Arhīva kalendārs

Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) līdz 3. oktobrim pieņem pieteikumus Tradicionālās kultūras izcilības balvai folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem.

Tradicionālās kultūras izcilības balva ir īpašs LNKC apbalvojums individuālai izcilībai vai mākslinieciskajam kolektīvam par sevišķiem nopelniem vai būtisku ieguldījumu sava novada vai pilsētas kultūrvides veidošanā un uzturēšanā. Šogad tradicionālās kultūras izcilības balva tiks pasniegta folkloras nozarē – folkloras kopai vai etnogrāfiskajam ansamblim.

Par sevišķiem nopelniem vai būtisku ieguldījumu uzskatāms gan izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība. Izcilības balvu mākslinieciskajam kolektīvam – folkloras kopai vai etnogrāfiskajam ansamblim – piešķir vienu reizi tā darbības laikā.

Pieteikumu apbalvojumu piešķiršanai var iesniegt fiziskas un juridiskas personas, aizpildot pieteikuma veidlapu. Pieteikumu apbalvojumu piešķiršanai iesniedz LNKC personīgi, pa pastu (adrese: Pils laukums 4, Rīga, LV-1050) vai elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu) sūtot e-pastu uz lnkc PIE lnkc.gov PUNKTS lv.

Priekšlikumu par apbalvojuma piešķiršanu izvērtēs ar LNKC direktores rīkojumu izveidota komisija un laureātam tiks pasniegts Goda diploms un naudas balva 1300 eiro apmērā.

Ar balvas nolikumu iespējams iepazīties ŠEIT.

Tradicionālās kultūras izcilības balvu piešķir ik pēc trīs gadiem katrā nozarē – 2021. gadā balva tika piešķirta tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvim, bet nākošgad tiks piešķirta tautas mūzikas grupai.

Informāciju sagatavoja: Linda Ertmane, Sabiedrisko attiecību vadītāja, Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 29181396, linda.ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv

Biedrība "Latvijas Lauku forums" aicina uz pasākumu Jaunienācēju salidojums “KUR UGUNS KURAS VIDZEMES LAUKOS?” un fotoizstādes atklāšanu. Aicinām piedalīties pirmajā jaunienācēju salidojumā Vidzemē, lai satiktos ar citiem līdzīgi domājošiem, kā arī dalītos ar savu pieredzi izaicinājumu pārvarēšanā, dzīvojot laukos. Šajā pasākumā neformālā gaisotnē tiks iepazīti vienam otra stāsti, radītas kopīgas idejas vēl skaistākiem laukiem un prātots par atbalsta iespējām to ieviešanai.

Reģistrācija līdz 18. septembrim ŠEIT!

Tikšanās norisināsies Dzērbenē pie jaunienācējiem Ilzes un Bruno Andersoniem viņu lauku sētā 24. septembrī plkst. 10.00. Pusdienās būs iespēja baudīt siltu zupu un tēju. Aicinām līdzi ņemt kādu gardumu no rudens veltēm kopējam uzkodu galdam.

Ja esat mājražotāji, piedāvāta iespēja padižoties ar saviem darinājumiem. Neaizmirstiet par saviem darinājumiem pastāstīt reģistrācijas anketā ŠEIT!

Eiropas kultūras mantojuma dienas ir skaista Eiropas tradīcija, kurā Latvija iesaistījusies jau 28 gadus, katru gadu aicinot pievērst uzmanību izvēlētajai gada tēmai un atverot vērtīgu, sabiedrībai interesantu un iedvesmojošu objektu durvis. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2022. gada Eiropas kultūras mantojuma dienām ir izvēlējusies tēmu veltītu atbildīgai attieksmei pret nākotni, vēloties izcelt tādus būvētā mantojuma objektus, kuri radīti vai kvalitatīvi atjaunoti atbilstoši ilgtspējības principiem. Tie ir gan objekti, kas būvēti ilgam mūžam ar racionālu materiālu lietojumu, lēti ekspluatācijā, viegli atjaunojami un tādi, kas prasa mazu energoresursu izlietojumu un ir videi draudzīgi, gan arī vēsturiskas būves, kas padarītas “gudras”, izceļot lietderības un estētikas veiksmīgākos “sakausējumus”. Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu apmeklētāji varēs iepazīt būvētā mantojuma piemērus, kuri izceļ energoefektivitātes un līdzsvarotas pieejas teorijas attīstību. 

