.png)
|
Arhīva kalendārs
Nokļūšanai uz nodarbības norises vietu tiek organizēts autobuss. Izbraukšana plānota plkst.10.00 no Valmieras integrētās bibliotēkas stāvlaukuma Cēsu ielā 4. Dalība nodarbībā, kā arī nokļūšana ar organizēto autobusu uz DTP “URDA” bez maksas. Dalībai nodarbībā nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, reģistrējoties šeit: https://goo.gl/forms/J2ZJOoXAvi1dDCNy1. Pieteikumi tiek gaidīti līdz 4.martam. Pieteikumā nepieciešams izvērtēt un norādīt, vai nepieciešama vieta autobusā nokļūšanai uz nodarbības norises vietu DTP “URDA”. Vietas rezervācijai autobusā nepieciešams saņemt apstiprinājumu. Nodarbību vadīs Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks, ģeologs, ekspedīcijas uz Antarktīdu dalībnieks Kristaps Lamsters un lektori no DTP "URDA", saistošā veidā atklājot cilvēku rīcību un izvēļu kopsakarības, to atstātās ietekmes uz vidi, vizuāli uzskatāmā veidā demonstrējot jau šobrīd dabā un vidē notiekošos procesus. Dalība nodarbībā rosinās izvērtēt individuālo dzīvesveidu, un piedāvās idejas videi draudzīgākiem paradumiem. Valmieras bibliotēkas organizētais mūžizglītības kurss “Līdzsvarota dzīve: vide, cilvēks, sabiedrība” ir bezmaksas piecu nodarbību cikls, piedāvājot tā apmeklētājiem uzzināt par pasaules vides un sabiedrības attīstības aktualitātēm, izprast šo procesu kopsakarības, to ietekmi uz katra indivīda dzīvi. Kursa mērķis ir iedvesmot un iedrošināt pārmaiņām dzīvesveidā, lai ikdienu padarītu līdzsvarotāku, dzīvojot saskaņā ar savām, sabiedrības, dabas un vides vajadzībām. Kursa ceturtā nodarbība tiek organizēta sadarbībā ar DTP “URDA” un tā sadarbības partneri Latvijas Universitāti. Kursu var apmeklēt gan kā mūžizglītības kursu, piedaloties pēc iespējas visās piecās nodarbībās. Taču, ja interesē tikai šīs nodarbības tēma, var apmeklēt arī tikai šo nodarbību. Apmeklējot vismaz 75% no visām nodarbībām, būs iespējams saņemt kursa apmeklējuma apliecinājumu. Vienlaikus ar mūžizglītības kursa ceturto nodarbību 9.martā DTP “URDA” (adrese: "Stūri", Daibe, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads) tiek organizēta arī ikmēneša Ģimenes diena, kas ir iespēja ģimenēm kopā kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku, pozitīvā gaisotnē gūstot prieku, mācoties par dabu un cilvēka mijiedarbību ar vidi. Plašāka informācija par Ģimeņu dienu pieejama DTP “URDA” mājaslapā www.urda.lv.
Informāciju sagatavoja:
Tie būs stāsti par iedvesmu, azartu, aizrautību, par raksturu un neatlaidību, par grūtībām un to pārvarēšanu, par mērķiem un to sasniegšanu. Uzzināsiet par sapņiem un piedzīvojumiem, par risku izvērtēšanu, uzdrīkstēšanos un drosmi. Tie būs stāsti par patriotismu un lepnumu par savu valsti Latviju. Cik tālu ekspedīcijas komandai izdevās uznest karoga mastu 2018.gada 12.augustā, līdz pārsteigumu sagādāja franču augstkalnu žandarmērija? Kas par to sakāms ekspedīcijas komandai un kāds būs turpinājums, lai pilnībā sasniegtu savus mērķus, uzzināsiet stāstu vakarā, kura laikā pieredzē dalīsies ekspedīcijas “Monblāns 2018” autors Aldis Kunšteins un projekta vadītāja Ilze Seržāne. Dalība Ceļotāju stāstu vakarā ir bez maksas. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, aicinām interesentus pieteikties savlaicīgi, rakstot e-pastu tic PIE valmiera PUNKTS lv, ierodoties Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10) vai zvanot pa tālruni 26332213. Nākamais stāstu vakars notiks 2019.gada 24.aprīlī. Par to plašāku informāciju atradīsiet www.visit.valmiera.lv.
Informāciju sagatavoja:
Olga Žitluhina un Ramona Galkina rādīs fragmentus no izrādes “Varētu likties, ka esam māsas”, ko abas radījušas gandrīz 2 gadus ilgā kopdarbā ar Austrijā dzīvojošo krievu performances mākslinieku un horeogrāfu Oļegu Suļimenko. Izrādes centrā ir divu atšķirīgu personību smalka saspēle un refleksija par savu privāto un profesionālo pieredzi.
Izrādes "Varētu likties, ka esam māsas" publicitātes foto. Olga Žitluhina ir viena no laikmetīgās dejas aizsācējām un virzītājām Latvijā. Absolvējusi Ļeņingradas Kultūras institūta Horeogrāfijas nodaļu, ieguvusi maģistra grādu horeogrāfijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 1996. gadā izveidojusi Latvijā pirmo laikmetīgās dejas apvienību “Olgas Žitluhinas dejas kompānija”, ar kuru līdz 2012. gadam radījusi vairāk nekā 20 dejas izrādes. Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmas izveidošanas iniciatore un vadītāja (kopš 1999. gada). Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” mākslinieciskā direktore. Šogad nominēta Dejas balvai kategorijā “Ieguldījums dejas mākslā” par savu māksliniecisko, pedagoģisko un organizatorisko darbību Latvijā un starptautiskā līmenī. Ramona Galkina absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, ieguvusi maģistra grādu horeogrāfijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Vairāk nekā 10 gadus dejojusi Rīgas Estrādes koncertu apvienības varietē trupā, bijusi Olgas Žitluhinas dejas kompānijas dejotāja (1996-2012). Strādājusi kā kustību konsultante un horeogrāfe dramatiskā teātra izrādēs. Sertificēta Feldenkraisa metodes speciāliste. Latvijas Kultūras akadēmijas docente. Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” izpilddirektore. Savukārt Andris Kačanovskis sniegs ieskatu savā topošajā izrādē “Vientuļais gans”, ko pats raksturo kā pseidoromantiskas pārdomas par tēmu “princis baltā zirgā”. Cik daudz patiesības tādos teicienos kā “Ne viss ir zelts, kas spīd” un “Neskati vīru no cepures”? Kas seko pēc tam, kad princis baltā zirgā ir sagaidīts? Andris Kačanovskis absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas un dejas pedagoģijas nodaļu (2002). Papildus dejas izglītība iegūta, piedaloties kursos, meistarklasēs un darbnīcās Latvijā un ārzemēs. No 2003. līdz 2012. gadam strādājis Olgas Žitluhinas dejas kompānijā. Dažādu māksliniecisko un izglītības projektu izpildītājs un autors. Izrāde “Future Freak” Ģertrūdes ielas teātrī, ko viņš radījis kopdarbā ar Agati Bankavu, šogad nominēta Dejas balvai kā labākais laikmetīgās dejas iestudējums. Pasākums norisināsies Lādezera pamatskolā. Rīkotāji lūdz apmeklētājus ierasties ar ērtu apģērbu un atvērtu sirdi. Ieeja pasākumā par ziedojumu, ieteiktais apjoms – 1,50 eiro, kas atbilst vienas loterijas biļetes cenai. Tādējādi cikla veidotāji aicina domāt par mākslas pieredzi nevis kā preci, bet gan kā loteriju – emocijas var būt dažādas, laimesti atšķirīga lieluma, ir arī tukšas lozes, bet ir vērts turpināt, jo pašam vai citiem gadās arī lielie laimesti. Cikla “Kāda deja der laukiem?” rīkotāji, biedrība “LAUKKU”, ar šo projektu vēlas apšaubīt aizspriedumu, ka laikmetīgā māksla paredzēta vien šauram, elitāram interesentu lokam, un parādīt, ka to savā ikdienā var iekļaut jebkurš cilvēks, tostarp lauku iedzīvotāji, kam bieži vien ir ierobežota pieeja kultūras aktualitātēm. Kopumā notikuši jau 7 pasākumi, kuros savus gatavos un topošos darbus prezentējuši horeogrāfi un dejotāji Agnese Bordjukova, Kristīne Brīniņa, Ieva Gaurilčikaite, Rūdolfs Gediņš, Linda Krūmiņa, Elīna Lutce, Alise Putniņa, Krišjānis Sants, Sintija Siliņa, Agnese Vanaga un Ilze Zīriņa. Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Lādezera pamatskola. Informācija: www.laukku.lv, www.facebook.com/laukkugroup, laukku PIE laukku PUNKTS lv, 29211203 (Inta Balode).
