.png)
|
Arhīva kalendārs
23.maijā plkst.14.00 Valmieras muzejā notiks Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītājas Ingrīdas Zīriņas lekcija par Valmieras devumu Neatkarības karā, īpaši izceļot Latvijas armijas 1.Valmieras kājinieku pulku, ko sāka formēt 1919.gada 18.februārī Tērbatā (Tartu). Jaunizveidotajam latviešu kājnieku pulkam piešķīra lielākās Ziemeļvidzemes apriņķa pilsētas – Valmieras – vārdu. Lekciju aicināts apmeklēt ikviens interesents, īpaši gaidīti skolēni. No 24.līdz 27.maijam pie Valmieras Kultūras centra būs skatāma Valmieras muzeja izveidotā ekspresizstāde “Ar Valmieras vārdu Brīvības cīņās”. Septiņos lielformāta stendos būs atainoti stāsti un vēsturiskas fotogrāfijas par notikumiem un cilvēkiem Valmierā, kuriem bijusi būtiska nozīme, aizstāvot Latvijas valsts neatkarību. Valmierieši aktīvi iesaistījās Latvijas kā brīvas valsts izveides ceļā. Aicinām uzzināt vairāk un godināt priekšgājēju paveikto, saskatot, ka ikviens šodien Latvijas labā varam paveikt ļoti daudz. Izstāde aicinās padomāt, ko mums katram nozīmē brīvība, kas tā ir valstij, kas latviešiem, kā arī lepoties ar savu pilsētu un valsti. 24.maijā no plkst.10.45 laukumā starp Valmieras sākumskolu un Valmieras Valsts ģimnāziju (VVĢ) notiks pulcēšanās gājienam, kas sāksies plkst.11.00 un virzīsies pa Leona Paegles ielu uz Skolnieku rotas pieminekli (Leona Paegles ielā 1). Paralēli gājienam tiks nolikti ziedi piemiņas vietā VVĢ parkā un Valmieras pilsētas (centra) kapos pie Edgara Krieviņa atdusas vietas. Ap plkst.11.20 notiks piemiņas brīdis pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa, kur, izskanot Latvijas un Igaunijas valsts himnām, svinīgām uzrunām, izrādīsim godu un cieņu tā laika drosmīgajiem cīnītājiem. Pēc piemiņas brīža gājiens tālāk virzīsies uz Valmieras Kultūras centru, kur laukumā pie tā ap plkst.12.00 paredzēta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra defilē priekšnesumi. Pirms NBS orķestra priekšnesuma izglītības iestāžu un militāro organizāciju delegāciju vadītāji noliks ziedus pie Viljandi Skolnieku rotas karavīra, igauņa Viktora Andersona piemiņas plāksnes, kas atrodas pie Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas. Gājiena laikā Leona Paegles ielā gaidāmi īslaicīgi satiksmes ierobežojumi. Palēninātās satiksmes dēļ transportlīdzekļu vadītājus aicinām apbraukt gājienu pa blakus esošajām ielām. 26.maijā plkst.11.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā dievkalpojuma laikā notiks aizlūgums par kaujās kritušajiem un valsts brīvību. Savukārt 26.maija plkst.17.00 (pirmizrāde) un 27.maijā plkst.14.00 un 19.00 Valmieras sākumskolā Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros būs skatāma izrāde “Brīvprātīgais”. Izrāde pievērsīs īpašu uzmanību Cēsu pulka Skolnieku rotai un Cēsu kauju simtgadei, kas tiks atzīmēta 22.jūnijā. Izrādi izspēlēs jaunieši, kuri vēsturiskos notikumus apskatīs no cita skatupunkta. Tiks vilktas paralēles ar tā laika skolēniem – brīvprātīgajiem un viņu personiskajām izvēlēm, sniedzot pienesumu brīvas Latvijas izveidē. Izrādes epizodēs tiks diskutēts par neatkarības cīņu dažādiem aspektiem – vēsturisko kontekstu un pretrunīgo norisi, individuālo izvēli, sadzīviskām un praktiskām detaļām, ideāliem un briedumu. Izrādes galvenie varoņi ir skolēni no Valmieras Viestura vidusskolas un Valmieras Valsts ģimnāzijas, kuri stāstus izspēlēs kopā ar profesionāliem aktieriem – Gati Gāgu, Eduardu Johansonu, Karīnu Tatarinovu. Izrādes radošā komanda: režisore Anta Priedīte, komponists Juris Kaukulis, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, vēstures konsultants Kārlis Sils. Vietu skaits ir ierobežots – izrādes apmeklējums ar ielūgumiem. Jāpiemin, ka Cēsu kauju atceres diena Latvijā tiek atzīmēta 22.jūnijā. Šajā dienā Valmierā tiks organizēta baltu ziedu nolikšana Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vietās. Tāpat visas dienas garumā Valmierā sagaidīsim skrējiensoļojuma “Rīga – Valmiera” dalībniekus. 