.png)
|
Arhīva kalendārs
Konkursā kopējais pieejamais finansējums būs 167 400,00 eiro. Vienam projektam pieprasītais finansējums nedrīkst pārsniegt 5% no "Vidzemes kultūras programmas 2024" projektu konkursā pieejamā finansējuma. Projektu pieteikumus pieņems līdz šā gada 27. marta plkst. 17.00. Uz finansiālu atbalstu konkursa ietvaros varēs pretendēt projekti, kuru īstenošana panāks:
Kultūras projektu īstenošana paredzēta Vidzemes vēsturiskās zemes teritorijā (izņemot Rīgas valstspilsētu). Kultūras programmas projektu konkursā atbalstu varēs saņemt kultūras projekti, kuri būs sagatavoti atbilstoši programmas Nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2024. gada 1. maija līdz 2024. gada 15. decembrim. Projekta pieteikumus, saskaņā ar VPR noteikto konkursa beigu termiņu (2024. gada 27. marts plkst. 17.00), var iesniegt tikai elektroniskajā projektu pieteikumu formā vietnē balso.vidzeme.lv. Projekta iesniedzējs piekļūst iespējai iesniegt projekta pieteikumu, apstiprinot savu identitāti ar www.latvija.lv autentifikācijas līdzekļiem. Konkursa Nolikums ar pielikumiem: “Vidzemes kultūras programmas 2024” projektu konkursa Nolikums 1. Pielikums “Paraksttiesīgas personas apliecinājums” * Ja neizdodas iepazīties ar iepriekš minēto konkursa dokumentāciju, skatīt to >> ŠEIT << Prezentācija par projektu pieteikumu sagatavošanu pieejama >> ŠEIT <<
Aicinām projektu iesniedzējus rūpīgi iepazīties ar “Vidzemes kultūras programmas 2024” Nolikumu un pieteikumam nepieciešamajiem dokumentiem, jo projekti, kuri neatbildīs kādam no administratīvajiem kritērijiem, netiks izvērtēti un nevarēs pretendēt uz atbalstu. Gala lēmumu par finansējuma piešķiršanu “Vidzemes kultūras programmas 2024” ietvaros pieņems Valsts kultūrkapitāla fonds saskaņā ar ekspertu komisijas sagatavoto lēmumu. Paziņojums par lēmumu tiks publicēts Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv, VKKF mājas lapā vkkf.lv un vietnē balso.vidzeme.lv. 12. martā plkst. 10.00 tiešsaistes platformā ZOOM notiks seminārs “Vidzemes kultūras programmas 2024” projektu pieteicējiem. Semināra laikā varēs iegūt informāciju un saņemt konsultācijas par projektu pieteikumu sagatavošanu un pieteikumu vietnes balso.vidzeme.lv darbību. Reģistrēšanās semināram līdz 11.marta plkst. 17.00 ŠEIT. _____ Jautājumiem par projektu pieteikumu sagatavošanu un vietnes balso.vidzeme.lv darbību: Ieva Zemīte, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29224494, ieva.zemite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
Ar plašāku informāciju par balvas saņēmējiem iepazīstieties ŠEIT. Konferenci atklāja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Iveta Putniņa un AS Latvijas Finieris Attīstības un pētniecības sektora vadītājs, valdes loceklis Māris Būmanis. Dažādība pati par sevi nav nekas unikāls, tā ir cilvēku unikālo un atšķirīgo īpašību kopums, iesāka viena no atzītākajām sociālantropoloģijas ekspertēm Latvijā un pirmā starptautiski sertificētā dažādības vadītāja Baltijā Ph.D. Agnese Cimdiņa. Savā stāstā Cimdiņa apskatīja virzienus, kā vadīt dažādību, lai tā stimulētu inovāciju rašanos uzņēmējdarbībā. Cimdiņa norādīja, – jo ilgāk komanda ir nemainīga, jo lielāka iespēja, ka viens otram pat pārāk pielāgojas un atšķirīgais tiek “atstumts”. Cimdiņa uzsvēra arī nepieciešamību analizēt sevi un būt gataviem mainīt attieksmi, atgādinot, ka dažādības vadība nav iespējama, ja paši neesam gatavi kritiski paskatīties uz to, kā un kāpēc esam rīkojušies iepriekš. Darbu ar dažādību bieži apgrūtina robežlīnijas, kas veidojas balstoties uz to, kā mēs redzam sevi un citus, teica Cimdiņa, uzsverot, ka dažādība pati par sevi