.png)
|
Arhīva kalendārs
Valmieras novada Naukšēnu apvienībā veiksmīgi realizētas četras iedzīvotāju idejas, kas uzvarēja konkursā “Mēs savam novadam”. Iniciatīva vides uzlabojumu veikšanai, saņēma 500 eiro lielu atbalstu.
Projektu konkursā atbalstīta Ķoņu pagasta Eriņu ciema dzīvojamās mājas “Bangas” iedzīvotāju ideja par atpūtas vietas ierīkošanu pie Eriņu dīķa. Atpūtas vieta aprīkota ar koka galdu un soliem. Atbalstīta dzīvojamās mājas “Egles” Naukšēnos iedzīvotāju iecere par betona apma ļu uzstādīšanu. Daudzdzīvokļu mājas pagalmā iebraucamo ceļu. Konkursā iegūtais finansējums ir tikai daļa no kopējām izmaksām, kas bija nepieciešamas šīs idejas realizēšanai. Trešā konkursa ideja ir Naukšēnu vidusskolas skolēnu parlamenta iecere atjaunot autobusu pieturu Naukšēnu centrā. Pieturu „Naukšēni” rotā pieneņu pūku un lapu zīmējums.
Ņemot vērā, ka skolēnu parlamenta idejas realizēšanai nebija nepieciešama visa summa – 500 eiro, tad daļēji varēja atbalstīt vēl vienu ideju. Naukšēnos daudzdzīvokļu mājas “Ievkalni” iedzīvotāji par konkursā iegūtajiem līdzekļiem varēja uzlabot iebraucamo ceļu.
Paldies par iesniegtajām idejām konkursā „Mēs savam novadam” un ideju īstenošanu!
Informāciju sagatavoja: Nora Kārkliņa Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Mob.tālr.: 29468727
Ar Alūksnes novada domes 28. oktobra lēmumu tiek uzsākta Alūksnes novada attīstības programmas 2022.-2027. gadam (turpmāk – Programma) 1. redakcijas publiskā apspriešana no 2021. gada 5. novembra līdz 5. decembrim.
Lai mērķtiecīgi varētu organizēt pašvaldības darbu, izstrādāta jaunā Alūksnes novada Programma – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteiktas prioritātes un pasākumu kopums pašvaldības turpmākajiem pieciem gadiem. Publiskās apspriešanas sanāksme notiks neklātienē, Zoom platformā, š. g. 23. novembrī pulksten 17:00. Pieslēgšanās saite: https://ej.uz/aluksnes Rakstiskus priekšlikumus Programmas 1. redakcijas papildināšanai var iesniegt līdz š.g. 3. decembrim Alūksnes novada pašvaldībā, Dārza ielā 11, Alūksnē, ievietojot kastītē pie Klientu apkalpošanas centra durvīm, vai elektroniski, nosūtot uz e-pastu mara.saldabola PIE aluksne PUNKTS lv līdz 5. decembra pulksten 23:59. Fiziskām personām obligāti jānorāda vārds, uzvārds, dzīves vietas adrese un telefons. Juridiskām personām jānorāda nosaukums, reģistrācijas numurs, darbības vietas adrese, kontaktpersona un telefons. Iepazīties ar Programmu un iesniegt priekšlikumus var, izmantojot arī valsts vienoto ģeotelpiskās informācija portālu ĢeoLatvija atverot saiti:
Ar Programmas 1. redakcijas materiāliem var iepazīties Alūksnes novada valsts un pašvaldības vienotajā Klientu apkalpošanas centrā, Dārza ielā 11, darba laikā, kā arī Alūksnes novada pašvaldības mājaslapā www.aluksne.lv sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”.
Sagatavoja: Sanita SPUDIŅA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26456644 sanita.spudina PIE aluksne PUNKTS lv
Latvijas Universitātes (LU) profesori Edvīns Karnītis, Māris Pūķis, Jānis Bičevskis un Ģirts Karnītis ir izstrādājuši modeli pilsētu ilgtspējīgas attīstības plānošanai un pārvaldībai. Pilsētas ilgtspējīgas attīstības indeksa, kas rāda teritorijas ilgtspējīgas attīstības līmeni, izstrādes projektā veikta tā noteikšana deviņās Latvijas pilsētās. No tām visaugstākais ilgtspējīgas attīstības indekss ir Valmierai.
Ilgtspējīga attīstība ietver līdzsvarotu ekonomisko, sociālo un vides attīstību. Un tieši pilsētās, kur notiek zināšanu, ekonomiskie un sociālie procesi, ir straujāka attīstība, ir gan lielāka iespēja ilgtspējīgai attīstībai, gan arī pieaug atbildība par to. Taču pašvaldībām Latvijā pietrūkst datos balstīta modeļa prognozēm un lēmumu ietekmes uz ilgtspējīgu attīstību izvērtēšanai. Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, piekrīt ilgtspējīgas attīstības modeļa izstrādātājiem par tā pielietošanas ieguvumiem pašvaldības darbā. Šāda rīka pieejamība un izmantošana pašvaldībās ļautu īstenot datos balstītu ilgtspējīgas attīstības plānošanu un pārvaldību. Tāpat arī palīdzētu kvalitatīvi veikt jauno projektu/iniciatīvu atlasi, veicinātu uz objektīviem datiem balstītu dialogu ar valsts pārvaldi, piemēram, par atbalstu pašvaldības funkcionalitātei, budžeta vajadzībām un izlietojumu, par ieguldījumu kopējo valsts ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, kā arī palīdzētu komunikācijā ar iedzīvotājiem pamatot pašvaldības lēmumus. Modelis izstrādāts, pamatojoties uz ANO 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem, no kuriem 13 atbilst pašvaldību funkcijām. Nosakot pilsētas ilgtspējīgas attīstības indeksu, kas rāda teritorijas ilgtspējīgas attīstības līmeni, tiek ņemti vērā 49 indikatori. Modelēšanas procesā tika matemātiski atlasīti seši būtiskie indikatori, kuri ir izšķiroši ilgtspējīgas attīstības līmeņa noteikšanai. Modelis ir izmantojams jebkurai teritorijai – pilsētai ar lauku teritoriju, novadam un reģionam gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Valmieras novada pašvaldības darbinieki 05.11.2021. tiešsaistē tiksies, lai ar pētniekiem pārrunātu Valmieras situāciju – stiprās un vājās vietas, kā arī modeļa pielietošanas priekšrocības. Projekts "ANO uzstādījumiem atbilstošs pilsētas ilgtspējīgas attīstības modelis" ( lzp-2020/2-0073).Projekta rezultāti pēc 31.12.2021.g. tiks nodoti uzņēmumam SQUALIO, kurš apmācīs pašvaldības izmantot modeli un izstrādās ceļakarti, lai palīdzētu pašvaldībām izmantot izstrādāto modeli ilgtspējīgas attīstības plānošanai un pārvaldībai, piesaistot investorus un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Informāciju sagatavoja: Kristīne Melece Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja tālr. 26553317
Novembris iezīmē patriotu mēnesi, kad tiek svinēta Latvijas neatkarības pasludināšanas diena. Godinot šos svētkus, Valmiermuižā taps jauns mākslas baudījums, kurā varēs piedzīvot vēstures elpas un mūsdienu mākslas mijiedarbi. Valmiermuižas parkā no 15. līdz 21. novembrim plkst. 17.00–22.00 aicinām doties klausāmpastaigā „Gaismas lauks”. Ja uzskata, ka brāļu draudzes kustība Vidzemē „slēpa sevī svarīgus sabiedrisku un tautisku centienu dīgļus, kas savā briedumā radīja latviešu tautu un Latvijas valsti”*, tad Valmiermuiža ir šo asnu šūpulis. Valmiermuižas saimniece, ģenerāliene Magdalēna Elizabete fon Hallarte, kuras „sirds dega padarīt Latviju svētlaimīgu”, 1737. gadā iegādājās un uzdāvināja baznīcai Valmiermuižas diakonātam iecerēto vietu. Diakonāta telpās un pēc tam īpaši šim mērķim celtās ēkās Jērakalnā izveidoja skolotāju semināru gaišākajiem latviešu zemniekiem. Iedvesmojoties no brāļu draudzes sludinātajām vērtībām un pirmajiem latviešu zemnieku rakstītajiem pašportretiem, radīta klausāmpastaiga „Gaismas lauks”. Tā simbolizē lauku, kurā modinātās izglītības un pašapziņas sēklas, gadsimtiem ritot, izaug gaismas ražā un valstsgribā, kas padara iespējamu neatkarīgu Latviju. Idejas līdzautors, režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs saka: „Atsaucoties uz Dr. hist. Gundara Ceipes citātu: „No zemes cilvēka viņš kļūst par Debesu, jeb Dieva cilvēku,” žurnālā „Rīgas Laiks”, es vēlos izveidot savdabīgu gaismas ražas lauku. Lai raisītu apmeklētājā estētisku piedzīvojumu, kas pasvītrotu instalācijas vēstījumu, gaismas lauka skalu stiebri veidoti balti. Paralēli fiziskajai instalācijai darbosies gaismu partitūra un audio vēstījums.”
