Arhīva kalendārs

« September 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930 

“Padekatrs”, “Tripiņpolka”, “Uzlūdz dāmas”, “Hoiram”, “Diksītis”, “Tu māsiņa, es māsiņa”, “Joksu polka”, “Stūrsteps”, “Ak, smukā meitiņ”, “Valceris” – tās ir Malienas pusei raksturīgas dejas jaunajā deju lieluzvedumā “Malienas mantojums”. Stiprinot malēnisko identitāti un atdzīvinot malēniešu kultūrtelpu, uzvedums apvieno gan jaunas, gan jau agrāk iestudētas šīs puses dejas.

Šis deju lieluzvedums ir nozīmīgs ieguldījums Malienas puses nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. No iecerētās uzveduma pirmizrādīšanas nācās atteikties epidemioloģiskās situācijas dēļ, kas neļāva to bez ierobežojumiem demonstrēt ikvienam interesentam, tādēļ 11. septembrī Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā notiks šī uzveduma filmēšana, lai tas saglabātos video formātā.

 

Publicitātes foto

Ņemot vērā epidemioloģiskos nosacījumus, šogad tradicionālie Pļaujas svētki notiks atšķirīgi, aicinot ikvienu uz “Rudens dienu Ottesmuižā”. Nenotiks tradicionālā lauku sētas rudens darbu darīšana, bet ikvienam apmeklētājam šajā reizē būs iespējams apmeklēt muzeja teritorijā esošās ēkas, aplūkot ekspozīcijas “Vidzemes lauku sēta” un “Kalncempju vēstures lappuses”, izstādes “Pretstati” un “Zeltiņu baznīca laiku lokos”. Tiks atvērts keramikas darbu ceplis, notiks mājražotāju un amatnieku tirdziņš, mazo apmeklētāju priekam būs apskatāmi dzīvnieki. Muzeja apmeklējuma laikā būs iespēja vērot arī deju uzveduma “Malienas mantojums” filmēšanu. 

- Ikvienam muzeja apmeklētājam šajā dienā jau no pulksten 10 līdz pat pulksten 16 būs iespēja vērot, kā notiek šī deju uzveduma filmēšana. Katrs kolektīvs un tā dejotā deja tiks filmēti atsevišķi – katrā pusstundā pa dejai, tādēļ apmeklētājiem būs iespēja redzēt gan nelielu mēģinājuma procesu, gan dejas filmēšanu, - saka Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja un projekta “Dejas lieluzvedums “Malienas mantojums”” vadītāja Sanita Eglīte.

Nostāsti vēsta, ka malēnieši vienmēr visu darījuši pa savam un arī danči tiem bijuši īpatnēji, ar pierobežai raksturīgiem soļiem un mūziku.  Malienas puses danči veidojušies, ietekmējoties no Latgales, Igaunijas un Krievijas tradicionālās kultūras. Mūsdienās reģionam raksturīgais kolorīts strauji izzūd, tāpēc ir svarīgi sakrāto un saglabāto nemateriālo kultūras mantojumu iedzīvināt un sekmēt tā pārmantojamību. 

Šīs puses senos dančus pētījuši gan folkloras pētnieki, gan vietējie muzeji un folkloras kopas. Izmantojot izpētīto materiālu, pateicoties Latvijas Nacionālā kultūras centra un pašvaldības atbalstam, tapušas 10 skatuves dejas. Horeogrāfijas tām veidojuši Vidzemes puses horeogrāfi - Iluta Mistre, Dace Circene, Ilze Mažāne, Reinis Rešetins, Jānis Purviņš, Taiga Ludborža, Guna Ezermale, Gunta Skuja un Lāsma Skutāne. Dejas ir apguvuši visi Alūksnes un bijušā Apes novada deju kolektīvi. Mūziku dejām aranžējuši Juris Kaukulis, Juris Vaivods, Sniedze Grīnberga un citi mūziķi. Uzveduma mākslinieciskā vadītāja ir Lāsma Skutāne, literārā teksta autors Druvis Mucenieks. 

Muzeja apmeklējuma maksa: pieaugušajiem – 3 EUR, pensionāriem - 2 EUR, skolēnam – 1 EUR, pirmsskolas vecuma bērniem – bez maksas.

 

Sagatavoja: Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālruņi: 64381502; 26646749
evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
www.aluksne.lv

Valkas pagasta Saieta nams "Lugažu muiža" aicina piedalīties dzejnieces Velgas Kriles vārdam veltītajam dzejas autoru-iesācēju konkursā.

Dzeju var iesūtīt ikviens dzejas autors no visas Latvijas, kurš sasniedzis pilngadību, neatkarīgi no vecuma un pieredzes, un kurš nav izdevis savu dzejas krājumu. Konkursā jāiesniedz iepriekš nepublicēti dzejoļi. Brīvas izvēles temats.

Konkursam katrs autors var iesūtīt ne vairāk kā 300 dzejas rindas elektroniski uz e-pastu luse.biblioteka PIE valka PUNKTS lv no 2021.gada 1. septembra līdz 2021.gada 1. oktobrim. 

Lai darbs varētu piedalīties konkursā, jānorāda:

  • autora vārds, uzvārds;
  • telefons, e-pasts, dzīves vieta.


Žūrijas vērtētā labākā darba autoram, 1.vietas ieguvējam - 100.-EUR un Velgas Kriles piemiņas balva. Pārējiem dalībniekiem veicināšanas un atzinības balvas.

Apbalvošanas pasākums notiks 2021.gada 16.oktobrī Saieta namā "Lugažu muiža".


Kontakti:
Valkas pagasta bibliotēka, luse.biblioteka PIE valka PUNKTS lv, tālr. 25425496
Saieta nams "Lugažu muiža", zane.mila PIE valka PUNKTS lv, tālr. 26319816 

 

Informāciju sagatavoja:
Ivo Leitis
Sabiedrisko attiecību speciālists
Valkas novada pašvaldība
Tālr.:64707486
Mob.tālr. 26444002
www.valka.lv

Ceturtdien, 9. septembrī, Koncertzālē “Cēsis” gaidāms pasaulē atskaņotākā latviešu komponista Pētera Vaska jaunā vijoļkoncerta “Vakara gaismā” Latvijas pirmatskaņojums. Britu vijolnieka Hugo Tičati, kamerorķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē lasījumā dzirdēsim gan jaundarbu, gan Vaska garīgo domubiedru – Arvo Pērta, Jana Sibeliusa un Henrika Gurecka mūziku.

Notikumi pasaulē un Latvijā ietekmēja arī pavasarī plānotā Koncertzāles “Cēsis” festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” norisi, kurā, godinot komponistu  75. jubilejā, bija iecerēts Vaska jaundarba – vijoļkoncerta “Vakara gaismā”, pasaules pirmatskaņojums. 

Jauno koncertu Pēteris Vasks rakstījis Zviedrijā mītošajam britu vijolniekam Hugo Tičati, kurš ir izcils Vaska un citu mūsdienu komponistu mūzikas interprets, un vairākkārt viesojies arī Cēsīs. Atsākoties koncertdzīvei Eiropā, “Vakara gaismā” pirmo reizi Tičati atskaņoja festivālā Stokholmā kopā ar paša veidoto orķestri O/Modernt

Latvijā šo nozīmīgo mūzikas notikumu sagaidīsim ceturtdien, 9. septembrī, Koncertzālē “Cēsis”, klātesot pašam komponistam. Vaska Otrais vijoļkoncerts Latvijā izskanēs Hugo Tičati un mūsu izcilā kamerorķestra Sinfonietta Rīga lasījumā. Pie diriģenta pults – Normunds Šnē.

Atskaņot Vaska jauno koncertu Vakara gaismā ir spēcīgs pārdzīvojums, kas iemieso gan pārpasaulīgo, gan ikdienišķo. Skaņdarbs mūs reizē ieved brīnišķās pasaules svētlaimībā un, kas ir ne mazāk svarīgi, nostāda arī aci pret aci ar realitāti un cilvēciskajām ciešanām. Tas ir ciklisks ceļojums ar kāpumiem un kritumiem, dzīvību un nāvi,” atzīst vijolnieks Hugo Tičati. 

Vijoļkoncerta nosaukums, kurš dots arī visai koncertprogrammai, lieliski raksturo Pētera Vaska daiļrades būtību. Vakara gaisma ir iedvesmas avots visu mākslu pārstāvjiem un saistās ar ideālo gaismu, kas piešķir lietām dziļumu, krāsu un plašāku dimensiju. Tāpat kā komponista Vaska mūzika – tā atklāj lietu visdziļāko būtību.

Biļetes nopērkamas internetā www.bilesuparadize.lv, “Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un Koncertzāles “Cēsis” kasē. 

Biļetes uz koncertu ir derīgas tikai kopā ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Apmeklējot pasākumu, obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, personalizēta biļete un derīgs sertifikāts.

Foto: komponists Pēteris Vasks. Autors: Edgars Groševs.

Informāciju sagatavojusi:  
Egija Saļņikova
Koncertzāles “Cēsis”
Mārketinga un komunikācijas vadītāja

10. septembrī dzejas draugi Strenčos aicināti ieklausīties aktiera un dzejnieka Andra Buļa dzejā, kuru mūzikas valodā ietērps virtuozais ģitārists Ēriks Upenieks. Skanēs dzejas lasījums no autora ceturtā dzejas krājuma EROTĒRIKA. Izjustā koncertprogramma lieliski iederēsies nesteidzīgā rudens vakara romantiskai noskaņai. Dzejas svētki notiks plkst. 19.00 Strenču kultūras centrā.

Andris Bulis aicina, lasot un ieklausoties šajā dzejā, apstādināt mazliet laiku, piebremzēt, varbūt nedaudz aizmirst par tām problēmām, kas visur tiek apkārt mums sludinātas...

“Vispār jau, man liekas, ka krājumā ir arī tāda laba humora deva. Tā ir uzdrīkstēšanās. Un, ja es varu dot iespēju ar šiem dzejoļiem aizdomāties vai mazu drosmīti kaut kam, tad mans mērķis ir sasniegts,” atzīmē autors.

Aktieris, dzejnieks Andris Bulis un ģitārists Ēriks Upenieks. Publicitātes foto

Pasākums notiks pie galdiņiem. Lai varētu personalizēt vietas, organizatori aicina pasākuma apmeklētājus pieteikt savu dalību iepriekš rakstot e-pastā: biblioteka PIE strencunovads PUNKTS lv vai zvanot pa tālruņiem 64715631; 64715633, norādot savu vārdu, uzvārdu un kontakttālruni.

