Arhīva kalendārs

Cēsu pils dienvidu tornī, apsekojot vairākus gadsimtus nepieejamo vītņu kāpņu telpu, uz kāda akmens atrasts unikāls 16. gadsimta otrajā pusē ieskrāpēts uzraksts. Šis ir senākais un kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgākais akmens virsmā iegrieztais vēstījums, kas saglabājies Cēsu pilī. Latīņu un vācu valodā rakstīto tekstu jau daļēji izdevies atšifrēt.

Pagājušajā nedēļā vēsturnieks Gundars Kalniņš pa šaujamlūku ieplūstošajā pievakares gaismā uz kāda akmens pamanīja iepriekš nezināmu ieskrāpējumu – rūpīgi iegravētu ģerboņa vairogu. Tam apkārt iegriezti iniciāļi WKVA, kas lasāmi arī akmens vidusdaļā. Ģerboņa vairoga centrā izveidota īpašuma jeb māju zīme. Viduslaikos pilsētu namnieki šādas rūnām līdzīgas zīmes lietoja kā sava veida ģerboņus. Ar māju zīmi īpašnieks marķēja savas vērtīgās mantas un to lietoja arī kā parakstu un zīmogu. Dekoratīvā vairodziņa forma raksturīga 16. gadsimta otrajai pusei.

Līdzās ģerboņa vairogam uz akmens virsmas atklājās laika gaitā padzisušas, taču vēl salasāmas teksta rindas. Izlasīt ieslīpo uzrakstu akmens labajā pusē izdevās jau pirmajā vakarā. Latīņu valodā rakstītās rindas ir fragments no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem: “Si Deus pro nobis quis contra nos” jeb “Ja Dievs par mums, kas būs pret mums”.

 Zem ģerboņa vairoga gotiskajā šriftā ieskrāpēta divrinde vācu valodā. Grūti salasāmā teksta precīzs atšifrējums vēl veicams turpmāko izpētes darbu laikā, bet tā būtību vēsturnieki šobrīd skaidro kā vēlējumu paļauties uz Dievu nenovēršamas nelaimes brīdī.

 Abu vēstījumu saturs vedina domāt, ka iegriezumi tapuši kāda saspīlējuma apstākļos, iespējams – pils aplenkuma laikā. Cēsu pils pirmo aplenkumu pēc 300 miera gadiem piedzīvoja 1577. gadā. Šī Livonijas kara laika epizode vēstures annālēs iegājusi kā viens no traģiskākajiem notikumiem 16. gadsimta Eiropā. Piecas dienas krievu smagā artilērija grāva pils mūrus, līdz aplenktie, nevēlēdamies krist cara Ivana IV Bargā gūstā, paši uzspridzinājās ar šaujampulveri. Traģēdijā gāja bojā vairāki simti livoniešu, kas varenajā Cēsu pilī bija cerējuši rast drošu patvērumu.

 Gravējuma tehniskais izpildījums un dziļums norāda, ka akmens virsmā ieskrāpējumi veidoti ar smailu dzelzs rīku. Uzraksta autors, šķiet, izmantojis nazi, pārlieku nesatraukdamies, ka cietais akmens notrulinās tā duramo galu.

 Šobrīd tikai īpašā apgaismojumā saskatāmais teksts tā tapšanas laikā bijis krietni uzkrītošāks.  Akmeni, uz kura veidoti iegriezumi, tāpat kā pārējās torņa iekšsienas, savulaik klāja kaļķu balsinājums. Kontrasts starp balto apdares virsmu un iegriezuma līnijās atsegto dolomītakmeni bijis pietiekami liels, lai uzrakstus varētu viegli izlasīt pat torņa telpās valdošajā pustumsā.

 Cēsu pils dienvidu torņa pilnvērtīgu un visaptverošu izpēti pētnieki var veikt tikai kopš pagājušā gada, kad tornī atjaunoti starpstāvu pārsegumi un vītņu kāpnes. Par Garo Hermani sauktais tornis ir izcils viduslaiku militārās arhitektūras meistardarbs, kura atvēršana apmeklētājiem paredzēta jau tuvākajā laikā.