Pastaigas laikā, aktieru Ivo Martinsona un Māras Mennikas ierunātus, viesi dzirdēs Skangaļu Jēkaba, Miķeļa Pētersona, Ķīša Pētera un Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes dzīvesstāstus, kas aizgūti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Unitātes arhīva Hernhūtē krājuma. Idejas līdzautori – režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, LNB vadošā pētniece Beata Paškevica un Valmiermuižas kultūras biedrība. Īstenošanu atbalsta Valmiermuižas alus darītava, Valmieras teātris un Valmieras novads, kā arī Valsts pētījumu programmas „Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekts „Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme starp pētniecību un sabiedrību” (VPP-IZM-2018/1-0022). * Ludvigs Adamovičs, latviešu vēsturnieks, teologs un sabiedriskais darbinieks
Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.
Valmieras novada pašvaldības domes deputāti, lai sniegtu atbalstu mājražotājiem un amatniekiem, apstiprinājuši nolikumu par ielu tirdzniecību Hanzas namiņos 2021. gadā. Tas paredz iespēju tirdzniecībai Hanzas laukumā uzstādītajos astoņos namiņos, saņemot Valmieras novada pašvaldības atļauju, ielu tirdzniecības veikšanai. Atbalstot Valmieras novada uzņēmumus, mājražotājus, amatniekus un vietējos ražotājus, iespēja tirgoties Hanzas namiņos ir bez maksas. Pieteikties tirdzniecības veikšanai un atļaujas saņemšanai var tikai elektroniski, aizpildot un nosūtot pieteikuma anketu uz e-pastu: guna.kibere PIE valmierasnovads PUNKTS lv Pretendentu pieteikšanās notiek līdz katras nedēļas trešdienas plkst. 18.00. Tirdzniecības pretendenti piesakās tirdzniecībai uz nākamo nedēļu, norādot pieteikuma anketā sev vēlamās nedēļas dienas, kurās tiks veikta tirdzniecība. Kā apstiprinājumu par dalību tirdzniecības veikšanai, tirdzniecības dalībnieks no organizatora saņem elektronisku apliecinājumu pieteikumā norādītajā e-pastā par reģistrāciju tirgotāju sarakstā, bet tirdzniecības atļauju saņem pirmajā tirdzniecības veikšanas dienā. Nodrošinot tirdzniecību, tirgotājs ievēro COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanas nosacījumus.
Informāciju sagatavojusi: Ginta Gailīte Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste tālr. 64715660
Lai veicinātu jauniešu izpratni par Eiropas zaļo kursu un sekmētu jauniešu spēju saskatīt un piedāvāt zaļā kursa pieejām atbilstošus problēmu risinājumus, EUROPE DIRECT Vidzeme un Vidzemes plānošanas reģions aicina 10.-12. klašu skolēnus izstrādāt un iesniegt risinājumu kādai no savā apkārtnē esošai vides, transporta, energoefektivitātes, sociālās vienlīdzības vai citas jomas problēmai. Apskatāmā problēma/izaicinājums var skart dalībnieka mājsaimniecību, kopienu, pagastu, pilsētu, skolu, uzņēmumu vai tml. Problēmas risinājumam ir jāatbilst vismaz vienam no Eiropas zaļā kursa ieguvumiem:
Konkursa darbā bez ietvertā problēmas/situācijas apraksta un piedāvātā risinājuma tiek sagaidīta arī piedāvātā risinājuma vizualizācija (zīmējums, skice, komikss, video, modelis, prototips un tml.). Konkursā aicināti piedalīties skolēni no Cēsu, Limbažu, Ogres, Saulkrastu, Smiltenes, Valmieras un Valkas novadu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm (EUROPE DIRECT Vidzeme aptveres teritorija). Darba izstrādē dalībnieki drīkst piesaistīt pedagoga vai cita eksperta konsultatīvu atbalstu. Iesniegtos darbus vērtēs organizatoru izveidota ekspertu komisija atbilstoši konkursa nolikumam. Ar konkursa nolikumu iepazīties iespējams ŠEIT. Labākajiem 3 darbu autoriem un viņu norādītajiem konsultantiem balvās viedie rokas pulksteņi. Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Komisijas iniciatīvu kopums, kura galvenais mērķis ir klimata pārmaiņu un to radīto seku mazināšana, lai līdz 2050.gadam Eiropa kļūtu pilnībā klimata neitrāla. Šo mērķi plānots sasniegt ar daudzveidīgiem uzlabojumiem enerģētikas, pilsētplānošanas, transporta, uzņēmējdarbības, lauksaimniecības, inovāciju u.c. jomās. Konkurss organizēts projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam. EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, tālr. +371 26 099 521; Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas). Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.
