Arhīva kalendārs

Lai veicinātu inovācijas koksnes pārstrādē un pievienotas vērtības produktu ražošanā, kā arī tehnoloģiju izmantošanā, šīs nedēļas nogalē, 23.–25. februārī, Valmierā, Vidzemes Augstskolā (ViA) norisinājās starptautisks ViA un Vidzemes plānošanas reģiona organizēts Koksnes tehnoloģiju hakatons.

Tajā piedalījās vairāk nekā 80 dalībnieki, viņu vidū arī ārvalstu studenti no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas u.c., kas gandrīz 20 mentoru vadībā, izveidojot 14 komandas, risināja iepriekš nosauktus izaicinājumus: digitalizācija koka un apritīgu ēku būvniecība, atkārtoti izmantojamas un transformējamas skatuves (tēmas pieteicējs: Valmiermuižas etnomūzikas festivāls), transformējami koka interjeri un atvērtais jeb brīvas tēmas izaicinājums.

Divu diennakšu garumā komandas strādāja ViA telpās, konsultējoties ar mentoriem, izmantojot hakatona atbalstītāju materiālus, instrumentus, radīto un pieejamo infrastruktūru. Radītos risinājumus vērtēja žūrija: Gunita Ķiesnere (Vidzemes Augstskolas studiju virziena "Arhitektūra un būvniecība" direktore un Jaunās būvniecības skolas veidotāja), Māra Liepa-Zemeša (Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta direktore) un Sabīne Vandāna (Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja).

Izvērtējot komandu paveikto, risinājumu kvalitāti, komandas sniegumu u.c. kritērijus par laureātiem tika atzītas komandas:

• “3Cycle” par risinājumu tēmā “Digitalizācija koka un apritīgu ēku būvniecībā”
  Šajā izaicinājumā tika meklētas idejas koka un apritīgu ēku būvniecības digitalizācijai, lai padarītu vidi saudzējošas metodes visiem pieejamākas. Konkrētā komanda izstrādāja analogu un digitālu risinājumu koka moduļu ēku konfigurācijai, atvieglojot komunikāciju ar pasūtītāju un piedāvājot konfigurācijas vizualizāciju ar MI palīdzību jau sarunas ar pasūtītāju laikā. 

• “Wood rocks” par risinājumu tēmā “Atkārtoti izmantojamas un transformējamas skatuves”
  Šajā izaicinājumā tika meklēti risinājumi Valmiermuižas Etnofestivāla skatuvei. Komanda piedāvāja risinājumu koka konstrukcijās, kas rada ne tikai optimālu skatuves formu, bet arī atvieglo montāžu.

• “Furni” par risinājumu izaicinājumā “Transformējami koka interjeri”
  Šajā izaicinājumā tika meklēti risinājumi pielāgojamām koka mēbelēm Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un galda spēlēm. Komanda piedāvāja koka galdu, kurā sagatavota vieta spēļu glabāšanai.

• “Two Man Studio” par risinājumu atvērtajā izaicinājumā
  Šajā risinājumā komandas varēja piedāvàt savus izaicinājumus risināšanai. Komanda piedāvāja risinājumu A-formas mazēkai, kas izmantojama tūrisma nozarē.

Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna:

“Dalība hakatonā bija jauna un iedvesmojoša pieredze Valmiermuižas etnomūzikas festivāla komandai: gan mentoru, gan žūrijas lomā. Visu sešu komandu, kas izvēlējās šo uzdevumu, pieeja izaicinājuma pieveikšanai bija daudzveidīga, radoša un ilgtspējīga, kas rosina domāt ārpus ierastajiem rāmjiem. Mums lielākais izaicinājums bija uzvarētāja noteikšana, jo risinājumi bija kvalitatīvi, interesanti un pārdomāti. Prieks par turpmāko sadarbību ar komandu "Wood rocks", lai virzītu viņu ieceri uz īstenošanu, un paldies pārējām komandām par lielisko darbu!”

Māris Būmanis, AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis:

“Koksne un tās pielietošana ir iekodēta mūsu uzņēmuma un tā kolektīva DNS. Atbalstot jauniešu iesaisti inovatīvos ideju izstrādes konkursos, tādos, kā šis hakatons, veicinām izpratni par koksnes plašajām iespējām būvniecībā un interjerā. Redzot Vidzemes augstskolas studentos augstu nākotnes potenciālu, vēlamies pārnest “Latvijas Finierim” un meža nozarei būtiskās vērtības. Tās iet vienā solī ar Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir samazināt fosilo resursu izmantošanu, aizstājot tos ar bioloģiskās izcelsmes materiāliem.”

