.png)
|
Arhīva kalendārs
Iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2020. gada nogalē tika apstiprinātas piecas vērtības: v Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē (pieteicējs Viļakas novada pašvaldība) v Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā (pieteicējs Mazsalacas Kultūras nams) v Stikla pūšanas amata prasme Līvānos (pieteicējs Līvānu novada domes Latgales mākslas un amatniecības centrs) v Dūru cītaras būvēšanas un spēles tradīcija (pieteicējs biedrība “Skaņumāja”) v Aušanas prasme Pētera Viļumsona pusautomātiskajās vienpaminas stellēs (pieteicējs SIA “Mailīšu Fabrika”).
Iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2021. gadā apstiprinātas sešas vērtības: v Latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijas un prasmes (pieteicējs Tautas tērpu centrs “Senā klēts”) v Saļmes Stērnīnē. Tradicionālie psalmu un bēru dziedājumi Stirnienē (pieteicējs Stirnienes draugu biedrība) v Latvijas kāršu spēle zolīte (pieteicējs Mārtiņš Plēsums) v Puzuri un to darināšana Jelgavā (pieteicējs Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Kultūra”) v Zemgales rakstaino brunču aušana stellēs ar velkamo ierīci (pieteicējs SIA "Austras raksti") v Danču tradīcija Rīgā (pieteicējs biedrība "Tradicionālās kultūras centrs").
Plašāku informāciju par vērtībām iespējams lasīt www.nematerialakultura.lv. Viļaka par ceremonijas norises vietu izraudzīta tādēļ, ka no toreizējā Viļakas novada 2017. gadā nāca pats pirmais pieteikums NKM sarakstam, kā arī tādēļ, ka no saraksta 30 vērtībām četras pieteiktas tieši no Viļakas novada. Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2016. gadā pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Tas ir regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi.
Informāciju sagatavoja: Linda Ertmane Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985; 29181396 Linda.Ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība (SELF)” komanda kopā ar pārstāvjiem no LR Labklājības ministrijas, biedrības “Cerību spārni”, SIA “Pieturvieta”, biedrības “Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācija”, kā arī Gulbenes novada domes un Valmieras Attīstības aģentūras trešās sociālās uzņēmējdarbības misijas ietvaros devās uz Kantabrijas reģionu Spānijā, lai kopīgi ar citiem projekta partneriem iepazītos ar šī reģiona labākajiem sociālās uzņēmējdarbības piemēriem un veiksmes stāstiem. Divu dienu vizītes laikā tās dalībnieki tikās ar reģionāla līmeņa sociālās politikas veidotājiem un organizāciju pārstāvjiem, kas iesaistīti Kantabrijas reģiona sociālās uzņēmējdarbības attīstībā, kā arī apmeklēja sociālos uzņēmumus un organizācijas, kuri dalījās savā pieredzē sociālās uzņēmējdarbības modeļu veidošanā. Sociālās uzņēmējdarbības misijas pirmajā dienā dalībnieki kopā ar projekta “SELF” vadošā partnera pārstāvjiem un delegācijas dalībniekiem no Polijas aktīvi piedalījās darbseminārā, diskusiju laikā apmainoties viedokļiem un pieredzi par sociālās ekonomikas dažādiem aspektiem, tai skaitā sociālās ietekmes mērīšanas metodēm. Dienas otrajā pusē vairāki Spānijas Kantabrijas lauku reģiona sociālie uzņēmēji prezentēja savus uzņēmumus, kas bija ar atšķirīgu darbības pieeju, iedvesmojoši, akcentējot sociālās uzņēmējdarbības plašo darbības potenciālu. Sociālās uzņēmējdarbības misijas otrajā dienā tās dalībniekiem bija iespēja viesoties vairākās organizācijās: sociālās integrācijas centrā “Telleres Juveniles Brumas”, kuras darbība vērsta uz dažādu sabiedrības sociālā riska grupu iekļaušanu darba tirgū, veicot dažāda veida apmācības, īpaši jauniešu. Papildus centrs nodarbojas arī ar otrreiz pārstrādāta papīra produktu ražošanu un tirdzniecību. Savukārt sociālās integrācijas centrs “Fondacion CUIN” tika dibināts 1993. gadā kā biedrība ar mērķi palīdzēt un aizsargāt Kantabrijas bērnus un jauniešus, vēlāk tas tika pārveidots par fondu, lai sadarbībā ar Kantabrijas valdību nodrošinātu labāku dzīves un izglītības kvalitāti, rūpes par nepilngadīgajiem, par kuriem dažādu iemeslu dēļ nevar parūpēties pašu ģimenes.
Misijas dalībniekiem bija iespēja arī apmeklēt asociācijas “AMICA” specializētos nodarbinātības centrus – viens nodarbojas ar dažādām vides aktivitātēm un delegācijai bija iespēja apmeklēt atkritumu šķirošanas centru, otrs nodarbojas ar apģērbu ražošanu un rūpniecisko mazgāšanu. Delegācijas dalībniekiem bija iespēja viesoties rūpnieciskās mazgāšanas cehā. Jāuzsver, ka asociācija darbojas jau kopš 1984. gada un ir izaugusi par apjomīgu organizāciju, kura attīstījusi plašu atbalsta tīklu, piesaistot valsts dotācijas un privātpersonu ziedojumus, atbalstot un nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti, cilvēkus no dažādām sociālā riska grupām. Asociācijas darbu nodrošina profesionāļu komanda, kas sastāv no 110 cilvēkiem. Un tā, piemēram, 2015. gadā spējušie sniegt dažāda rakstura sociālo palīdzību 1493 cilvēkiem ar invaliditāti. Netipisku pieredzes stāstu delegācijas dalībnieki redzēja sociālā kooperatīvā “Solabria”, kas ir pirmais 100% atjaunojamās elektroenerģijas tirgus kooperatīvs Kantabrijas reģionā. Kopumā jāatzīst, ka Spānijas Kantabrijas reģionā sociālās ekonomikas atbalsta sistēmas ir jau ar ievērojamu attīstības vēsturi, pieredzes stāsti bija vērtīgi, parādot sociālās uzņēmējdarbības daudzpusību, ko noteikti ir iespējams integrēt turpmākā darbā sociālās uzņēmējdarbības jomā arī Latvijā. Kā pēc vizītes atzina Valmieras Attīstības aģentūra valdes locekle Līga Vecā :”Bija vērtīgi uzzināt par Kantabrijas reģiona prioritātēm un pieredzi, attīstot sociālo ekonomiku un īpaši sociālo uzņēmējdarbību, iekļaujot darba tirgū cilvēkus ar ierobežotām iespējām, kā arī aktivitātēm jauniešu auditorijai. Spānijā varēja redzēt, ka mērķtiecīga reģiona politika rezultējas gan ar sabiedrības plašāku izpratni par šo jautājumu, gan uzņēmēju atsaucībā un jaunu uzņēmējdarbības virzienu attīstībā. Īpaši patika kompleksā pieeja, ka jauniešiem, kas nonākuši grūtībās, tiek nodrošināta droša un patīkama dzīves vide, profesionālu speciālistu palīdzība un arī tiek dota iespēja iegūt reālu darba pieredzi uzņēmumos. Vizītes laikā ieguvām plašāku informāciju un plānojam turpināt sadarbību ar Santanderas starptautiskās uzņēmējdarbības atbalsta centru. Valmieras Attīstības aģentūra ciešā sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību strādā pie tā, lai Valmieras novadā attīstītu izpratni par sociālo uzņēmējdarbību un veicinātu plašāku uzņēmēju iesaisti sociālo izaicinājumu risināšanā, tāpēc ir ļoti būtiski paplašināt zināšanas ārpus Latvijas par citu Eiropas valstu pieredzi, lai atbilstošāko pārņemtu un īstenotu šeit uz vietas".
Kā jau iepriekš ziņots, VPR kopā ar sadarbības partneriem no Kantabrijas reģiona Spānijā, Lombardijas reģiona Itālijā un Pomerānijas voivodistes Polijā ir uzsākuši Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas programmas “COSME” projektu “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF). Projekta mērķis ir attīstīt noturīgu sociālo uzņēmējdarbības modeli lauku apvidos, ar mērķi transformēt reģionus caur sociālo un solidaritātes ekonomiku. Tā rezultātā tiks izveidots un attīstīts starptautisks reģionālo pašvaldību, ekspertu un sociālās uzņēmējdarbības pārstāvju tīkls ar līdzīgām vajadzībām, lai radītu pastāvīgu kopienu ilgtspējīgas Eiropas sociālās uzņēmējdarbības sistēmā.
Papildus informācijai: Lienīte Priedāja-Klepere, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Gunita Brūvere, Vidzemes plānošanas reģiona projektu asistente, gunita.bruvere PIE vidzeme PUNKTS lv
---
Neskatoties uz visai ilgstošu Liepiņu senkapu arheoloģiskā materiāla pieejamību, plašākai sabiedrībai tas nav zināms un līdz šim arī maz izmantots, jo minētie materiāli vēl nav piedzīvojuši ne zinātnisku izvērtējumu, ne arī izvērstu publikāciju. Tomēr senvietas materiāls ir ļoti plašs, daudzpusīgs un nozīmīgs gan plašākā latgaļu materiālās kultūras, gan sevišķi konkrētā Drabešu pagasta vēstures kontekstā.
