki” un citas. Kaimiņtautu vijoles spēles manieri demonstrēs festivāla teorētisko lekciju pasniedzēji Matss Edens no Zviedrijas un Helina Pihlapa no Igaunijas, kā arī Daila Kirdiene no Lietuvas. Bet šī gada festivāla īpašais viesis būs vijoļu spēles vecmeistars Jānis Ciguzis no Vijciema, kurš spēles prasmes pārmantojis dzīvā tradīcijā.

Festivāls aizsākās jau 2020. gadā ar teorētiskajiem lasījumiem par instrumenta vēsturi Ziemeļeiropas reģionā, spēles stiliem un tehniskajiem paņēmieniem. Lekciju ierakstus pilnā apjomā joprojām var  noskatīties biedrības “Skaņumāja” mājaslapā muzikanti.lv

Tautas mūzikas festivāla "Dzīvā mūzika" programma

(Programmā iespējamas izmaiņas!)

Piektdien, 10. septembrī Rīgā  (Folklubā “Ala pagrabs”, Peldu ielā 19)

20.00 Ārzemju viesu koncerts un danči

Piedalās: Matss Edens (Zviedrija), Helina Pihlapa un folkloras klubs “Maatasa” (Igaunija), Gaila Kirdiene un folkloras  grupa “Griežikai” (Lietuva).

Sestdien, 11. septembrī Smiltenē  (viesu nama “Brūzis” dārzā, Brūža ielā 2)

17.00 Vijoļu spēles svētku koncerts.

Piedalās: Ilga Reizniece, Asnate Rancāne un ģimeņu kopa “Garataka”, vijoļu grupa “Skaņumājas vijolnieki”, Zane Kriumane un kapela “Hāgenskalna muzikanti”, vecmeistars Jānis Ciguzis un “Kaktu balles muzikanti”, Matss Edens (Zviedrija), Helina Pihlapa un folkloras klubs “Maatasa” (Igaunija), Gaila Kirdiene un folkloras  grupa “Griežikai”.

Koncerts notiks ievērojot tā brīža epidemioloģiskās drošības nosacījumus. Ieeja bez maksas, uzrādot Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai negatīva testa sertifikātu. Festivālu organizē biedrība “Skaņumāja” un Latvijas Nacionālais kultūras centrs ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Smiltenes novada Kultūras centra atbalstu.

Informāciju sagatavoja: Jānis Dzimtais, biedrības “Skaņumāja” sabiedrisko attiecību speciālists

 

Sestdien, 14. augustā, Valmieras novada Sēļu muižā jau astoto gadu notiks Mazie Opermūzikas un mākslas svētki, kuru ietvaros tiks realizēts Vidzemes plānošanas reģiona Latvijas valsts mežu, Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas projekts “DONS ŽUANS UN LEPORELLO - Opermūzikas nakts koncerts Sēļu muižā”.

Koncerts “Dons Žuans un Leporello” iecerēts izcilā austriešu komponista V.A.Mocarta 265 gadu jubilejas zīmē, veidojot koncertstāstu vienai no visu laiku izcilākajām operām “Dons Žuans”. Mūzikas melodiskums un skaistums izraisīja sajūsmu, iekļaujot to starp Mocarta izcilākajiem darbiem, vēl joprojām esot opernamu repertuārā – tā vairākkārt iestudēta Latvijas Nacionālajā Operā un Baletā.

Opermūzikas nakts koncerts būs mākslinieciski augstvērtīgs, vērienīgs un atpazīstams muzikāls notikums profesionālās mākslas gardēžiem. Sēļu muižas senā parka romantiskā gaisotne ļaus sajust noskaņu, ko pirms vairāk nekā divsimt gadiem radījis Mocarts ar savu izcilo ikoniskās operas  mūziku, Lorenco da Pontes libretu un kazanoviskajām mīlas dēkām, kuras izdzīvos neremdināmais dzīves baudītājs Dons Žuans. Viņam šķiet ir viss: izskats, nauda, pils un, protams – sievietes pārpārēm. Pavedinātājs, ne mīlnieks. Leģendārā mīlnieka “kompanjons” Leporello, kurš, apbrīnodams savu kungu, vēlas viņam līdzināties. Viņš ir kā lielā mīlnieka atspulgs, kas nolasās tēlu atveidotajā stāstā - tādi “doni žuani” ir sliktie puiši, kurus, par spīti viņu netikumiem, sievietes vienmēr mīl, bet vīrieši - cenšas atdarināt. Šo muzikālo stāstu būs iespēja piedzīvot lieliskā mūziķu un operas solistu sniegumā - Inga Šļubovska – Kancēviča (soprāns), Sonora Vaice (soprāns), Evija Martinsone (soprāns), Kalvis Kalniņš (baritons), Artjoms Safronovs (tenors), Krišjānis Norvelis (bass) un Svētku kamerorķestris diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā. Biļetes cena uz koncertu 10 EUR.

Svētkos notiks izstāžu atvēršana, tikšanās ar māksliniekiem un ekskursija Sēļu muižas izstādēs: Jūrmalas mākslinieku Sēļu muižas plenēra darbu izstāde (Alise Landsberga, Baiba Briede, Inese Ziemele, Laine Kainaize, Jānis Jēkabsons, Jānis Roberts Jansons un Vodemārs Krutins), mākslinieku Rudītes un Jāņa Jēkabsonu personālizstāde (keramika, gleznas), mākslinieka Andreja Ģērmaņa gleznas, mākslinieces Ivandas Spulles-Meieres noskaņu izstāde “ATSPĪDĒŠANA. Visu citu lietu krāsas”, mākslinieka Oresta Misjko keramikas izstāde “NOSTAĻĢIJA…”, tradicionālā izstāde “Ziedi manā dārzā”, vēsturiskā ekspozīcija “Sēļu muiža un apkārtnes muižas” un porcelāna figūriņu kolekcija.

Projekta mērķis ir aktualizēt Sēļu muižas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmību, rīkojot opermūzikas koncertu senās muižas un parka teritorijā, ļaujot klātienē baudīt augstvērtīgu, profesionālu mākslinieku sniegumu, nodrošinot līdzsvarotu un kvalitatīvu kultūras pieejamību Vidzemes lauku kultūrvidē.

Ierodoties uz pasākumu, jāuzrāda derīgs COVID–19 sertifikāts un personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte). Tiks nodrošināta iespēja no plkst.19.00 par maksu 10,47 EUR, maksājot ar maksājuma karti, veikt COVID-19 ātro antigēnu testu.

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un video materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos.

 


No aitas līdz cimdam – senās amata prasmes rekonstrukcijas meistarklase notiks  vietā, kur savus cimdus adījusi un filosofiskās domas pierakstījusi Jette Užāne - Dzērbenes pagasta Lejniekos.

