Arhīva kalendārs

« October 2022 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31 

Kā siltu dūrainīšu raksti, kuros pasaules kārtība, īpašo rudens rakstu Valmierā veido arī Simjūda tirgus. Tur arī sava pasaules kārtība – sirds siltums amatnieku radītajā, saule gardās un veselīgās rudens veltēs, spēcinoši danči, dziesmas un citas lustes pirms ziemas miera. Aicinām uz Simjūda tirgu Valmierā 8. oktobrī plkst. 10.00–16.00. Šoreiz Simjūda tirgus jaunā vietā – Rīgas ielā, posmā no Kārļa Baumaņa ielas līdz Limbažu ielai, kā arī Vecpuišu parkā.

Ap 400 tirgotāju gan no Valmieras un Valmieras novada, gan no Rīgas, Salacgrīvas, Limbažiem, Gulbenes, Alūksnes, Aizkraukles, Jelgavas, pat Tukuma, Kuldīgas u.c. sabrauks Valmierā, līdzi vedot gardumus un dažādus darinājumus. “Piedāvājumā ir plašs ziemas preču piedāvājums – cimdi un zeķes, cepures un šalles, mēteļi un pančo. Ir plašs koka izstrādājumu klāsts. Un, protams, ēdamlietas – gan saldummīļiem ievārījumi, sukādes, kūkas un piparkūkas, gan brangāki meistarstiķi – maize, zivis, sieri un kūpinājumi,” stāsta Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.

Tirgus kņadu papildinās kāds īpašs skanējums – leijerkastes mūzika, turklāt par noskaņu rūpēsies arī ielu muzikanti. Rudens krāsas un tirgus ritmu dzirdēsim arī divu pūtēju orķestru skanējumā – Vecpuišu parkā plkst. 11.00–11.30 uzstāsies Valmieras Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības pūtēju orķestris, bet plkst. 12.00–12.30 – Dikļu pūtēju orķestris. Īstos vārdus labam garastāvoklim skandēs folkloras kopa “Mežābele” (plkst.11.30–12.00), folkloras kopa “Dzīne” (plkst. 13.00–13.30) un tautasdziesmu draugu kopa “Stutes” (plkst. 13.30–14.00). Par lustīgu tirgus izskaņu parūpēsies jautro ziņģu kapela “Abulmalas Burlakas”, Vecpuišu parku pieskandinot plkst. 14.30–15.00.

“Amatniecības tirgū rādīt vēsturiski saglabājušos amatus ir latviskā dzīvesziņa, īpašais kods. Amatnieku tirgus ir daudz vairāk par iepirkšanos – tā ir tautas tradīcija. Lai tradīcija, kas nākusi no senčiem, būtu dzīvotspējīga, tā jāpārņem un jāattīsta no paaudzes paaudzē. Tāpēc līdz ar tirgošanos un kultūras programmu piedāvājam arī apgūt ko jaunu. Vai zināt, kā skan mūzikas instruments ratu lira? Par to un vēl citiem senajiem instrumentiem pastāstīs un tos demonstrēs Līga Jeleviča (Vecpuišu parkā plkst. 11.00–14.00). Savukārt zāļu zinātāja Zeltīte Kaviere pastāstīs par dabas veltēm, kas tieši rudenī būs būtisks atbalsts veselības uzlabošanā (Vecpuišu parkā plkst. 13.00–14.00).”

Īpaši padomāts arī par mazākajiem Simjūda tirgus apmeklētājiem – plkst.12.30–13.00 Vecpuišu parkā aicinām noskatīties leļļu teātra izrādi ar rudenim īsteni atbilstošu nosaukumu “Sēņu piedzīvojumi”.

Tirgus Valmierā rīkots kopš viduslaikiem, vēlāk augot un attīstoties ar īpašo Simjūda vārdu. Tādējādi tas ir viens no vecākajiem Vidzemē, pēdējais pirms ziemas iestāšanās. Kalendārā atzīmētā Sīmaņa un Jūdas diena oktobra beigās vēlāk deva tirgum atpazīstamo nosaukumu. Bijuši laiki, kad tirgus bija savdabīgi svētki trīs dienu garumā, ko apmeklēja gan lieli, gan mazi, pat ganiņam bija jādod iespēja vienu dienu izbaudīt tirgu pašā Valmieras viducī.

Valmierieši un viesi Simjūda gadatirgu atkal iepazina, sākot no 1996. gada, kad Valmieras muzejs, godinot tradīcijas un tautas amata prasmes, atjaunoja vēsturisko Simjūda gadatirgu.

Simjūda tirgus laikā, no plkst. 7.00 līdz 18.00, gaidāmi satiksmes ierobežojumi. Būs slēgta Rīgas iela posmā no Dārza ielas līdz A. Upīša ielai. Sabiedriskais transports virzienā uz Rīgu kursēs maršrutā Baumaņa iela, Beātes iela un Limbažu iela. Pasažierus apkalpos autobusu pieturā K.Baumaņa ielā un Beātes ielā (pretim veikals “Austris”). Virzienā uz Valmieras autoostu autobusi kursēs maršrutā Semināra iela, L. Paegles iela, Diakonāta iela. Pasažierus apkalpos autobusu pieturā Semināra ielā un Diakonāta ielā. Valmieras pilsētas 7. maršruta autobuss virzienā no Valmiermuižas uz centru kursēs gar tirgu.

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājas vietniece

 

Piektdien, 14. oktobrī, plkst. 20.00 notiks Ērmaņu muižas Sezonas 2022 slēgšanas koncerts. Muzicēs Uģis Prauliņš (taustiņi), Kārlis Auziņš (saksofons), Rinalds Maksimovs (sitamie instrumenti). Skanēs improvizētā un avangarda džeza mūzika.

"Rudens, veļu laiks; nekas pārdabisks, tikai mistisks - pasaule viegli pārmainās. Būs Radoša Svinēšana - darbi taps tepat uz skatuves … veļu laiks ir privāts laiks - iekšējām domām, iekšējiem dialogiem ar tuviem cilvēkiem pagātnē; arī - nākotnei: topošajiem lēmumiem, virzieniem, vīzijām. Darbs ar sevi. Mūziķiem būs darbs ar sevi, ar drosmīgiem neordināriem risinājumiem." (Uģa Prauliņa pārdomas par koncertu.)

Ieeja pret ziedojumiem.

Informāciju sagatavojusi:  
Inga Prauliņa
Biedrība “Ērmaņu muiža”

Šoruden, no 8. līdz 15. oktobrim, Cēsīs notiks 10. Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivāls, turpinot 2001. gadā iedibināto tradīciju - pulcēt mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu jaunos ērģelniekus, lai rādītu savu spēles prasmi un klausītos citu sniegumu, kā arī veicinātu pedagogu sadarbību, pieredzes un jaunu ideju apmaiņu.

Cēsis kā šī pasākuma vieta nav izraudzīta nejauši - te dzimis ievērojamais komponists un ērģelnieks Alfrēds Kalniņš (1879-1951). A.Kalniņš jau 9 gadu vecumā pirmo reizi sēdās pie Cēsu Sv. Jāņa baznīcas instrumenta, ar ērģelēm turpmāk bija saistīts viss viņa mūžs. Alfrēda Kalniņa vārdu nes Cēsu Mūzikas vidusskola, kur jau 37 gadus audzēkņi apgūst ērģeļspēli.

Festivāla programma:

8. oktobrī pl. 16.00 Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīcā
Labdarības koncerts baznīcas ērģeļu restaurācijas atbalstam
piedalās Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņi, Rūjienas kultūras nama pūtēju orķestris “Tālavas taurētājs”, diriģents Gvido Brenčevs.

Ar šo koncertu festivāla rīkotāji vēlas atbalstīt baznīcas draudzi centienos glābt vērtīgu instrumentu, pievērst plašākas sabiedrības uzmanību kultūrvēstures vērtību saglabāšanai. Viens no koncerta dalībniekiem būs rūjienietis Fēlikss Siliņš, kurš Cēsīs papildus klavierspēlei apgūst arī ērģeļspēli. Fēlikss aktīvi iesaistās dzimtās pilsētas kultūras dzīvē un baznīcas ērģeļu atjaunošanas projektā. Koncertā tiks izmantotas firmas “Viscount” digitālās ērģeles, kopā ar jaunajiem ērģelniekiem muzicēs arī stīgu un pūšaminstrumentu nodaļu audzēkņi. Ar lielu atsaucību koncertā piekrituši piedalīties Rūjienas p/o mūziķi un diriģents Gvido Brenčevs.

9.oktobrī pl.18.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā
Koncerts “Debesceļi”
piedalās Līga Ivāne (ērģeles), Līva Tomiņa (vijole) un Reinis Tomiņš (sitaminstrumenti).

Šī koncerta programmu veidojusi valmieriete, Cēsu Mūzikas vidusskolas absolvente, ērģelniece ar ievērojamu koncertpieredzi Līga Ivāne. Līga ir Valmieras Mūzikas skolas klavieru nodaļas pedagoģe, otro gadu māca arī ērģeļspēli. Līgas muzikālie partneri šajā koncertā būs brālis un māsa Līva un Reinis Tomiņi - jauni, spilgti un radoši mūziķi.

Koncertā skanēs 21. gadsimtā tapuši Latvijas autoru darbi.

14.oktobrī pl.17.00 Koncertzāles “Cēsis” Ērģeļzālē
15.oktobrī pl. 16.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā
piedalās Latvijas mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu audzēkņi

Šajos koncertos spēlēs topošie mūziķi no Jaunpiebalgas Mūzikas skolas (skolot. Aija Sila), Saldus Mūzikas skolas (skolot. Simona Sunepa), Utenas Mūzikas skolas (Lietuva, skolot. Zita Lukošūniene), Valmieras Mūzikas skolas (skolot. Līga Ivāne), Jūrmalas Mūzikas vidusskolas (skolot. Edīte Deksne), Rīgas Doma Kora skolas (skolot. Vita Kalnciema), Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas (skolot. Ilze Reine), Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas skolas (skolot. Guna Kise) un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas (skolot. Lelde Krastiņa un Sandra Tamane).

Ieeja baznīcu koncertos par ziedojumiem. 

Festivālu rīko Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, festivāla mākslinieciskā vadītāja ir Ērģeļklases skolotāja un Cēsu Sv. Jāņa draudzes ērģelniece Lelde Krastiņa. 

Festivālu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Valsts meži, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Cēsu Sv. Jāņa lauku evaņģēliski luteriskā draudze un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrība.

 

Informāciju sagatavojusi:
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas
Projektu vadītāja
Elīna Eglīte

28. oktobrī plkst. 19.00 Valmiermuižas alus viesistabā atzīmēs Aleksandra Čaka dzimšanas dienu ar Mārtiņa Vilsona dzejas izrādi „Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi.”. Sirsnīgākās svinības parasti ir savējo lokā, tāpēc Valmiermuižā aicina atpūtināt prātus un iepriecināt sirdis viesmīlīgā un mājīgā atmosfērā.

Šo dzejas izrādi droši var saukt par skatītāju mīlētu! Pagājušajā gada augustā Mārtiņš Vilsons vēra savas mājas durvis pasākumam „Čaks lauku mierā Vilsona verandā”, kurā vasaras vakaru mieru un dzejas izrādi varēja baudīt mājas atmosfērā, turpinot to arī šogad. Skatītāju novērtēta un iedvesmota, izrāde jau otro gadu rudenī dodas arī ārpus mājas un to var baudīt kā „Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi.”.

Veidojot izrādi, Mārtiņš Vilsons no vairākiem dzejas krājumiem, izraudzījies tās dzejas līnijas, kas gluži kā dzīvē tā vai citādi visas sakņojas mīlestībā. Mārtiņš saka: „Vēlos skatītājus aizvest prom no steigas un ikdienības. Rosināt padomāt par laiku, par vērtībām, par mīlestību. Esmu drošs – dzejas izrāde „Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi.” atklās ne tikai Čaku kā mīlestības dzejnieku, bet jūtīgu vārdu meistaru, kas dzejā ielicis savus pārdzīvojumus un dzīves pieredzi. Esmu izvēlējies to dzeju, kas rezonē manī pašā.”

Par čakisku līdzdomāšanu Mārtiņš Vilsons ir apbalvots divas reizes: 2021. gadā tika pasniegta Aleksandra Čaka balva par spilgtu un ilggadīgu devumu Aleksandra Čaka dzejas uzvedumu veidošanā un dzejnieka daiļrades vērtību apliecinājumu izrādē „Čaks lauku mierā Vilsona verandā”; 2014. gadā par A. Čaka daiļrades popularizēšanu piešķirta A. Čaka piemiņas nozīmīte.

Pasākums norisināsies Valmiermuižas alus viesistabā šaurā lokā un mājīgā atmosfērā. Pirms izrādes aicinām ciemoties Valmiermuižas alus virtuvē un izbaudīt nesteidzīgu maltīti, kurai krodzinieki pieskaņos Valmiermuižā brūvētās garšas.

Pasākuma ilgums 1 stundu 15 min. vai kamēr raisās dzejas iedvesmotas sarunas.

Biļetes var iegādāties Bezrindas.lv.

