.png)
|
Arhīva kalendārs
30. augustā plkst. 16:00 visi interesenti aicināti apmeklēt Zilākalna ūdenstorni, lai iepazītos ar tajā topošo ekspozīciju. Pasākuma laikā ikvienam būs iespēja satikties uz sarunu ar ekspozīcijas autoriem: Vēsturnieku Gundaru Plešu, kurš ir Ekspozīcijas “Zilākalna stāsts” autors, un multimediju dizaina speciālistu, mākslinieku, Milānas Universitātes un Milānas Mākslas akadēmijas pasniedzēju Oliveru Paviceviču, kurš atjaunotā ūdenstorņa vajadzībām izveidojis vēsturisku interaktīvu virtuālās realitātes ekspozīciju "Latvijas spēka vietas un svētvietas - leģendu mākslinieciskā interpretācija Zilākalna ūdenstornī". Ekspozīcija tiek izveidota Interreg “Igaunijas - Latvijas” pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta Nr. EST-Lat7 “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai” (Revital of Industrial heritage for tourism development/ Industrial Heritage”) un Vietējās Rīcības grupas, Vidzemes lauku partnerība "Brasla" atbalstītā LEADER, ELFLA projekta "Tūrisma izziņas, novadpētniecības veicināšanas Kocēnu novada Zilākalna ciemā" Nr. 17-09-AL20-A019.2202-000012 ietvaros. Informāciju sagatavoja:
Svētki sāksies pulksten 11:00 ar koncertu, kurā piedalīsies Medņevas un Briežuciema etnogrāfiskie ansambļi, Saunas pagasta folkloras kopa “Naktineicas” un Grundzāles vidējās paaudzes deju kopa “Rieda”. No pulksten 11:00 darbosies arī mājražotāju un amatnieku tirdziņš. Pulksten 12:00 sāksies tradicionālo lauku sētas darbu darīšana – katrā ēkā un pagalmā varēs vērot un pārbaudīt savas prasmes senajos darbos. Notiks linu apstrāde, labības kulšana ar spriguļiem un kuļmašīnu, kartupeļu rīvēšana, piena seperēšana, kāpostu skābēšana, veļas mazgāšana, puļķu maizes un “bada” pankūku cepšana, medus sviešana, zupas vārīšana un degustācija. Kalšanas darbi norisināsies kopā ar amatnieku Laimoni Bāliņu, būs arī Ērika Kanaviņa seno amatu darbnīca. Tāpat būs iespēja piedalīties koka karošu grebšanā kopā ar Laimoni Lapsu, ādas apstrādē un zirglietu darināšanā kopā ar pārstāvjiem no zemnieku saimniecības “Apkalnmājas”. Savukārt kopā ar zemnieku saimniecību “Obelisk Farm” varēs izgatavot kaņepju papīru. Savukārt pulksten 13:00 Ates sētas umurkumurā paši izturīgākie sacentīsies veiklībā, rāpjoties pa baļķi, lai iegūtu staba galā uzkarinātas vērtīgas balvas. Pļaujas svētkos piedalīsies un visus priecēs arī vairākas tautas lietišķās mākslas studijas – “Kalme”, “Dubna” un “Sagša”, kā arī tautas muzikanti “Ziemeļmala”. Ieejas maksa: pieaugušajam 3,00 EUR, skolniekam 1,50 EUR, ģimenes biļete 7,00 EUR, autostāvvieta 1,00 EUR.
Sagatavoja: Sanita PĀSA,
Aicinām pateikties par ieguldījumu sabiedrības labā, nesavtīgu darbu pilsētas attīstības veicināšanā un Valmieras vārda nešanu pasaulē, līdz 20.septembrim piesakot līdzcilvēkus “Goda valmierietis 2019” un “Gada valmierietis 2019” apbalvojumiem, kas tiks pasniegti 16.novembrī svinīgā ceremonijā koncertzālē “Valmiera”. Apbalvojumu “Goda valmierietis” piešķir par sevišķiem nopelniem Valmieras labā, kas var izpausties valsts, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes vai saimnieciskajā darbā. Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība. Apbalvojuma saņemšanai var pretendēt gan Valmieras pilsētas iedzīvotāji, gan personas, kuras dzīvo un darbojas citviet Latvijā vai ārvalstīs. Savukārt apbalvojumu “Gada valmierietis” piešķir par nozīmīgu ieguldījumu valsts, pašvaldības, sabiedriskajā vai saimnieciskajā darbā, vērtējot pagājušajā gadā sasniegto. Apbalvojuma saņemšanai var pretendēt tikai Valmieras pilsētas iedzīvotāji. Pieteikumus līdz 20.septembrim aicinām iesniegt Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā Lāčplēša ielā 2, nosūtīt info PIE valmiera PUNKTS lv vai aizpildīt elektroniski Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Piesaki Goda un Gada valmierieti 2019”. Iesniegumā jānorāda kandidāta vārds, uzvārds, ieņemamais amats, pamatojums kandidatūras izvirzīšanai un kontaktinformācija, kā arī pieteicēja vārds, uzvārds un kontaktinformācija. Tāpat jābūt pievienotai norādei, kurā kategorijā kandidāts tiek izvirzīts. Atbilstoši Valmieras pilsētas pašvaldības nolikumam (skatāms mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Dokumenti” – “Nolikumi” – “Apbalvojumi”) “Par Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumiem” pieteikumus izvērtēs un apstiprinās Valmieras pilsētas pašvaldības domes deputāti. Apbalvojumi tiks pasniegti Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītā svētku norisē 16.novembrī koncertzālē “Valmiera”. Pērn apbalvojumu “Goda valmierietis 2018” saņēma sporta skolotājs un sportists Elmārs Gulbis par sasniegumiem un līdzcilvēku iedvesmošanu, veicinot Valmierā sportisko tradīciju saglabāšanu un uzturēšanu, kā arī zināšanas nododot jaunajai paaudzei. Godināts tika Latvijas vienaudzis Ēriks Tomsons par nesavtīgu un cēlsirdīgu palīdzību, Otrā pasaules kara laikā veicot pārbraucienus Baltijas jūrā un izglābjot simtiem cilvēku dzīvību, par mīlestību pret Latviju un patriotisma veicināšanu. Apbalvojums tika piešķirts žurnālistam Aivaram Ustupam par ilggadēju un profesionālu darbu žurnālistikā, par atbildību, veicinot “zaļo” domāšanu Valmierā, par radošumu un patriotismu dzejas radīšanā, tajā stāstot par Valmieru un dabu. Apbalvojumu “Goda valmierietis 2018” par uzticību Valmieras pilsētai un Valmieras Drāmas teātrim, jau 50 gadus saņemot augstu kritiķu novērtējumu, skatītāju mīlestību, par dzīvesprieku un lielām darba spējām, attīstot talantu un daloties pieredzē ar kolēģiem, saņēma aktrise Skaidrīte Putniņa. Godināts tika sporta skolotājs un treneris Ēriks Roštoks par ieguldījumu Valmieras pilsētas sporta jomas attīstībā, par mīlestību pret sportu veicināšanu bērnu un jauniešu vidū, par aktīvu darbošanos, iesaistoties Valmieras sporta dzīvē. Savukārt apbalvojumu “Gada valmierietis 2018” saņēma adītāja un grāmatvede Tija Frīdenberga par Valmieras vārda popularizēšanu, profesionālo meistarību un radošumu, adot cepurītes ikvienam jaundzimušajam valmierietim, 2018.gadā sasniedzot kopskaitu – 1000 cepurītes. “Gada valmierietis 2018” apbalvojums tika piešķirts sabiedriski aktīvam