Divu dienu laikā dalībnieks savām rokām, amata meistaru uzraudzībā, varēs izmēģināt un piedzīvot senās vilnas ieguves un apstrādes pilnu ciklu. Tas būs pētniecības un izziņas process, amata meistaru un interesentu mijiedarbība, mācīšanās caur pieredzi. Tiks ierādīta aitas cirpšana ar dzirklēm; vilnas šķirošana; vilnas mazgāšana, vilnas žāvēšana, vilnas kāšana un plucināšana, vilnas vērpšana un šķeterēšana, vilnas krāsošana un visbeidzot – cimdu adīšana, adatas pinuma cimdu darināšana un filcēšana.

Meistarklases vadīs profesionāli mākslinieki un sava amata meistari.

-      Vīru kopas Vilki vadītājs,  folkloras un vēstures entuziasts, aktieris Edgars Lipors ierādīs aitu vilnas cirpšanu ar tradicionālā tipa dzirklēm, kā arī noteikti izstāstīs kādu pasaku.

-      Māksliniece, seno tekstīltehniku rekonstruktore, Aija Brikmane ir īpaši pētījusi dažādu šķirņu aitu vilnas atšķirības un to izmantošanu tekstīliju izgatavošanā, savās meistarklasēs, stāstīs par vilnas īpašībām, ekoloģisku dzīvošanu, ierādīs vilnas vērpšanu un šķeterēšanu, kā arī arheoloģisko prasmi – adatas pinumu.

-      Tekstīlmākslinieces, Dzērbenes radošās mājas Memberi saimnieces Ērikas Mālderes vadībā meistarklašu dalībnieki būs līdzdalīgi vilnas krāsošanā ar augu krāsām, kā arī macīsies  no vilnas filcēt cimdus.

-      Tautas daiļamata meistare Ineta Krastiņa gan iesācējiem, gan jau amata pratējiem ierādīs cimda adīšanas prasmes. Ineta īpaši šogad ir pievērsusies slavenās dzērbenietes, cimdu adītājas Jettes Užānes daiļrades izpētei un cimdu rakstu atšifrēšanai. Savas meistarklases laikā Ineta dalīsies ar Jettes cimdu rakstu paņēmieniem un tehnikām.

-      Filosofe, folkloras pētniece, Jettes Dienu grāmatas autore un biedrības Cimdu Ceļš vadītāja Elīna Apsīte iepazīstinās ar Jettes māju, viņas dzīvi un cimdu stāstiem, kā arī vadīs dzijas šķirošanas, mazgāšanas, kāšanas un plucināšanas procesu, kā arī vārīs Lejniekos augušu foreļu zupu un rūpēsies, lai viss norit godam.

Dalībnieki klausīties tautas pasakās par aitām un vilnu, dalīsies savās zināšanās un pieredzē. Vakarēs pie ugunskura ar dančiem un dziesmām, horeogrāfes, folkloras pētnieces Lilijas Liporas vadībā.

Dalība ar pieteikšanos

Vairāk informāciju meklējiet FB: @jettesdienugramata; Instargram: jettesdienugramata

Vietu skaits ierobežots.

Dalība tikai ar Covid sertifikātiem.

 

Augustā Valmiermuižā turpinās brīvdabas pasākumu sērija, kurā aicina baudīt vietējo mākslinieku veikumu gan kino, gan mūzikā, gan arī stāvizrādē! Kino vakarā 12. augustā būs skatāma filma „Ko zina klusā Gerda”, 13. augustā Valmiermuižu pieskandinās rokmūzikas trio „Indygo”, bet 14. augustā smiesimies kopā ar Comedy Latvia komiķiem.

12.08. plkst. 21.00 Valmiermuižas parkā filma „Ko zina klusā Gerda”

Kino vakara sākumā saruna ar aktieri Aigaru Apini par filmas tapšanu un aizkulisēm. Režisora Jevgēņija Paškēviča jaunākā filma „Ko zina klusā Gerda” ir vizuāli un kinematogrāfiski krāšņa burleska, kuras darbība norisinās mūsdienās, kādā muižā Latvijas laukos. Lai uzturētu muižu, tās īpašnieki izveidojuši pansiju, kurā valda pagājušā gadsimta 30. gadu noskaņa un nav atļauts izmantot mūsdienu komunikācijas. Visi mūsdienīgās dzīves atribūti jāatstāj pie pansionāta ieejas, tostarp vēlme komunicēt ar citiem. Viena no pansijas devīzēm ir: „Ja iespējams, ciet klusu!”. Pansijas viesi ir spilgtu raksturu cilvēki no dažādām valstīm, kas ieradušies nomaļajā vietā, lai izbēgtu no 21. gs. informatīvā un tehnoloģiskā spiediena. Trīs nedēļu ilgais karstuma vilnis ir novedis daudzus līdz vājprāta robežai, situācija ir tik nopietna un vienlaikus juceklīga, ka kļūst par savu pretmetu – komēdiju.

Nākamie brīvdabas kino vakari gaidāmi: 19.08. „Mans mīļākais karš” un 02.09. „Kolka Cool”.

Dalība bez maksas. Valmiermuižas parka nojumē drīkstēs pulcēties, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un derīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Pārējais plašais Valmiermuižas parks būs pieejams ikvienam interesentam. Nekautrējies ņemt līdzi beņķīti vai plediņu, lai filmas baudīšanai izvēlētos sev tīkamāko vietu.

13.08. plkst. 21.00 Valmiermuižas alus terasē grupa „Indygo”

Lai atbalstītu vietējo mākslinieku jaunradi, šogad Valmiermuižā pulcē savējos – viesojas mūziķi, kuru saknes meklējamas Valmierā un tās apkārtnē. „Indygo” ir viens no spožākajiem spīdekļiem pie Latvijas rokmūzikas debesīm. Laikam ejot, grupa ir nostabilizējusies kā jaudīgs trio, kurš ar savu neizsīkstošo enerģiju un krāsaino skanējumu spēs aizraut teju katru klausītāju. Pieredze nav no mazākajām, tā sastāv no četriem studijas albumiem, EP un koncertieraksta. „Indygo” sastāvā ir balss/ģitāra – Mārtiņš Vaters, bass – Mārtiņš Leja un bungas – Miks Riekstiņš. Neskatoties uz to, ka pastāvīgā dzīvesvieta ir Rīga, arī Valmieru puiši dēvē par mājām, jo grupas bundziniekam šī ir dzimtā pilsēta, kurā viņš uzaudzis un joprojām brīvdienas pavada lauku mājā Kauguru pusē. Vienmēr ir neviltots prieks un sajūsma kāpt uz skatuves mājās un uzstāties savējiem.

Dalība bez maksas. Klausītāji tiks uzņemti divās zonās – Valmiermuižas alus terase (norobežots laukums tuvāk skatuvei) ciemiņiem, kuri uzrāda personu apliecinošu dokumentu un derīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, – rezervēt galdiņu iespējams, zvanot uz tālr. +371 28664424. Otra zona būs laukums pie Valmiermuižas alus tirgotavas ar stāvgaldiem drošā distancē un parks visiem pārējiem ciemiņiem.

