.png)
|
Arhīva kalendārs
2020. gada 6. un 27. oktobrī INNO INFRA SHARE projekta partneri rīko tiešsaistes konferenci divās sesijās par pētniecības un inovāciju infrastruktūras pieejamību un starpreģionu sadarbību tās attīstības un izmantošanas veicināšanā. INNO INFRA SHARE noslēguma konferencē dalīsimies ar partnerreģionu pieredzi PII pieejamības veicināšanā un potenciāla izmantošanā. Konferencē uzstāsies eksperti, projekta partneru pārstāvji un lektori no Eiropas Komisijas un Interreg Europe programmas kopīgā sekretariāta.
Pirmā sesija “PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJU INFRASTRUKTŪRAS UN TO IZMANTOŠANA” norisināsies 6. oktobrī un demonstrēs PII biznesa modeļus, ES stratēģiju tehnoloģiju infrastruktūrām un sniegs interesantus piemērus inovatīvām infrastruktūru ekosistēmām un to pieejamībai industrijai no Nīderlandes, Beļģijas un Itālijas. Detalizētu sesijas programmu angļu valodā skatiet šeit. Otrā sesija “STARPREĢIONU SADARBĪBA INOVĀCIJĀM” norisināsies 27. oktobrī un ilustrēs starp-reģionu sadarbības nozīmīgumu spēcīgākas pētniecības un inovāciju ekosistēmas attīstībai Eiropā. Šajā sesijā redzēsiet, kāds ir digitālo inovāciju centru potenciāls kļūt par industrijas pārmaiņu veicinātājiem, kā arī kādas iespējas sniedz starpreģionu inovāciju tīkli un kādi šādai sadarbībai ir šķēršļi. Šajā sesijā Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Vides risinājumu institūtu stāstīs par paveikto reģionālās inovāciju ekosistēmas veidošanā Vidzemē. Detalizētu sesijas programmu angļu valodā skatiet šeit.
Konferences darba valoda – angļu valoda.
Lai piedalītos konferencē, reģistrācija obligāta. Pēc reģistrācijas saņemsiet e-pasta apstiprinājumu, kurā būs iekļauta Zoom saite dalībai sesijā. Reģistrācija pirmajai sesijai 6. oktobrī: https://platform.eventboost.com/e/research-and-innovation-infrastructures-and-their-exploitation-/24973/ Reģistrācija otrajai sesijai 27. oktobrī: https://platform.eventboost.com/e/interregional-cooperation-for-innovation-innoinfra-part2/24975/
Konference tiek rīkota Interreg Europe 2014.- 2020. programmas projekta INNO INFRA SHARE (Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai) ietvaros. Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā. Papildu informācija: Kristaps Ročāns, projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv
Tūrisma galamērķi Eiropā saskaras ar kopīgiem pārvaldības izaicinājumiem. Šajā konferencē projekta partneru organizācijas dalīsies savā pieredzē, kā uzlabot galamērķu pārvaldību, tai skaitā par:
Vidzemi šajā konferencē pārstāvēs Ieva Stīpniece, “Valmiermuižas alus” viesmīlības vadītāja, kas stāstīs par Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri “Enter Gauja” un uzņēmuma ieguvumiem no dalības tajā. Projekta gaitā tika analizētas citu Eiropas valstu labās prakses tūrisma galamērķu pārvaldībā. Tās, kā arī citas plānotās rīcības plāna aktivitātes tūrisma galamērķu pārvaldības pilnveidei plāna izstrādes laikā tika izdiskutētas ar tūrisma nozares pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Vidzemes augstskolas, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera “Enter Gauja”, vairākām Vidzemes pašvaldībām, tūrisma uzņēmumiem u.c. Izstrādātais rīcības plāns koncentrējas uz trim pamata prioritātēm, lai veicinātu uzņēmējdarbību tūrisma galamērķos – atbalstu vidējiem un maziem uzņēmējiem Vidzemē, integrētu un viedu tūrisma pārvaldību un inovatīvu tūrisma attīstību Vidzemē. Plašāk ar izstrādāto rīcības plānu iepazīstieties >> šeit.
Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība. Papildu informācija par projektu: šeit. Projekta mājaslapa: http://www.interregeurope.eu/destinationsmes/ Informāciju sagatavoja projekta vadītāja Rūta Ročāne, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv.
Katrā mājā un ēkā norit ļoti dažādi cilvēku labsajūtai nepieciešami procesi. Kā šos procesus veidot iespējami sev pašiem un arī ēkai draudzīgus? Zaļo un Viedo tehnoloģiju Klasteris 22. oktobrī Jūrmalā, Elektrum energoefektivitātes centrā (Jomas ielā 4) aicina uz projekta “Smart Living” darbsemināru. Tā laikā laikā ikviens interesents varēs:
Profesionālos padomos dalīsies Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītāji - Anrijs Tukulis, Toms Lācis, Rūta Liepniece un Anna Luīze Blodone. Informāciju par ekspertiem arī atradīsi šeit: http://greentechlatvia.eu/lv/registreties-smartliving/ Pasākums dalībniekiem ir bezmaksas un reģistrācija ir pieejama šeit: http://greentechlatvia.eu/lv/registreties-smartliving/
Informāciju par ekspertiem arī atradīsi šeit: http://greentechlatvia.eu/lv/registreties-smartliving/
Pasākums tiek organizēts Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Informāciju sagatavoja Anete Grundberga, Green-Tech Latvia projektu koordinatore, anete PIE greentechlatvia PUNKTS eu Papildu informācijai par plānotajām aktivitātēm Vidzemē: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26382820 Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja pārstāve Laila Māra Pesoa iepazīstināja klātesošos ar energoefektivitātes pakalpojuma līgumu, kas citās Baltijas jūras reģiona valstīs tiek saukts par EPC (angļu val. Energy Performance Contract). Tas ir ilgtermiņa līgums ar uzņēmumu/izpildītāju jeb energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju. Līgums tiek noslēgts, lai īstenotu energoefektivitātes veicinošus pasākumus ēkā ar garantētu enerģijas ietaupījumu un lai samazinātu risku neveiksmīgai ēkas atjaunošanai, kad būvdarbi ēkā nesasniedz gaidīto efektu. Savukārt Daudzpakalpojuma līgums (Multi-service contract) tiek izmantots gadījumos, kad esošajās ēkās vai jaunu ēku celtniecībā ir vēlme integrēt kopīgos ieguvumus, kas var būt arī daļa no energoefektivitātes pakalpojuma līguma. Kopīgie ieguvumi var būt apgaismojuma kvalitāte, telpu gaisa temperatūra, iekštelpu gaisa kvalitāte, trokšņu līmenis, estētiskās vērtības u.c. Daudzpakalpojumu līgums ietver sevī garantijas, ka līgumā iekļautie parametri tiks sasniegti arī pēc būvniecības procesa beigām, kas var motivēt ēkas īpašniekus un iedzīvotājus veikt lielākas investīcijas energoefektivitātē. Sanākušie jomas eksperti diskutēja, kā šos līgumus ieviest Latvijas situācijā. Vairāk par šiem līguma veidiem un citiem finanšu instrumentiem var uzzināt projekta “EFFECT4buildings” mājas lapā. Iepazīstoties ar zemas temperatūras centralizētas siltumapgādes ieviešanas pieredzi Vidzemē, apskatījām projekta “LowTemp” ietvaros izveidoto stratēģiju pārejai uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu, kas aprobēta uz Palsmanes ciema piemēra, kas ļautu samazināt siltumenerģijas tarifu. Klātesošo diskusijā par to, kādu sistēmu izvēlēties – centralizēto vai decentralizēto – tika secināts, ka bieži vien izdevīgāk ir centralizēt siltumapgādes sistēmu. Būtiskākais izaicinājums ir nodrošināt, lai