.png)
|
Arhīva kalendārs
Patlaban dienas aprūpes centru apmeklē 10 pieaugušie, savukārt specializētās darbnīcas – astoņi. Kopumā plānots, ka dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumus varēs saņemt vismaz 50 cilvēki, savukārt dienas aprūpes centrā bērniem pakalpojumus vienlaicīgi paredzēts sniegt 10 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Viņa uzsver, ka šobrīd jau novēro centra piedāvātā atbalsta un nodarbību ietekmi uz dalībnieku attīstību, kopējo motivāciju un mērķtiecību: “Centra dalībnieki sajūt to, ka par viņiem domā, tāpat viņi saredz jaunas iespējas, pasaule paplašinās, arvien vairāk izjūt sevi kā daļu no sabiedrības. Domājam arī strādāt pie sadarbības veicināšanas ar vietējiem uzņēmumiem un citiem cilvēkiem, kur ieguvēji būtu abās pusēs – sadarbību, kas ir izdevīgi uzņēmumam, jo risina kādu tā vajadzību, vienlaicīgi ļaujot mūsu centra dalībniekiem apgūt jaunas darba prasmes, kā arī gūt ienākumus,” stāsta D. Trapenciere. Vera, kuras dēls Ivars jau apmeklē dienas aprūpes centru, uzsver, ka tā atvēršana ir liels notikums, izceļot tieši personāla profesionalitāti: ““Pērle” kā ēka ir patiešām estētiska, bet nepārprotami vislielākā vērtība un izdošanās procents ir tur esošais personāls. Manam dēlam ir autisms, viņam ir 35 gadi. Darbā ar Ivaru ir jāņem vērā dažādas viņa iezīmes. Viņš nevar pateikt, kas viņam patīk vai nepatīk, tas ir jānolasa no viņa sejas un uzvedības. Vislielākā pateicība darbiniekiem – viņi atrod pieeju kā ar dēlu strādāt. Visus nevar likt zem viena mēra, darbinieki individuāli novērtē visus un zina, ko no katra var gaidīt. Arī Ivaram ir vajadzīga sabiedrība, sajūta, ka veidojas kāda draudzība, tāpēc ir ļoti labi, ka ir iespēja apmeklēt šādu centru, viņam patīk.” Papildus viņa norāda – ņemot vērā to, ka būs arvien vairāk dalībnieku, tādās vietās lietderīgs būtu psihiatrs, kurš uz vietas var novērtēt, kas uz dalībniekiem var atstāt pozitīvu vai negatīvu ietekmi. Tāpat – dzīvojot laukos, transports ir būtisks faktors, lai dalībnieks nokļūtu uz Centru, tā atslogojot arī tuviniekus. Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte piekrīt, ka psihiatra ieteikumi ir būtiski sociālo pakalpojumu plānošanā un nodrošināšanā, lai cilvēks saņemtu kvalitatīvu, atbilstoši viņa vajadzībām piemērotu atbalstu. "Savukārt transporta problēmai kā viens no risinājumiem, kuru mēs redzam praksē, ir valsts budžeta finansētā asistenta pakalpojuma izmantošana, kura ietvaros tiek apmaksāts asistenta (kurš palīdz cilvēkam nokļūt no mājas uz pakalpojuma saņemšanas vietu un atpakaļ) atalgojums un arī transporta izdevumi, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu. Lai rastu individuālus risinājumus kādā konkrētā situācijā, aicinām vērsties pašvaldības sociālajā dienestā." Atbalsta centra “Pērle” pakalpojumus nodrošina biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””. Tā izveide ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa īstenošanas Cēsu novadā ar mērķi veicināt cilvēku ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā, ikdienā saņemot nepieciešamo atbalstu, sociālas rehabilitācijas pakalpojumus, apgūstot noderīgas prasmes. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Februāra izskaņā notikušajā seminārā “Aprites un bioekonomika lauksaimniecībā – studentu un lauksaimnieku sadarbības potenciāls” pulcējās aprites un bioekonomikas attīstībā ieinteresētās puses (lauksaimnieki, zinātniskās un izglītības institūcijas, valsts un pašvaldības iestādes, nevalstiskās organizācijas), lai izvērtētu šīs savstarpējas sadarbības lomu un iespējas Vidzemes attīstībā.
