Arhīva kalendārs

Š.g. 22. martā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību Attīstības padome pulcējās Alūksnē, lai izskatītu virkni svarīgu jautājumu un uzklausītu satiksmes ministra Kaspara Briškena ziņojumu par nozares aktualitātēm.

Padome apstiprināja Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjus darbam Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam Uzraudzības komitejā.

Attīstības padomes locekļi vienojās par nepieciešamību aktualizēt reģiona pozīciju jautājumā par Ministru kabineta noteikumu Nr.55 "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" grozījumiem, vēršot uzmanību uz nepietiekamu regulējumu attiecībā uz mērķorientētas infrastruktūras attīstību reģionos.

VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa iepazīstināja klātesošos ar iesniegtajām reģionālas nozīmes pašvaldību projektu idejām ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās"  5.1.1.1 1. un 2. kārtas ietvaros un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.3. pasākuma "Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" ietvaros Tika pieņemts lēmums par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2022.-2027.gadam Rīcības plāna aktualizēšanu.

VPR Attīstības padome izvērtēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto dokumentu “Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam.” Padomes ieskatā šī plāna tapšanā visas ietekmētās puses nav bijušas pilnvērtīgi iesaistītas dokumenta izstrādē, tādēļ Attīstības padome nolēma aicināt VARAM organizēt plāna apspriešanu Vidzemes plānošanas reģionā.

Sēdes otrajā daļā sekoja satiksmes ministra Kaspars Briškena uzruna un pārskats par aktuālo situāciju nozarē. Ministrs skaidroja autoceļu atjaunošanas un sabiedriskā transporta sistēmas izmaiņu plānus.

VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis informēja, ka 25% reģionālo autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, taču šis rādītājs ir uzlabojies, jo iepriekš tas bija ap 40%. Viņš norādīja, ka plānota ceļu atjaunošanas prioritizēšana, ņemot vērā izglītības un veselības sistēmas reformu, kā arī militārās mobilitātes vajadzības.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs uzsvēra nepieciešamību nākotnē palielināt pašvaldību lomu ceļu uzturēšanas un pārbūves jautājumos. Savukārt pašvaldību pārstāvji aktualizēja ikdienas uzturēšanas darbu problēmas - nepietiekamu seguma planēšanu, apmaļu un apaugumu likvidēšanu.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis iepazīstināja ar uzņēmuma darbību ceļu ikdienas uzturēšanā. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers un izpilddirektors Ingus Berkulis akcentēja nepieciešamību ziemas periodā paaugstināt vairāku autoceļu uzturēšanas klases  no C klases uz B klasi ziemas periodā, kas ļautu nodrošināt kvalitatīvāku skolēnu pārvadājumu pakalpojumu. Tika atgādināts par V386 Alūksne-Ziemeri ceļa sakārtošanas nepieciešamību.

Autotransporta direkcijas (ATD) pagaidu valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune informēja par gaidāmajā izmaiņām sabiedriskā transporta pārvadājumu lotēs vairākos Vidzemes novados un sabiedriskā transporta tīkla rentabilitātes kritumu, kas saistīts ar pasažieru skaita samazināšanos. Viņš skaidroja par iecerēm veidot saskaņotus pārsēšanās mezglus un pieprasījuma pieturvietas, kā arī biļešu tarifu maiņu no 1.aprīļa.

Pašvaldību pārstāvji norādīja uz pasažieru daudzumam neatbilstoša lieluma autobusu sūtīšanu reisos, neizpildītiem reisiem, pasažieru neuzņemšanu pieturvietās un citām ar pasažieru pārvadātājiem saistītām problēmām.

Īpaši problemātiska situācija izveidojusies Ogres novadā. Pašvaldība nosūtījusi ATD vēstules ar lūgumu steidzami risināt šos jautājumus. Novada centrā un lielākajās apdzīvotajās vietās sabiedriskais transports kursē nepietiekami bieži, savukārt vairākās mazākās apdzīvotās vietās pārvadājumi netiek nodrošināti vispār. Liela daļa iedzīvotāju tādējādi ir nošķirti no izglītības, veselības un citiem pakalpojumu centriem.

Pašvaldība norāda, ka esošās autobusu kustības reižu nepietiekamais apjoms ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kas liedz iedzīvotājiem nokļūt darbavietās un skolās. Īpaši akūta problēma ir vakara stundās, kā arī brīvdienās, kad pārvadājumi netiek nodrošināti vispār. Ogres novada pašvaldība aicināja Autotransporta direkciju steidzamā kārtā risināt šo jautājumu un rast risinājumu, kas ļautu novada iedzīvotājiem izmantot sabiedrisko transportu pēc faktiskajām vajadzībām.

A. Caune atzina, ka situācija Ogres novadā ir kritiska un solīja rīkoties tās risināšanā. Viņš informēja, ka tuvākajā laikā plānota tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem, lai diskutētu par konkrētiem risinājumiem un to īstenošanas termiņiem.

