.png)
|
Arhīva kalendārs
Oleru muižas pirmsākumi datējami ar 18. gs. beigu posmu. Būvniecību veic Engelhartu dzimta, pēc tam saimnieko Krīdeneru dzimta – līdz pat agrārajai reformai. Pēc tam, līdz pat 70. gadu beigām, muižā atrodas skola. 20. gs. 80. gadu beigās muižu iegādājas esošie īpašnieki, atsaucoties Imanta Ziedoņa aicinājumam glābt Latvijas muižas. Tobrīd Rīgas Lietišķās mākslas koledžas absolventi, četri jaunieši, viens no tiem arī tagadējais saimnieks Kārlis, ar satiksmes autobusiem ceļoja pa Latviju un meklēja savu īsto un vienīgo muižu, līdz nonāca Oleros. Jaunie saimnieki muižas kompleksā sāka nodarboties ar galdniecību, un pašos pirmsākumos darbi notika pašā muižas ēkā, taču, radītās vibrācijas dēļ, darbi bija jāpārvieto uz blakus esošo saimniecības ēku. Ikdienā saimnieks Kārlis darbojas savā galdniecības uzņēmumā “Zaļās pēdas”, savukārt saimniece Ieva darbojas biedrībā “Oleru muiža”, tās mērķis ir Oleru muižas kultūrvēsturiskās vides atjaunošana, saglabāšana, uzturēšana un izglītojošo aktivitāšu, kultūras pasākumu organizēšana, tai skaitā izglītojošā tūrisma nišas aizpildīšana. 2000. gadā muižas Kungu māja nopietni cietusi ugunsgrēkā. 22 gadus ēkā norit plānoti, pakāpeniski un mērķtiecīgi atjaunošanas darbi, kuros iesaistās saimnieki, biedrība un atbalstītāji, piemēram, pie sākotnējo būvgružu likvidēšanas darbojās arī Ievas kursabiedri no Vidzemes Augstskolas. Saimnieki īpašu uzmanību pievērš muižas parka iekopšanai. Viņi atzīst, ka, ja visam saprātīgi pieiet, tad to bez milzīgām investīcijām var ievirzīt pareizā gultnē. Latvijā ir daudz vietu, kurām būtu potenciāls tikt attīstītām kā ainavu dārziem, taču nav pieejamas pilnvērtīgas zināšanas un to nodošana šajā jomā. Tāpēc Oleru muižas saimnieki ir padarījuši sabiedrībai pieejamu muižas parku, kā arī dalās informācijā un izglīto interesentus. Balstoties uz vēsturiskajām fotogrāfijām un plāniem, saimnieki cenšas atjaunot muižas parka un ainavu dārza vēsturisko izskatu. Piemēram, ir atjaunojuši celiņu tīklu, balstoties uz 1907. gada plāniem. Ieva Zemīte īpaši uzsver, ka pirmie ainavu dārzus sāka iekopt mākslinieki, mūziķi un literāti, kuri dārza radīšanā iedvesmu smēlās gleznainās dabas proporcijās, papildinot to ar simbolu valodu. Kādreiz muižas komplekss tika uzbūvēts ezera krastā, taču muižkungs ap 1850. gadu pazeminājis ezera līmeni, lai uzlabotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šobrīd ezers ir pilnībā aizaudzis, un tā ir viena no Natura 2000 teritorijām, kurā ietilpst arī 105 ha plašais Oleru purvs, kurā ir izveidota pastaigu taka. Oleru muižas sienu gleznojumi ir iekļauti Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Saimnieki labsirdīgi pasmejas, ka principā viņu jaunbūve ir iekļauta reģionālās nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, jo pēc ugunsgrēka bija palikušas tikai sienas un neskaitāmas bojātas detaļas. Atjaunošanas procesā tika izmantotas “atgūtas” būvkonstrukcijas, piemēram, ieejas durvis ir no citas vietas. Arī mēbeles šeit nokļūst dāvinājumā no latviešu zemnieku mājām, gan arī tiek iegūtas, pērkot internetā. Prasmīgi izvietojot tās interjerā, panākta harmoniska gaisotne, kas ir saskaņā ar vēsturisko vidi. Kā vienu no tūrisma jomas izaicinājumiem, Ieva un Kārlis min ekonomisko pusi, jo tā liek domāt, pieņemt risinājumus, vai kaut ko darīt, aizdomāties par viesmīlības pakalpojumiem, apvienot izglītojošo un kultūras darbu. Oleru muiža ir arī Zemīšu ģimenes mājas, līdz ar to viesi daļēji tiek ielaisti viņu privātajā telpā. Lūgti raksturot kultūras pasākumu viesi, kurš ierodas Oleru muižā, Ieva Zemīte atzīst, ka šobrīd ir izveidojusies pastāvīgo apmeklētāju kopiena, taču tas ir bijis darbs 25 gadu garumā. Viesi lielākoties ierodas no Vidzemes reģiona. Muižā ir uzņemti arī viesi