Klikšķini ŠEIT vai uz attēla, lai noskatītos semināra ierakstu. Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, informēja klātesošos par Vidzemes reģiona attīstības plānošanas dokumentos iekļauto attiecībā uz aprites un bioekonomiku, kā arī par jau līdz šim paveiktām aktivitātēm. Vidzemes reģiona Attīstības programmā 2021-2027 kā viens no reģiona attīstības mērķiem definēts tautsaimniecības attīstības un izaugsmes veicināšana, pārveidojot saimniekošanas modeļus. To plānots īstenot, attīstot bioekonomiku un aprites ekonomiku uzņēmējdarbībā, kā arī ieviešot aprites principus atkritumu apsaimniekošanā. Definējot rīcības un uzdevumus, kas būtu jāīsteno, lai virzītos bioekonomikas un aprites ekonomikas attīstības virzienā, liela loma bijusi līdzšinējai sadarbībai ar ārvalstu partneriem, kas ir ļāvis daudz labāk izprast pastāvošās tendences un labās prakses. Iezīmētā Vidzemes attīstības virziena sasaisti ar aprites, bioekonomikas un digitalizācijas tendencēm Ziemeļvalstīs seminārā atspoguļoja arī Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece Maija Kāle. Desmit līdz divdesmit procentu no ekonomikas Ziemeļvalstīs veido bioekonomika, un piecas tās tendences ir: materiālu loku noslēgšana industrijā (simbioze); biodegviela; vietējā zīmolvedība; jūraszāļu un aļģu izmantošana bioekonomikā; alternatīvie olbaltumvielu avoti. Turpretim Latvijas tendenču sarakstā šobrīd ierindojas:
Kā norāda M. Kāle, ”Ziemeļvalstīs šobrīd novērojams nodarbināto skaita kritums bioekonomikas tradicionālajās nozarēs, savukārt jaunajās nozarēs kāpums. Tāpat arī redzams, ka tradicionālā bioekonomika vairāk vērojama attālajos reģionos, taču jaunā bioekonomika plašāk attīstās lielajās pilsētās/centros un netālu no tiem, veidojot industriālo simbiozi, turklāt tur tā ir daudz intensīvāka.” Kā viens no bioekonomikas īstenošanas labajiem piemēriem Vidzemē ir uzņēmums SIA “Aloja-Starkelsen", kurš teju ikvienam ir pazīstams kā kartupeļu cietes ražotājs. Taču uzņēmuma darbība sniedzas daudz tālāk. “Pētījumi un tendences rāda, ka 2050. gadā pasaules iedzīvotāju skaits būs pieaudzis par 20%, un ir skaidrs, ka ar esošajiem ēšanas paradumiem un pārtikas ražošanas tehnoloģijām pabarot šos cilvēkus, neietekmējot vidi, nav iespējams. Tāpēc ir jāmainās gan cilvēku ieradumiem, gan arī visai pārtikas vērtību ķēdei, sākot no izejvielu audzēšanas, pirmsapstrādes un beidzot ar ražošanu,” tā Jānis Garančs, SIA “Aloja-Starkelsen” izpilddirektors, Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera valdes priekšsēdētājs. Šobrīd viens no uzņēmuma jaunajiem darbības virzieniem, kas tiek attīstīts ciešā sadarbībā ar vietējiem un ārvalstu pētniekiem, ir Jaunas pārtikas akadēmija jeb jaunu produktu izstrādes laboratorija. Tajā tiek veidoti gan novatoriski Aloja-Starkelsen produkti, gan arī tiek izstrādāti produktu risinājumi klientu vajadzībām, piemēram, gaļas aizvietošanai, piena aizvietošanai, maizes izstrādājumu un desertu