.png)
|
Arhīva kalendārs
Ar atzītu, augstākās meistarības latviešu mākslinieku sniegumu, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO), trīs Baltijas valstu diriģentu dalību un daudzveidīgu koncertprogrammu 2014. gada 31. maijā durvis apmeklētājiem vēra Koncertzāle “Cēsis”. Pēc nemitīgā attīstītībā aizvadītiem pieciem gadiem, veidojot tikai sev raksturīgu un augstvērtīgu kultūras programmu, varam kopīgi svinēt pirmo nozīmīgo jubileju. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ir kā muzikāla arka, kas vieno Koncertzāles “Cēsis” atklāšanas koncertu un piektās jubilejas vakaru, kurā dzirdēsim divus spožus romantisma laikmeta šedevrus. Svētku koncerta pirmajā daļā skanēs krievu klasiskās mūzikas ikona, viens no visu laiku populārākajiem klavierkoncertiem – Pētera Čaikovska Pirmais koncerts klavierēm un orķestrim. Tā skaistās, majestātiskās ievadtaktis pazīstamas ikvienam. Kopā ar LNSO muzicēs Reinis Zariņš, kurš Čaikovska Pirmo spēlēs pirmo reizi. Zinot, cik rūpīgi Reinis iedziļinās ik jauna opusa iestudēšanā, ar lielu interesi gaidām, kādas līdz šim nedzirdētas dzīles pianists būs atradis šajā visiem tik labi zināmajā opusā. Koncerta otrajā daļā klausīsimies Riharda Vāgnera operas “Valkīra” pirmo cēlienu, ko bieži vien atskaņo kā autonomu skaņdarbu – tik pilnīgs tas ir savā uzbūvē, dramatiskajā intensitātē un muzikālās valodas pievilcīgumā. “Valkīra” ir otrā no Vāgnera grandiozā cikla “Nībelunga gredzens” operām (secībā – “Reinas zelts” jeb ievads, “Valkīra”, “Zīgfrīds”, “Dievu mijkrēslis”). Pavasaris uz vasaras sliekšņa, koncertzāles jubileja un Vāgnera saviļņojošā mūzika izcilā atskaņojumā! Zīglindi dziedās Latvijas klausītājiem labi pazīstamā zviedru soliste Līne Karlsone, Zīgmunds būs lieliskais zviedru tenors Mihaels Veiniuss, kurš dziedāja šo lomu LNO iestudējumā, savukārt Hundinga lomā redzēsim izcilo somu basu Timo Rīhonenu. Visi trīs solisti ir pieprasīti un nepārspējami vāgneristi uz pasaules lielākajām skatuvēm. Jubilejas koncerts būs īpašs arī ar to, ka tajā tiks izmantota Koncertzālē “Cēsis” teicami ierīkotā, bet reti izmantotā orķestra bedre. “Valkīru” baudīsim daļēji kā izrādi – tās darbību virzīs pieredzējušais Vāgnera interprets Viesturs Kairišs, kurš pirms vairākiem gadiem Latvijas Nacionālajā operā bija “Nībelunga gredzena” triju pamatdaļu režisors inscenētājs. Pie diriģenta pults – LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga, reizēs, kad pievēršas operas žanram, diemžēl pārāk reti, kad dara to, rezultāts ir fascinējošs. Koncertzāles “Cēsis” jubilejā gaidāma vēl kāda mākslinieciska atkalsatikšanās - pirms svētku koncerta tiks atklāta izcilā domātāja un mākslinieka Ilmāra Blumberga (1943-2016) darbu izstāde “Turpinājums”. Tieši talantīgais, scenogrāfs, grafiķis, grāmatu un plakātu dizainers ir veidojis Koncertzāles “Cēsis” logotipu. Mākslinieka darbi no Ulda Pīlēna privātkolekcijas bija skatāmi arī koncertzāli atklājot, 2014. gada maijā. INSIGNIA mākslas galerijā būs izstādīts episkais Ilmāra Blumberga gleznu cikls "Visu laiku snieg" no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kas pirmo reizi būs apskatāms ārpus Rīgas. Tā ir personiskā pieredzē balstīta monumentāla sāga, kurā autora dramatisko likteņgaitu atmiņu plūsma liek izdzīvot Latvijas vēsturi no staļiniskā režīma deportācijām līdz neatkarības atgūšanai. Mākslinieks pie šī cikla strādāja divdesmit gadus. Ciklu vēl vērienīgi papildinās lielformāta gleznas, kas īpaši atlasītas no mākslinieka dēla Ilmāra Blumberga juniora kolekcijas. 1. jūnijā aicinām ieplānot Cēsis, jo koncertzāles piektajā jubilejā gaidāmi notikumi visas dienas garumā. No 11.00 – 15.00 koncertzāles restorānā “Epikūra dārzs” ar skaistu skatu pār pilsētas jumtiem būs iespēja baudīt dzimšanas dienas branču. Plkst. 15.00 bezmaksas kino seansā varēs noskatīties koncertzāles atklāšanas koncertu ar LNSO, Egila Siliņa, Aleksandra Antoņenko, Reiņa Zariņa, Raimonda Paula, Kristīnes Blaumanes un daudzu citu mākslinieku piedalīšanos. Plkst. 17.00 sekos Ilmāra Blumberga izstādes atklāšana, bet 19.00 dienas kulminācija – svētku koncerts “Čaikovska pirmais un Vāgnera Valkīra”. Biļetes uz jubilejas koncertu nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
"Jau sen mīlu Rahmaņinova Variācijas par Šopēna tēmu - līdz galam nenovērtētu un pat brīžiem aizmirstu opusu – kas man personiski cieši korelējas ar Vesperēm tieši satura ziņā. Ierakstīju arī dažas ne tik bieži atskaņotas dziesmas un miniatūras, kā arī atļāvu sev mazliet lielāku brīvību, dažiem opusiem pieskaroties arī kā aranžētājs. Rahmaņinova daba vienmēr bijusi man tuva stihija, tāpēc monogrāfiskajam albumam nolēmu veidot šādu koncepciju,” jauno albumu, kas klajā nāks 17. maijā, raksturo pats Georgijs Osokins. Ierakstu G. Osokins nolēmis veltīt Gidonam Krēmeram, kurš kā neatkārtojams mūziķis un apbrīnojams cilvēks viņam nozīmējot ļoti daudz, sniedzot iedvesmu jauniem meklējumiem. Pēc fināla Šopēna konkursā Varšavā 2015. gadā pianists Georgijs Osokins kļuva par sensāciju, no kritiķiem izpelnoties epitetus "izcils, neparedzams un revolucionārs». 2019. gada maijā Gidons Krēmers paziņoja, ka Georgijs kļuvis par Kremerata Baltica rezidējošo viesmākslinieku - kopā ar Likā Debargu viņš ir pirmais, kuram 22 gadu pastāvēšanas vēsturē orķestris piešķīris šādu titulu. Šobrīd G. Osokins ir visvairāk koncertējošs Latvijas pianists, šajā gadā sniedzot nozīmīgas debijas Berlin Konzerthaus, Elbphilharmonie Lielajā zālē, uz prestižajos festivālos Klavier-Festival Ruhr un Bern International Piano Series. Kopš 2018. gada viņš regulāri uzstājās kopā ar Gidonu Krēmeru, un pēc koncertiem Vācijā, Lielbritānijā, Krievijā un Francijā gaidāmas tūres arī Āzijā un ASV. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Mediju kontaktiem:
Šogad notiks jau divdesmit pirmais tautas deju festivāls “Latvju bērni danci veda”. Festivāla koncertam Alūksnē 25. maijā gatavojas 4105 dejotāji no 181 deju kolektīva, savukārt 31. maijā notiks festivāls Talsos, kam pieteikušies 2624 dejotāji no 115 deju kolektīviem. Festivālā Alūksnē būs pārstāvēti dejotāji no Aizputes, Alūksnes, Auces, Babītes, Baldones, Balvu, Bauskas, Brocēnu, Cēsu, Ciblas, Daugavpils, Dobeles, Dundagas, Engures, Gulbenes, Ikšķiles, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jūrmalas, Kandavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Lubānas, Ludzas, Mālpils, Mārupes, Pāvilostas, Preiļu, Priekuļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rīgas, Ropažu, Rugāju, Saldus, Siguldas, Talsu, Tērvetes, Tukuma, Valkas, Ventspils, Viļānu pilsētām un novadiem. Notiks ielu koncerti pie Jaunās pils, Kultūras centra un Pilssalā Bērnu tautas deju festivāla dalībnieki Alūksnē ieradīsies jau no rīta un dosies uz Alūksnes Mākslas skolu, kur notiks kolektīvu reģistrācija. No pulksten 12.00 līdz 16.00 Pilssalas estrādē notiks lielkoncerta programmu mēģinājumi. Savukārt no pulksten 12.30 līdz 15.00 mazo dejotāju kolektīvi priecēs alūksniešus ar ielu koncertiem, kas notiks trīs vietās: pie Alūksnes Kultūras centra, pie Alūksnes Jaunas pils un Pilssalā, pie pašvaldības aģentūras “ALJA” ēkas. Pašvaldības mājas lapā www.aluksne.lv pieejama sīkāka informācija par to, kādi kolektīvi uzstāsies katrā no norises vietām. Dienas gaitā mazie dejotāji arī apciemos vairākus tūrisma objektus Alūksnes teritorijā. Svētku dalībnieku gājiens noslēgsies ar lielkoncertu estrādē Deju festivāla dalībnieku svētku gājiens sāksies pulksten 17.00, un tas virzīsies maršrutā Brūža iela-Pils iela-Pilssalas iela uz Pilssalas estrādi. Pēc gājiena estrādē sāksies lielkoncerts “Deju kaleidoskops”. Astoņu novadu programmas koncertā izdejos Alūksnes, Balvu un Rugāju, Gulbenes, Limbažu, Rēzeknes un Viļānu, kā arī Rīgas pilsētas 2539 dejotāji. Lielkoncerta režisore Eva Aizupe aicina: “Atliek vien kaleidoskopu grozīt un būt gatavam pārsteigumam.” Aicinām novada iedzīvotājus sveikt gājiena dalībniekus – mazos dejotājus no visas Latvijas un vērot festivāla lielkoncertu. Svētku koncertos ieeja bez maksas. Bērniem darbosies atrakciju parks Visas dienas garumā Alūksnes Pilssalā no pulksten 10.00 darbosies bērnu atrakciju parks “Kids wonderland” (par maksu). Bērni visas dienas garumā varēs atpūsties piepūšamajās atrakcijās, ballēties putu un burbuļu diskotēkās, spēlēt lāzertagu, izmēģināt roku Airsoft šautuvē. Māmiņas varēs piedalīties labdarības andelē un atpūsties “HAPPY” māmiņu teltī, kur bērniem paredzēts rotaļu laukums un interesantas radošās aktivitātes un balvas no atbalstītājiem. Labdarības andelē var aiznest divas bērnam vairs nevajadzīgas mantiņas un vienu sev vajadzīgo paņemt vietā. Pārējās mantiņas nonāks kādā no bērnu namiem. Būs apgrūtināta autotransporta kustība pilsētā 25. maijs ir arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu diena, tādēļ jāņem vērā, ka šajā dienā sakarā ar bērnu deju festivāla dalībnieku ēdināšanas nodrošināšanu pie atsevišķiem vēlēšanu iecirkņiem pilsētā – Alūksnes pilsētas sākumskolas un Alūksnes novada vidusskolas būs apgrūtināta satiksme. Ierobežota autotransporta kustība būs arī pie Alūksnes Kultūras centra, uz kurieni pārcelts vēlēšanu iecirknis no administratīvās ēkas, taču cilvēkiem ar kustību traucējumiem piekļuve būs nodrošināta. Turklāt jāņem vērā, ka Kultūras centra apkārtnē notiks arī mājražotāju un amatnieku tirdziņš. Bērnu deju kolektīvi Alūksnē ieradīsies ar autobusiem, tādēļ tos būs nepieciešams izvietot vairākos stāvlaukumos pilsētā. Līdz ar to šie stāvlaukumi diemžēl nebūs pieejami pārējiem transportlīdzekļu vadītājiem. Šie publiskie stāvlaukumi būs: pie Melnuma ielas, pie Tempļakalna ielas gājēju tilta, Ojāra Vācieša ielā pie kafejnīcas “Altiņš”, Skolas ielā, Pils ielas malā pie Jaunās pils. Precīzāka informācija par satiksmes ierobežojumiem Alūksnē 25. maijā sekos, tā būs publicēta pašvaldības mājas lapā www.aluksne.lv. Bērnu tautas deju festivālu “Latvju bērni danci veda” organizē Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centrs un Alūksnes novada pašvaldība, atbalsta “Swedbank” un “Kārums”. Sagatavojusi: Evita APLOKA,
23.maijā plkst.14.00 Valmieras muzejā notiks Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītājas Ingrīdas Zīriņas lekcija par Valmieras devumu Neatkarības karā, īpaši izceļot Latvijas armijas 1.Valmieras kājinieku pulku, ko sāka formēt 1919.gada 18.februārī Tērbatā (Tartu). Jaunizveidotajam latviešu kājnieku pulkam piešķīra lielākās Ziemeļvidzemes apriņķa pilsētas – Valmieras – vārdu. Lekciju aicināts apmeklēt ikviens interesents, īpaši gaidīti skolēni. No 24.līdz 27.maijam pie Valmieras Kultūras centra būs skatāma Valmieras muzeja izveidotā ekspresizstāde “Ar Valmieras vārdu Brīvības cīņās”. Septiņos lielformāta stendos būs atainoti stāsti un vēsturiskas fotogrāfijas par notikumiem un cilvēkiem Valmierā, kuriem bijusi būtiska nozīme, aizstāvot Latvijas valsts neatkarību. Valmierieši aktīvi iesaistījās Latvijas kā brīvas valsts izveides ceļā. Aicinām uzzināt vairāk un godināt priekšgājēju paveikto, saskatot, ka ikviens šodien Latvijas labā varam paveikt ļoti daudz. Izstāde aicinās padomāt, ko mums katram nozīmē brīvība, kas tā ir valstij, kas latviešiem, kā arī lepoties ar savu pilsētu un valsti. 24.maijā no plkst.10.45 laukumā starp Valmieras sākumskolu un Valmieras Valsts ģimnāziju (VVĢ) notiks pulcēšanās gājienam, kas sāksies plkst.11.00 un virzīsies pa Leona Paegles ielu uz Skolnieku rotas pieminekli (Leona Paegles ielā 1). Paralēli gājienam tiks nolikti ziedi piemiņas vietā VVĢ parkā un Valmieras pilsētas (centra) kapos pie Edgara Krieviņa atdusas vietas. Ap plkst.11.20 notiks piemiņas brīdis pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa, kur, izskanot Latvijas un Igaunijas valsts himnām, svinīgām uzrunām, izrādīsim godu un cieņu tā laika drosmīgajiem cīnītājiem. Pēc piemiņas brīža gājiens tālāk virzīsies uz Valmieras Kultūras centru, kur laukumā pie tā ap plkst.12.00 paredzēta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra defilē priekšnesumi. Pirms NBS orķestra priekšnesuma izglītības iestāžu un militāro organizāciju delegāciju vadītāji noliks ziedus pie Viljandi Skolnieku rotas karavīra, igauņa Viktora Andersona piemiņas plāksnes, kas atrodas pie Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas. Gājiena laikā Leona Paegles ielā gaidāmi īslaicīgi satiksmes ierobežojumi. Palēninātās satiksmes dēļ transportlīdzekļu vadītājus aicinām apbraukt gājienu pa blakus esošajām ielām. 