.png)
|
Arhīva kalendārs
Tajā piedalījās vairāk nekā 80 dalībnieki, viņu vidū arī ārvalstu studenti no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas u.c., kas gandrīz 20 mentoru vadībā, izveidojot 14 komandas, risināja iepriekš nosauktus izaicinājumus: digitalizācija koka un apritīgu ēku būvniecība, atkārtoti izmantojamas un transformējamas skatuves (tēmas pieteicējs: Valmiermuižas etnomūzikas festivāls), transformējami koka interjeri un atvērtais jeb brīvas tēmas izaicinājums. Divu diennakšu garumā komandas strādāja ViA telpās, konsultējoties ar mentoriem, izmantojot hakatona atbalstītāju materiālus, instrumentus, radīto un pieejamo infrastruktūru. Radītos risinājumus vērtēja žūrija: Gunita Ķiesnere (Vidzemes Augstskolas studiju virziena "Arhitektūra un būvniecība" direktore un Jaunās būvniecības skolas veidotāja), Māra Liepa-Zemeša (Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta direktore) un Sabīne Vandāna (Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja). “3Cycle” par risinājumu tēmā “Digitalizācija koka un apritīgu ēku būvniecībā” “Wood rocks” par risinājumu tēmā “Atkārtoti izmantojamas un transformējamas skatuves” “Furni” par risinājumu izaicinājumā “Transformējami koka interjeri” “Two Man Studio” par risinājumu atvērtajā izaicinājumā Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna: “Dalība hakatonā bija jauna un iedvesmojoša pieredze Valmiermuižas etnomūzikas festivāla komandai: gan mentoru, gan žūrijas lomā. Visu sešu komandu, kas izvēlējās šo uzdevumu, pieeja izaicinājuma pieveikšanai bija daudzveidīga, radoša un ilgtspējīga, kas rosina domāt ārpus ierastajiem rāmjiem. Mums lielākais izaicinājums bija uzvarētāja noteikšana, jo risinājumi bija kvalitatīvi, interesanti un pārdomāti. Prieks par turpmāko sadarbību ar komandu "Wood rocks", lai virzītu viņu ieceri uz īstenošanu, un paldies pārējām komandām par lielisko darbu!” Māris Būmanis, AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis: “Koksne un tās pielietošana ir iekodēta mūsu uzņēmuma un tā kolektīva DNS. Atbalstot jauniešu iesaisti inovatīvos ideju izstrādes konkursos, tādos, kā šis hakatons, veicinām izpratni par koksnes plašajām iespējām būvniecībā un interjerā. Redzot Vidzemes augstskolas studentos augstu nākotnes potenciālu, vēlamies pārnest “Latvijas Finierim” un meža nozarei būtiskās vērtības. Tās iet vienā solī ar Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir samazināt fosilo resursu izmantošanu, aizstājot tos ar bioloģiskās izcelsmes materiāliem.” Asociācijas “Latvijas Koks” valdes locekle Sigita Alksne: “Šādi hakatoni ir lieliska iespēja un vieta jauniešiem, pilnveidot savas praktiskās zināšanas un spējas. Manuprāt, šāda formāta hakatoniem jābūt vismaz kā regulārai daļai no mācīšanās procesa skolu un augstskolu specializētajos mācību/studiju kursos, integrējot nozares uzņēmumu atbalstu materiālu un/vai cilvēkresursu veidā. Šajā hakatonā redzama atšķirība piedāvātajos risinājumos, jo komandas, kas jau pie idejas darbojušās kādu laiku, daudz labāk pārzina tēmu nekā tās, kas pie idejas sākušas darboties hakatona laikā. Šādā situācijā grūti salīdzināt šīs komandas savā starpā, bet kopumā visu komandu dalībnieki ir atvērti, motivēti darboties. Noteikti var piezīmēt raksturīgu lietu, jo konkrētāka problēma, aiz kuras stāv konkrēts pasūtītājs, jo vairāk komandas izvēlas piedāvāt savus risinājumus tieši šai problēmai.” Koksnes tehnoloģiju hakatonu organizēja Vidzemes Augstskola un Vidzemes plānošanas reģions projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus, kā arī ar Erasmus+ jaukta tipa intensīvās programmas (no angļu val.: Blended Intensive Program) atbalstu. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
Konkursā kopējais pieejamais finansējums būs 167 400,00 eiro. Vienam projektam pieprasītais finansējums nedrīkst pārsniegt 5% no "Vidzemes kultūras programmas 2024" projektu konkursā pieejamā finansējuma. Projektu pieteikumus pieņems līdz šā gada 27. marta plkst. 17.00. Uz finansiālu atbalstu konkursa ietvaros varēs pretendēt projekti, kuru īstenošana panāks:
Kultūras projektu īstenošana paredzēta Vidzemes vēsturiskās zemes teritorijā (izņemot Rīgas valstspilsētu). Kultūras programmas projektu konkursā atbalstu varēs saņemt kultūras projekti, kuri būs sagatavoti atbilstoši programmas Nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2024. gada 1. maija līdz 2024. gada 15. decembrim. Projekta pieteikumus, saskaņā ar VPR noteikto konkursa beigu termiņu (2024. gada 27. marts plkst. 17.00), var iesniegt tikai elektroniskajā projektu pieteikumu formā vietnē balso.vidzeme.lv. Projekta iesniedzējs piekļūst iespējai iesniegt projekta pieteikumu, apstiprinot savu identitāti ar www.latvija.lv autentifikācijas līdzekļiem. Konkursa Nolikums ar pielikumiem: “Vidzemes kultūras programmas 2024” projektu konkursa Nolikums 1. Pielikums “Paraksttiesīgas personas apliecinājums” * Ja neizdodas iepazīties ar iepriekš minēto konkursa dokumentāciju, skatīt to >> ŠEIT << Prezentācija par projektu pieteikumu sagatavošanu pieejama >> ŠEIT <<
Aicinām projektu iesniedzējus rūpīgi iepazīties ar “Vidzemes kultūras programmas 2024” Nolikumu un pieteikumam nepieciešamajiem dokumentiem, jo projekti, kuri neatbildīs kādam no administratīvajiem kritērijiem, netiks izvērtēti un nevarēs pretendēt uz atbalstu. Gala lēmumu par finansējuma piešķiršanu “Vidzemes kultūras programmas 2024” ietvaros pieņems Valsts kultūrkapitāla fonds saskaņā ar ekspertu komisijas sagatavoto lēmumu. Paziņojums par lēmumu tiks publicēts Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv, VKKF mājas lapā vkkf.lv un vietnē balso.vidzeme.lv. 12. martā plkst. 10.00 tiešsaistes platformā ZOOM notiks seminārs “Vidzemes kultūras programmas 2024” projektu pieteicējiem. Semināra laikā varēs iegūt informāciju un saņemt konsultācijas par projektu pieteikumu sagatavošanu un pieteikumu vietnes balso.vidzeme.lv darbību. Reģistrēšanās semināram līdz 11.marta plkst. 17.00 ŠEIT. _____ Jautājumiem par projektu pieteikumu sagatavošanu un vietnes balso.vidzeme.lv darbību: Ieva Zemīte, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29224494, ieva.zemite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
Ar plašāku informāciju par balvas saņēmējiem iepazīstieties ŠEIT. Konferenci atklāja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Iveta Putniņa un AS Latvijas Finieris Attīstības un pētniecības sektora vadītājs, valdes loceklis Māris Būmanis. Dažādība pati par sevi nav nekas unikāls, tā ir cilvēku unikālo un atšķirīgo īpašību kopums, iesāka viena no atzītākajām sociālantropoloģijas ekspertēm Latvijā un pirmā starptautiski sertificētā dažādības vadītāja Baltijā Ph.D. Agnese Cimdiņa. Savā stāstā Cimdiņa apskatīja virzienus, kā vadīt dažādību, lai tā stimulētu inovāciju rašanos uzņēmējdarbībā. Cimdiņa norādīja, – jo ilgāk komanda ir nemainīga, jo lielāka iespēja, ka viens otram pat pārāk pielāgojas un atšķirīgais tiek “atstumts”. Cimdiņa uzsvēra arī nepieciešamību analizēt sevi un būt gataviem mainīt attieksmi, atgādinot, ka dažādības vadība nav iespējama, ja paši neesam gatavi kritiski paskatīties uz to, kā un kāpēc esam rīkojušies iepriekš. Darbu ar dažādību bieži apgrūtina robežlīnijas, kas veidojas balstoties uz to, kā mēs redzam sevi un citus, teica Cimdiņa, uzsverot, ka dažādība pati par sevi nav garantija ne inovācijām, ne izaugsmei vai labbūtībai. EUROPE DIRECT Vidzeme aicināja uz skatuves RTU Inovāciju prorektori Lieni Briedi, lai apskatītu, kā dažādos attīstības līmeņos esošas valstis var tiekties uz vienotiem Eiropas Savienības (ES) izvirzītiem mērķiem tieši inovācijas kontekstā. Eksperte sniedza padziļinātu ieskatu par to, kādā līmenī šobrīd ir inovētspēja Latvijā, kādi ir ES izvirzītie mērķi šajā jomā, kas ir nepieciešams un kādi soļi Latvijā jāsper, lai izvirzītos mērķus sasniegtu. Konferences paneļdiskusijā par dažādības potenciālu uzņēmumu inovētspējas paaugstināšanai piedalījās Schwenk valdes locekle cilvēkkapitāla jautājumos Linda Šedlere, Latvijas Finiera Attīstības un pētniecības sektora vadītājs, valdes loceklis Māris Būmanis, Ette Tete valdes locekle, līdzīpašniece Linda Riekstiņa-Šnore, Ķelmēnu maizes ceptuves vadītāja Rūta Mūrniece, un Madara Mestere, Radošās lauksaimniecības LAUX līdzdibinātāja.
