.png)
|
Arhīva kalendārs
Pēcpusdienā tornī skanēs metāla pūšamo instrumentu kvinteta “Rīga” (A. Pogrebņaks - pirmā trompete, R.Šiliņš - otrā trompete, D. Tarasovs - mežrags, E. Šķetris - trombons, R. Brants - tuba), mūzika. Ansambļa repertuārs ir plašs un daudzveidīgs, no baroka līdz pat džezam. Plkst. 17.00 pagalmā muzicēs grupas “Dzelzs vilks” harizmātiskais mūziķis Juris Kaukulis un Kaspars Tobis. Pēc koncerta viduslaiku pavārmākslas gudrībās dalīsies “latvju saimniece” Ilze Briede. Vakarpusē pilsdrupās viesosies ceļojošais cirks un ielu muzikante Evelīna Krama, būs iespēja kopā padziedāt un ievingrināt kājas ballītei. Plkst. 21.00 kā jau pilsdrupās ierasts - balle, muzicēs grupa “Kreisais pagrieziens”, kapela “Sudmaliņas”.
“Viduslaiku elpa Ērģemes pilsdrupās” tiek organizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Ieeja 5,- EUR, bērniem līdz 13 gadiem ieeja bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Vasara – kāzu laiks! Viesu namā “Astras” Adele un Lukass rīko savas kāzas. Tās norisināsies 80. gadu stilā, lai viņu vecāki varētu sajusties kā savā jaunībā. Adeles sapnis ir, lai tēvs ved viņu pie altāra. Ir tikai viena ķibele – Adele nezina, kurš no diviem kandidātiem ir viņas tēvs. Izrādē tiks atskaņotas populāras latviešu dziesmas, ko iedziedājuši “Volatus” dalībnieki. Izrādes scenāriste un režisore: Lara Merca. Skaņu režija un apskaņošana: Ilona Berga, Igors Elksniņš. Lomās: Laura Semuča, Jānis Karselis, Dina Buša, Modris Kokins, Jānis Balodis, Lāsma Gredzena, Juris Ošiņš, Paula Žuga, Ilze Gulbe, Dzintars Francis, Inga Vestfāle, Lauris Starikovs, Anda Čukure, Juris Gudins, Inita Jurgenberga, Maija Zālamane, Mārīte Leimane, Mudīte Bērziņa. Ieeja: 5 eiro. Biļetes būs iespējams iegādāties pirms izrādes sākuma. Informāciju sagatavoja:
Ieeja par ziedojumiem. Visi laipni aicināti! Uz tikšanos Rožkalnos! Plašāk par “Rožkalniem” var uzzināt mājaslapā www.camphillrozkalni.lv. Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions un VAS “Latvijas valsts meži”. Informāciju sagatavoja:
Tie būs – 1. Garais dūriens – piezīmju grāmata ar zīmuli, vienlaidus ādas vākos; Dalībnieki apgūs grāmatsiešanas pamatus, izgatavotie darbi paliks dalībnieku īpašumā. Projektu „Grāmatsējēju vasaras skola” īsteno biedrība TKIC „KasTe”. Informāciju sagatavoja:
“Mūsu laikā radīta mūzika rod jaunus ceļus un meklē jaunas idejas, mūzikas rakstības veidu, vēl nepielietotus izteiksmes līdzekļus. Šādu skaņdarbu atskaņojums un interpretācija ir saistoša un aizraujoša gan mūziķiem, gan klausītājiem. Katrs jauns opuss zināmā mērā ir izlaušanās no pazīstamām, vispārzināmām un drošām pozīcijām, radot atšķirīgas mūzikas formas, iezīmējot nākotnes vīzijas. To, kā mūsdienu komponistu mūzika sasaucas ar klausītāju šī brīža iekšējām sajūtām un pasaules redzējumu, vēlamies atklāt un sajust šī gada festivālā. Mainīt priekšstatus, būt mūsdienu mūzikas procesu vidū, atvērties jaunām idejām, jaunai mūzikai - tāds būs astotais Čello Cēsis,” šī gada festivāla ideju atklāj Koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.
Festivāla “Čello Cēsis” atklāšanas koncerts “Izlaušanās” gaidāms piektdien, 16. septembrī, un ir iecerēts kā izlaušanās ārpus nospraustām žanru robežām. Aicinām baudīt jaunu skanisko meklējumu iedvesmotu programmu - komponists Sergeja Prokofjeva mazdēls, Londonā dzīvojošais komponists, mūziķis un producents Gabriels Prokofjevs, kopā ar latviešu čellistu Valteru Pūci un Sinfonietta Rīga stīgu ansambli atskaņos savu orģinālmūziku čellam, elektronikām un stīgu ansamblim. Ierakstu studijas Nonclassical un Club Night dibinātājs Gabriels Prokofjevs ir mūzikas žanru robežpārkāpējs - viņa radošā darbība balstās uz rietumu klasiskās mūzikas pamatiem, taču šos ietvarus talantīgais mūziķis drosmīgi lauž un sintezē ar elektronisko mūziku, dažādiem populāriem underground virzieniem un skaņveides paņēmieniem, radot oriģinālus skaņu celiņus un partitūras. Koncertā Cēsīs dzirdēsim mūziku no Prokofjeva jaunā albuma “Breaking Screens”, ko mūzikas kritiķi raksturo kā “… izcilu dāvanu elektroniskās mūzikas cienītājiem, kuri interesējas par klasisko mūziku, un klasikas mīļotājiem, kurus intriģē elektroakustiski meklējumi”. Līdzās skanēs arī senāk tapusi komponista deju svīta čellam “Cello Multitracks” čellam solo un virtuālam ansamblim astoņu čella partiju vairāku celiņu ierakstā un fragmenti no laikmetīgā baleta “Kliedziens”. Čellistam Valteram Pūcem šī būs gaidīta atkal satikšanās ar Gabrielu Prokofjevu un viņa daiļradi, jo abu mūziķu sniegumā “Cello Multitracks” tika atskaņots 2014. gadā Koncertzāles “Cēsis” atklāšanas notikumu programmā. Festivāla turpinājumā sestdien, 17. septembrī, dienas koncertā plkst. 14.00 “Čello ritmico. Mūzika ar enerģiju” spožākais jaunās paaudzes lietuviešu čellists Gļebs Pišņaks, viens no vadošajiem latviešu perkusionistiem Guntars Freibergs un Lietuvas sitaminstrumentu spēles leģenda Pāvels Ginters klausītājiem dāvās ekspresīvu un daudzšķautņainu koncertprogrammu, kuras centrā ir čella un sitaminstrumentu saspēle. Koncerta ievads iecerēts ekspresīvi dinamisks, kur lietuviešu komponista Anatolijus Šenderovas 1992. gadā rakstītajai Sonātei Čellam un sitaminstrumentiem sekos ritmiski azartiskais izraēļu komponista Avner Dorman darbs perkusiju duetam Gyro, liekot ieskanēties austrumu tautas mūzikas ritmiem un avangardam. Programmas vidusdaļa aizritēs emocionāli intīmākā gaisotnē, ko aizsāks leģendārā igauņu skaņu meistara Arvo Pērta darbs Fratres pārlikumā čellam solo un diviem sitaminstrumentālistiem. Pārejot uz koncerta finālu, izskanēs tango karaļa Astora Pjacollas cikls Histoire du Tango un vēl viens Šenderova darbs - orientālās mūzikas intonācijām bagātais Two songs of Sulamith. Koncerta noslēgumā - dinamisks un enerģisks pašmāju komponista Platona Buravicka jaundarba ,,Laika konspersija – diviem sitējiem un čellam” pasaules pirmatskaņojums.
Ištvans Vardai, vairāku prestižu čella konkursu, tostarp Starptautiskā Čaikovska konkursa (2007) un ARD konkursa Minhenē (2014) laureāts, šobrīd sadarbojas ar tādiem pasaules meistariem kā Gidons Krēmers, Andrāšs Šifs, Jurijs Bašmets, Žans Eflams Bavouzē un Miša Maiskis, koncertējot uz lielāko Eiropas koncertzāļu skatuvēm. Viņa repertuārā līdzās kalsiskiem čellmūzikas opusiem ir daudzu ungāru komponistu skaņdarbi, tā iepazīstinot mūzikas klausītājus visā pasaulē ar ungāru mūzikas bagātību.