Lekcijas vadīs Dr.psych. Aija Dudkina, akadēmiskais un praktiskais psihologs, psiholoģijas doktore. A.Dudkina ir supervīzore praktiskajiem psihologiem, kā arī mācībspēks augstskolās, kurās vada lekcijas psiholoģijā bakalaura un maģistrantūras programmās. Aija vada seminārus ne tikai psihologiem, bet arī dažādu specialitāšu pārstāvjiem organizācijās, kurās izstrādā un piemēro individuālās apmācību programmas, darbojas Baltijas Praktisko Psihologu Asociācijas valdē, ir valdes priekšsēdētāja vietniece. Nodarbību mērķis ir uzlabot iedzīvotāju prasmes un iesaistīšanos savas un līdzcilvēku psihoemocionālās labklājības veicināšanā. Piedaloties lekcijās, dalībniekiem būs iespēja uzzināt, kas ir emocionālā inteliģence, kāda ir emocionālā intelekta nozīme personiskajā dzīvē un darbības jomās, kā mazināt emocionālo spriedzi, kas ir līdzjūtīgais prāts, pašregulācijas piemēri relaksācijai, pozitīvisma veicināšanai, noturībai pret stresu un negācijām, psihiskās veselības nozīme un iespējas savas psihiskās veselības veicināšanai. Lekcijās teorētiskās zināšanas mīsies ar praktiskiem piemēriem no lektores ilggadējās profesionālās darbības pieredzes. Dalībai lekcijās nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, aizpildot pieteikuma anketu šeit vai zvanot projekta vadītājai Svetlanai Tomsonei pa tālr. 25605539. Saite uz nodarbībām ZOOM platformā:
Nodarbības notiek Valmieras novada pašvaldības īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.4.2/16/I/090 “Veselības veicināšanas pakalpojumu pieejamība Valmieras novada Kocēnu apvienības iedzīvotājiem” ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot veselības veicināšanas pakalpojumu pieejamību Kocēnu apvienībā. Projekta izmaksas: 131 329,00 EUR (111 629,65 EUR ESF finansējums un 19 699,35 EUR valsts budžeta finansējums).
Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte, Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste, E-pasts: elina.upite PIE valmierasnovads PUNKTS lv, Mob.tālr.: 26115449
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs iedzīvotājus informēs par attīstības plānošanas dokumentu izstrādes gaitu un to galvenajām sadaļām: esošās situācijas raksturojumu, Valmieras novada attīstības programmas investīciju plānu, Stratēģisko daļu un Rīcību plānu, kā arī par Valmieras novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, ir noteikti vidēja termiņa un ilgtermiņa prioritātes, un stratēģiskie mērķi: Vidēja termiņa prioritātes:
Ilgtermiņa prioritātes:
Stratēģiskie mērķi ir:
Publiskās apspriešanas sanāksmes norisināsies:
Ar attīstības plānošanas dokumentiem elektroniski var iepazīties pašvaldības mājaslapā www.valmierasnovads.lv sadaļā “Attīstība” – “Valmieras novada plānošanas dokumentu izstrāde”, bet drukātā veidā – pašvaldības klientu apkalpošanas centros. Pieteikties publiskās apspriešanas sanāksmei var pa e-pastu: inese.berzina PIE valmierasnovads PUNKTS lv, no kura tiks nosūtīta saite uz sanāksmi. Rakstiskus priekšlikumus iedzīvotāji var iesniegt līdz 20. decembrim (elektroniskā paraksta zīmogs vai pasta zīmogs) kādā no sekojošiem veidiem:
- Lāčplēša ielā 2, Valmierā; - Alejas ielā 8, Kocēnu ciemā, Kocēnu pagastā; - Skolas ielā 11, Matīšu ciemā, Matīšu pagastā; - Pērnavas ielā 4, Mazsalacas pilsētā; - “Pagasta nams”, Naukšēnu ciemā, Naukšēnu pagastā; - Raiņa ielā 3, Rūjienas pilsētā; - Rīgas ielā 7, Strenču pilsētā; - Nākotnes ielā 3, Trikātas ciemā, Trikātas pagasts.
Aicinām ikvienu Valmieras novada iedzīvotāju iesaistīties Valmieras novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē, izsakot savu viedokli sabiedriskajās apspriešanās. Kontaktinformācija: Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja Evija Nagle, tālrunis 26141003, e-pasts: evija.nagle PIE valmierasnovads PUNKTS lv un Attīstības pārvaldes Attīstības nodaļas vadītāja vietniece Inese Bērziņa, tālrunis 26328943, e-pasts: inese.berzina PIE valmierasnovads PUNKTS lv. Ja vēlaties saņemt informāciju par plānošanas dokumentiem klātienē, iepriekš jāpiesakās, zvanot vai rakstot uz iepriekš norādīto tālruni vai uz e-pastu. Attīstības plānošanas dokumenti ir pieejami šeit: https://ej.uz/jsf6
Informāciju sagatavoja: Marija Melngārša Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste tālr. 26351628
Sveicam galvenās balvas ieguvēju Mārtiņu Apini no Valmieras! Lai pozitīvām emocijām un jauniem atklājumiem piepildīti turpmākie veloizbraucieni! Šogad ceļošanas akcijai īpašu nozīmi piešķīra sirsnīgie vietējo iedzīvotāju video stāsti, tādejādi veicinot dažādu zināmu un mazāk zināmu vietu iepazīšanu. Caur šiem stāstiem varēja izzināt vietu nozīmi vietējo skatījumā, kas vēsta par piedzīvoto un pārdzīvoto, par smiekliem un asarām, par sirdsdarbu, lepnumu, identitāti, lokālpatriotismu un pārmaiņām laika griežos. Kopskaitā tūrisma akcijā tika iekļautas 24 dažādas vietas Valmieras novadā. Lai pretendētu uz galveno balvu un citām veicināšanas balvām, noteikumiem atbilda 234 iesniegtie bukleti. Saņemts ne mazums pateicības vārdu no cilvēkiem, kuriem dalība kopā ar draugiem vai ģimeni sniedza pozitīvas emocijas un jaunus atklājumus par vietām, kuras bez šādas akcijas nebūtu iedomājušies apmeklēt. Visaktīvākie plašā novada apceļošanas dalībnieki šogad bijuši tieši Valmieras novada iedzīvotāji (78%), lai gan netrūka interesentu arī no Smiltenes, Limbažiem, Cēsīm, Siguldas, Salacgrīvas un Rīgas. Kā ik gadu, dalībnieku vidū ir arī ārzemju viesi, kuriem akcija izradījusies lielisks iegansts, lai apceļotu dzimto novadu. Uzzināt pareizās atbildes uz akcijas jautājumiem iespējams ŠEIT. Noslēguma pasākuma ierakstu iespējams noskatīties Visit Valmiera Facebook kontā vai ŠEIT. Pateicamies ikvienam tūrisma akcijas stāstniekam – Irēnai Grencbergai, Sarmītei Kosmanei, Viktorijai Brjuņinai, Dainai Boškinai, Agritai Gruzdiņai, Evijai Naglei, Inārai Blūmai, Vijai Mašnovskai, Aelitai Punkstiņai, Dacei Jurkai, Sandrai Zondakai, Līgai Siliņai, Martai Tīnai Čākurei, Ilzei Leskai, Gunai Ķiberei, Jānim Kalnačam, Ivaram Briedim, Tomam Treimanim, Mārtiņam Gaigalam, Mārcim Bogdanovam, Jānim Grīnbergam, Jānim Dainim un Eduardam Laurim! Uzzinājām daudz stāstu, kuros galvenajā lomā kāda vieta Valmieras novadā un kas tādējādi īpaša stāstniekam. Paldies par atbalstu balvu fonda izveidē SIA “Aktīvā tūrisma centram EŽI”, restorānam “Akustika”, kafejnīcai “Ahh-meat”, SIA “3D Cimema”, Valmieras Olimpiskajam centram, SIA “Līveni”, saimniecībām “Dozītes” un “Granberry”, šokolādes kārumu ražotnei “RChocolate”, SPA salonam “Līga”, SIA “Naukšēni”, Naukšēnu Vīna darītavai, Ķoņu dzirnavām, Rutai Repsonei, Rimantam Gaidamovičam, Radošā dizaina darbnīcai LIRE, SIA “Atspole” un Zilākalna Kultūrvēstures un apmeklētāju centram. Uz tikšanos nākamajā tūrisma piedzīvojumā Valmieras novadā!