tā būtu draudzīga klientiem. “Varam novērot, ka Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības kļūst aizvien kompetentākas vides un enerģētikas jautājumos, kur dažādu projektu ietvaros pārņem labāko praksi un ievieš inovatīvus risinājumus. Šobrīd dažas pašvaldības izmanto gan EPC līguma principus, gan kļūst par ražojošajiem patērētājiem, uzstādot, piemēram, saules paneļus,” pauž Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts Jānis Ikaunieks.Turpinājumā Gulbenes novada pašvaldības energopārvaldnieks Krišjānis Upāns dalījās ar praktisku pieredzi un rezultātiem, kur projekta “LowTemp” ietvaros tika transformēta siltumapgādes sistēma, pārejot uz zemas temperatūras sistēmas ieviešanu Beļavas ciemā. Tāpat viņš dalījās nesenajā pieredzē saules paneļu uzstādīšanā uz novada domes ēkas jumta un izaicinājumiem šāda risinājuma uzstādīšanai publiskā ēkā. Savukārt projekta “Act Now” ietvaros Gulbenes novada pašvaldībai tikai izstrādāts Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns līdz 2030. gadam. Klātesošie tika iepazīstināti ar Gulbenes novada mērķiem līdz 2030. gadam, piemēram, samazināt enerģijas patēriņu pašvaldības ēkās un iekārtās par 20%, bet mājokļu sektorā par 5% līdz 2030. gadam. Tāpat arī samazināt CO2 emisijas par 16%, salīdzinot ar 2015. gadu. Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pārstāve Marika Rošā, kas izstrādāja Gulbenes novada energoplānu, uzsvēra energopārvaldības un energoplāna lielo nozīmi jebkurā pašvaldībā. Iepazīstinot ar Eiropas pilsētu finansēšanas mehānismu (EUCF), kur novadu pašvaldības var pieteikties finansējumam, lai veicinātu enerģētikas un klimata rīcības plānu ieviešanu, viņa aicināja meklēt inovatīvus un katrai pašvaldībai visatbilstošākos risinājumus.
Semināra noslēgumā koka ēku renovācijas centra “Koka Rīga” speciālisti demonstrēja būtiskākos aspektus ilgtspējīgu koka ēku atjaunošanā.
Seminārs tika organizēts Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto projektu “EFFECT4buildings” un “LowTEMP” ietvaros. Vairāk par projektu aktivitātēm Vidzemē uzziniet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti Papildu informācijai: Inese Jēgere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28386853 Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26513351
Aktivitātes ietvaros uzņēmumam tiks piesaistīts inovāciju projektu vadītājs, kurš praktiski iedziļināsies esošajās uzņēmuma vajadzībās, lai tālāk palīdzētu nonākt līdz detalizētākam plānam jaunu produktu, pakalpojumu vai procesu īstenošanai uzņēmumā. Tāpat palīdzēs sasniegt atsevišķus posmus, kā to realizēt. Papildus inovāciju projektu vadītājs var palīdzēt piesaistīt trūkstošas kompetences, kā arī sniegt praktisku atbalstu finansējuma piesaistē. Atbalsts tiek piedāvāts, jo Vidzemes plānošanas reģiona diskusijās ar uzņēmējiem norādīts, ka nereti uzņēmumos trūkst laika inovāciju vadībai vai zināšanu, kā izmantot, piemēram, pētnieku atbalstu jauna produkta radīšanai. Vienlaikus arī secināts – ja uzņēmējam būtu iespēja piesaistīt nozares profesionāli, kurš ar dažādām inovāciju vadības metodēm mērķtiecīgi veicinātu produktu prototipu izstrādi un tālāku virzību tirgū, projektu ieviešana notiktu efektīvāk. “Esam raduši iespēju ar vismaz pieciem Vidzemes uzņēmumiem izmēģināt šo aktivitāti. Ja tā nodrošinās