Vidzemes plānošanas reģions (VPR) norāda, ka labprāt iesaistītos pārrunās par jaunu funkciju pārņemšanu no ministrijām un citām tiešās pārvaldes institūcijām. VPR iepriekš paveiktais un šī brīža darbība rāda, ka ir pamats šādām pārrunām, tiesa, šajā procesā jābūt iesaistītām visām ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku iznākumu.

Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma Pārejas noteikumu 15. punktu Ministru kabinets reizi divos gados sagatavo un iesniedz Saeimai informatīvu ziņojumu par minētā likuma 25. panta otrās daļas un 26. panta īstenošanu. Iepazīstoties ar pēdējo ziņojumu, VPR norāda uz savu skatījumu par ziņojumā paustajām atziņām un secinājumiem.

“Nav saprotams, kāpēc daudzas ministrijas un citas tiešās pārvaldes institūcijas nesaskata iespēju nodot plānošanas reģioniem kādu no kompetencēm. Kā iepriekš atzinušas pašas ministrijas, kuras ar mums sadarbojušās, funkciju deleģēšana plānošanas reģioniem ir bijusi pozitīvi vērtējama un efektīva, tomēr turpināta netiek,” norāda G. Kalniņa-Priede, piebilstot, ka VPR ir atvērts kvalitatīvām un vispusīgām pārrunām par jaunu funkciju pārņemšanu.

“Turpmāk, organizējot pārrunas par tiešās pārvaldes institūciju iespējām nodot kompetenci plānošanas reģioniem, būtu nepieciešams uz šīm pārrunām uzaicināt arī pašus plānošanas reģionus. Tādā veidā būtu iespējams gūt pilnvērtīgāku viedokli par deleģējuma iespējām un līdz ar to arī uzlabot valsts pārvaldes darbību,” iesaka VPR administrācijas vadītāja.

Par VPR kompetenci liecina ne tikai kvalitatīvais darbs iepriekš deleģēto funkciju izpildē, bet arī pašu iniciatīvas un ieviestie projekti, kas ļauj tuvoties VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un VPR Attīstības programmā nospraustajiem mērķiem. VPR ievieš starptautiskus un nacionāla līmeņa projektus energoefektivitātes, ilgtspējīgas un pievilcīgas dzīves vides, informāciju tehnoloģiju, sociālās drošības un veselības, transporta, kā arī uzņēmējdarbības un inovāciju vides jomās, tādā veidā demonstrējot, ka iespējamai sadarbībai ar ministrijām un citām tiešās pārvaldes institūcijām un funkciju deleģēšanai ir plaša perspektīva.

VPR piekrīt ziņojumā paustajām atziņām, ka unificēts valsts teritoriālais dalījums reģionos būtu priekšnosacījums tālākai valsts pārvaldes sistēmas attīstībai un kvalitatīvai publisko pakalpojumu nodrošināšanai reģionu iedzīvotājiem saprotamā veidā. Tajā pašā laikā VPR neuzskata, ka jauna teritoriālā dalījuma ieviešana veicinās valsts pārvaldes efektivitāti reģionos.

“Iemesls tam, ka valstī šobrīd ir daudz dažādu valsts institūciju reģionālo teritoriālo strukturējumu veidu, nav līdz galam skaidrs un ir jāizpēta. Iespējams, ir jādomā par instrumentiem, kā motivēt institūcijas ievērot un īstenot attiecīgo likuma pantu, tomēr tajā pašā laikā šim procesam ir jānotiek ciešā sadarbībā ar konkrētajām institūcijām. Ir jāsaprot iemesli, kāpēc pārvaldē ir izveidojusies šāda situācija. Jauns teritoriālais dalījums tikai atliktu šīs problēmas risinājumu, jo institūcijām atkal būtu jāiegulda resursi, lai pielāgotos jaunai situācijai,” norāda VPR administrācijas vadītāja, piebilstot, ka, visticamāk, ir arī tādas jomas, uz kuru pārvaldi nav nepieciešams attiecināt dalījumu plānošanas reģionos, piemēram, valsts aizsardzība un drošība.

Papildu informācija:

Guna Kalniņa-Priede

Administrācijas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tel.: +371 64116008

E-pasts: guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv