.png)
|
Arhīva kalendārs
Izstādē pārstāvēti četri mākslinieki Skrides: latviešu ainavu glezniecības vecmeistars Arijs Skride — viens no iemīļotākajiem ievērojamā ainavu virtuoza mākslas profesora Vilhelma Purvīša skolniekiem, viens no industriālās ainavas pamatlicējiem un izkopējiem latviešu glezniecībā; Imants Skride — gleznotājs amatieris, kurš glezniecības tehniku izkopis profesionālu mākslinieku vadībā; Laimonis Skride — portretists, kurš savu glezniecības manieri izkopis nebrīvē Kolimā; Neils Skride — reālistiskā virziena pārstāvis. Cesvaines pils 1. un 2. stāvā eksponēti minēto mākslinieku darbi no privātkolekcijām. Orientēties palīdz izstādes katalogs. ,,Izstāde ir stāsts par dzimtu, dzimtas saitēm, kuru vienojošais elements ir māksla un radošums,” uzsver Cesvaines pils vadītāja, izstādes kuratore Linda Bakmane, „tāpēc rūpīgi domāts par darbu eksponēšanu, katram autoram sameklēta sava telpa, savs eksponēšanas veids, lai skatītāji māksliniekus iepazītu, sajustu pils vidē. Emocionāli un informatīvi vienojošās dēļu laipas ar dzimtas fotogrāfijām un anotācijām uzsver saikni starp cilvēkiem, dzimtas saikni, kas vieno vairākas gleznotāju paaudzes un pārējos dzimtas locekļus. Tā izceļam talantu un vērtību pārmantojamību, pilnīgojam visā Latvijā nozīmīgas dzimtas tēlu.” Laimonis Skride 2001. un 2002. gadā, atskatoties uz savu dzīvi, uzrakstīja atmiņas „Piezīmes par manu dzīves staigājumu: 1949–1959”, kurās atklāja gan savas mežabrāļa gaitas, gan arestu un padomju tiesas piespriestā soda izciešanu Kolimā, gan atgriešanos un pārdomas par aktualitātēm mūsdienu Latvijas dzīvē. Materiāls nodots Latvijas Kara muzejam, bet tagad piedzīvo izdevumu grāmatā un „vienlaikus atspoguļo gan viņa personīgo pārdzīvojumu, gan daudzu tūkstošu Latvijas pilsoņu varbūt vēl neizstāstīto dzīvesstāstu par padomju varas un ideoloģijas īstenoto necilvēcīgo politiku” (Dr. sc. pol. Artis Pabriks). Poētisko un dokumentālo izdevumu sakārtojusi Māra Baķe, atmiņas papildina Laimoņa sarakste ar bērnības draudzeni kaimiņu meiteni Ernu Sāpi, vēlāk Skridi), fotogrāfijas un Laimoņa zīmējumi. Spilgts laikmeta raksturojums rodams pielikumā publicētajos materiālos, arī Laimoņa Skrides apsūdzības lietas fragmentos. Cesvaines pils veidojas par vērienīgu kultūras un mākslas centru, kas pārkāpj novadu un tradicionālo pasākumu formātu robežas, regulāri papildina un pilnīgo vērīgam skatītājam, klausītājam, mākslas mīļotājam adresēto piedāvājumu, vienlaikus akcentējot Cesvaines vārdu, saikni ar cesvainiešiem, viņu dzimtām. Nodibinājums „Skrides fonds” veicina izglītību, organizē un atbalsta kultūras pasākumus, popularizē gleznotāja Arija Skrides vārdu. Desmit gadu darbības laikā fonda prēmiju par teicamu eksakto zinātņu apguvi, piedalīšanos literāros un mākslas konkursos ir saņēmuši vairāk nekā 100 Dzelzavas pamatskolas, Cesvaines vidusskolas un citu Vidzemes skolu audzēkņu. Kontaktinformācija:
Eva ir aristokrāte, jauniete, kura uzaugusi baltvācu barona aizbildniecībā. Īsi pirms barona ieplānotajām Evas laulībām ar kādu savdabīgu Vīnes grāfu, Eva un viņas guvernante Magda nolemj pretoties barona iecerēm un īsteno bēgšanas plānu. Taču notiekošajā negaidīti iesaistās latviešu zemnieks Mikus, kuru nu tur aizdomās par jaunās dāmas nolaupīšanu. Barona rokaspuiši, valsts kriminālizmeklētājs, ungāru kovbojske un citi varoņi dodas ceļā, lai pazudušos jauniešus atrastu, jo Eva, kā izrādās, ir lielu bagātību mantiniece. Režisors – Matīss Kaža, scenārija autori – Ilze Akmentiņa, Matīss Kaža, operators – Aleksandrs Grebņevs, mākslinieks – Jurģis Krāsons, kostīmu māksliniece – Līga Krāsone, mūzikas autori – Miķelis Putniņš, Simon Gamper, Imants Kalniņš, grima māksliniece – Dzintra Bijubena, skaņu režisors – Aleksandrs Vaicahovskis, montāžas režisors– Gatis Belogrudovs, producenti – Una Celma, Dace Siatkovska, Matīss Kaža. Lomās: Žanete Zvīgule, Toms Veličko, Vilis Daudziņš, Agnese Budovska, Egons Dombrovskis, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Gerds Lapoška, Inese Kučinska, Dace Everss, Ivars Krasts, Niklāvs Kurpnieks, Jānis Skutelis, Tālivaldis Margēvičs u.c. Plkst. 18.30 pirms filmas seansa būs satikšanās un sarunas ar filmas veidotājiem, aktieriem, kā arī ar Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekta “Kino visiem un visur Latvijā” vadītāju Ievu Pitruku. No plkst. 17.00 krodziņā skanēs grupas “Juuk” vīru koncerts. Trio spēlēs īpaši šim notikumam pieskaņotas dziesmas par drosmi un muļķību, mīlu un nāvi, draudzību un nodevību, par likteni un izredzēto spēju stāties tam pretī. Oskars Jansons – ģitāras, bandžo, balss, ermoņikas, Edgars Šubrovskis – ģitāra, basģitāra, balss, Kalvis Sležis-Zaļkalns – sitaminstrumenti, balss. Krodziņā būs pieejamas dažādas galda un prāta spēles, piedāvājumā, protams, arī Valmiermuižā brūvētais Kokmuižas alus. Norises organizētas sadarbībā ar Valmiermuižas kultūras biedrību un Valmiermuižas alus darītavu. Kokmuižas svētku programmu skati šeit. Informāciju sagatavoja:
Pļaujas svētki ir Ates muzeja tradicionāls pasākums, kas pirmo reizi rīkots 1986. gadā un nu jau kļuvis par ierastu tradīciju, pulcējot apmeklētājus no tuvākām un tālākām vietām. - Par svētku moto šogad esam izvēlējušies vēstījumu “Sajūti latvietību!”. Kā allaž, lauku sētas darbus darīs gan pašu ļaudis, gan folkloras kopu dalībnieki un dažādi amatnieki. Viesi varēs iesaistīties gan jau ierastajos lauku sētas darbos, gan arī būsim sarūpējuši dažus pārsteigumus. Aizvadītajā rudenī epidemioloģisko ierobežojumu dēļ Pļaujas svētkus nevarējām rīkot tik plaši kā ierasts, bet šogad atkal tas ir iespējams, tādēļ gaidīsim ciemos visus, kas vēlas pavadīt brīvdienu skaistā vietā un iepazīt dažādus lauku sētas darbus, - uz svētkiem aicina Janita Šolina, Alūksnes novada muzeja struktūrvienības Viktora Ķirpa Ates muzejs “Vidzemes lauku sēta” vadītāja. Jau no pulksten 11.00 ainaviskajā muzeja teritorijā Pļaujas svētkus atklās kopā ar Jaunlaicenes folkloras kopu “Putnis”, Malienas vidējās paaudzes deju kolektīvu “Ērmanītis”, Lejasciema folkloras kopu “Smaržo siens”, tautas muzikantiem “Ziemeļmala” un Medņevas etnogrāfisko ansambli. No pulksten 12.00 Vidzemes lauku sētā sāksies rudens darbu darīšana – katrs apmeklētājs varēs izmēģināt savus spēkus kulšanā un malšanā, kalšanā, medus sviešanā, maizes cepšanā uz iesmiem, karošu grebšanā, kartupeļu rīvēšanā, kāpostu skābēšanā, sveču gatavošanā un citos darbos. Tieši pusdienlaikā, pulksten 12.00, muzeja teritorijā keramiķis Kristaps Braslis vērs vaļā savu keramikas cepli un ikviens varēs aplūkot, kādi darbi būs tapuši. Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecība “Dzelzavieši” būs atvedusi mājdzīvniekus, ko varēs aplūkot mazākie svētku dalībnieki. Kalējs Laimonis Bāliņš darbosies smēdē un aicinās kopā izkalt kādu saimniecībā derīgu priekšmetu. Karotes grebs un šo arodu ierādīs Laimonis Lapsa, Dace Brūniņa savukārt demonstrēs, kā top krāšņi pinumi. Par medus sviešanu rūpēsies Strakšu ģimene, bet Natālija Kaktiņa no SIA “Jaungrēveles” aicinās darboties sveču liešanas darbnīcā. Svētkos līdzdarbosies arī Alūksnes novada mazpulcēni – viņi no ziediem un augiem gatavos košas kompozīcijas un piedāvās apmeklētājiem arī dažādus pašu darinājumus. Kā allaž, par gardu zupu lielā katlā gādās SIA “UNTI”. Pasākumā šogad būs arī īpašas aktivitātes, kurās pārbaudīs sievu un vīrus spēkus. Lauku sētas pagalmā piekalnītē tradicionāli atradīsies arī apmeklētāju iecienītais umurkumurs, kur jebkurš varēs pārbaudīt savus spēkus tikt pēc kārotās balvas pašā staba galā. Svētku dienā notiks arī mājražotāju un amatnieku tirdziņš, kuram pieteikušies ap 80 tirgotāji, kas piedāvās iegādāties gan dažādus pašu ražotus produktus ģimenes maltītei, gan arī rokdarbus, saimniecības lietas un citus ikdienā noderīgus priekšmetus. Pļaujas svētku apmeklētāji “Laidara” ēkā varēs aplūkot arī divas ekspozīcijas - novadnieka Jūlija Krastiņa 140 gadiem veltīto izstādi, kā arī Tautas lietišķās mākslas studijas “Smiltene” tekstiliju izstādi “Putni krāsās un kompozīcijā”, kas papildināta ar jaunā keramiķa Kristapa Brašļa keramiku. Pulksten 13.00 uz dančiem aicinās Smiltenes folkloras kopa “Rudzupuķe”, bet svētku noslēgumā pulksten 14.00 turpat lauku sētas pagalmā brīvā dabā skatītājus priecēs Baltinavas dramatiskais kolektīvs “Palādas” ar teātra izrādi - komēdijas “Ontans i Anne” 5. daļu “Ontans i plāšnīki (ekstrasensi)”. Līdzpaņemtā sega vai pleds noteikti vērsīs izrādes vērošanu ērtāku.
No šī gada 1. jūlija Viktora Ķirpa Ates muzejs “Vidzemes lauku sēta” ir Alūksnes novada muzeja struktūrvienība. - Pie mums vienkopus atrodas Latvijas brīvvalsts laikā darbinātā lauku tehnika, zirgu inventārs, dažādi iekšdedzes motori, amatnieku un lauku darba rīki, sadzīves priekšmeti, kas raksturo 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākumu un stāsta par latviešu zemnieka dzīvi, darbu, sadzīvi, tradīcijām, - saka J. Šolina. Muzejs pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā veidots pēc Kārļa Ulmaņa atziņas “Lauku sēta ir tautas šūpulis. Mūsu bagātības pirmavoti ir zeme un darbs”. Tā izveides iniciatīva pieder kalncempietim Viktoram Ķirpam, tolaik Alūksnes rajona Kalncempju ciema izpildkomitejas priekšsēdētājam, lai apzinātu vietējo vēsturi un iemūžinātu zemnieku, novadnieku, sibīriešu piemiņu. Muzejs atklāts 1985. gadā un gadu vēlāk jau notika pirmie Pļaujas svētki. Krājuma pamatā ir V. Ķirpa personīgā kolekcija ar kultūrvēsturisku nozīmi, kas laika gaitā papildinājusies ar jauniem priekšmetiem. Viktors Ķirps – muzeja dibinātājs, veidotājs un ilggadējs tā vadītājs par šo ieguldījumu 1996. gadā apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni. Ieejas maksa pasākumā: pieaugušajam – 4,00 EUR, skolniekam – 2,00 EUR, ģimenes biļete – 15,00 EUR, autostāvvieta – 1,00 EUR. Pasākumu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas Valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Alūksnes novada pašvaldība, SIA J.A. Lejas, Radio Tev, laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA,
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā šā gada maijā sāka mācīties Katerīna, meitene no kara izpostītās pilsētas Harkivas. Katerīna mūzikas vidusskolas 4.kursā apgūst čella spēli, un kopā ar Vidzemes kamerorķestri atklāja koncertu ar G.Forī skaņdarbu “Elēģija”. Meitenes ģimene pašreiz dzīvo Cēsīs. Mamma Irina strādā, bet mazā māsa Jeļizaveta septembrī ir uzsākusi mācības flautas spēlē. Mamma ļoti vēlas iegādāties klavieres, lai meitenes pilnvērtīgi varētu apgūt instrumentspēli, līdz ar to koncerta apmeklētājiem bija iespēja atstāt ziedojumu, lai piepildītu šo ieceri. Paldies visiem ziedotājiem, jo kopā tika saziedots 321,90 euro ukraiņu ģimenes atbalstam! Koncertā piedalījās Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi - konkursu laureāti - no Alūksnes, Cēsīm, Dzērbenes, Limbažiem, Rūjienas, Strenčiem, Valkas, Valmieras un Vidzemes kamerorķestris diriģenta Patrika Kārļa Stepes vadībā. Koncerta programmā bija dzirdama dažādu instrumentu – čella, flautas, klavieru, kokles, marimbas, saksofona, vijoles spēle, kā arī solo dziedāšana. Daudzas aranžijas solo instrumentiem ar orķestri radījis Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogs un komponists Andris Riekstiņš. Paldies koncerta atbalstītājiem: Vidzemes plānošanas reģionam, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fondam, Cēsu novada pašvaldībai un SIA “Beātus”! Informāciju sagatavojusi:
14. septembrī plkst. 11.20 Bibliokuģis viesosies Alojas Ausekļa vidusskolā, bet plkst. 14.30. Dikļu pamatskolā. Lai sasniegtu lielāku auditoriju pasākumi notiks skolās. Tur aicināti doties arī bibliotēku lasītāji. Braucienā piedalīsies Bibliokuģa Bocmanis Gints Šīmanis, Salacgrīvas bibliotēkas vadītāja Hedviga Inese Podziņa, rakstnieks Viks (Viktors Kalniņš) un viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots. Projektu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas valsts meži un Valsts kultūrkapitāla fonds. Informācija sagatavota, pamatojoties uz biedrības “Bibliokuģis Krišjānis Valdemārs” valdes locekles Hedvigas Ineses Podziņas sniegtajām ziņām.
Kā ierasts, “GreenFest” norisināsies arī šī festivāla dzimšanas vietā - Siguldā. 10. septembrī no 9.00 tiekamies Siguldas tirgū, R. Blaumaņa ielā 2, kur ar ievadlekcijām un diskusijām atklāsim “GreenFest`22”. Sarunām par daudzveidību uz mūsu galda un bio saimniecību dārzos, kā arī par to, kas ir un kas nav bioloģiska pārtika, pievienosies Agroresursu un ekonomikas institūta, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas, Latvijas Dabas fonda un žurnāla “Bioloģiski” pārstāvji un vietējie bioloģiskie lauksaimnieki. Vai starp "bio pārtika" un "veselīga pārtika" ir liekama vienādības zīme? Kāds īsti ir ieguvums videi no bio lauksaimniecības praksēm un kāda ir pievienotā vērtība cilvēka veselībai no šādi audzētas pārtikas? Atbildes uz šiem jautājumiem saņemsim, atnākot uz “GreenFest” dienas pasākumu sēriju Siguldas tirgū. Visas dienas garumā būs iespēja ļauties kartupeļu degustācijas priekiem, kā arī baudīt pop-up kafejnīcas “Tupenis un Strimala” īpašo piedāvājumu. Mazākie apmeklētāji aicināti uz radošo darbnīcu – “Cik labs ir ezītis!”. 14:00 dienu tirgū noslēgsim ar muzikālu vēstījumu “Tīrradnis” izpildījumā. Siguldas “GreenFest” vakara daļa norisināsies “Dabas Rezidencē”, Kr. Valdemāra ielā 3A, kur visi tiek mīļi aicināti uz Uģa Prauliņa koncertu “Green channelling” un Ilzes Blokas režisētās īsfilmas “Mij_iedarbība” pirmizrādi! Savukārt, 17. septembrī no 11.00 Valmiemuižā uz Valmiermuižas alus darītavas parka skatuves diskutēs Valmieras novada pašvaldības, Cēsu novada pašvaldības, Siguldas novada pašvaldības, Vidzemes plānošanas reģiona un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji, lai iezīmētu dažādu iestāžu sadarbības nozīmi pirmā bioloģiskā reģiona attīstībai Latvijā. Uzņēmēju viedokli pasākumā pārstāvēs tādu uzņēmumu pārstāvji kā SIA "Valmiermuižas alus”, SIA "Schwenk Latvija", SIA "ZAAO" u.c., lai pievērstu uzmanību tēmai - Eiropas Zaļais kurss - drauds vai iespēja uzņēmējiem. Kas lācītim vēderā - pesticīds vai vitamīns? Atbildi uz šo jautājumu meklēsim kopā ar Annu Boli-Williamson, kura, piesakot savu lekciju, saka: “Fakti nemelo, tie mēdz slēpties!”. Uztura tēmu turpināsim diskusijā ar uztura speciālistiem, ārstiem, zinātniekiem, pētniekiem, gāžot mītus un piramīdas. Par aizraujošu “GreenFest” pasākumu programmu Valmiermuižā gadās arī “Gardu muti” komanda, piedāvājot gan amatnieku tirdziņu, gan kino un darbnīcas kā bērniem, tā pieaugušajiem. Dienas noslēgumā ļausimies neierastu mūzikas skaņu baudījumam grupas “JŌRA” izpildījumā. “GreenFest`22” pasākumu maratons noslēgsies Cēsīs. Divu dienu garumā 1. un 2. oktobrī kultūrvēsturiskajā Ruckas muižā un parkā, sadarbībā ar Cēsu Pluriversitāti, būs sarunas par nākotnes iztēlošanos un citādā kļūšanu par normālu, par vides un ainavas vērtībām, par ilgtspējīgas dzīvošanas principiem un attiecīgas dzīves telpas veidošanu. Lai kritiskāk un reizē radošāk aplūkotu iespējamo Gaujas Nacionālā parka kā bioreģiona nākotni, ar saviem stāstiem esam aicinājuši dalīties ģeogrāfus, ekologus, arhitektus, plānotājus un ne tikai. Paralēli lekcijām plašākās sarunās ar ekspertiem un vietējo kopienu runāsim par mūsdienīgu un ekoloģisku saimniekošanu, par potenciālo bioreģiona pārvaldību un to, kā domāšanā un darīšanā ieviešamas jaunas prakses, kas pirmajā mirklī var šķist neiespējamas. Mazajiem pasākuma viesiem būs iespēja darboties darbnīcās, baudīt teātri un piedalīties citās radoši izglītojošās aktivitātēs. Cēsu “GreenFest” ietvaros gaidāma arī koncertprogramma no postfolkloras grupas “ZARI” un komponistes Ievas Matvejas. Gan Valmiermuižā, gan Cēsīs piestās SIA “ZAAO” dabas un tehnoloģiju parka “URDA” interaktīvais autobuss. Par iespēju iegādāties biloģiskus produktus visos “GreenFest” pasākumos gan Siguldā, gan Valmiemuižā, gan Cēsīs rūpēsies “Mūsu bio tirgus”. “GreenFest`22” caurvij kopdarbs – vides deja – režisores un horeogrāfes Ilzes Blokas vīzijā. Vides dejas performances notiks paralēli diskusijām, lekcijām, darbnīcām u.c. aktivitātēm. “GreenFest” kā vēstnesi par kopīgu bioloģisko saimniekošanu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitala fonds, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Valsts meži, Rāmkalni, Siguldas novada pašvaldība, Valmieras novada pašvaldība un Cēsu novada pašvaldība. Sadarbība ir viena no “GreeFest” vērtībām, tāpēc atnāc, piedalies, iesaisties, izsakies, lai viedās idejas vairojas. Aicinām pieteikties vides dejas kustību meistarklasei un piedalīties dejas performancēs režisores, horeogrāfes Ilzes Blokas un horeogrāfes Ilzes Zīriņas vadībā Valmiermuižā un Cēsīs, sūtot pieteikumu uz greenfest PIE greenfest PUNKTS lv. Atgādinām pieteikties kā brīvprātīgajam kādā no “GreenFest” dienām, sūtot pieteikumu uz greenfest PIE greenfest PUNKTS lv. Ieskats “GreenFest`22” pasākumu programmās sociālajā vietnē- šeit. GreenFest video aicinājums uz festivālu >> ŠEIT << Teju visi festivāla pasākumi un aktivitātes dalībniekiem ir – bez maksas. Pasākuma publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti “GreenFest” tīmekļa vietnē www.greenfest.lv un sociālo tīklu kontos Facebook un Instagram. Informāciju sagatavojusi:
Tradicionālās kultūras izcilības balva ir īpašs LNKC apbalvojums individuālai izcilībai vai mākslinieciskajam kolektīvam par sevišķiem nopelniem vai būtisku ieguldījumu sava novada vai pilsētas kultūrvides veidošanā un uzturēšanā. Šogad tradicionālās kultūras izcilības balva tiks pasniegta folkloras nozarē – folkloras kopai vai etnogrāfiskajam ansamblim. Par sevišķiem nopelniem vai būtisku ieguldījumu uzskatāms gan izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība. Izcilības balvu mākslinieciskajam kolektīvam – folkloras kopai vai etnogrāfiskajam ansamblim – piešķir vienu reizi tā darbības laikā. Pieteikumu apbalvojumu piešķiršanai var iesniegt fiziskas un juridiskas personas, aizpildot pieteikuma veidlapu. Pieteikumu apbalvojumu piešķiršanai iesniedz LNKC personīgi, pa pastu (adrese: Pils laukums 4, Rīga, LV-1050) vai elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu) sūtot e-pastu uz lnkc PIE lnkc.gov PUNKTS lv. Priekšlikumu par apbalvojuma piešķiršanu izvērtēs ar LNKC direktores rīkojumu izveidota komisija un laureātam tiks pasniegts Goda diploms un naudas balva 1300 eiro apmērā. Ar balvas nolikumu iespējams iepazīties ŠEIT. Tradicionālās kultūras izcilības balvu piešķir ik pēc trīs gadiem katrā nozarē – 2021. gadā balva tika piešķirta tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvim, bet nākošgad tiks piešķirta tautas mūzikas grupai.
Informāciju sagatavoja: Linda Ertmane, Sabiedrisko attiecību vadītāja, Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 29181396, linda.ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv
Biedrība "Latvijas Lauku forums" aicina uz pasākumu Jaunienācēju salidojums “KUR UGUNS KURAS VIDZEMES LAUKOS?” un fotoizstādes atklāšanu. Aicinām piedalīties pirmajā jaunienācēju salidojumā Vidzemē, lai satiktos ar citiem līdzīgi domājošiem, kā arī dalītos ar savu pieredzi izaicinājumu pārvarēšanā, dzīvojot laukos. Šajā pasākumā neformālā gaisotnē tiks iepazīti vienam otra stāsti, radītas kopīgas idejas vēl skaistākiem laukiem un prātots par atbalsta iespējām to ieviešanai. Reģistrācija līdz 18. septembrim ŠEIT! Tikšanās norisināsies Dzērbenē pie jaunienācējiem Ilzes un Bruno Andersoniem viņu lauku sētā 24. septembrī plkst. 10.00. Pusdienās būs iespēja baudīt siltu zupu un tēju. Aicinām līdzi ņemt kādu gardumu no rudens veltēm kopējam uzkodu galdam. Ja esat mājražotāji, piedāvāta iespēja padižoties ar saviem darinājumiem. Neaizmirstiet par saviem darinājumiem pastāstīt reģistrācijas anketā ŠEIT!
Vārds “energoefektivitāte” arvien vairāk ienāk mūsu ikdienas dzīvē, gan pieaugošu prasību, gan arī ekonomisku apsvērumu ietekmē. Tomēr sabiedrībā ir izveidojies nepamatots priekštats par kultūras mantojuma nozares attiecībām ar energoefektivitāti. Radusies ilūzija, ka kultūras pieminekļi patērē ievērojamus energoresursus, bet to siltināšana saskaras ar aizliegumiem. Patiesībā kultūras mantojuma aizsardzības filozofija māca sabiedrību dzīvot atbildīgāk, būvētais mantojums atspoguļo izcilākos zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumus gadsimtu griezumā, veido kvalitatīvu, ērti lietojamu un racionālu cilvēka dzīves telpu. Vēsturiskās ēkas izceļas ar ilgu kalpošanas mūžu, dabīgu un videi draudzīgu vietējo materiālu izmantošanu, salīdzinoši mazu enerģijas patēriņu to būvniecībā un ir gudras lietojumā. Ir nobriedis laiks dziļākai sarunai par kvalitāti, sinerģiju starp dažādām kategorijām, apstākļiem, ļoti plašu interešu un principu ievērošanu. Teorijām jābūt izsvērtām, konkrētos apstākļos adaptētām. Kas veiksmīgi darbojas vienā vietā, mehāniski pārnests uz citu, var graut vides kvalitāti. Katra vieta Eiropā vispirms ir cilvēkiem kas tur dzīvo. Kultūras mantojuma teorija aicina censties mūsdienu vajadzības, pirmkārt, apmierināt ar jau uzbūvēto. Arvien aktuālāk kļūst nedarīt neko lieku, nevajadzīgu, nesarežģīt to, kam pamatā ir gadsimtos pierādīta vienkārša savstarpēja sakarība, mācīties no pagātnes, bet tajā nepalikt. Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Kultūras mantojums var kļūt par instrumentu izpratnes veicināšanai ilgtspējībā. Tāpēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienām ir izvēlējusies tēmu veltītu atbildīgai attieksmei pret nākotni. Vairāk informācijas: https://www.nkmp.gov.lv/lv/notikums/eiropas-kulturas-mantojuma-dienas-2022?date=0 Jautājumu gadījumā sazināties ar: Kristīni Ābeli 67229272, Lindu Zonni-Zumbergu 67213113
Augļu koki ir neatņemama Latvijas dārzu sastāvdaļa un nereti tajos ir sastopamas ābeles ‘Agra’, ‘Alro’, ‘Atvasara’, ‘Forele’, bumbieres ‘Sēlija’, ‘Vidzeme’, ‘Suvenīrs’ vai saldie ķirši ‘Iedzēnu dzeltenais’. Šo, tāpat kā daudzu citu augļu koku šķirņu izcelsme ir Madonas novada “Iedzēnu” dārzniecība, kur tika radītas desmitiem tūkstoši jaunu, Latvijā vēl nebijušu ābeļu, bumbieru, saldo ķiršu un Kaukāza plūmju. Par milzīgo ieguldījumu atzinība pienākas izciliem latviešu selekcionāriem - Aleksandram Maizītim, Robertam Āboliņam un Rūdolfam Dumbravam. Pateicoties savam entuziasmam, viņi spēja izveidot dārzniecību, kas atpazīstama ārpus valsts robežām, paralēli radot īpašu pasauli ap sevi.
