.png)
|
Arhīva kalendārs
Izstādē pārstāvēti četri mākslinieki Skrides: latviešu ainavu glezniecības vecmeistars Arijs Skride — viens no iemīļotākajiem ievērojamā ainavu virtuoza mākslas profesora Vilhelma Purvīša skolniekiem, viens no industriālās ainavas pamatlicējiem un izkopējiem latviešu glezniecībā; Imants Skride — gleznotājs amatieris, kurš glezniecības tehniku izkopis profesionālu mākslinieku vadībā; Laimonis Skride — portretists, kurš savu glezniecības manieri izkopis nebrīvē Kolimā; Neils Skride — reālistiskā virziena pārstāvis. Cesvaines pils 1. un 2. stāvā eksponēti minēto mākslinieku darbi no privātkolekcijām. Orientēties palīdz izstādes katalogs. ,,Izstāde ir stāsts par dzimtu, dzimtas saitēm, kuru vienojošais elements ir māksla un radošums,” uzsver Cesvaines pils vadītāja, izstādes kuratore Linda Bakmane, „tāpēc rūpīgi domāts par darbu eksponēšanu, katram autoram sameklēta sava telpa, savs eksponēšanas veids, lai skatītāji māksliniekus iepazītu, sajustu pils vidē. Emocionāli un informatīvi vienojošās dēļu laipas ar dzimtas fotogrāfijām un anotācijām uzsver saikni starp cilvēkiem, dzimtas saikni, kas vieno vairākas gleznotāju paaudzes un pārējos dzimtas locekļus. Tā izceļam talantu un vērtību pārmantojamību, pilnīgojam visā Latvijā nozīmīgas dzimtas tēlu.” Laimonis Skride 2001. un 2002. gadā, atskatoties uz savu dzīvi, uzrakstīja atmiņas „Piezīmes par manu dzīves staigājumu: 1949–1959”, kurās atklāja gan savas mežabrāļa gaitas, gan arestu un padomju tiesas piespriestā soda izciešanu Kolimā, gan atgriešanos un pārdomas par aktualitātēm mūsdienu Latvijas dzīvē. Materiāls nodots Latvijas Kara muzejam, bet tagad piedzīvo izdevumu grāmatā un „vienlaikus atspoguļo gan viņa personīgo pārdzīvojumu, gan daudzu tūkstošu Latvijas pilsoņu varbūt vēl neizstāstīto dzīvesstāstu par padomju varas un ideoloģijas īstenoto necilvēcīgo politiku” (Dr. sc. pol. Artis Pabriks). Poētisko un dokumentālo izdevumu sakārtojusi Māra Baķe, atmiņas papildina Laimoņa sarakste ar bērnības draudzeni kaimiņu meiteni Ernu Sāpi, vēlāk Skridi), fotogrāfijas un Laimoņa zīmējumi. Spilgts laikmeta raksturojums rodams pielikumā publicētajos materiālos, arī Laimoņa Skrides apsūdzības lietas fragmentos. Cesvaines pils veidojas par vērienīgu kultūras un mākslas centru, kas pārkāpj novadu un tradicionālo pasākumu formātu robežas, regulāri papildina un pilnīgo vērīgam skatītājam, klausītājam, mākslas mīļotājam adresēto piedāvājumu, vienlaikus akcentējot Cesvaines vārdu, saikni ar cesvainiešiem, viņu dzimtām. Nodibinājums „Skrides fonds” veicina izglītību, organizē un atbalsta kultūras pasākumus, popularizē gleznotāja Arija Skrides vārdu. Desmit gadu darbības laikā fonda prēmiju par teicamu eksakto zinātņu apguvi, piedalīšanos literāros un mākslas konkursos ir saņēmuši vairāk nekā 100 Dzelzavas pamatskolas, Cesvaines vidusskolas un citu Vidzemes skolu audzēkņu. Kontaktinformācija:
Eva ir aristokrāte, jauniete, kura uzaugusi baltvācu barona aizbildniecībā. Īsi pirms barona ieplānotajām Evas laulībām ar kādu savdabīgu Vīnes grāfu, Eva un viņas guvernante Magda nolemj pretoties barona iecerēm un īsteno bēgšanas plānu. Taču notiekošajā negaidīti iesaistās latviešu zemnieks Mikus, kuru nu tur aizdomās par jaunās dāmas nolaupīšanu. Barona rokaspuiši, valsts kriminālizmeklētājs, ungāru kovbojske un citi varoņi dodas ceļā, lai pazudušos jauniešus atrastu, jo Eva, kā izrādās, ir lielu bagātību mantiniece. Režisors – Matīss Kaža, scenārija autori – Ilze Akmentiņa, Matīss Kaža, operators – Aleksandrs Grebņevs, mākslinieks – Jurģis Krāsons, kostīmu māksliniece – Līga Krāsone, mūzikas autori – Miķelis Putniņš, Simon Gamper, Imants Kalniņš, grima māksliniece – Dzintra Bijubena, skaņu režisors – Aleksandrs Vaicahovskis, montāžas režisors– Gatis Belogrudovs, producenti – Una Celma, Dace Siatkovska, Matīss Kaža. Lomās: Žanete Zvīgule, Toms Veličko, Vilis Daudziņš, Agnese Budovska, Egons Dombrovskis, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Gerds Lapoška, Inese Kučinska, Dace Everss, Ivars Krasts, Niklāvs Kurpnieks, Jānis Skutelis, Tālivaldis Margēvičs u.c. Plkst. 