Uzņēmējdarbība koncentrējas Rīgas plānošanas reģionā – 2016.gadā Rīgas plānošanas reģionā tika radīti 69% valsts iekšzemes kopprodukta. Rīgas plānošanas reģions piesaistījis lielāko nefinanšu investīciju apjomu valstī – 2017.gadā tie bija 76% no visām valstī piesaistītajām nefinanšu investīcijām. Lai veicinātu reģionu attīstību un reģionālo atšķirību izlīdzināšanos, ir nepieciešams īstenot efektīvus reģionālās attīstības atbalsta pasākumus. Lai iepazītos ar reģionālās politikas līdzšinējiem rezultātiem, t.sk. ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu atbalstu, identificējot esošos reģionālās politikas izaicinājumus, ko var risināt ar ES fondu ieguldījumiem teritoriju attīstībai, kā arī diskutētu par reģionālās politikas uzstādījumiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija organizē piecus reģionālos seminārus - Alūksnē (15.03.2019.), Liepājā (28.03.2019.), Jelgavā (11.04.2019.), Rēzeknē (26.04.2019.) un Siguldā (30.05.2019.). Semināros tiek aicināti piedalīties plānošanas reģionu, pašvaldību, nozaru ministriju, NVO, augstskolu un pētniecisko organizāciju pārstāvji. Semināru ietvaros tiks sniegta informācija par reģionālās attīstības izaicinājumiem no publisko pakalpojumu sniegšanas un no uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas reģionos, kas būtu jāņem vērā, plānojot un veicot ES fondu ieguldījumus. Tiks sniegta informācija par Reģionālās politikas sasniegtajiem rezultātiem, t.sk. ar ES fondu atbalstu. Tāpat notiks diskusija par turpmāk nepieciešamajiem ES fondu un cita veida pasākumiem reģionu attīstībai. Lūdzam dalībai semināros reģistrēties ŠEIT:
Ar semināru darba kārtību var iepazīties ŠEIT, semināros apskatāmo projektu saraksts atrodams ŠEIT! Pasākums tiek finansēts no projekta Nr. 10.1.2.0/18/TP/004 “Eiropas Sociālā fonda atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai publicitātes pasākumu par Kohēzijas politikas fondiem nodrošināšanai”.
Papildu informācija:
Tikšanās ar Mazsalacas novada iedzīvotājiem 4.martā notiks plkst. 10.00 Mazsalacas bibliotēkā, plkst. 13.00 Ramatas Kultūras centrā, plkst. 15.00 Sēļu muižā. Šobrīd iecerēts, ka “transports pēc pieprasījuma” Mazsalacas novadā tiks organizēts visā novada teritorijā. Brauciena mērķi būs dažādi: lai apmeklētu sava novada pašvaldību, ārstniecības iestādes, veikalu, kapus, tirgu, bankomātu, aptieku, baznīcu, frizieri u.c. pakalpojumu saņemšanas vietas, kas atrodas novada teritorijā. Tāpat iedzīvotāji “transports pēc pieprasījuma” pakalpojumu varēs izsaukt, lai dotos uz Mazsalacas centru, piemēram, lai turpinātu ceļu ar ierasto satiksmes autobusu uz Rīgu, Valmieru, Rūjienu u.c. vietām. Pakalpojumu varēs izmantot, lai nokļūtu arī uz kultūras pasākumiem novadā, kas sākas ārpus ierastā darba laika. Iedzīvotājiem gan būs jāievēro vairāki nosacījumi – pakalpojums jāpiesaka vismaz 24 stundas iepriekš zvanot pa tālruni, kā arī šo pakalpojumu nevarēs izmantot laikā, kad plānoto braucienu iecerētajā laikā ir iespējams veikt ar sabiedrisko transportu. Par pakalpojumu iedzīvotājiem būs jāmaksā, taču plānots, ka cena par braucienu būs samērīga. Lai koordinētu “transports pēc pieprasījuma” braucienus, Vidzemes plānošanas reģionā tiks izveidots Mobilitātes centrs. Centra darbinieks būs atbildīgs par zvanu pieņemšanu un braucienu koordinēšanu. Pakalpojuma testēšana noritēs apmēram gadu, braucienus plānots uzsākt vasaras sākumā. Veiksmīga rezultāta gadījumā šāda veida pakalpojums varētu tikt iedzīvināts arī citās Vidzemes pašvaldību teritorijās, kur sabiedriskais transports kursē reti vai nekursē nemaz. Otra pilotteritorija, kurā tiks testēts pakalpojums “transports pēc pieprasījuma” būs Alūksnes novada atsevišķu pagastu teritorijas, taču tur braucieni tiks organizēti atšķirīgi. Šāda pieeja izvēlēta, lai vienlaicīgi varētu testēt divu veidu pakalpojuma modeļus, secinot, kurš no tiem ir Vidzemes situācijai piemērotākais. “Transports pēc pieprasījuma” pilota testi Mazsalacas un Alūksnes novadā tiek īstenoti Interreg Baltijas jūras reģiona projekta “MAMBA” ietvaros. >> Sekojiet līdzi aktualitātēm ŠEIT. Projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti. Latvijā projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes Augstskola un Autotransporta direkcija. Papildu jautājumiem: Līga Puriņa – Purīte, projekta “MAMBA” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29214024, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Helsinku Universitātes pētnieks Martin Romantschuk skaidro, ka pilnvērtīgai ar mazutu piesārņotās grunts attīrīšanai ar elektrokinēzes metodi būtu nepieciešams vairāk laika. Taču projekta ietvaros paredzētie metodes izmēģināšanas seši mēneši būs pietiekams laiks, lai izdarītu secinājumus par metodes pielietojamību. Ja metode būs efektīva, sanācijas nozares uzņēmumi varēs izvērtēt metodes izmantojamību komerciālos nolūkos. Pilotteritorijā Valmierā ir izdarīti astoņi urbumi, pa kuriem tiek ievadīta strāva, kā arī slāpekli saturošas barības vielas. Tām, strāvas iedarbības rezultātā būtu jāaktivizē mazuta piesārņojumu saēdošo baktēriju darbība. Divi grunts paraugu ņemšanas urbumi ir izveidoti ārpus metodes izmēģinājuma pilotteritorijas. Grunts paraugi četros dažādos grunts dziļuma līmeņos tika noņemti urbumos gan eksperimenta pilotteritorijā, gan ārpus tās. Analizējot rezultātus, grunts paraugos esošā piesārņojuma koncentrācija tiks salīdzināta gan savā starpā – atšķirības dažādos grunts dziļuma intervālos un pilotteritorijas piesārņojuma atšķirības no ārpus teritorijas esošā piesārņojuma koncentrācijas – gan piesārņojuma atšķirības starp eksperimenta sākumā un eksperimenta vidū konstatētajām piesārņojuma koncentrācijām paraugos. Tādējādi tiks iegūta informācija par veiktā eksperimenta ietekmi uz gruntī esošo mazuta piesārņojumu. Eksperiments noslēgsies 2019.gada aprīlī, kad trešo reizi tiks ņemti un analizēti pilotteritorijas grunts paraugi. Arī šie rezultāti tiks savstarpēji salīdzināti. Brīdinājums. Ieeja projekta pilotteritorijā ir aizliegta! Atrašanās eksperimenta zonā un pieskaršanās iekārtām var būt bīstama dzīvībai! Eksperimentālās attīrīšanas laikā teritorija tiek apsargāta. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem eksperimentālo grunts sanāciju bijušās mazuta saimniecības teritorijā nodrošina SIA “Vides Konsultāciju Birojs”. Bijušās mazuta saimniecības teritorijas izpēte un teritorijas eksperimentālā attīrīšana tiek organizēta projekta “Inovatīva ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE) ietvaros. Projekts tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros. Kopējās projekta izmaksas Valmieras pilsētas pašvaldības aktivitātēm ir 130 000,00 EUR, tai skaitā Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 13 000,00 EUR apmērā. Informāciju sagatavoja:
Pasākumā par tendencēm un aktualitātēm informēs nozares eksperti - Jānis Grasbergs, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, Indulis Jansons, LPKS “VAKS” valdes priekšsēdētājs, Agris Ludriksons, LPPKS “PIENA LOĢISTIKA” valdes priekšsēdētājs, Daiga Siliņa, LLKC Valmieras biroja vadītāja, Roberts Ardavs un Valters Jēkabsons, LATIO. Savukārt, par aktuālo Latvijas un starpvalstu ekonomikā iepazīstinās Mārtiņš Āboliņš, AS “Citadele banka’’, ekonomists. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja uzzināt arī par uzņēmējdarbības atbalsta saņemšanas iespējām, par tām informēs Valmieras Attīstības aģentūra. Valmieras Attīstības aģentūras uzņēmējdarbības virziena vadītāja Elīna Leimane atzīst, ka “Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare Valmierā un apkārtējos novados pēc uzņēmumu apgrozījuma rādītājiem ir lielākā pārstāvētā joma, kas dod būtisku ieguldījumu vietējā ekonomikā, tādēļ vēlamies satikt un informēt uzņēmējus par aktualitātēm, kā arī radīt platformu kontaktu un viedokļu apmaiņai”. Savukārt bankas “Citadele” Valmieras filiāles vadītājs Māris Pietkēvičs uzsver: “Lauksaimniecības nozare vēsturiski ir viena no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem, kā arī tā turpina attīstīties ar lielu potenciālu nākotnē. Mūsu mērķis ir veidot ilgtermiņa sadarbību ar lauksaimniekiem, nodrošinot individuālus risinājumus un mūsdienīgus pakalpojumus, bet vēlamies dot arī jaunas zināšanas, ko piedāvā šāda veida semināri kā “Saimnieku brokastis” Pēc pasākuma neformālā gaisotnē būs iespēja uzdot individuālus jautājumus nozares ekspertiem, kā arī apmeklēt ALTUM, LLKC un bankas “Citadele” informatīvos stendus. Dalība forumā ir bez maksas. Reģistrēties iespējams, zvanot pa tālruni 20216997 vai rakstot uz e-pastu: agentura PIE valmiera PUNKTS lv, kā arī reģistrējoties Valmieras Attīstības aģentūras mājaslapā https://ej.uz/saimnieku-brokastis
Informāciju sagatavoja:
Nometnes norisināsies Valmieras Pārgaujas sākumskolā (Meža ielā 12a, Valmierā) no plkst. 9:00 līdz 15:00, un bērniem tiks nodrošinātas arī pusdienas. Dalība nometnē ir bez maksas. Interesenti aicināti pieteikties dalībai nometnē, rakstot nometnes vadītājai Ilzei Skrastiņai uz e-pastu ilze.skrastina PIE vps.edu PUNKTS lv, norādot dalībnieka vārdu, uzvārdu, vecumu (klasi) un vecāka/aizbildņa kontakttālruni. Nometni organizē Valmieras pilsētas pašvaldība projekta "Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Valmierā" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 257049 EUR, tajā skaitā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums 218491,65 EUR. Projekts ilgs līdz 2020.gada pavasarim.
Informācija:
Pēc Vidzemes plānošanas reģiona rosinājuma šogad pirmo reizi tika rīkota Vidzemes Inovāciju nedēļa ar mērķi mudināt esošos un topošos uzņēmējus, darbiniekus un vadītājus saskatīt inovāciju potenciālu savā ikdienā. Lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar Vidzemē radītām inovācijām un inovatīviem uzņēmumiem un iedvesmotu inovāciju radīšanai arī citus, Vidzemes Inovāciju nedēļā tika atklāta Inovāciju izstāde, kuru šobrīd līdz 30. martam var aplūkot Valmieras integrētās bibliotēkas foajē un 1. stāva lasītavā (Cēsu iela 4, Valmiera).
Izstāde veidota, lai iepazīstinātu ar labajiem piemēriem un veidotu priekšstatu par inovācijām, parādot to dažādību un nozīmi reģiona attīstībā un konkurētspējā. Inovācijas, par kurām Vidzemes plānošanas reģions izvēlējies šoreiz stāstīt, Vidzemē nebūt nav vienīgās, taču katrs šis stāsts var kalpot par iedvesmu jaunām idejām. Izstādes vizuālā dizaina tapšanā piedalījās arhitekts Sandis Radziņš. Stendu sānu sienas ir veidotas kā stilizēti tauriņu spārni, kuru vēziens, vieglums un dinamika simbolizē Vidzemes uzņēmumu jaunradi. “Uzskatu, ka svarīgs faktors stendu dizainā ir tieši koka materiālam. Laikā, kad dažādās jomās kokam pastāv daudz alternatīvu, nedrīkstam aizmirst par šo Latvijas vērtību. Arī būvniecības nozarē šobrīd koksnes lietošana būvkonstrukcijās ir īpaši aktuāla. Notiek pāreja no betona uz koku kā ilgtspējīgu materiālu. Koka faktūra vienmēr ir un būs unikāla. Tā siltajai virsmai vienmēr ir patīkami pieskarties,” tā uzskata arhitekts. Stendi izgatavoti “Ķēniņa galdniecībā” Cēsīs, galdnieka Sandora Pilskallieša gādībā un uzraudzībā. Sandors uzteic Vidzemes plānošanas reģionu par ideju informācijas attēlošanai izmantot tieši koka stendus ierasto plastikātu vietā. “Koks, ar ko mēs paši ikdienā strādājam, ir pārsteidzošs materiāls – no tā var izveidot jebko un tas lieliski iederas jebkurā vidē,” pārliecināts uzņēmējs.
Vidzemes plānošanas reģions vienlaikus informē, ka arī citi interesenti var pieteikties izstāžu stendu demonstrēšanai jebkurā vietā Latvijā (lūgums ņemt vērā, ka izstādes transportēšana un izvietošana jānodrošina izstādes pieteicējam). Vairāk informācijas: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. tālr. +371 29454752
Marta sākumā Alūksnē viesojās taku skrējienu seriāla “Stirnu buks 2019” organizatori, lai tiktos ar Alūksnes novada pašvaldības pārstāvjiem, apskatītu trasi, vienotos par dažādiem ar pasākuma rīkošanu saistītiem jautājumiem.
6. jūlijā Alūksnes novadā jau otro reizi norisināsies vienas no lielākajām sporta sacensībām, kas plāno pulcēt vairākus tūkstošus dalībniekus un aktīvās atpūtas piekritējus. Taku skrējienu seriāla mērķi ir tā dalībniekus ievest izcili ainaviskās Latvijas mežu takās – apvidū, kur cilvēks kļūst labāks, draudzīgāks, sirsnīgāks un atvērtāks, iedrošināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju ieskriet mežā un popularizēt veselīgu un sportisku dzīvesveidu. Taku skrējiens notiek pa dažāda seguma ceļiem un takām (asfalts, lauku ceļi ar grants segumu, meža ceļi, takas, kvartālstigas, sen aizmirstas takas un bezceļš). Katrā taku skrējienā pieejamas piecas dažādas distances, sākot no 1 km skrējiena pašiem mazākajiem līdz 27-35 km skrējienam izturīgākajiem un rūdītākajiem skrējējiem. Lai palīdzētu pasākuma rīkošanā, organizatori aicina kļūt par brīvprātīgajiem palīgiem. Pieteikties var, aizpildot anketu: https://www.stirnubuks.lv/brivpratigais/. Aicinām vietējos mājražotājus piedalīties pasākumā, sūtot pieteikumu uz e-pastu: vita PIE labdako PUNKTS lv vai sazinoties pa tālruni 25405940 (Vita). Vairāk ar pasākumu un citiem taku skrējiena posmiem var iepazīties mājaslapā: https://www.stirnubuks.lv/.