jauno projektu straujāku nonākšanu tirgū, tas būs pamats, lai strādātu pie šāda atbalsta pieejamības lielākam skaitam uzņēmumu,” uzsver Vidzemes plānošanas reģiona inovāciju atbalsta speciāliste Ilona Platonova. Šobrīd vajadzību pēc atbalsta mehānismiem uzņēmējiem sevišķi aktualizē globālas pandēmijas radītā nepieciešamība spēt pārorientēties un rast jaunu pieeju atkarībā no iespējām un pieprasījuma. Lai pieteiktos, uzņēmēji aicināti līdz 26. oktobrim aizpildīt anketu, norādot īsu informāciju par uzņēmumu un plānotajiem inovāciju projekta attīstības soļiem, un nosūtīt to uz e-pastu uznemejdarbiba PIE vidzeme PUNKTS lv. Pieteikuma anketa pieejama: ŠEIT Šīs izmēģinājuma aktivitātes princips ir viena no tā saucamajām labajām praksēm, ko Vidzemes plānošanas reģions ir identificējis starptautisku pieredzes apmaiņu rezultātā, un, kas ļauj stiprināt uzņēmējdarbības un pētniecības sadarbību jaunu pakalpojumu attīstīšanā. Tā tiks īstenota no šī gada oktobra līdz 2021. gada septembrim. Papildus aicinām iepazīties ar pētījumu par Vidzemes reģiona viedās specializācijas jomu attīstību un situāciju reģionā. Aktivitātei tiek piemēroti De minimis atbalsta noteikumi.
Aktivitātes notiek Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Līdz 8. novembrim ikviens var izvēlēties savus favorītus no 11 tūrisma produktu finālistiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā konkursā "Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2020". To vidū 2. konkursa kārtai izvirzīti un sabiedrības vērtējumam nodoti četri jaunie tūrisma piedāvājumi Vidzemē – divus no tiem kopā ar partneriem ir veidojis un konkursam pieteicis Vidzemes plānošanas reģions. Aicinām vidzemniekus izmantot iespēju paust savu atbalstu un balsot! Konkursam "Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2020" Vidzemes plānošanas reģions pieteica garās distances pārgājienu maršrutu “Mežtaka” un gardēžu tūrisma ceļu “Taste Hanseatica”, kas abi jau ir atraduši savus cienītājus ceļotāju vidū.
Mežtaka ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem. Maršruta garums Latvijā ir vairāk nekā 600 kilometri. Mežtakas ziemeļu daļa, kas ved no Rīgas līdz Tallinai un kuru veido Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem, ir jau atvērta gājējiem un Latvijas teritorijā ir pilnībā nomarķēta. Maršruts ir sadalīts aptuveni 20 kilometrus garos posmos, un par katru posmu ir pieejams apraksts, kā arī gājējam nepieciešamā praktiskā informācija par pakalpojumu sniedzējiem un apskates vietām. Vairāk informācijas: meztaka.lv Foto: Roberts Āboltiņš Savukārt, “Taste Hanseatica” ir gardēžu tūrisma maršruts Vidzemē un Dienvidigaunijā, kas iekļaujas starptautiskajā tūrisma ceļā “Via Hanseatica”. Maršruts tapis, iedvesmojoties no senas vēstures, kad Latvija un Igaunija kopā veidoja Livoniju, kuras tirdzniecības ceļi vijās cauri leģendārās viduslaiku vācu tirgotāju organizācijas – Hanzas savienības – pilsētām. Tūrisma ceļš “Taste Hanseatica” aicina viesoties 78 viesmīlības pieturvietās: krodziņos, lauku saimniecībās, muižās, senās pilīs, dzirnavās un mazajās pārtikas ražotnēs Latvijā un Igaunijā. Vairāk informācijas: ej.uz/taste-hanseatica
Divas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības arī ir pieteikušas LIAA konkursam interesantus un unikālus piedāvājumus tūristiem.