14.08. plkst. 19.00 Valmiermuižas parkā Comedy Latvia stāvizrāde

Stāvizrādē, kas piemērota dažādām humora gaumēm, priecēs Latvijas komiķi: Jānis Kreičmanis, Aleksandrs Guzenko, Kaspars Žilins un Edgars Staškevičs. Jānis pastāstīs par ikdienišķam lietām, pagriežot tās citā gaismā, Aleksandram patīk pastāstīt par mīlestību, par tās ceļiem un neceļiem, bet pārējie puiši parādīs, kā uz lietām paskatīties no citiem rakursiem ar netipiskām tēmām, par ko, iespējams, nekad nav sanācis aizdomāties. Būs gan aktualitātes, gan melnais humors, gan asprātīgi stāsti no dzīves.

Dalība bez maksas. Apmeklētājiem būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un derīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Notikumus rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un Valmieras novads, atbalsta Valmiermuižas alus darītava un Valmieras novads. Kino vakari notiek sadarbībā ar „Kino visiem un visur Latvijā”, ko finansiāli atbalsta KultūrElpa – Valsts kultūrkapitāla fonds.

Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798

Katru gadu Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA sadarbībā ar Lubānas novada pašvaldību (tagad – Lubānas apvienotā pārvalde, Madonas novads) un dažādu projektu atbalstu dzejnieces vārda dienā organizē Lubānas dzejas dienu. Tā notiek Broņislavas Martuževas dzejas klēts teritorijā – Dārziņi 1, Indrānu pagasts, Madonas novads. Šogad tradicionālais dzejnieces vērtību un mantojuma godināšanas pasākums 28. augustā veidojas jo īpaši bagāts.

15:00 “Kā varētu izskatīties piemineklis mūsu dzimtai?” – Dzejnieces idejas atklāsme tēlnieka Ģirta Burvja RAKSTU AKMEŅOS.

15:30 B. Martuževas tautasdziesmas izdzīvo Ēriks Zeps, postfolkloras grupa “Rikši”, Julgī Stalte, folkloras kopas “Saivenis” (Bērzpils), “Lubāna”, “Krauklēnieši”.

Dārziņu mājvietas teritorijā atklāsim jaunu mākslas un vides objektu - tēlnieka Ģirta Burvja veidotā brīvdabas akmens dārza "BROŅISLAVAS RAKSTU AKMEŅI" 1. posmu - vairāku monumentālu laukakmeņu kompozīciju, kurai iedvesma smelta no dzejnieces likteņgaitām un dzejas. Dārza teritorijā tie atgādinās atvērtu auditoriju, kurā nokļūstot varam skatīt, lasīt, just. Uz akmeņiem ir dažādās tehnikās veidoti raksti, dažādu materiālu apvienojums stilistiski vienotā tēlnieka autortehnikā. Akmens tēls ir daudzkārt ierakstīts arī Martuževas dzejā: "Es tikai akmens vārtu stabā. / Un akmens nemīl kustināms". Iedvesmojoties no Martuževas izteiktās idejas, kāds varētu izskatīties piemineklis Martuževu dzimtai, izveidota galvenā kompozīcijas skulptūra - LOGA / KRUSTA AKMENS, kā arī 2 sēdakmeņi: Rakstu rakstu akmens un Liepas akmens. BROŅISLAVAS RAKSTU AKMEŅI dārza vidē attīstīsies pakāpeniski – ik gadu pievienojot pa jaunam akmens tēlam, tāpēc vēl 2 akmeņi ir tikai novietoti un gaidīs māksliniecisko risinājumu. Savukārt ievadā ir novietots neliels, sūnām klāts laukakmens, atvests no Broņislavas dzimtā Slavītu ciema ceļu krustojuma – kā simbols dzimtas pirmsākumam.

Zigurds Vidiņš ar kinokameru dokumentē RAKSTU AKMEŅU veidošanās norises.

Dārza teritorijā pie Dzejas klēts izskanēs programma BROŅISLAVAS TAUTASDZIESMAS, kura veidota no tautasdziesmu stilistikā sacerētajām B. Martuževas dziesmām - to gatavo latgaliešu enerģiskākā postfolkloras grupa „Rikši”, tās līderis Ēriks Zeps un Latvijas senākās folkloras kopas „Skandinieki” vadītāja Julgī Stalte. Piedalās folkloras kopas “Saivenis” (Bērzpils), “Lubāna”, “Krauklēnieši”.

Kaut arī Martuževi no Latgales pārcēlās uz Lubānas novada “Lazdiņām” 1927. gadā, arvien tika apmeklēta dzimtā Bēržu baznīca, tur Slavītu kapos atdusas vecāki. Bēržu baznīcā Broņislava piedzīvoja Dievmātes Brīnumdarītājas svētību, savu Triju Zvaigžņu ordeni viņa novēlēja dzimtas baznīcai un tas ir novietots uz Bēržu baznīcas Dievmātes altāra. Turot godā Latgali, dzejniece bija patiesa Latvijas patriote mūža garumā. Dievs, dzimta un Latvija – trīs galvenās mūža vērtības. Kad 1980. gadu vidū pie dzejnieces sāka braukt folkloristi, viņa kā īstās tautas dziesmas tiem iedziedāja arī savējās, tautasdziesmu stilistikā pašsacerētās. Vairums no tām ir sacerētas latgaliski. Tagad jau daļa no tām patiesi ir folklorizējušās, bet bez autores vārda. Viņas arhīvā mazos blociņos ir pierakstīti gan vārdi, gan daļai arī notis (Jūlija Rozīša skola! – viņa teica). Svarīgāka par savu autorības vārdu viņai bija vēlēšanās, lai dziesmas tiek saglabātas un lai tās dzīvo. Izrādās, Latgalē plaši folklorizējusies dziesma “Gona gūda, gona gūda / Laiks ir gūdu prast” arī ir B. Martuževas sacerēta. Par to viņa 1985. gada 28. janvārī raksta savā dienasgrāmatā. Šī dziesma arī ir devusi projektam un arī pasākumam nosaukumu: laiks ir gūdu prast!

Priecāsimies Jūs redzēt savlaicīgi – varēsiet pirms pasākuma pastaigāties dārzā, iepazīties ar Dzejas klēts apcirkņiem, dzejnieces pagrīdes gadiem veltīto spoguļvirsmas slēptuvi, dzejas stropiem, salikt arī kādu dzejas puzli.

Savas akmens fosīliju un Latvijā savākto īpašo akmeņu kolekcijas eksponēs Vilnis Strautiņš un Andrejs Valainis.

Būs iespēja iegādāties Lubānas mājražotāju lauku labumus.

Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA par finansiālu atbalstu pateicas Latgales kultūras programmai (EUR 1200), Vidzemes kultūras programmai (EUR 4723), Lubānas novada pašvaldībai (EUR 2023) un daudziem brīvprātīgajiem - praktiskajiem palīgiem un līdzdomātājiem!

Pasākums notiks dārzā, ir jāpaņem lietusmētelīši un kāda sedziņa, kur apsēsties, - visiem sēdvietas var nepietikt.

Uz tikšanos! Pagodināsim dzejnieci!

“Nav avots līdzi paņemams, / Pie avota ir jāatgriežas!” /B. Martuževa/

 

P.S. Pasākumu aicinātas apmeklēt vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas, uzrādot derīgu Covid – 19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.