Foto: Klāvs Vasiļevskis Mūsu dažādība ir mūsu cilvēkos un viņu profesijās. Katrs no mūsu darbiniekiem ir tik unikāls, ka mums jāspēj asimilēt viņu prasmes uzņēmuma līmenī. Mēs uzklausām, labākās idejas, izceļam tās un realizējam, lai cilvēks zina, ka viņa viedoklis ir svarīgs. Inovācija rodas mierā un drošībā. Mazie soļi iedrošina uz lieliem lēcieniem, tā Linda Šedlere. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka pretestība ikdienas darbā ir normāla reakcija, bet, ja ir vēlme ieviest izmaiņas ilgtermiņā, tad ir vērts radīt drošu vidi, lai darbinieki atļautos paust savu neapmierinātību. Vai radošums mīt ikvienā cilvēkā un vai ikvienam no mums ir iespēja to attīstīt? Kāpēc radošums un spēja inovēt ir vienas no būtiskākajām prasmēm mūsdienu pasaulē? – uz šiem un citiem jautājumiem radām atbildes, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktores asoc.prof. Ievas Zemītes prezentācijā. Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS izpilddirektore, Sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, Jāņparka (Valmiera) iedzīvotāju iniciatīvas grupas koordinatore Anna Broka un Astrīde Rozīte, Straupes Zirgu pasta tirdziņa idejas aizsācēja un organizatore dalījās pieredzē par sabiedrības līdzdalības iespējām inovāciju virzībā. Paneļdiskusijas dalībnieki norādīja, ka reizēm aizmirstam uzslavēt iniciatīvas radītājus, parādīt paveikto plašākai sabiedrībai, radot cilvēkiem piederības sajūtu, kas viss kopā veicina inovētspēju. Konferences ietvaros norisinājās arī paralēlā paneļdiskusija Daudzveidība digitalizācijā – kā atrast piemēroto risinājumu?. Tās mērķis bija veicināt izpratni par digitalizācijas nozīmību un iepazīstināt uzņēmējus ar daudzveidīgajiem risinājumiem, kā uzlabot sava uzņēmuma darbību. Tika sniegti arī praktiski ieteikumi, kā atrast piemērotāko risinājumu un neapjukt plašajā piedāvājumā. Konferenci noslēdza Lilita Sparāne, bakalaura studiju programmas “Biznesa procesu vadība” direktore Banku Augstskolā. Spēt ieklausīties un sadzirdēt ir visvērtīgākā prasme. Ļaujiet līdzcilvēkiem justies vērtīgiem! Aicinām jau laicīgi savos kalendāros atzīmēt nākamo Vidzemes inovāciju nedēļu, kas norisināsies no 2025. gada 24. līdz 28. februārim! Vairāk informācijas: Sabīne Mieze, uzņēmējdarbības eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv Konferenci DAŽĀDĪBĀ RODAS INOVĀCIJA organizē Vidzemes plānošanas reģions projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” aktivitāšu ietvaros. Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Projektu “EUROPE DIRECT Vidzeme” finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt Vidzemes iedzīvotājiem savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni.
Grupu darba rezultāti tiks izmantoti, lai izstrādātu "kopīgu redzējumu un rekomendācijas par ilgtspējīgu dzīvi Baltijas jūras reģionā", kas tiks publicēti š.g. pavasarī.
Tikšanās laikā notika arī intensīva pieredzes apmaiņa. Dalībnieki strādāja pie vietējo pārejas arēnas darbnīcu procesu plānošanas, kas tiks īstenoti 12 pilsētās un pašvaldībās šī gada laikā. Valstu pārstāvji rūpīgi izvēlējuši ilgtspējas tēmu, piemēram, aprites pārtiku, koplietošanas un aprites ekonomikas risinājumiem, lauksaimniecību un bioloģisko pārtiku utt.
Tika uzklausīta arī vērtīga prezentācija par iztēles spēku, ko sniedza Zeynep Falay von Flittner no Somijas uzņēmuma Falay Transition Design. Viņas galvenie vēstījumi bija šādi:
>> Prezentācija skatāma šeit.
Tikšanās ietvaros tika apmeklēts arī viens no astoņiem Gdiņas pilsētas kopienas centriem. Przystan Widna ir vieta, kur ikviens iedzīvotājs var satikt kaimiņus, organizēt pasākumus un apmācības. Tur ir arī aktivitātes ģimenēm un bērniem, bibliotēka un virtuve, ko var izmantot cilvēku grupas.
Projekts “Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju” (We Make Transition) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021. - 2027. gadam ietvaros. Projekta mērķis ir stiprināt sabiedrības noturību un eko-sociālo ilgtspēju, pielāgojot pārejas pārvaldības metodoloģiju, kuras pamatā ir sociālās un vides vajadzības. Vairāk par projektu šeit.
Foto: Anna Dudziak
Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv
4. martā Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni piedalījās nodarbībā par mākslīgo intelektu. Lektores Ievas Gailītes vadībā tika apspriesti sekojoši jautājumi: kas ir mākslīgais intelekts, kā to izmantot, kādas ir tā priekšrocības un kā to pielietot kontrolēti.
Divu stundu laikā skolēni iepazinās ar dažādām iespējām, ko piedāvā mākslīgā intelekta rīki, un veica dažādus tieši viņiem sarūpētus uzdevumus, kuri palīdzēja labāk izprast un pielietot nodarbības laikā gūtās zināšanas. Lektore Ieva Gailīte norādīja uz mākslīgā intelekta aktualitāti un to, cik svarīgi ir jaunajai paaudzei iegūt zināšanas šajā jomā, lai pieejamos resursus varētu izmantot atbildīgi.v Nodarbības laikā tika uzsvērts arī akadēmiskais godīgums un ētiskie apsvērumi, kas skolēniem, lietojot mākslīgo intelektu, ir ļoti būtiski. Nodarbību Cēsu Valsts ģimnāzijā rīkoja EUROPE DIRECT Vidzeme sadarbībā ar Cēsu Eiropas Savienības Informācijas punktu.
Europe Direct ir Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai sniegtu bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicinātu ikvienu iesaistīties ES notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība ES. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Vairāk par EUROPE DIRECT Vidzeme: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme
Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Ķevere laima.kevere PIE vidzeme PUNKTS lv
Dalībniekiem bija iespēja uzzināt vairāk par Eiropas Savienību un jauniešu lomu tajā, kā arī pārliecināties par to, cik nozīmīga ir jauno vēlētāju dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks šī gada 8.jūnijā. Sarunu laikā noskaidrots, ka vairumam dalībnieku šī būs pirmā reize, piedaloties vēlēšanās, ko tie uztver kā lielu atbildību. Jaunieši iepazinās arī ar iespējām, ko studentiem sniedz Eiropas universitāšu alianse E³UDRES², kas izveidota ar mērķi veidot ciešu sadarbību zinātnes, pētniecības, studiju un inovāciju jomās. Dalībnieki bija īpaši ieinteresēti par iesaistes iespējām dažādos starptautiskos inovatīvos projektos, kā arī iespējām īstenot piedāvātās apmaiņas studijas kādā no partnervalstīm.