Pētījums tiks prezentēts projekta noslēguma pasākumā 11. decembrī. Pasākumā par padarīto stāstīs LNVM Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere, seno tērpu darinātāja Dagnija Pārupe, ādas apavu meistare Guna Zommere, Amatu mājas meistars Andris Roze. Projektu īsteno biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, fiansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS „Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavoja:
Pēc tam visa radošā brigāde darbojās, „atdzīvinot” izveidotos tēlus, liekot tiem darboties atbilstoši filmas scenārijam. Filmas sižetam tika izmantotas latviešu tautas teikas. Muzikālo pavadījumu spēlēja un studijā ierakstīja Drabešu muižas Amatu mājas koklēšanas pulciņa dalībnieki, teikas ierunāja Baiba Roze. Notiek montāžas darbs, filma būs gatava un tiks pirmizrādīta projekta noslēguma pasākumā 11. decembrī. Projektu īsteno biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, fiansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS „Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavoja
Hakatonu rīkoja Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Vides Izglītības fondu, lai attīstītu skolēnos sociālās un uzņēmējdarbības prasmes, kā arī mudinātu Latvijas jauniešus pievērsties vides jautājumiem. Hakatonā uzņēmumu «ZAAO» un «Rimi» izvirzītus izaicinājumus – aktuālas vides problēmas – risināja 14 komandas no Latvijas Ekoskolām. Kopumā hakatons pulcēja vairāk nekā 80 skolēnu vecumā no 13 gadiem. «Hakatons ir mūsdienīgs formāts, kas īsā laikā attīsta dažādas prasmes. Skolēni pētīja uzņēmumu iniciētos izaicinājumus, mācījās saskatīt likumsakarības, definēja problēmas un radīja idejas, trenējot sistēmiskās domāšanas pieeju. Mēs kā uz ilgtspēju orientēta universitāte esam gandarīti par atdevi, ar kādu vides jautājumu risināšanā iesaistās gan izglītības institūcijas un jaunā paaudze, gan uzņēmumu pārstāvji,» saka hakatona organizatore, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) klimata zināšanu un inovāciju kopienas «EIT Climate-KIC» kontaktpunkta «EIT Climate-KIC Hub Latvia» projektu vadītāja Santa Krastiņa. RTU ir «EIT Climate-KIC» partneris.
«Young Climathon» pirmo vietu un naudas balvu 350 eiro apmērā idejas attīstīšanai ieguva Limbažu vidusskolas 11. klases skolēnu komanda «EkoŠmeko», kas pārtikas atkritumu mazināšanai mājsaimniecībās ierosināja produktu svītrkodā iestrādāt informāciju par tā dzīves cikla ietekmi uz vidi. Ar nolūku veicināt patērētājos izpratni par resursu efektīvu izmantošanu tajā tiktu iekļautas arī skaidras norādes par iepakojuma šķirošanu, kas būtu redzamas pirkuma čekā. Otro vietu un 250 eiro hakatonā izcīnīja Babītes vidusskolas apvienotā 9. un 11. klases komanda «Zāles stobri», kuras ideja ir veidot Babītes pagasta iedzīvotājus iesaistošu akciju «Sila gari uzdarbojas» piesārņojuma mazināšanai Beberbeķu dabas parkā. «Young Climathon» trešo vietu un naudas balvu 200 eiro apmērā, kā arī skatītāju simpātijas balvu no Eiropas Savienības (ES) mājas ieguva Jelgavas Tehnikuma apvienotā 10. un 12. klases komanda «Entuziasti». Cīnoties ar pārtikas izšķērdību mājsaimniecībās, komanda nākusi klajā ar ideju izveidot «zaļās fasādes» garšaugu audzēšanai, kā arī mudina sadarboties kaimiņus, lai veidotu kopdārzus. Skolēnu idejas vērtēja profesionāļu žūrija, speciālbalvas vairākām komandām piešķīra arī «ZAAO» un «Rimi». Uzvarētājiem būs iespēja saņemt mentoringu tālākai ideju attīstīšanai. Hakatonā tika izmantotas «EIT Climate-KIC» programmas «Young Innovators» metodes. Papildu tām dalībniekus apmācīja dažādu nozaru eksperti, savukārt praktiskajā darbā atbalstīja RTU un Vides Izglītības fonda mentori. Hakatonā piedalījās skolēni no Rīgas 45.vidusskolas, Jelgavas 4. vidusskolas, Daugavpils 12. vidusskolas, Ventspils Pārventas pamatskolas, Slokas un Ķemeru pamatskolām, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas, Rīgas Centra humanitārā vidusskolas, Siguldas1. pamatskolas, Rīgas Rīnūžu vidusskolas, Babītes un Limbažu vidusskolas. «Young Innovators» hakatons «Young Climathon» iekļauts projektā «Jaunie izgudrotāji ilgtspējīgai attīstībai», un to atbalsta Meža attīstības fonds, «Rimi» un «ZAAO», Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un ES māja. Informāciju sagatavoja: Veronika Viļuma, RTU Zinātnes un inovāciju centra komunikācijas vadītāja Tālr. 27119516 E-pasts: Veronika.Viluma PIE rtu PUNKTS lv">Veronika.Viluma PIE rtu PUNKTS lv
Lēmums izvēlēties hibrīdautobusus pieņemts, izvērtējot Valmieras pilsētas maršrutu tīklu, reisu garumus, ņemot vērā arī klimatiskos apstākļus, kā arī iespējas nodrošināt nepārtrauktu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju Valmierā. Jāpiemin, ka Valmieras pilsētas maršrutos autobusi kursē ap 13 stundām diennaktī, tādējādi jau desmitā hibrīdautobusa iegāde ir būtisks ieguldījums vides saglabāšanā. Gaujas zelta smilšu krāsas autobusiem, uzsākot braukšanu, elektrodzinēja piedziņai tiek izmantota saražotā enerģija, kas savukārt ļauj noteiktu laiku braukt ar izslēgtu dzinēju. Tādējādi tiek taupīta degviela, sasniedzot, kā uzrādīja testa braucieni, pat 30 procentu degvielas ietaupījumu, kā arī samazinās izmešu daudzums. Pašuzlādes dīzeļa – elektriskajiem hibrīdautobusiem nav ierobežots veicamais attālums un nav nepieciešama elektroenerģijas uzlādes infrastruktūra. Līgumu par autobusa iegādi SIA “VTU Valmiera” parakstījis ar Solaris Bus & Coach. Autobusu iegāde tiek īstenota Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Videi draudzīga autobusa iegāde Valmieras pilsētai” (vienošanās 4.5.1.2/20/I/002) ietvaros. Kopējās izmaksas ir EUR 346632 apmērā, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums EUR 294637.20 apmērā. Projekts sākts 2021.gada martā.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare SIA „VTU Valmiera”
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pauda gandarījumu, par atbalsta centra iedzīvināšanu ar jauniem pakalpojumiem, kuri ir ļoti vajadzīgi, un tos jau gaida. “Labu gaisotni gan pakalpojuma saņēmējiem, gan sociālajiem darbiniekiem!” vēlēja Jānis Rozenbergs. “Mūsu mērķis ir padarīt šo atbalsta centru par vietu, kuru zina un ar ko lepojas katrs cēsnieks,” atzīmēja biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns” valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis. “Ideju centra attīstībai mums netrūkst un domājam, ka Cēsis noteikti var tapt par paraugu sociālo pakalpojumu sniegšanas klāstā un kvalitātē visas Baltijas mērogā,” atzina Māris Grāvis. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš ministrijas vārdā izteica atzinību un pateicību par drosmi un uzdrīkstēšanos izveidot sarežģītu, bet tik nepieciešamu projektu un novēlēja veidot izcilas kvalitātes pakalpojumus. Jaunieši, kuri ikdienā izmantos šī centra pakalpojumus, bija sagatavojuši muzikālus priekšnesumus, kurus izpildīja kopā ar cēsnieci Beāti Bringuli. Kā pateicību par jaunizveidoto centru un jaunajiem pakalpojumiem jaunieši bija sagatavojuši īpašas dāvanas - piparkūku sirdis un pērļu eņģelīšus - atbilstoši jaunā centra nosaukumam. Īpašu dāvanu atklāšanas pasākumā atbalsta centrs “Pērle” saņēma no BENU Aptiekas - digitālās klavieres, lai centrs varētu pilnvērtīgi nodrošināt mūzikas, deju un kustību nodarbības. Attālinātā video sveicienā BENU Aptiekas direktore Anete Rožkalna vēstīja: “Pakalpojumus, ko sniegs atbalsta centrs “Pērle”, ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu palīdzību tiem cilvēkiem, kam tā ir nepieciešama. Tādēļ mums ir liels gandarījums, ka varam atbalstīt centru “Pērle” tieši šādā veidā – dāvājot mūziku jeb digitālās klavieres! No sirds ceram, ka šis muzikālais dāvinājums palīdzēs un nesīs prieku daudziem centra klientiem un arī darbiniekiem!” Atbalsta centrs šobrīd ir lielākais šāda veda sociālo pakalpojumu centrs Cēsu novadā un Vidzemē. Iepriekš esam informējuši, ka centra izveide ir daļa no deinstitucionalizācijas norises Cēsu novadā ar mērķi palīdzēt cilvēkiem ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem iekļauties sabiedrībā, ikdienā sniedzot nepieciešamo atbalstu, apmācot noderīgas prasmes un nodrošinot sociālas rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem viņu vecākiem. Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide norit ERAF projekta “Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “Cēsis”” ietvaros, identifikācijas Nr. 9.3.1.1/18/I/006. Kopējais projekta finansējums ir 1 843 676,77 EUR, t.sk., ERAF finansējums 1 122 375,41 EUR, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 46 394,83 eiro, valsts budžeta finansējums 108 185,55 eiro un pašvaldības finansējums 566 720,98 EUR. Informāciju sagatavojusi: Ance Saulīte Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes Komunikācijas speciāliste Cēsu novada pašvaldība
Pasākums plānots kā pastaigu maršruts brīvā dabā visai ģimenei - kā lieliem, tā maziem. Maģiskā pastaiga būs kā ziemīga atskaņa ik vasaras “Maģisko sajūtu naktīm”, lai decembrī, ko zinām kā brīnumu laiku, noķertu īpašas sajūtas un izbaudītu kopā būšanas laiku dabā.