Asociācijas “Latvijas Koks” valdes locekle Sigita Alksne:

“Šādi hakatoni ir lieliska iespēja un vieta jauniešiem, pilnveidot savas praktiskās zināšanas un spējas. Manuprāt, šāda formāta hakatoniem jābūt vismaz kā regulārai daļai no mācīšanās procesa skolu un augstskolu specializētajos mācību/studiju kursos, integrējot nozares uzņēmumu atbalstu materiālu un/vai cilvēkresursu veidā. Šajā hakatonā redzama atšķirība piedāvātajos risinājumos, jo komandas, kas jau pie idejas darbojušās kādu laiku, daudz labāk pārzina tēmu nekā tās, kas pie idejas sākušas darboties hakatona laikā. Šādā situācijā grūti salīdzināt šīs komandas savā starpā, bet kopumā visu komandu dalībnieki ir atvērti, motivēti darboties. Noteikti var piezīmēt raksturīgu lietu, jo konkrētāka problēma, aiz kuras stāv konkrēts pasūtītājs, jo vairāk komandas izvēlas piedāvāt savus risinājumus tieši šai problēmai.”

Koksnes tehnoloģiju hakatonu organizēja Vidzemes Augstskola un Vidzemes plānošanas reģions projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus, kā arī ar Erasmus+ jaukta tipa intensīvās programmas (no angļu val.: Blended Intensive Program) atbalstu.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

28. februārī, Cēsīs, Vidzemes inovāciju nedēļas konferences DAŽĀDĪBĀ RODAS INOVĀCIJA laikā kopā sanāca Vidzemes reģiona uzņēmēji, augstākās izglītības, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, pētnieki un citi viesi, lai stiprinātu savas zināšanas par dažādību inovācijā, ar kurām dalījās atzīti jomas eksperti. Tāpat šī gada konferencē uzsākta jauna tradīcija – godināt Vidzemes uzņēmējus par viņu sasniegumiem kategorijās inovācija, ilgtspēja un sociālā atbildība. Vidzemes inovāciju balvu kategorijā Inovācija saņēma SIA VIRTE Tehnoloģijas, kategorijā Ilgtspēja – SIA Aloja-Starkelsen, savukārt kategorijā Sociālā atbildība – SIA Valmiermuižas alus.

 Ar plašāku informāciju par balvas saņēmējiem iepazīstieties ŠEIT.

Konferenci atklāja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Iveta Putniņa un AS Latvijas Finieris Attīstības un pētniecības sektora vadītājs, valdes loceklis Māris Būmanis.

Dažādība pati par sevi nav nekas unikāls, tā ir cilvēku unikālo un atšķirīgo īpašību kopums, iesāka viena no atzītākajām sociālantropoloģijas ekspertēm Latvijā un pirmā starptautiski sertificētā dažādības vadītāja Baltijā Ph.D. Agnese Cimdiņa. Savā stāstā Cimdiņa apskatīja virzienus, kā vadīt dažādību, lai tā stimulētu inovāciju rašanos uzņēmējdarbībā. Cimdiņa norādīja,  – jo ilgāk komanda ir nemainīga, jo lielāka iespēja, ka viens otram pat pārāk pielāgojas un atšķirīgais tiek “atstumts”.

Cimdiņa uzsvēra arī nepieciešamību analizēt sevi un būt gataviem mainīt attieksmi, atgādinot, ka  dažādības vadība nav iespējama, ja paši neesam gatavi kritiski paskatīties uz to, kā un kāpēc esam rīkojušies iepriekš.

Darbu ar dažādību bieži apgrūtina robežlīnijas, kas veidojas balstoties uz to, kā mēs redzam sevi un citus, teica Cimdiņa, uzsverot, ka dažādība pati par sevi nav garantija ne inovācijām, ne izaugsmei vai labbūtībai.

EUROPE DIRECT Vidzeme aicināja uz skatuves RTU Inovāciju prorektori Lieni Briedi, lai apskatītu, kā dažādos attīstības līmeņos esošas valstis var tiekties uz vienotiem Eiropas Savienības (ES) izvirzītiem mērķiem tieši inovācijas kontekstā. Eksperte sniedza padziļinātu ieskatu par to, kādā līmenī šobrīd ir inovētspēja Latvijā, kādi ir ES izvirzītie mērķi šajā jomā, kas ir nepieciešams un kādi soļi Latvijā jāsper, lai izvirzītos mērķus sasniegtu.