valmierietim Jānim Kalnačam par nesavtīgu darbu, brīvprātīgi veicot barikāžu dalībnieku apzināšanu bijušajā Valmieras rajonā, ar atmiņu stāstiem, vērtīgām laika liecībām papildinot Valmieras muzeja arhīvu. Par katra izglītojamā individuālo spēju attīstīšanu, par patriotisma veicināšanu un Valmieras vārda popularizēšanu, stāstot par Latvijas un Valmieras notikumiem, organizējot dažādas norises, ar aizrautību vadot mācību stundas skolā, apbalvojums “Gada valmierietis 2018” tika piešķirts skolotājai ar stāstnieces talantu, gidei Inetai Amoliņai. Apbalvojuma saņēmējiem tiks pasniegts Valmieras pilsētas pašvaldības atzinības raksts un īpaši izgatavota piemiņas nozīmīte – Valmieras izaugsmes medaļa, kurā iegravēts apbalvojuma saņēmēja vārds un uzvārds. Valmieras pilsētas apbalvojumi “Goda valmierietis” un “Gada valmierietis” tiek piešķirti kopš 1999.gada. Informāciju sagatavoja:
“Vidzeme tāpat kā citur Latvijā saules enerģiju izmanto maz,” tāds bija galvenais secinājums nesen notikušajā Vidzemes plānošanas reģiona 17. jūnija pasākumā “No saules līdz elektrībai”. Reizēm tieši zināšanu trūkums, kā ieviest šādus projektus, kā izvēlēties piegādātājus un kā noteikt nepieciešamo saules paneļu uzstādīšanas jaudu, lai saražotās enerģijas daudzums spētu nosegt saules paneļu uzstādīšanas un apkopes izmaksas, ir šķēršļi, kas kavē saules potenciāla izmantošanu elektroenerģijas ražošanai. Tādēļ šī gada aprīlī Vidzemes plānošanas reģions aicināja Vidzemes pašvaldības pieteikt ēkas saules paneļu uzstādīšanas ekonomiskā lietderīguma aprēķināšanai. Savas ēkas aprēķinu veikšanai pieteica Apes, Alūksnes, Burtnieku, Cēsu, Gulbenes, Kocēnu, Naukšēnu, Smiltenes un Valkas novada pašvaldības. Lai veiktu nepieciešamos aprēķinus, pieteiktajam objektam bija jāatbilst vairākiem kritērijiem – ēkai ir jābūt pašvaldības īpašumā; ēkai ir pieejami ar skaitītāju izmērīti vēsturiskie siltumenerģijas dati par 2018. gadu; ir uzstādīts viedais elektroenerģijas skaitītājs un pieejami ikstundas dati par 2018. gadu; ēka intensīvi tiek izmantota vasaras periodā; pieejama ēkas inventarizācijas lieta; ēka turpmāk tiks izmantota tām pašām vajadzībām kā līdz šim, kā arī ēkas jumts tehniski ir piemērots saules paneļu izvietošanai. Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Rūse stāsta: “Kā zināms, saule ir viens no atjaunojamo energoresursu avotiem, kuriem ir savas specifiskas īpašības. Piemēram, saules enerģijas izmantošana elektrības ražošanā neatmaksāsies tām ēkām, kas vasarā strādā mierīgākā režīmā un ēka nespēj izlietot saražoto elektrību. Tomēr saules elektrostacijas paliek aizvien modernākas un pieejamākas, tāpat atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana ir mūsu dienaskārtībā jau ilgāku laiku. Tādēļ ar šiem aprēķiniem Vidzemes pašvaldību ēkās vēlamies sabiedrībai parādīt, ka saules enerģiju kā vienu no alternatīviem enerģijas avotiem tomēr vajadzētu apsvērt kā vienu no alternatīvām tad, kad prātojam par ekonomiskāku un dabai draudzīgāku enerģijas ražošanu un, kas zina, varbūt veiktie aprēķini apstiprinās, ka saules enerģijas izmantošana konkrētai ēkai atmaksājas.” Izvērtējumam tika pieteiktas dažādas pašvaldībām piederošās ēkas – vairākas pirmskolas izglītības iestādes, sporta nams un halle, katlu māja, pašvaldības administrācijas ēka, sociālās aprūpes centrs, notekūdens attīrīšanas iekārtas, vidusskolas ēkas. Dažiem no pieteiktajiem objektiem jau iepriekš Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai – PANEL 2050” ietvaros pašvaldību speciālisti pašu spēkiem izstrādāja Enerģētikas rīcības