Pastaigas laikā apmeklētājiem būs iespēja baudīt maģisko gaismu rotaļas Gaujas Stāvajos krastos, ieklausīties muzikantu radītajās skaņās, kā arī ar domām griezties līdzi dejotāju improvizētām kustībām īpašā vides objektā. Tikšanās ar Piparkūciņu Ziemassvētku noskaņās noteikti sasildīs lielu un mazu pastaigas dalībnieku sirdis. Plašāku informāciju par programmu un pastaigas māksliniekiem jau pavisam drīz atradīsi Sajūtu parka Facebook un Instagram kontos. Lai ievērotu valstī noteiktos epidemioloģiskos drošības noteikumus, pasākums notiks “zaļajā režīmā”. Sadarbībspējīgs Covid-19 sertifikāts, būs jāuzrāda pirms ieejas teritorijā, tāpat organizatori būs padomājuši par apmeklētāju plūsmu uz pastaigas virzienu. Norises laiks tiks organizēts 3 sesijās, katrā ar ierobežojumu līdz 500 cilvēkiem: 1. sesija – no plkst. 16:00 - 17:30
Ieejas maksa teritorijā 5 EUR. Biļešu skaits ir ierobežots, tās būs pieejamas iepriekšpārdošanā no 22. novembra - www.valmierasoc.lv un www.bezrindas.lv Pirmsskolas vecuma bērniem ieeja bez maksas. Tversim maģiskus mirkļus Sajūtu parkā! Pasākumu organizē Sajūtu parks un Valmieras Olimpiskais centrs sadarbībā ar Valmieras atbalsta fondu. Pasākums tiek realizēts ar Valmieras novada, Vidzemes plānošanas reģiona, “Latvijas valsts mežu” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Informāciju sagatavojusi:
Dodieties uz Facebook grupu “Atklāj Vidzemi” un izvēlieties stāstu, ko iepazīt tuvākajās brīvdienās, vai pastāstiet, ja šogad jau kādā no stāstu vietām viesojāties. Publicējiet grupas komentāros savu mīļāko fotomirkli un iespaidus no piedzīvojuma vai citiem ceļotājiem noderīgus ieteikumus. Janvāra sākumā starp akcijas dalībniekiem izlozēsim mugursomu un dāvanas no pārgājienu maršruta “Mežtaka”. Foto: Vidzemes plānošanas reģions Vietu stāsti atklāj Vidzemes unikālo dvēseli un aicina piedzīvot Vidzemi no jauna STĀSTS Nr. 1 aicina uz Piebalgas pusi iepazīt vietas, kur norisinājušies pirmā latviešu romāna – brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu darba “Mērnieku laiki” – notikumi. STĀSTS Nr. 2 aicina atklāt Strenču apkārtnes mežu noslēpumus un “Vēstuli priedē”. STĀSTS Nr. 3 aizved ceļotājus uz vietu, kur Vidzemes augstiene pāriet Austrumlatvijas līdzenumā un kur Biksēres muižā reiz saimniekojis negants barons. STĀSTS Nr. 4 vilina uz Bērzaines pagastu izzināt teikām un nostāstiem apvītu senu kulta vietu – Daviņu lielo akmeni, kas ir neparasts dižakmens ne vien Latvijas, bet arī Baltijas mērogā. STĀSTS Nr. 5 iepazīstina ar dzejnieci un disidenti Broņislavu Martuževu, kura nāk no Lubānas puses. Indrānu pagastā izveidota dzejas klēts, kur var iepazīt tuvāk gan pašu Broņislavu, gan rakstnieces dzeju. STĀSTS Nr. 6 vēsta par dvīņu pilsētu Valku-Valgu, kur vienlaikus ar vienu kāju var stāvēt Latvijā, ar otru – Igaunijā. STĀSTS Nr. 7 aizved uz Cēsīm, kur tumšajās vecpilsētas ielās gaismu iededz naktssargs ar lukturi rokās un pilsētas atslēgu saišķi pie jostas. STĀSTS Nr. 8 aicina atklāt industriālā mantojuma liecību Nesaules kalnā Cesvaines pusē – Strūves ģeodēziskā loka punktu. STĀSTS Nr. 9 viesojas Rūjienā, kas ir ne vien saldējuma galvaspilsēta, bet arī lepojas arī ar trim tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotiem pieminekļiem, no kuriem katram ir savs vēstures stāsts. STĀSTS Nr. 10 uzved Beļavas jeb Kārtenes pilskalnā un skatu tornī, no kura paveras gleznainās Ziemeļvidzemes ainavas un redzami Pinteļa ezera izliekumi. STĀSTS Nr. 11 vēsta, kā radušās Kazu krāces Valmierā un kāpēc tās nes kazu vārdu. STĀSTS Nr. 12 ļauj sajusties kā bērnībā un izstaigāt Dullā Daukas ceļus Ogres novada Meņģeles pagastā. STĀSTS Nr. 13 aicina ciemos uz Limbažiem – vienu no astoņām Latvijas Hanzas pilsētām –, kuras radiālais ielu plānojums mūsdienās ir teju tāds pats kā 14. gadsimtā.
Tomēr ar velna duci nekas nebeidzas, jo Vidzeme ir bagāta ar vēstures un leģendu apvītām vietām, un decembrī stāstāmi vēl divi īpaši stāsti.
STĀSTS Nr. 14 izaicinās kāpienam Alūksnes augstienes pauguros, savukārt STĀSTS Nr. 15 novedīs Gaujas senlejā, kur paslēpusies Līgatne.
Atklājiet Vidzemi – cik dažāda tā ir! >> Doties uz Facebook grupu “Atklāj Vidzemi”
Tūrisma akciju #AtklājVidzemi rīko Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka".
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
--
Ir īstais laiks, lai skaisto un sniega bagāto ziemu baudītu slēpojot. Riņķot parkā, slīdēt starp piesnigušiem kokiem mežā vai uzņemt labu ātrumu līdzenā slēpju ceļā – aicinām izvēlēties sev piemērotāko slēpošanas trasi Valmieras novadā!
Aktuālā informācija pieejama Valmieras novada mājaslapā www.valmeirasnovads.lv šeit, to papildinot vai informējot par izmaiņām saistībā ar laikapstākļiem. Valmierā Distanču slēpošanas trase izveidota Jāņa Daliņa stadiona teritorijā, tā patiks klasikā stila slēpošanas piekritējiem. Jāņparkā, sākot no svētdienas, 5. decembra, pēcpusdienas, būs pieejama trase gan klasiskajam, gan slidsolim. Arī Pauku priedēs izveidota trase slidsolim. Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienībā “Baiļos” 3km garumā var labi trenēt slidsoli distanču slēpošanas trasē. Savukārt tiem, kuriem tuvāki braucieni no kalna, patiks kalnu slēpošanas trase. Burtnieku apvienībā Vanagu pļavā no sestdienas, 4. decembra, pēcpusdienas būs pieejama distanču slēpošanas trase gan klasiskajam, gan slidsolim. Trases izveidošanā darbu sācis arī atpūtas parks “Avoti”. Strenču apvienībā Ceļā no Strenčiem uz Trikātu aicinām izmēģināt slēpošanas trasi Torņa ceļš (slidsolim). Naukšēnu apvienībā Ar startu un finišu Naukšēnu stadionā, vedot cauri Brantiņu mežam, ir izveidota 3km gara distanču slēpošanas trase slidsolim. Rūjienas apvienībā Pie Rūjienas vidusskolas aiz slidotavas pieejama trase slidsolim. Mazsalacas apvienībā Īsākai distancei iespējams izvēlēties mazo trasi, kas sākas pie Mazsalacas vidusskolas sporta laukuma, savukārt ilgākam laikam uz slēpēm – trase Skaņākalna dabas parka teritorijā. Tur izturīgākos gaida 12km aplis.
Slēpošanas trases pieejamas, kamēr to ļaus laikapstākļi. Lūdzam būt atbildīgiem un nopietni izturēties pret dažādu traumu risku, lai par ziemas izbaudīšanu būtu vien labas atmiņas. Tāpat aicinām rūpēties par savu un līdzcilvēku veselību, ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai.
Informāciju sagatavojusi: Zane Bulmeistare Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece tālr. 26443410
Kā īpaša dāvana trešajā adventē, no 10. decembra apmeklētājus gaidīs atjaunotais Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu tornis, kur turpmāk īpašos seansos par pils vēsturi vēstīs inovatīvs skaņas un gaismas stāsts. Šajā dienā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos īpašs oriģinālskaņdarbs - muzikāla teiksma “MARIENBURGAS Astotais brālis”, kas izskanēs arī kā atvadu sveiciens vienam no tās autoriem – aizsaulē aizgājušajam komponistam Mārtiņam Braunam. - Pasaule ir kā milzīgs mozaīkas attēls, kas sastāv no skaņām, krāsām, gaismas. Ar mūzikas palīdzību uzzinām par pasauli un atveram savu dvēseli citiem cilvēkiem. Šis mīlestībā pret Alūksni radītais muzikālais jaundarbs ir jauna žanra piedāvājums. Iedarbojoties uz cilvēka maņām, tā rada spēcīgu pārdzīvojumu, kas vēl ilgi pēc apmeklējuma ļauj gremdēties pieredzētajā un ilgoties pēc līdzīga baudījuma. Varam būt lepni, ka Alūksne ir aplaimota ar neatkārtojama talanta pieskārienu - personībām, kas radījušas šo unikālo mūzikas vēstījumu, - saka Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere.
Pilī, kas sākta būvēt 1342. gada 25. martā, Marijas pasludināšanas dienā, un nosaukta par Marienburgu, 360 gadus vēlāk - Lielā Ziemeļu kara laikā - tās aizstāvji izmisīgā cīņā uzspridzināja pulvera pagrabu, tā pārvēršot Marienburgu drupās. Tomēr pils dvēsele nav zudusi, un nu tā muzikālajā teiksmā atgriežas to laiku lieciniekā – 2019. gadā atjaunotajā Dienvidu tornī jeb Marienburgas Astotajā brālī.