Rīko: Vilsons Production un Valmiermuižas kultūras biedrība. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, garškopju kustība GARDU MUTI, Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis.

 

Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.

Aicinām 8. oktobrī no plkst.16.00 uz konferenci “Niklāvs Strunke. No Vaidavas līdz Romai”, lai vairāk uzzinātu par mākslinieka dzīves gājumu un saistību ar Vaidavu.

Konferencē ar priekšlasījumu “No Vaidavas līdz Romai” uzstāsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18.gs.–20.gs. I puse) vadītāja, mākslas vēsturniece Aija Brasliņa, par Niklāva Strunkes dekoratīvās mākslas projektiem ar priekšlasījumu “”Sociāli noderīga” māksla” uzstāsies Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja, mākslas vēsturniece Ilze Martinsone, ar priekšlasījumu “Mākslas darbi kā “bezsaimnieka manta”” uzstāsies Vidzemes Augstskolas profesors, mākslas vēsturnieks Jānis Kalnačs, savukārt par Niklāva Strunkes un Martas Rasupes dzīves ceļu saskares punktiem ar priekšlasījumu “Manas ilgas pēc Itālijas ir neizsakāmi lielas” uzstāsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas sociālo un humanitāro zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte Astra Šmite.

Niklāvs Strunke, gleznotājs, grafiķis, grāmatu ilustrators un scenogrāfs, viens no izcilākajiem latviskā stila iedibinātājiem grāmatu grafikā. Mākslinieks, kurš pārliecinoši un spilgti apliecinājis sevi Eiropas mākslinieciskā avangarda apritē. Ekscentrisks, temperamentīgs – košs gan dzīvē, gan mākslā. Mākslinieks, kura vārds ierakstīts Latvijas Kultūras kanona sarakstā.

Niklāvs Strunke bija karavīra dēls, mežsarga mazdēls trešajā paaudzē, pirmos dzīves gadus pavadījis kazarmu vidē Polijā, bet latviešu valodu un latvisko dzīvesziņu mācījies, dzīvodams “Palmēnos”, dzimtas mājās Vaidavā. Apkaimes dabas skaistums, vectēva darba tikums, vecmāmiņas uzburtā pasaku un leģendu pasaule vēlāk atspoguļojas mākslinieka daiļradē. Nereti savus ar mākslu saistītos rakstus Strunke parakstījis ar pseidonīmu Palmēnu Klāvs.

Tomēr, kā apliecinājis mākslinieks, turpmākajās dzīves gaitās par viņa otro dzimteni kļuva Itālija, bet Roma – par mūža mīlestību. Romā Testaccio kapsētā viņa mūža mājas rotā krusts ar uzrakstu latviešu valodā “Māksla ir mūžīga”.

Gaidīsim jūs Palmēnu Klāva dzimšanas dienas svinībās Vaidavā! 

Programma:

Plkst. 14.00 tikšanās “Palmēnu” sētā:

  • Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas skolēnu vasaras plenēra darbu izstāde,
  • diskusija “Kā Struņķis par Palmēnu Klāvu tapa”,
  • dzimšanas dienas torte un saviesīgas sarunas.

Vaidavas Kultūras un amatniecības centrā: 

  • Plkst. 15.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma N. Strunkes ilustrēto grāmatu izstādes atklāšana,
  • Plkst. 16.00 konference “Niklāvs Strunke. No Vaidavas līdz Romai”.

 

Informāciju sagatavoja:
Inguna Dukure,
Vaidavas pagasta bibliotēkas vadītāja 

30. oktobrī plkst. 18:00 sanatorijā “Ogre” (Gaismas prospektā 2/6, Ogrē) pirmizrādi piedzīvos Ogres teātra jauniestudējums “Sanatorija” – režisora Jāņa Kaijaka skatuves versija Henrika Ibsena lugai “Tautas ienaidnieks”.

Izrādes “Sanatorija” darbība norisinās kādā Norvēģijas mazpilsētā, kas sāk piedzīvot savu uzplaukumu. Pilsētā ir uzcelta sanatorija, sākas iebraucēju pieplūdums, ceļas nekustamo īpašumu cenas. Katrs pilsētas iedzīvotājs izjūt labumu no tā, ka šeit sāk veidoties kūrorts. Bet “veiksmes stāsts” izrādās apdraudēts un var pat beigties, jo sanatorijas galvenais ārsts Tomass Stokmans atklāj, ka ūdens, ko saņem pilsēta, ir saindēts un kaitīgs veselībai...

Režisors Jānis Kaijaks par izrādes ieceri stāsta: “Norvēģu klasiķis Henriks Ibsens savai 1882. gadā sarakstītajai lugai devis izaicinošu nosaukumu: “Tautas ienaidnieks”. Un tiešām – šajā darbā atrodamas tēmas, kuras arī mūsdienās izskan provokatīvi un asi, jo pašā būtībā sabiedrībā, kādu to savulaik redzēja Ibsens, nekas nav mainījies. Bet luga nav tikai un vienīgi par politiku, tajā cieši savītas mīlestības, nodevības, ģimenes tēmas, un izrāde katram tās skatītājam uzdos jautājumu: “Bet ko darītu tu? Kāda būtu tava izvēle?””

Vienlaikus izrāde “Sanatorija” ir īpašs notikums, jo ieved skatītāju vēsturiskajā sanatorijas “Ogre” ēkā, kurā atrodami unikālie latviešu mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi.

Iestudējuma radošā komanda: režisors – Jānis Kaijaks, māksliniece – Ilze Kupča-Ziemele, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš, skaņu, gaismu operatori – Mārtiņš Andersons, Austra Matveja, radošā direktore – Ieva Rodiņa u.c. Lomās: Guntars Arājs, Astra Kolberga, Katrīna Anna Ozoliņa, Guntis Kolbergs, Pēteris Zilberts, Kalvis Kravalis, Arturs Mālnieks, Andris Peismalietis, Juris Gasparovičs u.c.

Pirmizrāde: 30. oktobrī plkst. 18:00, tuvākās izrādes: 5. un 6. novembrī plkst. 18:00 sanatorijā “Ogre” (Gaismas prospektā 2/6, Ogrē). Biļetes: 16 EUR “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā un internetveikalā www.bilesuparadize.lv.

Izrādes tapusi ar Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas Valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda projekta finansējumu, kā arī ar Ogres novada Kultūras centra, Ogres novada pašvaldības un metālapstrādes uzņēmuma “LS Steel” atbalstu.

Vairāk informācijas: Ogres teātra mājaslapā www.ogresteatris.lv, teātra kontos sociālajos tīklos Facebook un Instagram.