18.30 pirms filmas seansa būs satikšanās un sarunas ar filmas veidotājiem, aktieriem, kā arī ar Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekta “Kino visiem un visur Latvijā” vadītāju Ievu Pitruku. No plkst. 17.00 krodziņā skanēs grupas “Juuk” vīru koncerts. Trio spēlēs īpaši šim notikumam pieskaņotas dziesmas par drosmi un muļķību, mīlu un nāvi, draudzību un nodevību, par likteni un izredzēto spēju stāties tam pretī. Oskars Jansons – ģitāras, bandžo, balss, ermoņikas, Edgars Šubrovskis – ģitāra, basģitāra, balss, Kalvis Sležis-Zaļkalns – sitaminstrumenti, balss. Krodziņā būs pieejamas dažādas galda un prāta spēles, piedāvājumā, protams, arī Valmiermuižā brūvētais Kokmuižas alus. Norises organizētas sadarbībā ar Valmiermuižas kultūras biedrību un Valmiermuižas alus darītavu. Kokmuižas svētku programmu skati šeit. Informāciju sagatavoja:
Pļaujas svētki ir Ates muzeja tradicionāls pasākums, kas pirmo reizi rīkots 1986. gadā un nu jau kļuvis par ierastu tradīciju, pulcējot apmeklētājus no tuvākām un tālākām vietām. - Par svētku moto šogad esam izvēlējušies vēstījumu “Sajūti latvietību!”. Kā allaž, lauku sētas darbus darīs gan pašu ļaudis, gan folkloras kopu dalībnieki un dažādi amatnieki. Viesi varēs iesaistīties gan jau ierastajos lauku sētas darbos, gan arī būsim sarūpējuši dažus pārsteigumus. Aizvadītajā rudenī epidemioloģisko ierobežojumu dēļ Pļaujas svētkus nevarējām rīkot tik plaši kā ierasts, bet šogad atkal tas ir iespējams, tādēļ gaidīsim ciemos visus, kas vēlas pavadīt brīvdienu skaistā vietā un iepazīt dažādus lauku sētas darbus, - uz svētkiem aicina Janita Šolina, Alūksnes novada muzeja struktūrvienības Viktora Ķirpa Ates muzejs “Vidzemes lauku sēta” vadītāja. Jau no pulksten 11.00 ainaviskajā muzeja teritorijā Pļaujas svētkus atklās kopā ar Jaunlaicenes folkloras kopu “Putnis”, Malienas vidējās paaudzes deju kolektīvu “Ērmanītis”, Lejasciema folkloras kopu “Smaržo siens”, tautas muzikantiem “Ziemeļmala” un Medņevas etnogrāfisko ansambli. No pulksten 12.00 Vidzemes lauku sētā sāksies rudens darbu darīšana – katrs apmeklētājs varēs izmēģināt savus spēkus kulšanā un malšanā, kalšanā, medus sviešanā, maizes cepšanā uz iesmiem, karošu grebšanā, kartupeļu rīvēšanā, kāpostu skābēšanā, sveču gatavošanā un citos darbos. Tieši pusdienlaikā, pulksten 12.00, muzeja teritorijā keramiķis Kristaps Braslis vērs vaļā savu keramikas cepli un ikviens varēs aplūkot, kādi darbi būs tapuši. Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecība “Dzelzavieši” būs atvedusi mājdzīvniekus, ko varēs aplūkot mazākie svētku dalībnieki. Kalējs Laimonis Bāliņš darbosies smēdē un aicinās kopā izkalt kādu saimniecībā derīgu priekšmetu. Karotes grebs un šo arodu ierādīs Laimonis Lapsa, Dace Brūniņa savukārt demonstrēs, kā top krāšņi pinumi. Par medus sviešanu rūpēsies Strakšu ģimene, bet Natālija Kaktiņa no SIA “Jaungrēveles” aicinās darboties sveču liešanas darbnīcā. Svētkos līdzdarbosies arī Alūksnes novada mazpulcēni – viņi no ziediem un augiem gatavos košas kompozīcijas un piedāvās apmeklētājiem arī dažādus pašu darinājumus. Kā allaž, par gardu zupu lielā katlā gādās SIA “UNTI”. Pasākumā šogad būs arī īpašas aktivitātes, kurās pārbaudīs sievu un vīrus spēkus. Lauku