“MARIENBURGAS Astotais brālis” ir izcilu talantu kopdarbs. Radot spilgtu skaņas un gaismas piedzīvojumu, pils dvēseli ir sadzirdējuši izcilie komponisti un mūzikas producenti Artūrs Maskats, Mārtiņš Brauns un Sigvards Kļava, teiksmas teksta autors dramaturgs Lauris Gundars un dizaina birojs H2E. Šo skaņdarbu, kas vēstī par pagātnes un nākotnes satikšanos, izstāstīt palīdz Latvijas Radio koris un solisti - Agnese Pauniņa (Marija), Jānis Strazdiņš (Astotais brālis), Pēteris Vaickovskis, Kārlis Rūtentāls un Rūdolfs Bērtiņš (brāļi).
- Šī ekspozīcija ir kā teiksmains dziedājums. Tā ir idejā balstīta ekspozīcija, kuras iedarbība primāri sakņojas mūzikā. Mums bija būtiski saglabāt vietas autentiskumu un neiejaukties autentiskajā vidē. Skaņa ir galvenais izteiksmes līdzeklis, stāsts, kas savijas ar dziedājumu, skaņa kā vietas gara izteicējs. Pieredzes dizainu izmantojām kā metodi iedvesmojoša ekspozīcijas stāsta radīšanai. Ekspozīcija ir kā stāsts par ilgām, kaislību, apskaidrību, - par “MARIENBURGAS Astotā brāļa” tapšanu saka dizaina biroja H2E pārstāve Ingūna Elere.
Muzikālā teiksma klausītājam stāstīs par to, ka astotais pils tornis atceras itin visu kopš Marienburgas pils dzimšanas, tā vēstīs par pašu galveno – vēlmi un tiesībām būt patiesiem un par mīlestību, kas nekad nebeidzas. Ikviens Dienvidu torņa apmeklētājs ar skaņu un dziedājuma palīdzību tiks virzīts no pirmā līdz trešajam stāvam, katrā no tiem iepazīstot viduslaiku pils daudzu gadsimtu garās pastāvēšanas vēsturisko noskaņu. Piedzīvotais būs kā vairāku slāņu skaņas glezna, kurā slāni pa slānim, pārvietojoties pa stāviem, apmeklētājs ar savas iztēles palīdzību uztvers mūzikas, fona skaņu un trokšņu, kā arī balsu radīto muzikālo stāstu par pils vēsturi. Īpašu atmosfēru skaņas piedzīvojumam piešķirs arī torņa arhitektūra un iekšējā vide – akmens mūra sienas, kuru primārais uzdevums ir pasargāt, bet ne sniegt komfortu.
Muzikālo teiksmu Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu tornī varēs piedzīvot katru nedēļas dienu, izņemot pirmdienas un otrdienas. Tās baudīšanai būs noteikti konkrēti seansu laiki ik pēc 40 minūtēm: pulksten 11.00, 11.40, 12.20, 13.00, 13.40, 14.20, 15.00, 15.40, 16.20, 17.00. Lai apmeklējums būtu īpašs un drošs, savu vizīti obligāti jārezervē iepriekš pa tālruni +371 29149810 (apmeklētāju skaits vienā seansā ir ierobežots). Pēc ekspozīcijas atvēršanas apmeklētājiem turpmāk katrā mēneša pirmajā trešdienā to varēs apmeklēt bez maksas.
Ekspozīcijas dizaina stratēģijas un satura koncepcijas autori – Ingūna Elere, Lauris Gundars, Holgers Elers, Sigvards Kļava, projekta vadītāja Dagnija Andersone. Ekspozīcijas dizaina koncepcija, dizains un realizācija - dizaina birojs H2E (Ingūna Elere, Holgers Elers, Ģirts Arājs, Ieva Timoško, Verners Timoško, projekta vadītāja Dagnija Andersone) Teiksmas teksts – Lauris Gundars Komponisti – Artūrs Maskats, Mārtiņš Brauns, dziesmas vārdi – Ojārs Vācietis Gaismas – “Kompānija NA”, Normunds Bļašāns Apskaņošana – “Audiosonic”, Andris Ūze Skaņas dizains, realizācija – “Sig.Ma Studio”, Sigvards Kļava, Agnese Streļča Ierakstīts Mārtiņa Brauna studijā, “Sig.Ma Studio”, Rīgas Skaņu ierakstu studijā un studijā “Green River Music”
Izpildītāji: Marija – Agnese Pauniņa, Astotais brālis – Jānis Strazdiņš, brāļi (solisti) - Pēteris Vaickovskis, Kārlis Rūtentāls, Rūdolfs Bērtiņš, Latvijas Radio kora mākslinieki, stāstnieks – Lauris Gundars, gides – Anna Putniņa un Elīna Bojarkina Mārtiņš Brauns, Rihards Plešanovs, Sigvards Kļava – taustiņinstrumenti, Ilona Meija – flauta, Rihards Zaļupe – sitaminstrumenti, Valters Pūce – čello, Sandis Šteinbergs - vijole
FOTO: Koka kāpnes torņa iekšienē ved apmeklētāju no pirmā uz trešo stāvu; foto autors - Dizaina birojs H2E
SAGATAVOJUSI: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” pirmās kārtas balsojumā Vidzemes plānošanas reģiona iedzīvotāju pašlaik visaktīvāk atbalstītās pašvaldības ir Varakļānu novads, Limbažu novads un Valkas novads. Tomēr, balsojumam turpinoties vēl līdz 12. decembrim, šis sadalījums var mainīties, un galīgie rezultāti par pašvaldībām, kas nākamgad būs soli tuvāk uzvarai cīņā par konkursa naudas balvām, tiks izziņoti 2022. gada janvārī.
“Līdztekus iedzīvotāju atsaucībai būtisks balsojuma ieguvums ir tieši atgriezeniskā saite, saņemot iedzīvotāju viedokļus par savu pašvaldību paveikto, kā arī vēl pilnveidojamo ģimeneniskas vides veidošanā un ģimeņu atbalstā,” stāsta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. “Visi balsojuma laikā saņemtie komentāri pēcāk tiek apkopoti un iesniegti attiecīgajām pašvaldībām izvērtēšanai. Tādēļ, turpinot ar savu balsojumu atbalstīt sev tuvās pašvaldības, aicinu ikvienu atvēlēt nedaudz laika arī komentāru pievienošanai, kas var būt kā ieteikums, tā arī vienkāršs paldies, kas nereti izpildvarai var būt vienlīdz noderīgi un nozīmīgi.” Pārējo plānošanas reģionu iedzīvotāju balsojuma starprezultātu dati liecina, ka pašlaik Kurzemes plānošanas reģionā vadībā izvirzījušies: Dienvidkurzemes novads, Liepājas valstspilsēta un Talsu novads; Zemgales plānošanas reģionā: Jelgavas novads, Jēkabpils novads un Aizkraukles novads; Latgales plānošanas reģionā: Augšdaugavas novads, Preiļu novads un Balvu novads; Rīgas plānošanas reģionā: Jūrmalas valstspilsēta, Siguldas novads un Ādažu novads.
Jau ziņots, ka vietnē www.vietagimenei.lv līdz šī gada 12. decembrim noris Sabiedrības integrācijas fonda rīkotā konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” pirmās kārtas iedzīvotāju balsojums. Tajā visu 43 pašvaldību iedzīvotāji aicināti novērtēt pašvaldību sniegumu, balsojot par, viņuprāt, ģimenēm draudzīgāko pašvaldību, tādējādi vienlaikus arī atbalstot šīs pašvaldības par naudas balvu izcīņu.
Kopējais konkursa naudas balvu fonds, kas tiks sadalīts starp uzvarētājpašvaldībām, būs 100 000 eiro. Konkurss norisinās vairākās kārtās, un galīgais pašvaldību vērtējums sastāvēs no šobrīd sāktā iedzīvotāju balsojuma rezultātiem un nākamajā kārtā pašu pašvaldību sniegtajiem, kā arī vērtēšanas komisijas iegūtajiem datiem, par iedzīvotājiem pieejamajiem pakalpojumiem ģimeņu atbalstam. Šī konkursa kārta notiks 2022. gadā. Konkurss norisinās jau kopš 2017. gada, un tā primārais mērķis ir izcelt labākos piemērus un risinājumus, kā pašvaldības rūpējas par ģimenēm. Līdztekus konkurss veido vidi arī pašvaldību draudzīgai sāncensībai, tādējādi mudinot tās attīstīt aizvien plašāku un pieejamāku ģimenēm paredzēto pakalpojumu klāstu. Balsojuma anketa pieejama: https://www.vietagimenei.lv/balsot/. Konkursa galvenais atbalstītājs ir “Luminor banka”. Konkursa partneri: plašākais pakomātu tīkla nodrošinātājs Baltijā “Omniva”, modes un izklaides centrs “Rīga Plaza”, “Maminuklubs” un “Skola un ģimene”. Konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” ir viens no trim ģimeņu atbalsta pasākumiem, ko realizē Sabiedrības integrācijas fonds. Fonds īsteno arī programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta“, kā arī izsniedz Latvijas Goda ģimeņu apliecības, atbalstot Latvijas daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti.
Vidzemē kopumā ir 3233 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem. No tiem šobrīd projektā “Vidzeme iekļauj” individuālo vajadzību izvērtējums veikts 510 cilvēkiem no kopumā 568 plānotajiem līdz projekta noslēgumam 2023. gadā. Pašvaldībās pakalpojumus saņēmuši 179 pieaugušie, kas ir 41 % no plānotā līdz 2023. gadam. Šie cilvēki saņem grupu dzīvokļa, dienas aprūpes centra, specializēto darbnīcu, aprūpes mājās, individuālo konsultāciju vai īslaicīgas sociālās aprūpes jeb “atelpas brīža” pakalpojumus.
Savukārt no 929 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (kuriem noteikta invaliditāte un, kuri dzīvo ģimenē) Vidzemē, projektā šobrīd individuālās vajadzības izvērtētas 600 bērniem no 640 plānotajiem. Dienas aprūpes centra, sociālās rehabilitācijas (tajā skaitā bērna vecākiem), sociālās aprūpes vai “atelpas brīža” pakalpojumus līdz šim kopā saņēmis 361 bērns jeb 72% no plānotajiem līdz 2023. gadam tajās pašvaldībās, kas īsteno deinstitucionalizācijas procesu.