no Japānas, kas ir likumsakarīgi, jo netālu esošās pilsētas Rūjienas sadraudzības pilsēta ir Higašikava Japānā. Liels pārsteigums ir bijusi zviedru restauratoru grupa, kas nejauši, bet likumsakarīgi nonākuši Oleru muižā. Zemīšu ģimene lielu ieguldījumu sniedz arī muižas kultūras dzīves attīstībā, gada laikā sarīkojot vismaz sešus dažādus pasākumus – gan kultūras, gan izglītojošajā jomā. Tāpat tiek rīkoti Dārza stāstu pasākumi, kuros uzaicina lektorus, kuri stāsta par Oleru muižas kompleksam un Zemīšu ģimenei svarīgajiem jautājumiem dabiskās lauku ainavas kontekstā. Tūrisma piedāvājums laika gaitā tiek paplašināts. Šobrīd muižā pēc pieprasījuma var nodrošināt arī ēdināšanu, kā arī tikko viesu vērtējumam ir nodota nakšņošanas iespēja kungu ēkā. Oleru muižas dārzs ir gana atpazīstams galamērķis kāzu sezonas laikā. Dažādos viesu uzņemšanas darbiņos iesaistās arī Zemīšu ģimenes bērni, tomēr muiža ir Ievas un Kārļa dzīvesstāsts, un izdzīvot muižas dzīvi bērniem netiek uzspiests. Oleru muiža ir iesaistījusies “Garden Pearls” projektā, kurā ir apkopoti 76 ainavu dārzi un parki Igaunijā un Latvijā. Projekta aktivitāšu intensīvāku attīstību apturēja pandēmijas uzliesmojums, taču pēdējo divu gadu laikā dažādi igauņu ceļotāji ir viesojušies Oleru muižā. Sarunas noslēgumā Oleru muižas saimnieks Kārlis Zemītis aicina apceļot Latviju, bet būt izglītotam, zinātkāram un sagatavotam ceļotājam – saskatīt diženo pieticīgajā, aizraujošo vienkāršajā un brīnumaino ikdienišķajā. Savukārt Ieva Zemīte saka: “Labi lektori piesaista labu auditoriju. Ieinteresēta auditorija piesaista labus lektorus.” Abi saimnieki arī aicina ieklausīties vietā, kur dzīvo un saimnieko, jo nereti tā pati pasaka priekšā, kas ir darāms. Nākamajā Valmieras novada Tūrisma uzņēmēju veiksmes stāstā būs iespējams iepazīties ar Fantāziju zemes “Neonija” saimniekiem un uzzināt par viņu ceļu uz tūrisma uzņēmējdarbību.
Informāciju sagatavoja: Vineta Pūce Valmieras novada Tūrisma pārvaldes vadītāja vietniece Mob. tālr.: 25664420
"Šobrīd instruments ir mana cīņa," saka mūziķe. Dzīvo Latvijā kopš marta vidus, kad ar saviem diviem bērniem bija spiesta pamest Mikolajivu un doties bēgļu gaitās. Viņas vīrs palicis Ukrainā aizstāvēt savu zemi. Leleko piedalījusies Valmiermuižas etnomūzikas festivālā, Melo-M lielkoncertā, kā arī citos lielākos un mazākos koncertos dažādās Latvijas vietās.
Miķeļi iekrīt dabas veltēm bagātākajā gadalaikā, kas ir arī ražas svētki un tirgus dienas. Šogad Miķeļdienas svinībās būs apvienojušies kupls skaits tirgotāju, jo ierastajiem “Gardu muti” tirdziņa dalībniekiem pievienosies arī “GreenFest” organizētā “Mūsu Bio tirgus” mājražotāji un amatnieki. “GreenFest” kā pasākumu kopums norisinās jau piekto gadu un tā galvenais mērķis ir pievērst cilvēku uzmanību ekoloģijas un vides problēmām, kas skar mūs visus. Līdz ar to par savu galveno misiju ir izvirzījis ideju – GNP teritorijā atļaut saimniekot tikai pēc dabai draudzīgām, bioloģiskām saimniekošanas metodēm, kā arī veicināt ikviena cilvēka interesi un iesaisti zaļa un ilgtspējīga dzīvesveida praktizēšanai ikdienā, izvēloties dabai un cilvēka veselībai draudzīgu pārtiku, kas ir arī viena no “Valmiermuižas alus darītavas” pamatvērtībām. Nemainīgi “GreenFest” programmā tiks iekļautas visdažādākās pasākumu tēmas – vide, cilvēks, uzturs, ilgtspējība, savedot kopā savu jomu ekspertus, nozares līderus, politiķus un uzņēmējus. Apzinot mūsu katra kā indivīda un kopējo kolektīvo ietekmi uz pasauli, “GreenFest” aicinās diskutēt par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā pirmo BIO reģionu Latvijā, šķetinot tādus jautājumus kā – “Vai Eiropas Zaļais kurss ir drauds vai iespēja uzņēmējiem” un “Kādu “mantojumu” atstāsim nākamajām paaudzēm ar šodienas lēmumiem”. Dienas vidū Anna Bole sniegs ieskatu pārtikas anatomijā, pētot “Kas lācītim vēderā – pesticīds vai vitamīns?”