Koncertā skanēs Sofijas Gubaiduļinas darbs “Saules dziesma”, kas ir Asīzes Franciska dzejoļa “Saules himna” atainojums mūzikā. Tā ir lūgšana, kurā svētais pateicas visiem debesu un zemes spēkiem, māsai saulei un brālim mēnesim, un tās noslēgumā šis pateicības ceļš aizved pie māsas nāves. Diriģenta Kaspara Putniņa prāt, Asīzes Franciska tekstam ir ārkārtīgi liela simboliska nozīme un Gubaiduļinai ir izdevies piekļūt dziļākajai vēstījuma būtībai. Skaņdarbā čells ir Asīzes Franciska balss, bet koris, līdzīgi kā grieķu teātrī, rada noskaņu, iezīmē vidi, pauž attieksmi. Cēsīs Gubaiduļinas skaņdarbu dzirdēsim franču čellista Žana Gijēna Keirasa lasījumā. Šo lielisko mūziķi Latvijas klausītāji iepazinuši vairākkārt. Pēc dalības festivālā “Čello Cēsis” šī gada oktobrī Keirasa spēli varēs dzirdēt arī Rudens kamermūzikas festivālā, kas tikai apliecina Žana Gijēna Keirasa snieguma augsto novērtējumu. Noslēguma koncerta izskaņā dzirdēsim pazīstamā britu komponista Vona Viljamsa poēmas “Cīrulis augšupejošs” aranžējumu korim un vijolei. Darbs ir kā bezgalīgi skaists dabas ainavas gleznojums, kas izceļ vijoles, kā mūzikas instrumenta, iespējas un smeldzīgo, dziedošo balsi – šajā vakarā tā būs Paulas Šūmanes vijoles balss. Neaizmirstot par pašiem mazākajiem klausītājiem, svētdien ģimenes ar bērniem tiek gaidītas uz muzikālu zīmējumu teātra izrādi “Čellino ceļo”. Festivāla jaunais varonis Čellīno ir noskaņojies doties ceļojumā, kurā viņu sagaida neiepazīta fantāzijas, krāsu, dejas ritmu un mūzikas aizraujošā pasaule. Čellīno lomā iejutīsies čelliste Guna Šnē, ceļojuma pavadonis un režisors Varis Klausītājs. Biļetes nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilsesuparadize.lv. * Izmantotas Koncertzāles "Cēsis" un mākslinieku publicitātes fotogrāfijas. Informāciju sagatavojusi:
Savvaļā gaidāmi koncerti – Nielslens Lielsliens, Latvijas Radio kora solisti un Gordona čellu oktets
8. jūlijā, piektdienā, notiks mūsdienu tautas mūzikas grupas “Nielslens Lielsliens” un balafonistes Vijas Annas Moores koncerts, kurā tiks pirmatskaņots mūziķu kopīgi veidots dziesmu cikls “Negaidīti varoņi”. Ansambļa solists ir Klāvs Kalnačs, zināms arī no grupas “Židrūns”, viens no tuvākajiem Savvaļas kaimiņiem un rīkotāju ieskatā viens no talantīgākajiem dziesminiekiem Latvijā. 23. jūlijā šovasar tapušajā izstāžu paviljonā Pelēkais kubs gaidāms 12 Latvijas Radio kora solistu un perkusionista Mika Čavarta koncerts, kuru producē Sigvards Kļava. Programmā, kas īpaši pielāgota Pelēkā kuba unikālajai akustikai, iekļauti Andreja Selicka, Džona Keidža, Santas Ratnieces un Arvo Perta skaņdarbi. Savukārt 13. augustā sadarbībā ar Miku Magoni tiek rīkots amerikāņu minimālisma komponista Maikla Gordona skaņdarba “8” Latvijas pirmatskaņojums. Visi pasākumi – tāpat kā Savvaļas izstāde ikdienā – jebkuram apmeklētājam pieejami bez maksas. Šobrīd Savvaļas Pelēkajā kubā iekārtota izstāde “Skits”, kuru veidojis Andris Eglītis, Sabīne Vernere, Elīna Silova un Aleksejs Beļeckis, līdzās tam joprojām skatāma brīvdabas izstāde, kurā mežonīgas dabas teritorijā atrodami vairāki desmiti mākslas darbu. Plašāka informācija pieejama mājaslapā savvala.lv. Savvaļa atrodas Vidzemē – starp Drustiem un Jaunpiebalgu, tuvumā Gatartai. Tur nokļūt var gan ar auto (meklējot “Savvaļas izstādi” navigācijas aplikācijās), gan autobusu, braucot līdz pieturai “Jaundrusti”. Pasākumu norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā Vidzemes kultūras programma un fonds VV Foundation. Informāciju sagatavojis:
Projekts nodrošina divkāršu zināšanu pārnesi – profesionālie pedagogi ne tikai audzina dalībniekus, bet arī jaunos pedagogus, JVLMA studentus, mācot pedagoģisko un profesionālo pieredzi. Radošās idejas mūzikā tiek realizētas koncertos, kuri notiek kultūrvēsturiskā vietā – pie Jāzepa Vītola memoriālā muzeja „Anniņas”. Projekts veicina vietējās sabiedrības iesaisti kultūras procesu veidošanā un dod būtisku ieguldījumu Vidzemes kultūrtelpas stiprināšanā, kā arī bērnu un jauniešu veiksmīgu iesaisti kultūras procesos, sniedzot kvalitatīvu izglītību. Ikviens mīļi gaidīts Gaujienas Vītolsvētku koncertos 22. un 23. jūlijā! Ar VKKF atbalstu Vītolsvētku īpašie viesi - jauniešu koris "Kamēr....", kuri uzstāsies ar savu programmu, kā arī vienosies kopīgā korī ar radošā mūzikas nometne "Vītolēni" kori un Latvijas amatierkoriem. Bet nometnes "Vītolēni" bērnu kora un orķestra izpildījumā skanēs komponista un diriģenta Andra Riekstiņa "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties" pirmatskaņojums.
Pasākumus atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions un VAS “Latvijas valsts meži”. Informāciju sagatavojusi:
Festivālā Valmieras novadu pārstāv Mazsalacas lietišķās mākslas meistari un piecas folkloras un tautas mūzikas kopas – Matīšu Tautas nama folkloras kopa “Pūrs” (vadītāja Patrīcija Siliņa), Rencēnu Kultūras nama folkloras kopa “Rota” (vadītājs Valdis Meijers), Sēļu Tautas nama tautas mūzikas kopa “Sēļu muižas muzikanti” (vadītāja Iveta Dukaļska), Ķoņu Tautas nama folkloras kopa “Dzīne” (vadītāja Dace Zāģere) un Jērcēnu Tautas nama folkloras kopa “Mežābele” (vadītāja Arta Šomase). Minētie kolektīvi 8. jūlijā Rīgā piedalīsies Dzīvā kultūras mantojuma darbnīcās no Vērmanes dārza līdz Brīvības laukumam, Folkloras programmā, kā arī Sadziedāšanās Brīvības laukumā, bet 9. jūlijā – Novadu dienas aktivitātēs Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Festivāla “Baltica” ietvaros norisināsies Dzīvā mantojuma darbnīcas, kurās ikviens varēs iepazīt Latvijas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautās vērtības, tostarp Mazsalacas rakstaino dubultcimdu adīšanas prasmes. Ar rakstaino dubultcimdu darināšanas prasmēm 8. jūlijā Vērmanes dārzā interesentus iepazīstinās Mazsalacas lietišķās mākslas meistari Evija Nagle, Gaļina Birkava, Gunta Jēkabsone un Māra Mistre. Jāpiebilst, ka Mazsalacas Kultūras centrā 15. un 16. jūlijā notiks praktiskais seminārs “Rakstisko dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā”, savukārt no 15. jūlija līdz 26. augustam būs skatāma Mazsalacas Kultūras centra Tautas Lietišķās mākslas studijas “Mazsalaca” izstāde “Dubultcimdi”. Plašāka informācija par festivālu “Baltica”: www.festivalbaltica.com. Informāciju sagatavoja:
Simpozijam būs atvēlēta festivāla pirmā diena, tā sāksies Ļaudonas kultūras namā ar Baltijas valstu un Ukrainas etnomuzikologu un folkloristu - Ivetas Tāles, Egles Kašetienes (Eglė Kašetienė), Marionas Selgalas (Marion Selgall) un Viras Ibrjamovas-Sivorakšas (Vira Ibryamova-Sivoraksha) lekcijām un meistarklasēm, bet noslēgsies vakarā Sāvienas pilskalna apkārtnes ainavā, simpozija dalībniekiem izzinot tās akustiskās īpatnības un praksē pielietojot dienas laikā iegūtās zināšanas un iemaņas latviešu, lietuviešu, igauņu un ukraiņu tradicionālajā āra dziedāšanā.
Akustiskais koncerts notiks 5. augusta vakarā Sāvienas pilskalnā un tā tuvējos pakalnos un mežos, kā arī Līnīša un Raudīša ezeru krastos. Festivāla dalībnieki, atbilstoši āra dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijām savstarpēji sadziedoties un saspēlējoties, veidos mainīgu skanisko ainavu, kuru papildinās putnu dziesmas un citas dabas skaņas. Koncerta apmeklētāji varēs klausīties koncertu, pārvietojoties pa pilskalna apkārtni un izvēloties kādu piemērotu vietu mūzikas baudīšanai. Bez dziedātājiem koncertā piedalīsies arī muzikanti, kuri spēlēs tradicionāli brīvā dabā bieži spēlētus mūzikas instrumentus – āžragus, taures, dūdas un bungas. Klausītāji dzirdēs gan visu Latvijas novadu, gan arī igauņu, lietuviešu un ukraiņu pavasara un vasaras brīvā dabā dziedamās dziesmas. Koncertā piedalīsies Ļaudonas folkloras kopa “Driksnēni”, Madonas folkloras kopa “Vērtumnieki”, Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, Sēļu tradicionālās mūzikas grupa no Jēkabpils, tradicionālie muzikanti Eduards Klints un Jumis Ločmelis, kā arī simpozija ārzemju viesi.
