Biedrība ,,Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija” (LPPA) izsaka bažas par atklātā konkursa „Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā” (identifikācijas Nr. AD 2019/7) iepirkuma patieso saimniecisko izdevīgumu valstij.

2020.gada 5.jūnijā Nr.83

Ministru prezidentam

A. god. Kr.Kariņa k-gam

Biedrības “Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija” atklātā vēstule

par sabiedriskā transporta pakalpojuma iepirkumu

Biedrība ,,Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija” (LPPA) izsaka bažas par atklātā konkursa „Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā” (identifikācijas Nr. AD 2019/7) iepirkuma patieso saimniecisko izdevīgumu valstij.

Sabiedriskās transporta padomes 2019.gada 9.jūlija sēdē, kurā tika skatīts jautājums par tiesību piešķiršanas procedūras dokumentācijas saskaņošanu attiecīgajam konkursam, neraugoties uz nozares asociācijas un arodorganizācijas iebildumiem, un atsevišķu padomes locekļu izteiktajām bažām, padome, septiņiem locekļiem balsojot par un diviem atturoties, nolēma saskaņot Valsts SIA „Autotransporta direkcija” izstrādāto atklātā konkursa Nolikumu. Ievērības cienīgs ir arī lēmuma otrais punkts, kurš ļāva izvērtējumu par nepieciešamo grozījumu un labojumu būtiskumu veikt Valsts SIA “Autotransporta direkcija” Iepirkumu komisijai. Tādejādi konkursa Nolikums turpmāk vairs netika skaņots ar Sabiedriskā transporta padomi, kaut arī Nolikumā divas reizes tika veikti būtiski grozījumi, pārceļot piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

LPPA uzsver, ka piedāvājumu sagatavošanas posmā lielais jautājumu skaits (aptuveni 320), kas tika uzdoti par Nolikuma prasībām, jau norādīja uz to, ka Nolikums ir sagatavots nekvalitatīvs un tam ir lielas interpretācijas iespējas. Uz to norāda arī tas, ka no 40 konkursam iesniegtajiem piedāvājumiem 40% piedāvājumu iepirkumu komisija diskvalificēja un šobrīd Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesniegtas 11 sūdzības. Par to, ka Nolikums ir izstrādāts neprofesionāli, var arī pārliecināties, iedziļinoties piedāvājuma vērtēšanas kritērijos. Konkursa Nolikumā ietvertais vērtēšanas algoritms nebija virzīts uz pasažieru pārvadājumu ilgtspējību un tehniskā un finansiālā piedāvājuma līdzsvarotību, nebija paredzēts vērtēt pretendentu reputāciju, nebija prasības potenciālajiem uzvarētājiem iesniegt pasūtītājam bankas vai apdrošināšanas sabiedrības līguma nodrošinājuma garantijas, lai nodrošinātos pret nepamatoti zemu cenu piedāvājumiem. Bija daudz nebūtisku prasību, par ko piešķīra punktus. Vai var, piemēram, par nopietna konkursa vērtēšanas sastāvdaļu atzīt, ka pretendentam jāiesniedz apraksts par braukšanas uzsākšanas un bremzēšanas vienmērīgumu, lai neapdraudētu pasažieru drošību, veselību un nesagādātu pasažieriem neērtības?

Šobrīd ir skaidri redzams, ka Ministru kabineta 2019.gada 4.jūnija sēdē sniegtā informācija par to, cik liels būs nepieciešamais finansējums, ir bijis blefs. Lai arī ievērojami, t. i., par 13 milj. km tika samazināts maršruta tīkla apjoms, nepieciešamā zaudējumu segšanas summa objektīvi nepamatotu kvalitātes prasību dēļ ir būtiski pieaugusi. Pēc LPPA aptuveniem aprēķiniem summa, kas vidēji gadā būs nepieciešama zaudējumu segšanai no valsts budžeta, varētu būt ap 50 milj. EUR.

To, ka Valsts SIA “Autotransporta direkcija” īstenotais iepirkums no valstiskā viedokļa nav saimnieciski izdevīgākais, var raksturot ar diviem piemēriem, proti:

-  pirmais piemērs – no uzņēmumu iesniegtās informācijas (tikai no tiem uzņēmumiem, kas nav uzvarējuši konkursā vai zaudējuši daļu no apjoma) redzams, ka būs nepieciešamas norakstīt vai ar lieliem zaudējumiem pārdot, protams, ja tas būs iespējams – aptuveni 120 autobusus ar sēdvietu skaitu līdz 24 vietām vecumā līdz 7 gadiem un ap 200 autobusiem ar sēdvietu skaitu virs 38 vietām vecumā līdz 10 gadiem. No tiem vērā ņemams skaits autobusu ir vecumā no 3 līdz 6 gadiem un ar labu tehnisko aprīkojumu. Kopā ap 320 autobusu iespējamā norakstīšanas vērtība sastāda vismaz 14 milj. EUR.

-  otrais piemērs ir saistīts ar jaunu autobusu iegādi un bezizmešu autobusu nodrošināšanu 10% apmērā pakalpojumu sniegšanai no visa iesaistīto autobusu kopskaita. No jauna iegādājamo autobusu skaits būtu robežās no 658 līdz 752 autobusiem un minimālie ieguldījumi kopā šai iegādei būtu nepieciešami no 73 līdz 85 milj. EUR, t. sk., elektroautobusu iegādes izmaksas ir aptuveni 23% no visām autobusu iegādes izmaksām. Pie tam elektroautobusu iegādes vērtībā nav ieskaitītas ne uzlādes staciju iegāde, kuru cena atkarībā no tipa (arī uzlādes KWH) ir no 30000 – 40000 EUR. Pašreiz elektroautobusu piedāvājumā ir tikai pilsētas maršrutiem paredzēti autobusi ar sēdvietu skaitu no 12 - 24, kuriem nobraukums ar vienu uzlādi ir samērā neliels, proti, robežās no 70 līdz 250 km un tas lielā mērā ir atkarīgs no klimata un laika apstākļiem, t. i., vai tiek izmantota apsilde, kondicionieris, ventilācija. Tas, protams, ievērojami samazina ar vienu uzlādi nobraukto attālumu, kad nepieciešams pieslēgties jaunai uzlādei. Līdz ar to reāla šādu elektroautobusu izmantošana būtu ar mazu ekonomisko efektu, tie būtu izmantojami vietējos (pilsētas) pārvadājumos ar mazu nobraukumu un ieguldījumi vienas pasažieru sēdvietas izmaksās būs 4 reizes lielāki.

Nav izprotams, kāpēc šādu videi draudzīgu un finansiāli ietilpīgu autobusu iegāde valsts līmenī pasažieru transportam, kas apkalpo reģionālo maršrutu tīklu, netiek plānota, piesaistot ES fondu līdzekļus, bet gan tiek uzlikta uz valsts nodokļu maksātāju pleciem, tādejādi būtiski sadārdzinot pakalpojuma pašizmaksu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Biedrība ,,Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija” aicina pārtraukt atklātā konkursa „Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā” (identifikācijas Nr. AD 2019/7) iepirkuma procedūru, objektīvi izvērtēt pieļautās kļūdas šī konkursa Nolikuma izstrādē un sagatavot jaunu iepirkumu atbilstoši valsts ekonomiskai izaugsmei un finanšu iespējām.

Ar cieņu
LPPA prezidents                                                    
Ivo Ošenieks