Arhīva kalendārs

« February 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu līdzfinansējums veicinājis mūsdienīga, droša, cilvēkiem un videi draudzīga transporta un sakaru pieejamību Latvijā. Sabiedriskā transporta infrastruktūras modernizācijai, laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, pašvaldības un pašvaldību uzņēmumi kopumā ir saņēmuši vairāk nekā 258 miljonus eiro ES līdzfinansējuma.

 Valmieras, Liepājas, Daugavpils, Rēzeknes, Jūrmalas un Jelgavas  iedzīvotāji un pilsētu viesi ir novērtējuši priekšrocības, ikdienas ceļu mērojot ar ērtākiem, klusākiem un videi draudzīgiem jauniem satiksmes autobusiem un tramvajiem.

 “Hibrīdautobusi Valmieras pilsētas maršrutos ir liels solis dzīves vides kvalitātes uzlabošanā un ilgtspējīgs ieguldījums pilsētas attīstībā. Būt videi draudzīgiem ir mūsu visu vērtība un svarīgs uzdevums. Tāpēc prieks, ka kopā ar SIA “VTU Valmiera” mums ir izdevies atrast piemērotāko risinājumu Valmieras sabiedriskā transporta sistēmai un idejas un tehniskos risinājumus no plāniem redzēt īstenojamies,” saka Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

“Vairākas reizes esam veikuši testa braucienus un rūpīgi vērtējuši, kas būtu Valmierai labākais variants. Mūsu autobusu vadītāji, mehāniķi un tehniskās palīdzības darbinieki piedalījās mācībās, iepazīstot jaunos autobusus, un viņu atsauksmes ir pozitīvas. Jaunie autobusi ir ne vien pasažieriem ērti, bet arī draudzīgi videi, tādējādi šis ir ilgtspējīgs ieguldījums pilsētas attīstībā. Tas ir arī viens no mūsu uzņēmuma mērķiem – nodrošināt kvalitatīvu, mūsdienīgu pakalpojumu, kas ir uz ilgtermiņa attīstību vērsts,” tā SIA “VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš.

Video par līdz šim izlietoto finansējumu videi draudzīgam transportam Valmierā:  https://youtu.be/taeUuPNJz6g

Kā jau ziņots, š.g. 7.janvārī Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi paredz vēl papildu 85 milj. EUR ES līdzfinansējumu videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai – sliežu transporta un autobusu projektu īstenošanai, kur projektu īstenošana ir jārealizē līdz 2023.gada beigām. Videi draudzīgu autobusu iegādei valdība atbalstīja grozījumus, kas paredz finansējuma piešķiršanu 4.5.1.2.pasākuma “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros līdz 2023.gada beigām Valmierā,  Jēkabpilī un Daugavpilī.

 

Komunikācijas nodaļa

Tālr.: +371 29 855 688

komunikācijas PIE sam.gov PUNKTS lv

 

Uz ielas pretī nāk sieviete, kura stumj bērnu ratus, bet tajos esošais bērns ir aptuveni desmit gadus vecs. Ķermenis salīcis, kājas pret pārējo ķermeni nesamērīgi tievas. Bērns smejas un skaļi spiedzošām skaņām cenšas komunicēt ar pasauli. Garāmgājēji novērš skatienus, kāds uz brīdi uzsmaida bērna mammai, kāds pāriet ielas otrā pusē, jo ir mācīts neskatīties uz citādo.

 Ģimenēs, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem, ikdienu apgrūtina ne vien rehabilitācijas procedūras, asistenta nodrošināšana bērnam un vides pieejamības problēmas, bet arī sabiedrības neizpratne par bērna ar funkcionāliem traucējumiem piederību sabiedrībai. Vecāku vēlme, lai bērna dzīvē satiktie cilvēki aiz funkcionāliem traucējumiem ierauga bērnu un viņa vajadzības, bieži paliek nesadzirdēta, nesaredzēta un nesaprasta.

Lai mazinātu sabiedrībā esošo stigmu par bērniem ar funkcionālām traucējumiem un sniegtu zināšanas, šī gada 19. februārī Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros tika organizētas apmācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem. Apmācības notika ZOOM platformā un tajās piedalījās 25 dalībnieki no desmit Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām. Aktīvākie apmācību dalībnieki pārstāvēja izglītības nozari.

“Tas, ka mums rada trauksmi kaut kas nepazīstams un citāds, ir normāli. Tā ir mūsu smadzenes daļa, kas tā noreaģē, bet ne vienmēr kaut kas uzreiz ir jādara. Trauksme raisa vēlmi iesaistīties vai dusmas, kas ir aizsargreakcija. Kā piedzīvot to, ka neko nevar darīt? Nevis aizmukt, izvairīties, bet izdzīvot bezspēcības laiku? Pieņemšana. Pieņemšana ir sadarbība. Nav viena vispārīgā metode, pareizais veids, kā komunicēt ar šādiem bērniem un viņu ģimenēm. To nevar vienā pieejā iemācīties un tad lietot. Pareizais veids veidojas, kad iemācāmies būt iejūtīgāki, vairāk spējīgi nevis komunicēt no pareizās pozīcijas (kas būtu ļoti augstprātīgi), bet vairāk nostāties līdzās, būt gataviem līdzpārdzīvot. Un galvenais atslēgas vārds ir cieņa!”- tā, iedrošinot dalībniekus, pauda lektore Mg.psych., mg.sc.sal., sertificēta psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore Ilze Dreifelde.

Apmācību laikā dalībnieki strādāja darba grupās, kurās diskutēja par tādām tēmām, kā  neizpratne, iesaiste, uzmanības pievēršana un komunikācijas grūtības ar bērnu, kuram ir funkcionāli traucējumi un viņa ģimeni. “Man ikdienā nav saskarsme ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Šodiena man pilnīgi noteikti ir kas jauns un liek aizdomāties par šiem bērniem,” – pārdomās dalījās kāda bibliotēkas darbiniece. “Bijām dalībnieki no dažādām sfērām un tas ļāva mums uz lietām paskatīties no dažādiem skatu punktiem,”- tā pēc diskusijām secināja viena no dalībniecēm.

Apmācību noslēgumā dalībniekiem bija brīnišķīga iespēja noklausīties iedrošinošu dzīvesstāstu, kurā dalījās audžumamma Elīna Bataraga. Elīnas ģimenē aug audžumeita, kurai ir smagi funkcionāli traucējumi. “Ir ok, ja bērnam nekad nebūs amata un viņš nekad nestrādās. Jānomet tas plīvurs, ka visi ir salīdzināmi. Mirklis, kad es atmetu ideju, ka man audžumeitu ir “jāsalabo” bija sāpīgs, bet tas nesa milzu atvieglojumu,”- dalījās E.Bataraga. Audžumamma uzsvēra, ka ikvienam ir iespēja palīdzēt īpašajiem bērniem, atbalstot viņa vecākus. Viens vecākam pateikts teikums var mainīt ļoti daudz, Elīna aicina to izmantot, lai celtu: Īpašo bērnu vecāki ir vienlaikus ļoti stipri un ļoti trausli. Viņi var cīnīties par savu bērnu, kā lauvas, bet jebkurš negatīvs komentārs par bērnu spēj sagraut vecāku. Ir viegli saskatīt trūkumus un grūtības, bet, lai ieraudzītu stiprās puses, ir nepieciešama piepūle!

Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv  

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv 

 

Vairāk par deisntitucionalizācijas projektu "Vidzeme iekļauj"