Konferences paneļdiskusijā par dažādības potenciālu uzņēmumu inovētspējas paaugstināšanai piedalījās Schwenk valdes locekle cilvēkkapitāla jautājumos Linda Šedlere, Latvijas Finiera Attīstības un pētniecības sektora vadītājs, valdes loceklis Māris Būmanis,  Ette Tete valdes locekle, līdzīpašniece Linda Riekstiņa-Šnore, Ķelmēnu maizes ceptuves vadītāja Rūta Mūrniece, un Madara Mestere, Radošās lauksaimniecības LAUX līdzdibinātāja.

Foto: Klāvs Vasiļevskis

Mūsu dažādība ir mūsu cilvēkos un viņu profesijās. Katrs no mūsu darbiniekiem ir tik unikāls, ka mums jāspēj asimilēt viņu prasmes uzņēmuma līmenī. Mēs uzklausām, labākās idejas, izceļam tās un realizējam, lai cilvēks zina, ka viņa viedoklis ir svarīgs. Inovācija rodas mierā un drošībā. Mazie soļi iedrošina uz lieliem lēcieniem, tā Linda Šedlere. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka pretestība ikdienas darbā ir normāla reakcija, bet, ja ir vēlme ieviest izmaiņas ilgtermiņā, tad ir vērts radīt drošu vidi, lai darbinieki atļautos paust savu neapmierinātību. 

Vai radošums mīt ikvienā cilvēkā un vai ikvienam no mums ir iespēja to attīstīt? Kāpēc radošums un spēja inovēt ir vienas no būtiskākajām prasmēm mūsdienu pasaulē? – uz šiem un citiem jautājumiem radām atbildes, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktores asoc.prof. Ievas Zemītes prezentācijā.

Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS izpilddirektore, Sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, Jāņparka (Valmiera) iedzīvotāju iniciatīvas grupas koordinatore Anna Broka un Astrīde Rozīte, Straupes Zirgu pasta tirdziņa idejas aizsācēja un organizatore dalījās pieredzē par sabiedrības līdzdalības iespējām inovāciju virzībā. Paneļdiskusijas dalībnieki norādīja, ka reizēm aizmirstam uzslavēt iniciatīvas radītājus, parādīt paveikto plašākai sabiedrībai, radot cilvēkiem piederības sajūtu, kas viss kopā veicina inovētspēju.

Konferences ietvaros norisinājās arī paralēlā paneļdiskusija Daudzveidība digitalizācijā – kā atrast piemēroto risinājumu?. Tās mērķis bija veicināt izpratni par digitalizācijas nozīmību un iepazīstināt uzņēmējus ar daudzveidīgajiem risinājumiem, kā uzlabot sava uzņēmuma darbību. Tika sniegti arī   praktiski ieteikumi, kā atrast piemērotāko risinājumu un neapjukt plašajā piedāvājumā.

Konferenci noslēdza Lilita Sparāne, bakalaura studiju programmas “Biznesa procesu vadība” direktore Banku Augstskolā. Spēt ieklausīties un sadzirdēt ir visvērtīgākā prasme. Ļaujiet līdzcilvēkiem justies vērtīgiem!

Aicinām jau laicīgi savos kalendāros atzīmēt nākamo Vidzemes inovāciju nedēļu, kas norisināsies no 2025. gada 24. līdz 28. februārim!

Vairāk informācijas: Sabīne Mieze, uzņēmējdarbības eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Konferenci DAŽĀDĪBĀ RODAS INOVĀCIJA organizē Vidzemes plānošanas reģions projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” aktivitāšu ietvaros.

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Projektu “EUROPE DIRECT Vidzeme” finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt Vidzemes iedzīvotājiem savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni.

4. martā Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni piedalījās nodarbībā par mākslīgo intelektu. Lektores Ievas Gailītes vadībā tika apspriesti sekojoši jautājumi: kas ir mākslīgais intelekts, kā to izmantot, kādas ir tā priekšrocības un kā to pielietot kontrolēti.

Divu stundu laikā skolēni iepazinās ar dažādām iespējām, ko piedāvā mākslīgā intelekta rīki, un veica dažādus tieši viņiem sarūpētus uzdevumus, kuri palīdzēja labāk izprast un pielietot nodarbības laikā gūtās zināšanas.

Lektore Ieva Gailīte norādīja uz mākslīgā intelekta aktualitāti un to, cik svarīgi ir jaunajai paaudzei iegūt zināšanas šajā jomā, lai pieejamos resursus varētu izmantot atbildīgi.v Nodarbības laikā tika uzsvērts arī akadēmiskais godīgums un ētiskie apsvērumi, kas skolēniem, lietojot mākslīgo intelektu, ir ļoti būtiski.

Nodarbību Cēsu Valsts ģimnāzijā rīkoja EUROPE DIRECT Vidzeme sadarbībā ar Cēsu Eiropas Savienības Informācijas punktu.