Pasākuma apmeklētāji aicināti sagatavot uzrādīšanai derīgu Covid -19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.

Lai mums kopā izdodas skaisti un romantiski dzejas svētki!

 

Informāciju sagatavoja:
Ginta Gailīte
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 64715660

No 29. septembra līdz 2. oktobrim Ruckas mākslas rezidenču centrā Cēsīs jau otro gadu norisināsies aprites ekonomikas vasaras skola. Šogad tās tēma ir aprites ekonomikas principu izmantošana mākslas un kultūras pasākumu organizēšanā. Piecu dienu ilgās vasaras skolas laikā dalībniekiem paredzētas lekcijas, radošas darbnīcas un meistarklases, kurās eksperti gan sniegs vispārīgu priekšstatu par aprites ekonomikas principu piemērošanu radošajā sfērā, gan dalīsies ar praktisku pieredzi. Vasaras skolas dalībnieki komandās paralēli strādās pie radošu risinājumu meklēšanas dažādu mākslas un kultūras organizāciju dotajiem izaicinājumiem.

"Veidojot izstādes un citus mākslas pasākumus, lielākā uzmanība tiek pievērsta satura veidošanai un bieži vien nepietiek laika padomāt, vai izmantotie materiāli ir videi draudzīgi un kas ar mākslas darbiem notiks pēc izstādes beigām. Lieliski, ka tieši mākslas jomā strādājoša organizācija ir aktualizējusi šo tēmu un sākusi domāt par risinājumiem!", par vasaras skolas ieceri teic Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese. 

Publicitātes foto

Vasaras skolas vadošais pasniedzējs šogad būs Martins Fosleitners (Martin Fossleitner, Austrija) – informācijas dizaina speciālists un hi-pe.at dizaina studijas vadītājs, Latvijas Mākslas Akadēmijas pasniedzējs un arī viens no Latvijas Dizaina gada balvas žūrijas komisijas locekļiem. Vasaras skolas dalībnieki pasniedzēja vadībā komandās strādās pie risinājumu izstrādes dažādu mākslas institūciju izaicinājumiem saistībā ar aprites ekonomikas principu ieviešanu viņu darbībā. Vasaras skolas noslēgumā, 2. oktobrī, ikviens interesents tiek aicināts uz vasaras skolas laikā radīto risinājumu publisku prezentāciju Ruckas muižā. 

Pieteikties uz aprites ekonomikas vasaras skolu īpaši tiek aicināti radošo industriju pārstāvji un uzņēmēji, kas vēlas iegūt teorētiskas un praktiskas zināšanas par aprites ekonomiku, sākot no tekstila dzīves cikla līdz pat bezatkritumu ēdienu gatavošanai. Lekcijas un meistarklases būs pieejamas arī Cēsu novada iedzīvotājiem. Aprites ekonomikas vasaras skolā ir pieejamas tikai 20 vietas, tādēļ organizatori aicina visus interesentus pieteikties laicīgi. Vasaras skolas dalības maksa ir 149 eiro. Tajā ietverta lekciju un radošo darbnīcu programma, ēdināšana un nakšņošana Ruckas mākslas rezidenču centrā Cēsīs.

Pieteikšanās līdz 2021. gada 15. septembrim, aizpildot veidlapu ŠEIT. 

Dalība vasaras skolā tiks apstiprināta tiem, kam ir derīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

 

Informāciju sagatavoja:
Liene Leonoviča, projektu vadītāja
lieneleonovica PIE gmail PUNKTS com, 27724884
www.rucka.lv

11. septembrī Sēļu muižā, Sēļu pagastā, Valmieras novadā notiks pašsacerētās mūzikas un dzejas festivāls „Dzejas dienu kārtainā ābolmaize”. Tradicionālais dzejas dienu sarīkojums Sēļu muižā izskanēs jau astoto reizi.

No plkst.13.00 līdz 16.00 Sēļu muižas dārza terasē darbosies pankūku bārs. Dzejiski dziesmota tikšanās „Laiks laimi klusi kaļ...” . Piedalās dzejnieki Sandra Grīnberga un Aldis Pūtelis. Sarīkojumā piedalīsies pasšacerēto dziesmu autori – Jānis Timermanis, Agrita Gruzdiņa, Mirdza Svīķe, Uģis Vītiņš, Iveta Dukaļska, Jānis Purgalis un Gatis Purgalis.                         

Aicinām pieteikties pašsacerēto dziesmu autorus un lauku muzikantus – izpildītājus! Lūdzam dziesmu pavadījumos izmantot tikai akustiskos mūzikas instrumentus (sīkāka informācija: Iveta Dukaļska tālr. 20019452, Ināra Blūma tālr. 26321158).

Ieeja festivālā bez maksas.

Aicinām ievērot valstī noteiktos Covid-19 epidemioloģiskās drošības nosacījumus! Sarīkojuma laikā var tikt fotografēts un filmēts.

Informāciju sagatavoja:
Anete Gūtmane
Valmieras novada pašvaldības 
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 25447706

18. septembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 Virešu pagasta Vidagā norisināsies Eiropas kultūras mantojuma dienu notikums “Tilts pāri laikiem”. Tā ir unikāla iespēja pabūt Vidagā un to iepazīt (tikai 2-4 km no A2 Rīga-Veclaicene)Pastaigas gar Vizlas upi, Vizlas tilta un Vidagas vēstures izzināšana,  izbraucieni dažādu laiku transportlīdzekļos, vēderprieki, aktīva darbošanās un rotaļas ar pārsteigumiem gan lieliem, gan maziem, un vēl…un vēl…tas viss 4 stundās, Vidagā!

Šogad godināsim Latvijā vecāko Vizlas arkveida dolomīta tiltu.

 

Vizlas arkveida dolomīta tilts tagad un 20. gs. 60. gados

*Plkst.12.00 pie Vizlas tilta būs Eiropas kultūras mantojuma dienu karoga pacelšana un tilta vēstures  foto izstādes “Transports un Vizlas tilts toreiz un tagad” atklāšana.

*Dailes teātra aktieru Gundara Silakaktiņa un Alda Siliņa sveicieni viesiem  

* Fotografēšanās pie antīkā auto, kas kādreiz braucis pār Vizlas tiltu

 *Sajūtu pastaiga ar muzikāliem pārsteigumiem Vizlas dabas takā

 * Ceļojums uz 3 pieturvietām ar dažādu laiku transportlīdzekļiem - Žiguļiem, Volgām, “Latviju”, autobusu, elektrovilcieniņu un zirgu pajūgu (vizināšanās bez maksas).

*1.pieturvieta “Kolhoza Vireši centrs”- tur jūs sagaidīs jautrās bufetnieces ar bagātīgu siļķmaizīšu piedāvājumu u.c. tā laika labumiem, laikmetam raksturīgs muzikālais noformējums, bērniem - rotaļas (Namiņš deg, Aklās vistiņas, Pēdējais pāris škiras u.c.) un citi pārsteigumi.

*2.pieturvieta “Sikšņu muiža”- seno laiku Krodziņš: dažnedažādi krogus labumi, uz iesma cepti jēri, jautri krogus danči,  fonā- ragu mūzikas skanējums…

3.pieturvieta”Fantāzija”- ģimenēm ar bērniem-darbosies kafejnīca “Našķis”, radoša darbošanās kopā ar Aģentūru OLEE, lielformāta spēles, zīmēšanas konkursi un citas aktivitātes.

Aicinām visus šajā dienā uz patīkamu atpūtu pie un ap Vizlas tiltu! Uz tikšanos Vidagā! Mēs jūs gaidīsim!

Ievērosim valstī noteiktos epidemioloģiskos noteikumus!

 

Informāciju sagatavoja: 
Iveta Kovtuņenko
“APES KULTŪRAS UN TŪRISMA CENTRS” vadītāja
iveta.kovtunenko PIE smiltenesnovads PUNKTS lv

Šīs vasaras beigās, 21., 22. augustā, Cēsu novada Dzērbenes pagasta "Lejniekos" norisinājās interesantas lietas - izcilās cimdu adītājas Jettes Užānes mājās atkal pēc 40 gadu pārtraukuma tika cirptas aitas, mazgāta, plucināta, vērpta un šķeterēta vilna, risinājās interesantas sarunas par aitu šķirnēm, dažādām vilnām un to atšķirīgo pielietojumu.

Meistarklašu dalībnieki ar aizrautību klausījās etnogrāfes, mākslinieces, vilnas pētnieces Aijas Brikmanes enciklopēdiskajās zināšanās. Katrs varēja izmēģināt roku aitu cirpšanā ar dzirklēm, ko veikli ierādīja etnogrāfijas entuziasts, folkloras pētnieks, vīru kopas "Vilki" vadītājs Edgars Lipors. Ikviens dalībnieks pamēģināja vērpt un šķeterēt vilnu, kas patiesībā ir pacietību prasošs un raksturu audzinošs process.

    

Vilna tika krāsota tepat Dzērbenē lasītu niedru novārījumā, kā arī madaru saknēs un piemājas košumkrūmu uzlējumā, mainot dažādus kodinātājus, ko aizrautīgi mākslinieciskā krāšņumā, demonstrēja Dzērbenes radošās mājas "Memberi" saimniece Ērika Māldere. 

Unikālās cimdu adītājas Jettes Užānes radīto rakstu veidošanas, paņēmienus ierādīja adītājas rakstu pētniece Ineta Krastiņa.

Dienas beigās visi kopā sildījāmies pie ugunskura, mielojāmies ar "Lejnieku" mājas saimnieka Raivja Apsīša Dzērbenes forelēm, pārrunājām piedzīvoto, klausījāmies stāstos un dziedājām tautasdziesmas. Šķiroties ikviens atzina, šim ir jākļūst par tradīciju un nākošvasar jātiekas atkal!

 

Informāciju sagatavojusi:
Elīna Apsīte
Biedrība “Cimdu Ceļš”, Dzērbenes pagasta “Lejniekos”

Ramatas pagasta Kultūras centrs turpina no 2021. gada 7. jūnijā uzsākto Vidzemes plānošanas reģiona  un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta „Akmens kundziņš” īstenošanu. Projekta rezultātā taps animācijas filma, kurai scenāriju, sižetu, notikumus izdomā, zīmē, veido un ierunā Mazsalacas apvienības bērni, Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un Valmieras SOS ciemata bērni. Projekta ietvaros radošās darbnīcas notika un turpināsies gan Ramatas pagasta Kultūras centrā, estrādē un bibliotēkā, gan Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolā, Mazsalacas novada muzejā.