 

Informāciju sagatavoja:
Ieva Rodiņa
Ogres teātra vadītāja

Dikļu pagasta kultūras centrā 14. oktobrī no plkst. 14.00 norisināsies literatūras svētki “Valoda, kas pieder tikai bērniem”. Šogad Dikļu pagasta bibliotēka piedāvā aktivitātes, lai sevis pilnveidē varētu iesaistīties ikviens – bērni, jaunieši, skolotāji, vecāki, bibliotekāri un citi.

Plkst. 14.00 norisināsies Literārā orientēšanās Dikļu ciemā, kuru vadīs Valmieras novada Tūrisma pārvaldes vadītājs Toms Treimanis. Orientēšanās laikā būs iespējams apvienot šķietami divas neapvienojamas lietas – fiziskās aktivitātes un literatūru.

Plkst. 15.00 Dikļu Kultūras centrā norisināsies radošās darbnīcas un grāmatu tirdziņš kopā ar Dikļu pagasta bibliotēkas sadarbības partneri Virja LK.

Plkst. 16.00 Dikļu Kultūras centra galvenajā zālē norisināsies paneļdiskusija “Valoda, kas pieder tikai bērniem”. Diskusijas dalībnieki: Viktorija Ozola, influencere, bloga espats.lv radītāja, montesori pedagoģe, Silvija Tretjakova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāj, Inita Hihalovska, Jura Neikena Dikļu pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, Adrians Ginters, konkursa “Skaļās lasīšanas sacensības” finālists, Salacgrīvas vidusskolas skolēns, kurš ir izveidojis savu grāmatu klubu, kā arī vada skolas radio. Diskusijas moderators – Edgars Plētiens, pedagogs, izglītības entuziasts, projekta “Mācītspēks” kurators. Diskusijā tiks apspriesti vairāki temati par un ap bērnu valodu – kas to veido, ciktāl tās veidošanā ir iesaistīti vecāki, skolotāji un kāda nozīme valodas attīstībā ir bibliotēkai. Diskusiju būs iespējams arī vērot tiešsaistē Valmieras bibliotēkas Facebook lapā.

Plkst. 18.00 ikviens aicināts uz Chris Noah akustisko koncertu.

Iepriekš literatūras svētki bija zināmi kā “Bērnu literatūras maģija”, taču šogad norise notiks jaunā formātā, saglabājot iepriekš uzsvērtās vērtības – radošums, izpratne par literatūru, savas individualitātes un unikalitātes apzināšana.

Ieeja – bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Treimane, Dikļu pagasta bibliotēkas vadītāja.

Pēc divu gadu piespiedu pauzes Alojā atkal sagaidīsim Latvijas mūzikas skolu korus, kas piedalīsies dziesmu jaunrades konkursa “Kas mēs bijām, būsim, esam” 2. kārtā izvirzīto dziesmu pirmatskaņošanā. Konkursa žūrija – Selga Mence, Māra Skride un Ēriks Ešenvalds šī gada konkursam iesniegtos jaundarbus, a cappella dziesmas bērnu korim, izvērtēja 1.kārtā un labākos darbus izvirzīja uz 2. kārtu, kas notiks Alojas Ausekļa vidusskolas zālē 2022. gada 15. oktobrī plkst. 15.00.

Jaundarbus izpildīs Strenču mūzikas skolas koris “Somnium”, Smiltenes mūzikas skolas koris, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas jaunāko klašu koris un meiteņu koris “Vivace”.

Pirms 2. kārtas notiks meistarklase, kurā žūrija tiksies ar dziesmu autoriem un viņu pedagogiem, lai analizētu visu šī gada konkursa dziesmu veiksmes un kļūdas.

Pēc konkursa uzvarētāju apbalvošanas ar Limbažu novada pašvaldības prēmijām 2021.gadā pandēmijas ierobežojumu dēļ neatskaņotos godalgotos jaundarbus izpildīs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas sieviešu koris, diriģents Edgars Vītols.

Konkursu Vidzemes plānošanas reģiona “Vidzemes kultūras programma 2022” ietvaros atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un AS “Latvijas valsts meži”.          

Godinot savu novadnieku, latviešu gaismas saucēju dzejnieku Ausekli, un, saglabājot latviešu a cappella kora dziedāšanas tradīciju, kopš 2005.gada Alojas pašvaldība organizē bērnu kora dziesmu jaunrades konkursu.

Konkursa mērķi ir motivēt jaunos autorus radīt latviskas un mūsdienīgas dziesmas bērnu korim un dot iespēju mūzikas skolu koriem izpildīt savu vienaudžu komponētus darbus.

Konkursa žūrija – komponisti Selga Mence un Ēriks Ešenvalds un kordiriģente Māra Skride, konkursa 1.kārtā dziesmas vērtē pēc nošu materiāla, bet 2.kārtā dziesmas tiek vērtētas mūzikas skolu koru pirmatskaņojumā koncertā Alojā. Pirms 2. kārtas žūrija tiekas ar autoriem un viņu pedagogiem meistarklasē, kur notiek visu dziesmu analīze.

Sešpadsmit gados konkursā piedalījušies 142 jaunie autori, kas iesnieguši 256 jaundarbus – oriģināldziesmas un latviešu tautas dziesmu apdares.

Vairāki šodien atzīti mūzikas profesionāļi – Laura Gustovska,  Renāte Stivriņa, Evija Skuķe, Jēkabs Jančevskis, Aleksejs Peguševs, Sabīne Ķezbere, Madara Pētersone, Margarita Balanas un citi ir bijuši konkursa dalībnieki.

Ik  rudeni konkursa dziesmas skanējušas Alojā. Trīs konkursā godalgoto dziesmu koncerti notikuši Rīgas Latviešu biedrības namā, kā arī Valmieras un Ādažu kultūras centros.

Jaundarbus konkursa žūrijas vērtējumam izpildījuši 24 bērnu kori no Valkas, Smiltenes, Strenčiem, Ogres, Zvejniekciema, Salacgrīvas, Alojas, Valmieras, Jaunpiebalgas, Aizkraukles, Rīgas, Madonas, Kokneses, Vecumniekiem, Jelgavas, Ķekavas, Salaspils, Cēsīm un Ādažiem.

Ik pēc pieciem gadiem, dzejnieka Ausekļa jubilejas svētkos “Gaismu sauca”, mūzikas skolu apvienotie kori izpilda četros konkursa gados godalgotos darbus.

Alojas pašvaldība, saskaņā ar žūrijas lēmumu, skanīgāko darbu autoriem piešķīrusi naudas prēmijas.

Izdevniecība “Musica Baltica” konkursā godalgotos jaundarbus apkopo nošu krājumā “Jaunie jaunajiem”. Līdz šim  izdotas krājuma trīs daļas. 

