Arhīva kalendārs
Saules radiācijas enerģiju Vidzemē var izmantot vidēji 1700 stundas gadā (VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014-2030, Attīstības programma 2014-2020. Esošās situācijas raksturojums). Turklāt vairākos avotos izskan informācija, ka Latvijā saules enerģijas potenciāls ir līdzīgs kā Vācijā un Lielbritānijā, kur saules paneļi elektroenerģijas ražošanai tiek izmantoti jau vairākus gadus. Kāpēc Latvijā no saules līdz elektrībai vēl tik tāls ceļš ejams?
Lai rosinātu diskusiju par saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā un identificētu esošos šķēršļus, kas kavē saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanai, un lai rastu iespējamos risinājumus, VPR šī gada 17. jūnijā Cēsīs organizē paneļdiskusiju “No saules līdz elektrībai”. Pasākumā VPR aicina piedalīties no visas Latvijas tos interesentus, kas apsver iespēju saules enerģiju izmantot elektroenerģijas ražošanā - valsts un reģionālās politikas veidotājus, pašvaldības, to ēku apsaimniekotājus, saules paneļu iekārtu uzstādītājus un piegādātājus, kā arī pasākumā aicināti piedalīties arī citi atjaunojamo energoresursu atbalstītāji. Paneļdiskusija tiek organizēta VPR īstenotā projekta “EFFECT4buildings” ietvaros. Alternatīvo energoresursu izmantošana pašvaldībā apliecina vēlmi rūpēties par vidi, kā arī ir labs piemērs pārējiem. Lai smeltos energopārvaldības pieredzi kaimiņu pašvaldībās, VPR uzreiz pēc paneļdiskusijas aicina VPR teritorijā esošās pašvaldības, to publisko ēku apsaimniekotājus, siltumenerģijas piegādātājus un pašvaldību speciālistus energoapgādes jautājumos doties divu dienu, 17. un 18. jūnijā, pieredzes apmaiņas braucienā uz Daugavpili un Visaginas pašvaldību Lietuvā. Pieredzes apmaiņas brauciens tiek organizēts VPR īstenoto projektu “EFFECT4buildings” un “LowTEMP” ietvaros, kā arī iesaistoties Gulbenes novada pašvaldības īstenotajam projektam “Act NOW”. Dienaskārtība abiem pasākumiem pieejama ŠEIT. Lūdzam līdz 11. jūnijam pieteikt savu dalību pasākumos, reģistrējoties saitē: https://forms.gle/pjaf5aZuhNPjCEb69 Papildu informācija: Aija Rūse, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26400288 vai Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts, janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv,mob.t.: +371 26349224 Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28752793, www.vidzeme.lv
Diskusiju vadīs Inese Dosē, enerģētikas eksperte ar vairāk nekā 10 gadu starptautisku pieredzi konsultāciju sniegšanā enerģētikas sektorā - Rietumeiropā un Baltijas valstīs. Inese ir studējusi Lielbritānijā Varvikas Biznesa skolā (Warwick Business School), kur ieguvusi MBA grādu Globalajā enerģētikā. Atjaunojamie energoresursi, cirkulārā ekonomika, elektroenerģijas uzkrājēji un jaunās tehnoloģijas kā, piemēram, blokķēde, mākslīgais intelekts, robotika ir Ineses intereses un specializācija.