Publicitātes foto

No 16.-18. augustam atraktīvi, krāsaini un izdomas bagāti norisinājās animācijas darbnīcas Ramatas pagasta Kultūras centrā, kurās aktīvi piedalījās  Mazsalacas apvienības bērni un Valmieras SOS ciemata bērni.

Animācijas darbnīcas vadīja projekta režisore-animatore Dace Liepa, animatores Silva Utāne un Vija Liepiņa.

20. augustā ar runas mākslas pamatiem un ķermeņa valodas interpretācijām iepazīstināja skatuves runas pedagoģe Māra Liniņa.

        Publicitātes foto

Skaņu ierakstam gatavojas Mazsalacas Mūzikas skolas pedagoģe Baiba Bīviņa ar saviem mazajiem dziedātājiem, kuri septembrī dosies uz Valmieras studiju “Uga records”. Darbs pie filmas veidošanas vēl turpināsies arī septembrī, kad Mazsalacas novada bērni apgūs un ierakstu studijā ierakstīs filmas tituldziesmu filmai “Akmens kundziņš”.

Novembra mēnesī paredzētas animācijas filmas prezentācijas.

 

Informāciju sagatavojusi:
Ramatas pagasta Kultūras centra vadītāja – Sandra Zondaka

Gulbenes novada bibliotēka aicina piedalīties ekspedīcijā 11. septembrī Lejasciema pagastā.

Cenšoties aptvert bagātīgo un daudzveidīgo dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, ko piedāvā viens no Latvijas lielākajiem pagastiem, šoreiz esam aicinājuši divus ekspertus. Dabas vērtības un objektus izzināsim ģeologa, grāmatu “Taimira – zeme aiz polārā loka”, “Lejasciems upju un laiku lokos”, “Pie Gaujas iztekām” autora Jura Zaķa vadībā, savukārt kādreizējās pilsētas – Lejasciema – vēsturi iepazīt mums palīdzēs novadpētniece, bijusī ilggadējā Lejasciema pagasta bibliotēkas vadītāja un vēstures skolotāja Inta Balode. Ekspedīciju sāksim ar Robežkalna dižakmens un Krāču pilskalna apskati. Pa ceļam uz Sinoles dzirnavām piestāsim pie Cepļakalna dižpriedes. Brīdi uzkavēsimies Mālmuižā, lai pēc tam veltītu laiku Lejasciema kultūrvēstures iepazīšanai. Paredzēts atpūtas brīdis pie Ķemeru sēravota. Ekspedīcijas otrajā daļā dosimies pa Lejasciema ainavai raksturīgo apvidu – iekšzemes kāpām, noejot apmēram 1,5 km – pa šķēršļotu apvidu, pa Brūveļu kalnu. Pēc tam apskatīsim Satekas – vietu, kur Tirza ietek Gaujā. Aizbrauksim līdz Dūrei, kur skatāmi dižozoli un agrākā skolas ēka. Noslēgumā viesosimies Intas Balodes daiļdārzā.

Izbraukšana plkst. 10.00 no Gulbenes novada bibliotēkas. Atgriešanās Gulbenē ap plkst. 18.00.

Ievērojot Ministru kabineta noteikumus, pasākums paredzēts vakcinētām vai Covid-19 pārslimojošām personām. Lūdzam ņemt līdzi dokumentus, kas to apliecina, tostarp personu apliecinošu dokumentu.   

Pieteikšanās līdz 9. septembrim, rakstot uz inese.kaleja PIE gulbenesbiblioteka PUNKTS lv vai zvanot 64471460. Lūgums norādīt dalībnieka vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru. Vietu skaits ierobežots.

Ekspedīcijas laikā tiks ievēroti visi attiecīgajā brīdī valstī noteiktie drošības pasākumi.

Projekts “Izzinošas ekspedīcijas” guvis atbalstu Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā kultūras projektu konkursā “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2021”.

Informāciju sagatavojusi: Inese Kalēja, Gulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavas galvenā bibliotekāre.

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību, Vidzemes plānošanas reģionu, Valsts kultūrkapitāla fondu un Cēsu novada pašvaldību 29. augustā Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē organizēja Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncertu “Vidzemes Talanti”. Ar krāšņu koncertu tika atzīmēta pasākuma desmitgade.

Koncertā piedalījās Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi – konkursu laureāti – no Alūksnes, Cēsīm, Dzērbenes, Limbažiem, Madonas, Rūjienas, Staiceles, Strenčiem, Valkas, Valmieras, un Vidzemes kamerorķestris Andra Veismaņa vadībā.

Koncerta skatītāji varēja dzirdēt alta, čella, flautas, ģitāras, klarnetes, klavieru, kokles, ksilofona, marimbas, trompetes, saksofona, vijoles spēli, kā arī vokālo mūziku.

Aranžijas solo instrumentiem ar orķestri radīja Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogs un komponists Andris Riekstiņš.

Liels paldies koncerta atbalstītājiem: Vidzemes plānošanas reģionam, Valsts kultūrkapitāla fondam, Cēsu novada pašvaldībai, Cēsu Kultūras un Tūrisma centram, SIA “Beātus” un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrībai.

Paldies koncerta dalībniekiem, pedagogiem un vecākiem!

 

Informāciju sagatavojusi:
Elīna Eglīte,
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas
Projektu vadītāja

Turpinās biedrības „Esam Jērcēniem” projekta „Četras krāsainas dienas ģimeņu priekam” realizācija. 17. jūlijā Jērcēnmuižā notika pirmais projekta pasākums SAULESDZELTENĀ diena, 21. augustā -  EGLESZAĻĀ diena,  12. septembrī notiks KASTAŅBRŪNĀ diena un 2. oktobrī KARMĪNSARKANĀ diena.

Pasākumā EGLESZAĻĀ diena, 21. augustā Jērcēnmuižā piedalījās 20 ģimenes, kopā 61 dažādu vecumu dalībnieks. Pārsvarā ģimeņu mērķi, ierodoties uz pasākumu, bija vienoti – atpūsties un izglītoties, būt kopā ar ģimeni, apgūt ko jaunu par meža tēmu, labi pavadīt laiku kopā ar bērniem, izrauties no ikdienas, būt dabā, satikt cilvēkus.

Par svarīgāko šajā pasākumā dalībnieki atzinuši iespēju labi pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Vēlējumi turpmāk: “Malači! Tā turpināt! Lai rodas jaunas idejas jauniem pasākumiem! Esam ieinteresēti apmeklēt visus šī projekta pasākumus. Prieks apmeklēt! Ļoti pārdomāts, sagatavots pasākums. Pozitīva noskaņa!”

Tiksimies nākošajā pasākumā - KASTAŅBRŪNĀ diena – 12. septembrī Jērcēnmuižā, kad kopīgi darbosimies dabas materiālu darbnīcā RADĀM KOPĀ un gatavosim kopīgu PUSDIENZUPU. Dabas materiālu darbnīcā mākslinieces – dizaineres Kristiānas Līdakas vadībā ģimenēm būs iespēja izpausties radoši, gatavojot nelielus dizaina priekšmetus no dabas materiāliem. Pēc kopīgi padarīta darba, kopīga zupas gatavošana un baudīšana.

Pasākumos aicinām piedalīties ģimenes – māmiņas, tēvus, bērnus, vecmāmiņas un vectēvus. Ģimenes aicinām pieteikt savu dalību pasākumos, rakstot elektroniski esam.biedriba PIE gmail PUNKTS com vai zvanot pa tālruni 26312250 līdz 10. septembrim. Dalībnieku skaits pasākumos ir ierobežots. Ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos noteikumus, pasākuma dalībniekiem vajadzēs uzrādīt digitālo Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. 

Pasākumus finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pasākumu norisi un saturu atbild biedrība „Esam Jērcēniem”.

 

Informāciju sagatavojusi: 
Ginta Gailīte 
Biedrības "Esam Jērcēniem"
valdes priekšsēdētāja

2021. gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas dzelzceļa gadu, tāpēc šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā, kas norisināsies no 17. līdz 19. septembrim, veltītas transporta tēmai, izceļot vairāk nekā 80 objektus visā Latvijā un paverot plašu mantojuma spektru – sākot ar ceļiem, tiltiem, kanāliem un dzelzceļa stacijām, beidzot ar lidlaukiem, bākām un pašu spēkratu kolekcijām.

Cilvēks vienmēr ir vēlējies pārvietoties un redzēt tālāk, kas, savukārt, virza attīstību – ceļu krustpunktos veidojās pilsētas, pārceltuves veicināja tirdzniecību, pie dzelzceļa līnijām tapa strādnieku ciemati, pie lidlaukiem tika uzceltas lidostas. Vēl nesen modernā transporta infrastruktūra kļuvusi par vēstures mantojumu, vienlaikus veidojot kvalitatīvu vidi mūsu dzīvei, kā arī iedvesmojot inovācijām un atklājumiem. Pagātnē aizgājuši senie kariešu ceļi un pasta stacijas, šaursliežu dzelzceļi un dirižabļu angāri, bet dzelzceļa stacijas, bākas, tilti un pārceltuves kalpo mums joprojām, pat būdami industriālie, arhitektūras, vēstures vai mākslas pieminekļi.

Ropažu novadā Mantojuma dienas notiks no 11. līdz 18. septembrim. Apmeklētājus gaidīs daudzveidīgas aktivitātes Ropažu novada Garkalnes, Ropažu un Stopiņu pagastos.

 

Garkalnes pagastā
18. septembrī no plkst. 12:00 līdz 14:00 Garkalnes dzelzceļa stacijā

Garkalnes pagasta Garkalnes dzelzceļa līnija vijas cauri jau kopš 1887. gada, bet dzelzceļa stacija, kas celta 1889. gadā, dēvēta gan par Rodenpois, gan Ropaži, gan Garkalne. Tā piedzīvojusi abus pasaules karus, no šīs stacijas 1949. gada 25. martā izdeva uz Sibīriju Rīgas, Rīgas rajona un Limbažu rajona iedzīvotājus, te savulaik pārkrauta padomju militārā tehnika, bet kopš 2018. gada novembra atklāts stacijas modernizētais projekts NATO vajadzībām – militārās tehnikas pārkraušanai. 