Festivālu rīko grupa “Saucējas” un kultūras menedžmenta centrs “Lauska” ar Ļaudonas pagasta, Madonas novada, Valsts kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona un VAS “Latvijas valsts meži” atbalstu. “Festivāls radās kā loģisks turpinājums grupas “Saucējas” projektam par tautasdziesmu ieskaņojumu dabas akustiskajā vidē,” stāsta festivāla koncepcijas veidotāja folkloriste Iveta Tāle. “Tautasdziesmas, it sevišķi gadskārtu un darba ieražu dziesmas, visbiežāk dziedāja ārā – tīrumā, pļavā, mežmalā, kalnā, upes vai ezera krastā. Tur tās vislabāk skan un iederas. Agrāk nebija citu skaņas pastiprinātāju kā vien apkārtējā vide, un prasmīgs dziedātājs spēja izmantot savā labā apkārtējās ainavas akustiskās īpašības – “laist balsi” tā, ka to dzirdēja kilometriem tālu. Par to pārliecinājāmies arī pērnvasar rīkotajos albuma “Dabā” atklāšanas koncertos, no kuriem viens bija tieši Sāvienas pilskalnā. Tur ir liela akustiskās vides daudzveidība, īpaši spilgtas un skanīgas atbalsis.” Festivāls ievadīs Ļaudonas pagasta svētkus, un tā ietvaros 5. augustā varēs piedalīties arī citās aktivitātēs – pastalu meistardarbnīcā Ļaudonā un fotoorientēšanās sacensībās Sāvienas pilskalnā. Ļaudonas pagasta kultūras nama vadītāja Anna Anita Amata atzīmē: “Pērn pastaiga Sāvienas pilskalnā ar grupu “Saucējas” izvērtās par maģisku piedzīvojumu, tāpēc gribam turpināt šo tradīciju jau plašākā mērogā, pieaicinot arī citas grupas. Esam lepni, ka pagastam ir savs festivāls! Sāvienas pilskalns ir unikāla dabas un kultūrvēsturiska vieta, tāpēc vēlamies ar to vairāk iepazīstināt gan vietējos ļaudis, gan ciemiņus. Gaidīsim visus interesentus ciemos jau no 1. augusta, kad visu nedēļu Ļaudonas pagasta svētku “Sajūti Ļaudonu” ietvaros notiks dažādas aktivitātes.” Ieskats 2021. gada 6. augusta koncertā Sāvienas pilskalnā: https://www.youtube.com/watch?v=YYkXaahXxS8 Vairāk informācijas par festivālu: Grupas “Saucējas” Facebook lapā. Pieteikšanās simpozijam: https://ej.uz/dabā Simpozijā aicināti piedalīties visi interesenti. Dalība simpozijā un koncerta apmeklējums ir bez maksas. Pieteikšanās pastalu darbnīcai: Anita Amata (28348982). Par “Saucējām”: Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupu „Saucējas” jau no 2003. gadā apvieno kopīgs mērķis – apgūt un popularizēt latviešu tradicionālās dziedāšanas stilus un tehnikas, īpašu uzmanību veltot tām lokālajām tradīcijām, kurām raksturīga daudzbalsība. „Saucēju” repertuārā ir plaši pārstāvēti dažādi latviešu tradicionālās polifonijas veidi, kas sniedz priekšstatu gan par arhaiskās burdondaudzbalsības veidiem, gan dažādām vēlīnās izcelsmes daudzbalsības formām. Savas darbības laikā „Saucējas” sagatavojušas vairākas koncertprogrammas, kas veltītas atsevišķām Latvijas vokālās mūzikas tradīcijām. Grupa izdevusi piecus mūzikas albumus, no kuriem divi - „Dziediet, meitas, vokorā. Sēlpils un Vārnavas folklora” (2012) un “Dabā” (2021) saņēmuši Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” kā labākie tautas mūzikas albumi. Savukārt albums “Trīci, munu ustabeni” (2016) saņēmis Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks”. Vairāk informācijas: Vineta Romāne, 26454974, saucejas PIE gmail PUNKTS com
22. jūlijā no plkst. 11.00-11.45 un plkst. 12.00- 12.45 Smiltenes Kultūras centrā Ilustrācijas meistardarbnīca mākslinieces Rūtas Briedes vadībā pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem. Darbnīcas laikā kopā ar bērniem lasīsim grāmatu "Kaiju karalienes noslēpums" un veidosim iekarināmas kaijas no jūras kociņiem un zīmējumu, kurā kaiju uzzīmēsim un iedosim tai vārdu. Darbus eksponēsim un tie bērni, kas vēlēsies varēs par savu kaiju pastāstīt pārējiem. Pieteikšanās līdz 21.07.22 evita.rauza PIE smiltenesnovads PUNKTS lv 29. jūlijā Literārā meistardarbnīca rakstnieces Luīzes Pastores vadībā Smiltenes novada bibliotēkas, Bērnu apkalpošanas nodaļā, no plkst. 10.00-10.40 tiek aicināti pieteikties pirmskolas vecuma bērni (5-6 gadiņi), savukārt no plkst. 11.00-12.00 sākumskolas vecuma bērni. Radoša tikšanās ar rakstnieci, bērnu grāmatu sērijas "Mākslas Dalība darbnīcā un darba materiāli ir bezmaksas, taču dalībnieku skaits ir ierobežots – lūgums iepriekš pieteikties uz norādītajām e-pasta adresēm. Lūgums ierasties apģērbā, kuru nav bail nosmērēt, jo, iespējams, tiks strādāts arī ar krāsām. Projektu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas Valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Smiltenes Kultūras centr, Smiltenes novada Bibliotēka un Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvalde. Informāciju sagatavoja:
Organizatori komentē: "Šis ir mūsu pirmais mēģinājums pieskarties Vilhelmam Purvītim. Purvīša muzejs savu pastāvīgo ekspozīciju vēl veido, bet šī ir viena no iespējām iepazīt mākslinieku caur ceļojumu viņa tuvāko cilvēku lokā."
Izstāde tapusi ar Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas Valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Aktivitātes mērķis ir stiprināt ainavas vērtības apzināšanos sabiedrībā un dot iespēju piedalīties Latvijas digitālā ainavu atlanta veidošanā. Turpinot aktivitāti, kura norisinās visos gadalaikos, šajā vasarā tiek organizēta 4. (noslēdzošā) kārta, kurā aicinām jebkuru interesentu ArcGIS Online tiešsaistes vidē no 11. jūlija līdz 22. augustam iesniegt vasaras ainavu fotogrāfijas, raksturojot tās un izceļot to būtiskās vērtības.
Tāpēc, reaģējot uz aicinājumu dalīties ar vizuāliem mirkļa tvērumiem par “manu unikālo Latvijas ainavu”, aicinām domāt plašāk: ne tikai vizuāli estētiskās kategorijās un foto žanrā “dabas ainava”, taču arī: kā mēs uztveram apkārtni, kādi ainavas elementi izceļ kādu Latvijas vietu vai reģionu, kā cilvēki maina ainavu, iesaistās vietradē, kā stiprinās saikne starp cilvēku un vietu, veidojot vidi, kādā mēs labprāt vēlētos būt. Domāt arī par to, kas ir jums pieņemamais ainavu izmaiņu slieksnis, cik tālu noteiktas darbības apkārtnes izmainīšanā ļauj jums joprojām justies piederīgam vietai, justies tajā labi. Vai ir vēl tādi ainavas elementi, kas izteikti raksturo jūsu vietu un reģionu, palīdz uzsvērt identitāti un atšķirības, taču to pastāvēšana mainīgā pasaulē bez pašu apzinātas vēlmes tos uzturēt nenotiks. Fotogrāfijai ir nepieciešams norādīt uzņemšanas vietu, autoru (t.sk., norādot, vai piekrītat, ka autora vārds parādās publiski). Piedaloties akcijā, dalībnieks apstiprina, ka iesniegtā fotogrāfija var tikt izmantota Latvijas digitālajā ainavu atlantā ar atsauci uz autoru. Fotogrāfijas tiks uzglabātas ArcGIS Online vidē AREI organizācijas kontā. Iesniegšanas limits vienā reizē ir 5 fotogrāfijas. Lūgums ņemt vērā, ka foto augšupielādei ir noteikta maksimālā izšķirtspēja. Iesniedzot (augšupielādējot) fotogrāfiju, jānorāda 3-5 šīs fotogrāfijas atslēgas vārdi, kuri raksturo konkrēto unikālo ainavu un/vai izceļ tās vērtību un padara to īpašu. Sabiedrības iesaiste ir vajadzīga un ļoti svarīga, lai veicinātu ainavas vērtības apzināšanos un spēju ietekmēt ainavu kvalitātes mērķus. Vide mums apkārt mainās – gan pilsētā, gan laukos, gan dabā, ko veicina gan dabiskie procesi, gan cilvēku darbība.