107 kilometru garā Gladiatoru pastaiga Trešās atmodas laikā bija veids, kā iesaistīties cīņā par Latvijas neatkarības atgūšanu, dziedot himnu pie Brīvības pieminekļa un dalībniekiem startējot ar numuriem, uz kuriem rakstīts “Brīvību Latvijai!”, tā izrādot savu latvisko pārliecību un gara stingrību. Tāpat no 22.jūnija Valmieras muzeja pagalmā būs skatāma izstāde “Latvijas armijai 100”, tās saturā integrēts vēstījums par Cēsu kauju norisi. Savukārt valmieriešus, pieminot vēsturiskās Cēsu kaujas, aicinām savos piemājas dārzos stādīt baltus ziedus, kas simbolizē brīvību šodien un uzvaru pirms simts gadiem. Skolnieku rotas stāsts Valmierā 1919.gada 26.maijā Valmieru no lieliniekiem atbrīvoja igauņu karaspēks, kura sastāvā bija Viljandi Skolnieku rota. Lielinieki panikā bēga uz Pārgauju, nodedzinot aiz sevis Gaujas tiltu. Kā stāsta aculiecinieki, apjukums bijis tik milzīgs, ka tilts aizdedzināts pirms laika un daļa “sarkano” dabūjuši glābties no liesmām upē un turpināt bēgšanu peldus. Izrādījās arī, ka mūsu karavīri jau bija to iepriekš paredzējuši: kāda grupa bija pārbridusi Gauju pie krācēm, lai vajātu lieliniekus vēl tālāk. Pēc dažām stundām šāvieni apklusa. Sāka zvanīt baznīcā. Tad no baznīcas torņa telpas pūtēju orķestra izpildījumā atskanēja “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” un “Dievs, svētī Latviju!”. Cilvēki uz ielām apkampās, māju logos parādījās nacionālie karogi. Valmiera bija atbrīvota! Brašo igauņu puišu iedvesmoti, savas zemes atbrīvotājiem, atsaucoties Valmieras reālskolas vingrošanas skolotāja Alfrēda Lukstiņa aicinājumam, pievienojās arī Valmieras skolnieki. Bruņojušies ar šautenēm, viņi no namu jumtiem uzturēja uguni uz komunistu pozīcijām Pārgaujā, kā arī, dažas dienas veica kārtības uzturēšanu pilsētā. Valmieras puišiem apvienojoties ar cēsniekiem, jūnija sākumā izveidoja brīvprātīgo Cēsu pulka Skolnieku rotu, kas piedalījās gan Cēsu kaujās, gan turpmākajās Latvijas Brīvības kara cīņās. Avots: Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Ineta Amoliņa. Plašāka informācija šeit.
Pasākumu laikā tiks fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Foto: Valmieras Skolnieku rotas kareivji 1919.gada jūnijā. Fotogrāfija no Valmieras muzeja krājuma. Informāciju sagatavoja: Jau ceturto gadu pēc kārtas Amatas novads aicina savvaļas garšu baudītājus satikties Zaubes savvaļas kulinārajā festivālā. Šī gada 13.jūlijā Amatas novada Zaubes pagasta Augšezera un Lejasezera krasti, un Muižas parks visas dienas garumā pārtaps garšu ceļojumā, kurā ikviens varēs atrast sev tīkamāko garšu, meistarklasi, aktivitāti un piedzīvojumu. Festivāla apmeklētājus sagaidīs paaudžu paaudzēs mantotas, kā arī nekad agrāk nepiedzīvotas garšas. Festivāla ēdienkartē būs mednieku un makšķernieku kluba “Zaube” meža un ezera veltes, lekcijas, alus meistaru “KUPLA” piedāvājums, gaļas un mērcīšu gatavošana, kā arī veģetārā virtuve. Meža atmosfērā aicinās iejusties “Dabas ugunskura meistarklase” ar pazīstamo pavāru Ingmāru Ladigu. Savu īpašo garšu piedāvās arī vegānā kafejnīca “Gardā pupa” - būs augu kokteiļi un interesantas uzkodas.