Vidzemes pašvaldību pārstāvji arī pauda bažas par "Latvijas pasta" īstenoto reformu, kas ir pasliktinājusi pasta pakalpojumu pieejamību reģiona iedzīvotājiem. Ministrs tika informēts par Ogres novada Madlienas pagasta pārvaldes vēstuli ar lūgumu nekavējoties atjaunot pasta nodaļas darbību, jo tās slēgšana radījusi ievērojamu apgrūtinājumu iedzīvotājiem. Prasību “Pret Madlienas pasta slēgšanu” parakstījuši 1360 pagasta iedzīvotāji.

Satiksmes ministrs skaidroja, ka ministrija aprīlī sagaida no "Latvijas pasta" aktualizētu darbības stratēģiju, kurā paredzēti risinājumi pasta pakalpojumu nepārtrauktībai. Viens no variantiem ir pasta pakalpojumu pieejamība pašvaldību klientu apkalpošanas centros. 

Ministrs norādīja, ka pasta pakalpojumu pieejamība, īpaši attālākos reģionos, ir viena no akūtākajām problēmām un tās operatīva risināšana ir augsta prioritāte. Viņš apsolīja turpināt pārrunas ar "Latvijas pastu", lai rastu optimālāko risinājumu pasta pakalpojumu nodrošināšanai visos Latvijas reģionos.

___________________________________________________

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484

Šī gada 23. martā Cēsu Centrālajā bibliotēkā norisinājās pasākums par remigrantu bērnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā. Vidzemes plānošanas reģions (VPR) bija pulcējis ekspertus un remigrantu ģimenes, lai kopīgi apspriestu problēmas un izaicinājumus šajā jomā, kā arī meklētu labākos risinājumus.

Pasākumā uzstājās VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule, Latvijas Universitātes (LU) pētniece Daina Grosa, Cēsu izglītības pārvaldes vadītājas palīdze Dace Bērziņa, Cēsu Centrālās bibliotēkas bibliotekāre Inta Zaksa, Drabešu pamatskolas direktore Kristīne Paisuma un Cēsu 3.pirmsskolas vadītāja Rasa Siliņa.

Pēc pasākuma iesaistītie dalījās vērtīgās atziņās, kas izgaismo gan izaicinājumus, gan iespējamos risinājumus šajā jomā. Remigrācijas koordinatore Inga Madžule uzsvēra šādu pasākumu būtisko lomu, ļaujot remigrantiem personīgi tikties ar speciālistiem un rast atbildes uz saviem jautājumiem. Viņa arī atzina nepieciešamību turpināt pilnveidot atbalsta mehānismus.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Grosa, balstoties uz intervijām ar remigrējušajām ģimenēm par bērnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā, savā pētījumā secina, ka dažu remigrantu bērnu iekļaušanās bijusi veiksmīga, kamēr citi, īpaši vecāko klašu skolēni, saskaras ar nopietnām grūtībām valodas dēļ. Saskaņā ar viņas teikto, ir svarīgi domāt par pasākumiem valodas apguves veicināšanai.

Cēsu izglītības pārvaldes vadītājas palīdze Dace Bērziņa akcentēja trīs galvenos aspektus - pareizo attieksmi, sarunu un iecietību, kā arī radošu pieeju un laiku kā vērtību šajā procesā.

Viņas prezentācija iezīmēja konkrētus soļus remigrantu atbalstam. Pašlaik Cēsu novada izglītības iestādes jau sniedz virkni atbalsta pasākumu bērniem-remigrantiem. Tie ietver konsultācijas, individuālu pieeju, valodas apmācību, logopēdu un speciālo pedagogu piesaisti, kā arī finansiālu atbalstu no Eiropas Sociālā fonda projektiem. Tomēr Dace Bērziņa norādīja, ka būtu nepieciešams papildu finansējums individuālajam darbam, metodiskie materiāli un praktiskā pieredze to īstenošanā.

Tāpat aktuāls ir jautājums par papildu finansējumu pedagogiem, kas vēlas apgūt otru specialitāti, lai pilnvērtīgāk varētu strādāt ar remigrantu bērniem. Līdztekus Izglītības pārvalde Cēsu novadā plāno organizēt pieredzes apmaiņas seminārus un mudināt skolas vairāk izmantot tiešsaistes latviešu valodas mācību iespējas.

Kopumā pasākums Cēsīs apstiprināja, ka progress remigrantu bērnu iekļaušanā ir panākts, bet vēl ir daudz darāmā – sākot ar papildu valodas atbalstu un beidzot ar pedagogu tālākizglītību un finanšu piesaisti. Apvienojot visu iesaistīto pušu idejas un praksi, ir iespējams izveidot visaptverošu atbalsta sistēmu, kas palīdzēs remigrantiem veiksmīgi iekļauties Latvijas izglītībā. Turklāt šis pasākums apliecināja, ka vietējās pašvaldības, izglītības eksperti un paši remigranti ir gatavi sadarboties šī mērķa sasniegšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".  

____________________________________________  

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29374285

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484