nav garantija ne inovācijām, ne izaugsmei vai labbūtībai. EUROPE DIRECT Vidzeme aicināja uz skatuves RTU Inovāciju prorektori Lieni Briedi, lai apskatītu, kā dažādos attīstības līmeņos esošas valstis var tiekties uz vienotiem Eiropas Savienības (ES) izvirzītiem mērķiem tieši inovācijas kontekstā. Eksperte sniedza padziļinātu ieskatu par to, kādā līmenī šobrīd ir inovētspēja Latvijā, kādi ir ES izvirzītie mērķi šajā jomā, kas ir nepieciešams un kādi soļi Latvijā jāsper, lai izvirzītos mērķus sasniegtu. Konferences paneļdiskusijā par dažādības potenciālu uzņēmumu inovētspējas paaugstināšanai piedalījās Schwenk valdes locekle cilvēkkapitāla jautājumos Linda Šedlere, Latvijas Finiera Attīstības un pētniecības sektora vadītājs, valdes loceklis Māris Būmanis, Ette Tete valdes locekle, līdzīpašniece Linda Riekstiņa-Šnore, Ķelmēnu maizes ceptuves vadītāja Rūta Mūrniece, un Madara Mestere, Radošās lauksaimniecības LAUX līdzdibinātāja.
Foto: Klāvs Vasiļevskis Mūsu dažādība ir mūsu cilvēkos un viņu profesijās. Katrs no mūsu darbiniekiem ir tik unikāls, ka mums jāspēj asimilēt viņu prasmes uzņēmuma līmenī. Mēs uzklausām, labākās idejas, izceļam tās un realizējam, lai cilvēks zina, ka viņa viedoklis ir svarīgs. Inovācija rodas mierā un drošībā. Mazie soļi iedrošina uz lieliem lēcieniem, tā Linda Šedlere. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka pretestība ikdienas darbā ir normāla reakcija, bet, ja ir vēlme ieviest izmaiņas ilgtermiņā, tad ir vērts radīt drošu vidi, lai darbinieki atļautos paust savu neapmierinātību. Vai radošums mīt ikvienā cilvēkā un vai ikvienam no mums ir iespēja to attīstīt? Kāpēc radošums un spēja inovēt ir vienas no būtiskākajām prasmēm mūsdienu pasaulē? – uz šiem un citiem jautājumiem radām atbildes, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktores asoc.prof. Ievas Zemītes prezentācijā. Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS izpilddirektore, Sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, Jāņparka (Valmiera) iedzīvotāju iniciatīvas grupas koordinatore Anna Broka un Astrīde Rozīte, Straupes Zirgu pasta tirdziņa idejas aizsācēja un organizatore dalījās pieredzē par sabiedrības līdzdalības iespējām inovāciju virzībā. Paneļdiskusijas dalībnieki norādīja, ka reizēm aizmirstam uzslavēt iniciatīvas radītājus, parādīt paveikto plašākai sabiedrībai, radot cilvēkiem piederības sajūtu, kas viss kopā veicina inovētspēju. Konferences ietvaros norisinājās arī paralēlā paneļdiskusija Daudzveidība digitalizācijā – kā atrast piemēroto risinājumu?. Tās mērķis bija veicināt izpratni par digitalizācijas nozīmību un iepazīstināt uzņēmējus ar daudzveidīgajiem risinājumiem, kā uzlabot sava uzņēmuma darbību. Tika sniegti arī praktiski ieteikumi, kā atrast piemērotāko risinājumu un neapjukt plašajā piedāvājumā. Konferenci noslēdza Lilita Sparāne, bakalaura studiju programmas “Biznesa procesu vadība” direktore Banku Augstskolā. Spēt ieklausīties un sadzirdēt ir visvērtīgākā prasme. Ļaujiet līdzcilvēkiem justies vērtīgiem! Aicinām jau laicīgi savos kalendāros atzīmēt nākamo Vidzemes inovāciju nedēļu, kas norisināsies no 2025. gada 24. līdz 28. februārim! Vairāk informācijas: Sabīne Mieze, uzņēmējdarbības eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv Konferenci DAŽĀDĪBĀ RODAS INOVĀCIJA organizē Vidzemes plānošanas reģions projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” aktivitāšu ietvaros. Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Projektu “EUROPE DIRECT Vidzeme” finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt Vidzemes iedzīvotājiem savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni.