 Vārds “energoefektivitāte” arvien vairāk ienāk mūsu ikdienas dzīvē, gan pieaugošu prasību, gan arī ekonomisku apsvērumu ietekmē. Tomēr sabiedrībā ir izveidojies nepamatots priekštats par kultūras mantojuma nozares attiecībām ar energoefektivitāti. Radusies ilūzija, ka kultūras pieminekļi patērē ievērojamus energoresursus, bet to siltināšana saskaras ar aizliegumiem. Patiesībā kultūras mantojuma aizsardzības filozofija māca sabiedrību dzīvot atbildīgāk, būvētais mantojums atspoguļo izcilākos zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumus gadsimtu griezumā, veido kvalitatīvu, ērti lietojamu un racionālu cilvēka dzīves telpu. Vēsturiskās ēkas izceļas ar ilgu kalpošanas mūžu, dabīgu un videi draudzīgu vietējo materiālu izmantošanu, salīdzinoši mazu enerģijas patēriņu to būvniecībā un ir gudras lietojumā.

Ir nobriedis laiks dziļākai sarunai par kvalitāti, sinerģiju starp dažādām kategorijām, apstākļiem, ļoti plašu interešu un principu ievērošanu. Teorijām jābūt izsvērtām, konkrētos apstākļos adaptētām. Kas veiksmīgi darbojas vienā vietā, mehāniski pārnests uz citu, var graut vides kvalitāti. Katra vieta Eiropā vispirms ir cilvēkiem kas tur dzīvo. Kultūras mantojuma teorija aicina censties mūsdienu vajadzības, pirmkārt, apmierināt ar jau uzbūvēto. Arvien aktuālāk kļūst nedarīt neko lieku, nevajadzīgu, nesarežģīt to, kam pamatā ir gadsimtos pierādīta vienkārša savstarpēja sakarība, mācīties no pagātnes, bet tajā nepalikt.

Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Kultūras mantojums var kļūt par instrumentu izpratnes veicināšanai ilgtspējībā. Tāpēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienām ir izvēlējusies tēmu veltītu atbildīgai attieksmei pret nākotni.

Vairāk informācijas: https://www.nkmp.gov.lv/lv/notikums/eiropas-kulturas-mantojuma-dienas-2022?date=0

Jautājumu gadījumā sazināties ar: Kristīni Ābeli 67229272, Lindu Zonni-Zumbergu 67213113

Šogad aprit 85 gadi, kopš “Iedzēnos” tika izveidota dārzniecība. Atzīmējot šo notikumu, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs sadarbībā ar šī brīža “Iedzēnu” saimniekiem aicina uz dārzniecībai un tās selekcionāriem veltītu pasākumu, kas notiks 10. septembrī no plkst. 14:00, Bērzaunes pagasta “Iedzēnos”.

Augļu koki ir neatņemama Latvijas dārzu sastāvdaļa un nereti tajos ir sastopamas ābeles ‘Agra’, ‘Alro’, ‘Atvasara’, ‘Forele’, bumbieres ‘Sēlija’, ‘Vidzeme’, ‘Suvenīrs’ vai saldie ķirši  ‘Iedzēnu dzeltenais’. Šo, tāpat kā daudzu citu augļu koku šķirņu izcelsme ir Madonas novada “Iedzēnu” dārzniecība, kur tika radītas desmitiem tūkstoši jaunu, Latvijā vēl nebijušu ābeļu, bumbieru, saldo ķiršu un Kaukāza plūmju. Par milzīgo ieguldījumu atzinība pienākas izciliem latviešu selekcionāriem - Aleksandram Maizītim, Robertam Āboliņam un Rūdolfam Dumbravam. Pateicoties savam entuziasmam, viņi spēja izveidot dārzniecību, kas atpazīstama ārpus valsts robežām, paralēli radot īpašu pasauli ap sevi.