Kopā ar dzejnieku Viku, daudzinot grāmatu kā izglītības pamatu pamatu un garīgās gaismas nesēju laiku laikos, viesojāmies Valmieras novada Sēļu pagasta bibliotēkā, kur senajā muižas ēkā mūs viesmīlīgi sagaidīja bibliotēkas vadītāja Anna Ķirse. Pagājušo gadsimtu aura rosināja sarunai par latviešu grāmatniecības pirmsākumiem, mūsu bibliotēku sākotni un Krišjāņa Valdemāra atstāto literāro mantojumu. Valmieras novada Skaņkalnes pagasta bibliotēkā tās vadītāja Ieva Bāliņa bija sarūpējusi izstādi ar Vika darbiem, ļaujot autoram iztēloties tālo zemju indiāņus aizraujošos stāstos, ko ik pa brīdim pārtrauca bērnu zinātkārie jautājumi - cik veci ir indiāņi un vai tiešām viņi dzīvo simts gadu?
Citāda noskaņa valdīja Mazsalacas vidusskolā notiekošajā starptautiskajā dienas nometnē bērniem un jauniešiem "Ceļojums Pasaulē". Te Viks pilnībā atvērās stāstam par savu saraksti ar Ziemeļamerikas indiāņiem, viņu dzejniekiem un tulkotājiem, jo draudzība garu gadu garumā viņam ļauj daiļradē tik spilgti un sulīgi attēlot tālo aborigēnu dzīvi. Talkā nāca arī Vika lieliskās angļu valodas zināšanas, jo nometne ir starptautiska, kur piedalās pat jaunieši no Sudānas. Sarunu vienojošais vadmotīvs, protams, bija jūra un kuģniecība - tā dod cilvēkiem brīvību un nes gara gaismu. Salacas krastos šīs vērtības allaž bijušas cieņā, tādēļ ir svarīgi par būtisko runāt un atgādināt vēl un vēl. Bibliokuģa vasaras ceļi turpinās, lai Salacgrīvas ierosmes kultūrpolitikā tiktu sadzirdētas Vidzemes reģionā. Projektu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions Vidzemes kultūras programmas ietvaros, Latvijas Valsts meži un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavojis: Gints Šīmanis
Klausītāji tiek aicināti uz koncertiem Viļķenes Sv. Katrīnas ev. lut. baznīcā 6.augustā plkst. 11:00, Skujenes ev. lut baznīcā 6. augustā plkst. 20:00 un Velēnas ev. lut. baznīcā 20. augustā plkst. 18:00. Programmā iekļauto skaņdarbu nosaukumi jau ieved koncerta noskaņās: Līgas Ančevskas “Viļņi”, Georga Pelēča “Četras vasaras vīzijas”, Riharda Dubras “Fantāzijas variācijas’’ un vēl citu latviešu komponistu zināmi un mazāk dzirdēti skaņdarbi ļaus klausītājam kaut uz brīdi atstāt ikdienu, lai ieklausītos mūzikā, sevī un debesīs.
Ieva Veide un Līga Ivāne ir beigušas maģistrantūru Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, veiksmīgi startējušas dažādos starptautiskos konkursos un tagad ir kolēģes Valmieras Mūzikas skolā. Abas mūziķes regulāri koncertē gan solo, gan dažādos ansambļu sastāvos gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Koncerti tapuši, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts Mežu atbalstītajai un Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajai Vidzemes kultūras programmai 2022. Paldies arī biedrībai “Valmierai. Mūzikai. Kultūrai.” par tehnisko palīdzību. Ieeja koncertos ir par ziedojumu baznīcai. Ērģeļu varenība un tembru bagātība lieliski sader kopā ar kokles trauslumu un pārlaicīgo skanējumu. Tiekamies koncertos! Sagatavojusi: Ieva Veide, Līga Ivāne
Malēnija ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas iezīmēta arī Latviešu vēsturisko zemju likuma Latvijas kultūrvēsturiskā iedalījuma kartē. Striktas robežas Malēnijai nevar novilkt, bet uzskatāms, ka malēnieši dzīvo Alūksnes novada teritorijā, daļā Gulbenes novada, Apes pilsētas un Apes lauku teritorijā, kā arī daļēji Balvu un Viļakas pusē. Svētkos pulcēties mīļi aicināti visi malēnieši no tuvienes un tālienes un ikviens, kas vēlas tuvāk iepazīt malēniešus un uzzināt viņu patieso dzīves gudrību.
Izdejos Malienas pusei raksturīgos dančus Evita Zeile, Jaunlaicenes muižas muzeja “Malēnieša pasaule” izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste uzsver, ka malēniešu dzīves būtība ir radīt prieku no nekā. - Malēnietis pats prot priecāties par mazām lietām un viņam patīk, ka priecājas arī pārējie. Viena no malēnieša būtiskākajām iezīmēm ir radošums - dzīvojam nomaļā vietā, tālu no lielām pilsētām, kur ir mazāk pieejami dažādi resursi, tādēļ malēnietim jāspēj radīt lietas no esošiem resursiem. Malēnieši ir zinātkāri eksperimentētāji – viņiem patīk izmēģināt kaut ko jaunu. Ja malēnietim prātā ienāk kāda ideja, viņam to noteikti vajag izmēģināt, pat, ja apkārtējie saka, ka tas neizdosies. Malēnietim piemīt arī savdabīga humora izjūta, tādēļ viņi ar prieku stāsta par saviem piedzīvojumiem, - malēniešus raksturo E. Zeile. Svētkus Jaunlaicenes muižas parkā ieskandinās un svētku gaisotni iekustinās Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris. Dienas garumā estrādē uzstāsies novada amatierkolektīvi, kas koncerta “Ko tu smukam padarīsi” divās tūrēs parādīs malēniešiem raksturīgāko daiļradi. Vakarā deju uzvedumā “Malienas mantojums” novada deju kolektīvi un folkloras kopas izdejos Malienas pusei raksturīgākos danču ritmus un soļus. Šis uzvedums tapis ar Latvijas Nacionālā kultūras centra un Alūksnes novada pašvaldības atbalstu. Nostāsti vēsta, ka malēnieši vienmēr visu darījuši pa savam un arī danči tiem bijuši īpatnēji, ar pierobežai raksturīgiem soļiem un mūziku, jo veidojušies, ietekmējoties no Latgales, Igaunijas un Krievijas tradicionālās kultūras. Pērn rudenī tapa deju uzveduma videoieraksts, ko videoversijā bija iespēja noskatīties šī gada sākumā. Nu beidzot būs iespēja dejotājiem to izdejot un skatītājiem noskatīties bez ierobežojumiem. Malēnijas pusei raksturīgās dejas veidojuši horeogrāfi Iluta Mistre, Dace Smirnova, Ilze Mažāne, Reinis Rešetins, Jānis Purviņš, Taiga Ludborža, Guna Ezermale, Gunta Skuja un arī uzveduma mākslinieciskā vadītāja Lāsma Skutāne, mūziku aranžējuši Juris Kaukulis, Juris Vaivods, Sniedze Jansone un citi pazīstami mūziķi. Vēlāk iepazītos deju ritmus un soļus varēs izmēģināt lustēšanās pasākumā “Smuks ar skaistu satikās” kopā ar novada muzikantiem un grupām “Savējie”, “Zigmārs&draugi”, “Putukvass”, “Virāža”, “Uldis&draugi”, “Gunārs un Zane”. Pirmo reizi - Malēnijas nacionālās īpatnības kāršu spēle “Puns” Malēnieši ir azartiski, tādēļ svētku rīkotāji aicina visus kāršu spēles “Puns” pratējus piedalīties īpašajā svētku turnīrā. Puns ir azartiska, malēniešu izdomāta kāršu spēle. Šajos svētkos puna spēles turnīrs norisināsies pirmo reizi un ikvienam interesentam ir iespēja tajā piedalīties vai arī kļūt par līdzjutēju spēlētājiem. Aicinām iepazīties ar spēles noteikumiem: https://aluksne.lv/wp-content/uploads/2022/06/Puns.pdf. Puna spēle šoreiz tiks organizēta pēc “Saļņu” māju noteikumiem. Jurģis Ābele no “Saļņu” mājām, pēc kura iniciatīvas turnīrs notiks, saka, ka šī kāršu spēle radusies pirms vairāk nekā 150 gadiem un tā tiek spēlēta Alūksnes pusē līdz pat Balviem un Gulbenei. Dažādās vietās spēle var atšķirties ar punktu pierakstīšanas un skaitīšanas veidu, jo katrai mājai bijusi sava, atšķirīga punktu skaitīšanas sistēma. Spēlē piedalās četri spēlētāji, kas spēlē komandās - pāros pa divi. - Tā ir tik azartiska, ka, ja sāk spēlēt pusdienas laikā, tad darbi tiek likti malā un spēle