veidošanai. Tāpat kā Aloja-Starkelsen, aizvien vairāk uzņēmēju Vidzemē un Latvijā ražošanas izejvielas izvēlas iegūt saimniekojot ilgtspējīgi, tādēļ ir svarīgi mācīties no labās prakses piemēriem, kuri jau šobrīd piekopj šādu filozofiju. Jaunais lauksaimnieks, Smiltenes novada zemnieku saimniecības “Jaunkalējiņi” īpašnieks, Kārlis Ruks seminārā sniedza savu artavu, daloties pieredzes stāstā par saimniekošanu laukos. Rūpējoties par augsnes ilgtspēju, Kārlis izvēlējies saimniekot tiešās sējas metodi. Saimniecība aktīvi iesaistās dažādās sadarbībās, tai skaitā ar AREI, savā saimniecībā veicot izmēģinājumu, kura ietvaros tiek salīdzinātas 3 lauku apsaimniekošanas metodes, tai skaitā tiešā sēja. “Pēc 3 gadiem tiešās sējas, eksperimentālais lauks apliecina savu efektivitāti gan no ekonomiskā, gan no augsnes auglības viedokļa”, tā jaunais lauksaimnieks. Viņa mērķis ir aizvien vairāk strādāt saskaņā ar dabu, piemēram, uzsākot kompostēšanas procesu – ražot pašiem savu kompostu no dabīgajiem zālājiem un biomasu izmantot savos ražojošajos laukos, palienot to augsnes vērtību. Mācoties vienam no otra un apgūstot jaunas lauksaimniecības prasmes, uzņēmumi virzās tuvāk viediem risinājumiem, taču būtiski šajā procesā ir iesaistīt arī zinātnes un izglītības institūcijas. Reģionālās augstskolas ir dalībnieki, kas spēj būtiski ietekmēt savstarpējo sinerģiju jaunu risinājumu izstrādē. Maira Leščevica, Vidzemes Augstskolas akadēmiskā prorektore un profesore, akcentēja studentu un lauksaimnieku sadarbības potenciālu, plaši pastāstot par Vidzemes augstskolas līdz šim īstenotajām studentu uz uzņēmēju sadarbības programmām un iniciatīvām. “Viss aizsākās ar eko-uzņēmējdarbības kursu, 2011.gadā, kam sekoja vairāki sadarbības projekti, attīstot studentu iesaisti ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā, pētot un piedāvājot dažādus risinājumus uzņēmēju vajadzībām starptautiskā mērogā,” stāsta profesore. Svarīgs pagrieziena punkts bija darbs pie Ziemeļvalstu un Baltijas valstu internacionalizācijas tīkla, kura ietvaros valstis apmainījās ar savu uzņēmumu vajadzībām, kurām nepieciešami inovatīvi risinājumi. Ārvalstu uzņēmēji atzinīgi novērtēja Vidzemes augstskolas studentu iesaisti un piedāvātos risinājumus. “strādāts pie kopīga kursa izstrādes vairākām universitātēm, izveidojot publisku materiālu un tika radīts e-biznesa modelis, kas pavēra iespēju meklēt jaunākas, efektīvākas metodes, kā to padarīt interesantāku un saistošāku, kā arī daudz vairāk salāgotu ar uzņēmēju vajadzībām,” pieredzē dalās Leščevica. Šobrīd Vidzemes Augstskola aktīvi darbojas projektā “E3UDRES2”, kā ietvaros tiks strādāts pie jaunas nākotnes universitātes izveides, studiju procesa izmaiņu griezumā. Vidzemes Augstskola ir arī viens no projekta “BioBaltic” nozīmīgiem partneriem. Projekta ietvaros mācību saturā tiks integrēta reālu ideju un digitālu risinājumu izstrāde lauksaimniecībā sastopamajām problēmām bioekonomikas kontekstā.
