Arhīva kalendārs
16. septembrī plkst.11.00 Valmieras 5.vidusskolā norisināsies dzejas meistardarbnīca jaunajiem literātiem “Uzrakstīsim dzeju?” dramaturģes un dzejnieces Agneses Rutkēvičas vadībā. Savukārt vakarā Valmieras integrētajā bibliotēkā Cēsu ielā 4 no plkst.18.00 līdz 19.30 notiks dzejas lasījumi autoru vakarā "Dzeja zina vairāk par mani". Dzejas lasījumos piedalīsies: Tamāra Skrīna, Daina Sirmā, Agnese Rutkēviča, Viks, Aivars Ustups, Andris Akmentiņš (Ventspils), Kirils Vilhelms Ēcis (Rīga). Vakaru vadīs Valmieras Drāmas teātra aktieris Artis Jančevskis. Par muzikālo pavadījumu rūpēsies akordeonists Māris Rozenfelds. Ieeja bez maksas. Pasākumu klātienē drīkst apmeklēt, uzrādot derīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu kopā ar ID-karti vai pasi. Latvijas Rakstnieku savienība Dzejas dienas rīko kopš 1965. gada, un 2021. gadā tās ir starptautisks dzejas festivāls ar moto “Dzeja dzīvo”. Pirmā Dzejas diena tika rīkota 1965.gada 11.septembrī Rīgā, atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100.dzimšanas dienu. Tika atklāts Rainim veltīts piemineklis, veidots pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas 1957.gada meta, granītā izkala viņa skolnieki – tēlnieks Aivars Gulbis un Laimonis Blumbergs. 1966.gada martā Latvijas Rakstnieku savienība nolēma Dzejas dienas rīkot katru gadu, tā iedibinot jaunu tradīciju. Dzejas dienu norises notiek ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Kopš 1996.gada par gada labāko dzejas grāmatu tiek pasniegta Dzejas dienu balva.
Informāciju sagatavoja:
Eiropas kultūras mantojuma dienas (EKMD) ir Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas kopīga iniciatīva un plašākais kultūras mantojumam veltītais notikums Eiropā, ik gadu pulcējot ap trīsdesmit miljoniem apmeklētāju piecdesmit valstīs. Eiropas kultūras mantojuma dienas ir tematiska, mantojuma vietu saimnieku, entuziastu un speciālistu veidota kultūras pasākumu programma, kuras mērķis ir tuvināt cilvēkus kultūras mantojumam, vairojot izpratni par tā dažādību, vērtību apzināšanu, saglabāšanu, kā arī kultūras mantojumu kā resursu ilgtspējīgai attīstībai. Latvijā EKMD norisinās kopš 1995. gada un par šī gada tēmu ir izvēlēts “Transports”, aicinot pievērst uzmanību, izzināt un iepazīt ar transportu saistīto kultūras mantojumu, sākot ar ceļiem un upju ceļiem, tiltiem, pārceltuvēm, kanāliem un dzelzceļa stacijām, beidzot ar lidlaukiem, bākām un spēkratu kolekcijām. Līgatne sadarbībā ar Pārgaujas apvienību EKMD pieteica Līgatnes pārceltuvi pār Gauju. Līgatnes pārceltuve ir pārceltuve pāri Gaujai Līgatnē, vienīgā šāda veida (ar straumes spēku darbināta) pārceltuve Latvijā un Baltijā. Pārceltuve ir iekļauta tehnikas vēstures pieminekļu sarakstā. To veido divas pēc katamarāna principa paralēli novietotas tērauda laivas, kuras savieno dēļu klājs. Trose, kas nostiepta pāri upei, neļauj straumei aiznest prāmi, bet no krasta uz otru krastu to pārvieto straumes spēks. Prāmnieks tikai ievirza to straumē. Pirms kara pārceltuves vietā atradās tilts, kas tā laikā tika iznīcināts. Prāmi pēc Otrā pasaules kara par saviem līdzekļiem izveidoja Līgatnes papīrfabrika, lai nodrošinātu strādniekiem un skolniekiem no Gaujas pretējā krasta iespēju nokļūt Līgatnē. Gauja izsenis zināma kā upe pa kuru tika pludināti koki. Reizi gadā Gaujas Nacionālajā parkā tiek organizēta ceļotāju diena, kad visā parka teritorijā noris dažādi pasākumi dabā, ekskursijas un izzinoši pārgājieni, kuros aicināts piedalīties ikviens interesents! Liela daļa no pasākumiem ir bezmaksas. Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālā administrācija sadarbībā ar Gaujas Nacionālā parka pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem aicina uz Gaujas Nacionālā parka Ceļotāju dienu 19. septembrī Līgatnē https://www.daba.gov.lv/lv/notikums/gaujas-nacionala-parka-celotaju-diena-2021#cesu-novads "Mājas kafejnīcu diena" Līgatnē, aicina apmeklētājus izbaudīt vietējo kulināro piedāvājumu, iepazīt vietējās tradīcijas un kultūru. Šajā dienā savas durvis ikvienam apmeklētājam vērs gan esoši ēdināšanas uzņēmumi - kafejnīcas, restorāni, krodziņi, gan īpaši šim pasākumam gatavojušies uzņēmēji: “Līgatnes vīna darītava” GPS koordinātes: 57.232807,25.042151 “Trīs kūkas” kafejnīca GPS koordinātes: 57.195465, 25.039666 “Suses burgers” GPS koordinātes: 57.254647,25.044671 Pasākuma rīkotājs Pašvaldības aģentūras “Kultūras un tūrisma centrs” piedāvā dažādas izklaides un atpūtas iespējas Līgatnē un tuvējā apkārtnē. Jaunākās aktualitātes tūrismā var uzzināt apmeklējot mājaslapu www.visitligatne.lv vai sociālā tīmekļa vietni Facebook @visitligatne Pasākuma norises vieta Līgatnes pārceltuve pār Gauju un Tautas zvejniecības aroda muzejs Plānotais pasākuma norišu ilgums no plkst. 12.00 līdz 15.00 Pasākuma dalībnieki: Pasākuma programma: Bezmaksas pasākums Ēdināšanu nodrošina “Suses burgers”- maksas pakalpojums
Informāciju sagatavojusi:
“Lecīgais burkāns un citi indiāņi” ir autobiogrāfisks, dokumentāls stāsts, kurā Viks atminas kopā ar bērniem piedzīvoto un akcentē to, cik vērtīgi ir būt dabā un izzināt to. Grāmatā Viks atspoguļo vasaru, kuru reiz pavadījis kopā ar saviem un brāļa, komponista Imanta Kalniņa bērniem. Tas ir stāsts par dabu, piedzīvojumiem, draudzību un kopā būšanas vērtību. “Tas īstenībā ir apliecinājums tam, cik svētīgi ir, kad vecāki investē bērnos savu dzīvi,” norāda autors.
Pasākumā viesosies dziedātāja Olga Rajecka un mūziķis Jānis Miltiņš, izpildot dziesmas, kuru vārdu autors ir Viks, savukārt mūziku radījis šī gada jubilārs – komponists Imants Kalniņš. “Ar Vika dzeju un Imanta Kalniņa dziesmām iepazinos 1985. gadā, kad iedziedāju dziesmas Rozes Stiebras animācijas filmai “Laimes lācis”, kurai mūziku radīja Imants Kalniņš. Animācijas filmā dzirdamajām dziesmām vārdu autoru vidū bija arī Viks. Spilgti atmiņā saglabājusies dziesma, kurā ir teksts “pēc ziemas pavasaris nāks un visas bēdas raisīs”. Tas man ir kļuvis par dzīves moto – vienmēr pēc kaut kā, kas būs pārdzīvots, nāks kaut kas labs, un tāpēc vienmēr pie saviem parakstiem uzrakstu šo rindiņu. Protams, neiztrūkstoši tuvas un mīļas man ir arī dziesmas “Kas dzīvo tanī pusē”, ko dziedu jau vairāk kā 36 gadus, “Nelaid māte bērnus mežā”, “Sidrabrasa”, “Smilšu rausis”, “Elektriskā mīla” un citas ar Vika vārdiem un Imanta Kalniņa mūziku. “Elektriskā mīlestība” man ir īpaša dziesma. Es ļoti priecājos, ka neviens šo dziesmu nav pārveidojis un neviens to nedzied, jo daudzi neizprot šīs dziesmas jēgu, taču man tā ir skaidra, zinu, kas šajā dziesmā notiek. Šo un arī citas dziesmas izpildīšu svētdien Dikļos. Uz tikšanos!” stāsta Olga Rajecka.