(*Spiediet uz attēla, lai izvērstu to. Datos norādīti pakalpojumus saņēmušo cilvēku skaits) No projekta līdzekļiem pakalpojumu nodrošināšanai pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem kompensēti 624 107 EUR, savukārt pakalpojumiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 594 597 EUR. Iepazīstoties ar Vidzemes plānošanas reģiona apkopoto informāciju par aktuālo situāciju un līdz šim pašvaldībās sniegtajiem pakalpojumiem pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, tajā skaitā izveidoto infrastruktūru (piemēram, dienas aprūpes centriem, grupu dzīvokļu mājām, specializētajām darbnīcām), secināms, ka sasniegtie rādītāji mēdz krasi atšķirties starp pašvaldībām. Kā uzsver projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, iemesls atšķirīgai situācijai pašvaldībās ir gan salīdzinoši sarežģītā šādu pakalpojumu plānošana, jautājumi, kas skar infrastruktūras objektu būvniecību, ar Covid-19 pandēmiju saistīti jautājumi, gan arī administratīvi teritoriālā reforma: “Būvniecībā ir vērojams gan izmaksu pieaugums, gan arī novērojamas salīdzinoši daudz projektēšanas kļūdas. Tajās pašvaldībās, kurās izmaiņas ieviesa administratīvi teritoriālā reforma, šobrīd liels resurss jāvelta jaunās struktūras izveidei, saistošo noteikumu izstrādei, notiek darbinieku izvērtēšanas process, kas dažkārt saistīts ar darbinieka aiziešanu, ņemot vērā pašvaldības piedāvājumu. Arī epidemioloģiskā situācija ietekmē pakalpojumu nodrošināšanu, jo ir cilvēki, kuri baidās saņemt pakalpojumu šajos apstākļos, kā arī ne visi pakalpojumu sniedzēji piekrīt vakcinēties, kā rezultātā jāpārtrauc darbs.” Deinstitucionalizācijas projekta vadības grupā iesaistīti pa vienam pārstāvim no Alūksnes, Cēsu, Madonas, Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Valmieras un Varakļānu novada pašvaldībām. Tās pārstāvju uzdevums turpmāk būs uzraudzīt un arī sekmēt pakalpojumu izveidi minētajās pašvaldībās, sniedzot nepieciešamo atbalstu to sociālajiem dienestiem un citām saistītām institūcijām, lai sekmīgi īstenotu deinstitucionalizācijas procesu saskaņā ar sākotnēji projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros izstrādāto plānu. Šādas sanāksmes turpmāk plānots īstenot regulāri, lai pārrunātu projektu progresu, nepieciešamo atbalstu un Vidzemes plānošanas reģiona iesaisti, kā arī veicinātu savstarpēju pieredzes apmaiņu starp pašvaldībām.
Aktivitātes tiek īstenotas deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste
Vai zinājāt, ka Līgatne ir Latvijā senākās papīrfabrikas strādnieku ciemats, kas bijis viens no modernākajiem strādnieku ciematiem Eiropā? Šobrīd industriālais kultūrvēstures mantojums ir daļa no Līgatnes identitātes, kas apvienojumā ar Gaujas senlejas dabas mantojumu padara Līgatni par unikālu vietu atpūtai un vēstures izzināšanai. Foto: Anita Jaunzeme Manufaktūras papīra dzirnavas šeit dibinātas jau 1815. gadā, kad, izmantojot straujās Līgatnes upītes enerģiju un pārveidojot muižas miltu dzirnavas, šeit uzsāka papīra ražošanu no vecām lina lupatām. Pirmā papīrfabrikas ēka atrodas Līgatnes centrā, Spriņģu ielā 1, kur šobrīd mājo restorāns “1815” un kafejnīca "Vilhelmīnes dzirnavas". Papīra ražošanai attīstoties, tika uzbūvēts lielais papīrfabrikas ēku komplekss, kurā papīru ražoja līdz 2014. gadam. Papīrfabrikas vadība savulaik darījusi visu, lai saviem darbiniekiem radītu labvēlīgus dzīves apstākļus. Strādniekiem tika piešķirti atsevišķi dzīvokļi koka rindu mājās ar malkas apkuri, par fabrikas piegādāto malku, ūdeni un elektrību nebija jāmaksā, jo Līgatne līdz ar visaugstākās kvalitātes papīru ražoja arī enerģiju. Uz trīs rindu mājām bija viena saimniecības ēka, tautā saukts "brūzītis", kurā mazgāja veļu, cepa maizi un žāvēja gaļu. Ciematā bija sava skola, klubs (mūsdienās kultūras nams), te bijusi arī pirmā boulinga zāle Latvijā, kā arī pašiem sava slimnīca, ambulance un dzemdību nams. Fabrikas dzemdību nama ēku atjaunojis šefpavārs Ēriks Dreibants, un izveidojis "Pavāru māju". Vienā no 19. gs. beigās celtajām koka rindu mājām senajā izskatā atjaunots papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis, kur autentiskā vidē var uzlikt uz uguns tējkannu un ar videofilmas starpniecību aizceļot gadsimtu tālā senatnē, lai ieskatītos šejienes strādnieku saimes ikdienā. Vietējiem ir daudz stāstu iz ciemata ikdienas. Nostāstos un teikās par Līgatni un tās apkārtni, kuras apkopojusi R. Vanaga, Leo Balodis stāsta, ka „Pirms pirmā pasaules kara kungiem Līgatnē ir bijusi sava ragaviņu trase, ziemā kur vizināties. Ragaviņas augšā nav vilkuši paši, bet bijuši speciāli vilcēji – kalpi. Lai ragavas labāk slīdētu, ar zirgiem mucās veduši ūdeni un laistījuši trasi. Trase sākusies pie mājas Gaujas ielā 24, tad cauri mežiņam uz Gaujasmalu… “. Mūsdienas tā ir kājnieku taka ar visu aso pagriezienu no tiem laikiem. Atrodiet taku, izvēlaties kurš kungs un kurš vilcējs!
Līgatnes takās. Foto: K. Buškevics
18. decembrī Līgatnē norisināsies Gaismas ilūziju nakts, kad gida pavadībā pa maģisku liesmiņu izgaismotu maršrutu varēs iepazīt ciematu un tā vēsturi. Nokļūsiet pie Rīgas kalna senajām papīrfabrikas strādnieku ēkām, kas vēl šodien ir apdzīvotas, pāri Eižena tiltiņam gar smilšakmens alām maršruts aizvedīs līdz pat lašu nārsta ceļiem pie monumentālās Ānfabrikas klints, kas vareni stāv Līgatnes upes krastā jau gadsimtiem ilgi. Ejot gar Līgatnes kultūras namu, ceļš uzvedīs Lustūža klints virsotnē, kur caur mazu noslēpumainu meža celiņu pavērsies skats uz Līgatnes papīrfabriku. No Skolas kalna kāpsiet lejā un gar Pavāru māju nokļūsiet Līgatnes papīrfabrikas teritorijā, kur gaidīs pārsteigums – gaismas ilūzijas spēle. Vairāk informācijas www.visitligatne.lv. Šo pašu maršrutu varat iziet arī citā laikā, nebūs maģisko lampiņu, bet būs prieks, bagātīgs pieredzējums un dabas baudījums. Ja kājās pārgājienu zābaki un vēlme kārtīgi izstaigāties augšup lejup pa pakalniem, tad jādodas Līgatnes upes līkloču takā. Līgatnes smilšakmens klintiīs ir vairāk nekā 300 cilvēka saimnieciskām vajadzībām veidotu alu, kas kalpojušas kā aukstuma kambari. Lustūža klintsī alas izveidotas pat vairākos stāvos, savukārt no klints augšā izveidotās skatu platformas paveras ainavisks skats uz ciematu.
Līgatnes alas un Līgatnes upes līkloči. Foto: visitligatne.lv Bet, ja dodat priekšroku jau pārbaudītām vērtībām, tad Līgatnes dabas takās jūs sagaidīs savvaļas dzīvnieki un Gaujas senlejas dabas daudzveidība.
Lūsis un staltbriedis Līgatnes dabas takā. Foto: V.Vītola Līgatne ir lieliska pieturvieta arī Mežtakas gājējiem – šeit satiekas krāšņām ainavām bagātie Gaujas senlejas posmi Sigulda - Līgatne un Līgatne - Cēsis .
Pēc kārtīgas pastaigas, laiks maltītei kādā no Līgatnes gardēžu vietām.
Līgatnes gardumi. Foto: visitligatne.lv Radoši noskaņotie, savukārt, var piedalīties atpūtas kompleksa “Zeit” akcijā “Rūķu laiks” – ikviens var kļūt par izstādes “Rūķu stāsts” veidotāju, līdz 22. decembrim aiznesot uz “Zeit” savu izveidoto rūķi. “Zeit” aicina veidot rūķus, dodot otro dzīvi lietām un materiāliem, kas guļ šķūnītī vai bēniņos. Par katru atnesto rūķi var saņemt bezmaksas izlēkāšanos tīklu parkā, un trīs radošākie, unikālākie, lielākie, pārsteidzošākie rūķi 23. decembrī saņems vērtīgas balvas no “Zeit”. “Rūķu stāsts” būs apskatāms atpūtas kompleksa radošajā kvartālā. Vairāk informācijas par rūķu akciju lasiet “Zeit” Facebook lapā.