26.maijā plkst.11.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā dievkalpojuma laikā notiks aizlūgums par kaujās kritušajiem un valsts brīvību. Savukārt 26.maija plkst.17.00 (pirmizrāde) un 27.maijā plkst.14.00 un 19.00 Valmieras sākumskolā Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros būs skatāma izrāde “Brīvprātīgais”. Izrāde pievērsīs īpašu uzmanību Cēsu pulka Skolnieku rotai un Cēsu kauju simtgadei, kas tiks atzīmēta 22.jūnijā. Izrādi izspēlēs jaunieši, kuri vēsturiskos notikumus apskatīs no cita skatupunkta. Tiks vilktas paralēles ar tā laika skolēniem – brīvprātīgajiem un viņu personiskajām izvēlēm, sniedzot pienesumu brīvas Latvijas izveidē. Izrādes epizodēs tiks diskutēts par neatkarības cīņu dažādiem aspektiem – vēsturisko kontekstu un pretrunīgo norisi, individuālo izvēli, sadzīviskām un praktiskām detaļām, ideāliem un briedumu. Izrādes galvenie varoņi ir skolēni no Valmieras Viestura vidusskolas un Valmieras Valsts ģimnāzijas, kuri stāstus izspēlēs kopā ar profesionāliem aktieriem – Gati Gāgu, Eduardu Johansonu, Karīnu Tatarinovu. Izrādes radošā komanda: režisore Anta Priedīte, komponists Juris Kaukulis, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, vēstures konsultants Kārlis Sils. Vietu skaits ir ierobežots – izrādes apmeklējums ar ielūgumiem. Jāpiemin, ka Cēsu kauju atceres diena Latvijā tiek atzīmēta 22.jūnijā. Šajā dienā Valmierā tiks organizēta baltu ziedu nolikšana Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vietās. Tāpat visas dienas garumā Valmierā sagaidīsim skrējiensoļojuma “Rīga – Valmiera” dalībniekus. 107 kilometru garā Gladiatoru pastaiga Trešās atmodas laikā bija veids, kā iesaistīties cīņā par Latvijas neatkarības atgūšanu, dziedot himnu pie Brīvības pieminekļa un dalībniekiem startējot ar numuriem, uz kuriem rakstīts “Brīvību Latvijai!”, tā izrādot savu latvisko pārliecību un gara stingrību. Tāpat no 22.jūnija Valmieras muzeja pagalmā būs skatāma izstāde “Latvijas armijai 100”, tās saturā integrēts vēstījums par Cēsu kauju norisi. Savukārt valmieriešus, pieminot vēsturiskās Cēsu kaujas, aicinām savos piemājas dārzos stādīt baltus ziedus, kas simbolizē brīvību šodien un uzvaru pirms simts gadiem. Skolnieku rotas stāsts Valmierā 1919.gada 26.maijā Valmieru no lieliniekiem atbrīvoja igauņu karaspēks, kura sastāvā bija Viljandi Skolnieku rota. Lielinieki panikā bēga uz Pārgauju, nodedzinot aiz sevis Gaujas tiltu. Kā stāsta aculiecinieki, apjukums bijis tik milzīgs, ka tilts aizdedzināts pirms laika un daļa “sarkano” dabūjuši glābties no liesmām upē un turpināt bēgšanu peldus. Izrādījās arī, ka mūsu karavīri jau bija to iepriekš paredzējuši: kāda grupa bija pārbridusi Gauju pie krācēm, lai vajātu lieliniekus vēl tālāk. Pēc dažām stundām šāvieni apklusa. Sāka zvanīt baznīcā. Tad no baznīcas torņa telpas pūtēju orķestra izpildījumā atskanēja “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” un “Dievs, svētī Latviju!”. Cilvēki uz ielām apkampās, māju logos parādījās nacionālie karogi. Valmiera bija atbrīvota! Brašo igauņu puišu iedvesmoti, savas zemes atbrīvotājiem, atsaucoties Valmieras reālskolas vingrošanas skolotāja Alfrēda Lukstiņa aicinājumam, pievienojās arī Valmieras skolnieki. Bruņojušies ar šautenēm, viņi no namu jumtiem uzturēja uguni uz komunistu pozīcijām Pārgaujā, kā arī, dažas dienas veica kārtības uzturēšanu pilsētā. Valmieras puišiem apvienojoties ar cēsniekiem, jūnija sākumā izveidoja brīvprātīgo Cēsu pulka Skolnieku rotu, kas piedalījās gan Cēsu kaujās, gan turpmākajās Latvijas Brīvības kara cīņās. Avots: Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Ineta Amoliņa. Plašāka informācija šeit.
Pasākumu laikā tiks fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Foto: Valmieras Skolnieku rotas kareivji 1919.gada jūnijā. Fotogrāfija no Valmieras muzeja krājuma. Informāciju sagatavoja:
Šī projekta mērķis ir mērķis ir vākt, pētīt un apkopot foto, dokumentu un mutvārdu vēsturi par Staiceles un apkārtnes vēsturiskām Zalumsvētku un balles vietām; pārmaiņām, dažādu vēsturisko periodu ietekmi uz cilvēku dzīvesveidu, tradīcijām, veidojot foto stāstu par mazas pierobežas apdzīvotās vietas tradīciju veidošanos un saglabāšanu vairāku paaudžu garumā, tādējādi sniedzot ieguldījumu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī vietējo iedzīvotāju iesaistīšanu kultūrvēstures procesu pētniecībā, vietējo tradīciju izzināšanā, vietējās identitātes stiprināšanā un kultūrvēsturisko tradīciju un zināšanu nodošana nākamajām paaudzēm. Projekta ideja sākās 2018. gada 11. augustā Simtgades zaļumballes laikā, kad kādreizējā zaļumsvētku vietā - Staiceles parkā “Zem ozola” pulcējās vairāki simti staicelieši un viesi. Raisot astmiņu pavedienus, radās ideja apkopot visus stāstus par zaļumsvētkiem, apzināt vietas, kur notikušas zaļumballes, kā arī savākt informāciju par Staiceles puses muzikantiem, kuri spēlējuši ballēs un citos zaļumu svētkos. Tradicionāli zaļumsvētki sākas maija mēnesī. Nu jau vairāk nekā 20 gadu pirmā zaļumballe notiek maija otrajā sestdienā, kad pa dienu norisinās tradicionālās makšķerēšanas sacensības “Staiceles Vimba”, bet vakarā visi tiek aicināti uz pirmo zaļumballi. Arī šogad 11. maijā notika “Staiceles Vimba 2019”, bet vakarā pirmā zaļumballe. Šai dienā aicinājām staiceliešu satikties un atcerēties, kā balles notika senāk. Ģitārista Andra Grīnberga koncerts rosināja atcerēties zaļumbaļļu vietas, kā arī dziesmas, kas skanēja zaļumballēs. Kopā dziedot “Zem ozola kuplajiem zariem..” atklājām projektu par zaļumballēm. Otrā tikšanās notiks 18. maijā, kad tiksies visi tie, kuri bijuši saistīti ar Staiceles kolhozu. Darbs kolhozā darba dienās, bet balles un zaļumballes nedēļas nogalēs. Lielākie svinētāji vienmēr bijuši kolhoza ļaudis. Pasākumu kuplinās kapela “Ieviņa”. Būs apskatāma izstāde “Reiz Staiceles kolhozā...” Pasākuma potenciālie dalībnieki ir aicināti līdzi ņemt fotogrāfijas. Darbosies brīvais mikrofons, tiks pierakstīti stāsti un vākts fotomateriāls izstādei “Reiz zaļumsvētkos...” Bet vakara noslēgumā būs iespēja piedalīties spēlē “Atpazīsti zaļumsvētku svinēšanas vietas”, kā arī atrisināt krustvārdu mīklu par šo tēmu.