Pasākumā Vidzemes plānošanas reģions aicina piedalīties no visas Latvijas tos interesentus, kas apsver iespēju saules enerģiju izmantot elektroenerģijas ražošanā - valsts un reģionālās politikas veidotājus, pašvaldības, to ēku apsaimniekotājus, saules paneļu iekārtu uzstādītājus un piegādātājus, kā arī pasākumā aicināti piedalīties arī citi atjaunojamo energoresursu atbalstītāji. Pasākuma dienaskārtība pieejama ŠEIT. Paneļdiskusiju “No saules līdz elektrībai” organizē Vidzemes plānošanas reģions Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas un projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) ietvaros. Par EFFECT4buildings projektu Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. EFFECT4buildings mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/ Papildu informācija: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.: +371 26349224 vai Aija Rūse, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26400288 Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
“Latvijas sabiedrībā krasi palielinās interese par elektroenerģijas ražošanu, īpaši izmantojot saules resursu. Finansiālais valsts atbalsts paātrinātu sektora attīstību, lai gan prakse liecina, ka arī bez tā saules paneļu uzstādīšana un elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam kļūst arvien pievilcīgāka ar atmaksas periodu līdz pat septiņiem gadiem. Sabiedrības izglītošana par saules enerģijas izmantošanas ieguvumiem un procesa atvieglošana spēlēs svarīgu lomu tālākajā sektora attīstībā,” uzsver Inese Dosē, enerģētikas eksperte ar vairāk nekā 10 gadu starptautisku pieredzi konsultāciju sniegšanā enerģētikas sektorā. I.Dosē pasākuma dalībniekiem ieskicēja šī brīža tendences saules enerģijas izmantošanā elektroenerģijas ražošanai, uzsverot, ka Baltijas jūras reģiona valstu vidū Latvija ievērojami atpaliek. Diskusijā piedalījās Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas politikas departamenta direktors Andrejs Apaņuks, iepazīstinot ar šī brīža veiktajiem pasākumiem, kas veicinās saules enerģijas izmantošanu. Šobrīd Ekonomikas ministrija izstrādā Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam, kurā starp Latvijas mērķiem un rīcības virzieniem ir ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā un enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana. Tiek paredzēts mazināt nodokļu slogu mājsaimniecībās, kā arī izstrādāt regulējumu enerģijas kopienām, kurās atjaunojamie energoresursi, tostarp saules enerģija, tiktu izmantota enerģijas ražošanai. Tālākos plānos izskanēja iespējamība vienā īpašumā saražoto elektroenerģiju nodot tīklā un patērēt citā tam pašam pašpatērētājam piederošā īpašumā. Prezentācija pieejama ŠEIT. AS “Sadales tīkls” projektu vadītājs Aleksandrs Gavrilovs soli pa solim iepazīstināja ar elektrostacijas pieslēgšanas procesu, kā arī nepieciešamajiem dokumentiem. Prezentācija pieejama ŠEIT. Savukārt Aigars Kalniņš un Georgs Indulēns no Saules enerģijas asociācijas atklāja labās prakses piemērus tepat Latvijā, kur veiksmīgi darbojas saules paneļi elektroenerģijas ražošanai. Viens no šādiem piemēriem ir Tīrainē, kur kādam uzņēmumam uz piederošās biroja un noliktavas ēkas ir uzstādīti saules paneļi.
Klāt esošie saules paneļu piegādātāji, enerģētikas uzņēmumu grupa Latvijā “AJ Power”, kā arī SIA “Enefit” uzsvēra, ka nozarē ir milzīgs potenciāls saules enerģijai. Citi diskusijas dalībnieki rosināja veidot vienotu elektroenerģijas ražošanas/patēriņa sistēmu, lai, uzstādot saules paneļus, piemēram, Liepājā, kur saules radiācija ir augstāka, saražoto elektroenerģiju būtu iespējams patērēt, piemēram, Alūksnē. Arī mājsaimniecībām ir interese par saules paneļu uzstādīšanu, taču trūkst zināšanas, kā ieviest šādus projektus, kā izvēlēties piegādātājus un kā noteikt uzstādīšanas izdevīgumu. Vairāki eksperti uzvēra, ka ir nepieciešama sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana. “Par saules enerģijas izmantošanu Latvijā tiek runāts daudz mazāk nekā par ēku energoefektivitāti, lai gan atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģijas ražošanā ir nozīmīgs aspekts, runājot par energopārvaldību kopumā," piebilst Aija Rūse, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja. Paneļdiskusijā piedalījās arī Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis, daloties ar pašvaldības pieredzi tehniskās specifikācijas izstrādē un iepirkuma par saules paneļu uzstādīšanu uz pašvaldības ēkas organizēšanā. Gulbenes novada pašvaldība ir viena no deviņām Vidzemes pašvaldībām, kas atsaukusies uz Vidzemes plānošanas reģiona aicinājumu par saules paneļu ekonomiskā lietderīguma izvērtējumu kādai no pašvaldības ēkām projekta “EFFECT4buildings” ietvaros.