Ko vēl ieraudzīt, baudīt un pieredzēt Līgatnē: http://www.visitligatne.lv/ Informāciju sagatavojusi: --- Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 31. decembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – 1 pārgājienu mugursoma un 2 dāvanas no Mežtakas. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
--- CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI
Finansiālā atbalsta uzdevums ir atbalstīt biedrību, nodibinājumu, komersantu un reliģisko organizāciju darbību un projektu realizāciju, lai īstenotu pašvaldības ilgtermiņa attīstības stratēģijas mērķus un attīstības programmas rīcības virzienus un uzdevumus, sekmētu nevalstiskā sektora un iedzīvotāju aktivitāti un iesaistīšanos Valmieras novada attīstības, kultūras, izglītības, sociālo un citu jautājumu risināšanā un veicinātu brīvprātīgas iniciatīvas, iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, tradīciju saglabāšanos un organizāciju darbību un sadarbību ar pašvaldību. Uz pašvaldības finansiālu atbalstu no budžeta līdzekļiem var pretendēt:
Pieteikumus var iesniegt līdz 2021. gada 22. decembra plkst. 18.00 pašvaldības Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrā, elektroniski uz e-pastu: pasts PIE valmierasnovads PUNKTS lv vai pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV‑4201. Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāju, Valmieras Kultūras centra direktoru Tomu Upneru pa tālr. 26582825 vai e-pastu: toms.upners PIE valmierasnovads PUNKTS lv . Noteikumi un veidlapas ir pieejamas šeit – https://ej.uz/9xgv Informāciju sagatavoja: Marija Melngārša, Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 26351628
Meistarklases Sēļu muižā sākas no plkst. 14.00, ieeja bez maksas. Vietu skaits ir ierobežots. Pasākums notiek “zaļajā režīmā”, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Dalībniekus lūdzam pieteikties līdz 17. decembrim pa tālr. 26321158 (Ināra Blūma). Vairāk informācijas par pasākumu var iegūt zvanot Inārai pa norādīto tālruni vai Ivetai Dukaļskai pa tālr. 20019452.
Projekta “Gadskārtas Sēļu muižā” mērķis ir stiprināt Vidzemes tradicionālās kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma un tradicionālās amatniecības integrāciju 21. gadsimta Latvijas kultūras norisēs caur izglītojošām, radošām un praktiskām meistardarbnīcām dažādām paaudzēm. Projektu finansē Valsts kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavoja: Anete Gūtmane, Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 25447706
Latvijas un Spānijas diplomātisko attiecību simtgadei veltīto izstādi Madridē redzējuši teju seši tūkstoši apmeklētāju, un tagad tā skatāma tepat Latvijā, Koncertzāles “Cēsis” Mākslas galerijā un tekstilmākslas lielformāta darbiem piemērotajās plašajās telpās. Tekstilmāksla vienmēr bijusi neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa un sevišķi iemīļota mākslas joma. Tai ir dziļas un vēsturiski noteiktas tradīcijas, kas sakņojas tautas mākslas vērtību pārmantošanā un profesionālajās amata prasmēs. Darbu atlase izstādei Cēsīs sniedz pārliecinošu ieskatu Latvijas tekstilmākslas nozares vēsturē un tagadnē, atklājot tradīciju spēku un novatorisko meklējumu daudzveidību. Ekspozīcijas kodolu veido izcilākie Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijas darbi: Edītes Pauls-Vīgneres Spānijas kultūras iedvesmotās kompozīcijas “Korida” un “Soļi”, Latvijas mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas dibinātāja un ilggadējā vadītāja, profesora Rūdolfa Heimrāta pēc Bībeles motīviem tapušais romantiskais darbs “Sens motīvs”, Lilitas Postažas efektīgā kubisma tradīcijās veidotā kompozīcija “Sieviete ar putnu”, Egila Rozenberga monumentālā Latvijas ainavas interpretācija “Jūra naktī”, Baibas Rīteres izsmalcinātais gobelēns “Līdzsvars” un Daigas Štālbergas-Senussai eksperimentālais darbs “Austrumu dārzs”. Paralēli muzeja darbu kolekcijai, skatītāji tiek iepazīstināti ar pavisam nesen tapušiem mākslinieku darbiem, kas dod ieskatu mūsdienu tekstilmākslas plašajā tematiskajā spektrā, kā arī izmantoto materiālu un tehniku daudzveidībā. Irēna Andrejeva, Jānis Bankovičs, Lilita Bauģe, Andra Dīriņa, Elīna Ģibiete, Rolands Krutovs, Ieva Krūmiņa, Katrīna Leitēna, Baiba Osīte, Ieva Prāne, Annele Slišāne – kā pieredzējuši, starptautisku atzinību guvuši autori, tā jaunākās paaudzes mākslinieki drosmīgi eksperimentē ar dažādiem materiāliem (papīrs, metāls, āda, plastmasa, koks u.c.) un tehnikām (izšuvums, kolāža, filcēšana, digitālais gobelēns u. c.), apliecinot tekstilmākslas nozares vitālo radošo spēku. Izstāde bez maksas apskatāma Koncertzālē “Cēsis”, Raunas ielā 12, darba dienās un sestdienās no plkst. 12.00 – 18.00, svētdienās no 12.00 – 16.00 un pasākumu laikā. Ievērojot Covid-19 epidemioloģiskos noteikumus, apmeklētājiem jāuzrāda sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un jālieto mutes un deguna aizsegs. Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova, Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja, E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv / Tālr.: +371 26171151
Gauja ir viena no Valmieras lielākajām vērtībām, tādēļ studenti sakopšanas kampaņu nolēmuši sākt tieši ar Gaujas krastu sakopšanu. Šādas kampaņas organizēšana ir studentu ieguldījums pilsētvides veselībā. Ar savu piemēru studenti aicina iesaistīties un līdzdarboties dažādās vides saglabāšanas un videi draudzīgas rīcības aktivitātēs visus, kuriem tīra vide un dabas saglabāšana ir sirdī. Šobrīd studenti sadarbībā ar velosipēdu un distanču slēpju veikalu un servisu “Eži” ir izsludinājuši foto un video konkursu, kurā aicina valmieriešus dalīties ar piemēriem, kā katrs rūpējamies par dabu un vidi. “Tiem nav jābūt lieliem pasākumiem. Vides izmaiņas var panākt, mainot savus paradumus vien nelielā mērā. Cilvēku uzvedības maiņa ir tas, ko vēlamies redzēt kā mūsu kampaņas labāko iznākumu,” skaidro viens no kampaņas organizatoriem Artūrs Oļševskis. Piedaloties konkursā, ir iespējams laimēt veikala “Eži” dāvanu karti 50 eiro vērtībā. Labo darbu bildes un video tiek gaidīti sociālo mediju Instagram un Facebook lapās ar nosaukumu “No Gaujas līdz tīrībai”, kurās visu kampaņas norises laiku notiek aktīva komunikācija par studentu aktivitātēm. Kampaņa tika uzsākta šī gada rudenī. Tās laikā organizētas regulāras talkas dažādās vietās gar Gaujas krastiem Valmierā. Notika aptauja par vietām, kas jāsakopj, kā arī citi pasākumi. Par savu kampaņu un vēlmi dzīvot sakoptos Gaujas krastos Valmierā studenti saka šādi: “Mīlam pastaigas dabā. Taču pastaigu laikā dažkārt nākas vilties citos cilvēkos, viņu godprātībā. Tā vietā, lai atrastu tuvāko atkritumu urnu, nereti atkritumi tiek atstāti dabā, netiek savākti un paņemti līdzi. To redzēt ir sāpīgi, tādēļ gribam to mainīt.” Studentu kampaņas “No Gaujas līdz tīrībai” impulss bija Vidzemes Augstskolas studiju kurss “Jaunie mediji un politika”, kā galvenais uzdevums bija kampaņas izveide. Kampaņas laikā studenti un Valmieras novada pašvaldība pastaigu takās gar Gauju Valmierā un iecienītākajās neoficiālajās atpūtas vietās pie Gaujas uzstādīs arī Latvijā atpazīstamās Dabas aizsardzības pārvaldes sadarbībā ar Pasaules dabas fondu izstrādātās informatīvas zīmes “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes”, tādējādi vēršot uzmanību nepieciešamībai dabas teritorijās savākt savus atkritumus. Vidzemes Augstskola iesaistās arī Ekoskolu izglītības programmā, 2021./ 2022.gadā par savu ieguldījumu vides izglītības un vides iniciatīvu sekmēšanā saņemot arī starptautisko Ekoskolu apbalvojumu – Zaļo Karogu. Tas kā visā pasaulē atzīta un prestiža vides kvalitātes zīme tiek piešķirts izglītības iestādēm, kas ir parādījušas vislabāko sniegumu Ekoskolu programmas ieviešanā un vides iniciatīvu īstenošanā. Informāciju sagatavoja: Artūrs Oļševskis, Kampaņas “No Gaujas līdz tīrībai” organizators, Vidzemes Augstskolas students, Tālr.: 27322751 & Līga Bieziņa, Valmieras novada pašvaldības Vecākā vides speciāliste, Tālr.: 26495997
Gulbenē šajā laikā tika labiekārtota Spārītes parka daļa no Blaumaņa ielas puses līdz Brāļu kapiem – tika atjaunots gājēju celiņu segums, ierīkots apgaismojums, iztīrīti dīķi un grāvji, sakopta apkārtne, izveidotas aktīvās atpūtas vietas un uzstādīti vides objekti, tāpat tika organizētas zaļās klases nodarbības bērniem un pieaugušajiem, savukārt parka festivāla laikā varēja baudīt muzikālu gaismu un strūklaku šovu. Gulbenes novada pašvaldība ir šī projekta vadošais partneris, savukārt vēl no Latvijas puses projektā piedalās Preiļu novada pašvaldība un Augšdaugavas novada pašvaldība, bet no Krievijas – Pleskavas rajona administrācija, Porhovas rajona administrācija, Veļikije Luki pilsētas administrācija, Kuņjas rajona administrācija. Ņemot vērā pastāvošos ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai, diemžēl, nebija iespējams klātienē noorganizēt projekta noslēguma pasākumus, kur kopā tiktos visi partneri. Tāpēc laikā no 15. līdz 17.decembrim Krievijas puses partneri un Latvijas puses partneri organizēja lokālos pasākumus, apmeklējot projekta laikā atjaunotos parkus savu valstu robežās. Tiekoties parkos, bija gan iespēja redzēt paveikto, gan apspriest parku apmeklējumu statistiku un nākotnes plānus parku attīstībai. Foto: projekta partneri Juzefovas muižas parkā Savukārt projekta rezultāti un iespējamās jaunu projektu idejas tika apspriestas 17.decembrī tiešsaistes konferences laikā. Tiekoties ZOOM platformā, klātesamības sajūtu deva “virtuālās pastaigas pa parkiem” video formātā. Partneriem bija iespēja ieraudzīt visu partneru paveikto arī pāri robežai un novērtēt kopīgi sasniegto. Plašāk ar projektu un veiktajām aktivitātēm var iepazīties ŠEIT. Elīna Strode,
Takas instalācijas tiks nosauktas latviešu sakāmvārdos un būs audiovizuāli interpretētas. Tās mudinās skatītājus aizdomāties par sakāmvārdu nozīmi latviešu kultūrā un mūsdienu cilvēka garīgajām vērtībām. Instalācijas būs vizuāli izrotātas, izgaismotas, apskaņotas un sižetiski stāstošas, piemēram, instalācija Sv. Annas luterāņu baznīcā būs ar nosaukumu “Ko nedrīkst gaismā darīt, to nedari tumsā”, un tajā norisināsies īss audiovizuāls šovs. Savukārt instalācija “Adata siena kaudzē” ļaus apmeklētājiem, noskenējot QR kodu, piedalīties konkursā un laimēt pārsteiguma balvas. Takas maršruts sāksies ar Parka ielu, turpināsies cauri Mazsalacas centram un noslēgsies Baznīcas ielā, kur pēdējā vides instalācija atradīsies Mazsalacas Sv. Annas luterāņu baznīcā. Unikālās instalācijas tiks veidotas tā, lai apmeklētāji varētu ievērot epidemioloģiskos drošības ierobežojumus. Organizatori atgādina, ka apmeklētājiem ir pienākums pastaigas laikā ievērot drošu distanci, tāpēc lūdzam slimības simptomu gadījumā pastaigu neapmeklēt. Ja pie vides objektiem atradīsies liels cilvēku skaits, lūgums apmeklētājiem lietot sejas aizsargmaskas. Jau otro gadu pēc kārtas pastaigu organizē Mazsalacas Kultūras centrs sadarbībā ar LKA Latvijas Kultūras koledžas studentiem un mentoriem, kā arī ar Valmieras novada pašvaldības atbalstu. Vides instalācijas ir Kultūras koledžas studentu un mentoru veidotas ar vēlmi radīt prieku un svētku sajūtu Mazsalacas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Aktuālai informācijai par pasākumu sekojiet pasākuma “Facebook” lapā “Ziemassvētki Mazsalacā 2021”.
Informāciju sagatavoja: Romāns Žukovs, LKA Latvijas Kultūras koledžas 3. kursa menedžmenta students ar specializāciju multimediju producēšanā
Kontaktinformācija: Romāns Žukovs Tālrunis: +371 23893123 E-pasts: zukovsromsis PIE gmail PUNKTS com
Pirmdienās Valmieras novada pašvaldība un apvienību pārvaldes būs atvērtas no plkst. 08.00 līdz 18.00, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no plkst. 08.00 līdz 17.00 un piektdienās no plkst. 08.00 līdz 16.00. Šāds darba laiks noteikts:
Apvienību pārvaldēs pusdienu pārtraukums no plkst.12.00 līdz 13.00.
Darba laika izmaiņas pieņemtas, lai nodrošinātu apmeklētāju pieņemšanu vienoti visā Valmieras novada teritorijā. Informāciju sagatavoja:
Skaista tradīcija kopš Latvijas valsts bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikiem ir svētku egles iedegšana kopā ar dižģimenēm no visiem Latvijas novadiem un pilsētām Rīgas pils laukumā. Egles iedegšanas pasākumā piedalās katra novada stiprās, kuplās un radošās daudzbērnu ģimenes, audžuģimenes, par kurām Valsts prezidents ir saņēmis atsauksmju vēstules no novadu pašvaldībām. Šogad epidemioloģiskās situācijas dēļ šis kopīgais pasākums izpalika un ģimenēm Valsts prezidenta sveicieni un dāvanas tika nosūtītas uz dzīvesvietām. Freimaņu ģimene sveicienu saņēma Kocēnos kopā ar Valmieras novada pašvaldības amatpersonām un saviem atbalstītājiem. Apsveikuma vārdus ģimenei veltīja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos Jānis Olmanis un izpilddirektora vietniece, Attīstības pārvaldes vadītāja Evija Nagle. Kopā ar ģimeni gandarīta ir arī Kocēnu pirmsskolas izglītības iestādes “Auseklītis” vadītāja Sandra Grīnliņa, jo Freimaņu ģimenes bērni ir šī bērnudārza bijušie audzēkņi, turklāt mazākā Freimaņu ģimenes atvasīte Līga šobrīd turpina šo tradīciju. Tāpēc pirmsskolas izglītības iestādes darbinieki ļoti labi pazīst stipro ģimeni un velta viņiem labus vārdus: “Ļoti atsaucīga, izpalīdzīga ģimene, nekad neatsaka atbalstu, padomu. Prasīga attiecībā pret saviem bērniem, kā arī pret citiem. Vienmēr laipni, smaidīgi, dzīvespriecīgi. Ieva un Jānis Freimaņi ir vecāki, kuru dāsnā sirds un pretimnākšana ir neizmērojama. Viņi seko līdzi visām novitātēm, iesaistās pasākumos. Vecāki ar lielo burtu, kuri nekad neatteiks palīdzēt arī citiem bērniem. Nesavtīgi cilvēki, kuriem rūp, lai arī līdzcilvēkiem būtu labi.” Priecājamies, ka mūsu valsts stiprās ģimenes ir Latvijas pamats – tajās izaug pašapzinīgi un patriotiski bērni, spēku un atbalstu smeļas pieaugušie. Tās ir ģimenes, kas kopīgi svin svētkus un ciena tautas kultūras mantojumu. Informāciju sagatavoja:
Kasu darbība Valmieras novada pašvaldībā tiek pagarināta līdz 2022. gada 30. jūnijam. Pēc tam tiks vērtēta kasu noslodze un veikto darījumu skaits un lemts par turpmāko darba laiku pašvaldības kasēs. Izveidojoties Valmieras novadam tika pārskatīta darījumu efektivitāte, tai skaitā skaidras naudas darījumi, to skaits un sniegtā pakalpojuma izmaksas. Izvērtējot katras iekasēšanas vietas statistiku, tika pieņemts lēmums skaidras naudas iekasēšanas vietu skaitu samazināt, to vietā piedāvājot iedzīvotājiem neliela apmēra skaidras naudas maksājumus pašvaldībai veikt bibliotēkā. Atsevišķās bibliotēkās ir iespēja maksājumus veikt ar norēķinu karti vai izmantot iespēju mācīties un to izdarīt internetbankā. Norēķinus skaidrā naudā bibliotēkās var veikt tikai fiziskas personas. Valmieras novada pašvaldība aicina iedzīvotājus, iespēju robežās, izmantot internetbankas, bankas kartes izmantošanas pakalpojumus, norēķinus Latvijas Pastā un citas iespējas, kā arī izmantot palīdzību novada bibliotēkās, kas noteiktas kā klientu apkalpošanas atbalsta punkti.
*Pusdienu pārtraukums 12.00-13.00 Informāciju sagatavoja:
Vidzemes plānošanas reģions un Rīgas plānošanas reģions īstenojuši ieceri bagātināt pārgājienu maršrutu “Mežtaka” ar izglītojoši izklaidējošu spēles elementu – posmos no Rīgas līdz Igaunijas robežai izvietoti geokešinga slēpņi.
Garās distances pārgājienu maršruts “Mežtaka” veidots kā tūrisma produkts, kas pieejams visās sezonās un piemērots atšķirīgām mērķauditorijām gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Izvēloties katra vēlmēm un interesēm atbilstošus posmus, takā iespējams doties gan īsā pastaigā, gan vienas vai vairāku dienu pārgājienā, gan sportiskā garās distances pārgājienā līdz pat ~ 2141 km cauri visām trim Baltijas valstīm.
Lai paplašinātu Mežtakas mērķauditoriju un padarītu aizraujošāku nesteidzīgo dabas baudītāju pieredzējumu Mežtakā, posmos no Rīgas līdz Igaunijas robežai izvietoti slēpņi, kuru aprakstos iekļauti interesanti stāsti par dabas un kultūrvēstures mantojumu, ko var iepazīt Mežtakas gājējs.
“Slēpņošana ir populāra visā pasaulē, un šīs kopienas pārstāvji ir dabā gājēji un piedzīvojumu cienītāji. Bieži vien jaunu slēpņu meklējumi ir šīs kopienas pārstāvju galvenais dzinulis ceļojumam uz kādu galamērķi. Slēpņu izvietošana Mežtakā padara šo tūrisma produktu redzamāku ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu viesiem. Ar slēpņiem varam pastāstīt par interesantām vietām, pakalpojumiem un izklaides iespējām, kā arī dabas un kultūrvēstures mantojumu, kas ceļotājam, iespējams, citkārt paslīdētu garām,” stāsta Edgars Ražinskis, Mežtakas tūrisma eksperts Rīgas plānošanas reģionā.
Kas ir slēpņošana jeb geokešings (geocaching)?
Slēpņošana ir orientēšanās vai “dārgumu medību” spēle, kuru spēlē brīvā dabā, risinot mīklas un pārvarot fiziskus izaicinājumus, lai atrastu slēpni – dabā paslēptu konteineri, kurā ievietotajā viesu grāmatā atradējs veic atzīmi. Ar šo aktivitāti var nodarboties gan individuāli, gan ģimenes vai draugu kompānijā, turklāt nav nepieciešama iepriekšēja pieredze. Lai piedalītos spēlē, jāizveido lietotāja konts vietnē www.geocaching.com , jāizvēlas slēpnis, ko meklēt, un jāiepazīstas ar slēpņa aprakstu. Slēpņiem ir dažādi veidi un grūtības pakāpes. Mežtakā izvietotie slēpņi lielākoties ir paredzēti slēpņotājiem-iesācējiem.