Informāciju sagatavoja:
Ineta Laizāne
Limbažu novada pašvaldības
Alojas kultūras nama direktore

Šogad skolēnu rudens brīvdienās, no 25. oktobra līdz 27. oktobrim, Madonā 24. reizi notiks mūzikas izglītojošs pasākums Ģitāristu sesija. Šogad ir pielāgots nosaukums - Akustiskā sesija! Dalībnieki ir aicināti muzicēt, iegūt pieredzi, vingrināties un radoši darboties piecās akustisko instrumentu grupās - akustiskā ģitāra, ukulele, vokāls, perkusijas un kokles. Nodarbības un  meistarklases notiks brīnišķīgu pedagogu un mūziķu vadībā.

Madonas pilsētas vadība dāsni atvēlēja un deva iespēju sesijas organizatoriem trīs dienas izmantot veselu māju - Skolas iela 8. Baltais nams atrodas Madonas centrā, kur risināsies nodarbības, meistarklases, ēšana kafejnīcā, gulēšana attālākiem dalībniekiem un divu vakaru koncerti trešā stāva mansardā. Akustiskā sesija noslēgsies ceturtdien, 27.oktobrī plkst. 16.00  Madonas kinoteātrī Vidzeme ar dalībnieku un skolotāju kopīgi veidotu koncertu - Vienoti mūzikā! Koncerta otrajā daļā kinoteātra jumtu cilinās Katrīna Dimanta tandēmā ar neatsveramo ģitāristu Reini Briģi.

Ar akustiskajiem ģitāristiem trīs dienas kopā būs rīdzinieks, dažādu mūzikas stilu zinātājs un Ģitāristu sesijas ilggadējs pasniedzējs Egils Leimanis. Koleģiāli Egilu papildinās gan Edmunds Vestmanis, gan Vita Krūmiņa, gan Dace Sināte. Vokāls tiks nodots limbažnieces Madaras Briedes rokās, kurai ir liela pieredze gan kā skolotājai, gan kā profesionālai dziedātājai. Mikus Čavarts mūs ievadīs perkusiju pasaulē, būs gids dažādās pasaules ritma kultūrās. Praktizēsim ritmiku. Daudzus interesē harizmātiskais cēsinieks, ģitārists un vokālists Rihards Saule, kurš darbosies rokmūzikas jonu piesātinātā gaisotnē. Trešdienas vakarā, Skolas ielas 8 mansardā plkst.20.00 Rihards uzstāsies ar tautas dziesmu programmu. Etnogrāfisko kokli spēlēt mācīs burvīgā praulēniete Samanta Ceruka, kura vairākus gadus kokles spēli pasniedz Valmieras mūzikas skolā. Samantu asistēs Madonas BJC kokļu klases vadītāja Zita Gailīte, kura Madonas pusē vairākus gadus ir pamanāma muzicējot kopā ar dēliem.

Dalībnieki bez ierobežojumiem tiek aicināti no visiem Latvijas novadiem,. Programma ir krāšņa, koncerti veidojas mīļi un azartiski. Nedaudz ziedojot akustiskās mūzikas attīstībai, koncertos vēlamies redzēt arī jūs.

Madonas novada dome atbalsta Akustisko sesiju! Nodarbības, meistarklases un koncerti Madonas novada dalībniekiem ir par brīvu! Par dalību sesijā lūdzu informējiet organizatorus aizpildot anketas, vietu skaits ir ierobežots! Piesakies dalībai šeit >> https://ej.uz/piesakies_sesijai

Draudzējas: Junge, Papīrs, Erante, Brang

Par mums runā: VTV, Re:Tv, Radio NABA, Radio1, EHR, Stars, LR2

 

Kontaktinformācija: Imants Pulkstenis, e-pasts: imantspulkstenis PIE madona PUNKTS lv, tālr. 29411619

Saņemot atbalstu no Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona, projekta "Pārmaiņu laika digitalizācija" 3. posma digitalizācija rit pilnā sparā. Projekts ietver sevī notikumus no deviņdesmito gadu sabiedriskajām  aktivitātēm Latvijā un Madonas novadā (toreiz Madonas rajons).

Tiek digitalizēti ieraksti no VHS, S-VHS, Mini DV un Digital-8 formātiem. Darbs pie digitalizācijas nozīmē ierakstu pārvēršanu ciparos reālajā laikā un vēl ne mazāk ietilpīgo un svarīgo pasākumu identificēšanu. Atpazīšana un failu aprakstīšana notiek pēc nemainīgas formulas un secības - gads, mēnesis, datums, vieta vai pašvaldība, notikums un cilvēki, kuri tika intervēti vai runāja kadrā. Šāda kārtība ne tikai ļauj YouTube kanāla lietotājiem atrast vajadzīgo notikumu, bet nekļūdīgi sakārto Excel programmā izveidotajā tabulā filtru pēc laika, vietas, notikumu vai cilvēku uzvārdu meklēšanas principiem. Var lēst, ka no 1800 stundu lielā arhīva, patreiz ir izdarīta viena trešā daļa no visiem digitalizācijas darbiem.

Šogad novembra beigās ir paredzēta arhīva prezentācija Madonas bibliotekā (jo divus gadus traucēja pandēmijas apstākļi). Tai gatavojoties tiks izdota informatīva brošūra un laikrakstā "Stars" informēta pašvaldība, Madonas novada iedzīvotāji. Jāpiebilst, ka YouTube kanālam - Imanta Pulksteņa arhīvs ir vairāk kā 700 abonentu, to skatās 9 valstīs un vienā mēnesī bija pat 271 tūkstotis noskatītu stundu. Tas rāda, ka darbs pie Trešās atmodas vēstures ritu saglabāšanas un sabiedriskošanas ir cilvēkiem vajadzīgs un svētīgs!

Imanta Pulksteņa arhīvs atspoguļo pārsvarā Madonas un dažkārt arī apkārtējo rajonu Trešās Atmodas laika pārmaiņas sabiedrībā, pāreju no sociālisma un kapitālismu - valdības veidošanās, kultūra, medicīna, izglītība, lauksaimniecība, uzņēmējdarbība, tirdzniecība, starptautiskās attiecības, reģionālā reforma un citas sabiedrības aktivitātes. Patreiz Youtube kanālā Imanta Pulksteņa arhīvs ir ievietota tikai neliela daļa safilmētā. Ar laiku tiks digitalizēti un sabiedriskoti video ieraksti no festivāla Sinepes un Medus koncertiem, gan Ģitāristu sesijas meistarklases un koncerti laikā no 1998. līdz 2019. gadam. Imanta Pulksteņa arhīvā ir apmēram 1800 safilmētas stundas ar savā ziņā unikālu  "melno" jeb darba materiālu.

