.png)
|
Arhīva kalendārs
Darbsemināra pasākuma programma pieejama ŠEIT. Enerģētiskā nabadzība un taisnīga enerģijas pāreja ir divi savstarpēji saistīti jēdzieni, kuriem ir kopīgs mērķis uzlabot pieejamību un ilgtspēju enerģijas jomā, vienlaikus cīnoties pret sociālo nevienlīdzību un vides problēmām. Enerģētiskā nabadzība izpaužas kā nepietiekama siltuma vai elektrības pieejamība mājsaimniecībās, īpaši tādās, kas dzīvo ienākumu trūkuma apstākļos vai kuras atrodas attālās vietās. Šādos gadījumos cilvēki bieži saskaras ar grūtībām uzturēt siltumu ziemas mēnešos vai nodrošināt elektrību ikdienas vajadzībām, ietekmējot gan dzīves kvalitāti, gan veselību. Savukārt taisnīga enerģijas pāreja ietver pāreju uz tīrākiem un ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgu piekļuvi enerģijas resursiem visiem sabiedrības locekļiem. Darbsemināra dalībniekiem būs iespējams uzzināt vairāk par enerģētiskās nabadzības likumisko ietvaru Latvijā, indikatoriem, kā arī kopā ar enerģētikas eksperti Selīnu Vancāni un VPR eksperti Lauru Dzelzkalēju darboties praktiskā darba grupā, indentificējot iespējamos risinājumus un atbalsta mehānismus iedzīvotājiem. Semināra otrajā daļā plānota Gulbenes novada pašvaldības speciālista Krišjāņa Upāna prezentācija par platformu “Energy Equilibrium” (latviski “Enerģijas līdzsvara platforma”), kas izveidota ar mērķi atbalstīt pašvaldības un enerģijas piegādātājus lēmumu pieņemšanā, paātrinot vietējo atjaunīgo energoresursu izmantošanu un attīstot piemērotas enerģijas akumulācijas infrastruktūras. Kopā ar Alūksnes novada pašvaldību darbsemināra dalībnieki dosies apskatīt 2023. gadā atklāto Alūksnes Biznesa staciju. Par CEESEU-DIGIT projektu
Šis projekts ir saņēmis Eiropas Savienības finansējumu saskaņā ar granta līgumu Nr. 892270. Visu atbildību par darbsemināru saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu. Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
Aivara Starikova prezentācijā tika apskatīti vairāki aktuāli projekti, tostarp BSR Hydrogen Air Transport projekts par zaļā ūdeņraža pielietojumiem Rīgas lidostā, kā arī sadarbībām ar tādiem uzņēmumiem kā SIA Getliņi Eko, Enerģētikas un transporta kompetences centrs un AS Latvenergo.
Latvijas Ūdeņraža Asociācija aicina politikas veidotājus izstrādāt tehnoloģiski neitrālus transporta dekarbonizācijas atbalsta instrumentus un īstenot mērogojamus, uz vienotiem standartiem balstītus pilotprojektus dažādos ūdeņraža vērtību ķēdes posmos. Kaspars Liepiņš sniedza pārskatu par sabiedrības noskaņojumu attiecībā uz lielmēroga vēja parku attīstību. Pētījuma centra “SKDS” 2024. gada aptaujas dati liecina, ka par piemērotāku vēja enerģijas attīstības teritoriju tiek uzskatīta jūra, un vēja parku projektus, kuriem nākotnē varētu būt tieša sasaiste ar ūdeņraža ražošanu, kopumā atbalsta ap 77% iedzīvotāju. Taču pagaidām pavisam nedaudz Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi investēt ūdeņraža tehnoloģijās, ja noteicošais izvēles faktors būtu izmaksas.