Informāciju sagatavojusi: Sanita PĀSA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26456644 sanita.pasa PIE aluksne PUNKTS lv Mākslas terapijā cilvēks tiek aicināts savas domas, jūtas un vajadzības uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kā kolāžu no attēliem vai atrast citu piemērotu mākslinieciskās izteiksmes veidu. Mākslas terapijā tiek izmantoti gan vārdi, gan bezvārdu „valoda” - māksla. Mākslas terapijā svarīgs ir radošais process un tā rezultāts, pārdomas un arī saruna ar mākslas terapeitu pēc radošā procesa, ņemot vērā katra vēlmes un iespējas. Mākslas terapija notiek drošā un atbalstošā vidē profesionāla mākslas terapeita klātbūtnē, kas palīdz mērķtiecīgi organizēt un vadīt mākslas terapijas procesu atbilstoši katra vajadzībām, vēlmēm un iespējām. (Informācijas avots: http://www.arttherapy.lv/lv/makslas-terapija/kas-ir-makslas-terapija)
Laura, pastāsti, lūdzu, kāds ir mākslas terapijas mērķis? Katram cilvēkam, apmeklējot mākslas terapiju, ir atšķirīgs mērķis. Es izstāstu par to, kas ir mākslas terapija un kādos virzienos varam strādāt. Klients izstāsta par to, kas ir viņa grūtības, un mēs vienojamies par mērķi. Strādājot ar klientu, kuram ir garīga rakstura traucējumi, pieaicinu bērna vecāku vai asistentu, ja tas ir iespējams, lai iegūtu viedokli no cilvēka, kurš ikdienā pavada daudz laika kopā ar šo cilvēku. To praktizēju arī ar pilngadīgām personām, kurām ir garīga rakstura traucējumi. Bieži vien vecāks vai asistents redz citas problēmas, ar kurām cilvēkam būtu vērtīgi strādāt un kuras klients pats neapzinās, bet kas, iespējams, apkārtējiem traucē veidot veiksmīgu sadarbību ar šo cilvēku. Viena no jomām, ar kuru strādā mākslas terapijā, ir cilvēka emocionālā daļa. Emociju iepazīšana, apzināšanās palīdz cilvēkam labāk izprast to, kā viņš jūtas un rīkojas atkarībā no sava noskaņojuma. Otra joma ir cilvēka sociālās prasmes, lai saprastu, kā viņš mijiedarbojas ar otru cilvēku. Sociālo prasmju attīstīšanai var izmantot gan valodu, gan mākslas materiālus. Mākslas terapeits kopā ar klientu var veidot vienu darbu, sarunājoties vai klusējot. Ir svarīgi uzzināt, kā cilvēks jutās sadarbības laikā un kā sajuta otra iesaistīšanos. Trešā joma ir kognitīvo funkciju pilnveide - domāšanas un atmiņas procesu veicināšana. Sesijas neiztrūkstoša daļa ir saruna gan sesijas sākumā, gan pēc mākslas darba pabeigšanas, ja tas ir iespējams. Pārrunājam, kāds ir bijis šis radošais process klientam, un viņam ir iespēja papildināt savu mākslas darbu ar stāstu. Reizēm mākslas darbi ir abstrakti un ne vienmēr tajos ir dziļa doma, tāpēc nobeigumā pētām un pārrunājam, ko cilvēks var šajā darbā saskatīt. Mākslas terapijā es neizdaru subjektīvus secinājumus par to, ko klients ir domājis veidojot darbu, bet jautāju, ko viņš domā un jūt. Palīdzu strukturēt stāstu, lai cilvēks spētu noformulēt savas emocijas un jūtas. Mākslas terapijas nosaukums rada asociācijas, ka terapijas laikā būs jāglezno vai jāzīmē. Ko darīt cilvēkam, kurš nav radošs un domā, ka nespēj neko skaistu izveidot vai uzzīmēt? Vai mākslas terapija ir viņam piemērota? Nākot uz mākslas terapiju, nav prasība, lai cilvēkam būtu mākslinieciskas prasmes. Par mākslas terapiju reizēm ir maldīgs priekšstats, ka jārada akadēmiski pareizi mākslas darbi. Ir ļoti daudz tehnikas, kurās nav nepieciešamas zīmēšanas prasmes un tas ir terapeita uzdevums- dot drošības sajūtu caur tehnikām, kuras cilvēks spēj izpildīt. Terapijas sākumā terapeits izvērtē cilvēka piemērotību vizuāli plastiskās mākslas terapijai. Ja cilvēkam ir ļoti liela pretestība un viņš atsakās darīt jebko, ko ierosina terapeits, tad jāskatās, vai cilvēkam nebūtu piemērotāks cits terapijas veids, piemēram, psihologa konsultācijas vai kāda cita mākslas terapijas specializācija. Vizuāli plastiskā mākslas terapija nav brīnumzāles, kas derēs visiem. Cilvēkam ir jābūt vēlmei iesaistīties procesā. Kā notiek darbs ar emocijām? Ja tas ir darbs ar emocijām, tad tā var būt emociju iepazīšana. Piemēram, kā mēs vispār varam nosaukt savas emocijas, vai dusmas ir tikai dusmas vai zem tām ir aizvainojums, bezpalīdzība, aizkaitinājums. Tas palīdz labāk ieraudzīt, cik dažādi mēs varam justies atkarībā no situācijas. Vai caur mākslas terapiju ir iespējams koriģēt cilvēka uzvedību? Piemēram, strādāt ar agresivitāti? Caur mākslas terapiju var iemācīties sajust mirkli pirms gribas „mest kaut ko pret sienu”, piemēram, apzināties to, ka kļūstu dusmīgs. Mākslas terapijā ir tehnikas, kas palīdz izreaģēt trauksmi. Ir vingrinājumi, kurus, veicot sesijas sākumā, klientos mazinās trauksme. Daži cilvēki pastāvīgi izjūt trauksmi, tomēr to var piedzīvot ikviens. Vai mākslas terapija ir piemērota bērniem ar funkcionāliem traucējumiem? Noteikti. Mākslas terapija ir ļoti daudzpusīga, kas dod iespēju strādāt ar bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā runas traucējumiem. Mākslas terapijas process dod daudz - sava emocionālā stāvokļa apzināšanos, dažādu materiālu sajušana, komunikācijas prasmju veicināšana. Arī bērni ar jauktiem funkcionāliem traucējumiem apmeklē mākslas terapiju. Vai mākslas terapiju var apmeklēt vecāks kopā ar bērnu? Jā, mākslas terapijā var strādāt ar pāri, bet es neesmu strādājusi šādā pieejā. Tā var būt piemērota situācijās, kad nepieciešams uzlabot savstarpējās attiecības vai risināt kādu konfliktu. Var strādāt arī ar visu ģimeni. Piemēram, visiem ģimenes locekļiem veidojot kopīgu kolāžu, ir redzams, kādu lomu katrs ikdienā ieņem mājās un kā ģimenes locekļi jūtas attiecībā viens pret otru. Vai mākslas terapijas apmeklējumam ir vecuma ierobežojums? Un cik gara ir viena sesija? Mākslas terapijā esmu strādājusi ar divgadīgiem bērniem, tomēr redzu, ka trīs gadi ir veiksmīgāks vecums, no kura sākt strādāt. Savukārt, runājot par senioriem, nav noteikts vecuma ierobežojums. Ir pansionāti, kuros senioriem nodrošina mākslas terapiju. Runājot par nodarbību ilgumu, individuālā sesija ir pusstunda vai stunda, bet ir klienti, kuri nevar noturēt uzmanību arī pusstundu. Ir klienti, kuri ar grūtībām iekļaujas stundā, tad terapeitam stingrāk jāstrukturē sesija. Grupu nodarbība ilgst pusotru stundu. Kādas ir pārdomas, sniedzot mākslas terapijas nodarbības projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros? Darbā ar klientiem, kuriem ir psihiskas saslimšanas vai garīga rakstura traucējumi, esmu nonākusi pie secinājuma, ka mākslas terapija būtu palīdzoša arī šo klientu mammām, jo viņu ikdiena ir pilna rūpju un emocionālas spriedzes un nepieciešams atbalsts. Raugoties nākotnes virzienā, gribētu redzēt, lai šāds atbalsts būtu vecākiem, kas audzina bērnus, kuri nekad neizaugs. Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Tēmā “Es un sabiedrība” mudinām jauniešus padomāt par dažādo mums apkārt un kā veicināt tā sadarbību. Vēlamies atbalstīt idejas, kas pievērstu apkārtējo uzmanību un radītu lielāku izpratni par dažādām iedzīvotāju grupām – jaunieši ar īpašām vajadzībām, kultūru un etniskās atšķirības, seksuālās minoritātes, dažādas institūcijas u.c. Tie var būt pasākumi, kopīga vides projekta izstrāde, informācijas kampaņas, kultūras vakari, diskusijas un citas aktivitātes. Rīkojot dažādas finanšu piesaistes aktivitātes, VNF JIL gada laikā konkursa krājkasi ir papildinājuši par 3000 eiro, ko vēlas atdot citiem jauniešiem viņu iecerēm. Iespēja piedalīties konkursā ir ikvienam jaunietim, kas ideju gatavs īstenot Valmierā vai apkārtējos novados: Beverīnas, Burtnieku, Mazsalacas, Kocēnu, Naukšēnu vai Rūjienas. To var darīt gan individuāli, gan pārstāvot kādu jauniešu organizāciju vai klasi. Arī idejas pieteikšana šogad mazliet atšķirīga. Var aizpildīt ierasto rakstisko pieteikuma veidlapu. Taču var arī uzfilmēt video, kura apjoms nepārsniedz 5 minūtes un kurā atbildēts uz veidlapas jautājumiem. Pieteikuma veidlapu vai video saiti sūti uz laboratorija PIE vnf PUNKTS lv līdz 7. aprīlim. Pēc ideju iesniegšanas viesosimies idejas īstenošanas vietā un tiksimies ar projekta iesniedzēju, lai palīdzētu ideju kārtīgi noslīpēt. Veiksmi! Vairāk informācijas var atrast fonda mājaslapā www.vnf.lv sadaļā “Īsteno ideju”.
