.png)
|
Arhīva kalendārs
Kurš ir teicis, ka pavasaris nav piemērots gadalaiks pastaigai? Mēs ticam, ka kustībā ir spēks, tādēļ uzvilksim ērtu apģērbu, uzliksim saulesbrilles un dosimies lūkot Lielezeru!
KAD: Svētdien, 21. aprīlī, no plkst. 12.00 līdz 16.00 Tiekamies: Lielezera pludmalē, Lielezera ielā 14, Limbažos.
Koordinātes: lat: 57.503567271992885; lon: 24.70216372533049 Dienu aizvadīsim draudzīgā un erudītā kompānijā. Dosimies izzinošā ekspedīcijā gar ezera krastu Lielezera apsaimniekotāja Jāņa Remess vadībā:
Ja arī Tu vēlies sajust pasaules pieredzi brīvā gaisotnē, pievienojies un dodamies kopā! Lūgums pieteikt savu dalību rakstot uz e-pastu: remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv vai pa tālruni 29374285 līdz 19. aprīlim! Pasākums turpina Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores Ingas Madžules 2023. gadā aizsākto tradīciju – vienuviet aicināt Vidzemē dzīvojošās remigrantu ģimenes, lai tās savstarpēji tuvāk iepazītos, veidotu jaunas pazīšanās un draudzīgi risinātu sarunas par svarīgiem jautājumiem, kas skar atgriešanos Latvijā. “Manas mājas Vidzemē” ik reizi notiek citā Vidzemes reģiona vietā, lai remigrantiem būtu iespēja satikties tuvāk savai dzīvesvietai un veidot ciešāku saikni starp tuvā apkārtnē dzīvojošajām ģimenēm, kuras atgriezušās Latvijā. Pērn tīklošanās pēcpusdienas notika Cēsīs, Valkas novada Kārķos un Ogres Zilajos kalnos. Katru reizi tikšanās pulcēja arvien vairāk interesentu. Remigrācijas koordinatore Vidzemē I. Madžule aicina uz pasākumu gan tos, kuri no ārzemēm pārcēlušies pirms neilga laika, gan tos, kuri atgriezušies uz dzīvi Latvijā jau agrāk. Šāds pasākums ir lieliska “platforma”, lai apmainītos ar pieredzi, iedrošinātu un atbalstītu tos, kuri pārcēlušies no ārvalstīm uz Vidzemi nesen. ____________________________________________ Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29374285 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
Pēc izglītojošas prezentācijas par suvenīriem, to nozīmes un trendiem, jaunieši sadalījās trīs grupās ar iespēju darboties tēmās pārgājieni dabā, pilsētas un ēdiens. Latvijas jaunieši iepazīstināja viesus ar Vidzemi, kopīgi radīja dažādas idejas un nonāca pie galvenajiem elementiem vizuālās identitātes veidošanai uz suvenīriem. Katrs no elementiem bija jāpārvērš skicē, taču ideju un skiču realizācijai jauniešiem tika rasta iespēja darboties trīs darbnīcās, lai izveidotu personalizētus T-kreklus sietspiedes tehnikā, apdrukātu krūzītes ar termodruku un veidotu krūžu paliktņus ar lāzergriezēju. Darbošanās notika projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros iekārtotajās koprades telpās DARE un Skola6. Valmieras koprades darbnīca DARE ikdienā piedāvā telpas un dažādas iekārtas jaunu produktu prototipēšanai, esošo ideju uzlabošanai vai vienkārši radoša hobija darīšanai. Darbnīcā ir vairāk nekā 20 iekārtas, tai skaitā dažādi elektriskie rokas instrumenti, lieli darba galdi un profesionāli tehniskie speciālisti. Lai apmeklētu darbnīcu, nav nepieciešamas priekšzināšanas par iekārtu izmantošanu, jo darbnīcas tehniskie speciālisti visu iemācīs, lai vēlāk apmeklētājs varētu darboties jau patstāvīgi. Savukārt koprades mājai "Skola6" izdevies integrēt projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros iegādāto fototehniku, iekārtojot foto studiju, kas sniedz pievienoto vērtību gan centra rezidentiem, gan vietējai kopienai. Pateicoties Anetes Rudmiezes vadītajai produktu foto meistarklasei, vietējie uzņēmēji un fotoentuziasti ieguva iespēju ne tikai apgūt fotografēšanas tehniku, bet arī praktiski to izmantot, veicinot kvalitatīva vizuālā satura radīšanu. Turklāt, sadarbībā ar Valmieras mākslas un dizaina tehnikuma skolniecēm prakses ietvaros izveidotais katalogs, kas pieejams http://www.skola6.lv, padara informāciju par pieejamo tehniku un tās izmantošanas iespējām ērti pieejamu. Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas darbības pamatvirziens ir izglītojoša un audzinoša darbība profesionālās izglītības programmu īstenošanai dizaina un mākslas nozarē, ar mērķi sagatavot izglītojamos darbam noteiktā profesijā, veicināt zināšanu un prasmju apguvi, attieksmju veidošanos, kas sekmē izglītojamā konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos. Izglītības iestādes darbības vadošā ideja ir – kvalitatīva mākslas un dizaina izglītība visa mūža garumā, bet mērķis – veidot izglītībai labvēlīgu vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina profesionālās vidējās izglītības standartos un programmās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmās un normatīvajos aktos noteikto dizaina un mākslas nozares profesionālās izglītības mērķu sasniegšanu. “Šī pieredze ir vērtīga, jo tā sniedz iespēju mainīties ar idejām, redzēt, kā lietas notiek citur un cik viegli ir darboties kopā. Kad jaunieši saskaras ar atšķirīgu vidi nekā ierasts, viņi gūst papildus zināšanas un uzņem vairāk praktiskās pieredzes. Šādu pieredzi nav iespējams realizēt sēžot skolas solā,” tā jauniešu pārstāve no Norvēģijas Eli Beate Myrset Vestli. Pieredzes apmaiņas vizīti rīko Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Elverum pašvaldību Norvēģijā projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros un tas tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” vadītāja, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos. “Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste. Kā rekomendēts Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) izstrādātajā Viedās specializācijas stratēģijā 2022.–2030. gadam, gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldītājiem ir iespējas attīstīt atjaunojamās enerģijas un pārtikas ražošanu, veselības atjaunošanas produktus un pakalpojumus, augstvērtīgu farmācijas un ķīmijas produktu ražošanu, kā arī ostu pakalpojumus. To palīdzēs nodrošināt reģionā pieejamie sālsūdens, saldūdens un citi resursi: ir pieejamas dūņas, niedres, aļģes, tiek audzētas un zvejotas zivis, ir ainaviskas vietas, kuras attīstīt rehabilitācijas un atpūtas vajadzībām. Vidzemei atrodoties tieši pa vidu starp kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, ir arī plašas iespējas kopējiem sadarbības un investīciju projektiem. Vidzeme ir elastīgs un kompakts tirgus, kas ļauj izmēģināt produkciju vai inovācijas – reģionam ir pieejams zināšanu un infrastruktūras resurss. Pētniecības saskare ar uzņēmējdarbību VPR regulāri veic aktivitātes uzņēmēju un pētnieku sadarbības stiprināšanai un inovāciju attīstīšanai reģionā, tai skaitā arī zilās bioekonomikas jomā. Nesen arī organizēts Inovāciju koprades laboratoriju pasākumu cikls, kurā pētnieki tikās ar uzņēmējiem un meklēja iespējas sadarboties tieši aļģes kā resursa izmantošanai augstas pievienotas vērtības produktu radīšanā. “Zilā bioekonomika ir visai jauns virziens, kurā notiek arvien vairāk pētījumu un zinātnes saskare ar uzņēmējdarbību,” saka Inese Skapste, kura ir arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) doktorante un pēta aļģu biomasas izmantošanas potenciālu un riskus Baltijas jūras reģionā. I. Skapste skaidro, ka zilā bioekonomika ir vismazāk izzinātā joma un tajā ir daudz ko pētīt – tās lielo potenciālu apgūstam pamazām. Tāpēc arvien tiek virzītas idejas un pilotprojekti, lai sekmētu jūras, saldūdens un piekrastē esošo resursu izmantošanu. Viņa piebilst, ka Latvijā ir piemēri, kā pētnieki, kuriem ir pietiekama kapacitāte, zināšanas un uzņēmēja spējas, komercializē idejas, radot augstas kvalitātes biotehnoloģijas. Piemēram, Vides aizsardzības un siltumu sistēmu institūts izstrādājis patentētu tehnoloģiju mikroaļģu audzēšanai, kas piemērota aukstākam klimatam, uzlabojot gaismas pieejamību, samazinot zemes izmantošanu ar modulāru konstrukciju un lietojot LED apgaismojumu. Pieminams arī Algae Tree – mikroaļģu bioreaktors gaisa kvalitātes uzlabošanai telpā vai Spirulina Nord – vienīgais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas audzē spirulīnu (tropisku mikroaļģi) arī ziemeļu klimatā un veido no tās unikālus produktus. Jautāta, kādiem zilās bioekonomikas resursiem vēl ir potenciāls attīstībai Vidzemē, I. Skapste atzīst, ka iespējams izmantot arī saldūdens niedres. Latvijā ir lielas niedru platības, kurās, rūpīgi plānojot apsaimniekošanu, niedres ilgstoši var izmantot biogāzes, bioenerģijas un celtniecības materiālu ražošanā. Tām ir arī daudzveidīgs pielietojums augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, piemēram, kompozītmateriālu izgatavošanā būvniecībai, skaņas un siltumizolācijas paneļu ražošanā. Ir arī potenciāls citiem saldūdens resursiem, piemēram, dūņām, kuru izmantošanu no ekonomiskā viedokļa vērtē vairākās jomās: ārstniecībā, atjaunojamās enerģijas ražošanā un lauksaimniecībā, arī kā mēslojumu. “Latvijā un Vidzemē ir plašas inovāciju iespējas – apvienojot tās ar pieejamo infrastruktūru un resursiem, prasmīgi uzņēmēji, izmantojot reģiona priekšrocības, var darboties, ņemot vērā pasaulē vitāli nepieciešamo un aktuālo principu: izmantot tos apritīgi,” secina I. Skapste. Šobrīd zilās bioekonomikas un tās ietverto bioresursu pētniecībā Latvijā vairāk koncentrējas LBTU, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un RTU Liepājas Akadēmijā (iepriekš Liepājas Universitāte), tajā pašā laikā reģionā esošajā Vidzemes Augstskolā ir potenciāls stiprināt pētniecību un sadarbību, kas vērsta tieši uz zilās bioekonomikas pakalpojumu attīstīšanu. Tradicionālā zivsaimniecība iet laikam līdzi Mūsdienās zivsaimniecība kā zilās bioekonomikas pārstāve ir viena no Vidzemes reģiona izaugsmes nodrošinātājām kurai piemīt potenciāls radīt arvien vairāk augstvērtīgu produktu. Kā norāda I. Skapste, akvakultūra ir augoša nozare, kas ietver arī ilgtspējīgas zivju audzēšanas praksi, un tai ir potenciāls inovācijām arī ilgtspējīgas pārtikas ražošanā, veicinot reģiona nodrošinātību ar pārtiku. Inovācijas konkurētspējas celšanai, piemēram, pasaules līmeņa jaunievedumus gan ražošanas tehnoloģijās, gan produktu receptūrā, ievieš viens no lielākajiem zivju produkcijas ražotājiem valstī AS Brīvais vilnis. Uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris skaidro, ka ieviesto bieži vien pārņem arī citi nozares uzņēmumi. Piemēram, uzņēmums sadarbībā ar Šveices partneriem pirmais ieviesa konservus ar caurspīdīgu vāku – tagad šādi vāki pasaulē parādoties arvien biežāk. Sadarbībā ar kādu autoritatīvu mediķi radīta laša asakas pastēte, kurā ir paaugstināts kalcija un fosfora daudzums. Raugoties uz potenciālajiem investoriem zivju produkcijas ražošanā, A. Babris pieļauj, ka Vidzemē vieta būtu nišas produktu ražotājiem, kas spētu piedāvāt produkciju par konkurētspējīgu cenu, tomēr jāņem vērā zivju resursa pieejamība. Vidzemē ir pieejams čakls un atbildīgs darbaspēks, var atrast arī industriālas ēkas, kuras pielāgot ražošanai. No loģistikas viedokļa piekrastē zivrūpniecība jūtas ērti, jo līdzās ir ViaBaltika autoceļš. “Un nedrīkst piemirst, ka zilā bioekonomika gan jūras piekrastē, gan iekšzemes ūdeņu tuvumā ir arī cieši saistīta ar tūrismu,” atgādina Inese Skapste. Vairāk par iespējām ieguldīt augošajā zilās bioekonomikas nozarē, kā arī citas investīciju iespējas pieejamas business.vidzeme.lv. Publicitāte tiek veikta Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Turpinām tīklošanās pēcpusdienas remigrantiem "Manas mājas Vidzemē" ar mērķi sniegt atbalstu remigrantiem, atgriežoties Vidzemē!
Aprīļa sākumā 13 jaunieši no Elverum pašvaldības Norvēģijā kopā ar Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņiem satikās Vidzemē, lai strādātu pie kopīga uzdevuma – reklamēt Vidzemi kā tūrisma galamērķi. Šāda veida aktivitātes sniedz iespēju ne tikai veidot vizuāli pievilcīgu tūrisma mārketingu, bet arī stimulē radošumu un sadarbību starp jauniešiem no dažādām valstīm.
Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?