 

Informāciju sagatavojusi:

 

Anna Egliena
t. 29337282

 

28. augustā jau trešo gadu Cēsīs notiks iemīļotais TaDaa! ielu mākslas festivāls īpašā vienas dienas programmā ar dalībniekiem no Baltijas valstīm. Festivāla mājvieta ir Tallina, kur tas notiek jau kopš 2014. gada. Festivāls ir bez maksas, un domāts dažāda vecuma skatītājiem.

PROGRAMMA // Mākslas telpa MALA // plkst. 19.00-22.00 

  • DUO SCHOKOKABOOM ar vizuālu stāstu "Uguns ūdens pasaka" bērniem un ģimenēm. Jūras dziļumā notiek noslēpumainas lietas. Ļoti reti šie stāsti ir stāstīti, un nekad tie nav stāstīti uguns valodā. Visi skatītāji tiek vesti līdzi karstā ceļojumā zilumā.
  • ANNA KRAZY unikālā veidā savieno cirku un runāto vārdu. Ir deja, cirks, dzeja, deja! Nāc un pārliecinieties pats!
  • THE BIG WOLF COMPANY akrobātiskā performance "Trīs māsas" stāsta par Ziemeļvalstu diženajām sievietēm. Par viņu maigumu, spēku, pārliecību un bailēm. Noslēpumi atklājas patiesībā un pazūd starp debesīm un zemi.
  • THE FLAAMOS uguns deja. Flaamos rada burvīgas gaismas izrādes, kuras papildina pirotehniskie risinājumi un specefekti. Skatītāji tiek izvesti no šīs pelēkās ikdienas viņu maģiskajā un siltajā pasaulē.

Pasākums atbilst vidēji drošajam regulējumam. Pasākuma apmeklētājiem no 12 gadu vecuma ieeja ar derīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. NB! Bērniem, kuri jaunāki par 12 gadiem, pirms pasākuma tests NAV jāveic un digitālais sertifikāts nav jāuzrāda! Apmeklētāji pasākuma norises laikā atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās. 

Pasākums notiek Vidzemes plānošanas reģiona administrētā projektu konkursa “Vidzemes kultūras programma” ietvaros, ko finansiāli atbalsta Latvijas valsts meži un Valsts kultūrkapitāla fonds. Finansiāls atbalsts un pateicība Cēsu novada pašvaldībai.

Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos.

Sīkāku informāciju skatīt šeit: 
https://www.facebook.com/events/557717302022152/?ref=newsfeed

Informāciju sagatavoja Kristīne Auniņa, e-pasts: telpamala PIE gmail PUNKTS com

Svētdienā, 22. augustā, no plkst. 12:30 laipni aicināti visi tuvenieki un tālenieki uz Smiltenes novada ainaviskajiem dienvidiem - Drustu pagastu - pavadīt rāmu pēcpusdienu un vakaru Jaundrustu muižā ar kultūrvēsturiskām meistarklasēm un lekcijām kurzemnieku muzikālā pavadījumā.

Pamazām par tradīciju kļuvis godināt kādu no piecām pagasta muižām ar tās unikālo kultūrvēsturi un auru. Jau trešo gadu šis mērķis tiek sasniegts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Valsts Mežu un bijušā Raunas novada finansējuma palīdzību. Ļoti svarīga panākumu atslēga ir arī vietējās cilvēku kopienas aktivitāte pasākuma sagatavošanā un organizēšanā.

Šogad uzņemam viesus Jaundrustu pusmuižā, kas celta 19. gadsimtā saimnieciskām vajadzībām un vēlāk kļuvusi par vietējo sabiedriskās kultūras centru. Šeit darbojies ārsts Kārlis Lībietis un pūtēju orķestri dibinājusi Teikmaņu dzimta, ļaudis par jaunumiem uzzinājuši no “Vietējās Avīzes”. Laiki ir mainījušies, bet arī šodien Jaundrustu pusē dzīvo rosīgi, izglītoti un kultūru mīloši ļaudis, kas aicina ciemos interesentus pavadīt darbīgu un izglītojošu svētdienu muižas pagalmā un Jaundrustu ezera krastā.

Projekta “Rāma pēcusdiena Jaundrustu muižā” norises saistītas ar darba dienas ritumu lopu muižā.

Kā senos laikos, kad tika dalīti sievu, vīru un bērnu darāmie darbi, Jaundrustu muižas pagalmā paralēli darbosies trīs meistarklases. Vīri ķersies pie kaltiem un āmuriem, lai stutētu kopā saimes galdu un solus kopā ar kokamatnieku Vari Altānu, kura meistarotās mēbeles ciena kā Rīgas krogos, tā baznīcās. Tikmēr sievas pa āra virtuvi skaistos priekšautos kopā ar Īsto latvju saimnieci, Slow Food Starupe lauku labumu tirdziņa līdzdibinātāju un gastronomiskās kultūras pētnieci Brigitu Puriņu. Sarunās par ēdienu noskaidrosies, kā un ko gatavoja muižas laikos, kā klāja galdu un vai cerētais “nabaga bruņinieks” reiz ieradīsies… Bērni ies ganu gaitās kopā ar bērnu folkloras kopu “Piebaldzēni” un vadītāju Ievu Damrozi. Īstu lopu gan nebūs, bet savas domas un sapņus noteikti varēs saganīt, kā arī uzzināt, kāda bija ganubērnu ikdiena, dziesmas un spēles. Pašā olnīcas galā Lība Kapuste uzburs “Pasaku par Ūsiņu”, kas bijis zirgu un bišu aizgādnis latviešu mitoloģijā.

Kur daudz darītāju, tur mēdz gadīties pa kādam strīdam. Un tas tik labi zināms latviešiem, jo galvas divas, bet viedokļi trīs…. Tāpēc errestus izlīdzināt palīdzēs psiholoģe Diāna Zande ar jautājumu - atbilžu sarunu par veselīgu attiecību stūrakmeņiem. Un pēc tam augstāko saprašanu par to, kā rāmi, lēnām un laimīgi vadīt dzīvi viens otram līdzās dos liepājnieku grupas “Zari” pasaulīgā mūzika, kas ies vienā ritmā ar Jaundrustu ezera viļņiem...

Esot tik tālu no pilsētu burzmas, varētu aizmirsties, ka pasaulē izsludināta ārkārtas situācija, tāpēc laipni atgādinām ievērot visus valstī noteiktos ierobežojumus un paņemt līdz Covid-19 sertifikātus, pasi vai ID. Cerams nevienam mieru netraucēs arī tas, ka tiks fotografēts. Visas norises notiek brīvdabā.

Tiekamies!

Mūs atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži, , Vidzemes plānošanas reģions, Smiltenes novada Raunas pagasta pārvelde, z/s “Ķelmēni”, AS “Rankas Piens”, SIA “Piebalgas Alus”, SIA “Markets”, SIA “Siera ražotne”, “Raunas Ķipoks” SIA MAGNA FOOD, viesu nams “Pļavnas”, z/s “Kalna - Mīlakšas” un z/s “Norēni”.