Europe Direct ir Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai sniegtu bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicinātu ikvienu iesaistīties ES notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība ES. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521

Vairāk par EUROPE DIRECT Vidzeme: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme 

Informāciju sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Vidzemes plānošanas reģionā

Laima Ķevere

laima.kevere PIE vidzeme PUNKTS lv

Februāra izskaņā  Vidzemes plānošanas reģions (VPR) organizēja diskusiju "Sabiedrības iesaiste dabas daudzveidības pārvaldībā: brīvprātīgo aktivizēšana dabas mantojuma saglabāšanā", lai kopīgi ar Vidzemes pašvaldību pārstāvjiem, vides pārvaldības organizācijām un citām nozīmīgām iesaistītajām pusēm turpinātu dialogu par sabiedrības iesaistes lomu dabas resursu saglabāšanā, kā arī ar to saistītajiem izaicinājumiem.  

Šīs sarunas mērķis bija apmainīties ar viedokļiem par to, kā iespējams veicināt sabiedrības iesaisti bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā, tostarp dabas taku apsaimniekošanā. Sarunā piedalījās pārstāvji no Dabas aizsardzības pārvaldes,  Latvijas Dabas fonda, AS “Latvijas valsts meži”, Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūras, Gulbenes, Ogres un Valkas novada pašvaldībām, kā arī citi iesaistītie.  

Par dažādu iesaistīto pušu lomu un sadarbību dabas daudzveidības un tūrisma attīstībā diskusijas dalībniekus informēja CIBioGo projekta eksperte, kā arī Vidzemes Augstskolas pētniece un lektore Ilze Grīnfelde. Eksperte skaidroja, ka pastāv dažādas barjeras, kas aizkavē sabiedrības iesaistīšanos. Lielākoties sabiedrības iesaiste mēdz būt kampaņveidīga, un liels izaicinājums ir tieši ilgtermiņa attiecību veidošana un  iesaiste. Atsevišķos gadījumos tieši aktīvi sabiedrības pārstāvji un kopienas vēršas pie organizācijām vai pašvaldībām ar savām iniciatīvām un iespējām, kā tās īstenot.  

Par pieredzi, iesaistot iedzīvotājus garās distances pārgājienu maršruta "Mežtaka" veidošanā un uzturēšanā, stāstīja Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Neilande. Šī projekta laikā cilvēki tika aicināta piedalīties takas marķēšanā. Kā uzsvēra A. Neilande, sabiedrības līdzdalība ne tikai bija būtiska takas izveidē, bet arī kalpoja kā izglītojošs process visām iesaistītajām pusēm, veicinot takas atpazīstamību un veidojot līdzdalības un līdzatbildības sajūtu iesaistītajiem.  

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Anda Zakenfelde diskusijas dalībniekiem pastāstīja par pieredzi, īstenojot sabiedrības kampaņu “Ķeram svešos Latvijas dabā!”.  Tās laikā iedzīvotāji tika aicināti piedalīties un ziņot par invazīvajām sugām, iesniedzot savus novērojumus invazivs.lv, kas papildināja tām radīto datu bāzi. DAP pārstāve uzsvēra integrēto pieeju šīs kampaņas organizēšanā, kā pamatā bija plaša sadarbības tīkla būvēšana, zinātnes elementu izmantošana, digitālo risinājumu pielietošana un profesionāli plānota komunikācijas kampaņa.  

No dalībnieku diskusijas izriet, ka visbiežāk sabiedrības iesaiste ir veidota kampaņu vai akciju veidā. Pašvaldībās – organizējot talkas, vai atbildot uz iedzīvotāju ierosinājumiem, ja tādi saņemti. Tāpat secināts – lai iesaistītu sabiedrību, nozīmīgi ir veikt izglītošanas procesu. Sarunas dalībnieki norādīja, ka līdz šim tam nav pievērsta pietiekoši liela uzmanība. Atsevišķos gadījumos iedzīvotāji veic pārkāpumus vai rada dabai kaitējumu savas nezināšanas dēļ. Dalībnieki norādīja arī to, ka būtiska ir sabiedrības iesaistes veicināšana un izglītošana ilgtermiņā, ne tikai atsevišķu kampaņu veidā.  

Dalībnieki atzina nepieciešamību veicināt sadarbību starp iedzīvotājiem, pašvaldībām un dabas aizsardzības organizācijām, lai sabalansētu dabas daudzveidības un dabas tūrisma vajadzības, īpaši gadījumos, kad tiek veidoti tūrisma objekti – dabas takas, jauni pārgājienu vai velo maršruti.  