Jau notikusi tikšanās ar mākslinieci un amatnieku par foto izstādi un lielformāta foto gleznas izveidošanu. Izstāde tiks atvērta 18. maijā, bet pēc tam tiks papildināta visa projekta laikā. Kopā ar Staiceles foto biedrību “Laiks” un senioriem tiks organizēts brauciens – ekspedīcija pa zaļumsvētku un zaļumbaļļu vietām Staiceles apkārtnē, tiks veikta vietu foto fiksāža. Visas vasaras garumā vāktā informācija, fotogrāfija un stāsti tiks apkopoti. Projekta rezultāts - mobilā izstāde uz Roll up pārvietojamiem stendiem par Staiceles apkārtnes zaļumsvētku tradīcijām. Projekta noslēgumā notiks prezentācijas pasākums. Projekta rezultātā Iedzīvotāji iegūs skaistu, sen gaidītu (pašu veidotu) stāstu par ļoti nozīmīgiem kultūras procesiem mūsu pusē, kas būtiski ietekmēja tradīciju veidošanos, to izdzīvošanu līdz mūsu dienām. Šis ir vecākās paaudzes lūgums mums: apzināt un parādīt kultūras tradīcijas, vietas; lai netiek aizmirsts mūsu senču ieliktais pamats kultūras procesos. Staiceles lībiešu muzejs „Pivālind” būs apkopojis un izstāstījis kārtējo mazpilsētas stāstu, ko ar mobilo stendu palīdzību varēs atraktīvi stāstīt par kultūrvēsturiskiem procesiem, tradīcijām gan Staicelē un visā Alojas novadā, gan arī citur Vidzemē un Latvijā. Informāciju sagatavoja:
Lai kaut ko mīlētu un saudzētu, iepriekš tas ir jāierauga un jānovērtē. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde šogad no maija līdz novembrim ļaudīm popularizēs dabas teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu, proti, tie ir aizsargājamo ainavu apvidi un viens no tiem atrodas Ziemeļvidzemē – “Ziemeļgauja”. Līdzi Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem un brīvprātīgajiem talciniekiem dosies arī “Ziemeļlatvija”, projektā “Daba – iepazīstam un palīdzam” informējot un izglītojot lasītājus par dabas vērtībām, to apzināšanu un saglabāšanu un rosinot sabiedrību aktīvi līdzdarboties šajā procesā. Lai to sasniegtu, “Ziemeļlatvija” veidos astoņus tematiskus atvērumus laikrakstā un fotoreportāžas portālā www.ziemellatvija.lv. Līdzdarbosimies un kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem popularizēsim labo praksi, aktīvu un gudru attieksmi pret dabas objektiem, atspoguļojot talkas, pārgājienus un citus pasākumus. Lai parādītu aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” dabas bagātības, Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu interesentu piedalīties pasākumu ciklā “Piedzīvojums Ziemeļgaujā”. Tādu piedzīvojumu būs pavisam pieci – gan Valkas novadā, gan Apes novadā. Ja piedalīsities, izzināsit “Ziemeļgauju” un tās skaisto dabu, kā arī paši pieliksit roku, lai saglabātu dabas vērtības un iegūtu jaunu pieredzi un jaunas zināšanas.
Pirmā aktivitāte Dabas aizsardzības pārvaldes piedāvātajā pasākumu ciklā “Piedzīvojums Ziemeļgaujā” notika Apes novada Vidagā, kur talcinieki no apauguma atbrīvoja Sikšņu klintis. FOTO: SANDRA PĒTERSONE. Pirmā talka jau ir aiz muguras – Sikšņu dolomīta atsegumos Apes novada Vidagas ciemā. Sikšņu klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks objekts. Popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas pieminekļus, Latvijas Petroglifu centrs kopš 2008. gada nominē Gada ģeoloģisko objektu, un par 2009. gada ģeoloģisko objektu tika izvēlētas tieši šīs klintis. Pirmajā pasākumā talcinieki Sikšņu dolomīta atsegumus jeb klintis Gaujas krastā atbrīvoja no apauguma un uzslāņojuma, kas tur bija uzkrājies gadu gaitā, rezultātā atsedzot šo dabas pieminekli cilvēku skatam, jo klintis ir ainaviski iespaidīgas. It īpaši labi tās tagad redzamas laivotājiem, kuri “kuģo” pa Gauju. Pēc kopīga darba talcinieki Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu pavadībā apmeklēja vēl citus ievērojamus dolomītu atsegumus: Tilderu vecās dolomīta lauztuves, no kurām iegūtais dolomīts izmantots ēku būvniecībā 20. gadsimta sākumā, un augstāko dolomīta atsegumu Latvijā –Randātu klintis Virešu pagastā pie Gaujas, kā arī Kalamecu-Markūzu gravas Gaujienas pagastā (fotoreportāžu no talkas var apskatīt internetā www.ziemellatvija.lv). Nākamais pasākums ciklā “Piedzīvojums Ziemeļgaujā” notiks 1. jūnijā. Tā būs parkveida pļavu atjaunošana Valkas novada Zvārtavas pagastā. Pirms darba notiks pārgājiens, iepazīstot parkveida pļavas un aizsargājamos augus un izzinot vecupju veidošanās procesus. Sīkāka informācija būs pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē www.daba.gov.lv ne vēlāk kā 10 dienas pirms katra konkrētā pasākuma. Informāciju sagatavojusi: laikraksta "Ziemeļlatvija" žurnāliste Sandra Pētersone.
No 2. maija līdz 14. jūnijam bibliotēkas 1. stāvā un starpstāvā izvietota izstāžu cikla otrā informatīvā ekspozīcija. Tajā apkopotas uzziņas par bibliotēkas vadītāju Lūciju Mazarēviču un citiem darbiniekiem, kā arī par nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē laikposmā no 1944. līdz 1969. gadam. Laipni aicinām ikvienu interesentu apmeklēt izstādi bibliotēkā un uzzināt vairāk par Cēsu bibliotēku kā sabiedrisku iestādi tās darbības otrajā ceturksnī!