. Savukārt, atbildes uz jautājumu “Ko palietot, gāžot uztura piramīdas”, meklēsim kopā ar Agnesi Zlatu. Rīts iesāksies ar teātra izrādi jaunākajiem festivāla apmeklētājiem, kā arī ar izzinošām nodarbēm kopā ar Skudru un “Urda”. Visas dienas garumā darbosies ZAAO ceļojošais autobuss, “Darbnīcu Parks”, augu sēklu maiņas skapis, konservēšanas darbnīca, kā ar būs skatāma īpaši šim pasākumam veidota Ilzes Blokas režisētā īsfilma, kurā dalību ņēmusi “GreenFest” organizatoru komanda. Vakara noslēgumā apmeklētājus priecēs grupa “Jōra”. Dalība festivālā – bez maksas. Pasākuma organizatori atgādina, ka lekcijas varēs noskatīties atkārtoti, apmeklējot “GreenFest” tīmekļa vietni vai Facebook. Tirgotāju pieteikšanās līdz 14. septembrim (informācija www.gardumuti.lv). Pasākuma laikā tiks filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos. Miķeļdienas tirdziņu “Gardu muti” un zaļā dzīves veida festivālu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un “GreeFest”. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, “Gardu muti”, Valmieras novada pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs, SIA “ZAAO”. Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv" target="_top">kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798
19. augustā no plkst. 12.00-14.00 Smiltenes Kultūras centrā Laikmetīgās dejas meistarklase horeogrāfu Elīnas un Rūdolfa Gediņu vadībā. Meistarklases ietvaros dalībnieki Smiltenes Kultūras centra zālē iepazīsies ar laikmetīgās dejas pamatelementiem, un, izmantojot jauniegūtās prasmes, radīs horeogrāfisku darbu, kas tematiski vai asociatīvi veltīts izvēlētajai vietai. Darbnīca piemērota sākot no 14 gadu vecuma. Pieteikšanās līdz 18.08.22., rakstot pieteikumu uz loreta.sperlina PIE smiltenesnovads PUNKTS lv">loreta.sperlina PIE smiltenesnovads PUNKTS lv, minot vārdu un vecumu. Dalība darbnīcā ir bezmaksas, taču dalībnieku skaits ir ierobežots – lūgums iepriekš pieteikties uz norādīto e-pasta adresi. Lūgums ierasties ērtā apģērbā, kurā var brīvi kustēties. Nodarbību laikā tiks fotografēts pasākuma publicitātes vajadzībām. Informācijai: Projektu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas Valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Smiltenes Kultūras centrs, Smiltenes novada Bibliotēka un Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvalde. Ilustratīvs foto: www.pexels.com/cottonbro Informāciju sagatavoja:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Oleru muižā viesošanās notiek gandrīz vasaras pilnbriedā – spīd saule, viss dzīvais un zaļais smaržo. Šeit saimnieko Zemīšu ģimene – Ieva, Kārlis un viņu trīs bērni. Saules staru pielietā kungu mājas verandā notiek saruna ar saimniekiem, bet pēc tam Ieva iepazīstina ar muižas parku un ainavu dārzu.
Sestdien, 20. augustā, plkst. 18.00 Ērmaņu muižā muzicēs ukraiņu nacionālā instrumenta – bandūras – virtuoze, dziedātāja un aktrise Darja Leleko.
Turpinot tradīciju par gadskārtu atzīmēšanu, 17. septembrī no plkst. 11.00 līdz 17.00 Valmiermuižas parku pieskandinās Miķeļdienas svinības un “Gardu muti” tirdziņš. Kā arī pirmo reizi Valmiermuižā norisināsies zaļā dzīvesveida festivāls “GreenFest”.
Smiltenes Radošās Piektdienas šajā reizē piedāvās iepazīties ar Laikmetīgo deju. Tā ir dejas tehnika, kas aizsākusies 1950. gados no modernās dejas. Laikmetīgajā dejā nav nekādu kustības ierobežojumu, vairāk brīvība ķermenī, dejā un dzīves uzskatos. Šajā deju stilā vairs nevienu stilu neatdala, visi stili tiek veiksmīgi apvienoti vienā, nepārtraukti meklējot jaunas kustības, eksperimentēt ar ķermeni un mūziku. Katra pasniedzēja horeogrāfija ir individuāla, kā arī katra dejotā ķermeniskā izpausme ir atšķirīga.