“Lai gan Latvija saules paneļu uzstādīšanā atpaliek citu Eiropas Savienības valstu vidū, tomēr no 2010. gada uzstādītā jauda ir pieaugusi no gandrīz 0 MW līdz 5 MW. Šobrīd esošie projekti atmaksājas aptuveni 7- 10 gadu laikā, bet pašu paneļu dzīves ilgums ir 20 – 25 gadi. Esošie projekti liecina par nepieciešamību saskaņot atsevišķus normatīvos aktus savā starpā un atvieglot administratīvos procesus,” piebilst Jānis Ikaunieks, Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts. Vidzemes TV sagatavotais ziņu sižets par paneļdiskusiju “No saules līdz elektrībai” pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/gulbene-uz-pasvaldibas-ekas-iemeginas-saules-panelus.a322877/?fbclid=IwAR1WosH62Blsn0_XZvcXF190Zj6TnX3tVEcERGTMbsHRMnmhXBJIvJmpWpk Paneļdiskusiju “No saules līdz elektrībai” organizē Vidzemes plānošanas reģions Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas un projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) ietvaros. Par "EFFECT4buildings" projektu Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/ Papildu informācija: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.: +371 26349224 vai Aija Rūse, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26400288 Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
Uzreiz pēc Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) organizētās paneļdiskusijas “No saules līdz elektrībai” 17. jūnija pēcpusdienā vairāki Vidzemes pašvaldību publisko ēku apsaimniekotāji, energopārvaldnieki un citi speciālisti energoapgādes jautājumos kopā ar VPR “Energopārvaldība Vidzemē” komandu devās uz Daugavpili. Daugavpils pilsēta ir parakstījusi Eiropas Pilsētu mēru paktu enerģētikas un klimata jomā, izstrādājusi Ilgtspējīgas enerģijas rīcības plānu un ieviesusi sertificēto energopārvaldības sistēmu atbilstoši ISO 50001 standarta prasībām.
Turklāt pilsēta aktīvi informē un iesaista tās iedzīvotājus. “Energopārvaldības sistēmas izveide un ieviešana ir vēstījums pilsētniekiem, ka pašvaldībai rūp viņu un apkārtējās vides labklājība. Tas ir pozitīvs piemērs un aicinājums arī citiem padarīt efektīvu enerģijas izmantošanu par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu,” tā atklāj Daugavpils pašvaldība. Pašvaldības pārvaldībā ir 125 publiskās ēkas, no tām 7 ēkās ir individuālā siltumapgāde. Šobrīd 51% no publiskajām ēkām ir daļēji vai pilnībā renovētas. Turklāt Daugavpils pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas Vecāka eksperte projektu jautājumos – Energopārvaldniece Helēna Trošimova atklāja par veiktajiem ielu apgaismojuma uzlabojumiem, uzstādot LED gaismekļus. Tuvākajā laikā plānots izvietot LED apgaismojumu vēl vairākos ceļu posmos, kas ietvers arī automātisku spilgtuma regulāciju, ņemot vērā cilvēku un automobiļu skaitu un auto plūsmas kontroli. Sabiedriskā transporta efektivitāte ir vēl viens rādītājs, kuram līdzi seko pašvaldība. Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki apskatīja vairākas renovētas publiskās ēkas, tostarp arī Daugavpils 5. pirmskolas izglītības iestādi, kurā ievērojami tika samazināts siltumenerģijas patēriņš. Siltumapgādi Daugavpilī nodrošina PAS “Daugavpils siltumtīkli”. “Apskatot vienu no centralizētās siltumapgādes siltuma avotiem, bija iespējams aplūkot uzstādītos gāzes katlus. Taču Daugavpils neguļ un aktīvi iesaistās, apgūstot Eiropas fondus. Šobrīd viens no lielākajiem projektiem ir 30 MW pilnībā automatizēts ar šķeldu ūdenssildāmais katls. Turklāt pilsētā tiek mainītas vecās četru cauruļu siltumtrases sistēmas uz divcauruļu rūpnieciski izolētām bezkanālu caurulēm, kas ļauj ievērojami samazināt siltuma zudumus pārvadē. Gandrīz 50% Daugavpilī siltumu saražo ar dabas gāzi, kurai šobrīd ir ļoti zemas cenas, turpretī šķeldai šobrīd ir stipri augstas, kas liek aizdomāties, vai siltuma ražotājiem nav jāparedz vairāku veidu kurināmā avoti, lai pie straujām un negaidītām cenu izmaiņām varētu organizēt lētāko siltuma ražošanu ar tajā mirklī izdevīgāko kurināmo,” par redzēto stāsta Edgars Lapsiņš SIA “Gulbenes nami” siltumapgādes speciālists.
Savā energopārvaldības un projektu ieviešanas pieredzē dalījās arī VPR komanda. Īpašu uzmanību saņēma VPR īstenotā skolu programma “Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs”. Programmas laikā izstrādātie mācību materiāli ir publiski pieejami VPR mājas lapā un tos labprāt Daugavpils pilsētas pašvaldība nodotu savām izglītības iestādēm kā iespējamo metodisko materiālu, lai iesaistītu skolēnus domāt par energoefektivitāti ikdienā, skolas vidē un mājās. Visaginas pašvaldība Lietuvā bija nākamā pieturvieta pieredzes apmaiņas brauciena laikā. Pašvaldība ir īpaša ar to, ka tās teritorijā atrodas Ignalinas atomreaktora stacija (AES). Lai gan AES ir slēgta kopš 2009. gada, tajā daudzus gadus vēl noritēs darbs, lai izveidotu radioaktīvo atkritumu glabātavu un nodrošinātu drošu apkārtējo vidi. Tāpat AES ir būtiska loma, ieviešot energopārvaldības pasākumus pašvaldībā.
Lietuvā VPR īstenotā projekta “Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) partnera Valsts mājokļu energoefektivitātes aģentūras (BETA) pārstāve Viktorija Voroncova atklāja par renovācijas projektu Ignalinas pilsētā. “Lai iegūtu augstāku lietderību, energoefektivitātes pasākumi jāveic kompleksi visa kvartāla robežās. Ne tikai konkrētas ēkas ārsienu siltināšana, bet arī tās iekšējo komunikāciju (cauruļvadu, siltummezglu, radiatoru atjaunošanu), kā arī kvartāla ārējo tīklu pārbūvi un pat iekšpagalmu labiekārtošanu,” kā būtisku atziņu min Jurijs Ronimoiss, Apes novada domes Teritorijas attīstības nodaļas vadītājs. Turklāt Visaginas pašvaldībai ir izstrādāta Ilgtspējīgas enerģētikas vīzija un rīcības plāns projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” ietvaros, kuru īstenoja arī VPR.