Europe Direct ir Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai sniegtu bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicinātu ikvienu iesaistīties ES notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība ES. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Vairāk par EUROPE DIRECT Vidzeme: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme
Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Ķevere laima.kevere PIE vidzeme PUNKTS lv
Šīs sarunas mērķis bija apmainīties ar viedokļiem par to, kā iespējams veicināt sabiedrības iesaisti bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā, tostarp dabas taku apsaimniekošanā. Sarunā piedalījās pārstāvji no Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Dabas fonda, AS “Latvijas valsts meži”, Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūras, Gulbenes, Ogres un Valkas novada pašvaldībām, kā arī citi iesaistītie. Par dažādu iesaistīto pušu lomu un sadarbību dabas daudzveidības un tūrisma attīstībā diskusijas dalībniekus informēja CIBioGo projekta eksperte, kā arī Vidzemes Augstskolas pētniece un lektore Ilze Grīnfelde. Eksperte skaidroja, ka pastāv dažādas barjeras, kas aizkavē sabiedrības iesaistīšanos. Lielākoties sabiedrības iesaiste mēdz būt kampaņveidīga, un liels izaicinājums ir tieši ilgtermiņa attiecību veidošana un iesaiste. Atsevišķos gadījumos tieši aktīvi sabiedrības pārstāvji un kopienas vēršas pie organizācijām vai pašvaldībām ar savām iniciatīvām un iespējām, kā tās īstenot. Par pieredzi, iesaistot iedzīvotājus garās distances pārgājienu maršruta "Mežtaka" veidošanā un uzturēšanā, stāstīja Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Neilande. Šī projekta laikā cilvēki tika aicināta piedalīties takas marķēšanā. Kā uzsvēra A. Neilande, sabiedrības līdzdalība ne tikai bija būtiska takas izveidē, bet arī kalpoja kā izglītojošs process visām iesaistītajām pusēm, veicinot takas atpazīstamību un veidojot līdzdalības un līdzatbildības sajūtu iesaistītajiem.
No dalībnieku diskusijas izriet, ka visbiežāk sabiedrības iesaiste ir veidota kampaņu vai akciju veidā. Pašvaldībās – organizējot talkas, vai atbildot uz iedzīvotāju ierosinājumiem, ja tādi saņemti. Tāpat secināts – lai iesaistītu sabiedrību, nozīmīgi ir veikt izglītošanas procesu. Sarunas dalībnieki norādīja, ka līdz šim tam nav pievērsta pietiekoši liela uzmanība. Atsevišķos gadījumos iedzīvotāji veic pārkāpumus vai rada dabai kaitējumu savas nezināšanas dēļ. Dalībnieki norādīja arī to, ka būtiska ir sabiedrības iesaistes veicināšana un izglītošana ilgtermiņā, ne tikai atsevišķu kampaņu veidā.
Sarunas dalībnieku pieredze liecina – lai sabiedrības iesaisti veicinātu, tā jāveido iedzīvotājiem saprotamā, pieejamā un vienkāršā veidā, mērķtiecīgi radot piederības sajūtu vietai vai norisēm. Turklāt dažādām sabiedrības grupām nepieciešams pielāgot dažādas iesaistīšanās iespējas, kā arī saziņā jāizvēlas atbilstoši komunikācijas kanāli un paņēmieni. Tāpat iesaistītās puses minēja, ka ne mazāk svarīgi izprast, kā dažādos gadījumos organizēt sabiedrības līdzdalības koordinēšanu un vadīšanu. Martā VPR kopā ar pārstāvjiem no vides pārvaldības organizācijām, kas piedalījās diskusijā, projekta CIBioGo ietvaros dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Beļģiju. Šis brauciens sniegs iespēju iepazīties ar veiksmīgiem līdzdalīgas pārvaldības instrumentiem un uzzināt vairāk par dabas datu vākšanu un to nozīmi bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā, kā arī sabiedrības iesaisti datu vākšanā un tālākām iespējām šādā veidā iegūto datu apkopošanā un izmantošanā. Plašāka informācija: Projekta CIBioGo vadītāja Ieva Upeniece, ieva.upeniece PIE vidzeme PUNKTS lv . Projekts “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2023.-2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir paplašināt zināšanas par līdzdalīgas pārvaldības metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību. Vairāk par projektu: https://ej.uz/bd2d. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus. Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Ķevere, laima.kevere PIE vidzeme PUNKTS lv
Darbsemināra pasākuma programma pieejama ŠEIT. Enerģētiskā nabadzība un taisnīga enerģijas pāreja ir divi savstarpēji saistīti jēdzieni, kuriem ir kopīgs mērķis uzlabot pieejamību un ilgtspēju enerģijas jomā, vienlaikus cīnoties pret sociālo nevienlīdzību un vides problēmām. Enerģētiskā nabadzība izpaužas kā nepietiekama siltuma vai elektrības pieejamība mājsaimniecībās, īpaši tādās, kas dzīvo ienākumu trūkuma apstākļos vai kuras atrodas attālās vietās. Šādos gadījumos cilvēki bieži saskaras ar grūtībām uzturēt siltumu ziemas mēnešos vai nodrošināt elektrību ikdienas vajadzībām, ietekmējot gan dzīves kvalitāti, gan veselību. Savukārt taisnīga enerģijas pāreja ietver pāreju uz tīrākiem un ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgu piekļuvi enerģijas resursiem visiem sabiedrības locekļiem. Darbsemināra dalībniekiem būs iespējams uzzināt vairāk par enerģētiskās nabadzības likumisko ietvaru Latvijā, indikatoriem, kā arī kopā ar enerģētikas eksperti Selīnu Vancāni un VPR eksperti Lauru Dzelzkalēju darboties praktiskā darba grupā, indentificējot iespējamos risinājumus un atbalsta mehānismus iedzīvotājiem. Semināra otrajā daļā plānota Gulbenes novada pašvaldības speciālista Krišjāņa Upāna prezentācija par platformu “Energy Equilibrium” (latviski “Enerģijas līdzsvara platforma”), kas izveidota ar mērķi atbalstīt pašvaldības un enerģijas piegādātājus lēmumu pieņemšanā, paātrinot vietējo atjaunīgo energoresursu izmantošanu un attīstot piemērotas enerģijas akumulācijas infrastruktūras. Kopā ar Alūksnes novada pašvaldību darbsemināra dalībnieki dosies apskatīt 2023. gadā atklāto Alūksnes Biznesa staciju. Par CEESEU-DIGIT projektu
Šis projekts ir saņēmis Eiropas Savienības finansējumu saskaņā ar granta līgumu Nr. 892270. Visu atbildību par darbsemināru saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu. Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
Aivara Starikova prezentācijā tika apskatīti vairāki aktuāli projekti, tostarp BSR Hydrogen Air Transport projekts par zaļā ūdeņraža pielietojumiem Rīgas lidostā, kā arī sadarbībām ar tādiem uzņēmumiem kā SIA Getliņi Eko, Enerģētikas un transporta kompetences centrs un AS Latvenergo.
Latvijas Ūdeņraža Asociācija aicina politikas veidotājus izstrādāt tehnoloģiski neitrālus transporta dekarbonizācijas atbalsta instrumentus un īstenot mērogojamus, uz vienotiem standartiem balstītus pilotprojektus dažādos ūdeņraža vērtību ķēdes posmos. Kaspars Liepiņš sniedza pārskatu par sabiedrības noskaņojumu attiecībā uz lielmēroga vēja parku attīstību. Pētījuma centra “SKDS” 2024. gada aptaujas dati liecina, ka par piemērotāku vēja enerģijas attīstības teritoriju tiek uzskatīta jūra, un vēja parku projektus, kuriem nākotnē varētu būt tieša sasaiste ar ūdeņraža ražošanu, kopumā atbalsta ap 77% iedzīvotāju. Taču pagaidām pavisam nedaudz Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi investēt ūdeņraža tehnoloģijās, ja noteicošais izvēles faktors būtu izmaksas.