Sarunas dalībnieku pieredze liecina – lai sabiedrības iesaisti veicinātu, tā jāveido iedzīvotājiem saprotamā, pieejamā un vienkāršā veidā, mērķtiecīgi radot piederības sajūtu vietai vai norisēm. Turklāt dažādām sabiedrības grupām nepieciešams pielāgot dažādas iesaistīšanās iespējas, kā arī saziņā jāizvēlas atbilstoši komunikācijas kanāli un paņēmieni. Tāpat iesaistītās puses minēja, ka ne mazāk svarīgi izprast, kā dažādos gadījumos organizēt sabiedrības līdzdalības koordinēšanu un vadīšanu.   

Martā VPR kopā ar pārstāvjiem no vides pārvaldības organizācijām, kas piedalījās diskusijā, projekta CIBioGo  ietvaros dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Beļģiju. Šis brauciens sniegs iespēju iepazīties ar veiksmīgiem līdzdalīgas pārvaldības instrumentiem un uzzināt vairāk par dabas datu vākšanu un to nozīmi bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā,  kā arī sabiedrības iesaisti datu vākšanā un tālākām iespējām šādā veidā iegūto datu apkopošanā un izmantošanā. Plašāka informācija: Projekta CIBioGo vadītāja Ieva Upeniece, ieva.upeniece PIE vidzeme PUNKTS lv . 

Projekts “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2023.-2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir paplašināt zināšanas par līdzdalīgas pārvaldības metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un  veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību. Vairāk par projektu: https://ej.uz/bd2d.  

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus. 

Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Ķevere, laima.kevere PIE vidzeme PUNKTS lv

Šā gada marta sākumā, no 4.-8.martam, 10 projekta “Access Routes” īstenošanā iesaistītie speciālisti no Latvijas un Igaunijas, tai skaitā no Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR), devās pieredzes braucienā uz Gēteborgu un Jenčēpingu Zviedrijā. Viņi iepazinās ar kultūras un tūrisma vietu pieejamības risinājumiem.

Pieredzes vizīti tās dalībnieki sāka ar otras lielākās Zviedrijas pilsētas Gēteborgas, kura ir bagāta ar muzejiem un apskates vietām, apmeklējumu. Muzejos un citās tūristu piesaistes vietās abu valstu speciālisti iepazina daudzveidīgas ekspozīcijas, īpašu vērību pievēršot to pieejamības risinājumiem. Zinātnes centrs “Universeum” pārsteidza apmeklētājus ar bagātīgo ekspozīciju vairāku stāvu augstumā. Dabas iepazīšanai ekspozīcijas dizains izveidots ar kāpnēm un līkloču ejām, tomēr visur bija iespējams nokļūt ar liftu, pacēlāju vai pa slīpu nobrauktuvi. Pie interaktīvajiem stendiem bija norādes, no kuras vietas ērtāk darboties cilvēkiem ratiņkrēslos. Liela daļa apskates objektu bija taustāmi, piemēram, ledus gabals, koku stumbri, dzīvnieku figūras, čūskas āda un citi. Šajā centrā iespējams iepazīt zemūdens, virszemes, kosmosa procesus un tehnoloģiju sasniegumus. Interesi raisošs visiem, bet īpaši vērtīgs - skolēniem dažādu norišu izpratnei uzskatāmā veidā.

Pieredzes vizītes turpinājumā tika apmeklēts modei, dizainam un lietišķajai mākslai veltītais “Röhsska Museum”, kurš atrodas vēsturiskā un aizsargājamā ēkā. Muzeja speciāliste iepazīstināja ar vides pieejamības risinājumiem šajā vēsturiskajā celtnē. Šeit blakus galvenajām ieejas kāpnēm ierīkots lifts cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Atverot muzeju apmeklētājiem, abas ieejas tiek atvērtas vienlaicīgi. Muzejā no jauna ierīkotas labierīcības, kuras pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tās atrodas turpat, kur pārējās, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi visiem muzeja apmeklētājiem. 

Latvijas un Igaunijas speciālisti viesojās arī Pasaules kultūras muzejā (“Världskulturmuseet”). Tas ir moderns un ērts apskatei ikvienam, izmantoti dažādi gaismas efekti. Muzejā iespējams ne tikai apskatīt ekspozīcijas, iepazīstot dažādu pasaules valstu paražas, bet arī spēlēt dažādas spēles - gan vēsturiskas, gan mūsdienu. Dienas turpinājumā tika apmeklēts Gēteborgas tūrisma informācijas centrs, kur bija izvietots informatīvs tablo ar norādēm par pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Tur ierīkota brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vieta jeb brīvkrāns. 