turpinās līdz vakaram, bet, ja sāk vakarā, tad spēle beidzas tikai no rīta. Pieaugušie parasti spēlēja līdz pieciem rītā un tad uzreiz devās pļaut zāli. Mums, mazajiem, galvenais mērķis bija izcīnīt, lai arī mums atļauj līdz diviem, trijiem naktī sēdēt pie galda, skatīties spēli un piedalīties saviesīgajā daļā – jo tā spēlē ir pāri visam. Puns savā ziņā ir “Zoles” un “Duraka” apvienojums - no tām abām radusies šī azartiskā spēle. Raksturīga puna spēles sastāvdaļa ir lielīšanās process – dalībnieki lielās par to, cik daudz katram ir trumpju. Bet ar lielīšanos nedrīkst pārcensties, jo pēc malēniešu kārtības – ja esi lielījies par daudz, tiec patriekts no galda, jo tik traki lielīties nav pieņemts pat malēniešiem, - spēli skaidro J. Ābele. Malēniešus svērs, mērīs un naskākajiem piešķirs ekskluzīvo Malēnijas vīzu Visas dienas garumā muižas parka teritorijā notiks amatnieku andele, kur varēs iegādāties dažādus malēnietim raksturīgus labumus, ikviens varēs parakstīties Malēniešu Goda grāmatā, bet naskākajiem būs iespēja tikt pie īpašas, tikai šajos svētkos pieejamas, Malēnijas vīzas. Malēniešus un, protams, arī pārējos viesus svērs, mērīs, pārbaudīs līdzsvaru un aicinās piedalīties citādās malēniešiem raksturīgās izdarībās. Savukārt Jaunlaicenes muižas muzejā “Malēnieša pasaule” būs aplūkojama 20. gadsimta tērpu modes izstāde “Kā smuki esam, tā smuki esam”. Malēniešiem piemīt savdabīgs humors un patīk jokoties, tādēļ muižas parka teritorijā svētku apmeklētāji varēs labvēlīgi pasmieties par sevi un saviem draugiem, lūkojoties greizajos spoguļos. Protams, svētkos varēs iegādāties un nobaudīt arī Malēnijas tradicionālo godu ēdienu – profitroļus. Malēniešu radošumu un daiļradi varēs iepazīt novadnieku dzejas un daiļās runas piknikā “Smuka izrunāšanās”, kur novada dzejas meistariem un entuziastiem būs iespēja piedalīties un deklamēt savas labākās dzejas rindas. Malēniešiem patīk arī teātra māksla, tādēļ tautas namā Malienas amatierteātris “Pakāpiens” rādīs I. Šteinbergas lugu “Šurpu, turpu”, Jaunannas amatierteātris “Šūpoles” - pēc R. Missūnes lugas “Dāvana tantei” motīviem tapušo viencēlienu “Pārsteigums sievietei”, savukārt Jaunannas bērnu un jauniešu teātris “Ejam!” - viencēlienu “Sveiciens skolotājai”. Aicina ziedot Jaunlaicenes muižas kungu mājas kāpņu atjaunošanai Malēnieši ir arī sirsnīgi, atsaucīgi un izpalīdzīgi, tādēļ svētkos norisināsies Labdarības bumbu ķeršana malēniešu gaumē. Šī ir iespēja ikvienam ziedot Jaunlaicenes muižas kungu mājas kāpņu atjaunošanai. Ziedojumos šim mērķim šobrīd ir savākti 290,28 EUR un svētkos ziedojumu piesaiste turpināsies. Lai piedalītos Labdarības bumbu ķeršanā, īpašās ziedojumu kartes pret ziedojumu var saņemt Alūksnes un Apes novada fonda birojā, Dārza ielā 8A, Alūksnē, un arī Jaunlaicenes bibliotēkā no 19. jūlija. Ziedot ir iespējams arī, veicot naudas pārskaitījumu – šādā gadījumā fonds ziedojuma karti ziedotājam nosūtīs pa pastu. Nav jābaidās ziedot, ja zināt, ka pasākuma dienā nevarēsiet būt klāt – ja tieši jūs kļūsiet par laimīgo balvas ieguvēju, arī jums balvu nosūtīs pa pastu. Un, lai dāsnajiem ziedotājiem būtu arī jaukas balvas, ikviens, kas var atbalstīt, tiek aicināts ziedot balvas. Plašāka informācija par svētku norišu programmu: www.aluksne.lv. Informāciju sagatavojusi: Monta Melzoba, Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas praktikante
Papildināta ziņa!!! Salacgrīvas biedrība “Bibliokuģis Krišjānis Valdemārs” dod startu diviem nozīmīgiem Latvijas notikumiem 2025. gadā – iespiestās grāmatas 500 gadei un Krišjāņa Valdemāra 200 gadei, ko atbalsta Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla Fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2022. Bibliokuģis 10. augustā piestās Valmieras novadā: Plkst. 11.00 – Rūjienas pilsētas bibliotēkā Bibliotēkās aicināts ikviens interesents. Pasākumi ir bez maksas. Bibliokuģa komanda: Par iepriekšējo Bibliokuģa ceļojumu var lasīt ŠEIT. Attēlā: rakstnieks Viks Kocēnu bibliotēkā. Projektu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions Vidzemes kultūras programmas ietvaros, Latvijas Valsts meži un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Kā atzīst idejas autore: “Nebiju domājusi par tik ilgspējīgu un plašu rezonansi... Bet uz pirmo Vizmu salidojumu atsaucās 9 Vizmas. Tradīcija bija sākusies!!! Ikgadēji svētki, kuri notiek dažādās Latvijas vietās. Mainās arī organizētāji. Pēdējos gados ap 40 - 50 Vizmām piedalās salidojumos. 2006. gadā notika divi salidojumi, gan Jaundubultos - Latvijā, gan Toronto - Kanādā. Mums ir savs karogs, sava himna, kurai mūziku komponējusi Selga Mence, bet teksts ir Vizmas Belševicas "Vizma - vārda māsa mana".”
Katru gadu Vizmas savā salidojumā iepazīst, kādu skaistu vietu Latvijā. Šogad par savu svētku svinēšanas vietu Vizmas izvēlējušās Sēļu muižu, pateicoties ilggadējām salidojumu atbalstītājām un rīkotājām, kas arī šogad ir uzņēmušās vadību – Vizmai Maksiņai un Vizmai Zandersonei. Pandēmija veica korekcijas – šogad VIZMAS savus svētkus svinēs 27. reizi, jo 2020. un 2021.gadā salidojumi nenotika.Vizmu saiets Sēļu muižā notiks 30. jūlijā: Sīkāka informācija - Vizma Maksiņa, e-pasts: vmaksins PIE hotmail PUNKTS com un Vizma Zandersone, t.: 29504149, e-pasts: vizma.zandersone PIE jvlma PUNKTS lv . Foto autors Andris Rubenis.
Grupa „Baložu Pilni Pagalmi” dibināta 1994. gadā. Tas ir vairāku cilvēku radošs kolektīvs, kurā mūzikas un lielākās tekstu daļas autors ir Māris Šverns. Kaut arī grupas sastāvs vairākkārt mainījies, Šverns jau kopš grupas pirmsākumiem ir bijis tās līderis, taču dziesmu aranžēšanā dalību ņem visi. Savulaik „Baložu Pilni Pagalmi” mēģināja un ierakstus veica leģendārajā „Torņa” studijā, un ir viena no retajām „Torņa” grupām, kas vēl aktīvi muzicē – izdevuši 12 albumus. Šobrīd grupā spēlē Māris Šverns (balss, ģitāra, taustiņinstrumenti), Klāvs Lauls (basģitāra, taustiņinstrumenti) un Uldis Gedra (bungas). Video dziesmai „Laba Daba”: https://www.youtube.com/watch?v=-Ijqxl3CxK8. Uldis Rudaks par grupu: „Māra Šverna grupai „Baložu Pilni Pagalmi” un arī viņa solodaiļradei ir savs noturīgs cienītāju loks, kas lēni paplašinās, nākot klāt jaunās paaudzes klausītājiem, – pats Māris ir viena gadagājuma ar pankgrupas „Inokentijs Mārpls” līderi Raimondu Lagimovu jeb Dambi, un abi kopā sāka muzicēt 80. gadu vidū. Nu jau krietnu laiku grupā „Baložu Pilni Pagalmi” ir par Māri Švernu un bundzinieku Uldi Gedru krietni jaunākais mūziķis Klāvs Lauls, kurš spēlē basģitāru un albuma „Uz karstām oglēm zem degošām zvaigznēm” ierakstā – arī soloģitāru un sintezatorus, liekot lietā savu muzikalitāti un erudīciju augstvērtīgākajā mūsdienu populārajā mūzikā.” Ieeja bez maksas. Pirms koncerta ir iespēja rezervēt galdiņu, zvanot uz numuru +371 28664424 vai rakstot uz svinibas PIE valmiermuiza PUNKTS lv. Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmieras novads un Valmiermuižas alus darītava. Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.