plānus, tātad par šo ēku efektīvāku izmantošanu, meklējot labākos risinājumus, tiek domāts jau kādu laiku. Sociālās aprūpes centram “Trapene” Apes novadā jau pagājušajā vasarā tika izstrādāts Enerģijas rīcības plāns, un ēka tika pieteikta arī saules paneļu uzstādīšanas izvērtējumam. Apes novada pašvaldības Teritorijas attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Ronimoiss par ēku vairāk stāsta: “Sociālās aprūpes centrs “Trapene” ir pašvaldības iestāde, kuras darbība ir nepārtraukta visa gada garumā. Iestādes klientiem ir nepieciešams enerģētiskais nodrošinājums nepārtraukti - septiņas dienas nedēļā un 24 stundas diennaktī. Tātad tieši šī pašvaldības iestāde vispilnīgāk izmantos iegūto saules enerģiju. Ierīkojot efektīvu saules paneļu sistēmu, vasaras periodā pa dienu varētu pilnībā nodrošināt pieprasījumu pēc elektroenerģijas, un veiksmes gadījumā pat nodot daļu elektroenerģijas atpakaļ kopējā elektrotīklā. Pašvaldība ir ieinteresēta ēkas energoefektivitātes paaugstināšanā, vienlaicīgi saudzējot dabu un ietaupot pašvaldības finanšu līdzekļus.” Katra pieteiktā objekta izvērtējumā ietverti vairāki scenāriji, tai skaitā saules elektrostaciju kopējā jauda, saules paneļu skaits un to kopējais virsmas laukums, kā arī tīkla inventora jauda. “Būtiski uzstādīt saules paneļus 45 ° leņķī pret dienvidiem un ar jaudu, kas pielāgota objekta elektroenerģijas patēriņam. Vienā no objektiem elektroenerģijas patēriņš vasaras mēnešos samazinājās pat par gandrīz 60% procentiem, taču tieši tad saules intensitāte ir visaugstākā. Šai ēkai saules paneļi ar minimālo apskatīto jaudu 7,9 kWP neatmaksātos 15 gadu periodā. Saules paneļi teorētiski var saražot noteiktu daudzumu elektroenerģijas, ko pārsvarā norāda saules paneļu tirgotāji, bet pirms to uzstādīšanas nepieciešams novērtēt ēkas ikstundas patēriņu, lai redzētu, vai saražotā elektroenerģija tiks patērēta optimālajā daudzumā,” atklāj Jānis Ikaunieks, Vidzemes plānošanas reģiona Energoefektivitātes eksperts. Saules paneļu uzstādīšanas ekonomiskā lietderīguma izvērtējums veikts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. “EFFECT4buildings” mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet www.vidzeme.lv Papildu informācija: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.: +371 26349224 Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Piecpadsmit metrus augstais Zilākalna ūdenstornis būvēts 1950. gadā un vairs netiek izmantots ūdens apgādē. Noslēdzoties Interreg un LEADER projektam jau šajā nedēļā tornis savas durvis pirmo reizi pēc pārbūves vērs apmeklētājiem.
2019. gada 14. septembrī Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs aicina kopā svinēt Pļaujas svētkus Ottesmuižā. Apmeklētāji varēs piedalīties Vidzemes lauku sētas rudens darbos, sadziedāt, sadancot un iegādāt ko noderīgu mājražotāju tirdziņā. Svētkus šogad pavada moto – Lobs ar lobu sasatyka.
Darbi, kas iedvesmo, kas palīdz, kas paliek Valmieras atmiņu lappusēs, kas izskan aiz pilsētas un arī valsts robežām. Darbi, kas palīdz augt, rosina līdzdarboties, dod spēku, turpinājumu. Darbi, par kuriem ir īpaša sajūta, kuros ir dzīvesprieks, lepnums par saviem līdzcilvēkiem.
Saules enerģija ir ne tikai “zaļš”, bet arī ekonomiski lietderīgs enerģijas avots - apstiprina Vidzemes plānošanas reģiona veiktie aprēķini 11 pašvaldību objektiem. Izvērtējuma rezultāti uzrāda, ka vairums pieteikto objektu saules paneļu uzstādīšanas atmaksāšanās laiks ir līdz deviņiem gadiem. Tas nav daudz, ņemot vērā, ka šo iekārtu ekspluatācijas ilgums ir līdz pat 30 gadiem.