12:00

  • Interesentu pulcēšanās pie dzelzceļa stacijas “Garkalne”
  • Izstāde – Dzelceļa stacija “Rodenpois” – “Ropaži” – “Garkalne”
  • Latvijas dzelzceļa pārstāvja uzruna
  • Stāsts par dzelzceļa stacijas tapšanu un vēsturi caur laikiem un notikumiem 132 gadu garumā
  • Muzikālā kafijas pauze
  • Pasažieru atmiņas par braucieniem ar dažāda tipa vagoniem
  • Viktorīna “No Čukčukbānīša līdz Rail Baltica ātrgaitas vilcienam”
  • Pasažieri – sēņotāji un ogotāji, meža velšu izstāde
  • Izziņas ekskursija pa senajiem šauršliežu dzelzceļa maršrutiem

 

Ropažu pagastā
11. septembrī no 15:00 līdz 19:00 Ropažu viduslaiku pilsdrupās – Vairoga stāsts

Vēstures izpētes un rekonstrukcijas klubs “Rodenpoys” Ropažu viduslaiku pils teritorijā organizē pasākumu ar mērķi izglītot sabiedrību, īpaši bērnus un jauniešus, par kultūras mantojuma vērtību, caur pētnieku lasījumiem, diskusijām, amatiem un praktisku darbošanos un izmantojot dzīvās vēstures metodi veicinot zināšanu pārmantojamību.

Pasākums ”Vairoga stāsts” norisināsies divās daļās:

Pirmajā daļā plānoti arheologu referātu lasījumi par arheoloģiskajiem pētījumiem Ropažu viduslaiku pilī, kultūras mantojuma nozīmi un aizsardzību Latvijā un Ropažu novada senvēsturi.

  • “Arheoloģiskie pētījumi Ropažu viduslaiku pilī un kapsētā.” – Vitolds Muižnieks un Iveta Berga Muižniece
  • “Kultūras mantojuma nozīme un aizsardzība Latvijā.” – Jānis Meinerts
  • “Ropažu novada senvēsture.” – Aija Ērkšķe 

Otrajā daļā plānotas vairogu, trauku un lāpu izgatavošanas darbnīcas, kurās amatnieki demonstrēs savas prasmes, apmeklētājus iesaistot dažādu vēstures repliku izgatavošanā. Aktīvāka līdzdarbošanās plānota vairākos aktivitāšu punktos – lokšaušanā, šķēpmešanā, kaujas skrējienā un viduslaiku galda spēļu turnīrā. Pasākumā darbosies viduslaiku virtuve ar degustācijām, kur uz malkas kurināta uguns gatavos zupu pēc viduslaiku rakstos Eiropā pierakstītas receptes. 

Podnieku darbnīca: Baiba un Einārs Dumpji (Daugmales cepļa kurināšana)

Kalēja darbnīca: Edvards Puciriuss

Ādas apstrādes darbnīca: Guna Zommere

Kokapstrādes darbnīca: Andris Roze un Artūrs Zirnis

Viduslaiku mākslas un zīmēšanas darbnīca: Līva Āboltiņa

Amatnieki kopā ar kluba “Rodenpoys” biedriem pasākuma apmeklētājiem demonstrēs, kā viduslaikos tika izgatavoti vairogi.

Ikvienam pasākuma apmeklētājam būs iespēja izmēģināt viduslaiku apbruņojumu un sacensties, lai uzvarētu “Rodenpoys” kaujas skrējiena izaicinājumā.

Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar viduslaiku galda spēlēm, apgūt spēļu noteikumus un sacensties par balvām.

Ikvienam interesentam būs iespēja uzzināt loku gatavošanas noslēpumus un izmēģināt seno distances ieroci praktiski – stenda šaušanā.

“Rodenpoys” biedri pēc autentiskām viduslaiku receptēm gatavos un iepazīstinās pasākuma apmeklētājus ar viduslaiku virtuvi.

Ieeja pasākumā tikai ar derīgiem Covid19 vakcinācijas sertifikātiem. Pie ieejas būs iespēja veikt eksprestestus par samaksu!

 

18. septembrī no plkst. 18:00 līdz 21:00 Kangaru stacijā – Ceļā

Aizraujoši, izzinoši velobraucieni pa kādreiz darbojošā, šobrīd Zaļā dzelzceļa Rīga – Ērgļi posmu, informatīvi izzinošas lekcijas bērniem par drošību dzelzceļa tuvumā, stāsti par dzelzceļa un Kangaru stacijas vēsturi, izstāde, performances, stacijas darbinieki senajos ietērpos, stacijas bufete un divi lieliski koncerti – Kārlis Kazāks un grupa “Sudden Lights” Kangaru stacijā. 

Velo izbraucieni gida pavadībā – braucienam iepriekš izsludināta pieteikšanās, vienā grupā līdz 20 cilvēki, brauciena aptuvenais laiks – 2h. Tikšanās vieta pie Kangaru stacijas, dalībniekiem un viņu velo tiek nodrošināts autobuss, lai tos aizgādātu/atgādātu uz/no starta vai finiša vietas. Dalība iespējama tikai ar Covid-19 derīgu sertifikātu.

18:00 – 19:00 Lekcija “Par vēsturisko dzelzceļa posmu Rīga – Ērgļi”.
18:00 – 19:00 Izzinoša, izklaidējoša darbnīca bērniem par drošību pie dzelzceļa un vilcienā.
19:00 – 21:00 Brīvības koncerts. Kārlis Kazāks. Sudden Lights.

Pasākuma laikā:

  • lielformāta bilžu izstāde – Kangaru stacijas vēsture, dzelzceļa līnija Rīga – Ērgļi. 
  • Fotokaste, fotoatmiņai no pasākuma. 

Ieeja pasākumā tikai ar derīgiem Covid19 vakcinācijas sertifikātiem. Pie ieejas būs iespēja veikt eksprestestus par samaksu!

 

Stopiņu pagastā
No 15. līdz 30. septembrim izstāde “Dzelzs. Vakar. Ceļš. Šodien. Vilciens. Rīt.” 

KC “Ulbrokas Pērle” būs apskatāmi Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu plenēra darbi.

 

17. septembrī plkst. 18:00 “Svinīgais pasākums, atklājot dzelzceļu” – skečs ar amatiermākslas kolektīvu piedalīšanos uz Dzelzceļa tilta pār Mazo Juglu pie Upeslejām.

Projekts “Kultūras mantojuma dienas Ropažu pilsdrupās 2021” guvis atbalstu Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātājā kultūras projektu konkursā “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2021”. 

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Koleča
Ropažu novada pašvaldības
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. 67918580

Ceturtdien, 16. septembrī, plkst. 10.00 Oleru muižā notiks pasākums "Dārza stāsti", kura laikā varēs dzirdēt stāstus par vēsturiskiem dārziem un šodienas risinājumiem. Klātesošie uzzinās vēsturisko dārzu tapšanas principus un to pielietojumu mūsdienās, iepazīsies ar virtuves dārzu kultūru, gūs ierosinājumu mūsdienu dārzu tapšanai pilsētvidē, sabiedrības iesaistei kopējas telpas un gaisotnes veidošanā.

Programma

10.00 - Vēsturisko dārzu restaurācija, atjaunošana un rekonstrukcija.
Juris Zviedrāns, vēsturisko ēku eksperts, celtniecības arheologs, Tāšu muižas apsaimniekotājs.

11.00 - Virtuves dārzu arhitektūra, novietojums muižu centros, būves un augi.
Juris Zviedrāns, vēsturisko ēku eksperts, celtniecības arheologs, Tāšu muižas apsaimniekotājs.

12.00 - ainavu darbnīcas ALPS ainavu arhitektes Ilzes Rukšānes stāstījums - Sporta pils dārzu iecere, iedvesma, sabiedrības iesaiste un realizācija.

13.00 - Kafija un Tēja

13.30 - Oleru muižas dārza apskate, lauka studijas, diskusijas.

Dalība bez maksas.

FOTO: Oleru muižas dārzs / Valdis Ošiņš

Lūdzam obligāti pieteikt savu apmeklējumu līdz 14.septembrim, e-pasts olerumuiza PIE gmail PUNKTS com . Pieteikumā norādīt katram dalībniekam - Vārds Uzvārds/ kontakttālrunis / ir derīgs Covid-19 sertifikāts.

APMEKLĒTĀJU IEVĒRĪBAI:

Pasākumu var apmeklēt personas, kas ir vakcinētas pret Covid-19 vai to pārslimojušas uzrādot atbilstošu digitālo sertifikātu ar QR kodu. Neaizmirstiet uz pasākumu paņemt līdzi personu apliecinošu dokumentu, lai būtu iespējams pārbaudīt sertifikāta atbilstību!

Aktuālā informācija par pasākumu : www.olerumuiza.lv

Uz tikšanos!

Pasākumu rīko biedrība “Oleru muiža” projekta "Dārza stāsti Oleru muižā" ietvaros, to atbalsta Vidzemes Plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži, Valmieras novads,  Eiropas kultūras fonds un Valmieras integrētā bibliotēka.

 

Informāciju sagatavoja:
Ieva Zemīte 
Biedrība "Oleru muiža"

Piektdien, 10. septembrī, plkst. 18.00 Valmiermuižas alus viesistabā (Valmiermuiža, Dzirnavu iela 2) būs skatāma filma “Sāpes un slava” (Spānija, 2019).

Tas ir stāsts par slavenu kinorežisoru Salvadoru, kurš velti mēģina smelties iedvesmu mākslas darbos, lai izrautos no radošās krīzes. Un tad Salvadors saņem piedāvājumu, kas aizsauc pagātnē. Atmiņas par bērnību kopā ar vecākiem Valensijā, jaunību, pirmo mīlestību Madridē, veiksmēm un neveiksmēm ir tik spilgtas, ka viņu atkal atgriež dzīvē, un top jauna, izcila filma.

Režisors ir Pedro Almodóvar. Lomās: Antonio Banderas, Asier Etxeandia, Leonardo Sbaraglia, Nora Navas, Julieta Serrano, Penélope Cruz.

Filma būs spāņu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Jāpiemin, ka vakara gaitā būs iespēja našķēties ar Valmiermuižas alus virtuves gardumiem un pieskaņotiem dzērieniem.

Ieeja – bez maksas.

Filma "Sāpes un slava" Valmiermuižā būs skatāma, Valmieras novadā 10. septembrī viesojoties Spānijas Karalistes vēstniecei Latvijā Susana Kamara Angulo (Susana Cámara Angulo) un atzīmējot Latvijas un Spānijas diplomātisko attiecību simtgadi.

Aicinām ievērot valstī noteiktos ierobežojumus. Valmiermuižas alus viesistabā drīkstēs pulcēties, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un derīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Filmas norise rīkota ar Spānijas vēstniecības Latvijā atbalstu.