Pieredzes apmaiņas brauciens tika organizēts Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas un VPR īstenoto projektu “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP), “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) ietvaros, kā arī sadarbojoties ar Gulbenes novada pašvaldības īstenoto projektu “Rīkojies tagad: Rīcība energoefektivitātes uzlabošanai Baltijas valstu pilsētās” (Act Now). Vairāk par VPR īstenotajiem projektiem uzziniet: http://www.vidzeme.lv Papildu informācija: Aija Rūse, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26400288 vai Līga Puriņa - Purīte projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29214024 Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28752793, www.vidzeme.lv
Energopārvaldības pilnveidošanai Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) teritorijā, VPR 2016. gada nogalē uzrunāja Vidzemes pašvaldības un aicināja izveidot darba grupu. Atsaucās 18 pašvaldības un SIA “Vidzemes slimnīca”. Ar projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (PANEL 2050) atbalstu kopā ar darba grupas pārstāvjiem un citiem interesentiem laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam VPR organizēja vairākas tikšanās, pieredzes apmaiņas braucienus uz Liepāju, Jelgavu, Tartu un Valku, un nodrošināja ieinteresēto pušu līdzdalību projekta PANEL 2050 starptautiskajos pasākumos – Konferencē “Zema oglekļa kopiena Centrālajā un Austrumeiropā” (CEESEN) Prāgā 2018. gadā, CEESEN mācību nometnē Budapeštā 2018. gada aprīlī un PANEL 2050 noslēguma konferencē Tartu 2019. gada janvārī. Ieviestās aktivitātes ieguva atpazīstamību ar vienotu nosaukumu – “Energopārvaldība Vidzemē”. Šis koncepts turpina darboties arī citos VPR īstenotajos energoefektivitātes projektos, pildot tā dēvēto “lietussarga tipa organizācijas” funkciju un ļaujot Vidzemes pašvaldībām un citām ieinteresētajām pusēm dalīties ar problēmām, konsultēties, iegūt jaunu pieredzi, apmainīties ar inovatīviem energoefektivitātes risinājumiem un kopumā atpazīt sevi kā vienotu komandu, kuras mērķis ir strādāt pie energoefektivitātes jautājumu aktualizēšanas VPR teritorijā. Šo gadu laikā VPR strādāja atbilstoši PANEL 2050 izstrādātajam modelim:
PANEL 2050 modelis PANEL modelis piedāvā integrētu pieeju tādas reģionālās ilgtermiņa stratēģijas ieviešanai, kuru izprot un atbalsta vietējā kopiena. PANEL modelis sastāv no septiņiem galvenajiem elementiem: Ieinteresēto pušu iesaistes, apmācību programmas, vadlīnijām, ilgtermiņa enerģētikas vīzijas/ceļa kartes/rīcības plāniem un Centrālās un Austrumeiropas valstu saziņas un pieredzes apmaiņas tīkla CEESEN. Šie elementi ilgtspējīguma mērķu sasniegšanai Austrumeiropas valstu kopienās ir izstrādāti ar projekta PANEL2050 finansējuma atbalstu. Vidzemes plānošanas reģiona Reģionālais enerģētikas profils Lai apzinātu esošo situāciju energoapgādes, enerģijas patēriņa un energopārvaldības jomā, VPR, piesaistot ekspertus, izstrādāja Reģionālo profilu. Tajā analizētas reģiona stiprās un vājās puses, kā arī uzsvērti izaicinājumi pārejai uz zemu oglekļa emisijas sabiedrību. Tomēr dokumenta izstrādes gaitā vairākkārt nācās pārliecināties, ka ļoti maz ir pieejami enerģētikas dati reģionālā līmenī. Reģionālais profils bija noderīgs, turpinot sadarbību aktīvākajiem PANEL 2050 dalībniekiem un izstrādājot reģiona līmeņa enerģētikas dokumentus. Reģionālais profils ir vērtīgs materiāls, lai uzrunātu citu pašvaldību speciālistus un potenciālos sadarbības partnerus pievienoties VPR iniciatīvai “Energopārvaldība Vidzemē”. VPR