VPR jaunumi

Vidzemes Inovāciju nedēļas konferencē “Improvizācija inovācijai” satikās augsta līmeņa eksperti, lai diskutētu par inovācijas izaicinājumiem Latvijā. Šoreiz par tiem runāts caur ilgtspējīgas/apritīgas būvniecības prizmu, apskatot, kā Jaunais Eiropas Bauhaus (JEB) un citas iniciatīvas var palīdzēt īstenot Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus reģionālā līmenī.

“Vide, ekonomika, kultūra apvienojumā ar dizainu, ilgtspēju, pieejamību un investīcijām, tehnoloģijām, inovācijām un improvizācijām – tā mēs raksturojam Jauno Eiropas Bauhaus,” iesāka diskusijas moderatore Gunita Ķiesnere, arhitekte, Vidzemes Augstskolas programmas "Ilgtspējīgu ēku būvniecība" direktore, uzņēmuma "Vividly" dibinātāja. Viņa iepazīstināja klausītājus ar JEB problemātiku un aicināja ekspertus iniciatīvu skatīt caur daudzpusīgu prizmu, pieminot ne tikai būvniecības kontekstu, bet arī plānošanu, pilsētvidi, sabiedrību un īpaši tās iesaisti un līdzdalību.

Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde uzsvēra:Jaunā Eiropas Bauhaus mērogs ir globāls. Tas pasaulei ir vajadzīgs kā domāšanas veids, kā apzināti veidot dzīves telpu, lai pasaule un tās nākotne būtu ilgtspējīga, skaista un iekļaujoša, kas ir trīs galvenie šīs iniciatīvas pamatprincipi.” Savukārt Jānis Ķīnasts, pilsētvides plānotājs un dizaineris, Jaunā Eiropas Bauhaus finālists un vēstnieks, norādīja, ka JEB ir transformācija, kas norisinās tieši mācoties.

“Šī iniciatīva iedod dvēseli ES Zaļajam kursam”, tā Irēna Emīlia Švilpe, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece. Svarīgi apzināties, ka JEB nav atsevišķs ES finanšu instruments, bet gan iniciatīva, kas darbojas kā lietussargs jau esošajiem politikas instrumentiem, un, kā jebkura ES iniciatīva un regulējumi, ir saistoša tās dalībvalstīm caur nacionālajām politikām.

Kā norādīja Evija Taurene, Cēsu novada attīstības pārvaldes teritorijas plānošanas un stratēģiskās attīstības nodaļas vadītāja, tieši pašvaldības ir tā vieta, kur politikas piezemējas praktiskā līmenī, sasniedz sabiedrību. Tāpēc būtiski ir nemitīgi runāt sabiedrībā par vērtībām, iesaistīt sabiedrību, izteikt viedokli. I.E. Švilpe uzsvēra, ka Eiropas iedzīvotāju diskusijās par Eiropas nākotni tieši Zaļais kurss bija viena no visvairāk komentētākajām tēmām, atspoguļojot sabiedrības interesi par to.

JEB pamatprincipi kā vadmotīvs dzīves telpas veidošanai jau šobrīd daudzviet tiek aktīvi pielietoti. Tieši Cēsīs ir īstenoti vairāki labie JEB piemēri. Tā ir gan Jāņa Ķīnasta un viņa domubiedru veidotā āra klase “Jume”, kas tika atzinīgi novērtēta, iegūstot prestižā JEB konkursa fināla balvu, gan arī Cēsu radošais un digitālais kvartāls “Rainis”.Plānošanas jautājumos, ko risinām ikdienā, piemēram, jaunās teritorijas plānojuma izstrādē, jau šobrīd iepludinām atsauces uz Jauno Eiropas Bauhaus. Šī iniciatīva ir perfekts veids, kā skaidrāk runāt par mūsu vērtībām, paužot tās sabiedrībai,” norāda E.Taurene.

Tomēr JEB īstenošana publiskajā sektorā ir gana izaicinoša. Kā būtiskākais no izaicinājumiem ir tieši zemākās cenas izvēles nosacījums iepirkumos, ko nosaka Publisko iepirkumu likums. Ir jāmeklē risinājumi, kā veiksmīgāk spēt iekļaut aprites un ilgtspējas principus projektēšanas un būvniecības darba uzdevumos, kā kaut nelielus pasūtījumus saistībā ar dzīves telpas uzlabošanu padarīt ilgtspējīgākus. Šobrīd tas ir ļoti sarežģīti, piemēram, telpu aprīkošana ar lietotām mēbelēm ir praktiski neiespējama, tāpat kā būvniecības materiālu atlikumu izmantošana tālākai būvniecībai vai remontdarbiem. Un arī sabiedrībā pastāv uzskats, ka ilgtspējīgais īstermiņā vienmēr ir dārgāks, tāpēc nepieciešams liels darbs pie vērtību skaidrošanas.

Par vērtībām runājot ar plašāku sabiedrību, vislabāk darbojas pilināšanas metode – ilgstošs un pacietīgs darbs, lai sarunu ceļā laika gaitā savas vērtības ieviestu plašāka mēroga sabiedrībā, veidojot diskusijas un izmantojot domu apmaiņas platformas.

Lai pašvaldības veiksmīgāk savās darbībās varētu īstenot JEB, tās ir aicinātas izmantot dažāda veida atbalstu:

Diskusijas noslēgumā dalībnieki vienojās, ka viena no lielākajām nepieciešamībām šobrīd ir mācīties, izzināt un informēt sabiedrību, lai, kopīgi sadarbojoties zinātniekiem, arhitektiem, pilsētu plānotājiem, iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām pusēm, veicinātu JEB ienākšanu ikkatrā pilsētā un cilvēkā. “Jaunā Eiropas Bauhaus domāšanai jāsākas jau bērnudārzā, kur bērni no klucīšiem veido nākotnes pilsētas,” tā Dace Melbārde.

Konferenci “Improvizācija inovācijai” organizē Vidzemes plānošanas reģions  projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” aktivitāšu ietvaros.

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Projektu “EUROPE DIRECT Vidzeme” finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt Vidzemes iedzīvotājiem savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni.

Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

24.02.2023

Notikumi

«Februāris 2024»
POTCPSSv
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
26272829