Lai runātu par dārzniecības vēsturi, dažādiem pētījumiem, kā arī “Iedzēnu” nozīmi un devumu Latvijas augļkopībā, aicinām uz pasākumu ““Iedzēniem” 85: Stādīt dārzu – ticēt rītdienai”, lai aplūkotu “Iedzēniem” veltītu izstādi un piedalītos un klausītos diskusiju ar Latvijā pazīstamu dārzkopības nozares pārstāvju dalību, kā arī kopā noskatīsimies dokumentālo filmu. Par muzikālo noskaņu parūpēsies Madonas pilsētas kultūras nama koklētāju ansamblis “Rasa” un Latvijas Nacionālās operas un baleta tenors Guntars Ruņģis. Kontaktinformācija: Reinis Auziņš, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītājs, Tālr. 64822483, e-pasts: reinis.auzins PIE madona PUNKTS lv
Fantāziju zeme “Neonija” ir unikāla apskates ekspozīcija Valmierā (Stacijas iela 49), kas pārsteidz ar putnu dziesmām, ūdens čaloņu, ūdenskritumiem un pilošām gleznām, savukārt tās sienu raksti glabā gadsimtu ilgu mīlas stāstu, kas ietērpts neparastā mākslas un krāsu maģijas burvībā, ko aicināts izbaudīt ikviens apmeklētājs. Šajā vasarā piedāvājums tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem paplašināts, jo šeit durvis vērusi arī konditoreja un vietējo Valmieras novada mājražotāju un amatnieku darinājumu veikaliņš. Fantāziju zeme “Neonija” ir tās saimnieku lolojums, kur katra detaļa un nianse ir pašu rokām veidota un izsapņota. Kādā karstā augusta pēcpusdienā, kad gaisā vēl virmo saldā kūku smarža, Indra un Ivars dalās pieredzes stāstā. 2013.gadā, kad Indras un Ivara pamata nodarbošanās bija dažādu foto tapešu izgatavošanas bizness, no kādreizējā Kocēnu novada viņus uzaicināja sarūpēt kādu interesantu mākslas darbu izstādi Muzeju nakts ietvaros. Radās doma, ka varētu izstādīt glezniņas neona gaismās. Tolaik sortimentā tieši bijusi neona preču līnija. Pašiem par lielu pārsteigumu, izstāde bijusi tik ļoti apmeklēta, ka to lūgts vairākas reizes pagarināt. Pēc tam izstāde bija apskatāma arī Zilākalnā, kur ir Indras un Ivara mājas, kā arī citos Valmieras novada pagastos. Jau tolaik tas raisījis pārdomas, bet ideja, par pašiem savas, unikālas mākslas telpas radīšanu un darbību tūrisma lauciņā, nāca pāris gadus vēlāk. Tik ļoti gribējies radīt vietu, kas pārsteidz, ļauj aizmirsties no ikdienas satraukumiem un raisa patīkamas emocijas, gan pašiem, gan arī apkārtējiem. Saimnieki atzīst, ka, sākot būvēt Neoniju, nebija nojausmas, kā viss izdosies. Pašiem par lielu prieku, gala rezultāts ir labāks nekā cerēts. Ivars atzīst, lielākoties pie kaut kā radīšanas, vispirms rodas stāsts un pēc tam tā vizualizēšana. Tomēr viņiem bijis pavisam otrādi – vispirms radās vizuālais redzējums un izpildījums, tikai pēc tam stāsts. Indra ar smaidu atceras, kā naktī pirms Neonijas atklāšanas vēl rakstīja tekstuālo informāciju. Iesākumā bija ideja veidot krāsu istabas un tikai daļu telpu neona stilā, bet ātri vien nonāca pie kopīga viedokļa - visu veidot tikai neona stilā. Indra bilst, ka visu veidošanas procesu varētu dēvēt par tādu kā lietu plūdumu, kaut gan ne vienmēr domas ar vīru ir saskanējušas, jo Indra visu spējusi iztēloties vizuāli, bet Ivaram tas bija jārealizē arī tehniskā izpildījumā. Sarunā ar saimniekiem, šķiet, ka vienota ideoloģija, par dzīves vērtībām un domām par iespējamo rezultātu, lielā mērā arī palīdzējusi radīt skaisto gala iznākumu. Apskates ekspozīcija sākotnēji tika paredzēta tikai pieaugušajiem, bet šobrīd mērķauditorija ir ļoti plaša, sākot ar bērniem un beidzot ar senioriem, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Katrs šeit spēj iztēloties un saredzēt ko savu. Ir saņemti skolotāju atzinumi, ka Neonija labvēlīgi iedarbojas uz bērna psihoemocionālo stāvokli. Sirsnīgās un patiesās emociju izpausmes pēc apmeklējuma, kā arī labie vārdi, ir tas, kas motivē Indru un Ivaru. Tā ir kā sava veida “maize”, kas baro un sniedz gandarījumu, ka cilvēkiem kas tāds ir vajadzīgs. Uz Neoniju daudz brauc arī ārzemju viesi, jo īpaši no kaimiņzemēm, kas pēc apmeklējuma jūtas saviļņoti un patīkamu emociju piepildīti. Saimnieki ikvienam interesentam cenšas pieiet ar individuālu attieksmi un rūpēm, katram tiek veltīts laiks, lai, pirms došanās fantāziju zemē, pastāstītu Neonijas stāstu. Kā saimnieki paši teic – labākā reklāma ir “no mutes mutē”, lai gan nevar izslēgt arī reklamēšanās nozīmīgumu dažādos tūrisma materiālos un digitālā vidē, gan vietējā mērogā, gan ārvalstu. Runājot par sarežģījumiem Neonijas tapšanas laikā, saimnieki nevēlas neko izcelt, piebilstot, ka grūtākais laiks bijis tieši Covid 19 pandēmijas ietekme un valstī noteiktie ierobežojumi, kad ekspozīcijas durvis apmeklētājiem uz laiku nācās slēgt. Mēdz teikt, ka lielās grūtībās reizēm dzimst jaunas idejas, līdzīgi var teikt arī par šo gadījumu. Nepadodoties, ar neatlaidīgu darbu un ģimenes draugu līdzdarbošanos, tūrisma piedāvājums šogad ir paplašinājies. Šobrīd viesi šeit var iegādāties gardus konditorejas izstrādājumus. Sarunas laikā tiek pausts gandarījums par to, ka ar savu darbību zināms labums un atbalsts tiek arī vietējiem novada mājražotājiem, kuru produkciju un meistardarbus Ceriņu pāris ar lepnumu cildina un tirgo turpat nelielajā veikaliņā. Taujājot par iedvesmas rašanu, Ceriņu pāris viennozīmīgi bilst, ka iedvesma nekur nav jāmeklē. Tā atnāk pati, jo tas ir hobijs un sirdsdarbs, kam Indra labprāt veltītu visu savu laiku, taču pagaidām tā vēl nesanāk. Arī nākotnes plāni saistībā ar Neoniju ir plaši, taču tie vispirms līdz galam jāizsapņo. Par neatkārtojamu rezultātu šaubu nav! Sarunas noslēgumā Indra un Ivars ikvienam novēl uztvert dzīvi vieglāk un domāt pozitīvi: “Ja mēs vairosim slikto, mēs tajā sliktajā arī dzīvosim, bet ja mēs vairosim labo, mēs arī dzīvosim labajā. Arī tad, ja kaut kas nenotiek kā plānots, ir jāpaskatās, kas tur nav līdz galam izdarīts un palaists garām, jo nekas neiestrēgst tāpat vien.” Nākamajā Valmieras novada Tūrisma uzņēmēju pieredzes stāstā būs iespējams iepazīties ar saimniecības “Jēru klubs” saimniekiem Ilzi un Valteru Mitāniem un uzzināt viņu pieredzi, attīstot lauku tūrisma piedāvājumu Mazsalacas pusē. Informāciju sagatavoja: Baiba Misiņa, Valmieras novada Tūrisma pārvaldes Tūrisma mārketinga speciāliste, Mob. tālr.: 25770028
Ēdienkarte:
Sarunu ēdienkartē – sarunas visām gaumēm. Programma:
Vienas dienas saimnieks, galvenais sarunu viesmīlis - Mārtiņš Liepa. Pasākums ar iepriekšēju pieteikšanos! Ieejas maksa: 15 EUR. Pasākumu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas valsts meži un Valsts kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavojusi:
Projekta vadītāja Evija Dzvinko pastāstīja: “Mums, latviešiem, ir savi mistiskie radījumi – lietuvēni, vadātāji, melni kaķi, neparasti cilvēki, kas spokojas... Vislabāk mūsu vietējiem spokiem patīk senas vai pamestas ēkas - muižas un pilis, baznīcas, skolas ēkas. Valmierā klīst dažādas leģendas un nostāsti par spokiem, kuri tumšos novakaros biedē ar savu klātbūtni. Skolas ēka ir izcili piemērota vieta spoku stāstiem. Uzveduma vajadzībām izmantosim gan ārvidi, gan ēkas iekštelpas, skatītājiem pārvietojoties telpā.” “Ar projekta palīdzību apzināsim spoku stāstu daudzveidību, sākot ar folkloras publicējumiem un urbānajām leģendām, beidzot ar uzvedumam speciāli radītiem stāstiem, kurus sarakstījusi valmieriete Elīna Krastiņa. Šajos oriģinālajos un jau pazīstamajos stāstos netrūkst biedējošu un palaidnīgu parādību. Īstenojot projektu, vēlamies pilnveidot zināšanas par latviešu folkloru, veicināt spoku stāstu rakstīšanu un stāstīšanu, kas attīsta prasmes secīgi formulēt savu domu, nepazaudēt ideju un saglabāt intrigu, kā arī daudzveidot Valmieras kultūras dzīvi,” saka Evija Dzvinko.
