.png)
|
Arhīva kalendārs
 "Takužūns" ir vides mākslas objektu taka "Pārsteigumkalnā", Ērgļos, kas bez maksas apskatāma no 27. jūlija līdz 10. augustam."Takužūna" programmā apskatāmi desmit jauni vides mākslas objekti, visi veidoti, iedvesmojoties no Kirila Ēča dzejas cikla "JA ŠĶĒRSLIS ATSAKĀS IET MALĀ", kas speciāli izveidots sadarbojoties ar kuratoriem. Šogad objektus veidojuši divdesmit septiņi mākslinieki. Objektu takas kartes ar dzejas cikla fragmentiem pieejamas takas sākumā. Aicinām skatītājus pašus noteikt sava apmeklējuma tempu un laiku un pa ceļam apskatīt arī iepriekšējo gadu darbus.
Foto: Ieva Lapiņa Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions un VAS “Latvijas valsts meži”.
12. augustā no plkst. 12.00-13.30 un plkst. 15.00- 16.30 Smiltenes Kultūras centrā Zero Waste rotaļlietu veidošanas darbnīca mākslinieces Māras Uzuliņas vadībā. Meistarklasē katrs dalībnieks varēs izveidot pats savu papīra lelli no materiāliem, kas citādi varbūt nonāktu miskastē vai krāsnī – izlasītiem žurnāliem, katalogiem, kalendāriem –, un dot tiem otru dzīvi. Darbnīcas mērķis ir bērnus radošā procesā iepazīstināt ar zero waste un upcycling idejām – šķietami nokalpojušās, vecās lietās, atkritumos, materiālu pārpalikumos ieraudzīt noderīgus resursus. Vienlaikus radošā darbošanās rosinās bērnu iztēli. Pēc meistarklases ļausimies fantāzijai un izgatavotās lelles kopā ar bērniem “izdancināsim” muzikāli teatrālos priekšnesumos, ar kuriem varēs priecēt draugus un ģimeni. Darbnīca piemērota 5 – 9 gadus veciem bērniem (vecāki var nākt un darboties kopā ar bērniem). Pieteikšanās līdz 10.08.22 rakstot pieteikumu uz zane.mezule PIE smiltenesnovads PUNKTS lv minot bērna vārdu un vecumu, kā arī piemērotāko meistarklases laiku. Dalība darbnīcā un darba materiāli ir bezmaksas, taču dalībnieku skaits ir ierobežots – lūgums iepriekš pieteikties uz norādīto e-pasta adresi. Lūgums ierasties apģērbā, kuru nav bail nosmērēt, jo, iespējams, tiks strādāts arī ar krāsām. Nodarbību laikā tiks fotografēts pasākuma publicitātes vajadzībām. Informāciju sagatavoja:
Nometnē aicināti piedalīties visi interesenti no Malēnijas un visas Latvijas. Jau līdz šim atsaucība ir laba. Dalībai nometnē ir pieteikušies interesenti gan no Alūksnes un tuvākajiem novadiem, gan arī no Rīgas, Dobeles, Ikšķiles un citām pilsētām. Paredzamais dalībnieku skaits ir līdz 70 dalībniekiem. Pirmajā dienā dalībnieki apgūs malēniešu izloksnes prasmes grāmatas “Radošie malēnieši un viņu valoda” (kopautorībā ar Jēkabu Raipuli) autores, valodnieces Daces Markus vadībā. Dalībniekiem būs iespēja arī pašiem parādīt savas malēniešu izloksnes zināšanas un dalīties ar interesantiem atgadījumiem izloksnes un malēniskā akcenta dēļ pļāpu stundā pie gaismas maisa. Vēlāk dalībnieki darbosies radošajās darbnīcās, gan apgūstot kulinārijas, gan floristikas, gan gaismas lukturīšu veidošanas un citas prasmes malēniskā garā. Dienas otrajā pusē būs pārgājiens ar pārsteigumiem pa gaismas ceļu un vakaru noslēgs īpaši nometnei radīts gaismas rituāls ar gaismas nešanu un muzicēšanu, kā arī ar īpašo viesi. Savukārt nometnes otro dienu iesāksim aktīvi ar malēnisko rīta rosmi, turpināsim ar lekciju par malēniešu ļaudīm un saikni ar igauņiem, kā arī ar mākslinieciskām radošajām darbnīcām – teātra spēli, danču un dziesmu apguvi, stāstu rakstīšanu malēniski. Starplaikos dalībniekiem būs iespēja risināt malēniešu krustvārdu mīklas, atpazīt vārdus un spēlēt citas izklaidējošas spēles. Aicinām dalībniekus ņemt līdzi arī bērnus – bērniem būs iespēja piedalīties multfilmu darbnīcā un citās interesantās aktivitātēs. Tā kā šoreiz viens no nometnes mērķiem ir iemūžināt malēnisko runu un veicināt tās dokumentēšanu, tad dalībniekiem, kuri prot malēniešu izloksni, būs iespēja piedalīties videosižeta filmēšanā. Dalība nometnē ir bez maksas, kā arī visiem dalībniekiem tiks nodrošināta ēdināšana. Dalībniekiem, kuriem tas nepieciešams, tiks nodrošināts transports no Alūksnes pilsētas un atpakaļ. Ārpus Alūksnes novada dzīvojošajiem var tikt nodrošināta nakšņošana, iepriekš par to vienojoties (par nelielu samaksu). Pieteikšanās dalībai nometnē ir līdz 10.augustam pa telefonu 26633506 (Santa) vai e- pastu: radosie.maleniesi PIE gmail PUNKTS com . Nometni organizē biedrība “Radošie malēnieši” ar Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas Valsts mežu, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Alūksnes novada Kultūras centra un Ziemeru pagasta atbalstu.
Ceturtdienas, 4. augusta, vakarā Rūjienas Tautskolas pagalmā svinības ievadīs erudīcijas vakars ”Prātvēders” un āra kino vakars ”Tur ziemeļos, kur Rūjiena”. Piektdien, 5. augustā, jau no plkst. 11.00 estrādes teritorijā notiks jauniešu radošās darbnīcas un aktivitātes. Plkst. 15.00 Rūjienas Izstāžu zālē tiks atklāta mākslinieces Dainas Dagnijas tekstila kolāžu izstāde “Valdniece”. Svētku atklāšanas kulminācija būs plkst. 18.00, kad sāksies tradicionālais Svētku gājiens no Stadiona ielas uz estrādi. Plkst. 19.30 tur norisināsies svētku atklāšana. Plkst. 20.00 turpat estrādē sāksies deju koncerts, kurā piedalīsies JDK ”Denči” un senioru deju kopa ”Dzīga”. Būs arī mūsdienu dejas bērniem Sindijas Sabīnes Pogas vadībā. Plkst. 21.00 jautru noskaņu radīs Rūdolfa Kugrēna & Jāņa Kreičmaņa duo stand-up komēdija, bet no plkst. 22.00 varēs izlustēties ballē ar grupu “Lustīgais Blūmīzers”. Notikumiem vispiesātinātākā svētku diena būs sestdiena, 6. augusts. No plkst. 9.00 līdz 15.00 Laika skvēra parkā norisināsies amatnieku un mājražotāju tirgus. Estrādes teritorijā no plkst 10.00 līdz 18.00 būs atrakcijas un aktivitātes bērniem un pieaugušajiem. Plkst. 10.30 sāksies uzvedums bērniem ”Jautras šeptes zaļā pļavā”, savukārt plkst. 12.00 – Rūjienas amatierteātra ”Vitrāža” izrāde ”Zaļā zona” (dramaturģe Aiva Birbele). Sestdienas muzikālo programmu ievadīs Jöran Steinhauer un Masaki Nakagawa koncerts plkst. 14.30 estrādē. No plkst. 16.00 pie Rūjienas Mūzikas skolas norisināsies muzikālie pagalma svētki. Plkst. 18.00 estrādē varēs vērot Robert Valdman burbuļu šovu. Svētku muzikālā programma estrādē turpināsies plkst. 19.15 ar muzikālās apvienības ”Eridana” (Ieva Baumane un Roberts Pētersons) koncertu estrādē, kam sekos grupas ”Refleksija” un grupas ”Johny Salamander” uzstāšanās, bet plkst. 23.00 svētkus noslēgs balle ar grupu ”Mākoņstūmēji”. Vienlaikus ar Rūjienas pilsētas svētkiem norisināsies Mājas kafejnīcu dienas Valmieras novadā. Sestdien un svētdien no plkst. 11.00 līdz 21.00 pie Rūjienas vidusskolas darbosies kafejnīca “Palienes dārzs”. Svētku atskaņas turpināsies arī 7. augustā. No plkst. 12.00 līdz 17.00 norisināsies supošana Laņģezerā – gan iesācējiem, gan supotājiem ar pieredzi būs iespēja sportot bez maksas instruktora pavadībā. Svētku programma: https://www.valmierasnovads.lv/events/rujienas-pilsetas-svetki-2022/.
Informāciju sagatavoja: Dzintars Močs
.
Šajā koncertā ne tikai skanēs mūzika, bet klātesošajiem būs brīnišķīga iespēja iepazīties arī ar jauno dzejnieci Gitu Kārkliņu, kura savus darbus paraksta ar pseidonīmu Gita Neverita. Līdz šim Gitas Kārkliņas dzejoļus varēja lasīt laikrakstā Liesma. Pati dzejniece atzīst, ka dzejā viņa ar vārdu palīdzību var izteikt savus dziļākos pārdzīvojumus un slēptākās jūtas, nebaidoties tikt nesaprastai, jo katrs cilvēks – klausītājs vai lasītājs – dzeju uztver citādāk, caur savu pieredzi un pārdzīvojumu prizmu, tādā veidā dzejnieks, atklājot sevi, tomēr neatklāj neko konkrētu un saglabā savu noslēpumainību. Alegorijās runājot ir tā: “Kā gaismas stars, lauzts caur prizmu, veido varavīksni, tā dzīve un notikumi apkārt izlaužas caur mani un uzzīmējas dzejoļos." Mūzikas svētku programmas zvaigznes šoreiz būs NYX Trio, kurā apvienojušās trīs pieredzējušas kamermūziķes – flautiste Anete Toča, vijolniece Tatjana Ostrovska un pianiste Ieva Sarja. Trio intensīvi koncertē dažādās Latvijas un ārzemju koncertzālēs, agrāk muzicējis arī Valmierā – Jāzepa Vītola kamermūzikas zālē un Ziemas Mūzikas festivālā. Ar vairākām kamermūzikas programmām NYX Trio piedalījies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra rīkotajās kamermūzikas dienās, uzstājies Latvijas Radio 1 studijas tiešraides koncertā, veicis ierakstus Latvijas Radio fondiem, kā arī piedalījies Latvijas Koncertu rīkotajā Rīgas festivālā. Trio veidojis koncertprogrammas kopā ar tādiem mūziķiem kā Mārtiņu Circeni un Intu Dālderi, dziedātājām Ievu Paršu un Antu Jankovsku, komponistu un ģitāristu Matīsu Čudaru, kā arī iniciējis dažādu multimediālu projektu tapšanu sadarbībā ar Ebru mākslinieci Andu Kolosovu, dzejnieci Madaru Gruntmani, aktrisi Karīnu Tatarinovu, ornitologu un video mākslinieku Edgaru Dzeni. Koncertā trio atskaņojumā būs lieliska iespēja baudīt un iepazīt franču komponista Žaka Ibēra, Viļņā dzimušā franču izcelsmes Krievijas komponista Cezara Kiī un latviešu komponistu Imanta Zemzara, Jāņa Lūsēna un Aivara Kalēja mūziku. Koncertā iespēja iegūt skatuves rūdījumu un koncertu pieredzi būs arī jaunajiem mūziķiem no Rīgas un Limbažiem. Jaunā pianiste Sniedze Sarja, kura mācās NMV Emīla Dārziņa Mūzikas skolā pie skolotājas Ligitas Muižarājas, spēlēs Johana Sebastiana Baha un Reinholda Gliera skaņdarbus. Skaistu programmu kopā ar savu audzēkni Terēzi Drozdeku no Limbažu Mūzikas un mākslas skolas sagatavojusi valmieriete, vijoles spēles skolotāja Anna Spalviņa. Terēze atskaņos Emīla Mlinarska Mazurku un kopā ar savu skolotāju muzicēs arī ansamblī. Jāpiezīmē, ka pianistiem arī šoreiz būs lieliska iespēja spēlēt Jautrītes Putniņas instrumentu. Ar interesantu stāstu dalīsies vēsturniece Indra Vīlistere. Svētku laikā notiks arī mākslas darbu izstāde, kurā būs skatāmas un arī iegādājamas Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas skolotājas Ineses Andersones un topošās arhitektes, Rīgas Tehniskās universitātes studentes Elzas Līnas Andersones akrila un eļļas gleznas. Aicinām ikvienu atnākt, sajust svētku noskaņojumu un baudīt brīnišķīgu vasaras vakaru! Attēlā no kreisās: Anete Toča, Ieva Sarja, Tatjana Ostrovska. Informāciju sagatavoja:
Kā atskatīšanās pagātnē var palīdzēt izprast šodienas politiskās un ekoloģiskās krīzes un ietekmēt centienus tās risināt? Kā alternatīvu ekoloģiju idejas var attīstīt jaunas pieejas vides risinājumiem, enerģijas resursu un tehnoloģiju attīstībai šodien un nākotnē? Kā karš Ukrainā un Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju ietekmē ne tikai politiskās varas attiecības, bet arī klimata pārmaiņu procesus? Kādas perspektīvas, ētiski un atbildības veidi var virzīt jaunas attiecības ne vien starp cilvēkiem, bet arī starp dzīvo un nedzīvo dabu, starp dabu un kultūru, starp sabiedrību un vidi?
10.00 – 11.00 Pētnieka un režisora Oleksija Radinska lekcija “Nord Stream pētījumi” 11.30 – 13.00 Mākslinieka Kvīnsija Gario lekcija "Mana veiksmīgā neveiksme, kolekcionējot sāli priekš Nīderlandes Nacionālā pasaules kultūru muzeja” Svētdiena, 14. augusts 17.30 – 19.00 Pētnieces un kuratores Lindas Kaljundi lekcija un radošā darbnīca "Kultūras tēli un Igaunijas degslānekļa rūpniecības uzplaukums (un sabrukums?)" Pirmdiena, 15. augusts 10.00 – 12.00 Pētnieces Egles Rindzevičutes lekcija un seminārs “Izmestās nākotnes? Mantojuma un iznīcināšanas politika pilsētvidē” Otrdiena, 16. augusts 15.30 – 17.30 Mākslinieces Diānas Lelonekas lekcija un radošā darbnīca “Ruderālie aģenti jeb Savvaļas lietu aģentūra”18.00 – 19.30 Mākslinieka Džona Gržiniča lekcija "Ģeofrakcijas, antropocēna ainavu sensorā izpēte"
Nord Stream pētījumi Prezentācija pievērsīsies saiknei starp bēdīgi slaveno Nord Stream gāzes vadu un karu Ukrainā. Šis projekts, kas tika uzsākts 2011. gadā, padarīja Vāciju par faktiski līdzvainīgu Krievijas "fosilifašistiskā" režīma izveidošanā. Peļņa, kas gūta no gāzes patēriņa Eiropā, ir finansējusi Krievijas militāro mašinēriju, savukārt paļaušanās uz lēto Krievijas gāzi kavējusi pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamiem energoresursiem, pasliktinot situāciju klimata jomā. Pievienojoties Nord Stream projektam, Vācija, iespējams, neapzināti ir signalizējusi, ka diskusijas par Ukrainas lomu Eiropas projektā ir vien tukša retorika. Eiropas realitātē, kas izveidojās pēc Padomju Savienības sabrukuma, jaunajai, neatkarīgajai Ukrainai kaunpilnā kārtā tika piešķirta tikai viena reāla ģeopolitiskā loma: tā ir tranzīta zona, kas nodrošina Krievijas fosilā kurināmā piegādi Eiropas patērētājiem, izmantojot padomju laika naftas un gāzes cauruļvadus, kas ieraktas Ukrainas teritorijā. Nord Stream projekta galvenais pamatojums bija padarīt šo gāzes tranzīta zonu par novecojušu; brīdī, kad Vācija piekrita atņemt Ukrainai tās tranzīta potenciālu, tika sagatavots pamats Krievijas iebrukumam 2022. gadā. Lekcijas laikā Olekijs iepzīstinās ar savu vēl nepabeigto video darbu “Nord Stream pētījumi”, tās pamatā ir kadri, kas iegūti no uzņēmuma Nord Stream AG tīmekļa vietnes. Mana veiksmīgā neveiksme, kolekcionējot sāli priekš Nīderlandes Nacionālā pasaules kultūru muzeja Kultūras tēli un Igaunijas degslānekļa rūpniecības uzplaukums (un sabrukums?) Lekcijā Linda Kaljundi pievērsīsies kultūras – jo īpaši vizuālās kultūras – lomai Igaunijas degslānekļa industrijas vēsturē divdesmitajā un divdesmit pirmajā gadsimtā. Igaunijas degslānekļa rūpniecību, kas radās salīdzinoši vēlu un attīstījās pierobežā starp austrumiem un rietumiem, ir veidojušas dažādas politiskās, tehnoloģiskās un kultūras tradīcijas. Tādējādi tā ir lielisks piemērs industriālās modernitātes hibrīdajam un transnacionālajam raksturam. Linda aplūkos kultūras lomu nozares leģitimizācijā un zīmolvedībā autoritārajā periodā, 20. gs. 30. gados, izmaiņas un pēctecību starpkaru perioda un padomju laika degslānekļa attēlojumos, kritisku perspektīvu parādīšanos 70. gados un perestroikas perioda vides kustības laikā 80. gados. Lai gan lektore lielā mērā balstās vēsturiskos materiālos, viņa analizēs arī šī brīža ar degslānekļa rūpniecību Igaunijā saistīto problēmu loku, uzsverot ka, lai orientētos šajās bieži vien ļoti nokaitētajās debatēs, ir jāzina arī kultūras vēsture un ar degslānekļa rūpniecību saistītais mantojums. Izmestās nākotnes? Mantojuma un iznīcināšanas politika pilsētvidē Lekcijā Egle Rindzevičūte, izmantojot mantojuma studiju, kritisko atkritumu pētniecības un pilsētvides studiju krustpunktus, aicinās pārdomāt postsociālisma un pēckara ekoloģiju. Divdesmitais gadsimts ir atstājis sarežģītu materiālo mantojumu, ar kuru ir jāsadzīvo tagadējām un nākamajām paaudzēm. Liela daļa šī mantojuma ir toksiski rūpnieciskie atkritumi, kā arī pilsētu infrastruktūras, kas tika būvētas, lai apkalpotu rūpniecības nozares, kuru vairs nav. Gan atkritumi, gan infrastruktūras nav tikai apsaimniekošanas pārpalikumu, tie veido kultūras un politisko simboliku. Tie veido sociālās evolūcijas skatuvi, kurā tiek attīstītas jaunas politikas formas. Krievijas iebrukums Ukrainā klusās un neredzamās infrastruktūras padarīja redzamas vissmagākajā un sāpīgākajā veidā. Azovstaļas tēraudlietuves kļuva par kaujas lauku, un pilsēta tika pārvērstas drupās, tomēr apšaude atklāja gan infrastruktūras būtisko nozīmi, gan tās noslēgto raksturu. Ruderālie aģenti jeb Savvaļas lietu aģentūra Lekcijā māksliniece Diāna Leloneka runās par augiem un to lomu vēsturiskajos un ekonomiskajos procesos, pievēršoties ruderālo augu sugu jeb nezāļu vēsturei. Pētot gan tās nezāles, kas aug vietās, kur agrāk atradās rūpnīcas un raktuves, kuras slēgtas kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem, gan tās, kas mūsdienās stādītas bijušajās rūpnieciskajās zonās, Diāna Leloneka aicina domāt par to, vai nezāles var norādīt uz nākotnes risinājumiem mūsu vietējām kopienām. Vai augi var palīdzēt mums iemantot saktapunktu, no kā mēs varētu ieraudzīt problēmas un izaicinājumus, ar kuriem saskaras kopienas, kas atrodas uz globālās enerģētikas transformācijas robežas? Varbūt ruderālās sugas, kas aug uz neizmantotām, bijušajām rūpnieciskajām zemēm un pamestiem laukiem, ir jāskata kā nenogurdināmi, nedroši strādnieki, kas strādā, lai atjaunotu Zemes ekosistēmas.
Ģeofrakcijas, antropocēna ainavu sensorā izpēte Prezentācijā mākslinieks Džons Gržiničs iepazīstinās ar paša apkopotajiem (audiovizuālajiem) iespaidiem par rūpniecisko raktuvju ainavām Ida-Virumā reģionā Igaunijas ziemeļaustrumos. Tas, kas 2009. gadā sākās kā pētījums par "zaļās Igaunijas" otru pusi, pārtapa par ilgtermiņa aktīvu māksliniecisku zināšanu veidu un veidu, kā attēlot liela mēroga, sarežģītus kultūras un vides apstākļus. Šis materiāls kļuva par instalācijas "Ģeofrakcijas" daļu izstādē "Life in Decline" Raktuvju muzejā Kohtlanemmē Igaunijā (2021). Arī skaņu ainavu projektā "Ģeofrakcijas" mākslinieks turpina strādāt ar šo skaņu ierakstu arhīvu. Lekcijā mākslinieks iepazīstinās arī ar fragmentiem no materiāliem, ko savācis izpētes braucienos uz šīm raktuvēm, ko organizēja Igaunijas Nacionālais muzejs. Attēlā: LLMC vasaras skolas vizuālā identitāte, Aleksejs Muraško.
Vērtīgās meistarklasēs jūnijā un jūlijā folkloras kopu dalībnieki apguva mandolīnas spēli pie Pētera Narubina, stabules spēli pie Pītera Dauguļa un vijoļspēli pie Laumas Bērzas. Apgūts repertuārs, kuru jaunie muzikanti ieskandinās kopā ar pieredzējušiem muzikantiem no “Rahu the fool”. Mīļi gaidīts ikviens līdzjutējs, lai uzmundrinātu, atbalstītu Vidzemes jaunos muzikantus! Jebkuram apmeklētājam ieeja ir bez maksas. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, AS Latvijas Valsts meži un Cēsu novada Jaunpiebalgas apvienības pārvalde
Informāciju sagatavoja: projekta vadītāja Ieva Damroze
Projekta ietvaros Saulkrastu audēju kopa "Kodaļa" jūlijā un augustā piedalījās vairākās meistarklasēs pie amata meistariem un guva jaunas zināšanas un pieredzi aušanā. 2.un 3.jūlijā aušanas kopa “Kodaļa” viesojās pie aušanas meistares Edītes Začestes. Tika apgūtas dažādas aušanas metodes un velku šķērēšanas rīki un to lietošanu, kā arī steļļu uzbūvi. Kopa papildināja savas zināšanas ar dažādām aušanas tehnikām, tehnisko zīmējumu. 16. un 17.jūlijā notika pieredzes apmaiņas brauciens uz Ērgļiem, pie Ilzes Mailītes uz aušanas darbnīcu "Mailīšu fabrika". Tika apskatīta ievērojama steļļu kolekcija, kā arī apgūta 9.gs aušanas principi arheoloģiskajiem tērpiem, veidoti paraudziņi audumam ar maisveida eģēm, kā arī zīmēti tehniski zīmējumi dubultaudumam un divu kārtu audumam.
Beāte Barčevska-Mukāne Saulkrastu kultūras centrs Mob.: 26145759
Festivāla programma šogad tiek veidota ar vairāk kā 15 profesionāliem māksliniekiem no Lietuvas, Igaunijas, Francijas un Latvijas. Paredzēti 9 pasākumi Rožu laukumā un MALAS pagalmā, piedāvājot velosipēdu parādi, darbnīcas, akrobātiku, žonglēšanu un gaismas šovu. Festivālam nepastāv valodas barjeras un tas ir bezmaksas, dodot iespēju savest kopā dažādos Cēsu novadā esošos cilvēkus, kas šogad varētu būt īpaši aktuāli Krievijas kara Ukrainā izraisītās bēgļu krīzes dēļ, vienojoties kopīgā pieredzē, atbalstā un priekā. DIENAS PROGRAMMA // Rožu laukums // plkst. 12.00-16.00
VAKARA PROGRAMMA // Mākslas telpa MALA // plkst. 19.00-22.00
Finansiāls atbalsts un milzu pateicība Cēsu novada pašvaldībai un Valsts Kultūrkapitāla fonds/Latvijas Valsts meži/Vidzemes plānošanas reģions. Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos. Sīkāku informāciju skatīt šeit: https://www.facebook.com/events/1163348504242388/
Informāciju sagatavoja: Kristīne Auniņa, e-pasts: telpamala PIE gmail PUNKTS comknipsis PIE kristineaunina PUNKTS lv
Ar šo pasākumu sāksim Dzejas dienu pasāku ciklu, kurā ietilps četras dažādas, netradicionālās dzejas norises, pasākumi – Jauniešu dzejas dienas, Dzejas un sarunu kafejnīca “Jo vēders – dievs visaugstākais”, Dzejas taka Liepas pagastā, E. Veidenbauma 155 dzimšanas dienas sarīkojuma Dzejas brīvais mikrofons. 27.08. 19:00 - 21:00 E. Veidenbauma memoriālajā muzejā "KALĀČI” “Naksnīga tikšanās ar dzeju “Kalāču” bēniņos” Lasīsim, rakstīsim, klausīsimies un zīmēsim dzeju kopā ar dzejnieci Maiju Laukmani, dziesminiekiem Arni Miltiņu un Laimu Miltiņu. Ieejas maksa 5EUR no ģimenes. Pasākums tiek īstenots ar VPR, Latvijas Valsts meži un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, Cēsu novada kultūras projektu konkursa atbalstu.
Baiba Roze E. Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči" muzejpedagogs
Mazbānītis Ainažu–Valmieras–Smiltenes šaursliežu dzelzceļa līnijā ir nozīmīgs Latvijas transporta vēstures elements. Izstādi veido desmit lielformāta plakāti, no kuriem katrs vēsta par kādu šķautni vai stāstu no mazbānīša līnijas mūža. Izstādi sagatavojis Valmieras muzejs. “Katram cilvēkam stāsts par mazvilcienu ir atšķirīgs, un ikviena atmiņā tas palicis citādāks,” stāsta Valmieras muzeja vēsturniece un izstādes autore Liene Rokpelne. “Gaidot vilcienu, kāds vilciena stacijā salis, jo bānītis aizkavējies par sešām stundām. Cits atceras, ka tieši ar mazo vilcienu pārvācies dzīvot no Ainažiem uz Valmieru – braucis vilcienā ar visu iedzīvi, vienas somas izmērā. Kāds nekad iepriekš nebija tik ātri braucis, kā ar šo vilcieniņu – citam atmiņā saglabājušās pretējas sajūtas - tas braucis tik lēni, ka šķiet, ar kājām būtu bijis ātrāk. Vēl kāds atceras, ka tā pasažieru vagoni daudz neatšķīrās no preču vagoniem, taču citam tas šķitis smalkākais, kāds iepriekš redzēts..” Arī Zilākalna ciematam ir cieša saikne ar mazbānīti. Kad līniju Valmiera – Ainaži slēdza, pievads uz Zilokalnu tika pielāgots un izmantots, lai pa to līdz lielajām ostām un stacijām tiktu pārvadāta Zilākalnā iegūtā kūdra. Lai gan mazbānīša maršruta sliežu vairs nav, vietējais kūdras rūpnīcas dzelzceļš vēl ir saglabājies, un pa to līdz pat kūdras purvam, aptuveni četru kilometru garumā, ir iespēja aizmīties ar sliežu velosipēdu. Izstāde bez maksas apskatāma sliežu velosipēdu “ZRailbikes” darbības laikā no trešdienas līdz svētdienai.
Informāciju sagatavoja: Elīna Sokolova-Luca Valmieras novada pašvaldības Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centra vadītāja Mob.t. +371 26122943 visit.valmiera.lv
Oleru muižas pirmsākumi datējami ar 18. gs. beigu posmu. Būvniecību veic Engelhartu dzimta, pēc tam saimnieko Krīdeneru dzimta – līdz pat agrārajai reformai. Pēc tam, līdz pat 70. gadu beigām, muižā atrodas skola. 20. gs. 80. gadu beigās muižu iegādājas esošie īpašnieki, atsaucoties Imanta Ziedoņa aicinājumam glābt Latvijas muižas. Tobrīd Rīgas Lietišķās mākslas koledžas absolventi, četri jaunieši, viens no tiem arī tagadējais saimnieks Kārlis, ar satiksmes autobusiem ceļoja pa Latviju un meklēja savu īsto un vienīgo muižu, līdz nonāca Oleros. Jaunie saimnieki muižas kompleksā sāka nodarboties ar galdniecību, un pašos pirmsākumos darbi notika pašā muižas ēkā, taču, radītās vibrācijas dēļ, darbi bija jāpārvieto uz blakus esošo saimniecības ēku. Ikdienā saimnieks Kārlis darbojas savā galdniecības uzņēmumā “Zaļās pēdas”, savukārt saimniece Ieva darbojas biedrībā “Oleru muiža”, tās mērķis ir Oleru muižas kultūrvēsturiskās vides atjaunošana, saglabāšana, uzturēšana un izglītojošo aktivitāšu, kultūras pasākumu organizēšana, tai skaitā izglītojošā tūrisma nišas aizpildīšana. 2000. gadā muižas Kungu māja nopietni cietusi ugunsgrēkā. 22 gadus ēkā norit plānoti, pakāpeniski un mērķtiecīgi atjaunošanas darbi, kuros iesaistās saimnieki, biedrība un atbalstītāji, piemēram, pie sākotnējo būvgružu likvidēšanas darbojās arī Ievas kursabiedri no Vidzemes Augstskolas. Saimnieki īpašu uzmanību pievērš muižas parka iekopšanai. Viņi atzīst, ka, ja visam saprātīgi pieiet, tad to bez milzīgām investīcijām var ievirzīt pareizā gultnē. Latvijā ir daudz vietu, kurām būtu potenciāls tikt attīstītām kā ainavu dārziem, taču nav pieejamas pilnvērtīgas zināšanas un to nodošana šajā jomā. Tāpēc Oleru muižas saimnieki ir padarījuši sabiedrībai pieejamu muižas parku, kā arī dalās informācijā un izglīto interesentus. Balstoties uz vēsturiskajām fotogrāfijām un plāniem, saimnieki cenšas atjaunot muižas parka un ainavu dārza vēsturisko izskatu. Piemēram, ir atjaunojuši celiņu tīklu, balstoties uz 1907. gada plāniem. Ieva Zemīte īpaši uzsver, ka pirmie ainavu dārzus sāka iekopt mākslinieki, mūziķi un literāti, kuri dārza radīšanā iedvesmu smēlās gleznainās dabas proporcijās, papildinot to ar simbolu valodu. Kādreiz muižas komplekss tika uzbūvēts ezera krastā, taču muižkungs ap 1850. gadu pazeminājis ezera līmeni, lai uzlabotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šobrīd ezers ir pilnībā aizaudzis, un tā ir viena no Natura 2000 teritorijām, kurā ietilpst arī 105 ha plašais Oleru purvs, kurā ir izveidota pastaigu taka. Oleru muižas sienu gleznojumi ir iekļauti Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Saimnieki labsirdīgi pasmejas, ka principā viņu jaunbūve ir iekļauta reģionālās nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, jo pēc ugunsgrēka bija palikušas tikai sienas un neskaitāmas bojātas detaļas. Atjaunošanas procesā tika izmantotas “atgūtas” būvkonstrukcijas, piemēram, ieejas durvis ir no citas vietas. Arī mēbeles šeit nokļūst dāvinājumā no latviešu zemnieku mājām, gan arī tiek iegūtas, pērkot internetā. Prasmīgi izvietojot tās interjerā, panākta harmoniska gaisotne, kas ir saskaņā ar vēsturisko vidi. Kā vienu no tūrisma jomas izaicinājumiem, Ieva un Kārlis min ekonomisko pusi, jo tā liek domāt, pieņemt risinājumus, vai kaut ko darīt, aizdomāties par viesmīlības pakalpojumiem, apvienot izglītojošo un kultūras darbu. Oleru muiža ir arī Zemīšu ģimenes mājas, līdz ar to viesi daļēji tiek ielaisti viņu privātajā telpā. Lūgti raksturot kultūras pasākumu viesi, kurš ierodas Oleru muižā, Ieva Zemīte atzīst, ka šobrīd ir izveidojusies pastāvīgo apmeklētāju kopiena, taču tas ir bijis darbs 25 gadu garumā. Viesi lielākoties ierodas no Vidzemes reģiona. Muižā ir uzņemti arī viesi no Japānas, kas ir likumsakarīgi, jo netālu esošās pilsētas Rūjienas sadraudzības pilsēta ir Higašikava Japānā. Liels pārsteigums ir bijusi zviedru restauratoru grupa, kas nejauši, bet likumsakarīgi nonākuši Oleru muižā. Zemīšu ģimene lielu ieguldījumu sniedz arī muižas kultūras dzīves attīstībā, gada laikā sarīkojot vismaz sešus dažādus pasākumus – gan kultūras, gan izglītojošajā jomā. Tāpat tiek rīkoti Dārza stāstu pasākumi, kuros uzaicina lektorus, kuri stāsta par Oleru muižas kompleksam un Zemīšu ģimenei svarīgajiem jautājumiem dabiskās lauku ainavas kontekstā. Tūrisma piedāvājums laika gaitā tiek paplašināts. Šobrīd muižā pēc pieprasījuma var nodrošināt arī ēdināšanu, kā arī tikko viesu vērtējumam ir nodota nakšņošanas iespēja kungu ēkā. Oleru muižas dārzs ir gana atpazīstams galamērķis kāzu sezonas laikā. Dažādos viesu uzņemšanas darbiņos iesaistās arī Zemīšu ģimenes bērni, tomēr muiža ir Ievas un Kārļa dzīvesstāsts, un izdzīvot muižas dzīvi bērniem netiek uzspiests. Oleru muiža ir iesaistījusies “Garden Pearls” projektā, kurā ir apkopoti 76 ainavu dārzi un parki Igaunijā un Latvijā. Projekta aktivitāšu intensīvāku attīstību apturēja pandēmijas uzliesmojums, taču pēdējo divu gadu laikā dažādi igauņu ceļotāji ir viesojušies Oleru muižā. Sarunas noslēgumā Oleru muižas saimnieks Kārlis Zemītis aicina apceļot Latviju, bet būt izglītotam, zinātkāram un sagatavotam ceļotājam – saskatīt diženo pieticīgajā, aizraujošo vienkāršajā un brīnumaino ikdienišķajā. Savukārt Ieva Zemīte saka: “Labi lektori piesaista labu auditoriju. Ieinteresēta auditorija piesaista labus lektorus.” Abi saimnieki arī aicina ieklausīties vietā, kur dzīvo un saimnieko, jo nereti tā pati pasaka priekšā, kas ir darāms. Nākamajā Valmieras novada Tūrisma uzņēmēju veiksmes stāstā būs iespējams iepazīties ar Fantāziju zemes “Neonija” saimniekiem un uzzināt par viņu ceļu uz tūrisma uzņēmējdarbību.