Brīvdabas kino ir veids, kā ne vien noskatīties kādu sev interesējošu filmu, bet arī satikt draugus, paziņas un gluži vienkārši atrasties citu cilvēku sabiedrībā skaistā vietā pie ezera. Šajā sezonā skatītāju uzmanībai piedāvājam aizraujošas filmas sadarbībā ar biedrības “Latvijas Kinematogrāfistu savienība” projektu "Kino visiem un visur Latvijā". Brīvdabas kino seansu cikls “Kino uz ezera” sāksies 6. augustā plkst. 21.30, kad skatītājus kino pasaulē aizraus filma "Bedre", kas ir saņēmusi Grand Prix Lībekas starptautiskajā kinofestivālā, kā arī piedalījusies ASV, Dienvidkorejas, Šanhajas, Irānas, Krievijas un Tallinas kinofestivālos. Brīvdabas kino īpašais viesis ir filmas režisore Dace Pūce. Kā uzsver filmas autore, filma ir mūsu sabiedrības šķērsgriezums, skarot vairākas mūsdienās aktuālas tēmas: bērni, kas aug bez vecākiem un saskaras ar emocionālu vardarbību, savstarpēja iecietība, atvērtība pret citādo un daudzas citas. Otro pasākumu 13.augustā plkst. 21.00 atklās Saulkrastu novada pašvaldības iestādes “Saulkrastu kultūras centrs” mūsdienu deju grupas “FRACTUS” priekšnesumi. Pēc atraktīviem deju priekšnesumiem tiks demonstrēta pusaudžu komēdija “Tizlenes”. Filma ir jaunās režisores Martas Elīnas Martinsones debija pilnmetrāžas kino režijā. Par to, kā iedvesmu stāstam smēlusies savos skolas laika pārdzīvojumos, stāstīs pati režisore. Trešajā nedēļas nogalē, 20. augustā plkst.21.30, piedāvājam satīrisku komēdiju “Ūdens garša” un tikšanos ar filmas režisoru Matīsu Kažu. Filma ir satīra par brīvo gribu, sekošanu viedokļu burbuļiem un pretrunīgu pasaules uzskatu līdzāspastāvēšanu. Par to, kā tapa "Ūdens garša", kas liek cilvēkiem uzticēties apšaubāmiem garīgajiem līderiem un kā kļūdas var padarīt mākslas darbu labāku, stāstīs režisors Matīss Kaža. Noslēguma kino seanss dokumentālā filma “Mēs gribējām izmainīt pasauli” būs augusta pēdējā svētdienā, 28.augustā plkst.21.30. Tā ir pilnmetrāžas dokumentālā filma par rokenrolu mūža garumā, par mūziku un jaunības ideāliem. Tā aizved muzikālā ekskursijā līdz pat 1985. gadam, kad tika dibināta grupa "Inokentijs Mārpls". Toreiz tās nosaukums bija "Aklā zarna", satricinot teju visu Padomju Savienību, un grupas provokatīvais stils saglabājies līdz mūsdienām. Par filmas aizkulisēm stāstīs režisore Aija Bley. Aija Bley ir režisore, producente un scenāriste, vairāk kā 20 dokumentālo un animācijas filmu autore. Aijas Bley darbi ir atzinīgi novērtēti vairākos starptautiskos filmu festivālos. Latvijas filmu seansi brīvā dabā Saulkrastu novadā notiek, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts Mežu atbalstītajai un Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajai Vidzemes kultūras programmai 2022 un Saulkrastu novada domei. Informāciju sagatavoja:
Saulkrasti aicina uz brīvdabas kino seansiem “Kino uz ezera” Pabažu ezera krastā, kur būs iespēja viesoties četros brīvdabas kino vakaros un baudīt Latvijas kino meistardarbus, bagātināt kino repertuāru ar jaunām, interesantām filmām un uzzināt filmu tapšanas aizkulises, tiekoties ar filmu pārstāvjiem. Piedāvājam 6. augustā noskatīties filmu “Bedre”, 13. augustā pusaudžu komēdiju “Tizlenes”, 20. augustā satīrisku komēdiju “Ūdens garša” un 28. augustā dokumentālo filmu “Mēs gribējām izmainīt pasauli”. Brīvdabas kino ir veids, kā ne vien noskatīties kādu sev interesējošu filmu, bet arī satikt draugus, paziņas un gluži vienkārši atrasties citu cilvēku sabiedrībā skaistā vietā pie ezera. Šajā sezonā skatītāju uzmanībai piedāvājam aizraujošas filmas sadarbībā ar biedrības “Latvijas Kinematogrāfistu savienība” projektu "Kino visiem un visur Latvijā". Brīvdabas kino seansu cikls “Kino uz ezera” sāksies 6. augustā plkst. 21.30, kad skatītājus kino pasaulē aizraus filma "Bedre", kas ir saņēmusi Grand Prix Lībekas starptautiskajā kinofestivālā, kā arī piedalījusies ASV, Dienvidkorejas, Šanhajas, Irānas, Krievijas un Tallinas kinofestivālos. Brīvdabas kino īpašais viesis ir filmas režisore Dace Pūce. Kā uzsver filmas autore, filma ir mūsu sabiedrības šķērsgriezums, skarot vairākas mūsdienās aktuālas tēmas: bērni, kas aug bez vecākiem un saskaras ar emocionālu vardarbību, savstarpēja iecietība, atvērtība pret citādo un daudzas citas. Otro pasākumu 13.augustā plkst. 21.00 atklās Saulkrastu novada pašvaldības iestādes “Saulkrastu kultūras centrs” mūsdienu deju grupas “FRACTUS” priekšnesumi. Pēc atraktīviem deju priekšnesumiem tiks demonstrēta pusaudžu komēdija “Tizlenes”. Filma ir jaunās režisores Martas Elīnas Martinsones debija pilnmetrāžas kino režijā. Par to, kā iedvesmu stāstam smēlusies savos skolas laika pārdzīvojumos, stāstīs pati režisore. Trešajā nedēļas nogalē, 20. augustā plkst.21.30, piedāvājam satīrisku komēdiju “Ūdens garša” un tikšanos ar filmas režisoru Matīsu Kažu. Filma ir satīra par brīvo gribu, sekošanu viedokļu burbuļiem un pretrunīgu pasaules uzskatu līdzāspastāvēšanu. Par to, kā tapa "Ūdens garša", kas liek cilvēkiem uzticēties apšaubāmiem garīgajiem līderiem un kā kļūdas var padarīt mākslas darbu labāku, stāstīs režisors Matīss Kaža. Noslēguma kino seanss dokumentālā filma “Mēs gribējām izmainīt pasauli” būs augusta pēdējā svētdienā, 28.augustā plkst.21.30. Tā ir pilnmetrāžas dokumentālā filma par rokenrolu mūža garumā, par mūziku un jaunības ideāliem. Tā aizved muzikālā ekskursijā līdz pat 1985. gadam, kad tika dibināta grupa "Inokentijs Mārpls". Toreiz tās nosaukums bija "Aklā zarna", satricinot teju visu Padomju Savienību, un grupas provokatīvais stils saglabājies līdz mūsdienām. Par filmas aizkulisēm stāstīs režisore Aija Bley. Aija Bley ir režisore, producente un scenāriste, vairāk kā 20 dokumentālo un animācijas filmu autore. Aijas Bley darbi ir atzinīgi novērtēti vairākos starptautiskos filmu festivālos.