Projektu finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Uzvedums būs skatāms bez maksas, iepriekš saņemot ielūgumus Valmieras Kultūras centra kasē. Plašāka informācija pa tālruni 64207207. Vietu skaits ierobežots. Informāciju sagatavoja:
Pastaiga ir paredzēta jebkura vecuma un fiziskās sagatavotības līmeņa apmeklētājiem. Takas garums abos virzienos mērāms sešu kilometru garumā. Biļešu cenas:
Biļetes varēs iegādāties norises vietā neilgi pirms sākuma. Taču visas dienas garumā tās varēs iegādāties Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parka kasē Valmierā un Mazsalacas Kultūras centrā. Nepiemērotu laikapstākļu dēļ organizatori patur tiesības pārcelt norises datumu. Plašāka informācija Skaņākalna dabas parka Facebook lapā, https://www.skanaiskalns.eu/ vai zvanot pa tālruni 29802999.
.
Zviedru kino dienas Kino CĒSIS iesāksies trešdien, 21. septembrī ar biogrāfisko drāmu “Astrīdas Lindgrēnas jaunība” (Becoming Astrid, 2018) un dokumentālo filmu “Pasaulē skaistākais zēns” (The most beautiful boy in the world, 2021). Filma “Astrīdas Lingrēnas jaunība” vēsta par pasaulslaveno zviedru bērnu grāmatu autori, kura, neskatoties uz viņas jaunībā valdošajām gaidām attiecībā uz sievietēm un reliģisko audzināšanu, nolēma atbrīvoties no sabiedrības normām un sekot savai sirdij. Savukārt “Pasaulē skaistākais zēns”, kurā 50 gadus pēc slavenās itāļu režisora Lukīno Viskonti filmas "Nāve Venēcijā" tapšanas zviedrs Bjerns Andersens ved mūs ceļojumā, ko veido personīgas atmiņas, kino vēsture, zvaigžņu putekļi un traģiski notikumi, kas varētu būt Andresena pēdējais mēģinājums beidzot atgūt savu dzīvi. Abas filmas būs skatāmas atkārtoti - katra vēl vienā seansā nedēļas izskaņā. 22. septembrī, 18.00 pirmo reizi Latvijā tiks demonstrēta uz patiesiem notikumiem balstītā drāma “438 dienas” (438 days, 2019). Filma ir patiess stāsts par žurnālistiem Martinu Šibiju un Johanu Pērsonu, kuri, šķērsojot Somālijas un Etiopijas robežu, liek visu uz spēles. Viņi vēlas atklāt patiesību par to, kā naftas atradņu meklējumi ietekmē iedzīvotājus Ogadenas reģionā. Pēc piecām dienām tuksnesī uz viņiem šauj un ievaino, un sākas cits stāsts. “438 dienas” skar vārda un tiesību brīvības tēmu, kad patiesības medības pārvēršas starptautiski politiskā dzīvības un nāves spēlē, cīņā par izdzīvošanu. Aicinot būt ne tikai vērotājiem, bet arī pašiem iesaistīties, pirms seansa, plkst. 16.30 ikviens interesents aicināts piedalīties sarunā ar žurnālistu, režisoru un producentu Sandiju Semjonovu un Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālistu Uģi Lībieti, lai kopīgi diskutēt gan par preses brīvības nozīmi Latvijā un pasaulē, gan par žurnālista profesijas izaicinājumiem un robežām. Sarunu vadīs Edgars Raginskis. Zviedru kino nedēļas centrālais notikums gaidāms piektdien, 23. septembrī, plkst. 19.00 ar Kolumbiešu izcelsmes zviedru režisores Natālijas Alvaresas Mesenas (Nathalie Álvarez Mesén) drāmu “Klāra Sola” (Clara Sola, 2021), kas pirmizrādi piedzīvoja pagājušā gada Kannu kinofestivālā. Filma vēsta par četrdesmit gadīgo Klārai, kurai piemītot īpaša saikne ar Dievu, un kā dziedniece viņa uztur ģimeni un ciematu. Pēc gadiem ilgas un represīvas savas mātes kontroles Klāras seksuālo pasauli satricina alkas pēc brāļameitas jaunā un pievilcīgā drauga. Šis pamodinātais spēks ieved Klāru neizpētītā teritorijā, ļaujot viņai šķērsot gan fiziskas, gan mistiskas robežas. Patiesās būtības atklāšanas iedvesmota, Klāra pakāpeniski atbrīvojas no “svētās” lomas un dziedē sevi. Pirms seansa, plkst. 18.00 skatītāji aicināti uz tikšanos ar filmas režisori Natāliju Alvaresu Mesenu. Sarunā piedalās arī režisore Liene Linde un režisore Krista Burāne, to vadīs kino teorētiķe un Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma. Saruna notiks latviešu un angļu valodā, nodrošinot tulkojumu. Sestdiena, 24. septembris, un svētdiena, 25. septembris atvēlētas ģimenēm, kad mazākie skatītāji un viņu vecāki aicināti noskatīties divas zviedru animācijas filmas Sestdien tiks izrādīta filmiņa par kaķēnu, kurš zaudējis asti “Palle bez astes”. Kādu dienu pēkšņa vētra aizved Palli no drošajiem laukiem uz piedzīvojumu pilno un dīvaino pilsētu. Svētdien uz lielā ekrāna būs skatāms slavenais stāsts “Karlsons uz jumta” par septiņgadīgo Brālīti, kurš jūtas ļoti vientuļš, līdz kādu dienu pie viņa pa logu ielido vīriņš ar propelleri uz muguras, kas dēvē sevi par Karlsonu. Zviedru filmu nedēļa noslēgsies 26. septembrī, ar dokumentālo filmu “Modes skate”(Catwalk, 2020). Filma atklāj stāstu par Emmu, kas vēlas kļūt par modeli, un lūdz palīdzību pazīstamajam "Glada Hudig" teātra režisoram Pēram Jūhansonam, kurš Modeļa karjera ir nepiepildāms sapnis lielākajai daļai cilvēku, bet vēl jo vairāk tiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi. Kopā ar neparastu modeļu grupu sākas Emmas aizraujošais ceļojums, kas apliecina, ka tiesības mirdzēt ir ikvienam! Visas filmas tiks demonstrētas orģinālvalodā ar titriem latviešu valodā. Bezmaksas ieejas kartes uz seansiem ir iespējams izņemt Koncertzāles “Cēsis” kasē vai internetā www.bilesuparadize.lv. Plašāka informācija gan par Zviedru kino nedēļas, gan norvēģu un dāņu filmām, kā arī visiem seansiem atrodama Koncertzāles “Cēsis” mājaslapā, sadaļā Kino CĒSIS: https://www.cesukoncertzale.lv/kino-cesis.