Piedāvājam iespēju pieteikties stāstījumam par bibliotēkā izvietoto informatīvo ekspozīciju novadpētniecības speciālistu vadībā, iepriekš zvanot pa tālruni 64123644 vai 26411177. Katra no izstāžu cikla ekspozīcijām pēc apskates klātienē interesentiem būs pieejama digitālā formātā arī attālināti. Izstāžu cikla pirmā informatīvā ekspozīcija “Pirmie 25 (1919–1944)” elektroniskā formātā skatāma bibliotēkas tīmekļa vietnes sadaļas “Par mums” apakšsadaļā “Cēsu bibliotēkai 100”. Cēsu bibliotēkas simtgades izstāžu cikla sagatavošana notiek “Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019” ietvaros. Bibliotēkas simtgades aktivitātes atbalsta Cēsu novada pašvaldība. Informāciju sagatavojusi:
Šī gada „Lubāna ezera Ceļotāju dienas 2019” tēma būs „No akmens laikmeta līdz mūsdienām”. Tādējādi caur kulināro mantojumu, māla priekšmetu izgatavošanas tradīcijām, ārstniecības augu darbnīcu un izdzīvošanas prasmju un medību iemaņu apgūšanas mākslu centīsimies iepazīstināt arī Tevi ar atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Tas vīsies kopā ar mūsdienām – nakts laivojumu pa neskartās dabas ieskauto Aiviekstes upi, došanos pārgājienā Lubāna mitrāja purvos, piedalīšanos velobraucienā apkārt Lubāna ezeram un izzinot Lubāna mitrāja dabas vērtības. Tieši dabas lieguma „Lubāna mitrājs” teritorijā, balstoties uz arheologu pētījumiem, pirms aptuveni 10-13 tūkstošiem gadu, ieklīda pirmās civilizācijas Baltijā. Viņi esot bijuši augu vācēji, mednieki un makšķerējuši arī zivis. Dzīvojuši viņi koka būvēs, trauki esot bijuši no māla un rotas no dzintara. Šiem iedzīvotājiem pat esot izdevies izveidot lielāko Dzintara apstrādes centru Baltijā. Aiviekste kā tāda likteņupe cieši saistījusies ar seno akmens laikmeta iedzīvotāju dzīvi – slavenais dzintara ceļš pa Aiviekstes upi, zivju resursi un 27 Lubāna ezera hidrogrāfiskā tīkla ieskautās seno iedzīvotāju apmetnes. Balstoties uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem, mēs varam tikai nojaust, iztēloties kā viss izskatījies un bijis patiesībā. Daba, tradīcijas, kultūra laika periodā „No akmens laikmeta līdz mūsdienām” mainījusies tik ļoti, ka lielais Lubāns iegrožots, Aiviekste izbagarēta, kūpinātas zivis ēd īpašākās dienās un zaru slietās būdas nomainījuši citu materiālu mājokļi. Tomēr brienot gar Aiviekstes krastiem un veroties klānu pļavu plašumā, tāda senatnes klātesamības sajūta tevi pārņem.. un tomēr šķiet, ka šeit kaut vai mazdrusciņ akmens laikmets saduras ar mūsdienām. Ja vēlies kaut mazliet sajust pirmējo Baltijas iedzīvotāju vēsmas vai gluži otrādi - Tevi itin labi apmierina esība mūsdienās, tad „Lubāna ezera ceļotāju dienas 2019” ietvaros piedāvājam Tev daudzveidīgu pasākumu klāstu. Ielūkojies un atklāj sev ko tīkamu Lubāna ezera apkārtnē! Rītu sāksim agri ieklausoties to rīta skaņās un rituālos. Dienas turpinājumā kopā ar ornitologu dosimies putnu vērošanas ekskursijā pa zivju dīķiem. Saulei sasildot arvien siltāk bridīsim pļavā, kur entomologa Gunta Akmentiņa vadībā iepazīsim dienas tauriņu sugas. Pirtniece Daiga Čevere iepazīstinās ar augiem un to pielietojumu, kopīgi gatavojot pirts slotas un iepazīstinot ar tik smaržīgo ēterisko pasauli. Ar aktīvās atpūtas cienītajiem veiksim vingrošanas rituālus uz SUP dēļa fizioterapeita vadībā, savukārt kopā ar SIA „Purvu bridēji” dosimies atklāt nezināmo Lubāna mitrāja purvos. Lielāko Latvijas ezeru, kur pa marķētu maršrutu varēs baudīt nesteidzīgu braucienu 57 km garumā, apbrauksim ar velosipēdu. Kultūrvēsturisko zināšanu cienītājiem piedāvājam izzināt dzintara pasauli kopā ar dzintara meistaru Hariju Jākobsonu. Pētot dzintaru, raisīsim vēstures pavedienus, lai noskaidrotu kāds akmens laikmetā bija viens no lielākajiem neolīta dzintara apstrādes centriem Eiropā, kas reiz atradās mūsdienu Lubāna mitrāja teritorijā. Savukārt Bērzpils ciemā, būs iespēja piedalīties ekskursijā, kas aizvedīs ceļotāju pie Ičas akmens laikmeta apmetnes un, baudot zivju zupu, liks sajust akmens laikmeta pieskārienu. Akmens laikmeta māla veidošanas prasmes varēs iemācīties Jolantas un Valda Dundenieku keramikas darbnīcā. Pirmējiem Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgi bija doties medībās un prast pielāgoties, lai izdzīvotu – āra dzīves entuziasti no „Domas Dabā” palīdzēs apgūt akmens laikmeta cienīgas izdzīvošanas prasmes un medību iemaņas. Pēc pilnvērtīgi pavadītas dienas ļausimies mirklim un baudīsim akustisko koncertu mākslinieces Anneli Arro pavadījumā, burvīgo Lubāna ezera dabas skaņu ielenkumā. Pēc koncerta nesteidzīgi vakarēsim pie ugunskura un cepsim „skautu maizītes” un ļausimies vasaras vakara burvībai. Tiem ceļotājiem, kuriem piedzīvojumi vēl joprojām prātā, piedāvājam nakts laivu braucienu „Iča – Aiviekste”. Viena nakts, kas ļaus izdzīvot un sajust gadu tūkstošus. Akmens laikmetā „iekāpsim” liekot soli laivā pie Ičas akmens laikmeta apmetnes un dosimies ceļā, lai nokļūtu 20. gs. vērienīgajos Aiviekstes pārveidošanas gados, laivojot pa Vērdes kanālu, kur Aiviekstes līkumi ir pilnībā zuduši. Skatam lūkosim plašās klānu pļavas, Vērdes salu, uz kuras baudīsim saullēktu un rīta brokastis. Un lūk, šis saullēkts mūs ievedīs jaunas dienas sākumā, atpakaļ mūsdienās, atpakaļ 21.gadsimtā. „Lubāna ezera Ceļotāju dienā 2019” visi iesaistītie saimnieki un organizatori sanākuši kopā, lai Lubāna ezera un dabas lieguma „Lubāna mitrājs” teritorijas neskartumu, valdzinājumu un nesteidzīgumu izrādītu tieši Jums! Izpēti, ieplāno un izbaudi Lubāna ezera un dabas liegumu „Lubāna mitrājs” visā tā krāšņumā!
Pilna pasākumu programma un plašāka informācija par pasākumu atrodama www.lubanamitrajs.lv sadaļā – „Lubāna ezera Ceļotāju diena 2019”, kā arī rakstot e-pastu: lubanamitrajs PIE gmail PUNKTS com vai zvanot 29234956. Pasākumu „Lubāna ezera Ceļotāju diena 2019” finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavojusi: Ilze Sauša, Lubāna mitrāja informācijas centrs.
Ar programmas atbalstu tiks izveidotas vairākas izstādes un izrādes. Tiks rīkotas meistarklases par vidzemniekiem nozīmīgām tēmām tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma saglabāšanai, vēstures un novadpētniecības izpētei. Aktivitātes, kas vēl labāk ļauj izzināt un iepazīt savu novadu un tuvo apkārtni. Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram.
Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā. Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
Mērķauditorija: Piebalgas un Vidzemes vecāko klašu skolēni un studenti, skolotāji un pasniedzēji, novadpētnieki, pagastu vēstures un novadpētniecības istabu/ekspozīciju pārziņi, tūrisma speciālisti un organizētāji, kultūras tūrisma un lauku kultūrvēsturiskās ainavas interesenti. Semināra mērķi: novadpētnieku izglītošana, redzesloka paplašināšana, lokālās vēstures pētniecībā nepieciešamo prasmju un iemaņu, darba kvalitātes celšana, sadarbības un savākto materiālu publicēšanas veicināšana. Programma Sestdiena, 29. jūnijs, sākums plkst. 10.00 -Priekšlasījumi (ar jautājumiem un diskusiju) 1) Apzināšanas ekspedīcija: sagatavošanās, darba metodika, materiālu apstrāde un publicēšana. 2) Mazie darvas/ogļu un kaļķu cepļi – mazpazīstami mežu saimniecības vēstures pieminekļi. 3) Vecsaimniecība kā lauku kultūrvēsturiskās ainavas pamatelements. -Pusdienas (Rīkotāji cienās ar zupu piebaldzēnu gaumē) -Lauka prakse/mācību ekskursija-pārgājiens (Vēveri – kājām; Objekti Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas pagastā – dalībnieki piedalās ar savām personīgajām automašīnām) -Vakarēšana pie ugunskura “Vēveros” Dalībniekiem, kas vēlēsies nakšņot “Vēveros”, pļavā būs pieejama telts vieta.