Seminārs norisinājās projekta “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība bio- un aprites ekonomikas veicināšanai” (BioBaltic) ietvaros. Tā mērķis ir padziļināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību bioaprites ekonomikas jomā. Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 25865495, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
“PBbase” sadarbības tīkls ir izveidots projekta “Līdzdalības budžeta attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) ietvaros. Šie tīklošanās pasākumi ir veids, kā jebkurš interesents var iepazīties ar pieredzējušiem ārvalstu speciālistiem, gūt ieskatu viņu pieredzē, kā arī piedalīties diskusijā par jautājumiem saistītiem ar līdzdalības budžetēšanu. Pasākumā tiks runāts par Amerikas, Itālijas un Somijas pieredzi sabiedrības iesaistīšanā jautājumos, kas skar budžeta sadali. Vairāk informācijas un reģistrēšanās (līdz 23. martam): https://forms.gle/JKimJaVPV5ZCYwCm9 Pasākumu organizē Tamperes Universitātes (Somija) pārstāvji sadarbībā ar projekta “EmPaci” partneriem. Darba valoda: angļu
Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere,PBbase valdes eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: projekta “EmPaci” partneri
Tajā apkopota informācija par pakalpojumu attīstību ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Papildus vērojams, ka daļa jaunizveidoto pakalpojumu joprojām pilnībā netiek izmantoti. Iemesli tam ir dažādi – daļai cilvēku trūkst informācijas par to specifiku, atbilstību viņu vai viņu tuvinieku vajadzībām. Tāpat izskanējušas bažas par pietiekama finansējuma nepieciešamību ne tikai no pašvaldības, bet arī no valsts puses, lai turpinātu uzturēt šobrīd deinstitucionalizācijas procesā sasniegto arī pēc 2023. gada, kad noslēgsies projekts “Vidzeme iekļauj”. Analizējot ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaita izmaiņas kopš deinstitucionalizācijas procesa uzsākšanas 2016.gadā, secināms, ka kopumā pakāpeniski samazinās to bērnu skaits, kas ilgstoši dzīvo bērnu sociālās aprūpes centros (BSAC), tāpat samazinājies arī BSAC skaits. 2017. gadā Vidzemē darbojās 9 BSAC, kuros kopumā uzturējās 198 bērni, savukārt līdz 2021. gada decembrim slēgtas 5 iestādes. Šobrīd deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Gulbenes, Madonas un Valkas novados izveidota infrastruktūra ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanai. 2021. gadā Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās dzīvoja kopumā 932 bērni ar funkcionāliem traucējumiem – par 15 vairāk nekā 2016. gadā. Līdz 2021. gada beigām dažādus projektā pieejamos pakalpojumus saņēmuši 360 bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Visvairāk pakalpojumu sniegti bērniem Valmieras, Cēsu un Gulbenes novados. Kopš projekta sākuma Vidzemes plānošanas reģions kompensējis pašvaldībām izdevumus par pakalpojumu sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem 594597,97 EUR apmērā. Pašvaldību griezumā lielākās kompensāciju saņēmējas ir Valmieras, Smiltenes un Cēsu pašvaldības. Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona izstrādātajā deinstitucionalizācijas plānā sniegto informāciju, 2021. gadā Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās dzīvoja 3 173 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem. Salīdzinot ar 2016. gadu, Vidzemē esošajās iestādēs pieaugušo ar garīga rakstura traucējumiem skaits ir samazinājies par 255 jeb 30%. Lielākoties tas skaidrojams ar cilvēku pārvietošanu uz citām ilgstošas sociālās aprūpes iestādēm. No valsts sociālās aprūpes centriem uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā pārcēlušies 28 cilvēki. Līdz 2021. gadam projekta “Vidzeme iekļauj” nodrošinātos pakalpojumus saņēmuši 179 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Visvairāk tie sniegti Valmieras, Cēsu un Madonas novados. Vidzemes plānošanas reģions kompensējis pašvaldībām izdevumus par pakalpojumu sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem 624169,73 EUR apmērā. Vairākās pašvaldībās sekmīgi realizēti infrastruktūras projekti