Mediju kontatiem:
.
No plkst. 13.00 Naukšēnu brūža pagalmā apmeklētājus sagaidīs tirgotāji no tuvākām un tālākām vietām, aicinot smelties rudens bagātības gan veselībai, gan sirdij. Plkst. 14.00 ikviens aicināts uz svētku atklāšanu. Tajā pašā laikā sāksies alus brūža un alus pagraba apskate, kas notiks ik stundu līdz plkst.17.00 (maksas ekskursijas). Mazākajiem svētku apmeklētājiem visas dienas garumā būs dažādas spēles. Plkst. 14.15 uz skaistu koncertu aicina Rūjienas un Naukšēnu pašdarbnieki – būs dziesmas, dejas un teātris. Plkst. 15.30 svētku skaļums būtiski pieaugs – Naukšēnos parādē sagaidīsim motobraucējus. Plkst.16.00 satiksimies ar draugiem no Igaunijas – svētku sveicienu būs atveduši Karksi-Nuija pašdarbnieku kolektīvi. Plkst. 17.00 aicinām uz brīnišķīgu koncertu – Imanta Kalniņa dziesmas izpildīs Līga Priede un Andrejs Grimms. Pēc tam pārsteigumus sola laimes aka. Pārsteigumu noteikti būs sagādājusi arī daba kopā ar prasmīgiem dārzkopjiem – no plkst. 18.30 notiks lielo ķirbju izstāde un svēršana. Lai siltāk un lustīgāk, no plkst. 19.00 līdz 23.00 būs balle kopā ar grupu “Blēži”, turklāt plkst. 20.00 gaidāms arī uguns šovs. Notiks arī Naukšēnu jubilejas alus un Valmiermuižas rudzu iesala kvasa degustācija, būs gardi ēdieni un našķi. Jāpiemin, ka, iepriekš piesakoties, no plkst. 14.00 līdz 17.00 norisināsies ekskursijas Naukšēnu Cilvēkmuzejā un Naukšēnu muižā, savukārt no plkst. 13.00 līdz 20.00 apmeklētājiem būs atvērta Naukšēnu vīna darītava. Savukārt plkst. 15.00 Rūjas upē, iepriekš piesakoties, notiks brauciens ar plostu “Ruhjas Donalds” (maksas pakalpojums). Pieteikšanās ekskursijām, braucienam ar plostu, kā arī dalībai ķirbju izstādē norisinās līdz 23. septembrim, zvanot pa tālruni 22441343. Savukārt tirgotājiem pieteikšanās tirdziņam šeit (plašāka informācija, zvanot pa tālruni 26397236). Naukšēnu brūzis ir viens no retajiem, kas piedzīvojis barona laikus, ulmaņlaikus, padomju laikus, neatkarīgo Latviju un kur arvien turpina gatavot iesalu, izmantojot 141 gadu senas metodes. Baronu laikos brūža porteri piegādāja cara galmam, bet ulmaņlaikos tas tika atzīts par garšīgāko alu Latvijā. Naukšēnu brūža svētkus rīko Naukšēnu pagasta kultūras nams un Rūjienas Kultūras centrs. Atbalsta SIA “Naukšēni” un Valmiermuižas alus darītava. Informāciju sagatavoja:
.
Cesvaines amatierteātris režisores Aldas Albertes vadībā iestudējis Līvijas Akurāteres dzejasuzvedumu, ko ar dziesmām kuplinās dziedātāja un aktrise Ieva Akuratere. Grāmatas svētkivienlaikus būs arī plenērs — mākslinieciska Cesvaines pils un pasākuma dalībnieku studija.Pasākumu sadarbībā ar Cesvaines pili un kultūras namu organizē Cesvaines kultūrasveicināšanas biedrība. Grāmatā publicēts teātra zinātnieces un pedagoģes Līvijas Akurāteres dzejoļu krājums „A unacorda. Uz vienas stīgas”, kas papildināts ar kodolīgām autobiogrāfiskām piezīmēm. Lai radītupriekšstatu par inteliģences gaitām, izjūtām, ierobežojumiem un to pārvarēšanu, uzdrošināšanosradīt un būt patiesiem, vēsturisko pārmaiņu ietekmi uz radošām personībām, krājums papildināts arLīvijas Akurāteres draugu un kolēģu atmiņām un 130 fotogrāfijām, kas veido impresionistiskuieskatu viņas dzīvē. Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, profesore Ph. D.Rūta Muktupāvela atzīst: „Līvijas Akurāteres dzejoļu kopa „A una corda. Uz vienas stīgas. Kādassirds biogrāfija trīsdesmit gadu garumā”, kas pēc autores iecerēm bija domāta tikai un vienīgiatvilktnei, ir lielisks pierādījums tēzei, ka katrai kultūras un mākslas vērtībai ir savs laiks. Tas būslabs papildinājums atmiņu krājumam par Līviju — visu cienīto un mīlēto teātra zinātnieci, azartiskoamatierteātru kustības atbalstītāju, studentu un kolēģu augstu vērtēto, cienīto un mīlēto LatvijasKultūras akadēmijas profesori. Dzejoļi, to uzmetumi un arī piezīmes par to tapšanas apstākļiem irmaza poētiska liecība par paaudzi, kas izaugusi kara laikā un kam nācies dzīvot divas dzīves.” Grāmatu sakārtojušas Ieva Akuratere un Sanita Dāboliņa. Tā kā dziedātājas Ievas Akurateresvecvectētiņš 20. gadsimta 30. gados dzīvojis Cesvainē, Cesvaines stacijā, kur pie viņa ciemojusiesIevas mamma Līvija — Līvijas stāsts par vectētiņu gaida publikāciju „Cesvaines grāmatā, V” —,Ieva Akuratere mammas manuskriptu uzticēja Cesvaines kultūras veicināšanas biedrībai.Lielu atbalstu grāmatas izveides procesā sniedza Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda SmiļģaTeātra muzejs, īpaši tā vadītājs teātra vēsturnieks profesors Jānis Siliņš. Izdevumu finansiāli atbalstaValsts kultūrkapitāla fonds, Latviešu fonds Amerikā, Madonas novada pašvaldība un vairāki privātiziedotāji. CKVB ir sabiedriska organizācija, kas, popularizējot Cesvaines novada kultūrvēsturiskās vērtības, darbojas kopš1997. gada. Plašākie projekti — Cesvaines novada un pils dienu, 1. Latvijas skolotāju novadpētnieku konferencespraktikuma sarīkošana, četri lieli „Cesvaines grāmatas” izdevumi (292, 336, 528, 912 lpp.), klasiķa Augusta Sauliešadzejas izlases „Baltos ceļos” un citu ar novadu saistītu grāmatu izdošana. Biedrība ir ieguvusi sabiedriskā labumaorganizācijas statusu, grāmatu sagatavošanā iesaista vietējo un plašāku sabiedrību.
.