Grupu darba rezultāti tiks izmantoti, lai izstrādātu "kopīgu redzējumu un rekomendācijas par ilgtspējīgu dzīvi Baltijas jūras reģionā", kas tiks publicēti š.g. pavasarī.
Tikšanās laikā notika arī intensīva pieredzes apmaiņa. Dalībnieki strādāja pie vietējo pārejas arēnas darbnīcu procesu plānošanas, kas tiks īstenoti 12 pilsētās un pašvaldībās šī gada laikā. Valstu pārstāvji rūpīgi izvēlējuši ilgtspējas tēmu, piemēram, aprites pārtiku, koplietošanas un aprites ekonomikas risinājumiem, lauksaimniecību un bioloģisko pārtiku utt.
Tika uzklausīta arī vērtīga prezentācija par iztēles spēku, ko sniedza Zeynep Falay von Flittner no Somijas uzņēmuma Falay Transition Design. Viņas galvenie vēstījumi bija šādi:
>> Prezentācija skatāma šeit.
Tikšanās ietvaros tika apmeklēts arī viens no astoņiem Gdiņas pilsētas kopienas centriem. Przystan Widna ir vieta, kur ikviens iedzīvotājs var satikt kaimiņus, organizēt pasākumus un apmācības. Tur ir arī aktivitātes ģimenēm un bērniem, bibliotēka un virtuve, ko var izmantot cilvēku grupas.
Projekts “Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju” (We Make Transition) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021. - 2027. gadam ietvaros. Projekta mērķis ir stiprināt sabiedrības noturību un eko-sociālo ilgtspēju, pielāgojot pārejas pārvaldības metodoloģiju, kuras pamatā ir sociālās un vides vajadzības. Vairāk par projektu šeit.
Foto: Anna Dudziak
Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk - VPR) ir izsludinājis Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursu “Vidzemes kultūras programma 2024”. Tā mērķis ir sekmēt kvalitatīva un daudzveidīga kultūras piedāvājuma pieejamību sabiedrībai, jaunradi, rūpēties par Vidzemes kultūras daudzveidības saglabāšanu un attīstību.
.
28. februārī, Cēsīs, Vidzemes inovāciju nedēļas konferences DAŽĀDĪBĀ RODAS INOVĀCIJA laikā kopā sanāca Vidzemes reģiona uzņēmēji, augstākās izglītības, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, pētnieki un citi viesi, lai stiprinātu savas zināšanas par dažādību inovācijā, ar kurām dalījās atzīti jomas eksperti. Tāpat šī gada konferencē uzsākta jauna tradīcija – godināt Vidzemes uzņēmējus par viņu sasniegumiem kategorijās inovācija, ilgtspēja un sociālā atbildība. Vidzemes inovāciju balvu kategorijā Inovācija saņēma SIA VIRTE Tehnoloģijas, kategorijā Ilgtspēja – SIA Aloja-Starkelsen, savukārt kategorijā Sociālā atbildība – SIA Valmiermuižas alus.
We Make Transition! projekta partneri un ilgtspējas pārmaiņu rosinātāji no Latvijas, Igaunijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Norvēģijas tikās Gdiņā, Polijā no š.g. 14.-15. februārim, lai kopīgi strādātu pie ilgtspējas vīzijas un rekomendāciju izstrādes. Darbs norisinājās nelielās starptautiskās darba grupās. Pasākuma dalībnieku uzdevums bija vizionēt ilgtspējīga nākotnes iedzīvotāja profilu. Vēl viens uzdevums bija meklēt iespējas, kā pašvaldības var piešķirt kopienām lielāku lomu ekoloģiskās un sociālās ilgtspējas nodrošināšanā.
