.png)
|
Arhīva kalendārs
Temats, kas balstīts personīgā pieredzē Jau šī gada aprīlī Latvijas Radio 1 raidījums „Krustpunktā” un Ziņu dienests uzsāka projektu „Izmisuma zonā. Paliatīva aprūpe Latvijā”. Projekta iniciatore ir raidījuma “Krustpunktā” producente Evija Unāma, balstoties personīgā pieredzē par noslēdzošo posmu viņas māsas dzīvē: „Es apsolīju neklusēt. Kad sēdēju viņai līdzās mazajā palātā, turot viņas trauslo, karsto rociņu, klausoties viņas saraustītajā elpā, cieši apsolījos neklusēt par to ceļu, pa kuru bija jāiziet viņai - manai māsai. Nosolījos nepieņemt kā normu milzīgās sāpes, izmisumu un ciešanas. Klusi raudot, solīju darīt visu, lai pārcirstu to mezglu, kas žņaudz ikvienu, kurš tiek ierauts šīs necilvēcīgās sistēmas valgos. Sistēmas, kur bezspēcīgs katrs tajā esošais – pacients, tuvinieks, sanitārs, medmāsa, ārsts... Sistēmas, kuru radījuši esam mēs paši, cilvēki. Nedomājot par cilvēkiem tajā.” „Šis temats ir svarīgs visiem, nešķirojot. Lai arī kā negribētos, agri vai vēlu tas skars ikvienu no mums. Es priecājos par katru rakstu un sižetu medijos, kurā ir stāsts par paliatīvo aprūpi Latvijā – jo vairāk un plašāk par šo runās Latvijas mediji, jo ātrāk mēs sasniegsim rezultātu, kad varēsim apgalvot, ka paliatīvā aprūpe nav tikai uz papīra, un tajā vissvarīgākais ir cilvēks un viņa vajadzības. Šobrīd veselības aprūpes sistēmā, tai skaitā paliatīvajā aprūpē IZMISUMA ZONĀ atrodas ne tikai pacienti un viņu tuvinieki. Arī mediķi un sociālie darbinieki. Šīs pārmaiņas nepieciešams mums visiem,” uzver Evija Unāma. Par iespējami labāku dzīves kvalitāti līdz pat nāvei Paliatīvajā aprūpē nonāk visu vecumu cilvēki ar ļoti dažādām diagnozēm, bet kopsaucējs ir viens – slimība ir neārstējama. Paliatīvās aprūpes uzdevums ir nevis ārstēšana, bet ciešanu atvieglošana, sniedzot visaptverošu aprūpi, kas iekļauj sāpju un citu simptomu, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontroli, nodrošinot arī psihoemocionālo atbalstu. Svarīgi ir nodrošināt pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas – gan mājās, gan slimnīcā, ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve. Latvijā neārstējami slimu cilvēku aprūpē situācija ir skaudra – pacienti un ģimenes, kuri tur nonāk, sakaras ar sistēmas nepilnībām - informācijas trūkumu par valsts nodrošināto aprūpi, zināšanu trūkumu par to, kā aprūpēt savus tuviniekus un lieliem izdevumiem, kuri ne vienmēr spēj nodrošināt vismaz ciešamu dzīves kvalitāti mūža nogalē. „Arī šogad mēs dosimies stikla studijā - meklēts risinājumus, nevis vainīgos. Pēc būtības nedziedināmi slimiem cilvēkiem nepieciešams tik pat daudz rūpju un atbalsta, kā jaundzimušam bērnam. Ja jaunajiem vecākiem valsts nodrošina atbalstu, tad ģimenes, kuras ir nedziedināmi slimi cilvēki, nereti sastopas ar izaicinājumiem, kuri informācijas un atbalsta trūkuma dēļ nogulst tikai uz viņu pleciem. Es ticu, ka kopā mēs varam mainīt sistēmu un padarīt to daudz cilvēcīgāku,” stāsta Latvijas Radio 5 – pieci.lv dīdžejs un labdarības kustības “Dod Pieci!” aizsācējs Toms Grēviņš. Tavi 5 eiro būs viena speciālās pārtikas ēdienreize cilvēkiem, kuri vairs nevar paēst paši Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta atzīst, ka aizvien biežāk pie labdarības organizācijas vēršas paliatīvās aprūpes pacientu ģimenes ar lūgumu palīdzēt speciālo šķidrās pārtikas maisījumu iegādei. Šāds uzturs nereti ir izšķirošs, lai nedziedināmi slims cilvēks nenomirtu bada nāvē, savukārt to izmaksas ir no 200 – 600 eiro mēnesī. Reti kurš to var atļauties, tomēr jāsaprot, ka tā nav ekstra vai luksusa prasība, tā ir absolūta pamatvajadzība – paēst jeb uzņemt nepieciešamās barības vietas. Pašlaik Ziedot.lv šādu pārtiku nodrošina 21 cilvēkam, bet to cilvēku skaits, kam tā nepieciešama, ir būtiski lielāks. Diemžēl liela daļa pacientu nav informēti par šādu iespēju un būtībā cieš no bada un nepietiekama uztura. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi tiks nodoti Ziedot.lv rīcībā, lai tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama specializēta šķidrā pārtika vai valsts neapmaksātā enterālā barošana, nodrošinātu pietiekamu un sabalansētu uzturu. Enterālā barošana nepieciešama cilvēkiem, kuri nespēj uzņemt atbilstošu uzturu dabiskā veidā, tie ir cilvēki, kuriem nedarbojas rīšanas reflekss, viņi nevar paši apēst, sakošļāt un norīt ēdienu, tāpēc tiek nodrošināta nozīmīgo uzturvielu ievadīšana organismā. Liela pacientu grupa ir tāda, kuri var uzņemt pārtiku, tomēr nepietiekamā daudzumā, vai nevar uzņemt cieto pārtiku – te risinājums ir šķidrās pārtikas maisījumi, kas ir bagāti ar nepieciešamajām uzturvielām, lai pēc iespējas mazinātu pacientu diskomfortu un uzlabotu dzīves kvalitāti. Ņemot vērā Ziedot.lv pieredzi, sabiedrības ziedojumus varēs izmantot arī citiem atbalstošās terapijas mērķiem - fizioterapeita vizīte mājās, uztura speciālista konsultāciju apmaksai, specializētā transporta pakalpojumu izdevumu segšanai, lai, piemēram, gulošu pacientu nogādātu ārstniecības iestādē vai specializētu aprūpes preču iegādei. No ziedojumiem netiks segti medikamenti. Par labdarības maratonu “Dod Pieci!” Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašam vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, ka arī jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai. Labdarības maratona virsmērķis ir cilvēciskāka vide – katrs “Dod Pieci!” stāsts ir par to, kur mums kā sabiedrībai ar sevi vēl jāstrādā. Labdarības maratons “Dod Pieci!” ir daļa no starptautiska projekta Serious Request, kurā dažādās Eiropas valstīs radiodīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvināja Latvijas Radio 5 – pieci.lv radošā komanda. Pieci.lv ir Latvijas Radio jauniešu satura multimediāla platforma, viens no ietekmīgākajiem zīmoliem jauniešu auditorijas vidū. Labdarības maratonu “Dod Pieci!” rīko Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu lsm.lv un labdarības organizāciju Ziedot.lv. Maratons notiek Doma laukā līdztekus Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņam.
Papildu informācija:
Hakatonā tiek aicināts piedalīties visi, kas vēlas radīt novatoriskus risinājumus, tajā skaitā, programmētāji, programmatūras izstrādātāji, grafikas un saskarnes dizaineri, statistiķi, matemātiķi, datu zinātnieki un datu analītiķi, datu žurnālisti, datu kopienas aktīvisti, IT projektu vadītāji, GIS eksperti, UX/UI eksperti, vizualizācijas eksperti, zinātnieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, valsts ierēdņi, pašvaldību darbinieki, bibliotekāri utt. Dalība hakatonā ir bezmaksas, tam iespējams reģistrēties līdz 18. oktobrim mājaslapā https://climathon.climate-kic.org/en/cēsis. 24 stundu hakatons «Climathon 2019» ir starptautiska iniciatīva, kas vienlaikus notiek vairāk nekā 100 pasaules pilsētās, radot risinājumus klimata pārmaiņu izraisītām problēmām. Tā ir viena no Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) klimata zināšanu un inovāciju kopienas «Climate-KIC» aktivitātēm, ko Latvijā organizē RTU Dizaina fabrika. Šogad hakatons tiek rīkots sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību projektā «Augmented Urbans». Projekta mērķis ir stiprināt telpiskās plānošanas nozari, risinot pilsētvides ilgtspējas jautājumus, kā arī pilsētas noturību pret pēkšņām fiziskās, sociālās un ekonomiskās vides pārmaiņām. Pašvaldība izmanto papildinātās un virtuālās realitātes tehnoloģijas, lai pētītu, kā tās var palīdzēt plānošanā. Hakatona dalībniekiem definēti divi tematiskie virzieni – «Ekosistēmu pakalpojumi un tūrisms» un «Klimats» –, kuros īstenot savus projektus. Cēsīs, kas ir populārs tūrisma un kultūras pasākumu galamērķis un perspektīvā vēlas attīstīt kūrorta konceptu, dabas vērtības nav pilnvērtīgi izmantotas. Dalībnieki tiek aicināti radīt rīkus, kas palīdzētu pašvaldībai izvērtēt un attīstīt tūrisma pakalpojumus vai attīstīt biznesa idejas ekosistēmu pakalpojumu izmantošanai un tūrisma slodzes mazināšanai. Savukārt virzienā «Klimats» organizatori aicina izstrādāt risinājumus, kas palīdzēs pašvaldībai un/vai iedzīvotājiem, uzņēmējiem un tūristiem reaģēt, pielāgoties un mazināt ietekmi uz klimatu. Pētījumi rāda, ka Gaujas Nacionālā parkā nākotnē ievērojami palielināsies nokrišņu daudzums, karstuma viļņu ilgums, bet vidējā temperatūra, salīdzinot ar pārējo