Informāciju sagatavoja: Rita Preisa, Pabažu kultūras nama direktore, 27891864 Saulkrastu novada pašvaldības iestāde “Saulkrastu novada kultūras centrs” Latvijas filmu seansi brīvā dabā Saulkrastu novadā notiek, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts Mežu atbalstītajai un Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajai Vidzemes kultūras programmai 2022 un Saulkrastu novada domei. Saulkrasti aicina uz brīvdabas kino seansiem “Kino uz ezera” Pabažu ezera krastā, kur būs iespēja viesoties četros brīvdabas kino vakaros un baudīt Latvijas kino meistardarbus, bagātināt kino repertuāru ar jaunām, interesantām filmām un uzzināt filmu tapšanas aizkulises, tiekoties ar filmu pārstāvjiem. Piedāvājam 6. augustā noskatīties filmu “Bedre”, 13. augustā pusaudžu komēdiju “Tizlenes”, 20. augustā satīrisku komēdiju “Ūdens garša” un 28. augustā dokumentālo filmu “Mēs gribējām izmainīt pasauli”. Brīvdabas kino ir veids, kā ne vien noskatīties kādu sev interesējošu filmu, bet arī satikt draugus, paziņas un gluži vienkārši atrasties citu cilvēku sabiedrībā skaistā vietā pie ezera. Šajā sezonā skatītāju uzmanībai piedāvājam aizraujošas filmas sadarbībā ar biedrības “Latvijas Kinematogrāfistu savienība” projektu "Kino visiem un visur Latvijā". Brīvdabas kino seansu cikls “Kino uz ezera” sāksies 6. augustā plkst. 21.30, kad skatītājus kino pasaulē aizraus filma "Bedre", kas ir saņēmusi Grand Prix Lībekas starptautiskajā kinofestivālā, kā arī piedalījusies ASV, Dienvidkorejas, Šanhajas, Irānas, Krievijas un Tallinas kinofestivālos. Brīvdabas kino īpašais viesis ir filmas režisore Dace Pūce. Kā uzsver filmas autore, filma ir mūsu sabiedrības šķērsgriezums, skarot vairākas mūsdienās aktuālas tēmas: bērni, kas aug bez vecākiem un saskaras ar emocionālu vardarbību, savstarpēja iecietība, atvērtība pret citādo un daudzas citas. Otro pasākumu 13.augustā plkst. 21.00 atklās Saulkrastu novada pašvaldības iestādes “Saulkrastu kultūras centrs” mūsdienu deju grupas “FRACTUS” priekšnesumi. Pēc atraktīviem deju priekšnesumiem tiks demonstrēta pusaudžu komēdija “Tizlenes”. Filma ir jaunās režisores Martas Elīnas Martinsones debija pilnmetrāžas kino režijā. Par to, kā iedvesmu stāstam smēlusies savos skolas laika pārdzīvojumos, stāstīs pati režisore. Trešajā nedēļas nogalē, 20. augustā plkst.21.30, piedāvājam satīrisku komēdiju “Ūdens garša” un tikšanos ar filmas režisoru Matīsu Kažu. Filma ir satīra par brīvo gribu, sekošanu viedokļu burbuļiem un pretrunīgu pasaules uzskatu līdzāspastāvēšanu. Par to, kā tapa "Ūdens garša", kas liek cilvēkiem uzticēties apšaubāmiem garīgajiem līderiem un kā kļūdas var padarīt mākslas darbu labāku, stāstīs režisors Matīss Kaža. Noslēguma kino seanss dokumentālā filma “Mēs gribējām izmainīt pasauli” būs augusta pēdējā svētdienā, 28.augustā plkst.21.30. Tā ir pilnmetrāžas dokumentālā filma par rokenrolu mūža garumā, par mūziku un jaunības ideāliem. Tā aizved muzikālā ekskursijā līdz pat 1985. gadam, kad tika dibināta grupa "Inokentijs Mārpls". Toreiz tās nosaukums bija "Aklā zarna", satricinot teju visu Padomju Savienību, un grupas provokatīvais stils saglabājies līdz mūsdienām. Par filmas aizkulisēm stāstīs režisore Aija Bley. Aija Bley ir režisore, producente un scenāriste, vairāk kā 20 dokumentālo un animācijas filmu autore. Aijas Bley darbi ir atzinīgi novērtēti vairākos starptautiskos filmu festivālos.
Informāciju sagatavoja: Rita Preisa, Pabažu kultūras nama direktore, 27891864 Saulkrastu novada pašvaldības iestāde “Saulkrastu novada kultūras centrs” Latvijas filmu seansi brīvā dabā Saulkrastu novadā notiek, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts Mežu atbalstītajai un Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajai Vidzemes kultūras programmai 2022 un Saulkrastu novada domei.
Koncertstāsts “Margarēta un Fausts” veidots balstoties uz vienu no spilgtākās franču komponista Šarla Guno operas “Fausts” sižetu, kuru iedvesmojusi J.V.Gētes slavenā traģēdija, pirmizrādi piedzīvojot 1859.gada Parīzē. Opera joprojām priecē skatītājus visos slavenākajos pasaules operteātros. Tas būs spraigs un pārsteigumu pārpilns muzikāls piedzīvojums opermūzikas žanra gardēžiem – nebeidzamais stāsts starp debesu un elles spēkiem, kuru nakts koncertā izdzīvos profesionāli operas solisti – Sonora Vaice /soprāns/, Ilona Bagele /mecosoprāns/, Artjoms Safronovs /tenors/, Krišjānis Norvelis / bass/ un Juris Ādamsons /baritons/.To raksturus spilgti iezīmēs izcili radītais mūzikas pavadījums – dzirkstošs, reizē mazliet mistisks un dramatisks, kas izskanēs svētku kamerorķestra sniegumā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā. Tā būs lieliska iespēja ne tikai iepazīt franču komponista Šarla Guno opermūziku, bet sinerģijā ar dabas krāšņumu, gaismas un sveču atspulgu muižas dīķī, novērtēt un popularizēt kultūrvēsturiskā mantojuma, ainaviskās kultūrvides nozīmību, augstas raudzes profesionālas mākslas pieejamību, izceļot un akcentējot Vidzemes kultūrvēsturiskajam novadam raksturīgās tradīcijas un kultūrvidi.
Mazie Opermūzikas un Mākslas Svētki Sēļu muiža aizsāksies ar Jūrmalas mākslinieku /Alise Landsberga, Biruta un Jānis Roberts Jansoni, Baiba Briede, Jānis Jēkabsons, Maira Veisbārde, Laine Kainaize, Inese Ziemele/ Sēļu muižas plenēra darbu izstādes atvēršanu un ekskursiju muižas kompleksā, apskatot un atverot vairākas mākslas izstādes: Izstāžu zālē – mākslinieka Artūra Auzera personālizstāde, Velvju zālē – mākslinieces Ineses Āboliņas keramikas izstāde “Laba diena”, mazajā zālē – mākslinieces Mairas Veisbārdes gleznu izstāde “Latvijas ainavas”, klētī – LMA Keramikas katedras 2.kursa studentu arheoloģijas mantojuma keramikas darbu izstāde “Jauns – senais” un mākslinieces Māras Mozgires tekstīlijas, stallī – kolekcionāra Roberta Pāžes radio kolekcijas izstāde un tradicionālā izstāde “Ziedi manā dārzā”. Būs iespēja apskatīt arī pastāvīgās ekspozīcijas – vēsturiskā ekspozīcija “Sēļu muiža un apkārtnes muižas” un porcelāna figūriņu kolekcijas izstādi. Aicinām izbaudīt Sēļu muižas senatnīgo auru, dabas krāšņumu un romantisko noskaņu Mazajos Opermūzikas un Mākslas svētkos Sēļu muižā 13.augustā! Foto autors – Anete Gūtmane. Pasākumu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions Vidzemes kultūras programmas ietvaros, Latvijas Valsts meži un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Mīļie domubiedri! Šoreiz stāsti par vēsturisko lauku ainavu, latviešu valodas bagātību, apbūvi, mazpilsētu vides saglabāšanu un to vietu kultūrvēsturiskajā mantojumā, tiks virzīti, lai veicinātu radošās domas un estētiskas vides un Vidzemei raksturīgas kultūrainavas atgriešanu ikdienas dzīvē.Kaut arī mums ir izdevies uzaicināt labākos Latvijas speciālistus, kuru dzīve pamatā rit akadēmiskajā vidē, aicināti ir visi interesenti ar un bez priekšzināšanām, pašvaldību speciālisti plānošanas un vides jomā, bibliotēku darbinieki, māju īpašnieki, skolēni un studenti, daiļās dārznieces u.c. 10.00 "Mazpilsētu kultūrvides autentiskums un tā saglabāšana." Ilmārs Dirveiks, arhitekts, zinātņu doktors, SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa” izpētes arhitekts. 11.00 "Vidzemes lauku sēta Latvijas kultūrainavā un tās attīstības iespējas. Lauku sētu vietvārdi." Jorens Plūksnis, Mag. Hist., Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Vidzemes reģionālā nodaļa. 12.00 "Putnu latvisko nosaukumu izcelsme un lietošanas vēsture". Māris Strazds, doktora grāds zooloģijā, pētījumu virzieni - melnā stārķa aizsardzība; saimnieciskās darbības ietekme uz dabas daudzveidību; putnu latvisko nosaukumu izcelsme un lietošanas vesture. 13.00 Tējas pauze. 14.00 "Diskusijas Oleru muižas dārzā." Iepazīšanās ar apkārtni, sarunas par un ap ainavu.Ieva Zemīte, Kārlis Zemītis, Ilmārs Dirveiks, Jorens Plūksnis, Māris Strazds un auditorija. Dalība bez maksas. Lūdzam obligāti pieteikt savu apmeklējumu līdz 3.augustam, e-pasts olerumuiza PIE gmail PUNKTS com . Pieteikumā norādīt – “Dārza stāsti”, Vārds Uzvārds un dalībnieku skaits. Pasākumu rīko biedrība “Oleru muiža” projekta "Dārza stāsti Oleru muižā" ietvaros, to atbalsta Vidzemes Plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži un Valmieras novads. FOTO: Skats no Oleru muižas loga / Sanita Sprūža Informāciju sagatavoja: Ieva Zemīte, biedrība “Oleru muiža”, olerumuiza PIE gmail PUNKTS com
Šogad piedalās divdesmit septiņi mākslinieki. Objektu takas kartes ar dzejas cikla fragmentiem pieejamas takas sākumā. Aicinām skatītājus pašus noteikt sava apmeklējuma tempu un laiku un pa ceļam apskatīt arī iepriekšējo gadu darbus. Pasākumus atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions un VAS “Latvijas valsts meži”. Foto: Ieva Lapiņa Informāciju sagatavoja: Ieva Lapiņa 26323170
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
30.jūlijā no plkst. 12.00 ar dūdas skaņām no daļēji atjaunotā Ziemeļu torņa Ērģemes viduslaiku pils pagalmā atdzīvosies dzīvās senatnes elpa Livonijas karapulka nometnē ar viduslaiku aktivitātēm, amatu meistariem, dažādām meistarklasēm un radošām darbnīcām, ko retrospektīvi īstenos vēstures izpētes un rekonstrukciju klubs “Rodenpoys”.