 

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājas vietniece

Rīgas Saksofonu kvartets Vidzemes kultūras programmas 2021 ietvaros īstenos meistarklašu un koncertu ciklu jaunajiem mūziķiem. Pirmais cikla pasākums norisināsies 24. septembrī Smiltenes Mūzikas skolā, bet 28. oktobrī meistarklases un koncerts izskanēs Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis”.

Rīgas Saksofonu kvarteta un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas iniciētajā projektā kvarteta mūziķi strādās ar jaunajiem saksofonistiem meistarklasēs un informēs skolu un reģiona pedagogus par aktuālajām metodikas atziņām. Šādu notikumu norise aktuāla īpaši šobrīd, kad gandrīz viss aizvadītais mācību gads pavadīts attālinātās nodarbībās un audzēkņi nereti zaudējuši interesi par instrumenta spēli.

Meistarklašu audzēkņu un Rīgas Saksofona kvarteta koncerts Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā. Foto: Publicitātes foto

Katra pasākuma noslēgumā gan jaunie, gan pieredzējušie mūziķi vienosies kopīgā koncertā. Koncerta programmas pamatā skanēs latviešu komponistu mūzika, kā arī spilgtākie akadēmiskās saksofonmūzikas darbi. Tādā veidā jaunieši tiks iepazīstināti ar plašajām instrumenta spēles iespējām un repertuāru. Koncerta noslēgumā kvarteta mūziķi un jaunie saksofonisti vienosies saksofonu koporķestrī, rodot kopīgu muzicēšanas prieku.

Rīgas Saksofonu kvartets. Foto: Jānis Porietis

Rīgas Saksofonu kvartets savā teju 30 gadu darbības laikā allaž ieņēmis lielu lomu jaunās paaudzes skološanā. Kvarteta darbības pirmsākumos ar skolu koncertiem apbraukāti gandrīz visi Latvijas reģioni, kas savulaik veicināja jauno mūziķu interesi par šo instrumentu. Kopš 1999. gada kvartets ir centrālā ass Starptautiskajam saksofonmūzikas festivālam SAXOPHONIA, kura ietvaros noris arī jauno izpildītāju konkurss. Latvijas valsts simtgades ietvaros tika īstenots meistarklašu un koncertu cikls “Nāc, muzicēsim kopā!” virknē Latvijas mūzikas skolu, kas vēlāk rosināja arī citu skolu interesi šāda projekta dalībā.

Rīgas Saksofona kvarteta meistarklases Vidzemē norisinās ar Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas Valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.


Informāciju sagatavojis: 
Artis Sīmanis
Rīgas Saksofonu kvartets

16. septembrī Dzejas dienu noskaņās meistardarbnīcā aicināti piedalīties jaunieši. Un gaidīta tradīcija ir dzejas lasījumi Valmieras integrētajā bibliotēkā. Aicinām!

16. septembrī plkst.11.00 Valmieras 5.vidusskolā norisināsies dzejas meistardarbnīca jaunajiem literātiem “Uzrakstīsim dzeju?” dramaturģes un dzejnieces Agneses Rutkēvičas vadībā. Savukārt vakarā Valmieras integrētajā bibliotēkā Cēsu ielā 4 no plkst.18.00 līdz 19.30 notiks dzejas lasījumi autoru vakarā "Dzeja zina vairāk par mani". Dzejas lasījumos piedalīsies: Tamāra Skrīna, Daina Sirmā, Agnese Rutkēviča, Viks, Aivars Ustups, Andris Akmentiņš (Ventspils), Kirils Vilhelms Ēcis (Rīga). Vakaru vadīs Valmieras Drāmas teātra aktieris Artis Jančevskis. Par muzikālo pavadījumu rūpēsies akordeonists Māris Rozenfelds. Ieeja bez maksas.

Pasākumu klātienē drīkst apmeklēt, uzrādot derīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu kopā ar ID-karti vai pasi.

Latvijas Rakstnieku savienība Dzejas dienas rīko kopš 1965. gada, un 2021. gadā tās ir starptautisks dzejas festivāls ar moto “Dzeja dzīvo”.

Pirmā Dzejas diena tika rīkota 1965.gada 11.septembrī Rīgā, atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100.dzimšanas dienu. Tika atklāts Rainim veltīts piemineklis, veidots pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas 1957.gada meta, granītā izkala viņa skolnieki – tēlnieks Aivars Gulbis un Laimonis Blumbergs. 1966.gada martā Latvijas Rakstnieku savienība nolēma Dzejas dienas rīkot katru gadu, tā iedibinot jaunu tradīciju. Dzejas dienu norises notiek ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Kopš 1996.gada par gada labāko dzejas grāmatu tiek pasniegta Dzejas dienu balva.

 

Informāciju sagatavoja:
Anita Apine,
Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre

18. septembris Līgatnē solās būt saistošs un  interesants. Rudenīgos toņos iekrāsotajos Gaujas krastos pie Līgatnes pārceltuves, muzikāli izzinošā ceļojumā var doties ikviens, kuram interese ir uzzināt, kā Gaujas upē pludināti koki, kāda ir pārceltuves loma un cik daudz dziesmās ir apdziedāta skaistākā Latvijas upe.

Eiropas kultūras mantojuma dienas (EKMD) ir Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas kopīga iniciatīva un plašākais kultūras mantojumam veltītais notikums Eiropā, ik gadu pulcējot ap trīsdesmit miljoniem apmeklētāju piecdesmit valstīs. Eiropas kultūras mantojuma dienas ir tematiska, mantojuma vietu saimnieku, entuziastu un speciālistu veidota kultūras pasākumu programma, kuras mērķis ir tuvināt cilvēkus kultūras mantojumam, vairojot izpratni par tā dažādību, vērtību apzināšanu, saglabāšanu, kā arī kultūras mantojumu kā resursu ilgtspējīgai attīstībai. Latvijā EKMD norisinās kopš 1995. gada un par šī gada tēmu ir izvēlēts “Transports”, aicinot pievērst uzmanību, izzināt un iepazīt ar transportu saistīto kultūras mantojumu, sākot ar ceļiem un upju ceļiem, tiltiem, pārceltuvēm, kanāliem un dzelzceļa stacijām, beidzot ar lidlaukiem, bākām un spēkratu kolekcijām. Līgatne sadarbībā ar Pārgaujas apvienību EKMD pieteica Līgatnes pārceltuvi pār Gauju. Līgatnes pārceltuve ir pārceltuve pāri Gaujai Līgatnē, vienīgā šāda veida (ar straumes spēku darbināta) pārceltuve Latvijā un Baltijā. Pārceltuve ir iekļauta tehnikas vēstures pieminekļu sarakstā. To veido divas pēc katamarāna principa paralēli novietotas tērauda laivas, kuras savieno dēļu klājs. Trose, kas nostiepta pāri upei, neļauj straumei aiznest prāmi, bet no krasta uz otru krastu to pārvieto straumes spēks. Prāmnieks tikai ievirza to straumē.

Pirms kara pārceltuves vietā atradās tilts, kas tā laikā tika iznīcināts. Prāmi pēc Otrā pasaules kara par saviem līdzekļiem izveidoja Līgatnes papīrfabrika, lai nodrošinātu strādniekiem un skolniekiem no Gaujas pretējā krasta iespēju nokļūt Līgatnē.

Gauja izsenis zināma kā upe pa kuru tika pludināti koki.

Reizi gadā Gaujas Nacionālajā parkā tiek organizēta ceļotāju diena, kad visā parka teritorijā noris dažādi pasākumi dabā, ekskursijas un izzinoši pārgājieni, kuros aicināts piedalīties ikviens interesents! Liela daļa no pasākumiem ir bezmaksas.

Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālā administrācija sadarbībā ar Gaujas Nacionālā parka pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem aicina uz Gaujas Nacionālā parka Ceļotāju dienu 19. septembrī Līgatnē https://www.daba.gov.lv/lv/notikums/gaujas-nacionala-parka-celotaju-diena-2021#cesu-novads

"Mājas kafejnīcu diena" Līgatnē, aicina apmeklētājus izbaudīt vietējo kulināro piedāvājumu, iepazīt vietējās tradīcijas un kultūru. Šajā dienā savas durvis ikvienam apmeklētājam vērs gan esoši ēdināšanas uzņēmumi - kafejnīcas, restorāni, krodziņi, gan īpaši šim pasākumam gatavojušies uzņēmēji:

“Līgatnes vīna darītava” GPS koordinātes: 57.232807,25.042151
Adrese: Spriņģu iela, 3, Līgatne, Cēsu novads
Tālrunis saziņai: +371 26521467

“Trīs kūkas” kafejnīca GPS koordinātes: 57.195465, 25.039666
Adrese: Stacijas iela 22, Augšlīgatne, Cēsu novads
Tālrunis saziņai: +371 29829121

“Suses burgers” GPS koordinātes: 57.254647,25.044671
Adrese: Gaujas iela 38, Līgatne, Cēsu novads
Tālrunis saziņai: +371 26676627

Pasākuma rīkotājs Pašvaldības aģentūras “Kultūras un tūrisma centrs” piedāvā dažādas izklaides un atpūtas iespējas Līgatnē un tuvējā apkārtnē. Jaunākās aktualitātes tūrismā var uzzināt apmeklējot mājaslapu www.visitligatne.lv vai sociālā tīmekļa vietni Facebook @visitligatne

Pasākuma norises vieta Līgatnes pārceltuve pār Gauju un Tautas zvejniecības aroda muzejs

Plānotais pasākuma norišu ilgums no plkst. 12.00 līdz 15.00

Pasākuma dalībnieki:
Jauktais koris “Līgatne”
Jauktais koris “Pārgauja”
Sieviešu vokālais ansamblis no Līgatnes “Mantojums”
Sieviešu vokālais ansamblis no “Pārgaujas Lakstīgalas”
Folkloras kopa “Senleja”
Plostnieku stāsti Māris Ansis Mitrevics un Gunārs Šķēle 

Pasākuma programma:
No plkst. 12:00-13:00 sadziedāšanās abos Gaujas krastos ;
Plkst. 13:05 – 13:15 Gaujā tiek ielaists “Vēstījuma plosts” Siguldas novadam
No plkst. 13:15-13:45 Māris Ansis Mitrevics (Tautas zvejniecības aroda muzejs)
No plkst.13:45-14:00 pārtraukums brauciens ar prāmi
No plkst.14: 00-14:30 Māris Ansis Mitrevics (Tautas zvejniecības aroda muzejs);
14:15-15:00 brauciens ar prāmi
No plkst. 12:00-15:00 filma par Gauju (Tautas zvejniecības aroda muzejs);
No plkst.13:15-14:45 Seno plostnieku amata prasmju izzināšana, baļķu pludināšana-spēle (G.Šķēle) 

Bezmaksas pasākums

Ēdināšanu nodrošina “Suses burgers”- maksas pakalpojums

 

Informāciju sagatavojusi:
Santa Jermičuka
Cēsu novada, Līgatnes apvienības
Tūrisma informācijas centra vadītāja
Kontakttālrunis saziņai: +371 26517405

Svētdien, 12. septembrī, plkst. 17.00 Dikļos, Vika pasaku parkā, atzīmējot Dzejas dienas, notiks rakstnieka Vika jeb Viktora Kalniņa jaunākās grāmatas “Lecīgais burkāns un citi indiāņi” atvēršanas svētki.