Latviju, nepieaugs tik strauji. Hakatona dalībniekiem risinājumi jāizstrādā funkcionējoša prototipa līmenī. Veiksmīgāko risinājumu autori saņems balvas no «Tech Chill», koprades mājas «Skola6» un Vides risinājumu institūta, viņiem būs arī iespēju attīstīt ideju projektā «Augmented Urbans». Tie, kas nepiedalās hakatonā, aicināti 26.oktobrī pl. 9.00 uz «Atvērtajām brokastīm Climathon Cēsis 2019», kura laikā būs iespēja braudīt brokastis un dzirdēt prezentācijas, tīkloties, baudīt vērtīgas sarunas. Pasākumu atbalsta «EIT Climate-KIC», ERAF, Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas projekts «Augmented Urbans». Plašāk – http://ejuz.lv/climathon2019
Papildu informācija: Santa Krastiņa, RTU Dizaina fabrikas Climate-KIC HUB Latvia Projektu vadītāja E-pasts: santa.krastina PIE rtu PUNKTS lv
Informāciju sagatavoja: Lāsma Vaivare, RTU Sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja
Festivāla programmā ir divi koncerti: 18. oktobrī plkst. 17.00 Vidzemes koncertzāles “Cēsis” Ērģeļzālē un 19. oktobrī plkst. 17.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. Dalību festivālā pieteikuši 32 jaunie mūziķi no Jaunpiebalgas Mākslas un mūzikas skolas (skolotāja Aija Sila), Utenas (Lietuva) Mūzikas skolas (sk. Zita Lukošūniene), Saldus Mūzikas un mākslas skolas (sk. Simona Sunepa), Maltas Mūzikas skolas (sk. Laura Ivanova), Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas (sk. Baiba Betlere), Jūrmalas Mūzikas vidusskolas (sk. Edīte Deksne), NMV Rīgas Doma Kora skolas (sk. Vita Kalnciema), PIKC Ventspils Mūzikas vidusskolas (sk. Kristīne Adamaite), Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas (sk. Lelde Krastiņa un Sandra Tamane) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (sk. Vita Kalnciema un Kristīne Adamaite).
Ne velti festivāls notiek Cēsīs – te pirms 140 gadiem dzimis izcilais latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents Alfrēds Kalniņš. Cēsu Sv. Jāņa baznīcā nākamais skaņradis jau deviņu gadu vecumā sācis apgūt ērģeļspēli, un ar šo instrumentu turpmāk bija saistīts viss viņa mūžs. Cēsis ir arī viens no ērģeļkultūras centriem Latvijā: pilsētā ir trīs restaurēti instrumenti, regulāra koncertdzīve Sv. Jāņa baznīcā. Ērģelnieces un skolotājas Leldes Krastiņas rosināta jau 30 gadu mūzikas vidusskolā tiek realizēta izglītības programma jauno ērģelnieku apmācībai. Festivālu rīko Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola un skolas atbalsta biedrība, atbalsta Cēsu novada pašvaldība, Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavojusi: Elīna Eglīte, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas projektu vadītāja.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šī gada labdarības maratons “Dod Pieci!” veltīts neārstējami slimu cilvēku dzīves nogalei un paliatīvās aprūpes sistēmas sakārtošanai Latvijā. Paužot pārliecību, ka mūža izskaņā cilvēkam jāsaņem tik pat daudz rūpju, cik dzīves sākumā un ikviens ir pelnījis atstāt šo pasauli cieņpilni, sabiedriskie mediji sadarbībā ar Ziedot.lv aicinās ziedot līdzekļus specializētās pārtikas nodrošināšanai cilvēkiem, kuri paši pārtiku nespēj uzņemt.
“Dod Pieci!” jau sesto gadu notiks īsi pirms Ziemassvētkiem, no 17. līdz 23. decembrim, īstenojot unikālu labdarības formātu. Trīs Latvijas Radio 5 - pieci.lv dīdžeji sešas diennaktis strādās stikla studijā Doma laukumā, atskaņojot ziedotāju izvēlētas dziesmas, daloties ar cilvēku pieredzes stāstiem un ekspertu viedokļiem, lai uzlabot paliatīvās aprūpes sistēmu Latvijā.
Cēsīs šīs nedēļas nogalē notiks 9. Starptautiskais Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivāls, turpinot 2001. gadā iedibināto tradīciju - pulcēt dažādu pilsētu un valstu jaunos ērģelniekus, lai rādītu savu spēles prasmi un klausītos citu sniegumu, kā arī veicinātu pedagogu sadarbību, pieredzes un jaunu ideju apmaiņu. Viens no festivāla galvenajiem mērķiem ir parādīt izglītības un izaugsmes iespējas no ērģelnieka iesācēja līdz profesionālam mūziķim. Tāpēc koncertos kopā ar mūzikas skolu un vidusskolu audzēkņiem muzicēs arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti un profesionāli ērģelnieki - pedagogi.