Projekta "Pārmaiņu laika digitalizācija" gaitu aprakstīja Imants Pulkstenis.

No 8. līdz 15. oktobrim Cēsīs notika 10. Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivāls, turpinot 2001. gadā iedibināto tradīciju - pulcēt mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu jaunos ērģelniekus, lai rādītu savu spēles prasmi un klausītos citu sniegumu, kā arī veicinātu pedagogu sadarbību, pieredzes un jaunu ideju apmaiņu.

Cēsis kā šī pasākuma vieta nav izraudzīta nejauši - te dzimis ievērojamais komponists un ērģelnieks Alfrēds Kalniņš (1879-1951). A.Kalniņš jau 9 gadu vecumā pirmo reizi sēdās pie Cēsu Sv. Jāņa baznīcas instrumenta, ar ērģelēm turpmāk bija saistīts viss viņa mūžs. Alfrēda Kalniņa vārdu nes Cēsu Mūzikas vidusskola, kur jau 37 gadus audzēkņi apgūst ērģeļspēli.

8. oktobrī Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīcā notika Labdarības koncerts baznīcas ērģeļu restaurācijas atbalstam. Savos iespaidos dalās koncerta dalībnieki.

10. Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivāla dalībnieki. Publicitātes foto

Emīlija: “Man ļoti patika gan pašai piedalīties, gan citu priekšnesumus klausīties. Sen nebiju spēlējusi publikas priekšā, jutu patīkamu satraukumu, bija ļoti viesmīlīga uzņemšana.”

Linda: “Koncerts ļoti patika, pēc ilgāka pārtraukuma atkal uzstāties bija fantastiski! Mēs jutāmies gaidīti, valdīja draudzīga, ģimeniska atmosfēra.”

Fēlikss: “Man šī bija pirmā reize, kad baznīcā spēlēju digitālās ērģeles, tās atradās lejā, tuvu klausītājiem un publika ērģelniekus varēja gan dzirdēt, gan vērot. Tā kā balkonā uzstājās pūtēju orķestris “Tālavas taurētājs”, mūzika piepildīja telpu pilnībā. Par spīti vēsumam baznīcas velvēs, koncertā valdīja sirsnīga, gaiša un patīkama atmosfēra. Esmu priecīgs, ka mums izdevās atvest Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivālu arī uz manu dzimto pusi - Rūjienu, lai atbalstītu baznīcas ērģeļu atjaunošanu.”

Skolotāja Sandra: “Priecēja mūsu skolas jauniešu iedvesmas pilnā uzstāšanās.”

Skolotāja Lelde: “Jutu gandarījumu par mūsu audzēkņu priecīgo un aizrautīgo muzicēšanu! Paldies draudzes ļaudīm par viesmīlību, koncerta publikai par jauno mūziķu atbalstīšanu! Bija patīkami klausītāju vidū sastapt arī audzēkņu ģimenes. Pateicība arī Rūjienas kultūras nama pūtēju orķestrim “Tālavas taurētājs” un diriģentam Gvido Brenčevam par līdzdalību, tas bija gan brīnišķīgs papildinājums koncerta programmai, gan arī koleģiāls atbalsts. Visbeidzot - šī bija Fēliksa svētku diena, kas, cerams, paliks ilgāku laiku atmiņā!”

9. oktobrī Cēsu Sv. Jāņa baznīcā koncertu “Debesceļi” sniedza Līga Ivāne, Līva Tomiņa un Reinis Tomiņš. Koncerta programma bija krāšņa, daudzveidīga, skanēja mūsdienu latviešu autoru skaņdarbi. Mūziķi iepriecināja ar spilgtu, brīžiem pat atraktīvu uzstāšanos. Visi trio dalībnieki demonstrēja augstu profesionālu meistarību un prasmi dažādu instrumentu spēlē - ērģeles (stabuļu un digitālās) , vijole (akustiskā un elektriskā), sitaminstrumenti (vibrafons, marimba, bungu komplekts). Koncerta noslēgumā mākslinieki tika sumināti ar ilgiem aplausiem.

14. oktobrī Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Ērģeļu zālē muzicēja galvenokārt jaunākā paaudze - mūzikas skolu audzēkņi. Interesants akcents koncerta programmā bija vairāki ansambļi, kur ērģeles skanēja kopā ar stīgu un pūšaminstrumentiem. Šajā kategorijā iekļāvās arī Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas trio Linda Biļinska (ērģeles), Rēzija Vītola (vijole) un Debora Dadzīte (čells).

15. oktobrī pie Cēsu Sv. Jāņa baznīcas ērģelēm sēdās jaunie mūziķi no mūzikas vidusskolām, daudzi no viņiem ar ievērojamu koncertu, festivālu un konkursu pieredzi. Mūsu skolu šajā koncertā pārstāvēja Linda Biļinska un Fēlikss Siliņš. Pēc koncertiem sirsnīgā sadraudzībā visi dalījās iespaidos un pieredzē, kā arī atmiņās par iepriekšējiem festivāliem.

Festivālā piedalījās pārstāvji no Jaunpiebalgas, Saldus, Valmieras un Utenas (Lietuva) mūzikas skolām, no Rīgas Doma kora skolas, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas, Jūrmalas Mūzikas skolas, Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas - kopumā 27 audzēkņi un 10 pedagogi. Jaunos mūziķus atbalstīt bija ieradušās arī viņu ģimenes, viesi varēja baudīt skaisto zelta rudeni Cēsīs.

Paldies festivāla atbalstītājiem: Vidzemes plānošanas reģionam, Latvijas valsts mežiem, Valsts kultūrkapitāla fondam, Cēsu Sv. Jāņa lauku evaņģēliski luteriskajai draudzei, Cēsu novada pašvaldībai un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrībai!

Informāciju sagatavojusi:
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas
Projektu vadītāja
Elīna Eglīte

Rīgā, 2022. gada 20. oktobrī, Starptautiskajā ainavu dienā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tiešsaistes seminārā paziņoja Eiropas Padomes (EP) Ainavas balvas astotās sesijas Latvijas nacionālās atlases vērtēšanas komisijas lēmumu – par atlases uzvarētāju nosakot un Eiropas konkursam kā Latvijas pārstāvi izvirzot – Dienvidkurzemes novada pieteikto projektu “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem. Ālandes upes atpūtas komplekss”.  

EP Ainavas balva ir viens no Eiropas ainavu konvencijas ieviešanas pasākumiem ar mērķi apzināt veiksmīgi īstenotus projektus vai iniciatīvas ainavu jomā, kas kalpotu par piemēru ainavu kvalitātes uzlabošanai visās šīs konvencijas dalībvalstīs. – Latvijā Ainavu balvas nacionālā atlase notiek jau sesto reizi un šoreiz tajā piedalījā 11 projekti.  

