.png)
|
Arhīva kalendārs
Koncerta klausītāji tiks iepazīstināti ar Vidzemes komponistu Marģera Zariņa, Ingmāra Zemzara, Emila Dārziņa, klasikas komponistu Mīteļa, Baha, Hendeļa un igauņu izcilā komponista Arvo Perta skaņdarbiem ērģelēm, čellu duetam un tenoram. Tiks pievērsta uzmanība Limbažu resursam - izcilām vairāk kā 120 gadus senām ērģelēm, kā arī turpināta 2018. gadā aizsāktā ērģeļmūzikas un klasiskās mūzikas koncertu tradīcija. Limbažu Sv.Jāņa baznīcā koncerti notiek regulāri – 4 līdz 6 reizes gadā. 1.augustā koncertēs mūziķi - Aigars Reinis (ērģeles), čellu duets Pēteris Ozoliņš un Emīlija Rozenšteina, un tenors Mārtiņš Zvīgulis.
Koncertu atbalsta Latvijas Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas valsts meži. Informāciju sagatavojusi: Ingrīda Briede.
Raksta centrā būs pēdējo gadu sabiedrības ierosmes, kurām pateicoties Jura Neikena piemiņa un viņa atstātais radošais mantojums Vidzemē joprojām ir dzīvi un aktuāli, apliecinot Teodora Zeiferta reiz rakstīto: „Viņš piegāja tautai savos rakstos un visā savā darbībā tik tuvu, kā reti kāds viņa laikā.” Rakstā varēs lasīt par to, kā tapa un šajā laikā attīstījusies Jurim Neikenam veltītā ekspozīcija Dikļu kultūras namā „Straumes”, kuru rotā arī ilgi arhīvos meklētais un pēc fotoattēliem atjaunotais 1864. gada Dikļu Dziedāšanas biedrības karogs. Jura Neikena vārdā nosauktās Dikļu pamatskolas skolotāja, Dikļu draudzes vadītāja un Dikļu Dziedāšanas svētku ekspozīcijas vadītāja Inita Hihalovska vedīs ekskursijā pa Neikena vietām Dikļos – no Dikļu evaņģēliski luteriskās baznīcas, kur viņš reiz kalpojis kā mācītājs un kur vēl tagad apskatāma viņam par godu 1922. gadā uzstādītā piemiņas plāksne, līdz Neikenkalnam un Dabas koncertzālei Mazbriedes ‒ Latvijā vienīgās pret sauli tekošās upes ‒ krastā.
Dikļu Dziedāšanas svētku ekspozīcijas vadītāja Inita Hihalovska demonstrē pēc fotoattēliem atjaunoto 1864. gada Dikļu Dziedāšanas biedrības karogu. Foto: T. Subhankulovs. Informāciju sagatavoja: Anita Bormane.
Plenēra dominante šoreiz – ainavu glezniecība. Kāda būs šī plenēra īpatnība? Esam uzaicinājuši piedalīties pieredzējušus profesionālus māksliniekus, kuri, paši strādājot plenērā, dalīsies pieredzē un vadīs diskusijas. Viena no gleznotājām, kuras darbi zināmi daudziem ainavu cienītājiem, būs Vita Merca: “Kas jādara tieši man? Kur ir mans ceļš? Kā sevi atrast, pilnveidot un sasniegt garīgo dziļumu? Vecmeistariem īstais ceļš sākās ar dabas studēšanu. Daba bija izziņas un iedvesmas avots. Nekas labāks par iešanu dabā nav izdomāts. Atslēga ir dabas vienreizīgumā, jo nekad neredzot, nedzirdot un nepārdzīvojot nevar sajust ne dabas noslēpumainību ne nianšu bagātību. Atrodoties dabā mākslinieks ir spiests sevi disciplinēt. Vērot. Galvenais spēt kaut daļiņu no tā visa ātri fiksēt. Tāpēc vajadzīga liela pieredze un zināšanas kā to izdarīt. Plenērs dod iespēju to attīstīt. Latviešu tonāli telpiskajā glezniecībā ir spilgti piemēri kā mākslinieki strādājuši dabā, piemēram, vecmeistars Jānis Valters, pēc tam vēlāk Bruno Vasiļevskis. Eiropas kontekstā var pieminēt Gustavu Klimtu.” “Vidzemes novads, tāpat kā citas Latvijas malu malas, ir bagāts ar daudzām nozīmīgām kultūrvēsturiskām personībām. Izņēmums nav arī Mālpils, kuras vārds un vēstures notikumi uz laiku laikiem būs saistīti ar vairākām ievērojamām dzimtām, no kurām sazarotākās, iespējams, ir divas – Lūkinu un Skulmju dzimta. Iecerētajās pārrunās vēlos savu stāstījumu veidot saistībā ar Dailes teātri un tā vēsturi. Abas Mālpils dzimtas laiku lokos visciešākā veidā bijušas saistītas ar to un šeit var vilkt daudzas paralēlēs, kuras krustojas, mijas un viena otru papildina. Pārrunu aktualitāti redzu un saistu ar nozīmīgu, lielu personību nepieciešamību, jēgpilnu darbu mākslā un dzīves norisēs. Un, neraugoties uz lielo darbu, pienākumu apjomu nekad neaizmirsa savas saknes, kas cieši ieaugušas Mālpilī,” par to mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne. Savukārt pieredzējusī gleznotāja Silvija Meškone dalīsies pārdomās par to, ar ko atšķiras dekors no glezniecības, kā veidojas gleznieciskā telpa un kas ir amatnieks, mākslinieks, personība mākslā…
Informāciju sagatavoja: Mākslinieku biedrības Sidegunde valdes priekšsēdētāja Helēna Medne
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šajā gadā Limbažu Sv. Jāņa baznīcai svin 340 gadu jubileju. Jubileja tiks svinēta arī ar vairākiem koncertiem, tai skaitā ar jauniešu kora "Balsis" koncertu 12. jūlijā un 
Pirmdien, 29. jūnijā, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes un vēsturnieces Anitas Bormanes rakstu par Jura Neikena (1826-1868) – latviešu Dziesmu svētku tēva – radošā mantojuma kopšanu un iedzīvināšanu Vidzemē, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.
Jau septiņpadsmito reizi Mālpilī notiks mākslinieku biedrības Sidegunde rīkotais mākslinieku plenērs. Visu šo laiku tā pastāvīgais atbalstītājs ir bijusi Mālpils novada dome, bet jau ceturto gadu šo iniciatīvu līdzfinansē Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētā Vidzemes kultūras programma. Par to liels paldies!