Informāciju sagatavoja: Vineta Pūce Valmieras novada Tūrisma pārvaldes vadītāja vietniece Mob. tālr.: 25664420
"Šobrīd instruments ir mana cīņa," saka mūziķe. Dzīvo Latvijā kopš marta vidus, kad ar saviem diviem bērniem bija spiesta pamest Mikolajivu un doties bēgļu gaitās. Viņas vīrs palicis Ukrainā aizstāvēt savu zemi. Leleko piedalījusies Valmiermuižas etnomūzikas festivālā, Melo-M lielkoncertā, kā arī citos lielākos un mazākos koncertos dažādās Latvijas vietās.
Miķeļi iekrīt dabas veltēm bagātākajā gadalaikā, kas ir arī ražas svētki un tirgus dienas. Šogad Miķeļdienas svinībās būs apvienojušies kupls skaits tirgotāju, jo ierastajiem “Gardu muti” tirdziņa dalībniekiem pievienosies arī “GreenFest” organizētā “Mūsu Bio tirgus” mājražotāji un amatnieki. “GreenFest” kā pasākumu kopums norisinās jau piekto gadu un tā galvenais mērķis ir pievērst cilvēku uzmanību ekoloģijas un vides problēmām, kas skar mūs visus. Līdz ar to par savu galveno misiju ir izvirzījis ideju – GNP teritorijā atļaut saimniekot tikai pēc dabai draudzīgām, bioloģiskām saimniekošanas metodēm, kā arī veicināt ikviena cilvēka interesi un iesaisti zaļa un ilgtspējīga dzīvesveida praktizēšanai ikdienā, izvēloties dabai un cilvēka veselībai draudzīgu pārtiku, kas ir arī viena no “Valmiermuižas alus darītavas” pamatvērtībām. Nemainīgi “GreenFest” programmā tiks iekļautas visdažādākās pasākumu tēmas – vide, cilvēks, uzturs, ilgtspējība, savedot kopā savu jomu ekspertus, nozares līderus, politiķus un uzņēmējus. Apzinot mūsu katra kā indivīda un kopējo kolektīvo ietekmi uz pasauli, “GreenFest” aicinās diskutēt par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā pirmo BIO reģionu Latvijā, šķetinot tādus jautājumus kā – “Vai Eiropas Zaļais kurss ir drauds vai iespēja uzņēmējiem” un “Kādu “mantojumu” atstāsim nākamajām paaudzēm ar šodienas lēmumiem”. Dienas vidū Anna Bole sniegs ieskatu pārtikas anatomijā, pētot “Kas lācītim vēderā – pesticīds vai vitamīns?”. Savukārt, atbildes uz jautājumu “Ko palietot, gāžot uztura piramīdas”, meklēsim kopā ar Agnesi Zlatu. Rīts iesāksies ar teātra izrādi jaunākajiem festivāla apmeklētājiem, kā arī ar izzinošām nodarbēm kopā ar Skudru un “Urda”. Visas dienas garumā darbosies ZAAO ceļojošais autobuss, “Darbnīcu Parks”, augu sēklu maiņas skapis, konservēšanas darbnīca, kā ar būs skatāma īpaši šim pasākumam veidota Ilzes Blokas režisētā īsfilma, kurā dalību ņēmusi “GreenFest” organizatoru komanda. Vakara noslēgumā apmeklētājus priecēs grupa “Jōra”. Dalība festivālā – bez maksas. Pasākuma organizatori atgādina, ka lekcijas varēs noskatīties atkārtoti, apmeklējot “GreenFest” tīmekļa vietni vai Facebook. Tirgotāju pieteikšanās līdz 14. septembrim (informācija www.gardumuti.lv). Pasākuma laikā tiks filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos. Miķeļdienas tirdziņu “Gardu muti” un zaļā dzīves veida festivālu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un “GreeFest”. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, “Gardu muti”, Valmieras novada pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs, SIA “ZAAO”. Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv" target="_top">kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798
19. augustā no plkst. 12.00-14.00 Smiltenes Kultūras centrā Laikmetīgās dejas meistarklase horeogrāfu Elīnas un Rūdolfa Gediņu vadībā. Meistarklases ietvaros dalībnieki Smiltenes Kultūras centra zālē iepazīsies ar laikmetīgās dejas pamatelementiem, un, izmantojot jauniegūtās prasmes, radīs horeogrāfisku darbu, kas tematiski vai asociatīvi veltīts izvēlētajai vietai. Darbnīca piemērota sākot no 14 gadu vecuma. Pieteikšanās līdz 18.08.22., rakstot pieteikumu uz loreta.sperlina PIE smiltenesnovads PUNKTS lv">loreta.sperlina PIE smiltenesnovads PUNKTS lv, minot vārdu un vecumu. Dalība darbnīcā ir bezmaksas, taču dalībnieku skaits ir ierobežots – lūgums iepriekš pieteikties uz norādīto e-pasta adresi. Lūgums ierasties ērtā apģērbā, kurā var brīvi kustēties. Nodarbību laikā tiks fotografēts pasākuma publicitātes vajadzībām. Informācijai: Projektu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas Valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Smiltenes Kultūras centrs, Smiltenes novada Bibliotēka un Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvalde. Ilustratīvs foto: www.pexels.com/cottonbro Informāciju sagatavoja:
Programma Ropažu pilsdrupās Plkst. 12:00 – 17:00
Plkst. 13:00 – 15:00 Lekciju teltī
Programma Ropažu Kultūras centra iekšpagalmā Plkst. 14:00 – 18:00 No plkst. 14:00 līdz 18:00 Ropažu kultūras centrā tikšanās ar Elitu Patmalnieci. No plkst. 14:15 Ropažu kultūras centra mazajā zālē darbosies Nila Īles mūzikas studijas izglītojošā un muzikālā darbnīca Ritmu un skaņu pasaulē. Visa pasākuma laikā, Ropažu muižas parkā būs skatāma un klausāma audiovizuālajā izstādē “Mūzika, kas dzimusi Ropažos”.
Informāciju sagatavoja:
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā šā gada maijā sāka mācīties Katerīna, meitene no kara izpostītās pilsētas Harkivas. Katerīnu esam aicinājuši uzstāties koncertā ar čella solo. Meitenes ģimene pašreiz dzīvo Cēsīs. Mamma Irina strādā, bet mazā māsa Jeļizaveta septembrī uzsāks mācības flautas spēlē. Mamma ļoti vēlas iegādāties klavieres, un mēs visi kopā varam palīdzēt. Koncertā ieeja ir bez maksas, bet apmeklētājiem būs iespēja atstāt ziedojumu, lai piepildītu šo ieceri. Koncertā piedalīsies Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi - konkursu laureāti - no Alūksnes, Cēsīm, Dzērbenes, Limbažiem, Rūjienas, Strenčiem, Valkas, Valmieras un Vidzemes kamerorķestris. Koncertu diriģēs Patriks Kārlis Stepe. Koncerta programmā būs dzirdama dažādu instrumentu – čella, flautas, klavieru, kokles, marimbas, saksofona, vijoles spēle, kā arī solo dziedāšana. Daudzas aranžijas solo instrumentiem ar orķestri radījis Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogs un komponists Andris Riekstiņš. Koncerts norisināsies ar Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas Valsts meži un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Ieeja bez maksas. Informāciju sagatavojusi:
Izstādes darbu saturs balstīts četros atslēgas vārdos – MĪTS (grieķu vārds – mythos – teika, nostāsts), ILGTSPĒJA, REDZĒT un VĒRTĪBAS, – darbos aktualizējot sev, savai ģimenei svarīgos notikumus, izpausmes sabiedrībā, uzrunājot cilvēku saprātu un iekustinot dvēseli. Izstādē “MĪTISKIE STĀSTI” redzēsiet divdesmit autoru darbus, tapušus laikmetīgajai mākslai raksturīgos medijos (video, audio, instalāciju, dokumentālo fotogrāfiju u.c.), kā arī dažādās vizuālās mākslas tehnikās radītus, laikmetīgi risinātus grafikas un glezniecības darbus, kolāžu, kā arī būsiet aicināti iesaistīties izziņas un kopīgās radošās darbības procesos. Noslēguma darbu vadītāji: Indra Cālīte, Signe Krumholce, Silvija Melnūdre un Velta Rone. Izstāde Rīgas ielā 25 Valmierā būs apskatāma no 2. septembra līdz 2. oktobrim. Darba laiks: Pirmdiena – otrdiena – brīvs; trešdiena – piektdiena – plkst.12.00–20.00; sestdiena – plkst.12.00–20.00; svētdiena – plkst.12.00–16.00. 10. un 11. septembrī notiks arī sietspiedes apdrukas darbnīca mākslinieces Kristīnes Zemļickas-Brālēnas vadībā. Ieeja izstādē un darbnīcās ir bez maksas, aicināts ikviens.
.