“Lecīgais burkāns un citi indiāņi” ir autobiogrāfisks, dokumentāls stāsts, kurā Viks atminas kopā ar bērniem piedzīvoto un akcentē to, cik vērtīgi ir būt dabā un izzināt to. Grāmatā Viks atspoguļo vasaru, kuru reiz pavadījis kopā ar saviem un brāļa, komponista Imanta Kalniņa bērniem. Tas ir stāsts par dabu, piedzīvojumiem, draudzību un kopā būšanas vērtību. “Tas īstenībā ir apliecinājums tam, cik svētīgi ir, kad vecāki investē bērnos savu dzīvi,” norāda autors.

Rakstnieks un dzejnieks Viks. Publicitātes foto

Pasākumā viesosies dziedātāja Olga Rajecka un mūziķis Jānis Miltiņš, izpildot dziesmas, kuru vārdu autors ir Viks, savukārt mūziku radījis šī gada jubilārs – komponists Imants Kalniņš.

“Ar Vika dzeju un Imanta Kalniņa dziesmām iepazinos 1985. gadā, kad iedziedāju dziesmas Rozes Stiebras animācijas filmai “Laimes lācis”, kurai mūziku radīja Imants Kalniņš. Animācijas filmā dzirdamajām dziesmām vārdu autoru vidū bija arī Viks. Spilgti atmiņā saglabājusies dziesma, kurā ir teksts “pēc ziemas pavasaris nāks un visas bēdas raisīs”. Tas man ir kļuvis par dzīves moto – vienmēr pēc kaut kā, kas būs pārdzīvots, nāks kaut kas labs, un tāpēc vienmēr pie saviem parakstiem uzrakstu šo rindiņu. Protams, neiztrūkstoši tuvas un mīļas man ir arī dziesmas “Kas dzīvo tanī pusē”, ko dziedu jau vairāk kā 36 gadus, “Nelaid māte bērnus mežā”, “Sidrabrasa”, “Smilšu rausis”, “Elektriskā mīla” un citas ar Vika vārdiem un Imanta Kalniņa mūziku. “Elektriskā mīlestība” man ir īpaša dziesma. Es ļoti priecājos, ka neviens šo dziesmu nav pārveidojis un neviens to nedzied, jo daudzi neizprot šīs dziesmas jēgu, taču man tā ir skaidra, zinu, kas šajā dziesmā notiek. Šo un arī citas dziesmas izpildīšu svētdien Dikļos. Uz tikšanos!” stāsta Olga Rajecka.

Dziedātāja Olga Rajecka un mūziķis Jānis Miltiņš. Publicitātes foto

Pasākuma organizatori aicina tos, kuri jau ir iegādājušies grāmatu “Lecīgais burkāns un citi indiāņi”, to paņemt līdzi, lai saņemtu Vika autogrāfu. Kā informē izdevniecības “Valters un Rapa” pārstāvji, lielās lasītāju intereses rezultātā grāmatas ir izpirktas, tādēļ uz vietas Dikļostā nebūs pieejama, taču pieci laimīgie pasākuma apmeklētājiem to saņems izlozes rezultātā.

Nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā pasākums notiks Dikļu kultūras centrā.

Pasākuma apmeklētājiem jāuzrāda derīgs Covid-19 Digitālais sertifikāts un personu apliecinošs dokuments (pase vai eID). Bērniem līdz 12 gadu vecumam Covid-19 Digitālais sertifikāts nav jāuzrāda.

Organizē Valmieras novada pašvaldības Dikļu kultūras centrs.

 

Informāciju sagatavoja:
Elīna Upīte
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste

“Kad bites pazudīs pavisam no planētas, cilvēkam paliks tikai četri gadi, ko izdzīvot.” (Moriss Meterlinks) Atsaucoties šim GreenFest’21 Mākslas festivāla aicinājumam, Valmieras novada pašvaldības mākslinieks Gints Sippo kopš septembra sākuma Valmierā, uz Gaujas saliņas aiz Dzelzs tilta ir radījis zemes mākslas tehnikā veidotu objektu “Sarkanā mežskudra”. Kā viens no 12 Gaujas Nacionālajā parkā apskatāmajiem festivāla mākslas darbiem, tas uzrunās garāmgājējus, rosinot ļauties festivāla tematikas raisītām pārdomām un sajūtām, ko raisa skudras ugunīgi sarkanās krāsas Gaujas vēsajos ūdeņos.

Sarkanā mežskudra ir viens no diviem Valmierā apskatāmajiem GreenFest’21 Mākslas festivāla objektiem. Otrs Valmieras objekts ir Maģistrāle PĻAVA, kas apskatāma Valmieras Dīvaliņa pļavās pie Lucas un Palejas ielām. Ar vides mākslas objektu starpniecību festivāla autori uzsver dažādu augu un dzīvnieku sugu (dzīvotņu) izzušanas izaicinājumu pasaulē un Latvijā, kas ir tiešs videi nedraudzīgas saimniekošanas rezultāts ar ilgtermiņa sekām ekoloģijai, videi, dabai, cilvēkam. Ar mākslas festivālu vienlaikus tiek paplašināta GreenFest diskusija par Gaujas Nacionālā parka kļūšanu par vienu no pirmajiem BIO apgabaliem Eiropā, kas ir viena no zaļā dzīvesveida festivāla GreenFest veidotāju idejām. Plašāka infromācija par festivālu pieejama tā mājaslapā www.greenfest.lv

   

Publicitātes foto

“Sarkanā mežskudra dod lielu ieguldījumu mežu aizsardzībā no kaitēkļiem. Jebkurš skudras apraksts vienmēr sākas ar stāstu par viņas smago darbu. Un tam ir iemesli. Mazās radības ir tik spēcīgas, ka tās ienes skudru pūznī kukaiņus, kas pārsniedz sava ķermeņa svaru vairākas reizes. Eksperti lēš, ka viena skudru pūžņa iemītnieces spēj pasargāt no kaitēkļiem līdz vienam hektāram meža, ir grūti nenovērtēt skudru ieguldījumu mežaudzes veselībā,” par sava mākslas darba tematiku stāsta mākslinieks Gints Sippo.

Zemes mākslas objekta “Sarkanā mežskudra” materiāls ir videi draudzīgs un visā tā eksponēšanas laikā, tas fiziski mainās – sēžas, sadalās, apaug ar zāli. Skudras ķermenis stilizēti ir veidots no apmēram trīs kubikmetriem kūdras masas, kas novietots uz priedes koka karkasa kājām un pamatnes.

Valmieras novada pašvaldība pateicas projekta “Sarkanā mežskudra” atbalstītājiem SIA “BYKO-LAT” un AS “Seda” par dāvātajiem mākslas darba izejmateriāliem, kā arī festivāla “GreenFest” organizatoriem biedrībai “GreenFest” par iespēju kļūt par daļu no šī vides un zemes mākslas festivāla. 

 

Informāciju sagatavoja:
Līga Bieziņa

Turpinot Historia.lv projekta ietvaros 2017.g. uzsākto novadpētnieku mācību ciklu, Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrība “Apvārsnis” šī gada nodarbībās uzmanību pievērsīs tēmai “Senie ceļi un robežas”. 2021. gada mācības, tāpat kā iepriekšējos gados, norisināsies 2 daļās. Pirmajā daļā notiks seminārs-konference, bet otrajā – mācību ekspedīcija.

Nodarbību mērķauditorija: novadpētnieki, muzeju darbinieki, tūrisma organizētāji un citi kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes, saglabāšanas, popularizācijas un izmantošanas interesenti. 

Seminārā, priekšlasījumu un lauka prakses formātā paredzēts veidot mērķauditorijas izpratni par senajiem ceļiem un robežām kā būtiskiem Latvijas kultūrvēsturiskās ainavas elementiem, to vietu un nozīmi kopējā dabas un vēstures mantojuma izpētē, saglabāšanā un popularizācijā kā arī praktiskās izmantošanas iespējām tūrisma jomā.

I daļa seminārs-konference
(Seminārs notiks “Zoom” platformā, 2021.g. 23.septembrī. Sākums plkst. 9.00.)

Programma:

9.00–9.15 Ievadvārdi. (Historia.lv projekta vadītājs Valters Grīviņš)

9.15.–10.00 No via Beverina līdz via Baltica. Ceļu tīkla veidošanās Vidzemē. Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku ceļi pēc rakstīto un kartogrāfisko avotu ziņām. (Valters Grīviņš, Mag.hist. Edgars Žīgurs)

10.00–10.20 Ziemas ceļi Austrumbaltijā pēc 13.–19.gs. avotu materiāla. (Mag.hist. Gints Skutāns)

10.20–11.20 Krogi, tilti, brasli un pārceltuves, jūdžakmeņi un verstu stabi: seno ceļu infrastruktūra mūsdienu kultūrainavā. (Mag. arch. Elza Elīza Vītola, Mag.hist. Edgars Žīgurs, Valters Grīviņš)

11.20–12.00 Kur zemes robežas, tur dzērves maldās... Cik ticamas ir 13.gs. Senās Latvijas zemju robežu vēsturiskās rekonstrukcijas? Tālavas piemērs. (Mag.hist. Edgars Žīgurs, Valters Grīviņš)

Klausītāju jautājumi

Pārtraukums

13.00–13.45 Sv. Antonija kapelas virzienā līdz akmenim ar iecirstu krustu... Robežas un robežzīmes Livonijas laika avotos. (Mag.hist. Agris Dzenis)

13.45–14.30 Seno mājvietu, pagastu, vaku un muižu robežu noteikšana, izmantojot 17.gs. kartes un arklu revīziju materiālus. Iespējas un problēmas. (Dr.hist. Muntis Auns)

14.30–15.15 Senie muižu robežakmeņi – mazapzinātas vēstures liecības. (Mag.hist. Andris Grīnbergs)

15.15–16.00 Krustcelēs zem tilta... Ceļu un robežu folklora. (Dr.philol. Guntis Pakalns)

Klausītaju jautājumi

II daļa mācību ekspedīcijas / lauka prakse

Kā mācību II daļa 2021.g. oktobrī un novembrī (datumi un maršruti tiks precizēti) Vidzemē notiks divas mācību ekspedīcijas / lauka prakses, kurās dalībnieki ekspertu vadībā dabā apsekos un iepazīs senos ceļus un to infrastruktūras elementus, senās robežas un robežzīmes. (ierobežojumu gadījumā ekspedīcijas tiks izstrādātas un publiskotas kā videoformātā pieejami mācību materiāli.)