Atklājot semināru, ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka visus pieteiktos projektus vieno to īstenotāju patiesa vēlme ne tikai saglabāt dabas un kultūras vērtības, bet padarīt tās visiem daudz ērtāk pieejamas  un daudzveidīgāk izmantojamas, kas ir ļoti svarīgi iedzīvotāju un viesu labjūtības, jeb mentālās un fiziskās veselības nostiprināšanā. 

Šogad kā Latvijas pārstāvis, kas tālāk pretendēs uz Eiropas mēroga ainavu balvu, izvirzīts Dienvidkurzemes novada pieteiktais projekts “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem. Ālandes upes atpūtas komplekss”, kas ieguva augstāko punktu skaitu un guva īpašu atzinību par vietas identitātes atklāšanu un vēstures atmiņas saglabāšanu.  

Pieteiktos projektus vērtēja Zemkopības ministrijas, Latgales plānošanas reģiona, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas, Zemgales plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas plānošanas reģiona, Dabas aizsardzības pārvaldes, Kurzemes plānošanas reģiona un Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji. Nacionālās atlases vērtēšanas komisijas locekļi atzina, ka visi pieteiktie projekti ir respektējuši konkrētās vietas dabas un kultūras vērtības, to saglabāšanu un attīstību nodrošinot ar pārdomātiem telpiskiem risinājumiem. Tādēļ izšķiršanās par labāko projektu šajā nacionālajā atlasē bija ļoti grūta, jo vairākos projektos sasniegtas atzīstamas kvalitātes. 

Tāpat komisija piešķīra atzinības šādās nominācijās: 

  • Par mērķtiecīgu pašvaldībās darbu ilgtermiņā tradicionālās lauku ainavas dabas un kultūras vērtību izcelšanā – projektam “Daugavas loki/Slutišķu sādža: Vecticībnieku kultūras mantojuma centra izveide, radošās darbnīcas, piekļuves uzlabošana un Daugavas augšteces ainavas izcelšana” (iesniedzējs Augšdaugavas novada pašvaldība);  

  • Par mērķtiecīgu ainavu plānošanu, iesaistot iedzīvotājus – projektam “Aizkraukles novada Daugavas ūdenskrātuves ainavu koncepcija” (iesniedzējs Aizkraukles novada pašvaldība);  

  • Par veiksmīgi dabas un kultūras vērtību telpiskās sasaistes nodrošināšanu, uzlabojot apmeklētāju piesaisti visos gadalaikos – projektam “Carnikavas Novadpētniecības centra un Gaujas upes ansamblis“ (iesniedzējs Ādažu novada pašvaldība);  

  • Par vietas popularizēšanu plānošanas dokumentos un projektos - projektam ”Brīvdabas atpūtas komplekss “Zvejnieklīcis” (iesniedzējs Jēkabpils novada pašvaldība); 

  • Par augstu arhitektonisko kvalitāti, atjaunojot nozīmīgas vēsturiskas liecības – projektam “Mellužu estrādes ēkas Nr.002 restaurācija un bāra Nr.001 rekonstrukcija, teritorijas labiekārtojums” (iesniedzējs Jūrmalas valstspilsētas administrācija);  

  • Par veiksmīgu risinājumu valstiskuma idejas izcelšanai – projektam “J.Čakstes laukuma rekonstrukcija un labiekārtošana” (iesniedzējs Liepājas valstspilsētas pašvaldība); 

  • Par agrāk nesakārtotas teritorijas kompleksu attīstīšanu – projektam “Krasta ielas lejas promenāde Ogrē” (iesniedzējs Ogres novada pašvaldība);  

  • Par kopienas aktīvu iesaistīšanu kultūras un dabas vērtību saglabāšanā un attīstīšanā – projektam “Iniciatīva – kultūrvēstures, dabas un sabiedrības mijiedarbība Popes kalna ainavā“ (iesniedzējs biedrība “Popes muiža”); 

  • Par veiksmīgu risinājumu antropogēnās slodzes mazināšanai jutīgā biotopā – projektam “Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā“ (iesniedzējs Saulkrastu novada pašvaldība);  

  • Par plānveidīgu dabas un kultūras mantojuma attīstīšanu pilsētvidē - projektam “Kultūras un dabas mantojuma iedzīvināšana Baltijas jūras piekrastes publiskajā ārtelpā” (iesniedzējs Ventspils valstspilsētas pašvaldība). 

Latvijas nacionālajai atlasei iesniegtie projekti tika prezentēti seminārā, kura programma skatāma šeit.

Plašāka informācija par EP ainavas balvu: https://www.varam.gov.lv/lv/eiropas-padomes-ainavas-balva

Projekti finansēti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu, kā arī pašvaldību un biedrību finansējumu.

LU Botāniskā dārza Palmu mājas foajē no 2022. gada 25. oktobra līdz 2023. gada 29. janvārim būs skatāma izstāde “DABA RADA un mēs kopā ar to!”. Izstādes, kas gada tumšajā periodā ar no papīra gatavotiem gaismas objektiem izgaismo LU Botāniskā dārza izstāžu telpu, jau ir kļuvušas par skaistu tradīciju. Šogad izstādē apskatāmi darbi, kas tapuši šovasar divos ar roksmēluma papīra un dabas materiālu izmantošanu saistītos projektos. Abi projekti māksliniekiem piedāvāja iespēju eksperimentēt, ielūkoties daudzveidīgajā dabas iespēju un papīrmākslas pasaulē un realizēt savas radošās ieceres.

No 7.–13. augustam Ritē, Latvijā ar IAPMA (Starptautiskās papīrizgatavotāju un papīrmākslinieku asociācija) atbalstu notika III starptautiskais IAPMA Papīrliešanas simpozijs, savukārt visas vasaras garumā Dzērbenes radošajā mājā “MEMBERI” ar LVM, KKF un Vidzemes kultūras programmas atbalstu tika realizēts projekts “DABA RADA–2022”.

Simpozijā galvenais uzsvars bija uz dažādu šķiedru papīra izgatavošanu. Tika vārīts un tradicionālā veidā (ar koka āmuriem) sagatavots kozo – griezts un kalcinētās sodas šķīdumā vārīts banānkoks no LU Botāniskā dārza, kā arī izmantoti jau iepriekš sagatavoti augi – papardes, zāle u. c.