Kocēnu novada pašvaldība konkursam ir izvirzījusi Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centru “ZTornis”, kurš izveidots atjaunotā ūdenstornī un mūsdienīgā piebūvē un iepazīstina apmeklētājus arī ar stāstu par kūdras ieguvē izmantoto šaursliežu dzelzceļu. Zilākalna ūdenstornis un kūdras dzelzceļa stāsts atdzīvināts projektā “Industriālais mantojums”, kuru Kocēnu novada pašvaldība īstenoja kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu un citiem partneriem: ej.uz/Z-Tornis
Savukārt, Alūksnes novada pašvaldība pieteikusi konkursam dabas mājas aizsargājamā ainavu apvidū "Veclaicene", kas izveidotas 5 gleznaināko ezeru krastos un pieejamas mierpilnai atpūtai. Katrai ir savs tematiskais noformējums atbilstoši mājai blakus esošajām dabas vērtībām: ej.uz/dabas-majas
Apskatīt visus 11 finālistus un balsot var šeit: ej.uz/turisma-konkurss Žūrijas komisija, izvēloties konkursa uzvarētāju, ņems vērā arī sabiedrības balsojumu.
Konkursa mērķis ir veicināt Latvijas tūrisma produktu atpazīstamību un popularizēt veiksmīgākos jaunos tūrisma produktus, kuri ir ilgtspējīgi, inovatīvi, kvalitatīvi, ar augstu pievienoto vērtību, nodrošina tūristu iesaisti un ir piemēroti ārvalstu tūristu vajadzībām, atbilstoši "Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2018.–2023. gadam" noteiktajām mērķauditorijām.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091, www.vidzeme.lv
Lai stiprinātu pārrobežu inovāciju sistēmu, savienotu un apvienotu kompetences, rastu jaunus risinājumus un atbalstītu inovāciju komercializāciju virzībā uz ilgtspējīgu bioekonomiku Baltijas Jūras reģiona lauku reģionos, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu un citām Latvijā balstītām organizācijām, kā asociētajiem partneriem, ir uzsācis darbu pie projekta “Biobord atvērtā inovāciju platforma - bioekonomikas attīstītāju sadarbība Baltijas Jūras reģionā” (ConnectedByBiobord), turpinot jau iesākto projekta “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos” (RDI2CluB) ietvaros. Projekta partneri no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Igaunijas un Polijas savos lauku reģionos saskaras ar līdzīgām problēmām, kas saistītas ar inovācijas spēju trūkumu, kavējot to centienus attīstīt bioekonomiku un šī projekta mērķis ir atrisināt šīs problēmas, izmantojot stratēģiskas starpreģionālas alianses. Lauku reģionu attīstības nozīme redzama ik dienu saskaroties ar zinātnes un tehnoloģu augošo progresu. Iedzīvotājiem paveras ar vien jaunas iespējas savu nākotni saistīt ar dzīvi laukos, attīstot augstas vērtības produktus, uzlabojot savstarpējo sadarbību un produktivitāti lauksaimniecībā un citās nozarēs. Galvenais projekta RDI2CluB mērķis tā īstenošanas laikā ir bijis atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi Baltijas jūras reģiona lauku teritorijās un ConnectedByBiobord projekta, kā tā turpinājums, ir balstīts tieši uz RDI2CluB projektā iesākto: kopīgajiem rīcības plāniem un Biobord platformu starptautiskai inovācijas sadarbībai. Turklāt, tiešsaistes platformas Biobord pakalpojumu modelis tiek modernizēts un ar to saistītā bioekonomikas izstrādātāju atvērtā kopiena tiek paplašināta ar jauniem dalībniekiem un lietotājiem. Augošais tīkls un uzlabotie sadarbības modeļi var tikt izmantoti reģionu labā kā piekļuve jauniem kontaktiem un kopīgām iniciatīvām, kā arī resursiem, zināšanām un pārbaudītām praksēm, lai piemērotu pārdomātas specializācijas pieeju. Vairāk par RDI2CluB projekta laikā sasniegto: https://ej.uz/8tjm Projektu ConnectedByBiobord īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts” Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (https://biobord.eu/) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir stiprināt pārrobežu inovāciju sistēmu, savienot un apvienot kompetences, rast jaunus risinājumus un atbalstīt inovāciju komercializāciju virzībā uz ilgtspējīgu bioekonomiku Baltijas Jūras reģiona lauku reģionos. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta asociēto partneri – Latvijas pārtikas bioekonomikas klasteri – ir atbildīgs par pārtikas inovāciju pilotēšanas aktivitāšu koordinēšanu projektā. Kā būtiskākā aktivitāte tā ietvaros tiek plānots starptautisks pārtikas inovāciju tiešsaistes hakatons 2021.gada februārī, kas apvienos uzņēmumus un ekspertus alternatīvo proteīnu un funkcionālās pārtikas jomās no Zviedrijas, Latvijas, Somijas un Igaunijas, lai starptautiskās komandās tiktu risināti iesaistīto uzņēmumu specifskie izaicinājumi jaunu produktu attīstīšanā šajās nišās. Papildu informācija: Kristaps Ročāns, projekta ConnectedByBiobord vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29753011 Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv, +37125865495