***

Dalība mācībās (seminārā-konferencē un mācību ekspedīcijās) – bez maksas, ar obligātu iepriekšēju pieteikšanos.

Pieteikšanās: https://forms.gle/F1pDLb7ZCCAFe75bA

Pieslēgšanās saite dalībai seminārā-konferencē “Zoom” platformā reģistrētajiem dalībniekiem tiks izsūtīta 22.septembra vakarā.

Papildu informācija: Valters Grīviņš, redakcija PIE historia PUNKTS lv, 29151826

Seminārā un lauka prakses nodarbībās tiks filmēts un fotografēts, piedaloties mācībās dalībnieki piekrīt uzņemtā materiāla publiskošanai.

Seminārs tiek organizēts un notiek ar Vidzemes plānošanas reģiona, VKKF un Latvijas valsts mežu finansiālu atbalstu.

 

Informāciju sagatavojis:
Valters Grīviņš

“Gulbja spārni” ir grāmata par personību, laikmetu un mākslinieka attiecībām ar varu, sniedzot daudzpusīgu ieskatu Latvijas mākslas dzīves norisēs 20. gadsimta vidū un otrajā pusē.

1933. gadā dzimušais Aivars Gulbis ir viens no spilgtākajiem 20. gadsimta otrās puses Latvijas tēlniekiem – mākslinieks ar pasaules redzējumu, vienlīdz meistarīgs gan veidojot monumentālas kompozīcijas, gan mazākas formas izstāžu darbus. “Telpas filozofs, kas meklē telpas harmoniju tās bezgalībā,” tā Aivaru Gulbi raksturojusi mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane. 

Latvijas Mākslas akadēmiju tēlnieks absolvēja 1959. gadā, un, tāpat kā viņa vienaudžiem, Aivaram Gulbim mākslinieka rokrakstu nācās veidot padomju okupācijas režīma apstākļos, kad katra radošas domas izpausme bija pakļauta ideoloģiskam spiedienam un cenzūrai. Gulbis atceras, ka akadēmijas izlaidumā viņa skolotājs tēlnieks Kārlis Zemdega absolventus gan iedvesmojis, gan brīdinājis, sakot, ka viņiem – jauniem un enerģiskiem -- dzīve apgriezīs spārnus, taču, par spīti visam, ir jāpaceļas un jālido, nevis jāvelkas pa zemi ar sasietiem spārniem.

Neparasta ir grāmatas forma: tajā apkopotas ļoti personiskas sarunas, ko Aivars Gulbis risina ar saviem trim bērniem – tēlnieku Kristapu Gulbi, gleznotāju Madaru Gulbi un stikla mākslinieci Bārbalu Gulbi. Atsevišķas sadaļas veido mākslas zinātnieču Ingrīdas Burānes, Rutas Čaupovas un Ingas Šteimanes esejas par Aivara Gulbja tēlniecību, kā arī bagātīgs vizuālais materiāls no fotogrāfu Gunāra Bindes un Gunāra Janaiša, kā arī mākslinieka personiskajiem arhīviem. 

Izdevumu finansiāli atbalstījusi Krimuldas novada dome, Rīgas dome, Vidzemes plānošanas reģions, sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži" un Valsts kultūrkapitāla fondu.

 

Informāciju sagatavojusi:
Bārbala Gulbe

13. septembrī Valmierā tika atklāts pastaigas maršruts “Konceptuāla dzejas pastaiga”, kas būs pieejams pilsētvidē līdz 30. septembrim. Tajā iekļauti 10 pieturpunkti, kuros ar viedierīces palīdzību būs iespēja iepazīt konceptuālo dzeju un tās autorus.

Pastaigas pieturpunktos dzeja tiek atklāta visdažādākajos tās izpausmes veidos, iepazīstinot ar Latvijas un ārvalstu konceptuālistu darbiem. Teksti, kurus ikdienā redzam visapkārt – plakāti, reklāmas, sabiedriskā transporta maršrutu saraksti, kā arī ziņas un e-pasti digitālajā vidē, konceptuālās dzejas formā iegūst pavisam citu nozīmi. Konceptuālisti auditoriju uzrunā trāpīgi, atklājot mūsu ikdienas brīžu absurdo un dīvaino dabu. Papildus tādu autoru kā Kārļa Vērdiņa, Annas Auziņas, Eināra Pelša, Raimonda Ķirķa, Ivara Šteinberga u.c. darbiem pastaigas maršrutā konceptuālo dzeju analizēs arī literatūrkritiķis un dzejnieks Artis Ostups un pētniece Līga Sudare.

Pieturpunktos pastaigas dalībnieki aicināti pārdomāt informāciju, tekstus un valodu, kura mums ikdienā ir visapkārt. Maršruta veidotāji izstrādājuši arī metodisko materiālu, lai pastaigas laikā skolēnus un studentus aicinātu reflektēt par šīm tēmām un radīt savus jaundarbus, iedvesmojoties no informācijas un komunikācijas telpas Valmierā un digitālajā vidē.

Pastaiga pilsētvidē pieejama no 13. līdz 30. septembrim un piemērota dažāda vecuma mērķauditorijai. Saturs ir pieejams, noskenējot QR kodu vai ievadot saiti interneta pārlūkā.

Savukārt 24. septembrī plkst. 16.00 ikviens interesents aicināts doties pastaigā kopā ar vienu no Preiļu konceptuālistu grupas autoriem Ivaru Šteinbergu, kurš pastaigu papildinās ar dažādu autoru darbu lasījumiem un dalīsies ar auditoriju pārdomās par konceptuālisma robežām un nākotni. Tikšanās vieta: Vecpuišu parks.

Projekts tapis, sadarbojoties Valmieras novada pašvaldībai un uzņēmumam Story Hub. Pastaigas izstrādi atbalsta Valmieras novada pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Ņem līdzi telefonu, dodies pastaigā, skaties pieturpunktos video sarunas ar autoriem un dzejas lasījumus un ieraugi Valmieru citā gaismā!

 

Papildu informācija:

Elizabete Palasiosa, tel.nr. 29729470 Liene Jakobsone, liene.jakobsone PIE valmierasnovads PUNKTS lv

Projekta “Laimes bērni. Kokariem – 100” noslēgumā 22. septembrī plkst. 17. 30 Gulbenes novada bibliotēka rīko atmiņu stāstu vakaru. Atzīmējot leģendāro kordiriģentu Imanta un Gido Kokaru simtgadi, vasaras mēnešos tika apzināti brāļu Kokaru laikabiedri. Veikto interviju un savākto materiālu apkopojums skatāms ceļojošajā izstādē “Laimes bērni. Kokariem – 100”, kā arī Gulbenes novada bibliotēkas mājas lapā sadaļā Novads. Projektā iesaistījušies un darbojas novada jaunieši, kuri izstrādā video īsfilmas, atspoguļojot savu redzējumu par Imanta un Gido Kokaru dzīvi un daiļradi.

Bibliotēkā viesosies un atmiņās par brāļiem Kokariem dalīsies Imanta Kokara studentes, diriģentes Rota Salmiņa un Aira Birziņa.

Rota Salmiņa ir viena no pirmajām I. Kokara studentēm J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (1960-1966). Ar Gulbeni Rotu saista septiņi šeit pavadītie gadi, kad paralēli studijām viņa strādājusi Gulbenes bērnu mūzikas skolā (1960-1967), vadījusi Kultūras nama vīru vokālo ansambli, senioru kori, Kultūras nama jaukto kori. Turpmākie dzīves ceļi Rotu Salmiņu aizveduši uz Rēzekni, kur viņa no 1967. gada strādā J. Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā par diriģēšanas pasniedzēju. Rotas Salmiņas kā diriģentes vārds saistīts ar koriem “Saskaņa”, “Ezerzeme” un “Trejkola”. Ar koriem piedalījusies Vispārējos Dziesmu svētkos, Latgales novada Dziesmu svētkos, festivālos, koru skatēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Piedalījusies 1990. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī kā virsdiriģente.

Aira Birziņa mācījusies Lubānas vidusskolā un Madonas bērnu mūzikas skolā. Pēc mācībām J. Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas klasē Aira J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu Edgara Račevska un Ivara Bērziņa klasē (1992), maģistra grādu – Imanta Kokara klasē (1995). Aira Birziņa ir kora diriģēšanas profesore J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, diriģente Rīgas Doma meiteņu korī “Tiara”, VEF Kultūras pils sieviešu korī “Dzintars” un Ogres Kultūras centra sieviešu korī “Rasa”. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente, Latvijas koru nozares padomes eksperte. Regulāri vada meistarklases un kursus, uzstājas lekcijās, semināros un konferencēs, piedalās dažādu konkursu žūrijas darbā Latvijā un ārvalstīs.

Tikšanās notiks Gulbenes novada bibliotēkā, Pieaugušo apkalpošanas nodaļā, 2. stāvā, kur līdz 24. septembrim skatāma izstāde “Laimes bērni. Kokariem – 100”.

Pasākums paredzēts vakcinētām vai Covid-19 pārslimojošām personām. Lūdzam ņemt līdzi dokumentus, kas to apliecina, tostarp personu apliecinošu dokumentu.  

Pieteikšanās līdz 21.septembrim, rakstot uz inese.kaleja PIE gulbenesbiblioteka PUNKTS lv vai zvanot 64471460. Lūgums norādīt dalībnieka vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru.