Svētdiena, 30. jūnijs, 9.00 brokastis, sākums plkst. 10.00 -Priekšlasījumi 1) Mutvārdu vēstures apzināšana un vākšana (intervijas). 2) Vietvārdi, to nozīme un vākšanas metodika. 3) Biežāk sastopamie Arheoloģijas pieminekļi lauku kultūrainavā: senkapi, kulta vietas un apmetnes. -Pusdienas -Lauka prakse/mācību ekskursija-pārgājiens (Objekti Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas pagastā – dalībnieki piedalās ar savām personīgajām automašīnām) *** Dalība seminārā – brīva, ar obligātu iepriekšēju pieteikšanos. Dalībnieki, kas nodarbībās būs piedalījušies abas dienas, varēs saņemt apliecību par semināra noklausīšanos, kā arī jūlijā un augustā tiem būs iespēja piedalīties Historia.lv rīkotā mācību ekspedīcijā, Vecpiebalgas “Vēveru” etnogrāfisko sētu grupas kultūrvēsturiskās aploces teritorijā apsekojot un dokumentējot vecsaimniecības, arheoloģijas, arhitektūras un citus kultūras pieminekļus, aptaujājot teicējus un fiksējot mutvārdu vēstures liecības. Seminārā tiks filmēts un fotografēts. Informācija un pieteikšanās (piesakoties jānorāda vārds, uzvārds, telefons, e-pasts, ko pārstāv (pašvaldības vai valsts iestāde, organizācija, neformāla kopa, privātpersona...): Valters Grīviņš: redakcija PIE historia PUNKTS lv, 29151826 Edgars Žīgurs: veveri PIE brivdabasmuzejs PUNKTS lv, 29181219 Projekts tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona, VKKF un Latvijas valsts mežu finansiālu atbalstu.
Turpinot apzināt nemateriālā kultūras mantojuma vērtības, projekta ietvaros aicināsim novada iedzīvotājus, galvenokārt bērnus un jauniešus, izzināt un fiksēt savas dzimtas stāstus. Katrai ģimenei ir kāds īpašs stāsts, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē vai arī tieši otrādi slepenībā gaida īsto brīdi tapt izstāstīts. Kā uzrunāt cilvēkus un savākt stāstus, uzzināsim no stāstnieces Agitas Lapsas, kura 22. maijā plkst. 16. 00 viesosies Gulbenes novada bibliotēkā. A. Lapsa ir novadpētniecības speciāliste Valmieras bibliotēkā, piedalījusies stāstnieku festivālos un meistarklasēs. Viņa iepazīstinās ar stāstniecības tradīcijām, dalīsies pieredzē, stāstot un rādot praktiskus piemērus stāstu vākšanā. Vasaras mēnešos, viesojoties pie vecvecākiem, bērni un jaunieši, izmantojot viedtālruņus, uzrunās un intervēs savus vecvecākus un citus radiniekus, fiksējot video vai audio formātā viņu bērnības stāstus. Oktobrī stāstu vācēji un stāstnieki tiks aicināti tikties kopīgā stāstnieku vakarā - Stāstu talkas Noslēguma pasākumā, kurā uzklausīsim interesantākos stāstus un dalīsimies pieredzē. Stāsti tiks apkopoti un ievietoti Gulbenes novada bibliotēkas mājas lapā sadaļā Novads, kur tie būs pieejami ikvienam. Projekta ietvaros tiks stiprinātas saites starp paaudzēm, veicināta bērnu un jauniešu izpratne par savu izcelšanos un novada vēsturi, tiks apzināti Gulbenes novada dzimtu stāsti, veicinot stāstniecības tradīciju attīstību Gulbenes novadā. Aicinām ikvienu interesentu uz tikšanos 22. maijā! Informāciju sagatavojusi:
Radošajā dienā "Dārziņos" Lubānas mākslas skolas (direktore Rudīte Kolāte) audzēkņi un Lubānas jauniešu centra ģitāristu ansamblis (vadītājs Intars Zommers) tika iepazīstināti ar Broņislavas Martuževas dzejas klēts apcirkņiem, vietu un vides dārgumiem, mūzikas vietu dzejnieces dzimtā, kā arī restaurēto dzejnieces akordeonu. Klātesošie uzzināja dzejnieces domas par mūziku un mākslu no viņas dienasgrāmatām. Mākslas skolas audzēkņi plenēra vidē veidoja darbus, kurus izstādīs pasākumu cikla noslēgumā 25. augustā, rīkojot izstādi dzejas klēts terasē, kā arī pēc tam Lubānas mākslas skolas audzēkņu darbu izstādē Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra izstāžu zālē. Lubānas jauniešu centra ģitāristu ansambļa dalībnieki tika iepazīstināti ar dziesmām, kuras ir sacerējusi Broņislava Martuževa. Jaunie mūziķi izvēlējās dziesmas, kuras ansamblis apgūs skolotāja Intara Zommera vadībā un iekļaus savā repertuārā. Klausītāji varēs novērtēt paveikto Broņislavas Martuževas Dzejas dienas pasākumā 25. augustā. Pasākuma koordinatore un vadītāja - Lubānas mākslas skolas vizuālās mākslas skolotāja Dace Rudzīte. Projekts tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona, VKKF un Latvijas valsts mežu finansiālu atbalstu.
Pirmā nodarbība 29.maijā pl. 18.00 ar biedrības “Culturelab” pārstāvi, kultūrpolitikas pētnieci, Latvijas un starptautisku projektu un nodarbību vadītāju Ilonu Asari par kultūras vērtību noteikšanu.
Nākamajā nodarbībā 5.jūnijā pl.18.00 tiksimies ar Āraišu biedrības aktīvistiem, kuri dalīsies pieredzē par Āraišu kopienas kartes veidošanu un citām norisēm, rosinās mūsu idejas ar dažādiem uzdevumiem. Turpmākās norises un laikus precizēsim, vadoties pēc pašu izveidotajām idejām. Projekta aktivitātēs piedalīties ir aicināti VISI (neatkarīgi no vecuma, dzimuma, interesēm u.c.), kuriem šķiet, ka Ķoņos dažādos laikos (arī šodien) ir atrodamas personības, leģendas, dabas, kultūrvēstures, prasmju, tradīciju un citas vērtības, kas pašiem šķiet svarīgas, ar kurām lepoties un par kurām ir vērts runāt, tās saglabāt, nodot citiem un popularizēt turpmāk caur dažāda veida kultūrizglītojošām aktivitātēm. Projekta vadītāja
Esam ieguvuši brīnišķīgu ēku, skaistā ainaviskā vidē. Tāpēc, uzskatām par savu pienākumu – izzināt un izpētīt šīs ēkas un tās tuvākās apkaimes vēsturi, lai saprotam, ko esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm un kas ir jāsaglabā nākamajām. Ir jāizmanto iespēja apzināt un aptaujāt cilvēkus, kas ir strādājuši šajā ēkā kā medicīnas darbinieki un vēl var pastāstīt par šo ēku un tās apkārtni. Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola 2016. gada 6.septembrī. Lai īstenotu projekta mērķi – izpētītu ēkas vēsturi un tās ainavu, iedzīvinātu to šodienā, esam paredzējuši vairākas aktivitātes. Šobrīd jau notiek pieejamo vēsturisko materiālu atlase un intervijas ar cilvēkiem – bijušajiem medicīnas darbiniekiem, kas saistīti ar šīs mājas vēsturi. Tiek vāktas un apkopotas vēstures liecības un fotogrāfijas, kur redzama ēkas pagātnes ainava un vide.