un izveidoti virkne pakalpojumu (grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri un specializētās darbnīcas pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem) – Alūksnes, Amatas, Gulbenes, Naukšēnu, Lubānas, Priekuļu, Raunas un Valkas novada pašvaldībās (norādītas pašvaldības pirms administratīvi teritoriālās reformas, kad tika uzsākta deinstitucionalizācijas plāna īstenošana). Papildus Vidzemes plānošanas reģions veica aptauju, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas vai dzīves kvalitātes uzlabojumus uzsāktais deinstitucionalizācijas process radījis tiem cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem sociālos pakalpojumus – uzsāk patstāvīgu dzīvi grupu mājas dzīvoklī, apmeklē dienas aprūpes centru vai specializētās darbnīcas, vai izmanto citus piedāvātos pakalpojumus. Daļa no rezultātiem rāda, ka cilvēki ir kļuvuši sabiedriski aktīvāki, daļa strādā, apmeklē pasākumus, kļuvuši brīvāki, izpaužot savas domas, aizstāvot viedokli, uzlabojušās komunikācijas prasmes. Savukārt bērniem ir lielāka iespēja iekļauties sabiedriskajā dzīvē. Savlaicīgi un nepārtraukti rehabilitācijas pakalpojumi dod iespēju ne tikai uzlabot veselības stāvokli, bet arī apmeklēt bērnudārzu un skolu. Ar ziņojuma rezultātiem šonedēļ arī iepazīstināta projekta “Vidzeme iekļauj” vadības grupa, kurā pārstāvētas tās pašvaldības, kas projekta ietvaros īsteno deinstitucionalizācijas procesu – Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Smiltenes, Valkas, Valmieras un Varakļānu novada pašvaldības. Aktivitātes tiek īstenotas deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pagājušā gada nogalē Cēsīs atvērtajā daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā “Pērle” šobrīd pakāpeniski tiek atvērti plānotie pakalpojumi un uzņemti pirmie dalībnieki, norit intensīvs darbs pie telpu un nodarbību pielāgošanas dalībnieku vajadzībām, kā arī jaunu nepieciešamo speciālistu piesaistes.
“Pērle” ir lielākais šāda veida sociālo pakalpojumu centrs Vidzemē. Šobrīd tajā pieejami dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumi pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Drīzumā plānots piedāvāt dienas aprūpes centra pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kur interesanti un lietderīgi dienas laikā darboties, saņemot nepieciešamo aprūpi, attīstot bērna prasmes, kā arī atslogojot vecākus. Papildus Centrā plānoti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi – fizioterapeita, masiera pakalpojumi, sensorā istaba, dažādas terapijas, kā arī citi pielāgoti pakalpojumi. Tāpat ar laiku plānoti arī atelpas brīža pakalpojumi bērniem.
Pieaugušie šobrīd specializētajās darbnīcas var apgūt jaunas prasmes darbā ar datoru, tekstila apstrādē un veļas darbnīcā, sietspiedes un rokdarbu darbnīcās. Papildus plānots attīstīt keramikas, kokapstrādes un kulinārijas darbnīcas. Vairākas reizes nedēļā vingrošanas nodarbībās ar dalībniekiem strādā Cēsu sporta centra trenere, kā arī notiek mūzikas nodarbības. Tāpat šonedēļ darbu uzsāk masieris un fizioterapeits.
Iezīmējot turpmākos soļus, atbalsta centra “Pērle” vadītāja Dita Trapenciere stāsta: “Jaunai uzbūvētai ēkai ir vajadzīgs laiks, kamēr tā sāk dzīvot un elpot. Dalībnieki ir ļoti gaidījuši centra atvēršanu, šobrīd izmēģina un lēnām iejūtas. Uzsākam darbu, domājot par to, kā pielāgot gan ēku, gan pakalpojumus atbilstoši dalībnieku vajadzībām. Veidojam darbinieku komandu, kas jau šobrīd sastāv no cilvēkiem ar lielu pieredzi jomā, kā arī tādiem, kuriem līdz šim nav pieredzes saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības.”
24. martā no plkst. 14:00-16:00 tiešsaistē notiks starptautisks tīklošanās pasākums veltīts līdzdalības budžetēšanas jautājumiem. Tajā aicināti piedalīties valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī jebkurš interesents.
Lai analizētu Vidzemē īstenoto deinstitucionalizācijas procesu – izveidotos un vēl topošos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pieaugušajiem un bērniem, Vidzemes plānošanas reģions sagatavojis detalizētu pārskatu par paveikto.