Papildu informācija: Samanta Bārupe, VNF JIL projektu konkursa koordinatore Tālrunis: 28338347;
Arī šogad meistari interesentus iepazīstinās ar aušanas, adīšanas, tamborēšanas, izšūšanas prasmēm, kokamatniecību, keramiku, dažādiem mūzikas instrumentiem, latviskām dziesmām un dančiem, un vēl daudz citām interesantām lietām, ko iespējams atrast garajā norišu sarakstā portālā www.satiecsavumeistaru.lv. Aicinām pie meistariem pieteikties jau iepriekš, jo norišu vietās var būt ierobežots apmeklētāju skaits. “Savdabīgi savas saknes pagātnē meklēs Līgatnē – izstādē un seminārā „Priekšauts ar stāstu”. Izstāde un seminārs būs veltīti varbūt mazāk pētītam priekšmetam –priekšautam, kas valkāts pie tradicionālā apģērba, bet nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienās. Tāpat būs iespēja apgūt dažādas tradicionālo ēdienu gatavošanas prasmes – Koknesē kaņepju piena, viltoto irbīšu un ķirbju krēma gatavošana, Kandavā ozoļzīļu kafijas gatavošana, Andrupenes lauku sētā iespēja iepazīt Latgales kulināro mantojumu, savukārt Vaiņodē aicina piedalīties garšaugu darbnīcā. Ja šīs aktivitātes šķiet sievišķīgas, tad vīrieši var apmeklēt gan kalēju Turaidas muzejā, gan iepazīt galdnieka darbus Baldonē, kā arī rotu darināšanu Rīgā un Kuldīgā,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. Kopš 2017. gada „Satiec savu meistaru!” Latvijas programmā iekļauta arī pasākuma norise ārvalstīs. Asociācijas „Luksemburga–Latvija” rokdarbu kopa „Sāntāpslis” Luksemburgas pilsētas parkā pie apaļās strūklakas aicinās apgūt dažādus cimdu valnīšu adīšanas veidus. „Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums. Tas, kā ierasts, norisināsies vienlaikus ar projektu „Eiropas amatu prasmju dienas”, kas aizsākts 2002. gadā Francijā un kļuvis par plašāko starptautisko pasākumu, kas veltīts amata prasmju saglabāšanai, popularizēšanai un tālāknodošanai. 2018. gadā šajā akcijā piedalījās jau 19 Eiropas valstis. 2019. gada pasākuma centrālā tēma – „Teritoriju paraksti”, kur īpaša uzmanība pievērsta lokālajām tradīcijām, veicinot novadam, pagastam raksturīgo amatniecības prasmi, kas tiek pārmantota un atjaunota. Projekta būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī meistariem, viņu zināšanām un prasmēm, veicinot sadarbību vietējo kopienu, nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju, kā arī privāto organizāciju starpā. Informāciju sagatavoja:
Mēdz teikt, ka lielākā daļa problēmu rodas no nepareizas komunikācijas vai tās trūkuma. Katram mums ir sava pieredze gan problēmu risināšanā, gan komunikācijā, taču vienmēr ir vērtīgi uzzināt par citu pieredzi un pārņemt kādu vērtīgu atziņu un zināšanas sev, tādēļ šogad foruma “Māksla būt uzņēmējam” tematiskais ietvars skar radošumu komunikācijas un problēmu risināšanas visdažādākajos to aspektos. Forumu vērtīgi apmeklēt ne tikai uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, bet arī pārdošanas un mārketinga speciālistiem, personāla vadītājiem, projektu vadītājiem – ikvienam, kuram ikdiena saistīta ar komunikāciju un dažādu problēmu risināšanu. Foruma programma un informācija par lektoriem pieejama foruma mājas lapā: www.makslabutuznemejam.lv. Dalība forumā ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tādēļ aicinām iepriekš reģistrēties dalībai foruma mājas lapā. Forumu “Māksla būt uzņēmējam” organizē “Europe Direct” informācijas centrs Valmierā sadarbībā ar Valmieras Attīstības aģentūru. Informāciju sagatavojusi:
4.aprīlī plkst.19.00 režisora Alberta Meisla (Albert Maysles) filma “Airisa” – par allaž krāšņi tērpto stila ikonu Airisu Apfelu (Iris Apfel). Šis ir stāsts par modi, radošumu un spēju iedvesmot. Viņa nemitīgi atgādina, ka apģērbs un dzīve ir viens vienīgs eksperiments. 95 gadu vecumā Airisa turpina iepriecināt modes cienītājus ar savu neatkārtojamo stilu, pārsteidz ar humora izjūtu, iesaistās dažādās norisēs un dalās pieredzē. Filma tiks demonstrēta angļu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Savukārt franču kino leģendas, režisores Anjēzes Vardas (Agnès Varda) un fotomākslinieka JR jeb Žana Renē (Jean Rene) filma “Sejas, ciemi” stāsta par viņu pašu neparasto ceļojumu. Abi viesojas Francijas ciemos, sastop cilvēkus, fotografē viņus un turpat mazpilsētas ielās vai lauka vidū izlīmē palielinātos uzņēmumus. Tas ir unikāls stāsts par draudzību un radošu brīvību, kuram kinokritiķis Glens Kenijs no portāla RogerEbert.com veltījis šādus vārdus: “Lai arī A.Vardai ir gandrīz deviņdesmit gadu, viņa vēl aizvien rada brīnišķīgas filmas – jūtīgas, provokatīvas, jautras un nedaudz skumjas. Jums šī filma noteikti jāredz, bet pēc tam jāiet dejot ielās!” Filma kino “Gaisma” 11.aprīlī plkst.19.00, tā ir angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Mākslas dienu laikā būs skatāma arī pasaulē pirmā gleznotā pilnmetrāžas filma. “Mīlošais Vinsents” ir par gleznotāja Vinsenta van Goga dzīves pēdējām nedēļām. Mākslinieka mūža nogale atainota vairāk nekā 65 000 kadros, kas ir ar rokām darināti eļļas gleznojumi uz audekla. Unikālajā Vinsenta van Goga manierē gleznojuši 115 mākslinieki. Lomu atveidošanai tika izraudzīti izcilākie britu aktieri, kuriem piemīt portretiska līdzība ar personāžiem Vinsenta van Goga darbos. Vispirms tapa filma ar aktieriem, pēc tam uzņemto materiālu uzgleznojot. Režisoru Dorotas Kobeļas (Dorota Kobiela) un Hjū Velšmena (Hugh Welchman) filma būs skatāma 18.aprīlī plkst.19.00. Tā tiks demonstrēta angļu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Kāpēc esam radoši – uz šo jautājumu atbildēs pasaulē pazīstamas personības, piemēram, Deivids Bovijs, Marina Abramoviča, Filips Starks, Joko Ono, Vivjena Vestvuda, Andželina Džolija, Stīvens Hokings u.c. Jau 30 gadu režisors Hermans Vaske (Herman Vaske) meklē atbildi šķietami neizskaidrojamam fenomenam – nepieciešamībai pēc radošuma. Filma kino “Gaisma” būs skatāma 25.aprīlī plkst.19.00. Tā tiks demonstrēta angļu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Kino seansu brīvbiļetes iepriekš jāizņem kinoteātra kasē. Filmu programmu Valmierā atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. No 1.aprīļa līdz 1.maijam Valmierā norisināsies Mākslas dienas, radošās norises apvienojot tematikā #Soļi.Pilsēta.Es. Programma skatāma Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv (sadaļā “Kultūra”) un www.visit.valmiera.lv. Valmieras Mākslas dienas organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru, Valmieras muzeju, Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu, Valmieras Mūzikas skolu, biedrību “Valmieras Attīstības aģentūra”, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcu, Valmieras Drāmas teātri un citiem partneriem. Informatīvi atbalsta portāls “Valmieras Ziņas”. Māksla – klātesoša it visā. Tā runā ar pilsētu un tevi, aicina atklāt un doties tālāk. Rast jaunu sākumu, virzienu un iedvesmu.