Informāciju sagatavoja: Baiba Misiņa Valmieras Tūrisma informācijas centra Tūrisma mārketinga speciāliste Mob. tālr.: 25770028
Sporta un aktīvās atpūtas parka “Mežs” būvniecība bijušā Valmieras skeitparka teritorijā (Rīgas iela 43A) sākta šī gada aprīlī, projektu aizsākot un sagatavošanas darbus sākot 2019. gadā. Vieta pilsētas centrā izvēlēta, domājot, lai ikvienam aktīvās atpūtas cienītajam parks būtu ērti sasniedzams. Parks ekspluatācijā nodots novembrī, aicinot dažāda vecuma interesentus baudīt aktīvu un drošu atpūtu. Turklāt nosaukums nav izvēlēts nejauši – jaunais parks ir apstādījumiem bagātīga teritorija, aicinot blakus pilsētas dzīvākajai ielai aizmirst par ikdienas steigu. Skeitparks
Īpaši ir tas, ka jaunais parks būs arī mācību un treniņu vieta. Sākot no šī mācību gada, Valmieras Jaunatnes centrs “Vinda” īsteno unikālu interešu izglītības programmu “Ekstrēmie sporta veidi”. Lai apgūtu prasmes ekstrēmajos vasaras un ziemas sporta veidos, vienlaikus strādājot pie vispārējās fiziskās sagatavotības attīstības, kā arī drošības, programmā iesaistīties aicināti bērni un jaunieši no 7 līdz 16 gadu vecumam. Braukšanas ar skrituļdēli, skrituļslidām un velosipēdu pamatprasmju apgūšana notiks jaunajā sporta un aktīvās atpūtas parkā “Mežs”. Programmu vada sertificēta skrituļslidošanas trenere Marta Garā, kura beigusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju un ir trenere kalnu slēpošanas sporta klubā. Jau kopš bērnības apguvusi vairākus ziemas sporta veidus, kā arī pārstāvējusi Latviju dažādu skrituļslidošanas disciplīnu sacensībās ārvalstīs. Velo trase (pump track)
Strītbols Nogāzē gar veloveikalu “Eži” un Vidzemes džudo skolas “Valmiera” ēku ir izveidotas tribīnes un aptuveni 200m2 liels laukums, kas izmantojams strītbola spēlēm un citām norisēm. Rotaļu laukums un āra trenažieri
Sporta un aktīvās atpūtas parkā “Mežs” ved piecas ieejas. To caurvij gājēju celiņu tīkls, kas savieno parkā izvietotās dažādās funkcionālās zonas. Gājēju celiņā ir integrēts īpaši marķēts celiņš skrituļotājiem. Teritorijas daļā, kur līdz šim atradās bērnu rotaļu laukums, ir zāliens un vieta piknikam. Būtiski, ka ieplakā esošās teritorijas ūdens notece veidota dabīgi uz teritorijā paredzētajām zaļajām zonām. Tāpat ir izbūvēta lokāla lietus ūdens savākšanas sistēma ar kritumu un gūliju palīdzību. Lai samazinātu laukuma ietekmi uz vidi un neradītu papildu mikroplastmasas piesārņojumu, sporta un rotaļu laukumu virsmas segumos izvēlēta koka šķeldas mulča. Vietā, kur tas nav iespējams, – nogāzē pie slidkalniņiem – nelielā apjomā pielietots gumijas segums. “Mežs” izbūvēts 11152 m2 lielā platībā. Pateicamies iedzīvotāju ieteikumiem par to, kādam būtu jābūt sporta un aktīvās atpūtas parkam Valmierā! Tādējādi apmeklētāju ērtībām ir padomāts, lai laukums nepārkarstu, būtu noēnojums. Parkā pieejams arī ūdens brīvkrāns. Tāpat arī projektēšanas gaitā ņemta vērā atbilstoša apgaismojuma nepieciešamība. Parkā pieejamas arī labierīcības, kas būs ērtas arī ģimenēm ar maziem bērniem, kā arī piemērotas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Unikālā būvprojekta izstrādē piedalījās, skeitparka un velotrases būvniecību veica “Mind Work Ramps”. Meža noskaņu parkā veidoja ainavu arhitekte Ilze Rukšāne (SIA “ALPS Ainavu darbnīca” projekts) un SIA “Deicija” ar SIA “Stādaudzētava Blīdene” piegādātajiem stādiem. Sporta un aktīvās atpūtas parks “Mežs” izbūvēts atbilstoši SIA “CITY PLAYGROUNDS” izstrādātajam būvprojektam “Sporta un aktīvās atpūtas parks”, kas veidots sadarbībā ar SIA “ALPS Ainavu darbnīca” un SIA “CEĻU KOMFORTS” speciālistiem. Būvprojekta izmaksas bija 28 677,00 EUR ar PVN. Atbilstoši atklāta konkursa rezultātiem būvdarbus veic PS “ASFALTBŪVE un ĶEKAVA-PMK” ar darbu izpildē iesaistīto apakšuzņēmēju par kopējo līgumsummu 1 146 898,85 EUR ar PVN. Objekta būvuzraudzību nodrošina SIA “GEO CONSULTANTS” par 4 961,00 EUR ar PVN. Objekta autoruzraudzību nodrošina SIA “CITY PLAYGROUNDS” par 5 445,00 EUR ar PVN. Parka izveides izmaksas 500 000 EUR apmērā tiek segtas ar AS “Latvijas valsts meži” dāvinājumu (ziedojumu), kura mērķis ir bērnu un ģimeņu izzinoša sporta un atpūtas laukuma izveide. Atbilstoši Valmieras pilsētas pašvaldības domes lēmumiem pārējās izmaksas tiek segtas no Valmieras pilsētas (tagad novada) pašvaldības budžeta līdzekļiem, tostarp piesaistot aizņēmumu no Valsts kases. Izpildīto darbu un darbā izmantoto būvizstrādājumu garantijas termiņš paredzēts pieci gadi no tā nodošanas ekspluatācijā. Par tīrību, kārtību un parka uzturēšanu atbild Valmieras novada pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”. Apmeklējot sporta un aktīvās atpūtas parku, jāievēro valstī noteiktais Covid-19 izplatīšanās novēršanai. Aicinām ievērot drošības prasības un izvērtēt savas spējas un prasmes, izmantojot sporta un aktīvās atpūtas parkā esošās konstrukcijas. Tāpat aicinām izlasīt parkā izvietotajos stendos esošo informāciju par drošības noteikumiem, lai atpūta un parkā pavadītais laiks būtu pozitīviem piedzīvojumiem bagāts un bez dažādiem starpgadījumiem. Rūpēsimies kopā, lai “Mežs” būtu patīkama vieta lieliskai atpūtai! Jāpiemin, ka parkā tiek veikta videonovērošana. *Fotogrāfiju autors: Uģis Brālēns. Informāciju sagatavoja:
Laimes recepšu grāmata top projekta “Laimes sezona” ietvaros. Tā mērķis ir uzrunāt sabiedrību periodā, kad pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ daudziem ir pasliktinājusies emocionālā un mentālā veselība. Arī novembris, kas ir viens no gada tumšākajiem mēnešiem, var radīt nomāktu garastāvokli vai pat depresīvu noskaņojumu, tāpēc šajā laikā ir īpaši svarīgi gūt prieku un pozitīvas emocijas. “Veidojot Laimes recepšu grāmatu, vēlamies palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem uzlabot gan mentālo, gan fizisko pašsajūtu un atgādināt, ka ikviens no mums var vairot laimes sajūtu sevī un apkārtējos. Tāpat vēlamies mudināt aizdomāties par to, ka laime neslēpjas tikai materiālās lietās, bet arī fiziskajā un emocionālajā labsajūtā,” norāda projekta idejas autore, Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore Dr.oec., asociētā profesore Oksana Lentjušenkova. Viņa piebilst: “Esam pārliecināti, ka iesūtītās receptes būs interesantas un dažādas, bet rezultātā izveidotā grāmata kalpos kā iedvesmas, pozitīvo emociju un laimes avots