„Nemierīgie prāti” ir pilnmetrāžas filma, kurā stāsts ir par diviem brāļiem, laikmetīgajiem māksliniekiem, kuru attiecības un dzīves ritms eskalējas laikā, kad brāļi veido darbus savai personālizstādei. Bohēmiskais dzīvesveids un mākslinieciskās provokācijas ierauj varoņus notikumu virpulī, starp kuriem ir cietums, psihoneiroloģiskā slimnīca un ciemošanās pie sāmu šamaņiem, procesā zaudējot robežas starp normalitāti un vājprātu. Filma ir ceļojums tās galveno varoņu nemierīgajos prātos, pētot smalko robežu starp māksliniecisku trakulību un nopietniem psihoemocionālajiem traucējumiem. Filma skatītājam liek aizdomāties, kur mēs ikdienā novelkam robežu starp to, kas ir normāls un kas vairs nav, godīgi un iejūtīgi runājot par bipolārajiem traucējumiem. „Nemierīgo prātu stāsts balstās mūsu pašu un līdzcilvēku pieredzē: autobiogrāfiskos stāstos, kas dažreiz ir smieklīgi, brīžiem traģiski, bet lielākoties – patiešām dīvaini. Rakstot scenāriju, visi šie dzīves notikumi savijās kopā vienā lielā stāstā. Mūsu iecere, veidojot filmu, bija skatītāju kaut uz brīdi ievest citā pasaulē – trakā, kaleidoskopiskā ceļojumā. Viens no filmas simboliem ir melns kubs – tad nu mēs aicinām skatītāju nākt uz filmu un ieskatīties tā iekšienē,” stāsta režisori Raitis un Lauris Ābeles, piebilstot: „Ja skatītāji mūs atceras ar „Baltu Ciltīm”, tad jāsaka, ka šī filma ir pilnīgi no citas operas.” Brīvdabas kino vakaros dalība ir bez maksas. Droši var ņemt līdzi pledus, lai filmas baudīšana būtu tīkamāka. Līdzās esošajā Valmiermuižas alus tirgotavā būs iespējams iegādāties uzkodas un spirdzinājumus. Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmieras novads un Valmiermuižas alus darītava. Projekts „Katram pa saujai kino brīvā dabā” (projekta Nr. 19-09-AL29-A019.2204-000008) īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros, caur biedrību „No Salacas līdz Rūjai”.
.
Plkst. 12.00 ikviens interesents gaidīts Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā un plkst. 17.30 – Rūjienas estrādē. Ieeja – bez maksas. Koncertēšana Valmieras novadā ir daļa no desmit dienu Baltijas valstu tūres, taču viesošanos Valmierā Vācijas korim īpašu padara Valmieras un Halles pilsētu sadraudzība jau desmit gadu garumā.
.
Sauļus Petreiķis ir ļoti apdāvināts un talantīgs mūziķis, kurš pazīstams ar to, ka prot spēlēt 50 dažādus koka pūšaminstrumentus, kas viņa kolekcijā nonākuši no dažādām pasaules valstīm, tai skaitā - senos Baltu mūzikas instrumentus. Petreiķa uzstāšanās vienmēr ir pāri malām plūstošas enerģijas uzlādētas, brīvas improvizācijas raisošas un tiecas lauzt robežas starp tradicionālo folkmūziku un pasaules mūziku. Viņš vairākkārt ir jau uzstājies Latvijā un sadarbojies ar latviešu mūziķiem. Koncertā Cēsīs Latvijas klausītājiem būs iespēja dzirdēt skaņdarbus no Petreiķa jaunākā albuma “Brīvība sauc”, kas ir ļoti kinematogrāfisks. Solists un mūziķi no World Ochestra sola koncertā uzburt filmas noskaņu, kurā savīsies dažādi mūzikas žanri, emocijas, sajūtas un Baltijas vēsture. Lielākā daļa “Brīvība sauc” skaņdarbu Sauļus Petreiķis sarakstījis vienatnē visiem zināmo sociālo ierobežojumu laikā, mēģinot aptvert brīvības un dzīves trauslumu nezināmajā. Programmā jaušami miera un trauksmainuma pretstati, mīlestība un zaudējums, svētlaime un nožēla. Katrs skaņdarbs atspoguļo iekšējās cīņas, kas ir pazīstamas ikvienam.
Biļetes uz koncertu “Baltijas vikingi” nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilsesuparadize.lv. Mediju kontaktiem:
.
Eksperti iepazīstināja klātesošos ar paveikto pilotvietās – Līgatnē, Papilē un Billundā. Runās tika uzsvērts, ka katra vieta ir unikāla savā veidā un tāpēc izpētē iegūtie secinājumi visdrīzāk nebūs attiecināmi uz citām pilotvietām. Jūnija sākumā projekta eksperte Līva Kreislere Līgatnē veica kultūrkartēšanu - ar iedzīvotāju interviju palīdzību meklēja Līgatnes “unikālo DNS” – vērtības, iespējas, cilvēku sapņus un atmiņas, arī konfliktus. Lai no iedzīvotājiem iegūtu atgriezenisko saiti, 13. augustā “Papīrfabrikas Festivālā” L. Kreislere prezentēja savus kultūrkartēšanas rezultātos balstītos secinājumus šī pasākuma apmeklētājiem.
No kreisās: Ekspertes Līva Kreislere (Latvija) un Jekaterina Lavrinec (Lietuva) iepazīstina ar paveikto pilotvietās - Līgatnē un Papilē. Savukārt Papilē, Lietuvā, kartēšanas process joprojām turpinās, izmantojot grupu diskusijas. Tajās satiekas kopienas “kodols” un atklāti, brīvi runā par savām vēlmēm un vajadzībām, piemēram, kafejnīca kā satikšanās vieta, pārgājienu taka, kas liek uzkavēties pilsētā ilgāk u.c. Atšķirīgs process un pilotvieta ir Dānijā, kur tālejošākais mērķis ir muzeja izveidošana Billundā, kas būtu “kopienas balss”. Strādājot pie tā koncepcijas, ir nepieciešamība iesaistīt kopienas dažādās grupas, lai vēlāk tām sniegtu jēgpilnu kultūras pieredzi. Apkopojot galveno, tika secināts, ka galvenais mērķis visās pilotvietās ir ilgtspējīga sabiedrība – atvērta, spējīga dalīties un uzticēties, un kultūra šeit pilda sociālu un terapeitisku funkciju. Tur kultūrplānošana ir kas vairāk nekā tikai kartēšana, tā piedāvā arī risinājumu prototipus un to ieviešanu dzīvē, kas būtu jau lielāka - nākotnes projekta mērķis.
No kreisās: projekta "RurCultural" partneru un ekspertu diskusija Līgatnē, eksperte Līva Kreislere prezentē “Papīrfabrikas Festivāla” apmeklētājiem kultūrkartēšanas rezultātus. Sanāksmes otrā diena bija veltīta domapmaiņai par kultūrplānošanas politikas vadlīniju izstrādi. Vēlāk, “Papīrfabrikas Festivāla” apmeklējuma laikā, projekta starptautiskos partnerus iepazīstināja ar Līgatni - vietu ar neparastu dabu, vēsturi, arhitektūru un lielām iespējām.
“Papīrfabrikas Festivāls” Līgatnē. Paldies Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldei, īpaši Santai Jermičukai, par viesmīlīgo uzņemšanu Līgatnē! Kontekstam – projekts “RurCultural” ir radies balstoties uz zināšanām, kas tika kultivētas un testētas INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektā “UrbCulturalPlanning” (2019-2021) tādās pilsētās kā Rīga, Viļņa, Gdaņska, Ķīle, Pori u.c. Vairāk informācijas: www.urbcultural.eu. Projektā “RurCultural” trīs partnervalstis veido kultūras kartēšanas aktivitātes, lai pieteiktu ilgtermiņa projektu ES finansējumam. “RurCultural” ir saņēmis Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) Sekretariāta Projektu atbalsta fonda (PSF) finanšu atbalstu. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta "RurCultural" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
---
Šogad svētkus atklās ar Jaunlaicenes folkloras kopu "Putnis", Malienas vidējās paaudzes deju kolektīvu "Ērmanītis", Lejasciema folkloras kopu "Smaržo siens", tautas muzikantiem “Ziemeļmala” un Medņevas etnogrāfisko ansambli. Tieši pusdienlaikā tiks atvērts keramikas ceplis keramiķa Kristapa Brašļa vadībā, kā arī no pl. 12:00 aicinām līdzdarboties darbu darīšanā - kulšanā, malšanā, kalšanā, medus sviešanā, maizes cepšanā uz iesmiem, karošu grebšanā, kartupeļu rīvēšanā, kāpostu skābēšanā, sveču gatavošanā un citos darbos. Šogad tiks pārbaudīti arī sievu un vīru spēki dažādās aktivitātēs. Smiltenes folkloras kopa “Rudzupuķe” uz dančiem aicinās pl. 13:00. Lauku sētas piekalnē būs arī umurkumurs. Pasākumā laikā notiks mājražotāju un amatnieku tirdziņš. Pļaujas svētku noslēgumā pulksten 14:00 skatītājus priecēs Baltinavas dramatiskais kolektīvs “Palādas” ar teātra izrādi - komēdijas “Ontans i Anne” 5. daļu “Ontans i plāšnīki (ekstrasensi”. Lai izrādes vērošana būtu ērtāka, aicinām paņemt līdzi segu vai pledu!