Reģionālais profils energoapgādes, patēriņa un energopārvaldības jomā Galvenokārt, pateicoties izveidotajai darba grupai un tās dalībnieku sniegtajām zināšanām, pieredzei un aktīvo līdzdarbošanos PANEL 2050 pasākumos, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju un uzņēmumu sniegto viedokli Vidzemes uzņēmēju dienās 2018 un Facebook aptaujā, tika sagatavota Vidzemes plānošanas reģiona Enerģētikas vīzija un “Ceļa karte uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku” 2050. gadam. Abi dokumenti izstrādāti VPR noteiktās prioritātes - ilgtspējīga energoefektīva ekonomika- sasniegšanai, rosinot ieviest reģionā ilgtspējīgas energoplānošanas principus uzņēmumos un pašvaldībās, informējot un iesaistot sabiedrību energoplānošanā, un piemērotu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu risinājumu ieviešanā (Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030). Dokumenti izstrādāti, ņemot vērā Eiropas Savienības enerģētikas un energoefektivitātes mērķus 2030. gadam, kā arī uzsverot labākās zināmās pieejas energoefektivitātes pasākumu ieviešanai. Abi dokumenti 2018. gada oktobrī tika apstiprināti VPR Attīstības padomes sēdē, līdz ar to attiecināmi uz visām VPR teritorijā esošām pašvaldībām, kurām savos turpmākajos attīstības plānos enerģētikas jomā būtu jāņem vērā dokumentos minētie prioritārie virzieni, pasākumi un aktivitātes. Vidzemes plānošanas reģiona Enerģētikas vīzija 2050. gadam 2050. gadā Vidzemes plānošanas reģions ir viedo risinājumu un klimatam draudzīgu patēriņu atbalstošu iedzīvotāju reģions. Piemērojot IKT un viedās tehnoloģijas & tīklus, reģions efektīvi izmanto visa veida pieejamos atjaunojamos energoresursus (AER) un plaši īsteno energoefektivitātes (EE) pasākumus. Reģiona ekonomika balstās uz aprites (cirkulārās) ekonomikas principiem un nodrošina konkurētspējīgu attīstību un labklājības pieaugumu un vienlaikus rada minimālas CO2 emisijas. Reģions 2050. gadā rada par apmēram 70% mazāk CO2 emisijas nekā 2015. gadā un emisiju samazinājums ir sasniegts visos reģiona tautsaimniecības sektoros. Reģionālās un vietējo pašvaldību institūcijas īsteno efektīvu pārvaldības politiku, fokusētu uz dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un spēju reaģēt uz klimata pārmaiņām. VPR Enerģētikas vīzija 2050. gadam Ceļa karte uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku Iepriekš minētā Vidzemes plānošanas reģiona Enerģētikas vīzija 2050. gadam bija sākumpunkts, lai izstrādātu “Ceļa karti uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku”. Dokumentā ir noteikti četri prioritārie virzieni: Reģionālā Enerģētikas informācijas un komunikācijas sistēma; Energoefektivitāte: Publiskās ēkas; Energoefektivitāte: Dzīvojamās ēkas; Bioenerģija. Dokuments ietver noteiktas aktivitātes un pasākumus, kuru īstenošana iezīmē ceļu uz noteiktā mērķa sasniegšanu. Piedāvātie pasākumi ir ļoti praktiski un noderēs gan VPR, gan pašvaldībām rīcības plānu un enerģētikas projektu izstrādāšanai. Ceļa karte uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku VPR Roadmap towards a sustainable low-carbon economy Enerģijas rīcības plāni Viena no būtiskām aktivitātēm bija pašvaldību un SIA Vidzemes slimnīcas pārstāvju apmācības gan starptautisku projektu rakstīšanā, gan kā izmantot energoefektivitāti kā mārketinga instrumentu, Ieinteresēto pušu iesaiste un to loma energoplānošanas procesā kā arī energopārvaldības sistēmas (EPS) izveide un ieviešanas process pašvaldībā. Apmācību laikā tika sniegtas zināšanas par to kā apkopot energoapgādes datus un ko no tiem ir iespējams secināt. Kopā pašu spēkiem tika izstrādāti 10 Enerģētikas rīcības plāni. Enerģijas rīcības plāni izstrādāti ēkām: Apes novadā: Sociālais aprūpes centrs “Trapene” Alūksnes novadā: Pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” un “Pienenīte”, Alūksnes pilsētas sākumskola, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija 7.