--

Informāciju sagatavojusi:

Agnese Ērkšķe

T. 26412962

1. septembrī plkst. 13.00 un plkst. 15.00 pie Valmieras Mūzikas skolas notiks koncertuzvedums bērniem "Kā krāsas mūzikas instrumentus spēlēt mācījās". Koncertuzvedums tapis Valmieras Kultūras centra īstenotā projekta ietvaros ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Koncertuzvedums būs skatāms bez maksas, iepriekš aizpildot pieteikuma formu: 

https://forms.gle/oSeVfPmTdmyBcawH7 

Uzveduma stāstu veido dziedātājas un dziesmu autores Elīnas Krastiņas līdz šim nepublicēti dzejoļi par to, kā divām krāsām – Zilajai un Baltajai – veicas ar dažādu mūzikas instrumentu spēles apguvi. Abas krāsas pašu spēkiem cenšas iemācīties spēlēt deviņus dažādus mūzikas instrumentus. Nepareizi tos spēlējot, krāsas iekļūst nepatikšanās. Mūzikas instrumenti izdveš dīvainas skaņas vai neskan vispār, un nebēdnīgās krāsas cenšas saprast, kāpēc tā notiek… Kādi tam bija iemesli, uzzināsi uzvedumā “Kā krāsas mūzikas instrumentus spēlēt mācījās”. 

Pasākums notiks, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai!

Uzmanību! 1. septembrī no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 saistībā ar koncertuzveduma norisi būs slēgta Pilskalna iela. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām! 

Informāciju sagatavoja:
Līga Tarbuna
Valmieras Kultūras centra
sabiedrisko attiecību vadītāja
Mob. tel.: 28382051
liga.tarbuna PIE valmiera PUNKTS lv

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību, Vidzemes plānošanas reģionu, Valsts kultūrkapitāla fondu un Cēsu novada pašvaldību rīkos Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncertu “Vidzemes talanti”. Šogad tiek atzīmēta koncerta desmitgade. Pasākums desmit gadu laika periodā ir pulcējis vairāk nekā 180 jaunos skatuves māksliniekus, kuri ir pārstāvējuši gandrīz visas Vidzemes reģiona mūzikas skolas. Koncerts norisināsies 2021. gada 29. augustā plkst. 16.00 Koncertzālē “Cēsis”.

Koncertā piedalīsies Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi - konkursu laureāti - no Alūksnes, Cēsīm, Dzērbenes, Limbažiem, Madonas, Rūjienas, Staiceles, Strenčiem, Valkas, Valmieras, un Vidzemes kamerorķestris Andra Veismaņa vadībā.  

Koncerta programma būs interesanta un daudzveidīga. Būs dzirdama dažādu instrumentu – alta, čella, flautas, ģitāras, klarnetes, klavieru, kokles, ksilofona, marimbas, trompetes, saksofona, vijoles spēle.

Daudzas aranžijas solo instrumentiem ar orķestri radījis Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogs un komponists Andris Riekstiņš.

 

Liels paldies koncerta atbalstītājiem: Vidzemes plānošanas reģionam, Valsts kultūrkapitāla fondam, Cēsu novada pašvaldībai, Cēsu Kultūras un Tūrisma centram un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrībai.

Ieeja bez maksas, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un derīgu Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testu. Pasākuma dienā no plkst. 14.00 būs iespēja veikt maksas ātro antigēnu testu (cena 10,47 EUR no personas, līdz 18 gadu vecumam tests bez maksas).

Informāciju sagatavojusi:
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas
Projektu vadītāja
Elīna Eglīte

Atbildot pandēmijas izraisītajiem darbības ierobežojumiem mākslas un kultūras jomā, Ruckas mākslas fonds savu rezidenču programmu nākotnē piedāvās arī digitāli. Kopš pandēmijas sākuma 2020. gadā ievērojami pieaudzis mākslinieku īpatsvars, kuri vēlas rezidenču programmā darboties attālināti, tādēļ fonds šobrīd strādā pie digitāla mākslas rezidenču piedāvājuma izveides.

Iecere atspoguļot Ruckas mākslas rezidenču centra norises un rezidenču programmas laikā īstenotos mākslinieku darbus digitālajā vidē radās 2020. gada izskaņā galvenokārt pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ. Pateicoties Kultūras ministrijas izdotajam rīkojumam, kas ļāva kultūras darbiniekiem ieceļot Latvijā, lai nodrošinātu kultūras pakalpojumu pieejamību, veiksmīgas mākslinieku līdzdalības rezultātā klātienē 2021. gada pavasarī tapa brīvdabas izstāde “Apslēptie dārgumi”. Izstāde Ruckas parkā Cēsu iedzīvotājiem un viesiem bija apskatāma visas vasaras garumā. Turpinot Ruckas mākslas rezidenču centra attīstību pandēmijas radīto izaicinājumu laikā ar Aktīvo iedzīvotāju fonda finansiālu atbalstu digitālo risinājumu apgūšanai Ruckas mākslas fonds nākotnē plāno dažādot savu rezidenču programmas un norišu piedāvājumu - mākslinieku radītos darbus darot pieejamus digitālajā vidē, apgūstot jaunus risinājumus šajā jomā. 

“Pandēmijas radītos izaicinājumus un pulcēšanās ierobežojumus uztvērām kā pamudinājum domāt, kā labāk sasniegt savu mērķa auditoriju ar citiem paņēmieniem, jo īpaši digitālajā vidē. Pirmo šāda veida risinājumu izmantojām projektā Mākslas kūre, kur veidojām interaktīvo karti, ar kuras starpniecību nodrošinājām iespēju Cēsu novada iedzīvotājiem un visiem atrast un apstaigāt dažādās Cēsu apkaimēs izvietotos mākslinieku darbus. Šobrīd nevaram būt pārliecināti par to kādus ierobežojumus nozarei nesīs Covid-19, taču, pateicoties digitālās vides risinājumiem un iespējām, jūtamies droši, ka varēsim darbību turpināt arī nenoteiktības apstākļos”, jauno attīstības virzienu komentē Ruckas mākslas rezidenču centra vadītāja Ieva Ūbele.

Iespēja veidot kultūras piedāvājumu digitālā vidē radusies, īstenojot projektu ”Ruckas mākslas fonda kapacitātes veicināšana”. Tā laikā plānots izmantot jaunus digitālos risinājumus, piedāvājot dažādām Ruckas mākslas fonda auditorijām viegli pieejamu mākslas rezidenču laikā radīto saturu un līdzdarbošanos, kā arī iespēju iesaistīties fonda īstenotajās norisēs kultūrizglītības jomā. Projektu ”Ruckas mākslas fonda kapacitātes veicināšana” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Informāciju sagatavojis:
Oskars Goba
Projektu vadītājs 
Ruckas mākslas fonds
www.rucka.lv

Kokmuižas svētkos Kocēnos 3. un 4. septembrī apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt daudzveidīgu muzikālo programmu, ko veidos gan Latvijā popularitāti un klausītāju atzinību iemantojuši mūziķi, gan arī vietējie amatiermākslas kolektīvi, kas svētkiem būs sagatavojuši īpašas koncertprogrammas.