Lai runātu par dārzniecības vēsturi, dažādiem pētījumiem, kā arī “Iedzēnu” nozīmi un devumu Latvijas augļkopībā, aicinām uz pasākumu ““Iedzēniem” 85: Stādīt dārzu – ticēt rītdienai”, lai  aplūkotu “Iedzēniem” veltītu izstādi un piedalītos un klausītos diskusiju ar Latvijā pazīstamu dārzkopības nozares pārstāvju dalību, kā arī kopā noskatīsimies dokumentālo filmu. Par muzikālo noskaņu parūpēsies Madonas pilsētas kultūras nama koklētāju ansamblis “Rasa” un Latvijas Nacionālās operas un baleta tenors Guntars Ruņģis.

Kontaktinformācija: Reinis Auziņš, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītājs, Tālr. 64822483, e-pasts: reinis.auzins PIE madona PUNKTS lv 

Fantāzija ir cilvēka iztēles auglis, kas ieved citādā pārdomu pasaulē, ļauj aizmirsties no ikdienas steigas, mudina sapņot un rosina paveikt brīnumainas lietas. Tam tikai nepieciešama atbilstoša vide. Šādu vietu Valmierā – Fantāziju zemi “Neonija” –  pirms nepilniem četriem gadiem ir radījuši Indra un Ivars Ceriņi.

Fantāziju zeme “Neonija” ir unikāla apskates ekspozīcija Valmierā (Stacijas iela 49), kas pārsteidz ar putnu dziesmām, ūdens čaloņu, ūdenskritumiem un pilošām gleznām, savukārt tās sienu raksti glabā gadsimtu ilgu mīlas stāstu, kas ietērpts neparastā mākslas un krāsu maģijas burvībā, ko aicināts izbaudīt ikviens apmeklētājs. Šajā vasarā piedāvājums tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem paplašināts, jo šeit durvis vērusi arī konditoreja un vietējo Valmieras novada mājražotāju un amatnieku darinājumu veikaliņš.

Fantāziju zeme “Neonija” ir tās saimnieku lolojums, kur katra detaļa un nianse ir pašu rokām veidota un izsapņota. Kādā karstā augusta pēcpusdienā, kad gaisā vēl virmo saldā kūku smarža, Indra un Ivars dalās pieredzes stāstā.

 2013.gadā, kad Indras un Ivara pamata nodarbošanās bija dažādu foto tapešu izgatavošanas bizness, no kādreizējā Kocēnu novada viņus uzaicināja sarūpēt kādu interesantu mākslas darbu izstādi Muzeju nakts ietvaros. Radās doma, ka varētu izstādīt glezniņas neona gaismās. Tolaik sortimentā tieši bijusi neona preču līnija. Pašiem par lielu pārsteigumu, izstāde bijusi tik ļoti apmeklēta, ka to lūgts vairākas reizes pagarināt. Pēc tam izstāde bija apskatāma arī Zilākalnā, kur ir Indras un Ivara mājas, kā arī citos Valmieras novada pagastos. Jau tolaik tas raisījis pārdomas, bet ideja, par pašiem savas, unikālas mākslas telpas radīšanu un darbību tūrisma lauciņā, nāca  pāris gadus vēlāk. Tik ļoti gribējies radīt vietu, kas pārsteidz, ļauj aizmirsties no ikdienas satraukumiem un raisa patīkamas emocijas, gan pašiem, gan arī apkārtējiem.

Saimnieki atzīst, ka, sākot būvēt Neoniju, nebija nojausmas, kā viss izdosies. Pašiem par lielu prieku, gala rezultāts ir labāks nekā cerēts. Ivars atzīst, lielākoties pie kaut kā radīšanas, vispirms rodas stāsts un pēc tam tā vizualizēšana. Tomēr viņiem bijis pavisam otrādi – vispirms radās vizuālais redzējums un izpildījums, tikai pēc tam stāsts. Indra ar smaidu atceras, kā naktī pirms Neonijas atklāšanas vēl rakstīja tekstuālo informāciju. Iesākumā bija ideja veidot krāsu istabas un tikai daļu telpu neona stilā, bet ātri vien nonāca pie kopīga viedokļa - visu veidot tikai neona stilā. Indra bilst, ka visu veidošanas procesu varētu dēvēt par tādu kā lietu plūdumu, kaut gan ne vienmēr domas ar vīru ir saskanējušas, jo Indra visu spējusi iztēloties vizuāli, bet Ivaram tas bija jārealizē arī tehniskā izpildījumā. Sarunā ar saimniekiem, šķiet, ka vienota ideoloģija, par dzīves vērtībām un domām par iespējamo rezultātu, lielā mērā arī palīdzējusi radīt skaisto gala iznākumu.