Kāpēc Valmierā mīl sportu, kāpēc sakām, ka novada uzņēmēju ražotais ir bijis pat kosmosā, kāpēc Valmieras un novada vizuālās identitātes pamatā ir izaugsmes medaļa, to visas dienas garumā atklās stāsti kubos. Pēc atklāšanas uzrunām un saksofonu ansambļa “Valmieras meitenes” muzikālā sveiciena plkst. 11.00 aicinām mazākos Valmieras novada dienas apmeklētājus uz izrādi “Pasaka par vardulēnu Hugo”. Pasaka, kuras autore ir valmieriete Elīna Krastiņa, rosina mazos skatītājus domāt par to, vai ir labi sarunāties ar svešiniekiem, mānīties un slinkot. Pasaku ierunājis aktieris Ainārs Ančevskis. Lomās: Uģis Točs, Mariuss Grencis, Daina Dzvinko, Evija Dzvinko. Skaņas apstrāde – Kristaps Krievkalns. Tērpi un scenogrāfija – Jolanta Rone. Pēc izrādes norisināsies arī jaunās bērnu grāmatas par vardulēnu Hugo prezentēšana. No plkst. 13.00 līdz 16.00 aicinām uz Valmieras novada kolektīvu – mūsdienu deju grupa “Baltā”, vadītāja Linda Mīļā, vokālais ansamblis “Ēra”, vadītāja Dita Tomsone, vokālais ansamblis “Imera”, vadītājs Imants Točs, kā arī etno kokļu kopa 15 koklētāju sastāvā, vadītāja Zane Sniķere, – sagatavoto koncertu. Īpašie viesi būs mūziķe, etnomuzikoloģe, koklētāja Laima Jansone, kā arī izcilā a capella grupa “Latvian Voices”. Vai zināji, ka Valmieras novada Kocēnos ik gadu pulcējas koklētāji no visas pasaules? Pateicamies Laimai Jansonei, ka ik vasaru varam pieredzēt Pasaules koklētāju nometnes dalībnieku brīnišķīgos koncertus! Par īpašo Valmieras skaņu kļuvis arī a capella skanējums, grupai “Latvian Voices” kopā ar Valmieras novada vokālajiem ansambļiem rīkojot A Capella festivālu. Taču ar mūzikas klausīšanos vien nebūs gana. Iespējams, esi izpildījis Jāzepa Vītola saviļņojošo skaņdarbu “Gaismas pils” vai klausījies to izpildām kori. Taču Vidzemes Augstskola aicina iejusties diriģenta lomā. Uzliekot virtuālās un papildinātās realitātes brilles, ieraudzīsi virtuālo kori, kas skaņdarbu izpildīs atbilstoši diriģenta rokas kustībām. Valmieras novada Dikļi ir vieta, kur ievērojams mācītājs, literāts, skolotājs un izglītības darba organizators Juris Neikens 1864. gada vasarā rīkoja pirmos latviešu dziedāšanas svētkus, kas vēlāk izauga par vienu no skaistākajām tradīcijām – Dziesmu un Deju svētkiem. Izstādē “Kultūrpunkti” būs apskatāmi Valmieras novada lielāko un arī neparastāko norišu simboli. Tie stāstīs par Valmieras vasaras teātra festivālu – izrādes notiek vietās, kur parasti teātris nav skatāms, piemēram, mājas pagalmā, futbola laukumā, mežā u.c., par Kino Pedāli – uz neparastiem kinoteātriem skatītāji dodas ar velosipēdiem, par Kokmuižas svētkiem, kas atklāj senās muižas dzīvošanu līdzi laikam, par Mazajiem Opermūzikas svētkiem – Sēļu muižā sinerģijā ar dabas krāšņumu, gaismas un sveču atspulgu muižas dīķī iespējams baudīt augstas raudzes profesionālo mākslu, par ļoti garšīgiem svētkiem, kuros viss ir par un ap saldējumu, un vēl citām Valmieras novada norisēm, kuras aicinām apmeklēt. Bibliotēkā būs pieejamas apskatei arī pēdējā desmitgadē izdotās grāmatas par Valmieras novadu, cilvēkiem un vietām. Aicinām uzzināt, kādas garšas mīt Valmieras novadā. Īpašs ir kulinārais mantojums – daudziem ēdieniem un dzērieniem doti vietvārdu nosaukumi – Valmiera, Rūjiena, Rūja, Strenči, Salaca, Gauja, Burtnieki, Matīši u.c. Dažus gardumus, kas nes vietas nosaukumu, būs iespēja nogaršot, piemēram, dzērienu “Rūjas Veldze”, Valmieras salātus, Rūjienas salātus. Ar receptēm dalīsies un vairāk pastāstīs virtuves “Gunas maize” saimniece Guna Ķibere. Turklāt bibliotēkas kafejnīcas telpās būs iespēja iegādāties Valmieras novadā ražotu produkciju un uzzināt par veiksmīgiem biznesa stāstiem un produktiem. Jāpiemin, ka viens no šādiem stāstiem jau sen dzīvo Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tautas grāmatu plaukts, kura augstums līdzvērtīgs piecu stāvu mājai, tapis Valmierā, uzņēmumā SIA “Daiļrade koks”. Bibliotēkā ar gardumiem lutinās arī “Valmiermuižas alus darītava”, piedāvājot gan jau iecienītos gardumus, gan arī aicinot baudīt jaunas garšas. Kad ar dažādiem gardumiem būs atjaunoti spēki, aicinām piedalīties Valmieras koprades darbnīcas “DARE” darbnīcās, iepazīstot apdrukas procesu, apdrukājot auduma maisiņus, gatavojot krūžu paliktņus. Gaidām ciemos Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur 1. oktobrī dzīvosies Valmieras novads! Valmieras novada diena norisināsies sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Programma: Plkst. 13.00–16.00 koncerti (ātrijā):
Plkst. 10.00–16.00 Iepazīsti Valmieras novadu (ātrijā)! Plkst. 10.00–16.00 tirgošanās un degustācija (kafejnīcas telpās un pie tās):
Plkst. 10.00–16.00 izstādes:
Plkst. 10.00–16.00 iespēja diriģēt virtuālo kori – virtuālās un papildinātās realitātes aktivitāte #IzlīdziVītolam (pirmā stāva oranžērijā) Plkst. 10.00–16.00 koprades darbnīcas “DARE” radošā darbnīca (pirmā stāva oranžērijā)
Jau 2017. gadā Koncertzālē “Cēsis” jau varējām iepazīties ar Andra Vītoliņa darbiem izstādē “Urbānā poēzija”, tagad pirmo reizi Latvijā skatītāju vērtējumam tiek piedāvāti jaunie darbi, kas tapuši pēdējos trīs gados, laikā, kad sabiedrību visā pasaulē satricinājušas kardinālas pārmaiņas. Jaunajos darbos nav atsauču uz konkrētām vietām, ainavām vai cilvēkiem. Tās ir abstraktas kompozīcijas, kuras autors pats klasificē kā “ornamentālu orientālismu”. Ritms un krāsa ir divas ļoti būtiskas lietas viņa daiļradē – tā top strukturālās vīzijas par mūsu šodienas destruktīvo un trauslo eksistenci; ik mirklis var būt iznīcība vai jaunas pasaules dzimšana. Andris Vītoliņš nekad neapstājas pie sasniegtā, viņš vienmēr meklē jaunus radošos izaicinājumus, dažādo savu darbu tēmas un izteiksmes līdzekļus, tomēr saglabā savas daiļrades esenci – krāsu suģestiju un kompozīciju dinamiku, liekot kritiski pārvērtēt ierastos priekšstatus par skaistumu un harmoniju. Viņu vienmēr ir saistījuši kontrasti: precīzais pret neprecīzo, strukturālā kārtība pret haosu. Mākslinieks daudz eksperimentē ar tehnikām un materiāliem, uzdodot sev jautājumu, vai ir iespējams uzgleznot darbu neizmantojot otas, tā “aizņemoties” prasmes un instrumentus arī no industriālajām tehnoloģijām. 2022. gada februārī jaunos darbus iepazina mākslas cienītāji Lietuvā izstādē We Need a Chance to be Reborn (latviešu valodā "Mums vajadzīga iespēja pārdzimt"), kas bija skatāma Viļņas rātsnamā un mākslas galerijā "Meno niša”. Tā pārliecinoši vēstīja par indivīda nepieciešamību spēt krīzes situācijās saskatīt nākotnes vīziju. Izstāde Cēsīs ar provokatīvo nosaukumu “Viltus struktūru uzticamības spēks” turpina Viļņā aizsāktās vizuālās refleksijas par pasaulē notiekošo, reizē arī saglabājot pārliecību par radošo ideju un domu enerģētisko spēju “pārdzimt” fiziskā telpā. “Savos darbos es cenšos notvert vibranto pasaules plūdumu. No vienas puses, gleznas apdzīvo cilvēka radītas, relatīvi stabilas struktūras, bet, no otras puses, te sajūtama arī iracionālā pasaule, kas plešas daudz tālāk par piezemēto, acīmredzamo vidi. Esmu novērojis, ka ar daudzām lietām un parādībām saskaramies kā ar uzplaiksnījumiem – vispirms doma vai process ir aktīvs, bet pēc mirkļa – noplok un izplēn. Tajā brīdī būtisks ir mūsu fiziskais novietojums – vai mēs atrodamies procesu centrā vai perifērijā,” tā par savu māksliniecisko vēstījumu saka Andris Vītoliņš. Izstāde bez maksas apskatāma Koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā, Raunas ielā 12, darba dienās no plkst. 12.00 – 18.00, brīvdienās no 12.00 – 16.00, kā arī pasākumu laikā. FOTO: Anete Rudmieze Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova
Noskenējot QR kodus, kuri atrodami Rūpnīcas ielā – pie soliņiem, afišu stabiem vai kokiem - 10 dzejas video var iepazīt Liepā dzimušo vai dzīvojušo dzejnieku dzeju, kā arī paskatīties uz Liepu dzejnieka acīm. Dzejoļus ierunājuši Liepas amatierteātra "Krams" dalībnieki. Video autors: Ainārs Spulis. Paldies Treimaņu ģimenei, Liepasmuižas un Grīviņu saimniekiem par atsaucību! Tiem, kam nav iespēja noskenēt kodu, visus video ir iespējams noskatīties arī Liepas bibliotēkā un E.Veidenbauma muzejā “Kalāči”. 29.septembrī plkst. 14:00 “Kalāčos” notiks noslēdzošais projekta “Dzejas dienas “Kalāčos”” pasākums “Jauniešu dzejas diena”. Liepas pamatskolas un Priekuļu vidusskolas skolēni kopā ar aktieri Vari Klausītāju, izmantojot improvizācijas teātra metodes, izspēlēs Eduarda Veidenbauma un Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dzeju. Tā būs iespēja jauniešiem iepazīt dzeju netradicionālā veidā. Lai dzeja iedvesmo! Pasākumi tiek īstenoti ar Vidzemes plānošanas reģiona, AS "Latvijas valsts meži", Valsts kultūrkapitāla fonda un Cēsu novada kultūras projektu konkursa atbalstu.