Svētkus ieskandinās Aija Andrejeva un Jānis Aišpurs ar īpašu sajūtu koncertu “12 stāsti vasaras vakaram”, kas norisināsies piektdien, 3. septembrī, no plkst. 20.00 pie Kokmuižas pils. Nepieradinātais Aijas Andrejevas un Jāņa Aišpura duets noskaņu koncertā izdziedās gan pašu, gan citu autoru radītās kompozīcijas. “12 stāsti vasaras vakaram” ir divpadsmit dziesmas no abu mūziķu repertuāra, kurām ir īpaša nozīme mākslinieku skatuves darbībā un dzīvē. Tie ir divpadsmit muzikāli stāsti par viņu bērnību, piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem, blēņām, dzimtu, tradīcijām, mīlestību, draudzību un daudz ko citu.

Sestdien, 4. septembrī, svētku atklāšanas parādes dalībniekiem un skatītājiem plkst. 12.30 pie Kokmuižas pils muzikālu sveicienu būs sarūpējis Dikļu pūtēju orķestris Pētera Vilka vadībā.

Kokmuižas promenādē uz lielās skatuves plkst. 13.00 sāksies grupas “Parks” un Kocēnu kultūras nama vokālā ansambļa “Imera” koncerts. Grupas “Parks” sastāvu veido Imants Točs, Mārtiņš Roziņš, Gunārs Geduševs un Emīls Zilberts.

Plkst. 16.00 pie Kokmuižas pils izskanēs koncertprogramma “Radīts Latvijā” – Valters Pūce un Dainis Tenis, kuri pazīstami arī kā grupas “DaGamba” dalībnieki. Programmas ideja balstīta uz visu laiku izcilāko latviešu komponistu melodijām. Skanēs tādi skaņdarbi kā Zigmara Liepiņa “Kvazimodo Dziedājums”, Imanta Kalniņa “Apvij Rokas”, Jāņa Lūsēna “Alises Iela”, Valta Pūces “Balāde no izrādes “Šveiks”, Raimonda Paula “Teātris”, Emīla Dārziņa “Melanholiskais Valsis” un citi darbi Valtera un Daiņa aranžijās.

Kokmuižas svētkos būs iespēja dzirdēt pirmatskaņojumu Ilmāra Ozoliņa dziesmu ciklam “Austrums un Rietums” korim, solistiem un pavadošajai grupai. To izpildīs Kocēnu kultūras nama jauktais koris “Imera” un Strenču Kultūras centra jauktais koris “Rītu puse” diriģenta Imanta Toča vadībā. Koncerts sāksies plkst. 19.00 Kokmuižas promenādē.

Publicitātes foto

Svētku kulminācijā plkst. 21.00 promenādē uz lielās skatuves izskanēs koncertprogramma “Cits Pauls”, kurā mūzikas mīļotājiem būs iespēja dzirdēt izcilā latviešu komponista Raimonda Paula skaņdarbus jaunos aranžējumos, Ralfa Eilanda oriģinālmūziku, kā arī funk un soul mūzikas korifeju kompozīcijas, ko izpildīs dziedātājs Ralfs Eilands un Latvijas Radio Bigbends. Kinomūzika un dziesmas, iemīļotas melodijas, ar kurām izaugušas vairākas paaudzes, tās ir mīļas un zināmas ikvienam. Koncertprogrammā “Cits Pauls” tām piešķirts mūsdienīgas aranžējums ar spēcinošu enerģiju un jaunības azartu, kas aizrauj klausītāju līdz sirds dziļumiem.

Kokmuižas svētku apmeklējums bez ieejas maksas.

Apmeklējot pasākumu, jāuzrāda derīgs Covid-19 Digitālais sertifikāts un personu apliecinošs dokuments. Bērniem līdz 12 gadu vecumam Covid-19 Digitālais sertifikāts nav jāuzrāda.

Plašāka informācija par svētku norisi publicēta www.valmierasnovads.lv.

Informāciju sagatavoja:
Elīna Upīte
Valmieras novada pašvaldība
Mob.tālr.: 26115449

Turpinot jau aizsākto tradīciju, Valmieras muzejs 1. septembrī no plkst.12.00 līdz 15.00 aicina radošo nodarbību ceļojumā “Citāda skola”.

Darbošanās notiks Valmieras senpilsētā, pils teritorijas pagalmos pie muzeja ēkām un muzeja Garšaugu dārzā Gaujmalā. Uzsākot pirmās skolas dienas ceļojumu, katrs dalībnieks saņems karti, kas aizvedīs no stundas uz stundu. Šī gada vadmotīvs “Pamanīt un sajust” sola iespēju iesaistīties gan bērniem, gan vecākiem.

Citādās skolas stundās būs iespējams likt lietā maņas, piedaloties septiņās radošajās darbnīcās:

Arheologa stāsts
Uz brīdi iejūtoties arheologa ādā, galvenais būs rakt. Un pēc tam kā īstiem arheologiem savu atradumu dokumentēt pašiem vai ar vecāku palīdzību.

Noslēpumu lāde
Pils pagalmā viena no senākajām ēkām – guļbaļķu klēts – glabā daudz noslēpumainu lietu. Uzdevums būs atrast īsto un pareizo. 

Mākslas brīnumi
Muzeja iekšpagalmā zem ozola varēs iemācīties ieaust mākslas darbā dažādus savvaļas augus, radot savu improvizāciju ne tikai košu, bet arī smaržīgu.

Neredzamā pasaule
Savukārt pie Valtera namiņa būs iespēja pārbaudīt koncentrēšanās spējas, pēc sajūtām zīmējot nezināmo.

Ģeometriskie raksti
Pļaviņā pie muzeja Izstāžu zāles Citāda skola aicinās pārbaudīt vizuālo uztveri, meklējot caur “lielo aci” paslēptās ģeometriskās figūras.

Gudrību vācele
Pa ceļam uz Valterkalniņu varēs atjaunot sen aizmirstās iemaņas vai uzzināt ko jaunu. Zinot, minot vai ļaujoties intuīcijai, risināsim uzdevumus par dažādiem seno priekšmetu nosaukumiem un to pielietojumu lauku darbos.

Garšu un smaržu noslēpumi
Muzeja Garšaugu dārzā būs jāizmanto vērība un oža, lai atminētu garšaugu dārzā paslēpušos augus, bet, izgaršojot kādu no tējām, varēsiet izmantot garšas sajūtas augu atpazīšanai. 

Pirmajā skolas dienā gaidīsim arī Valmieras muzeja Izstāžu namā, kur  iespēja iesaistīties vēl citu mākslas uzdevumu risināšanā, dodoties neparastā ceļojumā – Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas interaktīvajā izstādē “Redzēt. Domāt. Radīt.”.

Vecākiem ar bērniem Zinību dienā muzeja apmeklējums ir bez maksas. Atgādinām, ka visiem izglītības iestāžu audzēkņiem bez maksas ir jebkuras muzeja izstādes vai ekspozīcijas apmeklējums.