Informāciju sagatavojusi: Inese Kalēja, Gulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavas galvenā bibliotekāre

Turpinoties Starptautiskajam festivālam Čello Cēsis, nedēļas nogalē gaidāmi vēl divi koncerti – piektdien, 24. septembrī klausītājiem būs iespēja baudīt Antonīna Dvoržāka melodisko un skaisto Čellkoncertu latviešu čellista Kristapa Berga, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Maksima Jemeļjaničeva interpretācijā. Savukārt svētdien, 26. septembrī skanēs čells džezam, ar koncertzāles rezidences mākslinieci, čellisti Margaritu Balanas, virtuozo zviedru kontrabasistu un čellistu Larsu Danielsonu un Latvijas Radio Bigbendu. Diemžēl solista slimības dēļ sestdien, 26. septembrī plānotais koncerts “Džovanni Sollima. (ne)Tradicionāli” nenotiks.

Pirms nedēļas 7. Starptautiskais festivāls Čello Cēsis tika atklāts ar  ambientās un alternatīvās mūzikas programmām,kurās  mūziķi no Argentīnas, Lielbritānijas, Polijas un Latvijas, pārsteidza ar trim oriģinālām koncertprogrammām un čella skanējumu pavisam neierastās krāsās.

Šonedēļ festivāls turpinās, aicinot baudīt klasiskas un paliekošas  muzikālās vērtības, kā arī ļauties brīvām džeza improvizācijām un ekspresijai.

Piektdienas koncerta programmā skanēs izcilā čehu romantiķa Antonīna Dvoržāka Koncerts čellam ar orķestri siminorā, ko raksturo spilgts dažādu skaņu gleznu tēlojums un krāšņa instrumentācija.

Tūlīt pēc Čellkoncerta pabeigšanas Dvoržāks kādā vēstulē pauda šādu atziņu: “Šis koncerts noteikti pārspēj abus manus iepriekšējos koncertus.. Nebrīnieties, ka es pats to saku – protams, uz paša slavēšanu nevar paļauties. Tomēr vēlos teikt, ka šis darbs man sagādā milzīgu prieku un, ceru, ka es nekļūdos tā novērtējumā!”.

Jau vairāk nekā simts gadus pēc tapšanas Dvoržāka Čellkoncerts apstiprina savu nepārspēta šedevra statusu. Tas vienmēr ir bijis viens no aizraujošākajiem izaicinājumiem čellistiem, diriģentiem un simfoniskajiem orķestriem un lieliska muzikālā baudījuma avots klausītājiem. Cēsīs šī meistardarba lasījums uzticēts latviešu čellistam Kristapam Bergam, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO) un jaunajam krievu diriģentam Maksimam Jemeļjaničevam. Līdzās Dvoržāka mūzikai koncertā baudīsim arī Žana Sibēliusa Piekto simfoniju.

Kā solists un kamermūziķis Kristaps Bergs jau labi pazīstams uz pasaules lielākajām mūzikas skatuvēm - uzstājies Ņujorkas Kārnegī zālē, Vīnes Musikverein un Konzerthaus, Zalcburgas Mozarteum, Amsterdamas Muziekgebouw, Londonas Karaliskajā Alberta zālē un Karaliskajā Festivāla zālē, Tokijas Suntory un citās koncertzālēs. Kristaps sniedzis koncertus Austrijā, Vācijā, ASV, Japānā, Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Holandē, Horvātijā, Izraēlā, Šveicē, Lihtenšteinā un citur. Sadarbojies ar  orķestri iPalpiti, kamerorķestri Sinfonia Concertante, Sinfonietta Rīga, strādājis ar diriģentiem Andri Nelsonu, Eduardu Šmīderu, Andri Vecumnieku, Normundu Šnē un Heinrihu Šiffu, Bergs ir vairāku nacionālu un starptautisku konkursu laureāts, tostarp 1. vietas ieguvējs Johannesa Brāmsa konkursā (2008), Kārļa Davidova konkursā (2006) un Augusta Dombrovska konkursā (2005).

Latvijā pirmo reizi dzirdēsim arī vēl pavisam jauno maestro Maksimu Jemeļjaničevu, kurš kā diriģents debiju piedzīvojis jau 12 gadu vecumā, un kopš tā laika diriģē simfoniskos un baroka orķestrus Krievijā un ārpus tās.

Diriģējis Cīrihes operā un Seviļas Teatro de la Maestranza, Tulūzas Nacionālo orķestri, Seviļas Real Orquestra Sinfonica, Lionas Nacionālo simfonisko orķestri, Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri, Bordo Nacionālo simfonisko orķestri, Sanktpēterburgas simfonisko orkestri, “Sanktpēterburgas filharmoniķus”, Orchestra Sinfonica di Milano LaVerdi, Orchestra della Svizzera Italiana, Londonas Karalisko filharmonijas orķestri, Antverpenes simfonisko orķestri, “Nīderlandes filharmoniķus”, Tokijas simfonisko orķestri, “Apgaismības laika orķestri”, Islandes simfonisko orķestri, Liverpūles Karalisko filharmonijas orķestri. Vairākkārt iestudējis un diriģējis Hendeļa operas festivālos un turnejās ar Il Pomo d’Oro un dziedātāju Džoisu Didonato.

Festivāla noslēguma programma “Čello Cēsis Jazz”, ko dzirdēsim svētdien, tapusi sadarbībā ar Latvijas Radio bigbendu. Koncerta  pirmajā daļā Koncertzāles “Cēsis” šā gada rezidences māksliniece, čelliste Margarita Balanas atskaņos ekscentriskā austriešu pianista un komponista Frīdriha Guldas 1980. gadā sarakstīto koncertu čellam un pūtēju ansamblim , kurā saklausāmas gan parafrāzes no Vīnes klasiķu daiļrades, gan flamenko un rokmūzika. Gulda tiek dēvēts par “cross-over” žanra pionieri un čellkoncerts, ko dzirdēsim svētdien Cēsīs, ir viens no viņa atskaņotākajiem darbiem pasaulē. Latvijā gan tas dzirdēts reti.

Savukārt vakara otrajā daļā dzirdēsim festivāla Čello Cēsis īpašo viesi – vienu no pasaulē pieprasītākajiem kontrabasistiem Larsu Danielsonu no Zviedrijas, kurš ir arī akadēmiski izglītots čellists. Cēsīs dzirdēsim Danielsona orģinālkompozīciju programmu, kas veidota sadarbībā ar Latvijas Radio bigbendu, un kurā mūziķis spēlēs abus savus mūzikas instrumentus – gan čellu, gan kontrabasu.

Danielsona spēlei piemīt neatkārtojams skanējums, kura avoti meklējami viņa muzikālajās saknēs un klasiskajā izglītībā. Viņš ir spēlējis kopā ar neskaitāmām starptautiskām zvaigznēm, tādām kā Maikls un Rendijs Brekeri, Džons Skofīlds un Čārlzs Loids. Viņa instrumenta dziedošā, siltā, melodiskā un augsti izkoptā skaņa ir acumirklī atpazīstama.

Diemžēl solista slimības dēļ nenotiks sestdien, 25. septembrī, plānotais festivāla koncerts ar itāļu čellistu Džovanni Sollimu. Sicīlieša viesošanās un orģinālprogramma tika gaidīta ar lielu nepacietību, tādēļ koncertsu izdevies pārcelt uz šī gada 19. decembri, kad festivāla klausītāji to tomēr dzirdēs. Iegādātās biļetes ir derīgas un aicinām tās sagalabāt.

VII Starptautiskā festivāla Čello Cēsis norisi atbalsta Vasts kultūrkapitāla fonds un Cēsu novada pašvaldība.

Biļetes uz koncertiem nopērkamas internetā www.bilesuparadize.lv, “Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un Koncertzāles “Cēsis” kasē.

Biļetes uz festivāla koncertiem ir derīgas tikai kopā ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Apmeklējot pasākumu, obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, personalizēta biļete un derīgs sertifikāts.

Mediju kontaktiem:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv      

+371 26171151

Projekta ietvaros biedrība „Pie Kraujas” sadarbībā ar fotogrāfu Reini Fjodorovu radījuši multimediālu video stāstu par cilvēkiem un viņu ģimenēm, kas kādreiz dzīvojuši un/vai šobrīd saimnieko Aronas upes krastos. Multimediālā stāsta galvenā koncepcija bija vēstīt par dzimtas stāstiem un to nozīmi tādā veidā, kas ir saprotams un aktuāls gados jaunākai auditorijai. Stāsta ideja un veidols aicina vietējos iedzīvotājus interesēties un uzzināt par savas viensētas, kopienas vai pagasta vietas vēsturi un kultūrvēsturisko mantojumu.

Projekta ietvaros fotografēti 20 cilvēki, kuri paši vai viņu senči ir dzīvojuši Aronas upes krastos. Tika veiktas arī intervijas cilvēkiem, kuru laikā projektā iesaistītie iedzīvotāji dalījās ar saviem atmiņu stāstiem par piedzīvoto Aronas upē. 

Ieva Galiņa stāsta, kā kopā ar brāli Aronas upes krastos atraduši ieročus no Otrā pasaules kara. Viņi pat ir izveidojuši muzeju no atrastajiem priekšmetiem.

Publicitātes foto

Izveidotais multimediālais stāsts ietver portretu sērijas ar cilvēkiem, kas fotogrāfēti Aronas upē dažādās vietās, stāstu fragmenti no intervijām, dabas skati un dzimtu fotogrāfiju arhīvu materiāliem. Stāsts ir ikvienam publiski pieejams sociālajā tīklā www.youtube.com. Saite pieejama šeit: https://www.youtube.com/watch?v=_4v-M48lSrw

Projekta īstenošanas laikā arī izveidojās ļoti cieša un veiksmīga sadarbība ar Madonas mākslas un novadpētniecības muzeju. Muzejs apzināja vecās mājvietas Aronas upes krastos un priekšmetus, kas ir muzeja krājumā no šīm mājvietām.

Pēc projekta jau ir iezīmējušās jaunas idejas, kā turpināt iesākto, radot realizētajam projektam lielāku pievienoto vērtību.  Ir būtiski arvien plašākai jauniešu auditorijai stāstīt un nodot šo vēstījumu, video stāstu varētu izrādīt Vidzemes, Madonas novada un Latvijas skolās, aicinot jauniešus uz sarunu pr viņu dzimtām, ģimeņu stāstiem. Tādā veidā veicinot jaunieši interesi par savu apkārtni, savas ģimenes vēsturi un vietas nozīmību. 

Paldies Vidzemes kultūras programmai 2021,  Vidzemes plānošanas reģionam, Latvijas Valsts mežiem un Valsts kultūrkapitāla fondam par finansiālu atbalstu!

Informāciju sagatavoja:
Projekta vadītāja Ilze Zvēra un idejas autors Reinis Fjodorovs