Pārgājienu ceļotāji atrodas ciešā saskarē ar apvidu, pa kuru ceļo, tādēļ viņiem ir īpaši svarīga sajūta “es šeit esmu gaidīts, mani šeit sapratīs”. Daudzviet pasaulē, kur pārgājieni ir populāri, tiek izmantotas uzlīmes vai zīmes “Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly”. Turpmāk šāda zīme būs arī visā Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vidzemes plānošanas reģions arī tiek pārstāvēts zīmes piešķiršanas komisijā.
Ko nozīmē "Gājējam draudzīgs" zīme ceļotājiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem? Pēc "Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly" zīmes ceļotāji var atpazīt tūrisma pakalpojumu sniedzējus Baltijas valstīs, kuri saprot un respektē kājāmgājēju vajadzības, piedāvā kājāmgājējiem būtiskus un nepieciešamus pakalpojumus, piemēram: informāciju par maršrutu, dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, iespēju izžāvēt slapjās un izmazgāt netīrās drēbes un citu personīgo ekipējumu, Wi-Fi savienojumu un citus. Lai palīdzētu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem izveidot gājējiem draudzīgus pakalpojumus, ir izstrādāti zīmes "Gājējam draudzīgs" kritēriji, kuru veidošanā tika iesaistītas organizācijas ar vērā ņemamu pieredzi aktīvās atpūtas un pārgājienu rīkošanā. Šo zīmi var saņemt jebkurš pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas vēlas piedāvāt pārgājienu ceļotājiem nepieciešamos pakalpojumus, – ne tikai naktsmītnes, bet arī kafejnīcas, krodziņi un restorāni, tūrisma informācijas centri, degvielas uzpildes stacijas, veikali u.tml. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam. Pārgājienu ceļotāji un uzņēmēji ar "Gājējiem draudzīgs zīmi" un kritērijiem var iepazīties Mežtakas tīmekļa vietnē: https://baltictrails.eu/lv/forest/marketing
Kā uzņēmēji var iegūt zīmi "Gājējam draudzīgs"? Latvijā zīmi piešķir komisija, kurā ir 13 dalībnieki – gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu: Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, Vidzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Kurzemes plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions, Latgales reģiona Tūrisma asociācija "Ezerzeme", Latvijas Kempingu asociācija, Latvijas Dabas tūrisma asociācija, “Hiking in Latvia”, “Movement Spontaneous”, Aktīvā tūrisma centrs Eži, “Uzzini – Iepazīsti”, “Purvu bridēji”. Lēmumi par katru konkrēto tūrisma pakalpojumu sniedzēju tiek pieņemti diskusiju rezultātā, balstoties uz kandidāta sniegto informāciju par tā atbilstību "Gājējam draudzīgs" kritērijiem. Lēmumi par zīmes piešķiršanu tiks pieņemti vismaz 1–2 reizes gadā vai pēc nepieciešamības. Uz nākamo komisijas sēdi, kas tiek plānota 2021. gada februārī, zīmes saņemšanai varēs pieteikties pakalpojumu sniedzēji visā Latvijā neatkarīgi no tā, kāds pārgājienu maršruts vai taka atrodas viņu tuvumā. Interesenti Vidzemē var pieteikties, rakstot Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma ekspertei Ilzei Liepai: ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv . Pirmie "Gājējam draudzīgs" tūrisma pakalpojumu sniedzēji Latvijā
Tika pieņemts lēmums zīmi piešķirt 18 tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuri atbilda zīmes kritērijiem, – 10 no tiem atrodas Vidzemē:
Zīmi saņēmuši arī Rīgas plānošanas reģiona uzņēmumi: viesu nams “Aivari”, viesnīca “Baltvilla”, peintbola parks un kempings “Bušas”, etnogrāfiskais viesu nams “Gungas”, alus un vīna degustāciju darbnīca “Turkalnes muiža”, atpūtas komplekss “Turbas”, atpūtas komplekss “Ziedlejas”, viesu nams “Zvīguļi”, kempings, viesu nams un atpūtas komplekss “Leiputrija”.