Latvijas Ūdeņraža Alianse ir sadarbības platforma dažādu organizāciju un uzņēmumu iniciatīvas ūdeņraža ekosistēmas veidošanā. Viens no vērienīgākajiem projektiem ir Baltijas ūdeņraža ieleja “BalticSeaH2”, kurā iesaistīts arī Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Rīgas Brīvosta. PREZENTĀCIJAS (angļu valodā): Transporta sektors Latvijā veido vairāk ka 30% SEG emisiju (2021. gada dati) un autotransportā dominē dīzeļdegviela – kravas auto segmentā pat 96% (CSDD dati). Tādēļ Latvijas ekonomikas dekarbonizācijai šīs desmitgades lielākais izaicinājums ir tieši transporta joma. Lai gan atjaunotajā Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektā pasākumu zaļā ūdeņraža ekosistēmas veidošanai ir maz, droši zināms, ka Latvijā šajā desmitgadē Ten-T tīklā tiks uzstādītas vismaz divas kravas auto ūdeņraža uzpildes stacijas. Tiks apsvērta arī ūdeņraža vilcienu iegāde. Kopumā 2030. gadā nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas veidos vismaz 1% no enerģijas galapatēriņa transporta jomā. Vidzemes plānošanas reģions īsteno divus ES finansētus projektus par ūdeņraža izmantošanu transporta nozares dekarbonizācijai: H2Value un HyTruck. Aktualitāte saistīta ar politikas iniciatīvu kopuma Zaļais kurss uzstādītajiem mērķiem līdz 2050. gadam panākt Eiropā klimatneitralitāti un ES ūdeņraža stratēģijā noteikto mērķi – līdz 2030. gadam saražot 10 miljonus tonnu atjaunojamā ūdeņraža, kas sniegtu būtisku ieguldījumu rūpniecisko procesu un ekonomikas sektoru dekarbonizācijai. Ūdeņraža ekosistēma Eiropā attīstās pakāpeniski, attīstības tempi valstu un reģionu starpā ir atšķirīgi. Arī Vidzemes plānošanas reģionā tiek meklēti veidi, kā mazināt reģiona ekonomikas ievainojamību, sargājot dabas daudzveidību; tehnoloģiju un eksporta ietilpīga, ilgtspējīga atjaunīgo resursu enerģijas ražošana ir viena no reģiona viedās specializācijas prioritārajām jomām. Plašāka informācija tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv, sadaļā Projekti. Informāciju sagatavoja: Projekta eksperte Krista Pētersone (krista.petersone PIE vidzeme PUNKTS lv), komunikācijas speciāliste Anita Āboliņa (anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv).
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aprīļa sākumā, 3. aprīlī, no plkst. 10:00 Vidzemes pašvaldību speciālisti un energopārvaldnieki satiksies Alūksnes kultūras centrā, Brūža ielā 7, kur notiks projekta CEESEU-DIGIT darbseminārs “Enerģētiskā nabadzība un taisnīga enerģijas pāreja”. Vēl līdz 28. martam ir iespēja pieteikt savu dalību arī citiem interesentiem, aizpildot reģistrācijas saiti 
Kopš 2023. gada rudens vairākās Vidzemes pašvaldībās VPR komanda organizē energopārvaldības darbseminārus, kuru mērķis ir veicināt energopārvaldnieku un citu speciālistu zināšanas, izstrādājot un atjaunojot ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus. Tajos plānojot arī pasākumus taisnīgas enerģijas pārejai, enerģētiskās nabadzības mazināšanai un rīcības klimata pārmaiņu mazināšanai. CEESEU-DIGIT projekta galvenais rezultāts būs Vidzemes plānošanas reģionam sagatavotais enerģijas un klimata rīcības plāns 2030. gadam. Būtisks atbalsts plāna sagatavošanā būs 11 Vidzemes reģiona pašvaldības un to esošie enerģijas un klimata plāni, kā arī ieviestā energopārvaldības sistēma. CEESEU-DIGIT projekts tiek ieviests Eiropas Savienības “Life” programmas ietvaros. Tā galvenais mērķis ir sešos Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionos, tostarp Vidzemes plānošanas reģionā, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata rīcības plānu, kā arī pilnveidot pašvaldību spējas sagatavot, finansēt un ieviest savus enerģijas un klimata rīcības plānus saskaņā ar nacionāla un reģionāla līmeņa enerģētikas plānošanas dokumentiem. Vairāk par projekta aktivitātēm lasiet 
Alternatīvo degvielu infrastruktūra, tostarp ūdeņraža uzpildes stacijas, ir priekšnoteikums, lai Latvijas paaugstinātos bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars. Lai to īstenotu, ir nepieciešams gan regulējums, gan investīcijas un inovācijas mobilitātes un enerģētikas jomās. Šoreiz HyTruck ikmēneša starptautiskajā vebinārā tika detalizēti aplūkota situācija Latvijā. Par vairāku projektu aktivitātēm, sabiedrības viedokli un politikas ietvaru ziņoja divu profesionālo ūdeņraža kopienu pārstāvji: Aivars Starikovs no Latvijas Ūdeņraža asociācijas un Kaspars Liepiņš no Latvijas Ūdeņraža alianses.