Jau par tradīciju kļuvušās sacensības par labākās lauku tortes titulu vadīs Amatciema "Jonathan Restaurant" šefpavāre un daudz balvu ieguvusī toršu meistare Ina Poliščenko. Savukārt kartupeļu mizošanas, rīvēšanas sacīkstēm, kurās piedalīties var ikviens, šogad piepulcēsies arī cīņa par gardāko brūkleņu ievārījumu (pietaupiet burciņu savējā!). Par festivāla noskaņu rūpēsies blūza/folka grupa “Rahu The Fool". Visas dienas garumā noritēs starptautisks pavāru konkurss. Konkursa žūrijā būs tādi sabiedrībā pazīstami šefpavāri kā Ingmārs Ladigs un Dzintars Kristovskis no Zaubes pagasta “Annas Hotel” restorāna “Kannas”. Neizpaliekošs būs arī Garšu tirgus un vietējo ražojumu stendi, bet iepriekš nebijis jaunums būs speciāli festivālam izveidots alus. Savukārt, Latvijas dabas muzejs pārsteigs ar aktivitātēm un pat mini sēņu izstādi, bet “Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs” pie makšķerēm pulcēs gan lielus, gan mazus. Dienas izskaņā smelsimies gudrības un pieredzi mūsu īpašo viesu lekcijās, kā arī Roberto Meloni aicinās uz pavāršovu “La Dolce Vita”, ko no TV ekrāniem pārnesīs uz savvaļas skatuvi. Dienas noslēgumā, sekojot labākajām tradīcijām, balle līdz pirmajiem rīta gaiļiem kopā ar grupu “Stradivari”. Biļetes tirdzniecībā no 15. maija www.bilesuserviss.lv. Vairāk informācijas www.wildfoodfest.lv Uz satikšanos savvaļas garšās! Sīkāka informācija:
“Atjaunotas izglītības, veselības aprūpes, kultūras iestādes, atbalsts uzņēmējdarbībā, infrastruktūrā, ieguldījums cilvēku prasmēs, tie ir tikai daži piemēri, kur redzams Eiropas Savienības ieguldījums mūsu valstī. Aiz realizētajiem ES fondu projektiem stāv cilvēki, kuri izauklējuši projektu idejas un projektu rezultāti sniedz reālus ieguvumus Latvijas iedzīvotāju dzīvēs. Godināsim un pateiksimies izcilākajiem ES fondu projektu realizētājiem mūsu valstī,” uzsver Finanšu ministrs Jānis Reirs. Šogad projektu realizētāji aicināti iesniegt projektus šādās 5 kategorijās: 1. Digitālo pārmaiņu veicināšana; 2. Zaļās, zilās un pelēkās infrastruktūras savienošana; 3. Cīņa pret nevienlīdzību un nabadzību; 4. Pret klimata pārmaiņām noturīgu pilsētu veidošana; 5. Veselības aprūpes pakalpojumu modernizēšana. Pieteikumus konkursam aicinām iesniegt līdz 20. maijam. Plašāka informācija par katru no konkursa kategorijām, konkursa nolikumu, kritērijiem, kā arī pieteikuma anketa pieejama mājaslapā: https://regiostars.lv/. “RegioStars Latvija 2019” konkursā pieteiktos projektus izvērtēs žūrija un labākos projektus katrā no kategorijām apbalvos īpašā pasākumā, kas norisināsies 29. maijā Rīgā, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā, Zinātņu mājā. Informāciju sagatavoja:
Šī projekta mērķis ir mērķis ir vākt, pētīt un apkopot foto, dokumentu un mutvārdu vēsturi par Staiceles un apkārtnes vēsturiskām Zalumsvētku un balles vietām; pārmaiņām, dažādu vēsturisko periodu ietekmi uz cilvēku dzīvesveidu, tradīcijām, veidojot foto stāstu par mazas pierobežas apdzīvotās vietas tradīciju veidošanos un saglabāšanu vairāku paaudžu garumā, tādējādi sniedzot ieguldījumu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī vietējo iedzīvotāju iesaistīšanu kultūrvēstures procesu pētniecībā, vietējo tradīciju izzināšanā, vietējās identitātes stiprināšanā un kultūrvēsturisko tradīciju un zināšanu nodošana nākamajām paaudzēm. Projekta ideja sākās 2018. gada 11. augustā Simtgades zaļumballes laikā, kad kādreizējā zaļumsvētku vietā - Staiceles parkā “Zem ozola” pulcējās vairāki simti staicelieši un viesi. Raisot astmiņu pavedienus, radās ideja apkopot visus stāstus par zaļumsvētkiem, apzināt vietas, kur notikušas zaļumballes, kā arī savākt informāciju par Staiceles puses muzikantiem, kuri spēlējuši ballēs un citos