Tālāk vizītes dalībnieku ceļš veda uz Jenčēpingu. Šī pilsēta 2021. gadā ieguva Eiropas Komisijas izveidoto “Access City” balvu, ar kuru apbalvo ES pilsētas, kuras par prioritāti ir izvirzījušas vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Saņemot titulu, tika iegūta arī naudas balva - 150 000 eiro. Pilsētas pašvaldībā ir speciāli izstrādāta attīstības stratēģija vides pieejamībai. Iepirkumu sarakstu reizi ceturksnī izskata pašvaldības pieejamības speciālists, kurš raugās, lai tiktu ievēroti vides pieejamības risinājumi. Pilsēta katru gadu piešķir savu vietējo vides pieejamības balvu. Jenčēpingā ielas un krustojumi pielāgoti cilvēkiem ar kustību un redzes traucējumiem. Tur ir iela, kura pārbūvēta – pacelta, lai nebūtu sliekšņi starp ielu un iekļuvi ēkās vēsturiskajā centrā. 

Latviešu un igauņu speciālisti apskatīja arī moderno kultūras centru “Spira” (“Kulturhuset Spira”). Tur visi uzraksti ir arī braila rakstā, visās telpās ērti iekļūt. Cilvēkiem ratiņkrēslos pieejamas labākās skatītāju vietas teātra salonā un koncertzālē. Katrā stāvā ir taktils stāva plāns un iespēja noklausīties audioformātā, kur kas atrodas. Kultūras centrā ir ērtas un plašas darbnīcas, telpas darbiniekiem un māksliniekiem, lielas ietilpības lifts ērtai dekorāciju un cilvēku transportēšanai. Projekta “Access Routes” partneri apmeklēja arī Jenčēpingas muzeju un bibliotēku. Muzeja darbinieces pastāstīja, kā tiek veidotas izstādes. 

Vizītes dalībnieki viesojās arī Jenčēpingas invalīdu organizācijā. Tās darbības princips – “Neatkarīgu dzīvi ikvienam”. Organizācijā ir vairākas darba grupas – pieejamībai (arī digitālajai), darbam ar bērniem un jauniešiem, transporta (vadītāju apmācība, speciālā transporta nodrošināšanai). Tā palīdz darba meklējumos cilvēkiem, kuri ilgstoši nav strādājuši. Organizācijas pārstāvji kopā ar latviešu un igauņu speciālistiem devās pilsētas ielās. Viesiem parādīja un pastāstīja par vides pieejamības risinājumiem Jenčēpingā. Pilsētā visās apskates un tikšanās vietās bija klāt cilvēki ar invaliditāti, sniedzot praktisku piemēru vides pieejamībai un iekļaujošai, vienlīdzīgai sabiedrībai. 

“Pieredzes vizīte bija izglītojoša, vērtīga, ar daudziem praktiskiem, ne vienmēr dārgiem un ar būvniecību saistītiem vides pieejamības risinājumiem. Kopā ar projekta partneriem pārrunājām redzēto, un atsevišķi risinājumi tiks izmantoti, īstenojot projektā plānotās aktivitātes,” secina Ilze Liepa, projekta “Access Routes” vadītāja VPR.

_____ 

Jautājumiem: Ilze Liepa, projekta "Access Routes" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Šī aktivitāte tiek veikta kā daļa no projekta "Pieejamu tūrisma maršrutu attīstība” ("Access Routes" (EE-LV00043)). Projekts tiek īstenots ar ES Interreg Igaunija-Latvija programmas 2021-2027 finansiālu atbalstu. Šī preses ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

.

Projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros Cēsīs, Valmierā, Gulbenē un Madonā darbojas četras koprades darbnīcas, kas aicina uzņēmējus strādāt ar dažādām iekārtām bez maksas – izšūšanas mašīnu, foto un video aparatūru, grafisko planšeti u.c. Aicinām iepazīties ar katru no darbnīcām zemāk.

Koprades darbnīca Valmierā

Projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros, Valmieras koprades darbnīcā DARE, ir iegādāta izšūšanas mašīna Brother PR680W, kas spēj izšūt ar sešu dažādu krāsu diegiem. Par izšūšanas mašīnas izmantošanas nosacījumiem aicinām sazināties ar DARE.