Doktorāts 1938. gadā. 4. jūnijā ir plānots pārgājiens – skolas tuvākās apkārtnes ainavas izpēte, fotografēšana. Lai projekta gaitu padarītu interesantāku skolas audzēkņiem, projekta ietvaros ir paredzētas arī meistarklases – radošās darbnīcas gan mūziķiem, gan māksliniekiem. 14. jūnijā notiks meistarklase "Manas skolas ainava skaņās" – skaņu, ritma fantāziju meistarklasi vadīs – ritma instrumentu spēles skolotājs, perkusionists Mikus Čavarts. 29. jūnijā notiks meistarklase "Manas skolas ainava glezniecībā" – meistarklasi vadīs gleznotāja, māksliniece Sandra Krastiņa. Meistarklasē mākslinieces uzraudzībā topošie mākslinieki skicēs, zīmēs, gleznos skolas apkārtnē. Projekta vadītāja
Izrādē „Vecmāmiņu valsts” teātra trupa KVADRIFRONS kopā ar draugiem, laikabiedriem un pamatskolu koristiem vēlas izstāstīt stāstu par neviltotu mīlestību mūža garumā. Tā būs izrāde par mūsu vecmāmiņām un to, kā viņas mūs audzinājušas, ko iemācījušas, kā auklējušas un kaitinājušas. Par sadzīvošanu, pieaugšanu un samierināšanos. Par Latvijas sabiedrības pakāpenisko novecošanos. Par šausmīgi mazām pensijām. Par ļoti garšīgām zupiņām un pankūciņām. Par priecīgu kopā būšanu, pārspīlētām rūpēm, draudzīgām paaudzēm un ģimeniskām pieredzēm. „Vecmāmiņu valsts” būs veltījums visām Latvijas vecmāmiņām un viņu mazbērniem. „Vecmāmiņu valsts” pirmizrāde notiks 29. jūnijā Cēsu pilsmuižas klētī, sarunu festivāla “Lampa” laikā, un līdz gada beigām tā tiks izrādīta arī Valmierā, Kuldīgā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē, katrā pilsētā iesaistot izrādē vietējo bērnu kori. Izrādi kopā ar aktieriem veidos režisore Paula Pļavniece, dramaturgi Justīne Kļava un Evarts Melnalksnis, komponists Jēkabs Nīmanis, scenogrāfe Marija Rozīte Vītola un rumāņu dokumentālā fotogrāfe Odeta Catana. Atbalstītāji un sadarbības partneri: Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas valsts meži, British Council Latvia, Latvijas Jaunā teātra institūts, VSIA "Rīgas cirks","Magic Carpets". Vairāk informācijas: www.kvadrifons.lv.
30. un 31. maijā dalību ekskursijai jau ir pieteikuši jaunieši un bērni no Raunas un Vecpiebalgas novadiem, kā arī viesi no Rīgas. Interesentiem ir iespēja pieteikties papildus ekskursijai jūnija pirmajā nedēļā.
Ekskursijas ir bez maksas, to saturs ir izstrādāts un tiks ieviests projekta „Mantojuma izglītības dienas Auļukalnā” ietvaros, kas notiek pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības, īpaši Auļukalna muižas interesentu un apkārtnē dzīvojošo izpratni, spēju saredzēt, kopt un aizsargāt kultūras un dabas mantojumu. Pieteikties ekskursijām var, zvanot Initai Šalkovskai (tālr. 25956830) vai rakstot: initavilce PIE gmail PUNKTS com. Lai uzzinātu vairāk par projekta aktivitātēm, sekojiet https://www.facebook.com/aulukalnamuiza/.
Vai zini cilvēkus, kas dzīvo tev apkārt? Tepat netālu? Šobrīd esam sadzirdējuši 14 atmiņu stāstus, uzzinājuši daudz ko interesantu! Bet turpinājums sekos! Neliels ieskats no dažām vietām, kur pabijām, Naukšēnu novadā!
Ciemos pie Esmeraldas Pasītes. Fotogrāfe Elīna Kursīte gatavo Esmeraldu fotografēšanai.
Ciemos pie Anitas Deičmanes. Projektu atbalsta - Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds un A/S "Latvijas valsts meži", Naukšēnu novada pašvaldība. Informāciju sagatavojusi: Naukšēnu cilvēkmuzeja krājumu speciāliste Diāna Glušonoka.
Atspoguļosim gan veiksmes stāstus, gan ne tik veiksmīgu pieredzi kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā. Kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā svarīgi ir veidot sabiedrības attieksmi, tieši tāpēc izvēlējāmies īstenot šo projektu. Pozitīva sabiedrības un kultūras pieminekļu īpašnieku attieksme, iedzīvotāju patriotisms un lepnums par kultūras un dabas mantojumu tikai veicinās šo objektu aizsardzību. Galvenie apdraudējumi kultūras pieminekļiem, kā arī dabas objektiem ir īpašnieku nevērīga izturēšanās pret tiem, to sagrūšana, nojaukšana, kā arī postījumi, ko var izraisīt atsevišķu sabiedrības indivīdu attieksme, kā arī tas, ka pilīs un muižās atrodas pagastu skolas, kas šobrīd tiek likvidētas, un nav zināms, vai un kā pašvaldība spēs uzturēt šos kultūras pieminekļus turpmāk pati, vai spēs atrast piemērotu saimnieku. Tāpēc ir jāskaidro iedzīvotājiem, ka jebkura mantojuma saglabāšana ir svarīga un nepieciešama sabiedrībai, tā kalpo, lai saglabātu vēsturisko pēctecību. Pirmais no pieturas punktiem, uz kuriem devās “Dzirkstele” ir Lejasciems, kura lielākā bagātība ir Gauja. Lejasciemietis Juris Zaķis, kurš ir autors grāmatai “Pie Gaujas iztekām”, labprāt atsaucās “Dzirksteles” uzaicinājumam doties nelielā “ekspedīcijā”.
Ekspedīcija Lejasciemā. Fotogrāfs: Gatis Bogdanovs. J.Zaķis uzsver, ka Gauja ir īpaša upe visā savā garumā. Tā ir ļoti daudzveidīga. Gaujai un tās ielejai ar savām ainaviskajām vērtībām un spēcīgo kultūrvēsturisko auru ir īpaša nozīme Lejasciema pagasta dzīvē. Pati upe, tās ieleja un piegulošā teritorija ar saviem dabas krāšņumiem, senajiem kultūras pieminekļiem un mūsdienās veidoto kultūrvidi ir uztverama kā vienota Gaujas ainavu telpa, ar ko var lepoties ne tikai novads, bet visa Latvija. Fotoreportāžu no ekspedīcijas var apskatīt internetā www.dzirkstele.lv, savukārt video “Dzirksteles” profilā sociālajā tīklā “Facebook.com”. Nākamā ekspedīcija būs jūnijā uz Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vietu, intervija ar skolotāju un vēsturnieku Jāni Zvaigzni, kas daudz pētījis traģiskos notikumus 1940.gadā. Informāciju sagatavojusi: laikraksta “Dzirkstele” galvenā redaktore Ginta Alberte.
Darbnīcas pedagogiem vadīs stāstniecības eksperti Māra Mellēna un Guntis Pakalns, skolēni strādās kopā ar Vidzemes stāstniekiem. Dienas gaitā paredzēts izbraukums ar kuģīti "MadeMarija", darbošanās Burtnieku muižas parkā un Vīsraga takā, caur stāstīšanas notikumiem iepazīstot apkaimes dabas, kultūrvēsturi un nemateriālo kultūras mantojumu. Stāstu klausīšanās un stāstīšana neformālos apstākļos, ārpus ierastās mācību vides, kalpo par vienu no daudzveidīgām mācīšanas formām, kas ne tikai paplašina skolēnu zināšanas, bet arī spēj radīt emocionālo fonu – līdzpārdzīvojumu stāstam, prieku par savu uzdrīkstēšanos, par iegūtu interešu draugu. Nodarbībās piedāvājam interesantu un daudzveidīgu apmācību programmu, kur iecerēta gan savu balss iespēju apzināšana un izmantošana, gan runas ritma un melodiskuma vingrinājumi, gan iepazīšanās ar runas mākslas pamatiem, notiks mācīšanas un savstarpējas mācīšanās process. Ikviena dalībnieka vērtīgs ieguvums būs atgriezeniskā saikne, kad katram dalībniekam būs iespēja uzstāties un demonstrēt savas jauniegūtās zināšanas un prasmes. Īpašu vērtību apmācību procesam piešķir kultūrvēsturiskām, estētiskām un dabas vērtībām bagātā vide Burtnieku ezera krastā, kurā izvēlēts rīkot darbnīcas. Dalībnieku līdzmaksājums - EUR 10. Darbnīcas dalībnieku skaits ierobežots. Dalībniekus aicinām pieteikties līdz 3. jūnijam pa tālr. 29334028 – Agita, 29165815 - Agrita, vai rakstot uz e-pastu agitalapsa PIE gmail PUNKTS com. Tāpat, sestdien, 8. jūnijā, plkst. 19:00 Burtnieku kultūras centrā notiks projekta noslēgums - stāstu un danču vakars “Stāstus BURT man NIEKS!” (Visiem ieeja brīva). Muzicēs un dančus mācīs folkloras kopa “ORE”.