sētas pagalmā piekalnītē tradicionāli atradīsies arī apmeklētāju iecienītais umurkumurs, kur jebkurš varēs pārbaudīt savus spēkus tikt pēc kārotās balvas pašā staba galā. Svētku dienā notiks arī mājražotāju un amatnieku tirdziņš, kuram pieteikušies ap 80 tirgotāji, kas piedāvās iegādāties gan dažādus pašu ražotus produktus ģimenes maltītei, gan arī rokdarbus, saimniecības lietas un citus ikdienā noderīgus priekšmetus. Pļaujas svētku apmeklētāji “Laidara” ēkā varēs aplūkot arī divas ekspozīcijas - novadnieka Jūlija Krastiņa 140 gadiem veltīto izstādi, kā arī Tautas lietišķās mākslas studijas “Smiltene” tekstiliju izstādi “Putni krāsās un kompozīcijā”, kas papildināta ar jaunā keramiķa Kristapa Brašļa keramiku. Pulksten 13.00 uz dančiem aicinās Smiltenes folkloras kopa “Rudzupuķe”, bet svētku noslēgumā pulksten 14.00 turpat lauku sētas pagalmā brīvā dabā skatītājus priecēs Baltinavas dramatiskais kolektīvs “Palādas” ar teātra izrādi - komēdijas “Ontans i Anne” 5. daļu “Ontans i plāšnīki (ekstrasensi)”. Līdzpaņemtā sega vai pleds noteikti vērsīs izrādes vērošanu ērtāku.
No šī gada 1. jūlija Viktora Ķirpa Ates muzejs “Vidzemes lauku sēta” ir Alūksnes novada muzeja struktūrvienība. - Pie mums vienkopus atrodas Latvijas brīvvalsts laikā darbinātā lauku tehnika, zirgu inventārs, dažādi iekšdedzes motori, amatnieku un lauku darba rīki, sadzīves priekšmeti, kas raksturo 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākumu un stāsta par latviešu zemnieka dzīvi, darbu, sadzīvi, tradīcijām, - saka J. Šolina. Muzejs pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā veidots pēc Kārļa Ulmaņa atziņas “Lauku sēta ir tautas šūpulis. Mūsu bagātības pirmavoti ir zeme un darbs”. Tā izveides iniciatīva pieder kalncempietim Viktoram Ķirpam, tolaik Alūksnes rajona Kalncempju ciema izpildkomitejas priekšsēdētājam, lai apzinātu vietējo vēsturi un iemūžinātu zemnieku, novadnieku, sibīriešu piemiņu. Muzejs atklāts 1985. gadā un gadu vēlāk jau notika pirmie Pļaujas svētki. Krājuma pamatā ir V. Ķirpa personīgā kolekcija ar kultūrvēsturisku nozīmi, kas laika gaitā papildinājusies ar jauniem priekšmetiem. Viktors Ķirps – muzeja dibinātājs, veidotājs un ilggadējs tā vadītājs par šo ieguldījumu 1996. gadā apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni. Ieejas maksa pasākumā: pieaugušajam – 4,00 EUR, skolniekam – 2,00 EUR, ģimenes biļete – 15,00 EUR, autostāvvieta – 1,00 EUR. Pasākumu atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas Valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Alūksnes novada pašvaldība, SIA J.A. Lejas, Radio Tev, laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
3. septembrī Cesvaines pilī tiks atklāta mākslas izstāde „Skrides cauri gadsimtiem” un atvērta jauna grāmata — Laimoņa Skrides „Piezīmes par manu dzīves staigājumu: 1949–1959”. Skrides dzimta izsenis saistīta ar Cesvaines novadu, bet dzimtas pārstāvji mākslinieki pazīstami daudz plašākā kultūras laukā. Izstādes organizētājs un grāmatas izdevējs ir Skrides fonds. 
Kokmuižas senā saimniecības ēka (Jāņa Ķenča ielā 2) Kokmuižas svētku laikā, 3. septembrī no plkst. 12.00, pārtaps par Kokmuižas krodziņu, kur valdīs īstena vesterna gaisotne. Nebijusi iespēja – plkst. 19.00 aicinām noskatīties pirmo latviešu vesternu, piedzīvojumu filmu “Wild East. Kur vedīs ceļš”, pirms tam, no plkst. 17.00 līdz 18.00, noklausoties folkroka/ kantrī mūzikas grupas “Juuk” vīru koncertu.
Sestdien, 10. septembrī, Alūksnes novadā Viktora Ķirpa Ates muzejā “Vidzemes lauku sēta” notiks rudens pasākums “Pļaujas svētki Ottesmuižā”, kurā apmeklētājus aicina ne tikai vērot dažādus rudens darbus, bet arī pašiem tajos iesaistīties.