Vairāk par slēpņošanu un tās noteikumiem varat izlasīt šeit Geocaching mājas lapā.
Mežtakas ziemeļu daļā vairāk nekā 100 slēpņi
Geokešinga slēpņi Mežtakas ziemeļu daļā izvietoti ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, tādējādi slēpņu medniekiem pieejami vairāk nekā 100 slēpņi Mežtakas posmos no Rīgas līdz Tallinai.
Latvijā izvietoto slēpņu sarakstu meklējiet šeit, savukārt Igaunijā izvietoto slēpņu saraksts pieejams šeit.
Mežtakas komanda novēl aizrautīgu slēpņošanu!
Projekts "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Mežtaka"" tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem.
Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS PROJEKTA "MEŽTAKA" ZIŅAS
--- |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2021. gada 4. decembrī plkst. 13.00 tiks pasniegti apliecinājumi par nemateriālā kultūras mantojuma vērtības iekļaušanu Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Svinīgā ceremonijā Viļakas kultūras namā apliecinājumus saņems 2020. gadā un 2021. gadā sarakstā iekļauto vērtību pieteicēji, starp tiem arī Mazsalacas Kutūras nams ar pieteikumu "Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā". Pasākumu būs iespējams vērot tiešraidē Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā, kā arī vietnēs Facebook un Youtube.
Arheoloģiskie izrakumi senvietā veikti pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā – laikā no 1971. un 1973. gadam. Arheologa Jāņa Apala vadītajos izrakumos atsegti 158 vēlā dzelzs laikmeta (11.-13. gs.) latgaļu apbedījumi, kā arī iegūtas 1011 reģistrētas senlietas. Starp tām ir gan kapos atrastie rotu komplekti, gan arī priekšmeti, kas senvietā iegūti kā savrupi atradumi.
Lai „celtu gaismā” šo interesanto materiālu, Amatu mājas meistari un speciālisti vairākas reizes apmeklējuši Latvijas Nacionālā vēstures muzeju, iepazīstoties ar muzeja krājumā esašajiem Liepiņu senkapu arheoloģiskajiem atradumiem, tie tiek uzmērīti un aprakstīti. Darbs turpinās, tiek pētītas senās rotas, tekstilijas un ādas priekšmeti un to fragmenti, pievēršot uzmanību mazāk zināmiem un neizpētītiem atradumiem. Izpētītais materiāls tiks izmantots, lai izgatavotu seno tērpu, rotu un ādas priekšmetu atdarinājumus.
Biedrība Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe” sadarbībā ar Amatas pamatskolas audzēkņiem īsteno projektu „Māls atdzīvojas”. Projekta iecere - iepazīstināt bērnus ar mālu, izzināt tā vēsturi un iespējas, praktiski mācīties ar to strādāt. Grupa bērnu vairākas reizes apmeklēja Drabešu muižas Amatu māju, piedalījās teorētiskās nodarbībās, kurās uzzināja, kas ir māls, kur to iegūst, vēstures liecības, kad un kas no māla gatavots, kādi ir māla viedi un veidošanas iespējas un kopā ar keramikas pulciņa vadītāju Ilmu Strazdiņu mācījās mīcīt, rullēt, veidot, izgatavot cilvēku un dzīvnieku figūras, taisīt māla kokus.
2021. gada 3. decembrī – Skolēnu hakatonā «Young Climathon» uzvar ideja produktu svītrkodos iestrādāt informāciju, kas mudinātu patērētājus veikt dabai draudzīgas izvēles un sniegtu norādes iepakojuma šķirošanai. Risinājumu izstrādāja Limbažu vidusskolas komanda.
3.decembrī pirmajā maršrutā izbrauc jauns dīzeļa – elektriskais hibrīdautobuss. Tas ir desmitais videi draudzīgais hibrīdautobuss Valmieras pilsētas nozīmes maršrutos. 2020.gadā tika piedzīvotas nozīmīgas pārmaiņas Valmieras sabiedriskā transporta sistēmā – pasažierus pārvadāt sāka deviņi jauni hibrīdautobusi. Tādējādi šobrīd desmit no 12 Valmieras pilsētas maršrutu autobusiem ir videi draudzīgi hibrīdautobusi.
3. decembrī, Starptautiskajā cilvēku ar invaliditāti dienā, Cēsu novada pašvaldība biedrībai “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” svinīgi nodeva jaunuzceltā daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra (atbalsta centrs “Pērle”) atslēgas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sākšanai.
Sajūtu Parks un Valmieras Olimpiskais centrs aicina uz Maģisko pastaigu Sajūtu parkā, kas notiks š.g. 11. decembrī no plkst. 16:00.
Svinot ziemu un decembri Vidzemē, Vidzemes plānošanas reģions līdz gada beigām pagarina tūrisma akciju #AtklājVidzemi. Sniega un brīvdienu baudītājiem būs iespēja apciemot divas īpašās decembra stāstu vietas Alūksnes un Līgatnes pusē vai izzināt kādu no jau publicētajiem 13 stāstiem, turklāt ikviens Facebook grupā “Atklāj Vidzemi” var dalīties ar savu akcijas laikā īstenoto Vidzemes piedzīvojumu un piedalīties aktīvai atpūtai noderīgu balvu izlozē.
Pirmo tikšanos aizvadījusi Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” jaunā vadības grupa, kurā pārstāvētas tās pašvaldības, kas projekta ietvaros īsteno deinstitucionalizācijas procesu ar mērķi nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Tajā pārskatīts līdz šim paveiktais, kā arī diskutēts par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras pašvaldības pakalpojumu izveidē.
Valmieras novada pašvaldība aicina biedrības, nodibinājumus un organizācijas līdz 22. decembrim iesniegt pieteikumus finansiālā atbalsta saņemšanai sabiedrības iniciatīvu, projektu un ideju īstenošanai pētniecības, izglītības, kultūras, atpūtas, jaunatnes darba, vides aizsardzības, veselības un sociālajā nozarē.
Turpinot realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) projektu “Gadskārtas Sēļu muižā”, 19. decembrī Sēļu muižā notiks meistardarbnīcas, kurās ikvienam būs iespēja izzināt latviskās tradīcijas gadskārtu svētkos - Mārtiņos un Ziemas saulgriežos - iepazīt tradicionālo amatniecību, maskošanos, ķekatās iešanu, dančus un rotaļas, gatavot svētku rotājumus un atklāt kulinārā mantojuma noslēpumus. Šajās meistarklasēs iecerēts apgūt bubina spēli, ko vadīs šī instrumenta tradīcijas nesēja Zane Dukaļska.
Līdz nākamā gada 30. janvārim Koncertzālē “Cēsis” ir apskatāma izstāde “Tradicionālais un laikmetīgais”, kas 2021. gada vasarā paplašinātā formātā reprezentēja Latvijas tekstilmākslu Spānijas Nacionālajā dekoratīvās mākslas muzejā (Museo Nacional de Artes Decorativas) Madridē. Ekspozīcijas kuratore Cēsīs ir mākslas zinātniece Inese Baranovska.
Vidzemes Augstskolas studenti Artūrs Oļševskis, Miks Kuncevičs, Kaspars Lejiņš un Agnija Putniņa aicina valmieriešus iesaistīties kampaņā “No Gaujas līdz tīrībai”. Kampaņas mērķis ir panākt, ka Valmiera ir tīra un sakopta, kā arī pievērst uzmanību, ka paši veidojam mūsu dzīvesvidi tādu, kādā mums ir svarīgi un patīkami dzīvot.
Šogad noslēdzas starptautiskā projekta “Parki bez robežām” īstenošana, kura laikā partneri no Latvijas un Krievijas veica ieguldījumus savu parku izveidē un atjaunošanā, kā arī organizēja parku festivālus, izglītojošus seminārus parku un dārzu speciālistiem, un izdeva informatīvu materiālu ar uzdevumiem, lai veicinātu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un paaugstinātu cilvēku interesi par daudzveidīgajiem dabas objektiem un atpūtu dabā.
2021.gada 24. un 25. decembrī Mazsalacā norisināsies audiovizuālā pastaigu taka "Ziemassvētki Mazsalacā 2021”, kad divu dienu laikā no pulksten 16 līdz 22 būs iespēja doties pastaigā pa īpaši veidotu svētku maršrutu, kurā tiks izvietotas astoņas audiovizuālas vides instalācijas.
No 2022. gada 1. janvāra Valmieras novada pašvaldībā būs vienots darba laiks – visas apvienību pārvaldes un pašvaldība Lāčplēša ielā 2, Valmierā, strādās un apmeklētājus pieņems pēc jaunā vienotā darba laika – pirmdienās iestādes būs atvērtas par vienu stundu ilgāk, savukārt piektdienās darba laiks par stundu saīsināts.
Valsts prezidenta Egila Levita sveicienu pirms Ziemassvētkiem saņēma viena no Valmieras novada ģimenēm – Freimaņu ģimene no Kocēnu pagasta. Ģimenē ir seši bērni – Gunārs (15 gadi), Evelīna (13 gadi), Gustavs (11 gadi), Katrīna (7 gadi), Līga (3 gadi), bet vecākā meita Justīne jau audzina savu meitiņu Emīliju Keitu. Freimaņu ģimenes lielākā vērtība ir bērni, viņiem tiek sniegts vislielākais atbalsts izglītībā un interešu izglītībā. Bērni nodarbojas ar sportu, apmeklē deju nodarbības, ir aktīvi savā ikdienā.
Iepriekš informējām, ka Valmieras novada pašvaldībā privātpersonu un juridisko personu skaidras naudas norēķinu veikšanai kases darbosies līdz 2021. gada nogalei.
