Sabiedriskā transporta jaunumi

31. martā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Cēsu birojā viesojās VSIA „Autotransporta direkcija” vadība, lai ar reģiona pārstāvjiem pārrunātu dažādus jautājumus saistībā ar sabiedrisko transportu. Sarunā piedalījās Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, kā arī Sabiedriskā transporta plānošanas daļas vadītāja Ināra Briksne un maršrutu tīkla plānotāja Rudīte Lukumite, savukārt Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvēja Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs Lotārs Dravants un sabiedriskā transporta plānotāja Velta Lapiņa.

Sanāksmes laikā Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš īpaši interesējās par VPR rosināto ideju izmēģināt Vidzemē jaunu sabiedriskā transporta pakalpojuma veidu - „Transports pēc pieprasījuma”. Autotransporta direkcija aicina VPR ideju prezentēt arī citu plānošanas reģionu pārstāvjiem, lai rosinātu šāda veida pakalpojumu ieviest uzreiz visā Latvijā, saredzot būtiskus ieguvumus, ko tas varētu sniegt. Paredzams, ka šāda veida pakalpojuma ieviešana ne tikai taupītu finanšu resursus, bet nodrošinātu arī sociālekonomisku funkciju – saglabātu iespēju ikvienam iedzīvotājam brīvi pārvietoties neatkarīgi no viņa dzīvesvietas. Pakalpojumu būtu iespējams ieviest, sadarbojoties ar reģionu autopārvadātājiem, kas šo ideju atbalsta un ir ieinteresēti tās attīstībā. Līdztekus katrā reģionā ieviešot arī t.s. dispečeru centru, uz kuru iedzīvotājs varētu zvanīt un pieteikt transportu sev vēlamā laikā. Tiesa, lai ieviestu šādu pakalpojumu, nepieciešamas izmaiņas likumdošanā – tas būtu Latvijā pilnībā jauns sabiedriskā transporta pakalpojuma veids.

 VPR līdz šim aktīvi strādājis, lai aptaujātu Vidzemes iedzīvotājus un pašvaldības, noskaidrojot, vai pastāv nepieciešamība pēc šāda pakalpojuma un vai iedzīvotāji un pašvaldības būtu ieinteresētas šāda projekta ieviešanā un pakalpojuma izmantošanā. Tāpat, VPR veicis pētījumu, kura ietvaros izstrādāts modelis, kā tieši šāds pakalpojums varētu tikt ieviests Vidzemē. Pētījumā veikts arī ekonomiskais izvērtējums un veikti finanšu aprēķini, secinot, ka līdzekļi, kas šobrīd tiek atvēlēti tādu maršrutu uzturēšanai, kur autobusi kursē pustukši vai vispār bez pasažieriem, varētu tikt izmantoti daudz efektīvāk, nodrošinot pakalpojumu transports pēc pieprasījuma (anketas rezultāti pieejami šeit, savukārt ar izstrādāto modeli iespējams iepazīties šeit ).

Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs Lotārs Dravants tikšanās laikā klātesošos informēja, ka Vidzemē apsekotas jau 2334 pieturvietas un tiek prognozēts, ka līdz maija mēnesim tiks apkopota informācija par pilnīgi visām reģistrētajām pieturvietām Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā. Kopumā reģiona speciālistiem Vidzemē jāapseko 3101 pieturvieta, nosakot precīzas pieturvietu GPS koordinātes, kā arī veicot piezīmes par pieturvietas stāvokli – vai tā ir marķēta ar pieturvietas stabu, vai pieejams autobusu kustības saraksts, kādā stāvoklī ir pieturvietas aprīkojums. Kā atzina Autotransporta direkcijas pārstāvji, Vidzemē apsekojamo pieturvietu skaits ir vislielākais, jo teritoriāli tas ir lielākais reģions Latvijā, līdz ar ko arī ceļu tīkls ir salīdzinoši lielāks nekā citos reģionos. Sarunas laikā tika diskutēts arī par tām pieturvietām, kuru šī brīža novietojums ir neērts iedzīvotājiem – tās atrodas, piemēram, vietās, kur vēl padomju gados bija t.s. darbnīcas, savukārt apdzīvota vieta ir puskilometru tālāk. Pastāv iespēja, ka šādas pieturvietas tiks pārceltas, piemērojot to atrašanās vietu pasažieru vajadzībām.  Pieturvietu apsekošana nepieciešama, lai veidotu kopīgu reģistru valsts līmenī, ka arī, lai precizētu to atrašanās vietu, jo daudzviet attālumu starp pieturvietām uzņemti vēl padomju laikos, izmantojot automašīnas spidometru. Precizēt attālumus starp pieturvietām īpaši svarīgi ir autopārvadātājiem, plānojot autobusu maršrutus. Tāpat reģiona speciālistu apkopotā informācija par pieturvietu tehnisko stāvokli kalpos kā datubāze, lai pakāpeniski tās atjaunotu ar trūkstošajām detaļām.

Sanāksmes laikā tika runāts arī par t.s. skolēnu autobusiem – šo pakalpojumu pamatā sniedz pašvaldības, jo vēl nesen lielāka daļa pašvaldību Latvijā šos transportlīdzekļus saņēma dāvinājumā. Laika gaitā gan nācies secināt, ka izmaksas, lai turpinātu nodrošināt šo pakalpojumu ar pašvaldības rīcībā esošajiem līdzekļiem, ir pārāk augstas – papildus ikdienas izmaksām, dāvinātie autobusi arvien biežāk jāremontē. Tāpēc pašvaldības arvien biežāk interesējas par iespēju šo pakalpojumu nodot reģionālajiem pārvadātājiem, veicot savstarpējos norēķinus. Jāpiebilst, ka arvien biežāk reidus skolēnu autobusu maršrutos veic Valsts ceļu policija, kontrolējot, vai ar skolēnu autobusiem tiek pārvadāti tikai skolēni. Kā zināms, skolēnu autobusi uzņemt citus pasažierus nedrīkst. Autotransporta direkcijas pārstāvji gan piekrita, ka reidiem jābūt samērīgiem – ja šis, iespējams, ir vienīgais pieejamais sabiedriskā transporta pakalpojums pašvaldībā, tad tiem dažiem iedzīvotājiem, kam ir akūta nepieciešamība nokļūt uz kādu no pakalpojumu sniegšanas punktiem, atteikt braucienu nebūtu ētiski. Tika rosināts tikties ar Valsts ceļu policijas pārstāvjiem, lai turpinātu diskusiju par šo jautājumu.

 

Papildu informācija: Lotārs Dravants, Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs, Lotars.dravants PIE vidzeme PUNKTS lv; Mob.t. 26359634

 

02.04.2015

Notikumi

«Jūnijs 2020»
POTCPSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930