Aicinām pārgājienu cienītājus vēl šajā rudenī baudīt aktīvas brīvdienas gan „Mežtakā”, gan citos pārgājienu maršrutos un pašiem pārliecināties par "Gājējiem draudzīgs" objektu viesmīlību! Ja zināt kādu gājējiem draudzīgu vietu, rosiniet viņus pieteikties zīmes saņemšanai! Plāno savu gājienu meztaka.lv! Maršruts no Rīgas līdz Igaunijas robežai ir pilnībā nomarķēts!
Projekts "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"" tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem. No Latvijas projektā piedalās Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, Vidzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas valsts meži.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091, www.vidzeme.lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pētniecības un inovāciju infrastruktūrai (PII) ir potenciāls darboties gan kā zinātnes un pētniecības instrumentam, gan kā uzņēmumu konkurētspējas un reģionu ekonomiskās izaugsmes sekmētājam. Nesenā COVID-19 pandēmija labi ilustrējusi, kā pētnieciskā kapacitāte spēj dot būtisku stimulu globālu un steidzamu problēmu risināšanā. Pēdējos četrus gadus partneri no astoņiem Eiropas reģioniem, tai skaitā Vidzemes, strādājuši kopā, lai identificētu labākos piemērus efektīviem PII pieejamības modeļiem un lai uzlabotu pētniecības un inovāciju politiku un atbalsta instrumentus.
Noslēgumam tuvojas Vidzemes plānošanas reģiona ieviestais projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs), kura ietvaros tika izstrādāts rīcības plāns uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai un tūrisma galamērķu pārvaldības pilnveidei Vidzemes reģionā. 14. oktobrī Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas ietvaros tiks rīkota projekta tiešsaistes noslēguma konference “Sadarbība tūrisma galamērķu pārvaldības uzlabošanai”.
Turpinot diskusiju par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu un pārdomātu energopārvaldību reģionos, 8. oktobrī 
Pārtikas, kokapstrādes, bioekonomikas, tūrisma, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozaru uzņēmumu pārstāvji ir aicināti pieteikties inovāciju projektu vadītāja atbalstam savu pakalpojumu attīstīšanai vai jaunu pieeju rašanai laikā, kad dažādas uzņēmējdarbības jomas ir būtisku izaicinājumu priekšā.
Foto: Māra Sproģe
Reģioniem, veidojot savas priekšrocības globālajos tirgos, lietpratīgu specializāciju (S3) izmantošana, transnacionālo tīklu un apvienību stratēģiskā izveide, kā arī starpvalstu inovācijas pārvaldības un sadarbības spējas ir būtiski faktori, lai veicinātu jaunas tirgus iespējas un neatpaliktu no globālās konkurences. Lauku reģionos vajadzība pēc tīkliem un sadarbības kļūst ar vien nozīmīgāka, cilvēkkapitāla trūkuma, zema uzņēmumu skaita un nepietiekamas zinātniskās produktivitātes dēļ.
Šī gada 22. oktobrī notika pirmā zīmes "Gājējam draudzīgs" komisijas sēde Latvijā, kura tika organizēta projekta „Garās distances pārrobežu pārgājienu maršruts „Mežtaka”” ietvaros.