Jaunajā mācību gadā gaidot ciemos ikvienu interesentu, muzeja darbinieki vēl skolēniem un viņu vecākiem katram atrast savu aizraujošo vēstures un mākslas stāstu.

“Citādās skolas” apmeklētājus lūdzam ievērot sociālo distancēšanos un muzeja darbinieku norādījumus, esot atbildīgiem pret savu un līdzcilvēku veselību.

 

Informāciju sagatavoja:
Evita Buša, Valmieras muzejs

Svētdien, 5. septembrī, Koncertzālē “Cēsis” gaidāmi divi koncerti un diskusija, kuru mērķis ir izcelt un aktualizēt sieviešu komponistu lomu pasaules mūzikas vēsturē un mūsdienu mūzikas ainā. Spilgtu Eiropas un Latvijas sieviešu komponistu skaņdarbus atskaņos vijolniece Magdalēna Geka, pianistes Iveta Cālīte un Danae Dorkena, beļģu ansamblis Hathor Consort un soprāns Lizelote de Vailda.

Uzdodot jautājumu - kurš ir jūsu mīļākais komponists, visbiežāk izskanēs tādi vārdi kā Bahs, Hendelis, Šūmanis, Šopēns, Mendelszons, Vivaldi… Reti kad šādā uzskaitījumā parādās sieviešu komponistu vārdi. 

Lai gan sievietes jau daudzus gadsimtus rakstījušas mūziku, viņu radītais ilgi ticis uzskatīts par kaut ko mazāk svarīgu. Līdz nesenai pagātnei sievietēm mūzikā netika piedāvātas tādas pašas profesionālās iespējas kā viņu vīriešu dzimuma kolēģiem. Taču šobrīd arvien aktuālākas kļūst šīs baltās mūzikas vēstures lappuses, dienas gaismā tiek celti un atskaņoti spoži senāk sarakstīti skaņdarbi, ar jaunu radošo sparu sevi piesaka jaunās komponistes un viņu sarakstītā mūzika tiek iekļauti koncertu programmās, tiek pasūtināti jaundarbi. 

Ar mērķi aktualizēt šo tēmu, koncertzāle “Cēsis” līdzās citiem partneriem ir iesaistījusies ES programmas “Radošā Eiropa” projektā Musique est une femme, kura ietvaros tapušas divas jaunas koncertprogrammas. 

Svētdien, plkst. 13.00 gaidāms koncerts ar vijolnieces Magdalēnas Gekas un pianistes Ivetas Cālītes piedalīšanos, kuru duetā sieviešu komponistu mūzikas atskaņošana jau labu laiku ir ieņēmusi nozīmīgu lomu. 

Koncertprogrammas centrā ir pirmā no Maijas Einfeldes trim sonātēm vijolei un klavierēm. Viņas kādreizējam skolotājam veltītais četrdaļīgais darbs rakstīts gan laikmetam (tapis 1980. gadā) un vietai (Latvijas PSR) likumsakarīgā un raksturīgā stilā, bet ar “einfeldiskām” harmonijām un spriedzi. Tam pretī likti divi jaunāko paaudžu mūsdienu komponistu skaņdarbi - Hamburgā dzīvojošās komponistes Rutas Paideres skaņdarbs “Līnijas. Krustpunkti”, kas veltīts Vācu-Venecuēliešu skulptorei Gego (Gertrud Goldschmidt), kā arī divas Lindas Leimanes miniatūras – Désir un Via Imperiale, kas Cēsīs piedzīvos savu pirmatskaņojumu. 

Koncerta ievadā tradicionālākās līnijās ieturētās Lūcijas Garūtas miniatūras “Daina” un “Dramatisks moments. Nožēla”, bet noslēgumā - Ilonas Breģes skaņdarbs “Basām kājām dvēselīte…, poēma”, kas rakstīts, iedvesmojoties no Ojāra Vācieša dzejas. 

Dienas turpinājumā interesenti aicināti uz diskusiju “Sievietes loma mūzikā”. Muzikologa Dāvja Eņģeļa moderētajā sarunā piedalīsies komponistes Ilona Breģe, Linda Leimane un Anna Veismane, vijolniece Magdalēna Geka, komponists, LKS priekšsēdētājs Rolands Kronlaks. Dalība diskusijā ir bez maksas.

Savukārt, plkst. 17.00 pēcpusdienā atklāsim vēsturiskāku sieviešu komponistu daiļrades šķautni - grieķu pianistes Danaes Dorkenas interpretācijā skanēs nu jau atzīto un novērtēto skaņražu Fanijas Mendelszones, Keitas Folkārtas-Šlāgeres un Kļāras Šūmanes klavierdarbi, bet beļģu ansamblis Hathor Consort kopā ar soprānu Lizeloti de Vaildu izpildīs 17. gadsimta sieviešu komponistu sarakstītās dziesmas, kas tapušas tiem laikiem liberālajā Florencē, kur pret vīriešiem un sievietēm izturējās kā pret vienlīdzīgiem. Netrūka mecenāšu, kuras ar savu atbalstu mudināja tādas komponistes kā Frančeska Kačīni izkopt savu neikdienišķo talantu. Arī Barbara Stroci bija ārkārtīgi apdāvināta dziedātāja un dziesmu autore, taču viņa bija spiesta iztikt bez bagāta sponsora palīdzības. Vētrainā dzīve viņu pastāvīgi svaidīja starp mākslinieku vidi un prostitūciju, un tas skaidri saklausāms komponistes spilgti teatrālajās un jūtīgajās dziesmās. Abu šo skaņražu mūzika skanēs koncertā Cēsīs.

Projekts “Sievietes mūzikā” tiek rīkots sadarbībā ar Latvijas komponistu savienību, Latvijas Nacionālo mūzikas padomi, LR3 Klasika un Eiropas partneriem Temat Aktualny Kultura (Polija), koncertzāli Handelsbeurs (Beļģija) un Molivosas Starptautisko mūzikas festivālu (Grieķija). Koncertus un diskusiju līdzfinansē ES programma Radošā Eiropa, LR Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds. 

Biļetes uz dienas un vakara koncertiem nopērkamas internetā www.bilesuparadize.lv, “Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un Koncertzāles “Cēsis” kasē. 

Biļetes uz koncertu ir derīgas tikai kopā ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Apmeklējot pasākumu, obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments pase vai ID apliecība), personalizēta biļete un derīgs sertifikāts.

 

Informāciju sagatavojusi:
Egija Saļņikova
Koncertzāles “Cēsis”
Mārketinga un komunikācijas vadītāja

Pirmdien, 6. septembrī, plkst. 18.00 Bērzaines tautas namā, Valmieras novadā norisināsies Dzejas dienām veltīts pasākums.

Pasākumā piedalīsies Dailes teātra aktieris un dzejnieks Andris Bulis, lai klātesošos iepazīstinātu ar savu 2020. gadā iznākušo dzejoļu krājumu “Erotērika”. “Erotērika” ir populārā latviešu aktiera un nu jau arī dzejnieka Andra Buļa ceturtais dzejoļu krājums. “Gribējās atrast tādu vārdu, kas uzreiz iezīmē grāmatas saturu, bet nav uzreiz tāds kliedzoši reklāmisks,” skaidro Andris Bulis. “Es skatījos, sāku domāt. Es kādu brīdi lasīju daudz ezotērisko literatūru un tad es domāju tā – starp “ezotērisku” un “erotēriku” ir tieši mana grāmata.”