Projektu “Burtnieka Divdienis: stāstu un stāstītprasmes apguves darbnīcas skolēniem un pedagogiem” ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts meži fonda finansiālu atbalstu realizē biedrība TKIC "KasTe" un Vidzemes stāstnieku kopa. Notikumu atbalsta Burtnieku novada dome un Latvijas stāstnieku asociācija. Informāciju sagatavojusi: projekta koordinatore Agita Lapsa.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Koncertzāle “Cēsis” 1. jūnijā ar klasikas virsotnēm vērienīgi atzīmēs piekto gadadienu. Svētku vakara programmā gaidāms koncerts ar Pētera Čaikovska pirmo klavierkoncertu un Riharda Vāgnera operas “Valkīra” pirmo cēlienu, kā arī izcilā domātāja un mākslinieka Ilmāra Blumberga darbu izstāde.
Sestdien, 18. maijā, Koncertzālē “Cēsis” ar ierakstu zīmola Piano Classics jaunā tvarta “Rahmaņinovs. Šopēna variācijas. Dziesmu transkripcijas” prezentācijas koncertu viesosies pianists Georgijs Osokins. Programmas pirmajā daļā skanēs Domeniko Skarlati un Sergeja Rahmaņinova klavierdarbi, savukārt otrajā Georgijs pārsteigs ar Arvo Pērta un Fredrika Šopēna interpretācijām. Pēc koncerta būs iespēja jauno ierakstu iegādāties, kā arī saņemt pianista autogrāfu.
Sestdien, 25. maijā, Alūksnē pulcēsies vairāk nekā 4000 bērnu no visiem Latvijas reģioniem tautas deju festivālā “Latvju bērni danci veda”. Sakarā ar tik liela dalībnieku skaita ierašanos pilsētā, būs apgrūtināta satiksme, tādēļ autovadītājus šajā dienā aicinām būt īpaši uzmanīgiem.
No 23.līdz 27.maijam Valmierā ar dažādiem atceres pasākumiem tiks atzīmēta pilsētas atbrīvošanas no lieliniekiem 100.gadadiena un godināta Cēsu pulka Skolnieku rota, pieminot vēsturiskos notikumus un izrādot cieņu drosmīgajiem 1919.gada Cēsu pulka skolnieku rotas cīnītājiem, tajā skaitā vairāk nekā 70 skolēniem un studentiem no Valmieras.
Alojas novada pašvaldības Staiceles Lībiešu muzejs “Pivālind” no 2019. gada 10. maija līdz 30. novembrim īsteno Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas projektu “Zem ozola kuplajiem zariem… zaļumsvētku vietas un svinēšanas tradīcijas Staiceles apkārtnē”.
Smiltenes, Valkas un Strenču novadu laikraksts “Ziemeļlatvija” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes kultūras programmas atbalstu šogad gatavos rakstu sēriju par dabas vērtībām aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”.
2019. gadā aprit 100 gadi kopš Cēsu bibliotēkas dibināšanas. Šim zīmīgajam notikumam veltīts izstāžu cikls “Cēsu bibliotēkai 100”, kas atspoguļo bibliotēkas vēsturi Cēsu pilsētas un Latvijas vēstures kontekstā.
Arī šogad Lubāna mitrāja informācijas centrs, sadarbībā ar brošūras „Lubāna ezera noslēpumi” saimniekiem, organizēs „Lubāna ezera Ceļotāju dienu 2019”, kas norisināsies 6.jūlijā. Ceļotāju dienas ietvaros ikvienam dabas baudītājam, aktīvās atpūtas cienītājam un kultūras mantojuma baudītājam būs iespēja sajust un pieredzēt Lubāna ezera sniegtās bagātības!
Maijā sākusies „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019" projektu pasākumu īstenošana - programma ir ļoti bagātīga un daudzveidīga, kur katram iespējams atrast sev interesējošus notikumus. 
Latvijas vēstures materiālu krātuve un novadpētniecības platforma Historia.lv, sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Vecpiebalgas “Vēveros” 2019.g. 29.–30. jūnijā rīko novadpētnieku mācības-semināru ar lauka praksi.
Gulbenes novada bibliotēka guvusi atbalstu projektam “Stāstu talka” Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā kultūras projektu konkursā “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”.
Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA informē, ka 22. maijā projektā "PIE AVOTA IR JĀATGRIEŽAS. Veltījums Broņislavas Martuževas 95.dzimšanas dienai" notika pasākums "Mūzikas un mākslas plenērs "Dārziņos"".
Naukšēnu novada Ķoņu bibliotēkas projektā "Ķoņu dārgumus meklējot" paredzētas dažāda veida aktivitātes – izzinošas nodarbības, kurās centīsimies saprast, KAS var būt vietas vērtība pašu iedzīvotāju un ceļotāju acīs, ģenerēsim idejas, KO paši vēlamies redzēt, izzināt un attīstīt, domāsim, KĀ atrast, fiksēt un veidot aizraujošus stāstus, iedvesmosimies no citu pieredzes, dosimies kopīgos izziņas piedzīvojumos.
Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola pastāv kopš 1986. gada 6. septembra. Skolai ir bijušas vairākas ēkas, kurās tā ir darbojusies vairāk kā 30 gadu pastāvēšanas laikā, līdz 2016. gada 6. septembrī, skolas pastāvēšanas 30 dzimšanas dienā, tikām pie mūsu jaunās mājvietas – vēsturiskās ēkas Br. Kaudzīšu ielā 10, kas līdz tās rekonstrukcijas brīdim ir kalpojusi kā ārstniecības pakalpojumu sniegšanas vieta. Kā dakteru māja tā tika uzbūvēta 1875. gadā, vēl muižas laikos, un līdz pat 2014. gadam ir bijusi saistīta ar medicīnu.
Pasakā “Sarkangalvīte un vilks”, Apvienotajā karalistē, Rīgas Centrāltirgū un citos tirgos, uz parka soliņiem un pa blokmāju logiem, poliklīnikās, tramvajos, teātru zālēs, piemājas dārziņā un manā virtuvē - galvenajā lomā vecmāmiņa.
Raunas novada Drustu pagasta Auļukalnā bērni un jaunieši varēs iepazīties ar Auļukalna nosaukuma vairākiem skaidrojumiem, apskatīt dižkokus, izzināt dažādu laikmetu liecības kungu namā un piedalīties auļu ritma darbnīcā.
Naukšēnu Cilvēkmuzejs kopā ar fotogrāfi Elīnu Kursīti sācis darbu pie projekta "Vidzemes dzīvie atmiņu stāsti". Vairāku mēnešu garumā kopā ar fotogrāfi tiks apbraukāti novada iedzīvotāji. Uzsvars tiks likts uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Gada beigās no fotogrāfijām un stāstiem tiks izveidota izstāde. Nākotnē stāsti ar fotogrāfijām tiks papildināti.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par kultūras, kā arī dabas mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, laikrakstā “Dzirkstele” (Gulbenes novads) ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes kultūras atbalstu tiks publicēta 16 rakstu sērija, iepazīstinot ar kultūras un dabas mantojuma pērlēm Gulbenes novadā, kas pieder gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, arī pašvaldībai.
Biedrība TKIC "KasTe" un Vidzemes stāstnieki 8. jūnijā Burtniekos rīko stāstu un stāstītprasmes attīstīšanas darbnīcu skolēniem un pedagogiem “Burtnieku Divdienis”, kas noslēgsies ar atklātu stāstu un danču vakaru visiem interesentiem Burtnieku kultūras centrā.