-9.klašu ēka, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija 10.-12.klašu ēka, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija internāts, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija sporta zāle Cesvaines novadā: Internāta ēka Augusta Saulieša ielā 1, Cesvaines pirmskola “Brīnumzeme”, Cesvaines Mūzikas un mākslas skola, Cesvaines sociālais dienests, Sporta halle Saules ielā, Ēka Augusta Saulieša ielā 9, Cesvainē. Gulbenes novadā: Gulbenes novada pašvaldības administratīvā ēka Ābeļu ielā 2, Gulbenē un tai piederošās garāžas ēkas. Atsevišķs Enerģijas rīcības plāns izstrādāts Lizuma vidusskolai. Pārgaujas novadā: Stalbes vidusskola, Auciema pirmsskola, Straupes pamatskola, Straupes sporta zāle, Piķiera namiņš, Auciemmuiža. Priekuļu novadā: Sabiedriskā ēka, Rūpnīcas ielā 8, Liepa Jaunpiebalgas novadā: Jaunpiebalgas vidusskola, Jaunpiebalgas sākumskola, Filiāle Pētera pamatskolā, Domes ēka Gaujas ielā 4, Pārvaldes ēka Zosēnos Annas ielā 4, Katlu māja Gaujas ielā 2 a, Jaunpiebalgas kultūras nams, Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola Lubānas novadā: Pirmskolas izglītības iestāde “Rūķīši” SIA “Vidzemes slimnīca” C korpusa ēka Rokasgrāmata: Ilgtspējīgas enerģijas veicināšana Centrāleiropā un Austrumeiropā Lai atbalstītu ieinteresētās puses, kas darbojas atjaunojamās enerģijas jomā, un paātrinātu ilgtspējīgas enerģijas politikas izstrādi un veicinātu reģionālo virzību uz ekonomiku ar zemu oglekļa izmešu līmeni, PANEL 2050 projekts izstrādāja rokasgrāmatu “Ilgtspējīgas enerģijas veicināšana Centrāleiropā un Austrumeiropā”. Rokasgrāmata ietver vadlīnijas ar mērķi sniegt norādījumus par to, kā organizācijas var īstenot efektīvas enerģijas veicināšanas aktivitātes, tostarp ieinteresēto pušu iesaistīšana, ceļa karšu izstrāde, reklāma un komunikācija, līdzekļu piesaiste un politikas analīze. Šīs iemaņas palīdzēs nodrošināt un stiprinās sadarbību ilgtspējīgas enerģijas nozarē. Šo vadlīniju mērķis ir nodrošināt praktisku atbalstu īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Tās ir paredzētas plašam lietotāju lokam, sākot no individuāliem entuziastiem enerģētikas jomā līdz pat projektiem un organizācijām. Rokasgrāmata: Ilgtspējīgas enerģijas veicināšana Centrāleiropā un Austrumeiropā Guidebook: Advocating for Sustainable Energy in Central and Eastern Europe CEESEN tīkls Šo gadu laikā PANEL 2050 komanda izveidoja saziņas tīklu zema oglekļa kopienai Centrālajā un Austrumeiropā – CEESEN. Tas ietvēra informāciju par jaunākajām aktualitātēm enerģijas nozarē un ļāva tīkla lietotājam pievienot informāciju par savu projektu, ideju un ierosinājumu ceļā uz ilgtspējīgu enerģētikas attīstību. CEESEN tīklā ir pieejami vērtīgi materiāli un “Energopārvaldība Vidzemē” prezentācijas no apmācībām par to, kā soli pa solim uzrakstīt Enerģijas rīcības plānu. https://ceesen.org/lv/ Projekts “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (PANEL 2050) tika īstenots no 2016. gada marta līdz 2019. gada martam. Tā mērķis bija izveidot reprezentatīvu un noturīgu vietēja līmeņa ilgtspējīgas sadarbības un saziņas tīklu, ar kura palīdzību vietējas nozīmes ieinteresētās organizācijas