Informāciju sagatavoja:
Klātesošajiem būs iespēja iepazīt izrādes mākslinieka darba vidi, uzzināt par radošo procesu un uzdevumiem izrādes tapšanas gaitā. Savukārt pēc tam abas mākslinieces ar interesentiem tiksies Valmieras muzejā personālizstāžu atklāšanā. Helēna Heinrihsone ir viena no spožākajām un daudzpusīgākajām gleznotājām Latvijā. Viņa strādā ne tikai eļļas un akvareļa glezniecības tehnikā, bet arī litogrāfijā, apglezno porcelānu un darbojas arī ar filmu animēšanu. Viņas spēkos ir mainīties, doties nezināmajā, atklāt jauno un atkal atgriezties pie reiz atrastā. Helēnas Heinrihsones glezniecību varētu raksturot kā dienasgrāmatu. Jebkurš darbs ir konkrēts notikums vai pārdzīvotas sajūtas no gleznotājas dzīves, tas ir par Helēnu pašu. Helēnas Heinrihsones varā ir gleznot dziļi personisko, uzgleznojot to bez personiskām robežām. Viņas piedzīvotais prieks un pārdzīvojumi kļūst par skatītāja notikumiem un sajūtām.
Anna Heinrihsone par personālizstādi stāsta: “Kāds ir patiess pārdzīvojums, ko es izjūtu kā savu magnētisko pievilkšanās punktu? Pielūgsmes objekts, apslēpts, intīms, citiem nesvarīgs. Spēka vietas auglis, pie kā domas atgriežas kā pie reliģiska avota. Gar jūru ripinās sakņu murskulis. Saknes kustība ir steidzīga, saraustīta, saprātīga. Es to neuztveru kā zīmi, es to sajūtu aiz sevis turpinājumā kā elpu pakausī. Paņemu rokās, un mani pārņem absolūts prieks, pilnīga apziņa par to, ka viss ir pareizi, ka tā tam ir jābūt, ka nav cita ceļa un vēl neskaitāmas atbildes uz jautājumiem, kurus nepagūstu uzdot, jo tie jau ir aizmirsušies. Saknes ir neparasti veidojumi. Tās ir kā gals un sākums vienlaikus. Esmu tām pateicīga par daudziem laimīgiem apskaidrības mirkļiem, pielīdzinu to zināmai pielūgsmei.”
Izstādes apskatāmas Valmieras muzeja Izstāžu namā no 5.aprīļa līdz 11.maijam. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Informāciju sagatavoja:
Semināra mērķis ir informēt Latvijas pašvaldību un to padotības iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju un biedrību pārstāvjus par programmu „Eiropa pilsoņiem” saistībā ar uzsaukumiem - 2019.g. 2.septembrī. Detalizētāka informācija šeit - https://www.km.gov.lv/lv/fondi-un-es-politika/es-programma-eiropa-pilsoniem-2014-2020/jaunumi/aprili-notiks-bezmaksas-informativais-seminars-par-es-programmu-eiropa-pilsoniem-3505 Agnese Rubene Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Nominācijā “Ainava” Alūksnes Pilssalas infrastruktūras būve ieguva augsto pirmo vietu. Projekta autori: SIA “Nams” (Māris Malahovskis, Gunita Čepanone, Madara Lezdiņa, Aleksejs Circenis), projektētāji – konstruktori: Artūrs Rakstiņš, Raimonds Vanags, Igors Musijenko, Rūdolfs Liberts, galvenais būvuzņēmējs: pilnsabiedrība “Asfaltbūve un Ķekava – PMK” (Mārcis Rezgals), būvuzraudzību nodrošināja SIA “Būvuzraugi LV” (Ivo Rozentāls).
Balvu par 1. vietu nominācijā “Ainava” saņem SIA “Nams” ainavu arhitekte Gunita Čepanone, Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers, SIA “Būvuzraugi LV” tehniskais direktors Artūrs Ščurs, balvu pasniedza labklājības ministre Ramona Petraviča. Foto: Sanita Pāsa. Nominācijā “Koka būve” Alūksnes Bānīša stacijas šķūņa pārbūve ieguvusi otro vietu. Projekta autori: SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs” (Ināra Caunīte, Jānis Caunītis, Irēna Boks, Ilmārs Andrējevs–Empelis). Galvenais būvuzņēmējs: SIA “RERE meistari” (Ervīns Koncevičs, Andris Sausiņš), galvenie darbuzņēmēji: SIA “Ozolmājas” – Viktors Dubovs, SIA “RCI Gulbene” – Andris Rozentāls būvuzraugs: AS “Būvuzņēmums Restaurators” (Dāvis Priede).
Balvu par Alūksnes Bānīša stacijas šķūņa pārbūvi saņem Ināra Caunīte un pārstāvji no SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, būvuzraugs Dāvis Priede no AS “Būvuzņēmums Restaurators”, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers, Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere. Foto: Sanita Pāsa. Abu godalgotās vietas ieguvušo projektu vadītāja – Sanita Adlere. Apbalvojumus saņēma arī bērnu zīmējumu konkursa “Mana novada dārgakmens – jaunā būve” labāko darbu autori. 1.-3. klašu grupā pirmo vietu ir ieguvusi Ieva Balane no Alūksnes Mākslas skolas, kura zīmēja stacijas šķūni vakarā. Atzinību nopelnījusi Sofija Forstere no Bejas pamatskolas ar zīmējumu “Putnu paviljons”. 7.-9. klašu grupā trešo vietu dala divas Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas audzēknes Paula Pūpola, kura zīmējusi Alūksnes Pilssalas infrastruktūras izbūvi, un Kristiāna Līga Melngaile par atjaunotā Saules tilta zīmējumu. Atzinību guvusi Keita Rutkovska no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas par darbu “Atjaunotie Alūksnes objekti: Aleksandra paviljons (Tējas namiņš) pils muižas parkā, Saules tilts, Paviljons – rotonda Tempļa kalnā”. Skatītāju simpātiju balvu balsojumā, kurš notika skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” profilā Facebook, ieguvusi Paula Pūpola no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas ar darbu “Alūksnes Pilssalas infrastruktūras izbūve”. Alūksnes novada pašvaldība pateicas visām godalgoto projektu sagatavošanā un īstenošanā iesaistītajām personām. Paldies arī novada skolu audzēkņiem par piedalīšanos zīmējumu konkursā un skolotājiem par ieguldīto darbu bērnu sagatavošanā.