Pasākumu papildinās dzejnieka Andra Buļa un ģitārista Ēriks Upenieks muzikālais duets. Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties autora dzejas grāmatas.

Tandēmā ar dzejas dienu aktivitātēm Bērzaines tautas namā būs apskatāma salacgrīvietes Ineses Vēriņas-Lubiņas gleznu izstāde “Dzīles”. I.Vēriņa-Lubiņa absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas skolu un 2013. gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā Vizuālās komunikācijas nodaļā. Strādā video, glezniecības, instalāciju mākslas un jaunajo mediju jomā. Kopš 2005. gada piedalās izstādēs un kinofestivālos. Ineses īsfilmas, dokumentālās filmas un video mākslas darbi ir demonstrēti vairākās pasaules valstīs – ASV, Ķīnā, Islandē, Krievijā, Vācijā, Nīderlandē un citur. 2016. gadā māksliniece nominēta Latvijas Mākslas akadēmijas balvai.

Pieteikšanās dalībai pasākumā, zvanot pa tālr. 29882786.

Ierodoties uz pasākumu, jāuzrāda derīgs Covid-19 sertifikāts, kas apliecina veikto vakcināciju vai izslimošanu, un derīgs personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte).

Pasākumu organizē Valmieras novada pašvaldības Bērzaines pagasta bibliotēka.

 

Informāciju sagatavoja:
Elīna Upīte
Valmieras novada pašvaldība

Attīstot veiksmīgu kopienas sadarbību un tūrisma pudura piedāvājumu, 4. septembrī Krapes pagastā tiks svinēti Krapes muižas svētki. Svētku laikā biedrība “Skaņumāja” ar plašu muzikālo programmu atklās “zaļo skatuvi”.

Krapes muiža ir neliela apdzīvota vieta, kas sadalīta Ogres novada Krapes un Lēdmanes pagastā, bet pēdējo gadu laikā piedzīvojusi spožu izaugsmi tūrisma un kopienas sadarbības jomā. Pieci kaimiņos esoši tūrisma objekti radījuši pievilcīgu vietējā tūrisma galamērķi, kas piesaista gan individuālus ceļotājus, gan tūristu grupas. 

Publicitātes foto

Lai iepazīstinātu ar Krapes muižas vērtībām un apskates objektiem, 4. septembrī ikviens interesents laipni gaidīts uz pirmajiem Krapes muižas svētkiem. Līdz pat 16.00 būs iespējams doties izzinošās ekskursijās, iepazīstot latviešu tautas mūzikas daudzveidību, degustējot vietējo vīnu un dažādu ārstniecības augu eliksīrus, kā arī izstaigājot vēsturisko muižas parku. Tāpat svētku viesiem būs iespēja iegādāties Krapē ražotus produktus un lasīt svaigas ogas aveņu audzētavā. 

Publicitātes foto

Ar vietējās kopienas iniciatīvu uzsākta alternatīvas kultūrvietas attīstība. Svētku dienā tiks atklāts biedrības “Skaņumāja” īstenotais ELFLA LEADER projekts “Zaļā Skaņumāja – aktivitāšu ārtelpa mācību un kultūras pasākumiem”. Šī āra skatuve būs viens no pārmaiņu instrumentiem, kas nākotnē varētu pozitīvi mainīt teju neesošo kultūras dzīvi Krapes pagastā. Jauno skatuvi ieskandinās tuvākās apkārtnes muzikanti un amerikāņu folk/blūza grupa “Rahu the Fool” no Rīgas. 

Visi apskates objekti svētku laikā atvērti bez iepriekšējas pieteikšanās, bet citā laikā savu apmeklējumu lūgums saskaņot ar vietas saimniekiem. Ar Krapes muižas tūrisma pudura piedāvājumu varat iepazīties kopienas veidotajā mājaslapā krapesmuiza.lv.

Krapes muižas svētku programma sestdien, 4. septembrī 

Biedrībā “Skaņumāja”
(“Krapes”, Krapes pagasts, Ogres novads, GPS: 56.745661, 25.102052)
12.00 un 14.00. ekskursija tautas mūzikas instrumentu ekspozīcijā, stāsti un mūzika;

Vīna darītavā “Lauskis”
(“Lauski“, Lēdmanes pagasts, Ogres novads, GPS: 56.746687, 25.099543)
13.00 un 15.00 stāsti un vīna degustācija; 

Krapes ūdensdzirnavās
(Ūdensdzirnavas, Krapes pagasts, Ogres novads, GPS: 56.746916, 25.106781)
12.00–16.00 dzirnavu un foreļu un Āfrikas samu audzētavas apskate, pļavas augu eliksīru degustācija (2 € no personas). Iespēja iegādāties augu produktus un sojas vaska sveces ar augiem;

Aveņu park(ā)s
("Parkas", Krapes pagasts, Ogres novads, GPS: 56.745219, 25.103733)
12.00–16.00 Aveņu pašlasīšana (3,5 €/kg). Iespēja pasūtīt iepriekš salasītas.

Krapes muižas parkā
(GPS: 56.746501, 25.100631)
16.00 pastaiga parkā gida pavadībā (tikšanās pie parka ieejas stenda);

Pie “Skaņumājas” zaļās skatuves
(“Krapes”, Krapes pagasts, Ogres novads, GPS: 56.745661, 25.102052)
17.00 Muzikālais pikniks. Piedalās: kapela “Aizezeres muzikanti”, Ķeguma ģitarspēles studija, folkloras kopa “Liepu laipa”, Ogres danču klubs, kapela “Hāgenskalna muzikanti” un grupa Rahu the Fool.

Muzikālā piknika laikā būs iespēja iegādāties vīna darītavas “Lauskis” dzērienus un Krapes ūdensdzirnavu saimnieku gatavotās “Krapes krepes”. 

Uz Krapes muižas svētkiem aicina: biedrība “Skaņumāja”, Krapes ūdensdzirnavas, vīna darītava “Lauskis”, rudens aveņu audzētava “Aveņu Park(a)s”, Krapes muižas parks. 

Svētki tiek rīkoti ar  Ogres novada pašvaldības konkursa „Radoši – Aktīvi – Darbīgi – Izglītojoši – Ogres novadam!” (“R.A.D.I. – Ogres novadam”) un Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2021 finansiālu atbalstu. 

Zaļo skatuvi realizē biedrība "Skaņumāja" ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)” apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2015-2020 līdzfinansēto projektu “Zaļā Skaņumāja – aktivitāšu ārtelpa mācību un kultūras pasākumiem” Nr. Projekts Nr. 20-04-AL02-A019.2202-000014.

Sagatavoja Jānis Dzimtais,
biedrības “Skaņumāja”
sabiedrisko attiecību speciālists.