Arhīva kalendārs

« April 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930 

Projektā INSURE izdota informatīvā ziņu lapa, kurā atspoguļots partneru paveiktais laika posmā no 2018. gada septembra līdz 2019. gada februārim.

Ziņu lapa (angļu valodā) pieejama: ŠEIT.

Tajā lasiet:

- par jaunām piesārņotām vietām Somijā, kuru izpēte iekļauta projektā;

- par Valmieras Dzelzceļa ielas 9 pilotvietu, kur septembrī tika uzsākti pilottesti, lai pārbaudītu, kā ar mazuta piesārņojumu cīnās viena no bioloģiskajām attīrīšanas metodēm – elektrokinēze;

- par pilottestiem Mūtalā (Motala) Zviedrijā;

- par projekta partneru tikšanās reizēm Valmierā un Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas ikgadējā pasākumā Turku, Somijā, kā arī citām aktualitātēm.


Projekta INSURE mērķis ir palielināt ilgtspējīgu piesārņoto vietu attīrīšanas metožu izmantošanu, uzlabot piesārņoto vietu  attīrīšanas vadības metodes, kā arī uzlabot piesārņoto vietu  vizualizāciju un prioritizēšanu Centrālbaltijas reģionā, sadarbojoties partnerorganizācijām no Latvijas, Zviedrijas un Somijas. Projekts INSURE tiek īstenots Centrālā Baltijas reģiona pārrobežu sadarbības programmā 2014.–2020. gadam.

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv.

Cēsīs un Valmierā darbu turpina starptautisks inovāciju brokeris Ilona Platonova – uzņēmēju atbalsta persona Vidzemes reģionā, kas sniedz konsultācijas mazu un vidējo uzņēmumu attīstības jautājumos. Brokeris palīdzēs meklēt atbildes uz virkni jautājumu – kur rast finansējumu idejām, kur meklēt jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus, un kā tos apgūt, kā spēt paskatīties uz sava uzņēmuma procesiem no cita skatu punkta. Izmantot brokera pakalpojumus aicināti īpaši tie reģiona uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa attīstības plāni un kuru attīstības iespējas Latvijā ir ierobežotas.

Konsultāciju laiki aprīlī un maijā:

Cēsīs: 09.05., 30.05., 10.06.

Valmierā: 21.05., 06.06., 26.06.

Konsultācijas ir bez maksas un tās ir pieejamas, iepriekš piesakoties pa e-pastu ilona.platonova PIE vidzeme PUNKTS lv vai tālruni 29 282 826. Konsultācijas notiek Vidzemes plānošanas reģiona telpās Cēsīs, Bērzaines ielā 5, un Vidzemes uzņēmējdarbības centrā Valmierā, Purva ielā 12A, B korpusā.

Līdztekus brokera darbam septiņas valstis Baltijas jūras reģionā kopīgi veido pārrobežu sadarbības tīklu un tā pakalpojumu piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijas atbalstam. Tādējādi brokeris gan veidos datu bāzi, gan uzrunās konsultācijās uzņēmumus, kas vēlētos pārbaudīt jaunizveidotā sadarbības tīkla pakalpojumu piedāvājumus praksē. Pilotprogrammā paredzēts iesaistīt piecus līdz sešus Vidzemes reģiona uzņēmumus.

Pārrobežu sadarbības tīkla veidošana un reģionos pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pētījums tiek veikti projekta “GoSmart BSR” ietvaros. Projektu “GoSmart BSR” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Par projekta "GoSmart BSR" aktivitātēm iespējams uzzināt arī sociālajos medijos Facebook un LinkedIn.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261.

Informāciju sagatavojusi: Liene Leonoviča, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 27724884.


Vidzemes plānošanas reģions izstrādājis stratēģiju piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldībai, kuras mērķis ir sniegt rekomendācijas šādu vietu zemju īpašniekiem un pārvaldniekiem. Tā paredzēta lietošanai gan pašvaldībām, gan privātajiem zemju īpašniekiem un sabiedrībai kopumā, tāpat tā paredzēta gan vides jomas speciālistiem, gan cilvēkiem, kuriem vides piesārņojuma jautājumi ir sveši.

Stratēģijā ir iekļauts:

  • īss normatīvo aktu apskats,
  • metodes, kā pašam novērtēt piesārņojuma klātbūtni un nopietnību,
  • skaidrojums par pamatprincipiem, kā piesārņotāji izplatās vidē,
  • iespējamie rīcības modeļi īpašniekiem un pārvaldītājiem un iespējamās sanācijas un atveseļošanas metodes, kā arī
  • ieteikumi sadarbības veicināšanai starp iesaistītajām pusēm.

Stratēģijas dokuments lasāms un lejupielādējams ŠEIT.

Sadarbības trijstūris

Stratēģijā ieteikts veidot tādu piesārņotu un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību, kas balstīta uz sadarbības trijstūri – pašvaldība, zemes īpašnieks un reģionālā vides pārvalde. Rekomendācijas sniegtas, lai iesaistītās puses varētu pieņemt informētus lēmumus un neviens no trīsstūrī iesaistītajiem nesaredzētu piesārņotās vietas un to pārvaldību kā bubuli, no kura jābaidās.