Sagatavoja: Sanita PĀSA,
2018.gadā ekspluatācijā nodotais Valmieras peldbaseins ir Latvijā pirmais 25 metru peldbaseins, kas ticis sertificēts pēc jaunajām Starptautiskās Peldēšanas federācijas prasībām. Tā būvniecības pasūtītājs – Valmieras pilsētas pašvaldība, galvenais būvuzņēmējs – SIA “Arčers”. Savukārt daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 pasūtītājs bija SIA “Valmieras Namsaimnieks”, galvenais būvuzņēmējs – SIA “MONUM”. Namos īrei ir nodoti 150 dzīvokļi, vienas, divu un trīs istabu mājokļus nodrošinot ģimenēm no dažādiem Latvijas reģioniem. Skatei “Gada labākā būve Latvijā 2018” otrajai kārtai šogad kopā tika izvirzīti 79 objekti. “Gada labākā būve Latvijā 2018“ ir Latvijas būvniecības nozares 20 sabiedrisko organizāciju organizētā skate. Tās mērķis ir veicināt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs 2018. gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem, akcentējot būvniecības procesa galarezultātu – būvi. Skate tiek balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem. Būves objektīvi izvērtē 50 eksperti, kurus darbam žūrijā ir deleģējušas 26 valsts un būvniecības nozares sabiedriskās organizācijas. Skate notika jau 21. gadu un bija Latvijas valsts simtgades svinību pasākums.
Informāciju sagatavoja:
Valmieras integrētajā bibliotēkā (Cēsu iela 4) 9.aprīlī plkst.17.30 ar interesentiem tiksies dzejnieks un dziesminieks Valdis Atāls, aicinot uz lekciju “Virzība pret mani. Cilvēka, sevis un kosmiskās realitātes uztvere” un klātesošos iepriecinot arī ar muzikālu sveicienu. Valdis Atāls ir neviennozīmīgs, vispusīgs, vienmēr atklāts sava viedokļa paudējs. Viņa dziesmas, dzeja, aforismu krājumi aicina ļauties domu lidojumam. Savukārt rokraksts atpazīstams gan mākslas darbos, gan interjeros un pat īpaši veidotos kamīnos. Nozīmīga Valda Atāla darbošanās bijusi atmodas laikā, piedaloties Latvijas Tautas frontes dibināšanā un valsts neatkarības atjaunošanā. 2018.gadā iznākot viņa pirmajai autobiogrāfiskajai grāmatai “Elles debesis”, pie lasītājiem nonāca personisks, tiešs un nesaudzīgs vēstījums par padomju laikā piedzīvoto. 16.aprīlī plkst.17.30 Valmieras integrētajā bibliotēkā viesosies Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izstāžu kuratore Farida Zaletilo. Ja pirms desmit gadiem kāds teiktu, ka Latvijā būs pastāvīgi aplūkojami viena no 20.gadsimta slavenākā pasaules gleznotāja Marka Rotko darbi, liela daļa atsacītos tam ticēt. Farida Zaletilo ir mākslas centra idejas autore, un lekcija “Māksla pārkāpt robežas: Daugavpils Marka Rotko centra piemērs” būs stāsts par ticību un sekošanu saviem sapņiem, lai cik neiespējami tie šķistu. Tas ir piemērs, kā kultūras institūcija var kļūt par pagrieziena punktu pilsētas attīstībā, Daugavpilij ieņemot stabilu vietu Eiropas un pasaules kultūras kartē. Par miera atrašanu ikdienas steigā 23.aprīlī plkst.17.30 Valmieras integrētajā bibliotēkā aicinās padomāt Laura un Andis Arnicāni. Viņi dzīvo pēc zero waste (bezatkritumu) pamatprincipiem, pieredzē daloties ar bloga “Seek the simple” lasītājiem. Laura un Andis iedvesmo meklēt mierīgāku, laimīgāku un zaļāku dzīvesstilu, neskriet līdzi pasaules radītām iegribām, bet padomāt, kas ir patiesi svarīgi, kas rada prieku. Laura un Andis par lekciju “Solis pretī efektīvākai dzīvei: strādā mazāk, lai dzīvotu vairāk” stāsta: “Pieaugušajiem darbs ir ikdiena, un to mēs visi saprotam. Daļa no mums pavada ikdienu stresā un, iespējams, pat nepatikā pret darāmo. Nav jāpārstrādājas līdz baltajām pelītēm vai dīkdienībā jāgaida dzīves lielā iespēja. Ir jāatrod balanss starp darbu un brīvo laiku. Aicināsim ieviest ikdienā pārmaiņas, pārrunājot iespējas, kā izlēkt no vāveres rata, atvilkt elpu un atgūt mieru.” Savukārt radošās rakstīšanas darbnīcā 2.aprīlī plkst.17.30 Valmieras integrētajā bibliotēkā Vidzemes Augstskolas pasniedzēja Dr.paed. Anžela Jurāne-Brēmane aicina: "Varbūt tie būs tavi pirmie soļi, atklājot rakstītprieku, iespējams, ka tu jau to dari, kādam varbūt tas būs mēģinājums no dvēseles norakstīt smagumu.” Līdzi jāņem rakstāmrīks un papīrs. Dalība lekcijās un radošajā darbnīcā ir bez maksas. No 1.aprīļa līdz 1.maijam Valmierā norisināsies Mākslas dienas, radošās norises apvienojot tematikā #Soļi.Pilsēta.Es. Programma skatāma Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv, sadaļā “Kultūra” un www.visit.valmiera.lv. Valmieras Mākslas dienas organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru, Valmieras muzeju, Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu, Valmieras Mūzikas skolu, biedrību “Valmieras Attīstības aģentūra”, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcu, Valmieras Drāmas teātri un citiem partneriem. Informatīvi atbalsta portāls “Valmieras Ziņas”. Māksla – klātesoša it visā. Tā runā ar pilsētu un tevi, aicina atklāt un doties tālāk. Rast jaunu sākumu, virzienu un iedvesmu. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.
Informāciju sagatavoja:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Sestdien, 9.martā, plkst.10.30-15.00 notiks Valmieras bibliotēkas organizētā mūžizglītības kursa “Līdzsvarota dzīve: vide, cilvēks, sabiedrība” ceturtā nodarbība. Tā notiks Dabas un tehnoloģiju parkā “URDA” un būs veltīta tēmai “Vide”. Nodarbība sniegs ieskatu par piesārņojuma veidiem un to ietekmēm pasaules, Latvijas un individuālas rīcības līmenī. Būs iespējams klātienē redzēt un uzzināt par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbību Valmierā un SIA “ZAAO” darbības reģionā, kā arī uzzināt un pārdomāt jautājumus par dabas resursiem, ko izmantojam ikdienas dzīves nodrošināšanai.
27.martā plkst.18:30 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina uz Ceļotāju stāstu vakaru, lai uzzinātu par unikālu projektu – Brīvības ekspedīcija “Monblāns 2018”. Līdz šim vēl neviens nebija uzdrošinājies uznest Monblāna virsotnē 10m viengabala karoga mastu un uzvilkt tajā savas valsts karogu.
Piektdien, 8. martā plkst. 19.00 notiks priekšpēdējais laikmetīgās dejas projekta “Kāda deja der laukiem?” pasākums. Šoreiz Lādezerā viesosies trīs ievērojami horeogrāfi un dejotāji – Olga Žitluhina, Ramona Galkina un Andris Kačanovskis. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja vērot viņu izrāžu fragmentus, kā arī pašiem iemēģināt dejas elementus un darboties kā mentoriem.