Latvijas Ūdeņraža Alianse ir sadarbības platforma dažādu organizāciju un uzņēmumu iniciatīvas ūdeņraža ekosistēmas veidošanā. Viens no vērienīgākajiem projektiem ir Baltijas ūdeņraža ieleja “BalticSeaH2”, kurā iesaistīts arī Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Rīgas Brīvosta. PREZENTĀCIJAS (angļu valodā): Transporta sektors Latvijā veido vairāk ka 30% SEG emisiju (2021. gada dati) un autotransportā dominē dīzeļdegviela – kravas auto segmentā pat 96% (CSDD dati). Tādēļ Latvijas ekonomikas dekarbonizācijai šīs desmitgades lielākais izaicinājums ir tieši transporta joma. Lai gan atjaunotajā Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektā pasākumu zaļā ūdeņraža ekosistēmas veidošanai ir maz, droši zināms, ka Latvijā šajā desmitgadē Ten-T tīklā tiks uzstādītas vismaz divas kravas auto ūdeņraža uzpildes stacijas. Tiks apsvērta arī ūdeņraža vilcienu iegāde. Kopumā 2030. gadā nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas veidos vismaz 1% no enerģijas galapatēriņa transporta jomā. Vidzemes plānošanas reģions īsteno divus ES finansētus projektus par ūdeņraža izmantošanu transporta nozares dekarbonizācijai: H2Value un HyTruck. Aktualitāte saistīta ar politikas iniciatīvu kopuma Zaļais kurss uzstādītajiem mērķiem līdz 2050. gadam panākt Eiropā klimatneitralitāti un ES ūdeņraža stratēģijā noteikto mērķi – līdz 2030. gadam saražot 10 miljonus tonnu atjaunojamā ūdeņraža, kas sniegtu būtisku ieguldījumu rūpniecisko procesu un ekonomikas sektoru dekarbonizācijai. Ūdeņraža ekosistēma Eiropā attīstās pakāpeniski, attīstības tempi valstu un reģionu starpā ir atšķirīgi. Arī Vidzemes plānošanas reģionā tiek meklēti veidi, kā mazināt reģiona ekonomikas ievainojamību, sargājot dabas daudzveidību; tehnoloģiju un eksporta ietilpīga, ilgtspējīga atjaunīgo resursu enerģijas ražošana ir viena no reģiona viedās specializācijas prioritārajām jomām. Plašāka informācija tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv, sadaļā Projekti. Informāciju sagatavoja: Projekta eksperte Krista Pētersone (krista.petersone PIE vidzeme PUNKTS lv), komunikācijas speciāliste Anita Āboliņa (anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv).
Pieredzes vizīti tās dalībnieki sāka ar otras lielākās Zviedrijas pilsētas Gēteborgas, kura ir bagāta ar muzejiem un apskates vietām, apmeklējumu. Muzejos un citās tūristu piesaistes vietās abu valstu speciālisti iepazina daudzveidīgas ekspozīcijas, īpašu vērību pievēršot to pieejamības risinājumiem. Zinātnes centrs “Universeum” pārsteidza apmeklētājus ar bagātīgo ekspozīciju vairāku stāvu augstumā. Dabas iepazīšanai ekspozīcijas dizains izveidots ar kāpnēm un līkloču ejām, tomēr visur bija iespējams nokļūt ar liftu, pacēlāju vai pa slīpu nobrauktuvi. Pie interaktīvajiem stendiem bija norādes, no kuras vietas ērtāk darboties cilvēkiem ratiņkrēslos. Liela daļa apskates objektu bija taustāmi, piemēram, ledus gabals, koku stumbri, dzīvnieku figūras, čūskas āda un citi. Šajā centrā iespējams iepazīt zemūdens, virszemes, kosmosa procesus un tehnoloģiju sasniegumus. Interesi raisošs visiem, bet īpaši vērtīgs - skolēniem dažādu norišu izpratnei uzskatāmā veidā. Pieredzes vizītes turpinājumā tika apmeklēts modei, dizainam un lietišķajai mākslai veltītais “Röhsska Museum”, kurš atrodas vēsturiskā un aizsargājamā ēkā. Muzeja speciāliste iepazīstināja ar vides pieejamības risinājumiem šajā vēsturiskajā celtnē. Šeit blakus galvenajām ieejas kāpnēm ierīkots lifts cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Atverot muzeju apmeklētājiem, abas ieejas tiek atvērtas vienlaicīgi. Muzejā no jauna ierīkotas labierīcības, kuras pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tās atrodas turpat, kur pārējās, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi visiem muzeja apmeklētājiem. Latvijas un Igaunijas speciālisti viesojās arī Pasaules kultūras muzejā (“Världskulturmuseet”). Tas ir moderns un ērts apskatei ikvienam, izmantoti dažādi gaismas efekti. Muzejā iespējams ne tikai apskatīt ekspozīcijas, iepazīstot dažādu pasaules valstu paražas, bet arī spēlēt dažādas spēles - gan vēsturiskas, gan mūsdienu. Dienas turpinājumā tika apmeklēts Gēteborgas tūrisma informācijas centrs, kur bija izvietots informatīvs tablo ar norādēm par pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Tur ierīkota brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vieta jeb brīvkrāns.
Tālāk vizītes dalībnieku ceļš veda uz Jenčēpingu. Šī pilsēta 2021. gadā ieguva Eiropas Komisijas izveidoto “Access City” balvu, ar kuru apbalvo ES pilsētas, kuras par prioritāti ir izvirzījušas vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Saņemot titulu, tika iegūta arī naudas balva - 150 000 eiro. Pilsētas pašvaldībā ir speciāli izstrādāta attīstības stratēģija vides pieejamībai. Iepirkumu sarakstu reizi ceturksnī izskata pašvaldības pieejamības speciālists, kurš raugās, lai tiktu ievēroti vides pieejamības risinājumi. Pilsēta katru gadu piešķir savu vietējo vides pieejamības balvu. Jenčēpingā ielas un krustojumi pielāgoti cilvēkiem ar kustību un redzes traucējumiem. Tur ir iela, kura pārbūvēta – pacelta, lai nebūtu sliekšņi starp ielu un iekļuvi ēkās vēsturiskajā centrā.
Latviešu un igauņu speciālisti apskatīja arī moderno kultūras centru “Spira” (“Kulturhuset Spira”). Tur visi uzraksti ir arī braila rakstā, visās telpās ērti iekļūt. Cilvēkiem ratiņkrēslos pieejamas labākās skatītāju vietas teātra salonā un koncertzālē. Katrā stāvā ir taktils stāva plāns un iespēja noklausīties audioformātā, kur kas atrodas. Kultūras centrā ir ērtas un plašas darbnīcas, telpas darbiniekiem un māksliniekiem, lielas ietilpības lifts ērtai dekorāciju un cilvēku transportēšanai. Projekta “Access Routes” partneri apmeklēja arī Jenčēpingas muzeju un bibliotēku. Muzeja darbinieces pastāstīja, kā tiek veidotas izstādes.
Vizītes dalībnieki viesojās arī Jenčēpingas invalīdu organizācijā. Tās darbības princips – “Neatkarīgu dzīvi ikvienam”. Organizācijā ir vairākas darba grupas – pieejamībai (arī digitālajai), darbam ar bērniem un jauniešiem, transporta (vadītāju apmācība, speciālā transporta nodrošināšanai). Tā palīdz darba meklējumos cilvēkiem, kuri ilgstoši nav strādājuši. Organizācijas pārstāvji kopā ar latviešu un igauņu speciālistiem devās pilsētas ielās. Viesiem parādīja un pastāstīja par vides pieejamības risinājumiem Jenčēpingā. Pilsētā visās apskates un tikšanās vietās bija klāt cilvēki ar invaliditāti, sniedzot praktisku piemēru vides pieejamībai un iekļaujošai, vienlīdzīgai sabiedrībai. “Pieredzes vizīte bija izglītojoša, vērtīga, ar daudziem praktiskiem, ne vienmēr dārgiem un ar būvniecību saistītiem vides pieejamības risinājumiem. Kopā ar projekta partneriem pārrunājām redzēto, un atsevišķi risinājumi tiks izmantoti, īstenojot projektā plānotās aktivitātes,” secina Ilze Liepa, projekta “Access Routes” vadītāja VPR. _____ Jautājumiem: Ilze Liepa, projekta "Access Routes" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv. Šī aktivitāte tiek veikta kā daļa no projekta "Pieejamu tūrisma maršrutu attīstība” ("Access Routes" (EE-LV00043)). Projekts tiek īstenots ar ES Interreg Igaunija-Latvija programmas 2021-2027 finansiālu atbalstu. Šī preses ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. .