Apskates ekspozīcija sākotnēji tika paredzēta tikai pieaugušajiem, bet šobrīd mērķauditorija ir ļoti plaša, sākot ar bērniem un beidzot ar senioriem, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Katrs šeit spēj iztēloties un saredzēt ko savu. Ir  saņemti skolotāju atzinumi, ka Neonija labvēlīgi iedarbojas uz bērna psihoemocionālo stāvokli. Sirsnīgās un patiesās emociju izpausmes pēc apmeklējuma, kā arī labie vārdi, ir tas, kas motivē Indru un Ivaru. Tā ir kā sava veida “maize”, kas baro un sniedz gandarījumu, ka cilvēkiem kas tāds ir vajadzīgs. Uz Neoniju daudz brauc arī ārzemju viesi, jo īpaši no kaimiņzemēm, kas pēc apmeklējuma jūtas saviļņoti un patīkamu emociju piepildīti. Saimnieki ikvienam interesentam cenšas pieiet ar individuālu attieksmi un rūpēm, katram tiek veltīts laiks, lai, pirms došanās fantāziju zemē, pastāstītu Neonijas stāstu. Kā saimnieki paši teic – labākā reklāma ir “no mutes mutē”, lai gan nevar izslēgt arī reklamēšanās nozīmīgumu dažādos tūrisma materiālos un digitālā vidē, gan vietējā mērogā, gan ārvalstu.

Runājot par sarežģījumiem Neonijas tapšanas laikā, saimnieki nevēlas neko izcelt, piebilstot, ka grūtākais laiks bijis tieši Covid 19 pandēmijas ietekme un valstī noteiktie ierobežojumi, kad ekspozīcijas durvis apmeklētājiem uz laiku nācās slēgt.

Mēdz teikt, ka lielās grūtībās reizēm dzimst jaunas idejas, līdzīgi var teikt arī par šo gadījumu. Nepadodoties, ar neatlaidīgu darbu un ģimenes draugu līdzdarbošanos, tūrisma piedāvājums šogad ir paplašinājies. Šobrīd viesi šeit var iegādāties gardus konditorejas izstrādājumus. Sarunas laikā tiek pausts gandarījums par to, ka ar savu darbību zināms labums un atbalsts tiek arī vietējiem novada mājražotājiem, kuru produkciju un meistardarbus Ceriņu pāris ar lepnumu cildina un tirgo turpat nelielajā veikaliņā.

Taujājot par iedvesmas rašanu, Ceriņu pāris viennozīmīgi bilst, ka iedvesma nekur nav jāmeklē.  Tā atnāk pati, jo tas ir hobijs un sirdsdarbs, kam Indra labprāt veltītu visu savu laiku, taču pagaidām tā vēl nesanāk. Arī nākotnes plāni saistībā ar Neoniju ir plaši, taču tie vispirms līdz galam jāizsapņo. Par neatkārtojamu rezultātu šaubu nav!

Sarunas noslēgumā Indra un Ivars ikvienam novēl uztvert dzīvi vieglāk un domāt pozitīvi: “Ja mēs vairosim slikto, mēs tajā sliktajā arī dzīvosim, bet ja mēs vairosim labo, mēs arī dzīvosim labajā. Arī tad, ja kaut kas nenotiek kā plānots, ir jāpaskatās, kas tur nav līdz galam izdarīts un palaists garām, jo nekas neiestrēgst tāpat vien.” 

Nākamajā Valmieras novada Tūrisma uzņēmēju pieredzes stāstā būs iespējams iepazīties ar saimniecības “Jēru klubs” saimniekiem Ilzi un Valteru Mitāniem un uzzināt viņu pieredzi, attīstot lauku tūrisma piedāvājumu Mazsalacas pusē. 

Informāciju sagatavoja: Baiba Misiņa, Valmieras novada Tūrisma pārvaldes Tūrisma mārketinga speciāliste, Mob. tālr.: 25770028