Lai panāktu trijstūra sadarbības efektivitāti un nepārvērstu to par kaujas lauku, pašvaldību un reģionālo vides pārvalžu darbiniekiem jābūt izglītotiem un informētiem par pareizajām izpētes un sanācijas metodēm, kā arī pēc nepieciešamības jāpiesaista eksperti. Tāpat jāizglīto privātīpašnieki – nereti viņi baidās vērsties institūcijās, jo pastāv uzskats, ka piesārņojuma attīrīšana maksā ļoti dārgi un kāds piespiedīs attīrīt vai uzliks sodu. 

Pareiza izpēte ietaupa līdzekļus

Mēs aicinām pievērst daudz lielāku uzmanību un nozīmi potenciāli piesārņotās vietas izpētei. Jo precīzāka būs vietas priekšizpēte (tai skaitā vietas vēsturiskās attīstības liecību analīze) vai detalizētā izpēte, jo precīzāk būs iespējams noteikt piesārņojuma areālu. Izpētes, kas veiktas ar dažiem urbumiem, visbiežāk norādīs uz aptuvenu un pārāk lielu piesārņojuma areālu. Šādam neadekvāti lielam piesārņojuma areālam sanācijas izmaksas būs krietni lielākas, nekā precīzi noteiktam un salīdzinoši mazam areālam,” stāsta projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Maija Rieksta. Ja nav iespēju piesaistīt profesionāli, tad labāk mēģināt vismaz pašiem novērtēt situāciju, kam arī šis izstrādātais materiāls domāts. Bieži vien potenciāli piesārņotas vietas atrodas tādās pilsētu vai ciematu centru teritorijās, kurām ir ekonomiskais potenciāls un kurās varētu īstenot sekmīgus pilsētvides attīstības projektus. Situācijas skaidrība ceļ īpašuma vērtību, kā arī izpētes rezultātā var atklāties, ka vieta nemaz vairs nav piesārņota un nav nekādu apgrūtinājumu tās ekspluatēšanai.

 

Latvijā stratēģija tika prezentēta 2019. gada 22. februārī Vidzemes plānošanas reģiona rīkotajā seminārā, kas pulcēja vides speciālistus, pašvaldību attīstības un reģionālo vides pārvalžu speciālistus.

Vēl viens informatīvais seminārs ir paredzēts š. g. 28. maijā Rīgā, kur vēlreiz runāsim par aktuālajiem jautājumiem saistībā ar piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību. Vidzemes plānošanas reģions ziņos par piesārņojuma izpētes rezultātiem izvēlētajā pilottvietā, alternatīvām attīrīšanas metodēm un risku novērtējumu, savukārt Valmieras pilsēta iepazīstinās ar rezultātiem no savas pilotteritorijas – par piesārņojuma izpēti un veiktajiem attīrīšanas pilottestiem, izmantojot elektrokinēzes metodi. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informēs par paveikto saistībā ar Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datu bāzi. Interesentus lūdzam sekot līdzi informācijai Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv vai VPR Facebook lapā.

PAPILDINĀJUMS: 28. maija semināra apkopojums un prezentācijas pieejamas ŠEIT.

 

Stratēģiju Vidzemes plānošanas reģiona vadībā izstrādāja A/S “Venteko” Centrālbaltijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE).

Vairāk par projektu un aktivitātēm: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

 

 

 


“Koksne un mēbeles” ietvaros izstrādātas Dizaina un eksporta vadlīnijas, kas veidotas, lai palīdzētu uzņēmumiem izprast produkta vai pakalpojuma attīstības procesu, tādejādi veicinot kompānijas izaugsmi un pievienotās vērtības radīšanu. Materiāls iekļauj uzņēmumā notiekošo dizaina procesu izvērtējuma anketu, kā arī pašvērtējuma anketu gatavībai sākt eksportu.

Lasiet >> šeit

 

Lejupielādējiet >> šeit 

Vadlīnijas izstrādātas Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā" ietvaros. Tā mērķis ir stiprināt pārrobežu sadarbību kokapstrādes un mēbeļu sektorā starp Veru apgabala un Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējiem, lai attīstītu inovācijām bagātu industriju, kā arī veidotu pievienoto vērtību koksnes produktiem, izmantotu dizaina stratēģisko domāšanu un veicinātu eksporta iespējas nozarē. Vairāk >> šeit

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.


 

 

 

 

 


Izveidots informatīvs izdevums kokrūpniekiem, kurā iespējams lasīt par īstenoto sadarbību starp jomas pārstāvjiem Latvijā un Igaunijā, īstenotajām pieredzes apmaiņas vizītēm, tirdzniecības misijām un citām aktivitātēm.

Pieejama arī rokasgrāmata ar dizaina un eksporta vadlīnijām kokrūpniekiem produktu un pakalpojumu attīstībai.

Iepazīstieties ar izdevumu >> šeit 

 

Izdevums veidots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros. Tā mērķis ir stiprināt sadarbību kokapstrādes un mēbeļu sektorā starp Veru apgabala un Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējiem, lai attīstītu inovācijām bagātu industriju, kā arī veidotu pievienoto vērtību koksnes produktiem, izmantotu dizaina domāšanu un veicinātu eksporta iespējas nozarē. 

Izdevumu sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

 

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.