Pasākumu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas Valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Alūksnes novada pašvaldība, SIA J.A. Lejas, Radio Tev, laikraksts “Alūksnes un Malienas ziņas”. Ieejas maksa: pieaugušajam – 4.00 EUR, skolniekam – 2.00 EUR, ģimenes biļete – 15.00 EUR, autostāvvieta – 1.00 EUR. Informāciju sagatavoja:
Atzīmējot mākslinieka un dzejnieka Alberta Kronenberga 130 gadadienu, režisors Ģirts Šolis nolēma radīt muzikālu objektu izrādi bērniem no 5 gadu vecuma – „Tuntuļu Jurītis”. Tas ir pasakains un aizraujošs stāsts par apķērīgo lauku zēnu Jurīti, kurš iekļūst gan neticamos piedzīvojumos, gan nepatikšanās, no kurām vienmēr izkuļas ar veselu ādu. Asprātīgie pantiņi, kuros dzirkstī Albertam Kronenbergam tik raksturīgais vieglums un ironija, ir latviešu literatūras bagātība, kura būtu jāiepazīst jebkuram bērnam. „Tie ir maza puikas piedzīvojumi lauku dzīvē. Lielā mērā šis darbs ir par pilsētniekiem, par to, ka mazo Jurīti mēģina iesaistīt dažnedažādos lauku darbos, un vienlaikus arī par to, ka bērns ir tik taupāms un pieskatāms... Vēstījums nav mainījies – savus bērnus par daudz kontrolējam, pieskatām un „taupām”, bet bērnam kaut kādā veidā ir jāgūst pieredze, pieaugušie to priekšā nevar pateikt,” tā par savu izrādi „Tuntuļu Jurītis” saka režisors Ģirts Šolis. „Kronenberga teksti ir draiski un rotaļīgi – viņš spēlējas ar vārdiem, atskaņām, valodas iespējām, mēs – ar tēliem, objektiem, mūziku, radot tādu kā gadatirgus atmosfēru, kurā kūsā pamatīga dzīvība. Tirgus ir vieta, kur var ieraudzīt visneparastākos raksturus, kur satiekas visdažādākie cilvēki, kur lieliski izpaužas katras tautas mentalitāte. Kronenbergs savos darbos ir ļoti latvisks, bet tas nav nekāds latviešu pelēcīgums – tieši otrādi, viņa tēli ir ļoti vitāli, notikumi spraigi. Tas ir lielisks iedvesmas avots izrādei, kurai šāda satura bagātība ir ļoti noderīga. Liela loma šajā iestudējumā būs arī muzikalitātei – dziesminieks Mikus Frišfelds ir cītīgi pastrādājis, lai darbību papildinātu asprātīgs muzikālais materiāls, ko uz visdažādākajiem instrumentiem izpildīs izrādes aktieri,” stāsta izrādes režisors. Iestudējuma radošo komandu veido aktieru ansamblis – Arnita Jaunzeme, Dace Vītola un Pēteris Galviņš, mākslinieki Reinis Pētersons un Rūta Briede, komponists Mikus Frišfelds un režisors Ģirts Šolis. Izrāde bērniem no 5 gadu vecuma, norisināsies divos cēlienos, ilgums: 1 h 25 min. Ieejas biļete: 7 EUR iegādājama Bezrindas.lv. Nākamās viesizrādes Valmiermuižas viesistabā: 20. oktobrī plkst. 18.00 „Bruņinieks, kuram sāpēja zobi”, 24. novembrī plkst. 18.00 „Makss un Morics”. Viesizrādes rīko Valmiermuižas kultūras biedrība kopā ar Latvijas Leļļu teātri, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Valmiermuižas alus darītava.
Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.
„Latviešu tautas vasaras saulgrieži ar Zāļu vakaru, jāņuzālēm, vainagiem, Jāņu uguņu un līgotņu burvību, ar visu paaudžu kopību vasaras skaistākajā brīdī, savieno cilvēkus un dabu kopīgā mīlestības aplī. Šajā laikā Dainu Dievs ir mūsu vidū, svētot dabu un cilvēkus. Svētku vainags simbolizē Saules gaitu Debesīs, vainags priecē un dziedina, liek sajust mīlestību, pateicību un zemes spēku. Cilvēki no Latvijas novadiem dalījušies ar savām atmiņām un izjūtām, pinot vainagus, lasot zālītes un puķes, dziedot un pušķojot savas mājas un mīļos cilvēkus, klājot galdus, iekurot ugunskurus un iededzinot jāņugunis, sagaidot rītausmu ar svētīgo rasu un ar sev tuvu jāņuzāli Latvijas vainagā vēlot labu savai dzimtajai zemei un cilvēkiem”, tā grāmatas autore Indra Čekstere. Grāmata tapusi vairāku gadu garumā, un tās lappuses bagātīgi ilustrētas ar fotoattēliem no Indras Čeksteres un stāstu autoru privātajiem arhīviem, kā arī mākslinieces Daigas Segliņas, un Līgas un Daigas Kļaviņu radītajiem zīmējumiem. Grāmatas sākumdaļa tulkota arī angļu un vācu valodās, tādejādi sniedzot iespēju mūsu saulgriežu tradīcijas iepazīt interesentiem arī tālu aiz Latvijas robežām. Grāmatas atvēršanas svētki norisināsies Siguldā, piedaloties folkloras kopai “Senleja”. Aicinām sekot līdzi informācijai! Grāmatas autore Indra Čekstere ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes doktorante, etnogrāfe, vides gide, folkloras balvas „Austras koks” saņēmēja par mūža ieguldījumu etnogrāfijā, Siguldas folkloras kopas „Senleja” ilggadīga darbiniece un kultūrvides pētniece. Grāmata tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, AS Latvijas valsts meži un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu, kā arī Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu. “100 vainagi Latvijai” pieejami iegādei grāmatnīcās visā Latvijā un www.jumava.lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
“Smiltenes Radošās Piektdienas” ir radītas, lai bērniem ir iespēja kvalitatīvi un jēgpilni pavadīt vasaras brīvlaiku. Meistarklasēs bērni var izklaidēties un gūt radošo gandarījumu, gan izglītoties, uzzinot jaunu informāciju un apgūstot jaunas tehnikas. Pienākusi kārta izsludināt trešo meistarklasi “Smiltenes Radošo piektdienu” ciklā.
Otrā malēniešu valodas nometne “Ja es nebūtu no tās puses…” norisināsies Māriņkalna tautas namā 13. un 14. augustā. Divu dienu garumā nometnes dalībniekiem būs iespēja uzzināt par malēniešu izloksnes veidošanos un īpatnībām, mācīties malēniešu izloksni un iesaistīties radošajās darbnīcās.
Šajā nedēļas nogalē, no 4. līdz 6. augustam, norisināsies Rūjienas pilsētas svētki.
13. augustā plkst.18.00 Bērzu ielā 14 viesmīlīgās Andersonu ģimenes mājvietā notiks otrais Mūzikas un mākslas svētku Burkānciemā koncerts.
No 12. līdz 17. augustam Valmierā notiks Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola “Postsociālisma ekoloģijas”, kurā piedalīsies jaunie mākslinieki, kultūras pētnieki un kuratori no Baltijas un citām Eiropas valstīm. Vasaras skolas programma pievērsīsies ekoloģijas jautājumiem caur mūsu reģiona šodienas un nesenās pagātnes mantojuma skatpunktu, saistot tos ar globālajām norisēm, tostarp arī dekolonizācijas procesiem. Daļa no vasaras skolas vieslekcijām būs publiskas, un tās klātienē topošajā mākslas telpā “Kurtuve” Valmierā aicināts apmeklēt ikviens interesents.
13. augustā plkst. 12.00 Jaunpiebalgas kultūras namā projekta “Jaunie muzikanti” ietvaros notiks kopēja muzicēšana grupai “Rahu the fool” ar bērnu un jauniešu folkloras kopām no dažādiem Vidzemes novadiem - “Piebaldzēni”(Jaunpiebalga), “Dzīpariņi” (Ranka), “Driksnēni” (Ļaudona), “Puzuriņi” (Ērgļi), “Urdaviņa”(Cesvaine).
Pateicoties
27. augustā Cēsu pilsētas ielas un laukumi taps par priecīgu un neparastu skatuvi starptautiskam profesionālā laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivālam. Cēsis MOOOVE ir izaudzis no MALAS sadarbības ar TaDaa! festivālu 3 gadu garumā. MOOOVE saglabās TaDaa! pamatideju – īstenot starptautisku ielu mākslas notikumu, bet spers soli tālāk, atverot festivāla robežas daudzveidīgākām mākslas formām un veidojot ciešāku sadarbību ar vietējiem māksliniekiem.