Koprades darbnīca Valmierā Projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros, Valmieras koprades darbnīcā DARE, ir iegādāta izšūšanas mašīna Brother PR680W, kas spēj izšūt ar sešu dažādu krāsu diegiem. Par izšūšanas mašīnas izmantošanas nosacījumiem aicinām sazināties ar DARE. Valmieras koprades darbnīca DARE ikdienā piedāvā telpas un dažādas iekārtas jaunu produktu prototipēšanai, esošo ideju uzlabošanai vai vienkārši radoša hobija darīšanai. Darbnīcā ir vairāk nekā 20 iekārtas, tai skaitā dažādi elektriskie rokas instrumenti, lieli darba galdi un profesionāli tehniskie speciālisti. Lai apmeklētu darbnīcu, nav nepieciešamas priekšzināšanas par iekārtu izmantošanu, jo darbnīcas tehniskie speciālisti visu iemācīs, lai vēlāk apmeklētājs varētu darboties jau patstāvīgi. Šī gada laikā, darbnīcā DARE, ar vien vairāk tiks aktualizēta aprites ekonomikas tēma, piedāvājot 7 bezmaksas apmācību nodarbības par ilgtspējas tematiem (materiālu otrreizēja izmantošana, ekodizains, aprites ekonomikas pamatzināšanas, u.c.). Apmācību laikā dalībnieki varēs gūt gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas. Darbnīcas mājaslapā http://www.darevalmiera.lv ir iespējams rezervēt laiku pie iekārtām un nākt tās izmantot savām vajadzībām, samaksājot par laiku un materiāliem. Darbnīcas aktualitātēm iespējams sekot līdzi arī sociālo mediju platformās Instagram (@dare_valmiera) un Facebook (@VKD.DARE). Koprades darbnīca Madonā Šī gada februārī Madonas biznesa un attīstības centrā savu darbu pilnvērtīgi uzsāka Digitālā mārketinga un sociālo tīklu dizaina darbnīca. Darbnīca izveidota Madonas novada pašvaldības sadarbībā ar projektu “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”. Tā ir vieta komersantu digitālā mārketinga aktivitāšu īstenošanai, produktu fotogrāfiju un video prezentāciju, podkāstu veidošanai, u.c. radošo projektu un ieceru realizēšanai. Izmantojot darbnīcā pieejamo studijas aprīkojumu foto un video satura veidošanai ikviens komersants, kura vājā vieta līdz šim ir bijusi sava produkta pārdošana, iegūs iemaņas un rezultātu, kas pievērsīs potenciālā klienta vai sadarbības partnera uzmanību digitālās komunikācijas kanālos. Arī turpmāk darbnīca būs vieta, kur koncentrēsies uzņēmēju radošā enerģija un tiks veidots saistošs digitālā mārketinga saturs. Plašāk par darbnīcu: https://businessmadona.lv/digitala-marketinga-un-socialo-tiklu-dizaina-darbnica un https://www.facebook.com/MadonasBiznesaAttistibasCentrs/
Koprades māja Cēsīs
Koprades mājai "Skola6" izdevies integrēt projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros iegādāto fototehniku, iekārtojot foto studiju, kas sniedz pievienoto vērtību gan centra rezidentiem, gan vietējai kopienai. Pateicoties Anetes Rudmiezes vadītajai produktu foto meistarklasei, vietējie uzņēmēji un fotoentuziasti ieguva iespēju ne tikai apgūt fotografēšanas tehniku, bet arī praktiski to izmantot, veicinot kvalitatīva vizuālā satura radīšanu. Turklāt, sadarbībā ar Valmieras mākslas un dizaina tehnikuma skolniecēm prakses ietvaros izveidotais katalogs, kas pieejams http://www.skola6.lv, padara informāciju par pieejamo tehniku un tās izmantošanas iespējām ērti pieejamu. Koprades telpa Gulbenē Gulbenē projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros ir iegādāts dators, kurā ir Creative Cloud programmatūra. Te var nākt apstrādāt video, bildes, darboties ar grafiskajiem failiem. Šim nolūkam ir arī grafiskā planšete Wacom, kas atvieglos darbošanos. Koprades telpā ir 3D Creality printeris, kā arī krāsainais printeris. Vispieprasītākais šobrīd ir produktu foto galds ar apgaismojumu un Canon bezspoguļkamera. Ņemot vērā, ka pieprasītākais ir tieši fotoproduktu galds, šobrīd notiek produkta reklāmas video meistarklašu cikls, kur ir iespējams iemācīties no A līdz Z kā izveidot sava produkta video, lai tas izskatītos pēc iespējas profesionālāk un baudāmāk. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Koprades telpas radītas Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” aktivitāšu ietvaros. Projekts tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vebināri notiks angļu valodā, un tajos piedalīsies vadošie eksperti no Somijas, Zviedrijas un Latvijas. Esiet laipni aicināti papildināt savas zināšanas un kompetenci aprites ekonomikas jomā! Tiešsaistes semināri ir bez maksas, un tajos var piedalīties visi interesenti. Tie ir daļa no starptautiskā Interreg Central Baltic projekta "Ce4Re" - kopīgu aprites risinājumu izstrāde Centrālbaltijas restorānu nozarē. Tiešsaistes semināri tiks organizēti Zoom platformā. Saite tiks nosūtīta uz jūsu e-pastu pirms vebināra. Vebināri tiks arī ierakstīti un būs pieejami ar subtitriem latviešu valodā. Saite uz vebināru ierakstiem tiks nosūtīta uz e-pastu, ko norādīsiet šajā reģistrācijas formā. Neaizmirstiet atzīmēt vebināra datumus savā kalendārā! Reģistrējies šeit: https://forms.gle/gA1Mh8PEHtwtVe3h6 Vairāk par projektu lasi šeit: https://ej.uz/ce4re
Vebināru programma 1.vebinārs: Ievads aprites ekonomikā - kas, kā un kāpēc? (trešdien 10.04. plkst. 16.00-17.00 FIN & LAT un SWE 15.00-16.00) Programma: 16.00 Ievads par aprites ekonomiku restorānos - Ted Wendt, “Ekomatcentrum” pārstāvis, Zviedrija. 16.15 Kā dažādi restorāni strādā ar aprites ekonomiku Baltijas jūras reģionā - Sanna-Mari Renfors, profesore, galvenā pētniece, Satakuntas lietišķo zinātņu universitāte, Somija. 16.30 Labās prakses piemērs: “Valmiermuižas alus virtuve” , Liāna Kažmere, mārketinga projektu vadītāja un Marita Mastiņa, vadītāja, dārzniece, Latvija. Reģistrējieties līdz pirmdienai, 8. aprīlim!
2.vebinārs: Aprites ēdienkartes plānošana - kā veicināt apritīgu ēdienu gatavošanu savā restorānā? (pirmdien 15.04. plkst. 15.00-16.15 FIN & LAT un SWE 14.00-15.15) Programma: 15.00 Aprites ekonomika ēdienkartes plānošanā - Olli Takanen, instruktors, Perho PRO, Somija. 15.30 FresCo restorāni veido labāku nākotni ar ilgtspējīgu domāšanu - Laura Avikainen, viceprezidente, FresCo Ravintolat, Somija. 15.45 Labās prakses piemēri ēdienkartes plānošanā - Artūrs Taškāns, restorāna COD šefpavārs, Latvija. Reģistrējieties līdz trešdienai, 10. aprīlim!
3.vebinārs: Atkritumu rašanās novēršana un samazināšana (pirmdiena, 22.04., plkst. 15.00-16.00 FIN & LAT un SWE 14.00-15.00) Programma: 15.00 Atkritumu rašanās novēršana un samazināšana - Kā novērst atkritumus savā restorānā? - Lina Andersson Fasth, “Generation waste” apmācību vadītāja, Zviedrija. 15.30 Atkritumu apsaimniekošana restorānos Latvijā, SIA ZAAO pārstāvis, Latvija Vebināra pirmā prezentācija būs kopīga visām valstīm. Tā notiks angļu valodā, un to vadīs eksperts no Zviedrijas. Pēc tam vebinārs turpināsies grupās, katrā dalībvalstī atsevišķi. Vietējais eksperts informēs vebināra dalībniekus par likumdošanas prasībām un praksi atkritumu apsaimniekošanā restorānu nozarē katrā dalībvalstī. Šī lekcijas daļa norisināsies vietējās valodās. Reģistrējieties līdz trešdienai, 17. aprīlim!
4.vebinārs: Ilgtspējas mārketings un komunikācija. Kā reklamēt savu restorānu un komunicēt par tā darbībām aprites ekonomikas jomā? (pirmdiena 29.04. plkst. 15.00-16.15 FIN & LAT un SWE 14.00-15.15) Programma: 15.00 Kā komunicēt par restorāna darbībām aprites ekonomikas jomā? - Anu Nylund, pasniedzēja un uzņēmēja, “Mood of Finland” īpašniece un dibinātāja, Somija. 15.30 Ilgtspējas mārketings: restorāna “Pavāru Māja” piemērs - Justīne Kalēja, restorāna “Pavāru māja Līgatnē” bijusī direktore, Latvija. Reģistrējieties līdz trešdienai, 24. aprīlim!
