VPR jaunumi

24. novembrī Valmierā notika Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) Attīstības padomes sēde, tās pamatjautājums bija Ekonomikas ministrijas administrētie  Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondu specifiskie atbalsta mērķi. Klātesošos interesēja specifisko atbalsta mērķu līdzšinējais ieviešanas progress un plānotās izmaiņas, t.sk. arī tādi jautājumi, kā, piemēram, pieejamais un plānotais atbalsts reģionos esošajiem uzņēmējiem. Sanāksmes laikā daudz diskusijas tika rosinātas par kompetenču centros pieejamo atbalstu – kāpēc to reģionos esošie uzņēmumi tikpat kā neizmanto un ko vajadzētu darīt, lai situācija mainītos. Vidzemes plānošanas reģions norādīja, ka acīmredzami, šo atbalsta instrumentu izmanto vieni un to paši komersanti, kas ir spēcīgi tirgus līderi. Visticamāk, ka problēmas ir mērķtiecīgā komunikācijā, kā arī jāatzīst, ka atrast informāciju par kompetenču centra atbalsta programmu nav viegls uzdevums.

Esam pārliecināti, ka mazie un vidējie komersanti būtu ieinteresēti jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē un testēšanā, jo tas varētu būt izšķirošs atbalsts ideju realizēšanai. Līdzīgi, informācija trūkst arī par inovāciju vaučeru mērķi un lietošanas kārtību.

Tikpat nozīmīgs jautājums skar klasteru atbalsta programmas līdzšinējo īstenošanu – atbalstu nozarē var saņemt viens klasteris un alternatīva programma, kas būtu paredzēta mazāka mēroga klasteru izveidei, nepastāv. Tas tieši sasaucas ar citos nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos definētajām prioritātēm. Piemēram, Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2020 kā stratēģiski nozīmīga izcelta jaunu inovatīvu produktu izstrāde, t.sk. veicinot reģionālo tūrisma puduru veidošanos. Aicinājām Ekonomikas ministriju skaidrot, kā tā plāno ar savām aktivitātēm un atbalsta politiku strādāt, lai sniegtu ieguldījumu šādu starpnozaru mērķu sasniegšanā, tomēr tika saņemts ieteikums, par šādu vietēja mēroga klasteru veidošanos vairāk domāt pašvaldībām kopā ar uzņēmējiem uz vietas.

Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības kopumā ir apmierinātas ar Reģionālo biznesa inkubatoru darbu. Bažas rada gan tas, ka 2/3 no visa piešķirtā finansējuma joprojām tiek novirzīts programmas administrēšanas pasākumiem, un salīdzinoši maza daļa tiek izmantota, lai finansētu pakalpojumus uzņēmējiem. Tāpat būtiski būtu risināt birokrātijas radītos šķēršļus brīdī, kad inkubatoriem ir jānodrošina kāds specifisks tehniskais aprīkojums uzņēmēja produkta vai pakalpojuma testēšanai. VPR rekomendē piešķirt inkubatoriem lielākas pilnvaras attiecībā uz šāda aprīkojuma iegādi, ievērojami paātrinot procesu. Papildus VPR norādīja, ka jāpārdomā arī process, kā inkubatori sniedz savu atbalstu jaunajiem uzņēmējiem – inkubatoru atbalsta programmas izstrādes brīdī tika solīts, ka palīdzību varēs saņemt ikviens interesants, tomēr šobrīd mērķtiecīgi atbalstīti tiek vienīgi tie, kuri slēdz sadarbības līgumus ar inkubatoriem par pakalpojumu izmantošanu.

Papildus šiem jautājumiem, VPR administrācija un klātesošie pašvaldību pārstāvji norādīja uz vēl vairākiem problēmjautājumiem, vienlaikus arī sniedzot priekšlikumus, kā ievērojami uzlabot vidi un atbalsta instrumentus, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību reģionos.