zaļumu svētkos. Tradicionāli zaļumsvētki sākas maija mēnesī. Nu jau vairāk nekā 20 gadu pirmā zaļumballe notiek maija otrajā sestdienā, kad pa dienu norisinās tradicionālās makšķerēšanas sacensības “Staiceles Vimba”, bet vakarā visi tiek aicināti uz pirmo zaļumballi. Arī šogad 11. maijā notika “Staiceles Vimba 2019”, bet vakarā pirmā zaļumballe. Šai dienā aicinājām staiceliešu satikties un atcerēties, kā balles notika senāk. Ģitārista Andra Grīnberga koncerts rosināja atcerēties zaļumbaļļu vietas, kā arī dziesmas, kas skanēja zaļumballēs. Kopā dziedot “Zem ozola kuplajiem zariem..” atklājām projektu par zaļumballēm. Otrā tikšanās notiks 18. maijā, kad tiksies visi tie, kuri bijuši saistīti ar Staiceles kolhozu. Darbs kolhozā darba dienās, bet balles un zaļumballes nedēļas nogalēs. Lielākie svinētāji vienmēr bijuši kolhoza ļaudis. Pasākumu kuplinās kapela “Ieviņa”. Būs apskatāma izstāde “Reiz Staiceles kolhozā...” Pasākuma potenciālie dalībnieki ir aicināti līdzi ņemt fotogrāfijas. Darbosies brīvais mikrofons, tiks pierakstīti stāsti un vākts fotomateriāls izstādei “Reiz zaļumsvētkos...” Bet vakara noslēgumā būs iespēja piedalīties spēlē “Atpazīsti zaļumsvētku svinēšanas vietas”, kā arī atrisināt krustvārdu mīklu par šo tēmu.
Jau notikusi tikšanās ar mākslinieci un amatnieku par foto izstādi un lielformāta foto gleznas izveidošanu. Izstāde tiks atvērta 18. maijā, bet pēc tam tiks papildināta visa projekta laikā. Kopā ar Staiceles foto biedrību “Laiks” un senioriem tiks organizēts brauciens – ekspedīcija pa zaļumsvētku un zaļumbaļļu vietām Staiceles apkārtnē, tiks veikta vietu foto fiksāža. Visas vasaras garumā vāktā informācija, fotogrāfija un stāsti tiks apkopoti. Projekta rezultāts - mobilā izstāde uz Roll up pārvietojamiem stendiem par Staiceles apkārtnes zaļumsvētku tradīcijām. Projekta noslēgumā notiks prezentācijas pasākums. Projekta rezultātā Iedzīvotāji iegūs skaistu, sen gaidītu (pašu veidotu) stāstu par ļoti nozīmīgiem kultūras procesiem mūsu pusē, kas būtiski ietekmēja tradīciju veidošanos, to izdzīvošanu līdz mūsu dienām. Šis ir vecākās paaudzes lūgums mums: apzināt un parādīt kultūras tradīcijas, vietas; lai netiek aizmirsts mūsu senču ieliktais pamats kultūras procesos. Staiceles lībiešu muzejs „Pivālind” būs apkopojis un izstāstījis kārtējo mazpilsētas stāstu, ko ar mobilo stendu palīdzību varēs atraktīvi stāstīt par kultūrvēsturiskiem procesiem, tradīcijām gan Staicelē un visā Alojas novadā, gan arī citur Vidzemē un Latvijā. Informāciju sagatavoja:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 23.līdz 27.maijam Valmierā ar dažādiem atceres pasākumiem tiks atzīmēta pilsētas atbrīvošanas no lieliniekiem 100.gadadiena un godināta Cēsu pulka Skolnieku rota, pieminot vēsturiskos notikumus un izrādot cieņu drosmīgajiem 1919.gada Cēsu pulka skolnieku rotas cīnītājiem, tajā skaitā vairāk nekā 70 skolēniem un studentiem no Valmieras.
Finanšu ministrija aicina pieteikt konkursā “RegioStars Latvija 2019” inovatīvus un iedvesmojošus ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu īstenotos Kohēzijas politikas projektus, ar kuriem projektu īstenotāji lepojas un ir gatavi dalīties pieredzē. Konkursa mērķis ir popularizēt labās prakses piemērus ES fondu finansējuma ieguldīšanā valsts attīstībā. Rezultātā tiks godināti projekti, kas ceļ vietējās sabiedrības labklājības līmeni un vienlaikus izglīto un iedvesmo citus projektu realizētājus Latvijā un citur Eiropā.
Alojas novada pašvaldības Staiceles Lībiešu muzejs “Pivālind” no 2019. gada 10. maija līdz 30. novembrim īsteno Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas projektu “Zem ozola kuplajiem zariem… zaļumsvētku vietas un svinēšanas tradīcijas Staiceles apkārtnē”.