E. Veidenbauma memoriālais muzejs “Kalāči” atklāj Dzejas dienu sezonu ar pirmo projekta Dzejas dienas “Kalāčos”” pasākumu – Naksnīga tikšanās ar dzeju KALĀČU bēniņos. Uz pirmo pasākumu aicinām ģimenes ar pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem, iepazīties ar dzejas lasīšanas, klausīšanās un rakstīšanas prieku.
Zilākalna ciematā no 10. augusta līdz 18. septembrim skatāma izstāde “Nākamā pietura”. Tā vēsta par šaursliežu dzelzceļa vilcienu – mazbānīti, kas maršrutā Smiltene-Valmiera-Ainaži kursēja no 1912. līdz 1971. gadam. Izstāde apskatāma pie senā dzelzceļa perona, kas pašlaik ir sliežu velosipēdu “
Oleru muižā viesošanās notiek gandrīz vasaras pilnbriedā – spīd saule, viss dzīvais un zaļais smaržo. Šeit saimnieko Zemīšu ģimene – Ieva, Kārlis un viņu trīs bērni. Saules staru pielietā kungu mājas verandā notiek saruna ar saimniekiem, bet pēc tam Ieva iepazīstina ar muižas parku un ainavu dārzu.
Sestdien, 20. augustā, plkst. 18.00 Ērmaņu muižā muzicēs ukraiņu nacionālā instrumenta – bandūras – virtuoze, dziedātāja un aktrise Darja Leleko.
Turpinot tradīciju par gadskārtu atzīmēšanu, 17. septembrī no plkst. 11.00 līdz 17.00 Valmiermuižas parku pieskandinās Miķeļdienas svinības un “Gardu muti” tirdziņš. Kā arī pirmo reizi Valmiermuižā norisināsies zaļā dzīvesveida festivāls “GreenFest”.
Smiltenes Radošās Piektdienas šajā reizē piedāvās iepazīties ar Laikmetīgo deju. Tā ir dejas tehnika, kas aizsākusies 1950. gados no modernās dejas. Laikmetīgajā dejā nav nekādu kustības ierobežojumu, vairāk brīvība ķermenī, dejā un dzīves uzskatos. Šajā deju stilā vairs nevienu stilu neatdala, visi stili tiek veiksmīgi apvienoti vienā, nepārtraukti meklējot jaunas kustības, eksperimentēt ar ķermeni un mūziku. Katra pasniedzēja horeogrāfija ir individuāla, kā arī katra dejotā ķermeniskā izpausme ir atšķirīga.
Šī gada 10. septembrī, sestdien, no plkst. 12:00 līdz 18:00 notiks Mantojuma dienas Ropažos 2022. Apmeklētājus gaidīs daudzveidīgas kultūras aktivitātes Ropažos – Ropažu pilsdrupās un Ropažu Kultūras centra iekšpagalmā.
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību aicina apmeklēt Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncertu “Vidzemes Talanti.” Koncerts norisināsies 2022. gada 28. augustā plkst. 16.00 Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē. Šogad koncerta vēstījums – miers pasaulē.
2. septembrī plkst. 18.00 topošā laikmetīgās mākslas telpā “Kurtuve” atklās laikmetīgās mākslas izstādi “Mītiskie stāsti”. Izstādē būs skatāmi Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas Profesionālās ievirzes izglītības programmas “Vizuāli plastiskā māksla” 7. klašu izglītojamo noslēguma darbi. Aicināts ikviens interesents!
25. augustā plkst. 21.00 Valmiermuižas parkā norisināsies noslēdzošais brīvdabas kino vakars, kurā tiks izrādīta brāļu Ābeļu filma „Nemierīgie prāti”, bet pirms filmas būs tikšanās ar vienu no filmas režisoriem – Lauri Ābeli, kurš vairāk pastāstīs par filmas tapšanas procesu un aizkulisēm.
Atzīmējot Valmieras un Halles (Vestfālene, Vācija) sadarbības desmito gadadienu, ceturtdien, 25. augustā, Valmieras novadā norisināsies apvienotā Halles kora, Valmieras Kultūras centra vīru kora “Imanta” un Mazsalacas Kultūras centra jauktā kora “Salaca” koncerti.
Sestdien, 27. augustā, Koncertzālē “Cēsis” uzstāsies starptautiski atzītais lietuviešu multiinstrumentālists Sauļus Petreikis (Saulius Petreikis) un mūziķi no World Orchestra, lai koncertā “Baltijas vikingi” iepazīstinātu klausītājus ar savu jaunāko albumu “Brīvība sauc”. 
Līgatnē 12. un 13. augustā darba sanāksmē tikās projekta "Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai" (turpmāk - “RurCultural”) partneri no Latvijas, Lietuvas, Dānijas. Dalībnieki pārrunāja projekta aktualitātes, apmainījās ar pieredzi kultūrplānošanā lauku apvidos un apzināja tuvākajā laikā veicamās aktivitātes. Starptautiskajā projektā, kuru vada Dānijas Kultūras institūts, viens no partneriem ir Vidzemes plānošanas reģions (VPR). Savukārt Līgatne Vidzemē ir kļuvusi par vienu no trim pilotteritorijām, kur tiek izmantota kultūrplānošanas pieeja. Divu dienu sanāksmē satikās visu projekta pilotvietu pārstāvji: Dānijas Kultūras institūts un Billundas muzejs, VPR, “Laimikis” (Lietuva) un eksperti.
Projekta eksperti atzīmēja, ka vēlme ir pārnest lielpilsētās gūto pieredzi “UrbCulturalPlanning” projektā uz lauku apvidiem, sekojot šobrīd aktuālajai un globālajai tendencei, kad dažādu grupu interešu fokuss mainās - no pilsētām tas pievēršas lauku reģioniem un to ilgtspējai. Kultūrplānošanas pieejas izmantošana praksē tad dotu iespēju atdzimt trim lauku reģionos izvēlētajām vietām - Līgatnei Latvijā, Billundai Dānijā un Papilei Lietuvā. Vienlaikus tā sekmētu pārmaiņas vietējā sabiedrībā – ļautu noturēt un atgriezt šajās vietās jauniešus, aktivizētu un savestu kopā interešu kopas. Pieredze dotu iespēju arī sekmīgāk risināt esošos konfliktus un uzlabotu savstarpējo sadarbību. Ne reizi vien diskusijā tika atzīmēts, ka “RurCultural” ir par demokrātiju, tās vērtībām, kur tās “spēks” sastāv no vairākiem elementiem – politikas veidotājiem, vietējās kopienas iesaistes un jēgpilnas kultūras pieredzes, kas iespējama sadarbībā ar māksliniekiem.
Pirmajā dienā sanāksmē viesojās pārstāvji no Baltijas jūras valstu padomes (tā ir “sēklas naudas projekta” (seed money project) “RurCultural” finansētāja) pārstāvji - lektori Uģis Zanders un Torvaldurs Dāvids Kristjansons (Thorvaldur David Kristjansson). Runātāji atzīmēja, ka “kultūra ir valoda, kurā runāt par ilgtspēju.” Viņu vidū bija arī Dr. art. Aija Freimane, dizaina menedžmenta lektore un dizaina pētniece Dublinas Tehnoloģiju universitātē. Viņa iepazīstināja ar jauno Erasmus+ projektu “Open School for Village Hosts”, kura mērķis ir ar dizaina metodēm un principiem aktivizēt kopienu un ekonomisko dzīvi lauku teritorijās. Šis projekts sasaucas arī ar “RurCultural” mērķi, kur par galveno ierosinātāju pārmaiņām tiek uzlūkota vietējās pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās. Viss notiekošais ir saistīts ar iedzīvotāju vēlmēm.
2022. gada 10. septembrī pl.11:00 Viktora Ķirpa Ates muzejs “Vidzemes lauku sēta” aicina uz pasākumu “Pļaujas svētki Ottesmuižā”, šogad svētku moto: Sajūti latvietību!
Ik gadu otrajā septembra svētdienā tiek atzīmēta Tēvu diena, tāpēc pirmssvētku noskaņās, sestdien, 10. septembrī, plkst. 13.00 Valmiermuižas viesistabā aicina uz Latvijas Leļļu teātra viesizrādi „Tuntuļu Jurītis”.
Augusta nogalē klajā nākusi etnogrāfes Indras Čeksteres grāmata „100 vainagi Latvijai”. Bagātīgi ilustrētās grāmatas sākumdaļā vispusīgi aprakstītas dažādas jāņuzāles, pušķošanās un vainaga vīšanas tradīcijas cauri dažādiem laikiem, bet tās apjomīgākajā daļā apkopoti vidzemnieku, zemgaliešu, latgaliešu un kurzemnieku stāsti par vainagu vīšanas un vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijām viņu dzimtās un mājās.