Valmieras koprades darbnīca DARE ikdienā piedāvā telpas un dažādas iekārtas jaunu produktu prototipēšanai, esošo ideju uzlabošanai vai vienkārši radoša hobija darīšanai. Darbnīcā ir vairāk nekā 20 iekārtas, tai skaitā dažādi elektriskie rokas instrumenti, lieli darba galdi un profesionāli tehniskie speciālisti. Lai apmeklētu darbnīcu, nav nepieciešamas priekšzināšanas par iekārtu izmantošanu, jo darbnīcas tehniskie speciālisti visu iemācīs, lai vēlāk apmeklētājs varētu darboties jau patstāvīgi. Šī gada laikā, darbnīcā DARE, ar vien vairāk tiks aktualizēta aprites ekonomikas tēma, piedāvājot 7 bezmaksas apmācību nodarbības par ilgtspējas tematiem (materiālu otrreizēja izmantošana, ekodizains, aprites ekonomikas pamatzināšanas, u.c.). Apmācību laikā dalībnieki varēs gūt gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas.

Darbnīcas mājaslapā http://www.darevalmiera.lv ir iespējams rezervēt laiku pie iekārtām un nākt tās izmantot savām vajadzībām, samaksājot par laiku un materiāliem. Darbnīcas aktualitātēm iespējams sekot līdzi arī sociālo mediju platformās Instagram (@dare_valmiera) un Facebook (@VKD.DARE).

Koprades darbnīca Madonā

Šī gada februārī Madonas biznesa un attīstības centrā savu darbu pilnvērtīgi uzsāka Digitālā mārketinga un sociālo tīklu dizaina darbnīca. Darbnīca izveidota Madonas novada pašvaldības sadarbībā ar projektu “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”. Tā ir vieta komersantu digitālā mārketinga aktivitāšu īstenošanai, produktu fotogrāfiju un video prezentāciju, podkāstu veidošanai, u.c. radošo projektu un ieceru realizēšanai.

Izmantojot darbnīcā pieejamo studijas aprīkojumu foto un video satura veidošanai ikviens komersants, kura vājā vieta līdz šim ir bijusi sava produkta pārdošana, iegūs iemaņas un rezultātu, kas pievērsīs potenciālā klienta vai sadarbības partnera uzmanību digitālās komunikācijas kanālos.

Arī turpmāk darbnīca būs vieta, kur koncentrēsies uzņēmēju radošā enerģija un tiks veidots saistošs digitālā mārketinga saturs. Plašāk par darbnīcu: https://businessmadona.lv/digitala-marketinga-un-socialo-tiklu-dizaina-darbnica un https://www.facebook.com/MadonasBiznesaAttistibasCentrs/

Koprades māja Cēsīs

Koprades mājai "Skola6" izdevies integrēt projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros iegādāto fototehniku, iekārtojot foto studiju, kas sniedz pievienoto vērtību gan centra rezidentiem, gan vietējai kopienai. Pateicoties Anetes Rudmiezes vadītajai produktu foto meistarklasei, vietējie uzņēmēji un fotoentuziasti ieguva iespēju ne tikai apgūt fotografēšanas tehniku, bet arī praktiski to izmantot, veicinot kvalitatīva vizuālā satura radīšanu. Turklāt, sadarbībā ar Valmieras mākslas un dizaina tehnikuma skolniecēm prakses ietvaros izveidotais katalogs, kas pieejams http://www.skola6.lv, padara informāciju par pieejamo tehniku un tās izmantošanas iespējām ērti pieejamu.

Koprades telpa Gulbenē

Gulbenē projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros ir iegādāts dators, kurā ir Creative Cloud programmatūra. Te var nākt apstrādāt video, bildes, darboties ar grafiskajiem failiem. Šim nolūkam ir arī grafiskā planšete Wacom, kas atvieglos darbošanos. Koprades telpā ir 3D Creality printeris, kā arī krāsainais printeris. Vispieprasītākais šobrīd ir produktu foto galds ar apgaismojumu un Canon bezspoguļkamera.

Ņemot vērā, ka pieprasītākais ir tieši fotoproduktu galds, šobrīd notiek produkta reklāmas video meistarklašu cikls, kur ir iespējams iemācīties no A līdz Z kā izveidot sava produkta video, lai tas izskatītos pēc iespējas profesionālāk un baudāmāk.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Koprades telpas radītas Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” aktivitāšu ietvaros. Projekts tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Lielākais šķērslis aprites ekonomikas transformācijai restorānos ir zināšanu un prasmju trūkums. Projekta "Aprites ekonomikas risinājumi restorānos" (Ce4Re) ietvaros norisināsies bezmaksas apmācības restorāniem, lai palīdzētu tiem ceļā uz ilgtspējīgāku nākotni. Šī gada aprīlī tiks organizēts četru tiešsaistes semināru cikls, kas aptvers vairākas ar ēdināšanas jomas ilgtspējas veicināšanu saistītas tēmas: aprites ekonomikas pamati, ēdienkartes plānošana, atkritumu rašanās novēršana un samazināšana, kā arī ilgtspējīga un atbildīga komunikācija un mārketings.