Sanāksmes gaitā VPR informēja, ka šobrīd strādā pie mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanas iniciatīvām. Tās ietvaros uzsākts darbs pie reģiona inovāciju politikas veidošanas, un tieši uzņēmēji rosināti kļūt par šīs politikas veidotājiem. Vidzemes uzņēmēji tiek aicināti apvienoties klasteros un attīstībā izmantot inovācijas, kā arī tiek iedrošināti vairāk izmantot ārvalstu labāko pieredzi savas darbības uzlabošanā. Tiesa, liela nozīme ir sadarbības tīklam. Kā sanāksmes laikā norādīja VPR projekta RATIO eksperte Irīna Kulitāne, sadarbības tīkls veidojas spēcīgs un nodrošina efektīvu darbību vien tad, ja pilnvērtīgi darbojas ne tikai klastera biedri, bet arī institūcijas, kas pilda atbalsta funkcijas. Klātesošajiem tika sniegti piemēri no ikdienas situācijām, kas rosināja pārdomāt katra atbildību kopēja mērķa sasniegšanā. Tā piemēram, ja uzņēmumam, izmantojot valsts atbalstu un dodoties tirdzniecības misijā, kas daļēji finansēta no ES struktūrfondu līdzekļiem, izdevies veiksmīgi vienoties par sadarbību ar ārvalstu partneri, kurš vēlas pirms līguma slēgšanas aplūkot ražotni klātienē, taču darījums neizdodas tāpēc, ka rodas sarežģījumi ar vīzas izsniegšanu – tas liek vērtēt sistēmu kopumā.

Tāpat tika sniegts priekšlikums Ekonomikas ministrijai pārdomāt birokrātisko šķēršļu mazināšanas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – to uzsvēra vairāki pašvaldību pārstāvji. Arī I. Kulitāne apstiprināja, ka vīzītēs ārvalstīs guvusi apstiprinājumu tam, ka atbalstam jābūt ne tikai pakāpeniski augošam, bet arī vienkāršotam – procedūrai jābūt samērojamai ar piešķirto atbalsta summu. Reizēm uzņēmējam nepieciešams salīdzinoši neliels finansiālais atbalsts, par kura piešķiršanu ārvalstīs lemj zinoša un kompetenta žūrija, kas spēj bez sarežģītām pieteikuma formām sajust, vai uzņēmēja idejai ir potenciāls. Turklāt, ja uzņēmējs labi ticis galā, to var uzskatīt par pietiekami labu pierādījumu, lai nākamajā reizē atbalsta apmēru palielinātu. Vidzemes plānošanas reģiona iniciatīvu un īstenoto projektu ietvaros pieredzes apmaiņas vizītēs piedalījušies arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas un Latvijas investīciju attīstības aģentūras. Tas veicina vienotu izpratni par nepieciešamajiem atbalsta instrumentiem un labākās pieredzes pārņemšanu atbilstoši Vidzemes reģiona specifikai.

Sarunas gaitā vairākkārt Ekonomikas ministrija uzsvēra, ka lielā mērā valsts atbalsta programmu politiku nosaka Eiropas Savienības regulas, kas Latvijai kā ES dalībvalstij jāievēro. Tomēr VPR norādīja uz nepieciešamību plānot nacionālo atbalsta programmu ieviešanu un nekoncentrēties vien uz struktūrfondu pieejamo finansējumu. Nav noslēpums, ka lielākā daļa šobrīd ieviešanā esošo projektu Latvijā tiek finansēti no ES struktūrfondiem, tāpēc jau laikus jādomā par pašmāju atbalsta instrumentu izveidi, lai brīdī, kad pieejamie ES fondu līdzekļi ievērojami saruks, attīstība dažādās nozarēs Latvijā neapstātos, tai skaitā uzņēmējdarbības sektorā.

Diskusijas laikā saņemtie ieteikumi no pašvaldību pārstāvjiem tiks izmantoti RATIO projekta rīcībplāna izstrādē, sniedzot rekomendācijas uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pilnveidei nacionālā un reģionālā līmenī.

Vairāk informācijas: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, mob.t. 29477997, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv .

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.  

29.11.2017

Notikumi

«Decembris 2017»
POTCPSSv
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031