daudziem no mums.” Lai kļūtu par Laimes recepšu grāmatas līdzautoru, jāuzraksta īss apraksts par to, kas jūs dara laimīgu, jeb savu “laimes recepti” (word formātā). Teksta garums – līdz 30 vārdiem. Fails ar recepti, norādot savu vārdu, vecumu un pilsētu, kurā dzīvo, jānosūta uz e-pastu laimessezona PIE augstskola PUNKTS lv līdz 19. decembrim. Iesūtītās receptes vērtēs žūrija, kuras sastāvā būs gan augstskolas, gan projekta atbalstītāju pārstāvji. To recepšu, kuras tiks iekļautas grāmatā, autori saņems balvas. Grāmata tiks prezentēta 2022. gada 20. martā - Pasaules laimes dienā. Projekta “Laimes sezona” ietvaros tiek organizēts arī vieslekcijas, semināri un zīmējumu konkurss, kurā var piedalīties ikviens interesents. Labākie zīmējumi tiks publicēti Laimes kalendārā 2023. gadam. Plānots, ka projekts kļūs par ikgadēju tradīciju. “Laimes sezonas” aktivitātēs aicināts iesaistīties ikviens interesents! Plašāku informāciju par projektu un tā aktivitātēm iespējams atrast augstskolas mājaslapā www.augstskola.lv. Papildu informācija:
Izglītības un sporta centra izbūve Alūksnē sākās šī gada 2. jūnijā. Daudzfunkcionālā sporta zāle sevī ietvers sporta spēļu laukumu basketbolam, volejbolam, florbolam, telpu futbolam un vieglatlētikas zonu ar apļveida skrejceļiem apkārt spēļu laukumam, sprinta sektoru 30 un 60 metru skrējienam, tāllēkšanas, augstlēkšanas un lodes grūšanas sektoru, kā arī džudo, trenažieru un vingrošanas zāles, kas nepieciešamas mācību procesa nodrošināšanai, iedzīvotāju un sporta biedrību aktivitātēm un sporta sacensību organizēšanai. Projektu “Izglītības un sporta centra izveide Alūksnes pilsētā”” Alūksnes novada pašvaldība īsteno kā augstas gatavības projektu ar atbalstu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas. Vēsturiskajā kapsulā tika ielikts vēstījums nākamajām paaudzēm, Alūksnes novada nacionālā mantojuma suvenīrmonēta, fragments no Alūksnes logo, laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” jaunākais izdevums un pašvaldības informatīvā izdevuma “Alūksnes Novada Vēstis” novembra numurs, būvprojekta ģenerālplāns, kā arī būvdarbu žurnāla titullapa ar reģistrācijas datumu un apliecinājums par pirmo izdarīto ierakstu būvdarbu žurnālā. “Jūs, kas šobrīd lasāt šo vēstījumu, jau zināt, kāds mūžs bijis ēkai. Mēs ceram, ka tā kalpojusi godam un ir izdevies uzlabot ikdienas dzīves un apkārtējās vides kvalitāti, sabiedrības veselības un drošības apstākļus, un ir izdevies nodrošināt Alūksnes novada konkurētspējas paaugstināšanu globālajā mērogā!” – teikts nākamajām paaudzēm veltītajā vēstījumā, ko pirms iemūrēšanas parakstīja Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers, būvuzņēmēja SIA “MONUM” valdes priekšsēdētājs Jānis Sproģis, projekta autora SIA “BM projekts” projektu vadītājs Didzis Dāle un SIA “Būvuzraugi LV” būvuzraugs Ivo Rozentāls. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers šajā dienā atzina, ka jaunā sporta būve Alūksnes novada sporta dzīvē būs vislielākais notikums un atgādināja, ka ceļš uz šo mērķi ir bijis garš un grūts. - Pašvaldība jau pirms 10 gadiem savos attīstības plānos kā vienu no galvenajām prioritātēm ierakstīja Alūksnes novada sporta zāles izveidi. Visu šo gadu garumā esam daudz pie tā strādājuši, diskutējuši par tās nepieciešamību, esmu dzirdējis daudz dažādu attaisnojumu, kādēļ Alūksnē sporta zāle vispār nav nepieciešama. Prieks, ka valdība izveidoja programmu augstas gatavības projektiem, bijām ļoti cītīgi strādājuši un mums bija augstas gatavības projekts sporta zāles izveidei, ko iesniedzām un saņēmām atbalstu. Paldies valdībai par atbalstu, jo bez tā šo projektu nebūtu uzsākuši. Cilvēkiem, kuri šeit nākotnē dzīvos vai atgriezīsies mūsu novadā, būs ļoti svarīga kvalitatīva mūsdienīga infrastruktūra – gan kultūrā, gan sportā. Kultūrā savu mērķi jau esam īstenojuši ar Alūksnes Kultūras centra izbūvi un tagad esam sākuši īstenot arī sporta infrastruktūras mērķi. Ir svarīgi, lai mēs nākamajām paaudzēm nodrošinātu kvalitatīvus apstākļus novada teritorijā - par to man šodien liels prieks un vēlreiz pateicos par valdībai, kas atbalstīja, iedzīvotājiem, kas ticēja un gaidīja, un pašvaldības darbiniekiem, - sacīja Dz. Adlers. SIA MONUM valdes priekšsēdētājs Jānis Sproģis savā uzrunā atminējās laiku, kad arī pats piedalījies sporta nometnēs un trenējies Alūksnē. - Man ir liels prieks, ka pasūtītājs ir uzticējis mums šo darbu un esam apņēmušies to izpildīt, lai bērni šeit var sportot, mācīties un pilnveidot sevi. Ja būve ir personiskāka, tad būvniecības process arī ir interesantāks un saistošāks. Tagad, kad pašvaldība dod iespēju būvēt jaunu sporta ēku, tas dod papildu azartu ieguldīt tajā arī personīgu atdevi. Paldies pašvaldībai par iespēju mūsu uzņēmumam sevi pierādīt un, protams, arī mūsu visai komandai – liels darbs vēl priekšā, lai nākamgad sporta celtne būtu gatava, - atzina J. Sproģis. Vēsturiskās kapsulas iemūrēšanas brīdī klāt bija arī Izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols. Viņš savā runā uzsvēra šī notikuma simbolisko nozīmi valsts svētku nedēļā: - Patriotisms var būt dažāds – var būt globāls kā izkārtne, bet var būt arī lokāls – savai vietai, savai zemei ar darbiem. Redzu, ka jūs Alūksnē esat īsti patrioti, jo tie, kas būvē nākotni caur izglītību, caur bērniem – tie rūpējas par savu zemi, par savu valsti. Novēlu šeit augošajai jaunajai paaudzei, šeit esošajai paaudzei un arī tai paaudzei, kas vairs nevar piedalīties sporta sacensībās, bet var līdzi just – lai Alūksne rada visos lielu pacilātību un patriotismu! – sacīja J. Ozols. Investīciju projekta ietvaros paredzēta Izglītības un sporta centra izbūve, ieskaitot tā funkcionēšanai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, Darba ielas posma pārbūvi un esošā sporta angāra nojaukšanu. Kopējais projekta finansējums 10 131 938 EUR un tā īstenošanas termiņš – 2022. gada decembris. *Fotogrāfijas autore: Evita Aploka. Apkopoja: Evita APLOKA,
Zīmējumu Valmieras novada pašvaldībā gaidīsim līdz 12. decembrim jums ērtākā formātā:
Aicinām pievienot kontaktinformāciju, lai varam sazināties ar autoru, kura zīmējums pārtaps par dāvanu jaundzimušajiem. Tāpat arī pēc nejaušības principa zīmējuma konkursa dalībnieki saņems veicināšanas pārsteigumu. Informāciju sagatavoja:
Valmieras novads patiesi ir Ziemeļvidzemes pērle, un šis tūrisma ceļvedis palīdzēs to ieraudzīt savām acīm. Esam bagāti ar dabas daudzveidību (ezeri, purvi, klintis), lepni par kultūrvēsturisko mantojumu, kas saglabājies līdz mūsdienām – pilīm, muižām, parkiem un dievnamiem. Novadā ir vairāki muzeji – katrs citādāks, bet noteikti ikvienam apmeklētājam interesants! Kur gan citur, ja ne Valmieras novadā atradīsi Japānas istabu, Fantāziju zemi, atjaunotus industriālā mantojuma objektus, kas pārtapuši par neatņemamu sastāvdaļu tūrisma piedāvājumā. Ceļvedī varēsi smelties idejas, kā aktīvi pavadīt savas brīvdienas gan iekštelpās, gan ārā; kur baudīt SPA procedūras un aizbēgt no ikdienas steigas; kas ir tie tūrisma uzņēmēji, kuri labprāt uzņem ciemos, vada meistarklases, parāda saimniecību un to, kā top viņu produkcija; kur nakšņot; kur nogaršot gardākās maltītes vai pa kādu maršrutu doties pārgājienā, velobraucienā vai pastaigā. Ceļvedis izdots latviešu, angļu, krievu un igauņu valodā. Tas būs pieejams gan pie tūrisma pakalpojumu sniedzējiem novadā, gan Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas iela 10, Valmiera)* un elektroniski šeit. *Valmieras Tūrisma informācijas centrs darbosies atbilstoši valstī noteiktajiem drošības ierobežojumiem. Informāciju sagatavoja:
Konferencē tika diskutēts par tūrisma atjaunošanu Eiropā un kultūras, mantojuma un radošuma lomu tajā. Tāpat arī par mantojuma un radošuma nozīmīgo lomu Eiropas kultūras norišu nodrošināšanā un tūrisma atjaunošanā pēc pandēmijas krīzes 2020. un 2021. gadā. Valmieras pilsētai un novadam, esot ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, piedalīšanās Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīvas dzimšanas vietā Atēnās, pilsētā, kurai pirmajai kultūras galvaspilsētas statuss tika piešķirts 1985. gadā, ir īpaši nozīmīgi, jo konferences galvenais diskusiju temats bija risināt jaunākās tendences kultūras mantojuma, kultūras un ilgtspējīga tūrisma jomā, tostarp inovāciju, digitalizācijas, radošuma un kultūras tūrisma produktu attīstībā. Valmieras novada pašvaldības galvenā interese bija nostiprināt jau aizsāktā projekta Cult-CreaTE ietvaros aizsākto sadarbību ar projekta partneriem, īpaši Atēnas Grieķijā un Pafosas pilsētas Kiprā pārstāvjiem, iedvesmoties no abu Eiropas kultūras galvaspilsētu pieredzes, to sasaistot ar Valmieras novada kultūras galvaspilsētas stāstu un jaunā plānošanas perioda izaicinājumiem atbilstoši Eiropas Savienības definētajiem prioritārajiem virzieniem. Vidzemes delegācijas pārstāvjiem radās nenovērtējama iespēja diskutēt ar Grieķijas Nacionālās tūrisma organizācijas prezidenti Angelu Gerekou un Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras mantojuma ģenerāldirektorāta pārstāvi Anne Grady par kultūras un tās mantojuma noturības nozīmīgumu, par kultūru kā instrumentu, lai veidotu savienojumu starp mūsu pagātni, tagadni un nākotni. Anne Grady nepārprotami ar stāstu un praktisku piemēru apliecināja, cik nozīmīgi ir cienīt mūsu kultūras vērtības, kultūras mantojumu, ar to iepazīstināt vietējos iedzīvotājus un tūristus, jo ikviens mēs aizsargājam to, ko mīlam, un mīlam to, ko pazīstam. Svarīga bija klātienes saruna ar Eiropas Komisijas Ceļojumu komisijas, iepirkumu un attīstības departamenta vadītāju Lulia Niculica par Eiropas Savienības finansējuma aspektiem un nosacījumiem no pašvaldības kā no projektu ieviesēja puses un Eiropas Komisiju kā par finansējuma atbildīgo iestādi. Nozīmīgi Valmieras novada pašvaldībai ir arī Piet Jaspaert, Europa Nostra viceprezidenta, norādījumi un viedoklis par nepieciešamību kultūras jomā iesaistīt jauniešus, īpaši sagaidot Eiropas jaunatnes gadu (Europa Nostra ir Eiropas kultūras mantojuma federācija, kas pārstāv pilsoņu organizācijas, kas strādā pie Eiropas kultūras un dabas mantojuma aizsardzības pārstāvniecības Eiropas Savienībā, Eiropas Padomē un UNESCO). Valmiera ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu saņēma atbalstu ar veiksmes vēlējumiem un ielūgumu iedvesmoties no projekta partnera, Eiropas kultūras galvaspilsētas (2017) Pafosas (Kipra). Vizīte norisinājās projekta “Kultūras un radošo nozaru ieguldījums Eiropas kultūras un radošajā tūrismā” (Cult-CreaTE: Cultural and Creative Industries contribution to Cultural and Creative Tourism in Europe) ietvaros. Projekta vadošais partneris ir Vidzemes Tūrisma asociācija, kas pārstāv arī Valmieras novadu. Projekta ietvaros Latvijā un Vidzemē paredzēts izvērst kultūras un radošās industrijas, lai veicinātu kultūras un radošā tūrisma produktu veidošanos. Projektā ir izvirzītas četras prioritārās tēmas: 1.izvērtēt kultūras un radošo industriju ieguldījumu un tā potenciālu, attīstot kultūras un radošo tūrismu; 2. labākie piemēri no kultūras un radošā tūrisma, kas balstās uz kultūras un radošajām industrijām; 3. kultūras un radošā tūrisma produkta attīstība, par pamatu ņemot kultūras un radošās industrijas; 4.pārvaldības un uzņēmējdarbības modeļi. Informācijai: Eiropas kultūras galvaspilsētas idejas pamatlicēja ir Grieķijas bijusī kultūras ministre Melina Merkuri 1983.gadā. Merkuri uzskatīja, ka kultūras politikai jāpievērš lielāka uzmanība, jāveic plašāka Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšana. 1985. gadā programma tika īstenota, un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva Atēnas. Vācijas prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām sniedz iespēju straujākai izaugsmei un transformācijai kultūras jomā. Latvijā sākotnēji uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā kandidēja 9 pilsētas, fināla kārtā iekļuva četras – Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera. No kandidēšanas izstājoties Jūrmalai, ceļu uz titulu turpina trīs Latvijas pilsētas. Informāciju sagatavoja:
Īsfilmu autori izvēlējās palūkoties dziļāk fotoportretos dokumentēto cilvēku – Sedas čigānietes Eleonoras Jēkabsones jeb Babiņas, latvietes Ilzes Dauvartes un amerikāņa Deivida Robertsona no Trikātas, Ārijas Sniegas no Lodes, Uģa Lapenasa un viņa trīs dēlu no Ramatas un Valmieras puikas Gustava Māziņa – dzīvēs. Īsfilmās satiksim šos projekta dalībniekus viņu mājvietās Valmieras novadā, uzzināsim viņu stāstus un redzēsim, kur nonāks varoņu fotoportreti, ja vietas izvēle ir viņu pašu ziņā. Filmas tiks pirmizrādītas LTV1 kanālā plkst. 22.25 otrdienās. 30. novembrī aicinām skatīties dokumentālo īsfilmu par Gustavu Māziņu, 7. decembrī – par Āriju Sniegu, 14. decembrī – par Uģi Lapenasu, 21. decembrī – par Eleonoru Jēkabsoni, 28. decembrī – par Ilzi Dauvarti un Deividu Robertsonu. Dokumentālo īsfilmu idejas autore un režisore ir Žaklīne Zābere-Gāga, operators Jānis Šēnbergs, drona operators Ēriks Božis, montāžas režisors Dāvis Gauja, komponists un skaņu režisors Edvards Broders, krāsu korekcija un māsterings Roberts Brežģis, montāžas asistents Mārtiņš Kontants, tulki un subtitrēšana Rita Garnizone un Baiba Cekule, producente Agne Skane, VFS Films. Fotoportreti ir stāsts par Latviju, Latvijas cilvēkiem. Tie ir simbols brīvībai un mierīgai līdzāspastāvēšanai, pārmaiņām, kas nes labu, drosmei tikt pamanītiem. Valmieras projekta iniciatīva pasaules kartē tika iezīmēta ar uzsaukumu Notice us! (Pamani mūs!) – fotografējoties un piekrītot fotoportretu izvietošanai uz bijušās katlumājas fasādes un 45 metru augstā skursteņa, projekta dalībnieki apliecināja, ka katrs portrets ir arī stāsts par nozīmīgumu, ka arī šķietami mazie darbi un vēlme darīt labu patiesībā rada lielas pārmaiņas. Šis foto projekts bija unikāla iespēja parādīt Latviju, mūsu kultūru, novada cilvēkus visai pasaulei, taču galvenais uzdevums bija apliecināt, ka ikvienam ir būtiska loma mākslas notikumos un norisēs. Ikvienam ir iespēja mainīt vidi, kurā dzīvojam. Valmieras novada iedzīvotāji pievienojās vairāk nekā 400 000 cilvēkiem 138 valstīs, kuri, publiski daloties ar savu fotoportretu, vērš uzmanību neiecietībai un rasismam, atbalsta demokrātiskas vērtības, veicina klimata pārmaiņas un runā par integrāciju. Plašāk šeit. Projekta “Inside out” īstenošana Valmierā un Valmieras novadā bija viena no nozīmīgākajām norisēm, Valmierai un Valmieras novadam esot ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2027. gadā. Projekts sasaucas ar Eiropas kultūras galvaspilsētas mērķiem aizsargāt un veicināt kultūras daudzveidību Eiropā un uzsvērt to kopīgās iezīmes, vairot iedzīvotāju piederības apziņu kopējai kultūras telpai, kā arī veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā. Informāciju sagatavoja:
Konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” norisinās kopš 2017. gada. Tā primārais mērķis ir izcelt labākos piemērus un risinājumus, kā pašvaldības rūpējas par ģimenēm, līdztekus veidojot vidi arī pašvaldību draudzīgai sāncensībai, tādējādi mudinot tās attīstīt aizvien plašāku un pieejamāku ģimenēm paredzēto pakalpojumu klāstu. “Šoreiz saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas ieviestajām izmaiņām iedzīvotāju balsojums ir it īpaši svarīgs. Mums ir būtiski izprast, vai, apvienojot pašvaldības, tajās dzīvojošajām ģimenēm sniegto pakalpojumu klāsts ir uzlabojies. Vai ikviens jūtas sadzirdēts, piederīgs un atbalstīts no savas pašvaldības puses. Tāpēc aicinu iedzīvotājus aktīvi iesaistīties un nobalsot par pašvaldībām, izceļot labo, ko tās paveikušas, vai nepieciešamības gadījumā norādot arī uz nepilnībām, kas vēl pilnveidojamas. Sniegtais viedoklis pēcāk būs ļoti noderīgs pašvaldībām, lai domātu par pakalpojumiem, kas tām vēl jāattīsta vai jāuzlabo,” uzsver Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore. Līdzīgi kā iepriekš, konkurss norisināsies vairākās kārtās, paredzot izvērtēt visu 43 Latvijas pašvaldību darbu ģimenēm draudzīgas vides veidošanā. Pašvaldību vērtējums sastāvēs no šobrīd sāktā iedzīvotāju balsojuma, kur ikvienam ir iespēja ne tikai novērtēt un sniegt priekšlikumus, atbalstot savu pašvaldību, bet, pamatojoties uz pieredzi, balsot arī par citām ģimenei draudzīgām pašvaldībām. Turklāt balsot varēs vairākkārt līdz pat šī gada 12. decembrim, autorizējoties ar sociālā tīkla Facebook kontu vai e-pastu. Nākamajā kārtā, kas norisināsies 2022. gadā, pēc vienota principa tiks izvērtēti pašu pašvaldību sniegtie, kā arī vērtēšanas komisijas iegūtie dati par iedzīvotājiem pieejamajiem pakalpojumiem. Viena no 43 pašvaldībām, kura tiks atzīta par ģimenei draudzīgāko valsts mērogā, saņems naudas balvu vismaz 25 000 eiro apmērā. Savukārt katras pašvaldību grupas uzvarētājs – balvu vismaz 15 000 eiro apmērā. Vērtēšanas komisija varēs noteikt arī papildu nominācijas, sadalot atlikušo naudas balvu fondu. Piešķirtās naudas balvas paredzētas, lai nodrošinātu atbalsta pasākumus un pakalpojumus vai vides veidošanu ģimenēm ar bērniem. “Nav noslēpums, ka pašvaldība un tās iestādes ir tuvākā pārvaldes institūcija iedzīvotājiem, un tieši pašvaldībām ir jābūt tām, kas rūpējas, lai ikviens, arī ģimenes, justos labi. Tāpēc esmu gandarīts par šāda konkursa norisi, kā rezultātā mēs ne tikai uzzināsim, kuras ir ģimenei draudzīgākās pašvaldības, bet šos datus varēsim arī izmantot, lai vēl vairāk uzlabotu ģimeņu labsajūtu. Šī informācija noteikti būs noderīga arī ikvienam iedzīvotājam, tostarp jaunajām ģimenēm, kurām dzīvesvietas izvēlē šī informācija var būt izšķiroša. Un ne mazāk būtiski – apbalvojums motivē un palīdz attīstīt dažādas iniciatīvas ģimenēm ar bērniem draudzīgas pilsētvides attīstībā visos Latvijas novados,” stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. Pērn nomināciju “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2020” saņēma Ludzas novada pašvaldība, kas 25 000 EUR naudas balvu ieguldījusi, līdzfinansējot Pontonu tilta izbūvi pāri Mazajam Ludzas ezeram (no Mazā Ezerkrasta ielas līdz pludmalei Radziņš). Savukārt plānošanas reģionu pašvaldību grupā uzvarēja Ādažu, Alsungas, Kocēnu, Tērvetes un Līvānu novada pašvaldība, saņemot naudas balvas 12 500 EUR apmērā. Plašāka informācija par pašvaldībām, kā arī balsojuma anketa pieejama: https://www.vietagimenei.lv/balsot/
Aktualitātēm aicinām sekot sociālajās vietnēs un izmantot tēmturi #VietaĢimenei. Konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” ir viens no trim ģimeņu atbalsta pasākumiem, ko realizē Sabiedrības integrācijas fonds. Fonds īsteno arī programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta“, kā arī izsniedz Latvijas Goda ģimeņu apliecības, atbalstot Latvijas daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Laikā no šī gada 11. novembra līdz 8. decembrim (pagarināts līdz 17. decembrim) norisināsies ideju konkurss vidusskolēniem “Vidzemes nākotne zaļā un digitālā Eiropā”, ļaujot jauniešiem sniegt savu artavu zaļā kursa virzībā un saņemt vērtīgas balvas.