Kā pastāstīja viena no projektu vadītājām, latviešu māksliniece Ilze Dilāne, papīra iegūšana no augiem ir vēsturiski senākā metode un tā ir ap 2000 gadu veca. Papīra izgatavošanas pirmsākumi ir meklējami Ķīnā. Lai izgatavotu papīru no augiem, ir nepieciešams liels daudzums augu, tāpēc Eiropā līdz pat Otrajam pasaules karam lietoja papīru, kas bija ražots no lupatām. Arī mākslinieki, lai piešķirtu papīram atšķirīgas krāsas un faktūras, labprāt eksperimentē ar dažādiem tekstila izstrādājumiem, piemēram, pārstrādājot džinsa audumu, var iegūt zilas nokrāsas papīru.

Ar tradicionālo roksmēluma metodi darināts papīrs no augiem vai tekstila izstrādājumiem, ir kā īpašs jaunrades process, kurā katrs no darinātājiem iegūst papīru, kas nav līdzīgs citam – atšķiras papīra krāsa, faktūra: ir manāma šķiedra, pat augu sastāvdaļas. Lai arī pats augu un dažādu tekstila izstrādājumu apstrādes process nav viegls: lai iegūtu papīru, materiāls tiek sagriezts, mērcēts, malts, sasists šķiedrā, vārīts, smelts, žāvēts, mākslinieki to labprāt pielieto, lai realizētu savas radošās ieceres.

Projekta ietvaros Dzērbenes radošajā mājā “MEMBERI” tika īstenotas vairākas darbnīcas: “PAPĪRMĀKSLAS DARBNĪCA”, kurā tika izgatavotas mākslinieciskas, dažādu biezumu un dažādu pieejamo augu šķiedru papīrloksnes; “AUGU DARBNĪCĀ” tika pētītas augu izmantošanas iespējas: kā labāk nokrāsot papīru, šķiedru, tika apgūta batika un dabas druka – ekoprint, kā arī citi paņēmieni; “LAMPU MEISTARKLASĒ” papīrs no augiem pārtapa dažādu formu gaismekļos.

Lai vasarā paveikto parādītu plašākai publikai, abu projektu mākslinieki apvienojās kopīgā izstādē “DABA RADA un mēs kopā ar to!” un tagad tā ir apskatāma LU Botāniskā dārza Palmu mājas foajē.

Projektu vadītāji: Ērika Māldere, Ilze Dilāne, Aigars Lenkevičs un Ērika Zutere.

Informācija pārpublicēta no www.botanika.lu.lv.

Siguldas novada bibliotēka aicina aplūkot sajūtu grāmatu izstādi “Atvērums”, kurā darbi tapuši projekta “Daba rada 2022” laikā. Izstāde bibliotēkā būs skatāma līdz 30. novembrim. Tikšanās ar māksliniecēm notiks 29. oktobrī plkst. 11.00.

Lai radošās izpausmēs un saskarsmēs atbalstītu māksliniekus un izmantotu pieejamos dabas un otrreizējās pārstrādes materiālus, kā arī lai veicinātu mākslinieku radošo jaunradi, šovasar Dzērbenes radošajā mājā “Memberi” tika realizēts projekts “Daba rada 2022”. Tas jau trešo vasaru piedāvāja iespēju eksperimentēt un radoši ielūkoties daudzveidīgajā dabas iespēju un otrreizējās pārstrādes papīrmākslas pasaulē.

Darbs aizsākās ar Papīrmākslas darbnīcu, kur tika izgatavotas mākslinieciskas dažāda biezuma un dažādu pieejamo augu šķiedru papīrloksnes, savukārt Augu darbnīcā tika pētītas augu izmantošanas iespējas, kā labāk nokrāsot papīru un šķiedru, apgūta batika un dabas druka (ecoprint), kā arī citi paņēmieni.

Projekta dalībnieki iegūtos materiālus tālāk izmantoja savās radošajās izpausmēs – sajūtu grāmatas lapām, starplapām, kolāžām un vākiem. Rezultātā katrs izveidoja savu mākslinieka oriģinālgrāmatu, kas apkopo visas vasaras laikā apgūtās prasmes, ilustrē katra dalībnieka sajūtas un dokumentē laiku, kurā dzīvojam, ko redzam, jūtam un par ko vēlamies runāt.

Projektu realizē grafiķe un dizainere Ērika Māldere un tekstilmāksliniece Ērika Zutere, Starptautiskās papīrizgatavotāju un papīrmākslinieku asociācijas biedres un mākslas pedagoģes.

Informācija pārpublicēta no www.sigulda.lv.

Projekts “Daba rada 2022” saņēma atbalstu kultūras projektu konkursā „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2022” (VKP 2022). 

Izdevniecība "Latvijas Mediji" ar AS "Latvijas valsts meži" un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas līdzfinansējumu izdevusi Lindas Šmites biogrāfisko romānu "Ne tikai Staburaga bērns. Valdis", kas veltīta bērnības stāsta "Staburaga bērni" autoram, pedagogam Voldemāram Zālītim.

Projekta ietvaros iznākusi grāmata un e-grāmata, kā arī izveidoti trīs audio lasījumi, katrs desmit minūšu garumā.

Grāmata tika sirsnīgi kuplā apmeklētāju lokā atvērta Valda memoriālajā muzejā dzimtajā Sausnējā paša Valda dzimšanas dienā 28. septembrī. Autore jau bijusi uz tikšanos ar lasītājiem Aizkraukles novada Centrālajā bibliotēkā un Pļaviņu bibliotēkā, tāpat interesi izrādījušas citas bibliotēkas, un rakstnieces tikšanos grafiks esot aizpildīts līdz pat Ziemassvētkiem. 

Romāns ieinteresējis arī plašsaziņas līdzekļus. Tā vēl pirms grāmatas oficiālās atvēršanas autore intervēta žurnālam "Mājas Viesis", 29. septembrī laikraksta "Diena" pielikumā "Kultūras Diena" publicēta Bārbalas Simsones recenzija "Staburaga ēnā", 6. oktobrī grāmata apskatīta Latvijas Radio1 programmā "Pēcpusdiena", 16. oktobrī romāns aplūkots Latvijas Radio1 programmā "Augstāk par zemi", bet 21. oktobrī intervija ar Lindu Šmiti publicēta laikrakstā "Staburags".

Tāpat priecājamies, ka grāmata ar Kultūras ministrijas organizētā Vērtīgo grāmatu iepirkuma palīdzību jau nonākusi pie daudzu Latvijas publisko bibliotēku lasītājiem. 

Paldies Vidzemes plānošanas reģionam, AS “Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fondam par atbalstu!

Attēlā: grāmatas "Ne tikai Staburaga bērns. Valdis" autore Linda Šmite tiekas ar lasītājiem. 

Informāciju sagatavojusi: 
Linda Kusiņa-Šulce
Izdevniecības "Latvijas Mediji" redaktore