Darbsemināra pasākuma programma pieejama ŠEIT. Enerģētiskā nabadzība un taisnīga enerģijas pāreja ir divi savstarpēji saistīti jēdzieni, kuriem ir kopīgs mērķis uzlabot pieejamību un ilgtspēju enerģijas jomā, vienlaikus cīnoties pret sociālo nevienlīdzību un vides problēmām. Enerģētiskā nabadzība izpaužas kā nepietiekama siltuma vai elektrības pieejamība mājsaimniecībās, īpaši tādās, kas dzīvo ienākumu trūkuma apstākļos vai kuras atrodas attālās vietās. Šādos gadījumos cilvēki bieži saskaras ar grūtībām uzturēt siltumu ziemas mēnešos vai nodrošināt elektrību ikdienas vajadzībām, ietekmējot gan dzīves kvalitāti, gan veselību. Savukārt taisnīga enerģijas pāreja ietver pāreju uz tīrākiem un ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgu piekļuvi enerģijas resursiem visiem sabiedrības locekļiem. Darbsemināra dalībniekiem būs iespējams uzzināt vairāk par enerģētiskās nabadzības likumisko ietvaru Latvijā, indikatoriem, kā arī kopā ar enerģētikas eksperti Selīnu Vancāni un VPR eksperti Lauru Dzelzkalēju darboties praktiskā darba grupā, indentificējot iespējamos risinājumus un atbalsta mehānismus iedzīvotājiem. Semināra otrajā daļā plānota Gulbenes novada pašvaldības speciālista Krišjāņa Upāna prezentācija par platformu “Energy Equilibrium” (latviski “Enerģijas līdzsvara platforma”), kas izveidota ar mērķi atbalstīt pašvaldības un enerģijas piegādātājus lēmumu pieņemšanā, paātrinot vietējo atjaunīgo energoresursu izmantošanu un attīstot piemērotas enerģijas akumulācijas infrastruktūras. Kopā ar Alūksnes novada pašvaldību darbsemināra dalībnieki dosies apskatīt 2023. gadā atklāto Alūksnes Biznesa staciju. Par CEESEU-DIGIT projektu Kopš 2023. gada rudens vairākās Vidzemes pašvaldībās VPR komanda organizē energopārvaldības darbseminārus, kuru mērķis ir veicināt energopārvaldnieku un citu speciālistu zināšanas, izstrādājot un atjaunojot ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus. Tajos plānojot arī pasākumus taisnīgas enerģijas pārejai, enerģētiskās nabadzības mazināšanai un rīcības klimata pārmaiņu mazināšanai. CEESEU-DIGIT projekta galvenais rezultāts būs Vidzemes plānošanas reģionam sagatavotais enerģijas un klimata rīcības plāns 2030. gadam. Būtisks atbalsts plāna sagatavošanā būs 11 Vidzemes reģiona pašvaldības un to esošie enerģijas un klimata plāni, kā arī ieviestā energopārvaldības sistēma. CEESEU-DIGIT projekts tiek ieviests Eiropas Savienības “Life” programmas ietvaros. Tā galvenais mērķis ir sešos Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionos, tostarp Vidzemes plānošanas reģionā, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata rīcības plānu, kā arī pilnveidot pašvaldību spējas sagatavot, finansēt un ieviest savus enerģijas un klimata rīcības plānus saskaņā ar nacionāla un reģionāla līmeņa enerģētikas plānošanas dokumentiem. Vairāk par projekta aktivitātēm lasiet ŠEIT. Šis projekts ir saņēmis Eiropas Savienības finansējumu saskaņā ar granta līgumu Nr. 892270. Visu atbildību par darbsemināru saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu. Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
Koprades darbnīcas ir praktisks turpinājums memorandam, kuru vairāk nekā 200 cilvēku parakstīja 2023. gada 25. oktobrī Siguldā, apliecinot atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Nacionālajā parkā, kas ir pirmais bioreģions ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Sabiedrības grupu pārstāvjiem nākot kopā, koprades darbnīcās tiks uzsākts darbs ar pirmo no memorandā definētajiem prioritārajiem virzieniem – veicināt veselīgu dzīvesveidu un palielināt veselīgas bioloģiskās pārtikas patēriņu reģionā, it īpaši sabiedriskās iestādēs, tostarp bērnudārzos, skolās, pansionātos un slimnīcās. Koprades darbnīcu ietvaros, izmantojot “pārmaiņu arēna” metodes pieeju, tiks vizionēta ideālā pārtikas sistēma bioreģionā Vidzemē 5-10 gadu perspektīvā, kā arī definētas rīcības un noteiktas atbildības, kā šo mērķi kopīgiem spēkiem sasniegt. Kāda no koprades procesa laikā virzītajām iniciatīvām tiks praktiski realizēta, izmantojot Eiropas Savienības Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta WeMakeTransition! finansiālu atbalstu. Koprades darbnīcas Cēsīs notiks š.g. 27. martā, 23. aprīlī un 24. maijā, tās organizē Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu novada pašvaldība.
Koprades darbnīcu laikā izmantotā metode “pārmaiņu arēna” ļauj pārdomāti iesaistīt plašu sabiedrības pārstāvju loku un efektīvi izmantot ikviena zināšanas, pieredzi un resursus. Metode ir viens no pārmaiņu pārvaldības instrumentiem, un tā paredz iesaistīt sabiedrību kopējas izpratnes radīšanas, arī mācību, vizionēšanas un eksperimentēšanas aktivitātēs, lai risinātu konkrētus izaicinājumus vai problēmas. No vienas puses tā paredz veikt ievērojamas pārmaiņas esošajā lietu kārtībā, šajā gadījumā fokusējoties uz sabiedrības līdzdalību un zināmas varas deleģēšanu tās rokās, no otras puses – fokuss vairs nav tik daudz uz pašvaldību, bet gan uz iespējām, ko pašvaldība var īstenot kopā ar plašu ieinteresēto pušu loku. Tas nozīmē, ka pašvaldība var kļūt par aktivitāšu procesa platformu, kā arī uzņemties koordinatora lomu, tomēr pārmaiņas būs iespējamas vien tad, ja aktivitāšu ieviešana būs visas sabiedrības līdzatbildība. Lai šis veiksmīgi tiktu realizēts, būtiska ir spēcīgu saišu veidošana starp koprades darbnīcu dalībniekiem – lai tie savstarpēji iepazītos, apzinātos resursus un zināšanas, kas ir viņu rīcībā. Koprades darbnīcas organizē Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu novada pašvaldība Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam projekta “Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju (We Make Transition!” ietvaros, kā arī Eiropas Komisijas finansētā projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” un Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam projekta “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmu atbalstoša vide (KISMET)” aktivitāšu ietvaros.
Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Padome apstiprināja Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjus darbam Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam Uzraudzības komitejā. Attīstības padomes locekļi vienojās par nepieciešamību aktualizēt reģiona pozīciju jautājumā par Ministru kabineta noteikumu Nr.55 "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" grozījumiem, vēršot uzmanību uz nepietiekamu regulējumu attiecībā uz mērķorientētas infrastruktūras attīstību reģionos. VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa iepazīstināja klātesošos ar iesniegtajām reģionālas nozīmes pašvaldību projektu idejām ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.1 1. un 2. kārtas ietvaros un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.3. pasākuma "Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" ietvaros Tika pieņemts lēmums par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2022.-2027.gadam Rīcības plāna aktualizēšanu. VPR Attīstības padome izvērtēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto dokumentu “Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam.” Padomes ieskatā šī plāna tapšanā visas ietekmētās puses nav bijušas pilnvērtīgi iesaistītas dokumenta izstrādē, tādēļ Attīstības padome nolēma aicināt VARAM organizēt plāna apspriešanu Vidzemes plānošanas reģionā. Sēdes otrajā daļā sekoja satiksmes ministra Kaspars Briškena uzruna un pārskats par aktuālo situāciju nozarē. Ministrs skaidroja autoceļu atjaunošanas un sabiedriskā transporta sistēmas izmaiņu plānus. VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis informēja, ka 25% reģionālo autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, taču šis rādītājs ir uzlabojies, jo iepriekš tas bija ap 40%. Viņš norādīja, ka plānota ceļu atjaunošanas prioritizēšana, ņemot vērā izglītības un veselības sistēmas reformu, kā arī militārās mobilitātes vajadzības. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs uzsvēra nepieciešamību nākotnē palielināt pašvaldību lomu ceļu uzturēšanas un pārbūves jautājumos. Savukārt pašvaldību pārstāvji aktualizēja ikdienas uzturēšanas darbu problēmas - nepietiekamu seguma planēšanu, apmaļu un apaugumu likvidēšanu. VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis iepazīstināja ar uzņēmuma darbību ceļu ikdienas uzturēšanā. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers un izpilddirektors Ingus Berkulis akcentēja nepieciešamību ziemas periodā paaugstināt vairāku autoceļu uzturēšanas klases no C klases uz B klasi ziemas periodā, kas ļautu nodrošināt kvalitatīvāku skolēnu pārvadājumu pakalpojumu. Tika atgādināts par V386 Alūksne-Ziemeri ceļa sakārtošanas nepieciešamību. Autotransporta direkcijas (ATD) pagaidu valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune informēja par gaidāmajā izmaiņām sabiedriskā transporta pārvadājumu lotēs vairākos Vidzemes novados un sabiedriskā transporta tīkla rentabilitātes kritumu, kas saistīts ar pasažieru skaita samazināšanos. Viņš skaidroja par iecerēm veidot saskaņotus pārsēšanās mezglus un pieprasījuma pieturvietas, kā arī biļešu tarifu maiņu no 1.aprīļa. Pašvaldību pārstāvji norādīja uz pasažieru daudzumam neatbilstoša lieluma autobusu sūtīšanu reisos, neizpildītiem reisiem, pasažieru neuzņemšanu pieturvietās un citām ar pasažieru pārvadātājiem saistītām problēmām. Īpaši problemātiska situācija izveidojusies Ogres novadā. Pašvaldība nosūtījusi ATD vēstules ar lūgumu steidzami risināt šos jautājumus. Novada centrā un lielākajās apdzīvotajās vietās sabiedriskais transports kursē nepietiekami bieži, savukārt vairākās mazākās apdzīvotās vietās pārvadājumi netiek nodrošināti vispār. Liela daļa iedzīvotāju tādējādi ir nošķirti no izglītības, veselības un citiem pakalpojumu centriem. Pašvaldība norāda, ka esošās autobusu kustības reižu nepietiekamais apjoms ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kas liedz iedzīvotājiem nokļūt darbavietās un skolās. Īpaši akūta problēma ir vakara stundās, kā arī brīvdienās, kad pārvadājumi netiek nodrošināti vispār. Ogres novada pašvaldība aicināja Autotransporta direkciju steidzamā kārtā risināt šo jautājumu un rast risinājumu, kas ļautu novada iedzīvotājiem izmantot sabiedrisko transportu pēc faktiskajām vajadzībām. A. Caune atzina, ka situācija Ogres novadā ir kritiska un solīja rīkoties tās risināšanā. Viņš informēja, ka tuvākajā laikā plānota tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem, lai diskutētu par konkrētiem risinājumiem un to īstenošanas termiņiem. Vidzemes pašvaldību pārstāvji arī pauda bažas par "Latvijas pasta" īstenoto reformu, kas ir pasliktinājusi pasta pakalpojumu pieejamību reģiona iedzīvotājiem. Ministrs tika informēts par Ogres novada Madlienas pagasta pārvaldes vēstuli ar lūgumu nekavējoties atjaunot pasta nodaļas darbību, jo tās slēgšana radījusi ievērojamu apgrūtinājumu iedzīvotājiem. Prasību “Pret Madlienas pasta slēgšanu” parakstījuši 1360 pagasta iedzīvotāji. Satiksmes ministrs skaidroja, ka ministrija aprīlī sagaida no "Latvijas pasta" aktualizētu darbības stratēģiju, kurā paredzēti risinājumi pasta pakalpojumu nepārtrauktībai. Viens no variantiem ir pasta pakalpojumu pieejamība pašvaldību klientu apkalpošanas centros. Ministrs norādīja, ka pasta pakalpojumu pieejamība, īpaši attālākos reģionos, ir viena no akūtākajām problēmām un tās operatīva risināšana ir augsta prioritāte. Viņš apsolīja turpināt pārrunas ar "Latvijas pastu", lai rastu optimālāko risinājumu pasta pakalpojumu nodrošināšanai visos Latvijas reģionos. ___________________________________________________ Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
Pasākumā uzstājās VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule, Latvijas Universitātes (LU) pētniece Daina Grosa, Cēsu izglītības pārvaldes vadītājas palīdze Dace Bērziņa, Cēsu Centrālās bibliotēkas bibliotekāre Inta Zaksa, Drabešu pamatskolas direktore Kristīne Paisuma un Cēsu 3.pirmsskolas vadītāja Rasa Siliņa. Pēc pasākuma iesaistītie dalījās vērtīgās atziņās, kas izgaismo gan izaicinājumus, gan iespējamos risinājumus šajā jomā. Remigrācijas koordinatore Inga Madžule uzsvēra šādu pasākumu būtisko lomu, ļaujot remigrantiem personīgi tikties ar speciālistiem un rast atbildes uz saviem jautājumiem. Viņa arī atzina nepieciešamību turpināt pilnveidot atbalsta mehānismus. LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Grosa, balstoties uz intervijām ar remigrējušajām ģimenēm par bērnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā, savā pētījumā secina, ka dažu remigrantu bērnu iekļaušanās bijusi veiksmīga, kamēr citi, īpaši vecāko klašu skolēni, saskaras ar nopietnām grūtībām valodas dēļ. Saskaņā ar viņas teikto, ir svarīgi domāt par pasākumiem valodas apguves veicināšanai. Cēsu izglītības pārvaldes vadītājas palīdze Dace Bērziņa akcentēja trīs galvenos aspektus - pareizo attieksmi, sarunu un iecietību, kā arī radošu pieeju un laiku kā vērtību šajā procesā. Viņas prezentācija iezīmēja konkrētus soļus remigrantu atbalstam. Pašlaik Cēsu novada izglītības iestādes jau sniedz virkni atbalsta pasākumu bērniem-remigrantiem. Tie ietver konsultācijas, individuālu pieeju, valodas apmācību, logopēdu un speciālo pedagogu piesaisti, kā arī finansiālu atbalstu no Eiropas Sociālā fonda projektiem. Tomēr Dace Bērziņa norādīja, ka būtu nepieciešams papildu finansējums individuālajam darbam, metodiskie materiāli un praktiskā pieredze to īstenošanā. Tāpat aktuāls ir jautājums par papildu finansējumu pedagogiem, kas vēlas apgūt otru specialitāti, lai pilnvērtīgāk varētu strādāt ar remigrantu bērniem. Līdztekus Izglītības pārvalde Cēsu novadā plāno organizēt pieredzes apmaiņas seminārus un mudināt skolas vairāk izmantot tiešsaistes latviešu valodas mācību iespējas. Kopumā pasākums Cēsīs apstiprināja, ka progress remigrantu bērnu iekļaušanā ir panākts, bet vēl ir daudz darāmā – sākot ar papildu valodas atbalstu un beidzot ar pedagogu tālākizglītību un finanšu piesaisti. Apvienojot visu iesaistīto pušu idejas un praksi, ir iespējams izveidot visaptverošu atbalsta sistēmu, kas palīdzēs remigrantiem veiksmīgi iekļauties Latvijas izglītībā. Turklāt šis pasākums apliecināja, ka vietējās pašvaldības, izglītības eksperti un paši remigranti ir gatavi sadarboties šī mērķa sasniegšanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". ____________________________________________ Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29374285 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
Pasākuma mērķis ir sniegt ieskatu nesen izsludinātajā grantu konkursā remigrantiem uzņēmējiem, kā arī dot iespēju jau esošajiem remigrantu uzņēmējiem dalīties ar saviem pieredzes stāstiem.
Pasākuma laikā vērtīgus padomus un informāciju sniegs: - Zelma Mičule, Vidzemes plānošanas reģiona projektu eksperte - Inguna Zukure, Valmieras novada pašvaldības galvenā projektu vadītāja - Inga Madžule, Vidzemes reģiona remigrācijas koordinatore Savos stāstos par uzņēmējdarbības uzsākšanu un karjeras attīstību pēc atgriešanās Latvijā dalīsies: - Ilze Apine, "Glass by Ilze" vitrāžu māksliniece no Limbažu novada - Zane Magone, z/s "Priedītes" īpašniece no Limbažu novada - Daniela Bandena, biznesa attīstības eksperte no Valmieras novada - Santa Kora Barsana-Krespo, brīvmāksliniece un tetovētāja no Cēsu novada Pasākums ir atvērts visiem interesentiem bez maksas. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Tas sniegs iespēju gūt padziļinātu ieskatu par remigrantu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā un informāciju par atbalsta iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai. Informējam, ka pasākumā tiks veikta fotografēšana un filmēšana. ___________________________________ Papildu informācijai: Inga Madžule, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29374285 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 28246484
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Lai veicinātu inovācijas koksnes pārstrādē un pievienotas vērtības produktu ražošanā, kā arī tehnoloģiju izmantošanā, šīs nedēļas nogalē, 23.–25. februārī, Valmierā, Vidzemes Augstskolā (ViA) norisinājās starptautisks ViA un Vidzemes plānošanas reģiona organizēts Koksnes tehnoloģiju hakatons.
Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk - VPR) ir izsludinājis Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursu “Vidzemes kultūras programma 2024”. Tā mērķis ir sekmēt kvalitatīva un daudzveidīga kultūras piedāvājuma pieejamību sabiedrībai, jaunradi, rūpēties par Vidzemes kultūras daudzveidības saglabāšanu un attīstību.