Kopš sestdienas, 20. jūnija, Igaunijas Ceļu muzejā Varbuses pasta stacijā apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kas aktualizē atkritumu un pārmērīga patēriņa problēmu. To organizē Vides risinājumu institūts ar projekta WasteArt partneriem no Latvijas un Igaunijas.

Starptautiskā izstāde 17 mākslinieku sastāvā atgādina, ka atkritumi pēc to izmešanas neizgaist. Tie krājas milzīgos kalnos un nesadalās vēl simtiem gadu. Izstāde rosina Latvijas un Igaunijas iedzīvotājus pārdomāt savus ikdienas lēmumus, mazināt saražoto atkritumu daudzumu, kā arī apsvērt atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējas.

Igaunijas ceļu muzejs ir jau piektā ceļojošās izstādes pieturas vieta, kurā apskatāmi starptautiski atzītu mākslinieku darbi, kas radīti no atkritumos iegūtiem materiāliem. Mākslas darbi variē no diskrētām vīzijām un publiskas nepakļaušanās līdz pat metafiziskām pārdomām, dokumentāliem attēlojumiem un praktisku risinājumu meklējumiem. Piedāvājot dažādu mākslinieku interpretācijas par atkritumos iegūto materiālu izmantošanas iespējām, izstāde aicina apmeklētājus paraudzīties uz atkritumiem no cita skatu punkta – kā uz materiālu un resursu jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanai.

Izstādes “PROM no acīm, PROM no prāta” norises vietas Igaunijā (Tartu dabas māja, Kondas naivās mākslas centrs, Igaunijas Ceļu muzejs) izvēlējās un koordinēja mākslinieku rezidence MoKS. Viņi atlasīja tādas lokācijas, kur sasniedzama plaša un daudzveidīga auditorija, lai pēc iespējas plašākai sabiedrībai nodotu vēstījumu par pārmērīgo patēriņa kultūru Latvijā un Igaunijā, kā arī rosinātu cilvēkus pārvērtēt savus ikdienas lēmumus.

Izstādē piedalās sekojoši mākslinieki:

Varvara un Mars (EE); Jākobs Kirkegārds (DK); Marta Murats (EE); Kiwa (EE); Ansis Starks (LV); Andrē Avelas (NL/PT); “Mikroklimatu laboratorija” Annehīne Meijera & Gerts Jans Gerlačs (NL); Johanna Lorengele (DE) un Gatis Kreicbergs (LV); Ieva Krūmiņa (LV); Džeraldīne Huarez (SE/MX); Džastins Tailers Teits (CA); Vilems Boels (BE); Timo Tots (EE); Elēna Redaellī (NO/IT).

Izstāde Igaunijas Ceļu muzejā Varbuses pasta stacijā būs atvērta līdz 30. augustam, tālāk tā ceļos uz Tallinas ielas kvartālu Rīgā.

Izstāde apmeklētājiem atvērta Igaunijas Ceļu muzeja darba laikā – no otrdienas līdz svētdienai, plkst. 11.00 līdz 19.00. Ieeja bez maksas. Vairāk par Igaunijas Ceļu muzeju šeit.

Vairāk par izstādi un aktualitātēm iespējams uzzināt projekta WasteArt Facebook lapā, Instagram kontā un YouTube kanālā.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

--

Izstāde tapusi projekta “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65 ietvaros, ko finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un projekta partneri. Izstādē izmantotie atkritumi sagādāti ar Poligona “Daibe”, Swedbank Igaunijā, Latvijas un Igaunijas vietējo kopienu atbalstu.

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.

Par Vides risinājumu institūtu:

Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. Kopš 2013. gada VRI ir Cēsu Vecā alus brūža īpašnieks un saimnieks. VRI tajā attīsta Zinātnes un mākslas centru “Brūzis” – starptautisku platformu zinātniekiem, māksliniekiem, inženieriem un citu jomu speciālistiem, kas kopīgiem spēkiem risinās kompleksas vides problēmas un veidos nākotnes attīstības scenārijus.

Informāciju sagatavojusi:

MAGDA JĒGERE

Vides risinājumu institūts

Institute for Environmental Solutions

WasteArt komunikācijas speciāliste

magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv

+371 25676836

www.videsinstituts.lv