Ceturtdien, 7. jūlijā, plkst. 20.00 Vaidavas ezermalas estrādē pirmizrādi piedzīvos laikmetīgā teātra “Volatus” jaunākais iestudējums – mūzikls “Mīlestības pinekļos”.
Piektdien, 8. jūlijā, plkst. 18.00 Camphill ciematā "Rožkalni" draudzīga tikšanās un tirdziņš. Iespēja iegādāties ciematā bioloģiski ražotus biezpiena sieriņus, zāļu tējas un citus labumus. Plkst. 19.00 koncerts. Muzicē viduslaiku mūzikas grupa “Artemisia Absinthium” un Ogres danču klubs. Mūziķi – Artis Gulbis, Oksana Gotlube un Zane Kriumane.
No 29. līdz 31. jūlijam Cēsu novada Drabešu muižas Amatu mājā tiks īstenots projekts „Grāmatsējēju skola”. Tā ietvaros tiks sarīkotas 3 meistarklases, kurās varēs apgūt vairākus grāmatu bezlīmes sējumu veidus.
Atklājot savu jauno koncertsezonu, Koncertzāle “Cēsis” no 16. līdz 18. septembrim aicina uz 8. starptautisko festivālu “Čello Cēsis”. Ar moto IZLAUŠANĀS šī gada piecu koncertu programmās klausītājiem būs iespēja atklāt un iepazīt mūziku brīnišķīgajam instrumentam čellam, kas radīta mūsdienās - 20. un 21. gadsimtā. Uzstājoties čellistiem no Francijas, Lielbritānijas, Ungārijas, Lietuvas un Latvijas, kā arī Lietuvas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, sitaminstrumentu ansamblim, Sinfonietta Rīga stīgu kvartetam un Latvijas Radio korim, dzirdēsim visplašāko repertuāru un pirmatskaņojumus no elektroniskās un laikmetīgās mūzikas līdz simfoniskajiem un kormūzikas darbiem. 
“Čello Cēsis” Gala koncerts 17. septembra vakarā iezīmē divus notikumus – pirmo reizi Latvijā viesosies ungāru čellists Ištvans Vardai (István Várdai), kurš interpretēs sava tautieša - čellista un komponista Andraša Mihalija Čellkoncertu, bet pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos festivālam pasūtinātais Artura Maskata otrais, Šekspīra dzejas iedvesmotais Čellkoncerts “Vai vasarai tu dailē līdzinies?”, kas rakstīts latviešu čellistam Kristapam Bergam un arī izskanēs viņa sniegumā. 
Svētdien, 18. septembrī, festivāla noslēguma programma “Saules dziesma čellam, vijolei un korim” pieskarsies mūžīgajiem jautājumiem un dabas skaistumam. Koncerta viesi būs pasaulslavenais franču čellists Žans Gijēns Keirass (Jean-Guihen Queyras), vijolniece Paula Šūmane un Latvijas Radio koris diriģenta Kaspara Putniņa vadībā.
Šovasar notiek Savvaļas – brīvdabas izstādes un notikumu sērijas – trešā sezona, kurā jūlija un augusta laikā gaidāmi trīs koncerti.
No 15. jūlija līdz 23. jūlijam jau 19. reizi Gaujienā notiks radošā mūzikas nometne "Vītolēni". Tā notiek kopš 2003. gada, izņemot 2020. gadu, kad epidemioloģiskie apstākļi neļāva organizēt nometni, kurā piedalītos 150 dalībnieki. Nometnes mērķi un uzdevumi paliek nemainīgi - bērni un jaunieši apgūs kora un simfoniskā orķestra programmu Vītolsvētku koncertiem, iepazīs mūzikas dižgaru Jāzepu Vītolu, Gaujienas kultūras un dabas vērtības.
Līdz 10. jūlijam vairākās Latvijas pilsētās norisinās Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”. Šogad festivālā piedalās vairāk nekā 250 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi, tiekoties koncertos, notikumos un aktivitātēs.
4. un 5. augustā Ļaudonas pagastā norisināsies pirmais starptautiskais tradicionālās āra dziedāšanas festivāls DABĀ, kurš pulcēs dziedātājus, mūziķus un folkloras pētniekus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas. Festivāla mērķis ir vērst uzmanību uz ārā dziedamo tautasdziesmu repertuāru un tā ciešo sasaisti ar dabas ainavas veidoto akustisko vidi. Kā nozīmīgākās festivālā izceļamas divas aktivitātes - āra dziedāšanai veltīts simpozijs un akustisks koncerts dabā. 
Lai mazajiem ķipariem vasaras brīvlaiks būtu interesantāks, esam sarūpējuši dažādas radošās meistarklases, kur bērni varēs gan izklaidēties un gūt radošo gandarījumu, gan izglītoties, uzzinot jaunu informāciju un apgūstot jaunas tehnikas.
2022. gada 17. jūlijā tiks atklāta izcilā ainavista Vilhelma Purvīša personībai veltīta brīvdabas izstāde "Septiņi gudrie" un ainavu taku "Purvīša acīm". Ikviens aicināts pievienoties izstādes un ainavu takas atklāšanas piknikam 17. jūlijā plkst. 15.00 "Vecjaužos", Ogres novadā, Taurupes pagastā. 
Aicinām iesaistīties ainavu aktivitātē “Mana unikālā Latvijas ainava”, kura tiek organizēta Valsts pētījumu programmas projektā LandLat4Pol “Ilgtspējīga zemesresursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi unpriekšlikumi” (Nr. VPP-VARAM-ITAZRI-2020/1-0002).
Salacgrīviešu biedrība "Bibliokuģis "Krišjānis Valdemārs"" turpina vasaras ceļus pie bērniem un jauniešiem Salacas krastos Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu atbalstītajā projektā "Valdemārs. Viks. Indiāņi".
Veldzējoša miera brīdis mūzikā, dievnama velvju vēsums, laiks, kas tiek apturēts ērģeļu mūžīgumā un kokles ēteriskajās skaņās – tādi solās būt koklētājas Ievas Veides un ērģelnieces Līgas Ivānes kopīgi sagatavotie koncerti “Ar ticību sirdī”, kas izskanēs trīs Vidzemes dievnamos.
30. jūlijā Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā notiks III Vispasaules Malēniešu svētki “Kā smuki esam, tā smuki esam”. Pasākums ir īsta kvadrinnāle, jo tik plaša malēniešu pulcēšanās notiek tikai reizi četros gados. Šogad svētkos vairākas īpašas norises, tostarp, deju uzvedums “Malienas mantojums”, Malēnijas nacionālās īpatnības kāršu spēles “Puns” turnīrs un - tikai šajos svētkos veiklākajiem būs iespēja pretendēt uz Malēnijas vīzu.
Tradīcija, kurā katru gadu citā vietā Latvijā VIZMAS satiekas salidojumā, aizsākusies 1994. gadā. Šo tradīciju iedibinājusi Dobeles kora Vizma mākslinieciskā vadītāja Vizma Zandersone, kas vēlējās korim izdomāt kādu interesantu pasākumu.
Piektdien, 29. jūlijā, plkst. 21.00 Valmiermuižā aicina piedzīvot latviešu indīroka grupu „Baložu Pilni Pagalmi”. Koncertā būs klausāmi grupas veikumi no visiem daiļrades periodiem un dziesmas no albuma „Jauni iespaidi”, kuram nesen tika atzīmēta 20 gadu jubileja.
Saulkrasti aicina uz brīvdabas kino seansiem “Kino uz ezera” Pabažu ezera krastā, kur būs iespēja viesoties četros brīvdabas kino vakaros un baudīt Latvijas kino meistardarbus, bagātināt kino repertuāru ar jaunām, interesantām filmām un uzzināt filmu tapšanas aizkulises, tiekoties ar filmu pārstāvjiem. Piedāvājam 6. augustā noskatīties filmu “Bedre”, 13. augustā pusaudžu komēdiju “Tizlenes”, 20. augustā satīrisku komēdiju “Ūdens garša” un 28. augustā dokumentālo filmu “Mēs gribējām izmainīt pasauli”. 
Sestdien, 13. augustā, Valmieras novada Sēļu muižā jau devīto gadu notiks Mazie Opermūzikas un Mākslas svētki, kuru ietvaros tiks realizēts Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu, Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas projekts “MARGARĒTA UN FAUSTS - Opermūzikas nakts koncerts Sēļu muižā”.
Cetutdien, 2022.gada 4.augustā plkst.10.00, Oleru muižā 
"Takužūns" ir vides mākslas objektu taka, apskatāma bezmaksas no 27/07/2022 - 10/08/2022 "Pārsteigumkalnā", Ērgļos. "Takužūna" programmā apskatāmi desmit jauni vides mākslas objekti, visi veidoti, iedvesmojoties no Kirila Ēča dzejas cikla "JA ŠĶĒRSLIS ATSAKĀS IET MALĀ", kas speciāli izveidots sadarbojoties ar kuratoriem.