Trīs darba dienu vakarus – 26. novembrī, 1. un 3. decembrī – no plkst. 18.00 līdz plkst. 20.40 tiešsaistē norisināsies lekciju cikls “Emocionālā inteliģence”, kurā piedalīties aicināts ikviens Valmieras novada iedzīvotājs.
Lai veicinātu līdzsvarotu Valmieras novada teritorijas attīstību un turpinātu darbu pie kopējās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes, no 2021. gada 30. novembra līdz 20. decembrim attālināti, platformā “Google Meet”, norisināsies publiskās apspriešanas sanāksmes.
Sestdien, 13. novembrī, plkst. 11:00 
Dodoties pa Rīgas ielu Valmierā, paveras diezgan neparasta aina – kādā brīdī gājējs ir vienā līmenī ar koku galotnēm. Ieskatoties padziļinājumā, atklājas mežs, savukārt tajā – lieliska vieta aktīvai atpūtai ikvienam.
Tradīcija nav zudusi. Šajā vietā turpinās dzīvot skeitparks. Taču tagad tas ir ērtāks, drošāks un interesantāks. Vairāku līmeņu 1096 m2 plašais betona seguma skeitparks ir piemērots dažādu līmeņu braucējiem. Tas piedāvā lielāko daļu skeitbordinga pamatelementu, saglabājot plašumu un dinamiku.
Savukārt tiem, kuriem tuvāka braukšana ar skrejriteni, skrituļslidām, skeitbordu vai velosipēdu, saistoša šķitīs 170m garā velo trase. Tā projektēta ar dažāda augstuma uzbērumiem, virāžām, platformām, kas mērķtiecīgi savirknētas, sniedzot iespēju braucējam attīstīt ātrumu, izmantojot gravitācijas un ķermeņa smaguma centra mijiedarbību. Trase ir asfaltēta, piemērota visu vecumu braucējiem ar dažādu līmeņu prasmju spektru.
Mazākajiem parka apmeklētājiem patiks rotaļu laukumi – dažāda veida šūpoles, pakāpieni līdzsvara trenēšanai, rāpšanās tīkls, slidkalniņš, batuts un vēl citi elementi. Laukums bērniem vēl tiks papildināts ar vairākiem rotaļu elementiem. Turpat ir fitnesa zona un āra trenažieri, dodot iespēju vecākiem nodarboties ar sportu, vienlaikus pieskatot mazuļus rotaļājamies, vai ģimenei sportojot kopā. Šajā parka daļā ir pievilkšanās stieņi, līdztekas, galda teniss un vēl citas iekārtas, kas palīdzēs kārtīgi izkustēties.
Garda maltīte, pastaiga svaigā gaisā, vakars ģimenes lokā, veiksmīga darba diena vai uzvara loterijā – tās ir tikai dažas no lietām, kas mūs dara laimīgus, bet ir vēl tik daudz citu. Katram no mums ir atšķirīga izpratne par laimi un dažādas lietas, kas rada šo sajūtu, tāpēc Ekonomikas un kultūras augstskola aicina Cēsu novada iedzīvotājus dalīties ar savu laimes recepti. Interesantākās iesūtītās receptes tiks iekļaujas grāmatā, kas iznāks gan drukātā, gan elektroniskā formātā.
Latvijas valsts svētku priekšvakarā, 17. novembrī, topošajā Alūksnes Izglītības un sporta centra būvē iemūrēta vēsturiskā kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. 
Viņu neviens nav redzējis. Mēs nezinām, cik viņam gadu, vai viņam ir zvīņas, bet varbūt aste. Vēsture klusē, vai viņam garšo zaptsmaize vai varbūt apaļas kotletītes. Grūti pateikt, vai viņš ir tik viegls, ka pārvietojas līdz ar vēju, vai varbūt viņš ir lielāks par ziloni. Varam gan nojaust, ka paslēpes viņam ir viena no mīļākajām rotaļām. Un zinām to, ka viņš dzīvo Valmieras novadā. Aicinām ikvienu, kuram ir ideja par valmieriņa izskatu, to atklāt zīmējumā. Iespējams, tieši Tavs zīmējums būs skice prasmīgam šuvējam, radot skaistu un īpašu dāvanu ikvienam Valmieras novada jaundzimušajam.
Valmieras novada pašvaldības Tūrisma pārvalde izdevusi pirmo tūrisma ceļvedi, kurā apkopotas visas novada tūristu piesaistes, maršruti, naktsmītnes un ēdināšanas vietas.
No 20. līdz 24. oktobrim Atēnās (Grieķija), kas ir pirmā pilsēta, kura kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu, norisinājās Eiropas kultūras tīkla konference (ETC–European Cultural tourism Network). Tajā piedalījās arī Valmieras novada pašvaldības izpilddirektores vietniece, Attīstības pārvaldes vadītāja Evija Nagle.
"Inside Out Project” ir pasaules lielākais un visaptverošākais cilvēku foto projekts ar mērķi mainīt pasauli. Tas šopavasar norisinājās arī Latvijā. Valmierā, uz topošās kultūrtelpas “Kurtuve” skursteņa (bijusī katlumāja, kas agrāk sildīja cilvēku mājas, bet drīzumā – sirdis) tika izstādīti Valmieras novada iedzīvotāju lielformāta fotoportreti. Līdzās fotoprojektam filmu studijas 
Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konkursā “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” līdz šī gada 12. decembrim vietnē 