Informāciju sagatavojusi:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
3. septembrī Cesvaines pilī tiks atklāta mākslas izstāde „Skrides cauri gadsimtiem” un atvērta jauna grāmata — Laimoņa Skrides „Piezīmes par manu dzīves staigājumu: 1949–1959”. Skrides dzimta izsenis saistīta ar Cesvaines novadu, bet dzimtas pārstāvji mākslinieki pazīstami daudz plašākā kultūras laukā. Izstādes organizētājs un grāmatas izdevējs ir Skrides fonds. 
Kokmuižas senā saimniecības ēka (Jāņa Ķenča ielā 2) Kokmuižas svētku laikā, 3. septembrī no plkst. 12.00, pārtaps par Kokmuižas krodziņu, kur valdīs īstena vesterna gaisotne. Nebijusi iespēja – plkst. 19.00 aicinām noskatīties pirmo latviešu vesternu, piedzīvojumu filmu “Wild East. Kur vedīs ceļš”, pirms tam, no plkst. 17.00 līdz 18.00, noklausoties folkroka/ kantrī mūzikas grupas “Juuk” vīru koncertu.
Sestdien, 10. septembrī, Alūksnes novadā Viktora Ķirpa Ates muzejā “Vidzemes lauku sēta” notiks rudens pasākums “Pļaujas svētki Ottesmuižā”, kurā apmeklētājus aicina ne tikai vērot dažādus rudens darbus, bet arī pašiem tajos iesaistīties.
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību, jauno mācību gadu sākot, 28. augustā organizēja jau tradicionālo Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncertu “Vidzemes Talanti.” Šogad koncerta galvenais vēstījums bija miers pasaulē.
Šā gada 
Piektais “GreenFest” zaļā dzīvesveida festivāls ierodas trīs Latvijas vietās - Siguldā, Valmiermuižā un Cēsīs. Jēgpilnas sarunas, vairāk kā 20 dažāda veida aktivitātes un pasākumi. Vieda saimniekošana, zaļa domāšana, ilgtspējīgs dzīvesveids, iekļaujoša sabiedrība un citas būtiskas tēmas, kas soli pa solītim tuvina mūs “GreenFest” vīzijai: Gaujas Nacionālais parks - pirmais bioloģiskās saimniekošanas reģions Latvijā.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) līdz 3. oktobrim pieņem pieteikumus Tradicionālās kultūras izcilības balvai folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem.
Eiropas kultūras mantojuma dienas ir skaista Eiropas tradīcija, kurā Latvija iesaistījusies jau 28 gadus, katru gadu aicinot pievērst uzmanību izvēlētajai gada tēmai un atverot vērtīgu, sabiedrībai interesantu un iedvesmojošu objektu durvis. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2022. gada Eiropas kultūras mantojuma dienām ir izvēlējusies tēmu veltītu atbildīgai attieksmei pret nākotni, vēloties izcelt tādus būvētā mantojuma objektus, kuri radīti vai kvalitatīvi atjaunoti atbilstoši ilgtspējības principiem. Tie ir gan objekti, kas būvēti ilgam mūžam ar racionālu materiālu lietojumu, lēti ekspluatācijā, viegli atjaunojami un tādi, kas prasa mazu energoresursu izlietojumu un ir videi draudzīgi, gan arī vēsturiskas būves, kas padarītas “gudras”, izceļot lietderības un estētikas veiksmīgākos “sakausējumus”. 
Šogad aprit 85 gadi, kopš “Iedzēnos” tika izveidota dārzniecība. Atzīmējot šo notikumu, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs sadarbībā ar šī brīža “Iedzēnu” saimniekiem aicina uz dārzniecībai un tās selekcionāriem veltītu pasākumu, kas notiks 10. septembrī no plkst. 14:00, Bērzaunes pagasta “Iedzēnos”.
Fantāzija ir cilvēka iztēles auglis, kas ieved citādā pārdomu pasaulē, ļauj aizmirsties no ikdienas steigas, mudina sapņot un rosina paveikt brīnumainas lietas. Tam tikai nepieciešama atbilstoša vide. Šādu vietu Valmierā – Fantāziju zemi “Neonija” – pirms nepilniem četriem gadiem ir radījuši Indra un Ivars Ceriņi.
Arī šogad, 17. septembrī, E. Veidenbauma muzejs “Kalāči” aicina uz garšīgām sarunām, garšīgu dzeju un garšīgiem ēdieniem lieliskajā Dzejas un sarunu kafejnīcā “Un vēders – Dievs visaugstākais”. Kafejnīca atvērta no 12:00 līdz 17:00.
Septembra izskaņā – 30. septembrī plkst. 20.00 un plkst. 21.15 – Valmieras Kultūras centra īstenotā projekta ietvaros Valmieras Viestura vidusskolā norisināsies uzvedums ģimenēm ar bērniem “Spocīgi stāstiņi” ar aktieri Gundaru Silakaktiņu.
Sestdien, 24. septembrī, no plkst. 20.00 Mazsalacā, Skaņākalna dabas parkā notiks īpaša noskaņu pastaiga. Apmeklētājus sagaidīs gaismu projekciju spēles dabā, garšas baudījums vairākās pastaigu takas pieturvietās un pastaigas noslēgumā muzikāls pārsteigums Salacas upē.
Nedēļas garumā, no 21. – 26. septembrim, Kino CĒSIS gaidāma zviedru filmu nedēļa, piedāvājot apmeklētājiem noskatīties filmas un piedalīties sarunās ar žurnālistiem Sandiju Semjonovu, Uģi Lībieti, kino teorētiķi Ditu Rietumu un režisorēm Lieni Lindi un Kristu Burāni, izceļot tādas šai ziemeļvalstij nozīmīgas vērtības kā demokrātija, vienlīdzība, vārda brīvība un iekļaujoša sabiedrība. Pateicoties Zviedru institūta atbalstam, visi seansi un pasākumi ir bez maksas.
Tirdziņš, dziesmas, dejas, teātris, moto parāde un, protams, alus pagraba apskate, kur gandrīz simts gadu ražoja gardu alu, limonādi, iesala dzērienu, zelteri un medalu, – aicinām sestdien, 24. septembrī, uz Naukšēniem, kur norisināsies Naukšēnu brūža svētki.
Sestdien, 2022. gada 24. septembrī, plkst. 13.00 Cesvaines pilī norisināsies grāmatas „A unacorda. Uz vienas stīgas. Līvija Akurātere dzejā, fotoimpresijās, atmiņās” atvēršanas svētki.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 1. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 16.00 norisināsies Valmieras novada diena. Aicinām iepazīt un vairāk uzzināt par otru lielāko novadu Latvijā, kur cieņā praktisks un darbīgs skatījums uz dzīvi un arī kultūru! Koncertos tiksimies ar koklētāju Laimu Jansoni, a capella grupu “Latvian Voices” un citiem māksliniekiem, būs iespēja iegādāties Valmieras novadā ražotu produkciju, baudīt Valmieras novada garšas, apskatīt izstādi un doties piedzīvojumā, kas patiks gan lieliem, gan maziem Valmieras novada dienas apmeklētājiem.
Koncertzālē “Cēsis” savu jauno koncertsezonu atklāj ar jaunu vizuālās mākslas ekspozīciju mākslas galerijā – līdz 13. novembrim tajā ir apskatāma vērienīga gleznotāja Andra Vītoliņa darbu izstāde “Viltus struktūru uzticamības spēks”. Jaunākajos, Latvijā vēl neizstādītajos darbos mākslinieka enerģētiski vibrējošā glezniecība reflektē par 21. gadsimta civilizācijas uztveres kodiem.
Baudi rudenīgu pastaigu, klausoties dzeju! Liepas apkārtne ir bijusi vairāku Latvijā zināmu rakstnieku dzimšanas vai dzīves vieta. Lai gūtu ieskatu šo autoru daiļradē, no 28.septembra līdz oktobra vidum Liepas ciema galvenajā ielā ir izveidots dzejas video pastaigas maršruts – Dzejas pastaiga Liepā. Eduards un Kārlis Veidenbaumi, Eduards Treimanis-Zvārgulis, Pāvils Rozītis, Augusts Julla, Vladimirs Kaijaks un Dzidra Inkina - šo autoru dzīvesstāsti ir saistīti ar Liepas apkārtni.