Pasākuma organizatori aicina tos, kuri jau ir iegādājušies grāmatu “Lecīgais burkāns un citi indiāņi”, to paņemt līdzi, lai saņemtu Vika autogrāfu. Kā informē izdevniecības “Valters un Rapa” pārstāvji, lielās lasītāju intereses rezultātā grāmatas ir izpirktas, tādēļ uz vietas Dikļostā nebūs pieejama, taču pieci laimīgie pasākuma apmeklētājiem to saņems izlozes rezultātā. Nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā pasākums notiks Dikļu kultūras centrā. Pasākuma apmeklētājiem jāuzrāda derīgs Covid-19 Digitālais sertifikāts un personu apliecinošs dokuments (pase vai eID). Bērniem līdz 12 gadu vecumam Covid-19 Digitālais sertifikāts nav jāuzrāda. Organizē Valmieras novada pašvaldības Dikļu kultūras centrs.
Informāciju sagatavoja:
Sarkanā mežskudra ir viens no diviem Valmierā apskatāmajiem GreenFest’21 Mākslas festivāla objektiem. Otrs Valmieras objekts ir Maģistrāle PĻAVA, kas apskatāma Valmieras Dīvaliņa pļavās pie Lucas un Palejas ielām. Ar vides mākslas objektu starpniecību festivāla autori uzsver dažādu augu un dzīvnieku sugu (dzīvotņu) izzušanas izaicinājumu pasaulē un Latvijā, kas ir tiešs videi nedraudzīgas saimniekošanas rezultāts ar ilgtermiņa sekām ekoloģijai, videi, dabai, cilvēkam. Ar mākslas festivālu vienlaikus tiek paplašināta GreenFest diskusija par Gaujas Nacionālā parka kļūšanu par vienu no pirmajiem BIO apgabaliem Eiropā, kas ir viena no zaļā dzīvesveida festivāla GreenFest veidotāju idejām. Plašāka infromācija par festivālu pieejama tā mājaslapā www.greenfest.lv
Publicitātes foto “Sarkanā mežskudra dod lielu ieguldījumu mežu aizsardzībā no kaitēkļiem. Jebkurš skudras apraksts vienmēr sākas ar stāstu par viņas smago darbu. Un tam ir iemesli. Mazās radības ir tik spēcīgas, ka tās ienes skudru pūznī kukaiņus, kas pārsniedz sava ķermeņa svaru vairākas reizes. Eksperti lēš, ka viena skudru pūžņa iemītnieces spēj pasargāt no kaitēkļiem līdz vienam hektāram meža, ir grūti nenovērtēt skudru ieguldījumu mežaudzes veselībā,” par sava mākslas darba tematiku stāsta mākslinieks Gints Sippo. Zemes mākslas objekta “Sarkanā mežskudra” materiāls ir videi draudzīgs un visā tā eksponēšanas laikā, tas fiziski mainās – sēžas, sadalās, apaug ar zāli. Skudras ķermenis stilizēti ir veidots no apmēram trīs kubikmetriem kūdras masas, kas novietots uz priedes koka karkasa kājām un pamatnes. Valmieras novada pašvaldība pateicas projekta “Sarkanā mežskudra” atbalstītājiem SIA “BYKO-LAT” un AS “Seda” par dāvātajiem mākslas darba izejmateriāliem, kā arī festivāla “GreenFest” organizatoriem biedrībai “GreenFest” par iespēju kļūt par daļu no šī vides un zemes mākslas festivāla.
Informāciju sagatavoja: |
|