Dati liecina, ka reģionālajā attīstībā ir aktuāli vairāki izaicinājumi. Iedzīvotāju skaits samazinās visos reģionos, izņemot Pierīgas statistisko reģionu. Iedzīvotāju skaita samazinājums Latgales statistiskajā reģionā pēdējos desmit gados sasniedz 20%. Arvien aktuāla ir cilvēkresursu noturēšana un piesaiste reģionos.
Mazsalacas novada pašvaldība un Alūksnes novada pašvaldība piekritušas būt pirmās pilotteritorijas Vidzemē vēl salīdzinoši mazpazīstama pakalpojuma – “transports pēc pieprasījuma” – testēšanai Latvijā. 2019. gada 4. martā Vidzemes plānošanas reģiona projekta “MAMBA” komanda dosies uz Mazsalacas novadu, kur tiksies ar vietējiem iedzīvotājiem – potenciālajiem pakalpojuma lietotājiem. Ieceres atklāšanas pasākums uzskatāms par pirmo oficiālo idejas nodošanu iedzīvotāju vērtēšanai, vienlaikus uzklausot iedzīvotājus par to, vai plānotais pakalpojums atbilst vietējās kopienas vajadzībām un pārvietošanās paradumiem.
Kopš oktobra sākuma Valmieras bijušajā mazuta saimniecībā Dzelzceļa ielā 9 ir uzsākta grunts eksperimentālā attīrīšana jeb sanācija ar inovatīvo un ilgtspējīgo elektrokinēzes metodi. Janvārī projekta pilotteritorijā tika veikta otrā grunts paraugu ņemšana, lai noteiktu grunts sanācijas metodes pielietojamību un efektivitāti Valmieras teritorijā.
Šī gada 14. martā koncertzālē “Valmiera” uz tikšanos aicināti Vidzemes saimnieki – lauksaimniecības, piensaimniecības un mežsaimniecības pārstāvji, lai vēl pirms aktīvās sezonas sākuma uzzinātu gan jaunākās tendences nozarē, gan gūtu vērtīgas atziņas kopīgās diskusijās. Pasākumu organizē Valmieras Attīstības aģentūra sadarbībā ar banku Citadele.
Lai interesanti, izzinoši un radoši pavadītu pavasara brīvlaiku, 1. – 6. klašu skolēniem no 11. līdz 15. martam būs iespēja apmeklēt bezmaksas veselības veicināšanas nometni Valmierā. Brīvlaika nedēļā Valmieras Pārgaujas sākumskolā norisināsies divas nometnes – viena bērniem vecumā no 7 līdz 9 gadiem, otra – bērniem vecumā no 10 līdz 13 gadiem. Tās ietvaros bērniem būs iespēja apmeklēt sporta nodarbības ar fiziskās sagatavotības treneri, piedalīties radošajās darbnīcās un personības izaugsmes treniņos.
Jaunākajiem bērniem tāpat būs iespēja uzzināt daudz jauna par to, kā rūpēties par savu ķermeni, kā veselīgi ēst, vingrot, kā veidot savstarpējās attiecības un kopumā – kas ir veselīga dzīvesveida pamatā. Savukārt jaunieši vecumā no 10 līdz 13 gadiem, papildu sporta un radošajām aktivitātēm, varēs pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar atkarībām, to veidošanos, atpazīšanu un iespējām palīdzēt no atkarībām izkļūt, kā arī uzzināt par veselīga dzīvesveida pamatprincipiem un savstarpējo attiecību veidošanu.
Izstādē var iepazīties ar 24 Vidzemes uzņēmumu inovācijām informācijas tehnoloģiju, produktu dizaina, procesu un ražošanas tehnoloģiju jomā. Izstādē iekļautie 24 inovatīvie uzņēmumi pārstāv 17 Vidzemes pašvaldības, kuras finansiāli atbalstījušas izstādes izveidi: 
Ar mākslas terapeiti Lauru Danilāni esam tikušies nometnē bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, kas tika organizēta projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, kā arī konferencē “Deinstitucionalizācijas spēles noteikumi”, kurā Laura dalījās savā pieredzē, vadot mākslas terapijas sesijas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. No Lauras staro liels dzīvesprieks, iespējams, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņai tik labi izdodas izveidot kontaktu ar cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi. Projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros Laura nodrošina mākslas terapijas pakalpojumus Valmierā un Madonas novadā. Lauras sniegtos pakalpojumus atzinīgi novērtējuši gan cilvēki, kas tos saņem, gan pašvaldību sociālie dienesti. Lūdzām, lai Laura pastāsta vairāk par mākslas terapiju un to, kādu grūtību risināšanai tā ir piemērota.
Valmieras novada fonda Jauniešu ideju laboratorija (VNF JIL) rīko ikgadējo ideju konkursu “Jaunieši dod iespēju jauniešiem 2019”. Šogad laboratorijas komanda vēlas vērst uzmanību uz sadarbības veicināšanu starp dažādo mūsu vidū, tāpēc konkursa tēma ir “Es un sabiedrība”. Konkursā esam gatavi atbalstīt jauniešu projektus vērtībā līdz 1000 eiro, kopumā piešķirot 3000 eiro.
2019.gadā laikā no 5. līdz 7. aprīlim jau 11 reizi 155 vietās Latvijā 306 dažādu prasmju meistari gaidīs ikvienu interesentu, lai dalītos zināšanās un parādītu savas amata prasmes.
Valmierā Mākslas mēneša ietvaros 11.aprīlī koncertzālē “Valmiera” notiks kārtējais uzņēmēju forums “Māksla būt uzņēmējam”.
Valmieras Mākslas dienu #Soļi.Pilsēta.Es laikā, 4., 11., 18. un 25.aprīlī, aicinām kino “Gaisma” apmeklēt bezmaksas filmu seansus. Mode un iedvesmošana, cilvēki ielās, filma, kas patiesībā ir gleznojums, radošuma meklējumi – dažādi skatupunkti par mākslas nozīmi cilvēku dzīvēs.
Valmieras Mākslas dienu laikā, 5.aprīlī plkst.16.30, Valmieras muzejā atklās Helēnas Heinrihsones gleznu izstādi “Dienasgrāmata” un Annas Heinrihsones zīmējumu un telpisko objektu izstādi “Mans miers ir beigts”. Savukārt plkst.15.00 interesenti aicināti ar Annu Heinrihsoni, Valmieras Drāmas teātra izrādes “Hamlets” mākslinieci, tikties teātrī.
Latvijas Republikas Kultūras ministrija informē par iespēju piedalīties Kultūras ministrijas ES programmas „Eiropa pilsoņiem” informācijas punkta Latvijā rīkotajā bezmaksas informatīvajā seminārā, kurš notiks š.g. 25.aprīlī viesnīcā „Rixwell Hotel Konventa Sēta” (zāle „Jānis”), Kalēju ielā 9/11, Rīgā.
28. martā Rīgā norisinājās svinīgs pasākums, kura laikā apbalvoja 2018. gada labākās būves, tostarp arī vairākus Alūksnes novada pašvaldības objektus. Alūksnes Pilssalas infrastruktūra skatē plūca uzvaras laurus nominācijā “Ainava”, savukārt nominācijā “Koka būve” 2. vieta Alūksnes Bānīša stacijas šķūņa pārbūvei.
Ceturtdien, 28.martā, notika skates “Gada labākā būve Latvijā 2018” laureātu apbalvošanas ceremonija. Valmieras peldbaseinam piešķirta pirmā vieta nominācijā “Publiskā jaunbūve”. Savukārt Valmieras daudzdzīvokļu īres namiem Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 piešķirta atzinība nominācijā “Dzīvojamā jaunbūve”.
Valmieras Mākslas dienu laikā aicinām iedvesmoties trīs lekcijās. Ļauties domu lidojumam, uzdrošināties piepildīt sapni un atrast līdzsvaru starp darbu un atpūtu – saruna ar dziesminieku Valdi Atālu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra idejas autori Faridu Zaletilo un bloga “Seek the simple” (meklējumi pēc vienkāršā) veidotājiem Lauru un Andi Arnicāniem. Savukārt, kā pašam kļūt par stāsta autoru, aicinām izmēģināt radošās rakstīšanas darbnīcā.