Vebināri notiks angļu valodā, un tajos piedalīsies vadošie eksperti no Somijas, Zviedrijas un Latvijas. Esiet laipni aicināti papildināt savas zināšanas un kompetenci aprites ekonomikas jomā!

Tiešsaistes semināri ir bez maksas, un tajos var piedalīties visi interesenti. Tie ir daļa no starptautiskā Interreg Central Baltic projekta "Ce4Re" - kopīgu aprites risinājumu izstrāde Centrālbaltijas restorānu nozarē.

Tiešsaistes semināri tiks organizēti Zoom platformā. Saite tiks nosūtīta uz jūsu e-pastu pirms vebināra. Vebināri tiks arī ierakstīti un būs pieejami ar subtitriem latviešu valodā. Saite uz vebināru ierakstiem tiks nosūtīta uz e-pastu, ko norādīsiet šajā reģistrācijas formā. Neaizmirstiet atzīmēt vebināra datumus savā kalendārā!

Reģistrējies šeit: https://forms.gle/gA1Mh8PEHtwtVe3h6

Vairāk par projektu lasi šeit: https://ej.uz/ce4re

Vebināru programma

1.vebinārs: Ievads aprites ekonomikā - kas, kā un kāpēc?

(trešdien 10.04. plkst. 16.00-17.00 FIN & LAT un SWE 15.00-16.00)

Programma:

16.00 Ievads par aprites ekonomiku restorānos - Ted Wendt, “Ekomatcentrum” pārstāvis, Zviedrija.

16.15 Kā dažādi restorāni strādā ar aprites ekonomiku Baltijas jūras reģionā - Sanna-Mari Renfors, profesore, galvenā pētniece, Satakuntas lietišķo zinātņu universitāte, Somija.

16.30 Labās prakses piemērs: “Valmiermuižas alus virtuve” , Liāna Kažmere, mārketinga projektu vadītāja un Marita Mastiņa, vadītāja, dārzniece, Latvija.

Reģistrējieties līdz pirmdienai, 8. aprīlim!

2.vebinārs: Aprites ēdienkartes plānošana - kā veicināt apritīgu ēdienu gatavošanu savā restorānā?

(pirmdien 15.04. plkst. 15.00-16.15 FIN & LAT un SWE 14.00-15.15)

Programma:

15.00 Aprites ekonomika ēdienkartes plānošanā - Olli Takanen, instruktors, Perho PRO, Somija.

15.30 FresCo restorāni veido labāku nākotni ar ilgtspējīgu domāšanu - Laura Avikainen, viceprezidente, FresCo Ravintolat, Somija.

15.45 Labās prakses piemēri ēdienkartes plānošanā - Artūrs Taškāns, restorāna COD šefpavārs, Latvija.

Reģistrējieties līdz trešdienai, 10. aprīlim!

3.vebinārs: Atkritumu rašanās novēršana un samazināšana

(pirmdiena, 22.04., plkst. 15.00-16.00 FIN & LAT un SWE 14.00-15.00)

Programma:

15.00 Atkritumu rašanās novēršana un samazināšana - Kā novērst atkritumus savā restorānā? - Lina Andersson Fasth, “Generation waste” apmācību vadītāja, Zviedrija.

15.30 Atkritumu apsaimniekošana restorānos Latvijā, SIA ZAAO pārstāvis, Latvija

Vebināra pirmā prezentācija būs kopīga visām valstīm. Tā notiks angļu valodā, un to vadīs eksperts no Zviedrijas. Pēc tam vebinārs turpināsies grupās, katrā dalībvalstī atsevišķi. Vietējais eksperts informēs vebināra dalībniekus par likumdošanas prasībām un praksi atkritumu apsaimniekošanā restorānu nozarē katrā dalībvalstī. Šī lekcijas daļa norisināsies vietējās valodās.

Reģistrējieties līdz trešdienai, 17. aprīlim!

4.vebinārs: Ilgtspējas mārketings un komunikācija. Kā reklamēt savu restorānu un komunicēt par tā darbībām aprites ekonomikas jomā?

(pirmdiena 29.04. plkst. 15.00-16.15 FIN & LAT un SWE 14.00-15.15)

Programma:

15.00 Kā komunicēt par restorāna darbībām aprites ekonomikas jomā? - Anu Nylund, pasniedzēja un uzņēmēja, “Mood of Finland” īpašniece un dibinātāja, Somija.

15.30 Ilgtspējas mārketings: restorāna “Pavāru Māja” piemērs - Justīne Kalēja, restorāna “Pavāru māja Līgatnē” bijusī direktore, Latvija.

Reģistrējieties līdz trešdienai, 24. aprīlim!