kopīgi izstrādātu vietējās enerģētikas vīzijas, stratēģijas un rīcības plānus pārejai uz zema oglekļa emisiju sabiedrību līdz 2050. gadam. Šis projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības Horizon 2020 pētniecības un inovāciju programmas, atbilstoši granta līguma Nr. 696173. Visu atbildību par šī materiāla saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu. Papildu informācija: Aija Rūse, projekta PANEL 2050 vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26400288. Par projektu PANEL 2050 vairāk lasiet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/partneriba_jaunai_energoresursu_parvaldibai_2050_panel_2050 Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv; , mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šogad Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļa notiks no 17. līdz 21. jūnijam. Tās ietvaros Vidzemes plānošanas reģions (VPR) organizē divus pasākumus. Cēsīs 17. jūnijā notiks paneļdiskusija “No saules līdz elektrībai”. Uzreiz pēc pasākuma 17. un 18. jūnijā VPR aicina Vidzemes publisko ēku apsaimniekotājus, siltumenerģijas piegādātājus un pašvaldību speciālistus energoapgādes jautājumos doties divu dienu pieredzes apmaiņas braucienā uz Daugavpili un Visaginas pašvaldību Lietuvā un uzzināt vairāk par energopārvaldības risinājumiem kaimiņu pašvaldībās. Abiem pasākumiem lūdzam reģistrēties līdz 11. jūnijam, aizpildot saiti: 
Vēl tikai šodien ir atvērta pieteikšanās dalībai paneļdiskusijā “No saules līdz elektrībai”. Pasākums notiks 17. jūnijā Cēsīs, Vanadziņa mājā, no plkst. 9:30 līdz 12:00. Pasākumā vienuviet pulcēsies Latvijas enerģētikas nozares pārstāvji – SIA “Enefit Latvija”, Saules enerģijas asociācija, AS “Sadales tīkls”, Ekonomikas ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, enerģētikas uzņēmumu grupa Latvijā “AJ Power” un vēl citi interesenti. Paneļdiskusijas mērķis ir rosināt diskusiju par saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, identificēt esošos šķēršļus un rast iespējamos risinājumus, kā izmantot saules potenciālu. Reģistrācijas saite: 
17. jūnija priekšpusdienā Vidzemes plānošanas reģions Cēsīs vienuviet pulcēja pašvaldību speciālistus, energopārvaldniekus, siltumapgādes speciālistus, ēku apsaimniekotājus un citus interesentus uz kopīgu diskusiju par saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanai Vidzemē un citviet Latvijā. Pasākums “No saules līdz elektrībai” apliecināja, ka Vidzemē tāpat kā citur Latvijā saules enerģiju izmanto maz.
Lai smeltos energopārvaldības pieredzi citās pašvaldībās, Vidzemes plānošanas reģions šī gada 17. un 18. jūnijā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu “Energopārvaldības risinājumi kaimiņu pašvaldībās – Daugavpils un Visaginas pašvaldība Lietuvā”. 
“Reģioni, plānošanas procesā izvirzot ilgtermiņa mērķus un prioritātes, nosaka reģiona kopējo attīstības virzienu reģionālā līmenī. Izvirzot efektīvu enerģijas izmantošanu un pārvaldību kā reģiona prioritāti, tā rosina līdzīgus lēmumus arī pašvaldību līmenī, un tā tiek sekmēta valstī noteikto enerģētikas mērķu sasniegšana. Būtiski, lai plānošanas reģioni veicinātu sadarbību starp pašvaldībām, apkopotu un nodrošinātu pieeju labās prakses piemēriem, organizētu pieredzes apmaiņu, iespēju robežās nodrošinātu konsultantu un speciālistu pieejamību attiecīgajā jomā, lai sekmētu pašvaldību un reģiona nosprausto mērķu izpildi,” tā 2018. gada vasarā savu redzējumu par plānošanas reģionu lomu Eiropas Savienības enerģētikas mērķu sasniegšanai pauda Ekonomikas ministrija.