.
28. februārī, Cēsīs, Vidzemes inovāciju nedēļas konferences DAŽĀDĪBĀ RODAS INOVĀCIJA laikā kopā sanāca Vidzemes reģiona uzņēmēji, augstākās izglītības, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, pētnieki un citi viesi, lai stiprinātu savas zināšanas par dažādību inovācijā, ar kurām dalījās atzīti jomas eksperti. Tāpat šī gada konferencē uzsākta jauna tradīcija – godināt Vidzemes uzņēmējus par viņu sasniegumiem kategorijās inovācija, ilgtspēja un sociālā atbildība. Vidzemes inovāciju balvu kategorijā Inovācija saņēma SIA VIRTE Tehnoloģijas, kategorijā Ilgtspēja – SIA Aloja-Starkelsen, savukārt kategorijā Sociālā atbildība – SIA Valmiermuižas alus.
We Make Transition! projekta partneri un ilgtspējas pārmaiņu rosinātāji no Latvijas, Igaunijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Norvēģijas tikās Gdiņā, Polijā no š.g. 14.-15. februārim, lai kopīgi strādātu pie ilgtspējas vīzijas un rekomendāciju izstrādes. Darbs norisinājās nelielās starptautiskās darba grupās. Pasākuma dalībnieku uzdevums bija vizionēt ilgtspējīga nākotnes iedzīvotāja profilu. Vēl viens uzdevums bija meklēt iespējas, kā pašvaldības var piešķirt kopienām lielāku lomu ekoloģiskās un sociālās ilgtspējas nodrošināšanā.
4. martā Vidzemes Augstskolā norisinājās pasākums jauniešiem “Pica ar Eiropas Savienību”, ko organizēja EUROPE DIRECT Vidzeme sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas Studentu apvienību. Sarunu pēcpusdienā piedalījās teju 30 jaunieši no Vidzemes Augstskolas, Valmieras Valsts ģimnāzijas, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas, kā arī Valmieras tehnikuma.
Februāra izskaņā Vidzemes plānošanas reģions (VPR) organizēja diskusiju "Sabiedrības iesaiste dabas daudzveidības pārvaldībā: brīvprātīgo aktivizēšana dabas mantojuma saglabāšanā", lai kopīgi ar Vidzemes pašvaldību pārstāvjiem, vides pārvaldības organizācijām un citām nozīmīgām iesaistītajām pusēm turpinātu dialogu par sabiedrības iesaistes lomu dabas resursu saglabāšanā, kā arī ar to saistītajiem izaicinājumiem. 
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Anda Zakenfelde diskusijas dalībniekiem pastāstīja par pieredzi, īstenojot sabiedrības kampaņu “Ķeram svešos Latvijas dabā!”. Tās laikā iedzīvotāji tika aicināti piedalīties un ziņot par invazīvajām sugām, iesniedzot savus novērojumus 
Dalībnieki atzina nepieciešamību veicināt sadarbību starp iedzīvotājiem, pašvaldībām un dabas aizsardzības organizācijām, lai sabalansētu dabas daudzveidības un dabas tūrisma vajadzības, īpaši gadījumos, kad tiek veidoti tūrisma objekti – dabas takas, jauni pārgājienu vai velo maršruti. 
Aprīļa sākumā, 3. aprīlī, no plkst. 10:00 Vidzemes pašvaldību speciālisti un energopārvaldnieki satiksies Alūksnes kultūras centrā, Brūža ielā 7, kur notiks projekta CEESEU-DIGIT darbseminārs “Enerģētiskā nabadzība un taisnīga enerģijas pāreja”. Vēl līdz 28. martam ir iespēja pieteikt savu dalību arī citiem interesentiem, aizpildot reģistrācijas saiti 
Kopš 2023. gada rudens vairākās Vidzemes pašvaldībās VPR komanda organizē energopārvaldības darbseminārus, kuru mērķis ir veicināt energopārvaldnieku un citu speciālistu zināšanas, izstrādājot un atjaunojot ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus. Tajos plānojot arī pasākumus taisnīgas enerģijas pārejai, enerģētiskās nabadzības mazināšanai un rīcības klimata pārmaiņu mazināšanai. CEESEU-DIGIT projekta galvenais rezultāts būs Vidzemes plānošanas reģionam sagatavotais enerģijas un klimata rīcības plāns 2030. gadam. Būtisks atbalsts plāna sagatavošanā būs 11 Vidzemes reģiona pašvaldības un to esošie enerģijas un klimata plāni, kā arī ieviestā energopārvaldības sistēma. CEESEU-DIGIT projekts tiek ieviests Eiropas Savienības “Life” programmas ietvaros. Tā galvenais mērķis ir sešos Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionos, tostarp Vidzemes plānošanas reģionā, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata rīcības plānu, kā arī pilnveidot pašvaldību spējas sagatavot, finansēt un ieviest savus enerģijas un klimata rīcības plānus saskaņā ar nacionāla un reģionāla līmeņa enerģētikas plānošanas dokumentiem. Vairāk par projekta aktivitātēm lasiet 
Alternatīvo degvielu infrastruktūra, tostarp ūdeņraža uzpildes stacijas, ir priekšnoteikums, lai Latvijas paaugstinātos bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars. Lai to īstenotu, ir nepieciešams gan regulējums, gan investīcijas un inovācijas mobilitātes un enerģētikas jomās. Šoreiz HyTruck ikmēneša starptautiskajā vebinārā tika detalizēti aplūkota situācija Latvijā. Par vairāku projektu aktivitātēm, sabiedrības viedokli un politikas ietvaru ziņoja divu profesionālo ūdeņraža kopienu pārstāvji: Aivars Starikovs no Latvijas Ūdeņraža asociācijas un Kaspars Liepiņš no Latvijas Ūdeņraža alianses.
Šā gada marta sākumā, no 4.-8.martam, 10 projekta “Access Routes” īstenošanā iesaistītie speciālisti no Latvijas un Igaunijas, tai skaitā no Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR), devās pieredzes braucienā uz Gēteborgu un Jenčēpingu Zviedrijā. Viņi iepazinās ar kultūras un tūrisma vietu pieejamības risinājumiem.
Projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros Cēsīs, Valmierā, Gulbenē un Madonā darbojas četras koprades darbnīcas, kas aicina uzņēmējus strādāt ar dažādām iekārtām bez maksas – izšūšanas mašīnu, foto un video aparatūru, grafisko planšeti u.c. Aicinām iepazīties ar katru no darbnīcām zemāk.
Lielākais šķērslis aprites ekonomikas transformācijai restorānos ir zināšanu un prasmju trūkums. Projekta "Aprites ekonomikas risinājumi restorānos" (Ce4Re) ietvaros norisināsies bezmaksas apmācības restorāniem, lai palīdzētu tiem ceļā uz ilgtspējīgāku nākotni. Šī gada aprīlī tiks organizēts četru tiešsaistes semināru cikls, kas aptvers vairākas ar ēdināšanas jomas ilgtspējas veicināšanu saistītas tēmas: aprites ekonomikas pamati, ēdienkartes plānošana, atkritumu rašanās novēršana un samazināšana, kā arī ilgtspējīga un atbildīga komunikācija un mārketings.
Testējot jaunu līdzdalības metodi “pārmaiņu arēna”, no š.g. marta līdz maijam Cēsīs, trīs secīgās koprades darbnīcās zemnieki, valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora organizāciju pārstāvji kopā ar citiem bioloģiskā dzīvesveida entuziastiem veidos nākotnes redzējumu par to, kā veicināt veselīgu dzīvesveidu un palielināt veselīgas bioloģiskās pārtikas patēriņu bioreģionā Vidzemē.
Š.g. 22. martā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību Attīstības padome pulcējās Alūksnē, lai izskatītu virkni svarīgu jautājumu un uzklausītu satiksmes ministra Kaspara Briškena ziņojumu par nozares aktualitātēm.
Šī gada 23. martā Cēsu Centrālajā bibliotēkā norisinājās pasākums par remigrantu bērnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā. Vidzemes plānošanas reģions (VPR) bija pulcējis ekspertus un remigrantu ģimenes, lai kopīgi apspriestu problēmas un izaicinājumus šajā jomā, kā arī meklētu labākos risinājumus.
Vidzemes plānošanas reģions aicina remigrantus uzņēmējus, kā arī remigrantus, kuri vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību un, iespējams, plāno pretendēt uz atbalstu grantu konkursā, uz informatīvu pasākumu. Tas notiks piektdien, 5. aprīlī, no plkst. 15.00 līdz 18.00 Valmieras integrētajā bibliotēkā.