Arhīva kalendārs

« June 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930 

Turpinot tradīciju par gadskārtu atzīmēšanu, 19. jūnijā plkst. 12.00–17.00 Valmiermuižas parkā notiks mājražotāju un amatnieku tirdziņš „Gardu muti”, kas ļaus ieskandināt Jāņus, sarūpēt svētku mielastu un dažādus amatnieku meistarstiķus, kā arī izzināt Valmiermuižu – tās vēsturi un apkārtni. Lai gan ik gadu vasaras saulgriežu laikā Valmiermuižā norisinājās starptautiskais etnofestivāls „Sviests”, tas šogad pārcelts uz 28. augustu.

Tirdziņā varēs sastapt dažnedažādus tirgotājus no malu malām, kuri būs līdzi atveduši gan vasarīgus gardumus, sātīgu maizi, sieru, gaļu un dzērienus visām gaumēm, gan skaistas rotas, apģērbus un amatnieku darinājumus. Valmiermuižas alus darītavas meistari svinībām par godu izbrūvējuši īpašo Jāņu alu. Savukārt, Gardu muti garškopji parūpējušies par to, lai siltajās dienās varam atveldzēties ar spirdzinošiem zelteriem.

Ikvienam būs iespējams ne tikai iegādāt labumus tirdziņā, bet arī baudīt ainavisko apkārtni, izzināt vēstures līkločus – klausoties Valmiermuižas stāstu ierakstā un apskatot kādreizējo Valmiermuižas pils iespējamo apjomu vides stendos. Valmiermuižas alus virtuvē piedāvās alus lūkošanu, kur atklāt alus un pieskaņotu uzkodu saderības stāstu. Laiskojoties parkā varēs ieturēt maltīti un baudīt gardas uzkodas. Turpat būs sastopama arī Valmiermuižas staļļa saime.

Vasaras saulgriežos saule sasniegusi savu augstāko punktu debesu lokā – sagaidāma garākā diena un īsākā nakts. Mājas un apkārtnes pušķošana ir auglības un svētības gādāšana sētai, aizsargāšanās pret ļaunumu, taču tikpat ļoti rada svētku sajūtu pašos. Lai līksmi nosvinētu, jāsagādā mielasts, kur šajā laikā īpaši galdā ceļams siera ritulis kā saules simbols, apaļi rauši un brangs alus. Noteikti jāparūpējas arī par Jāņu uguns iedegšanu, kas atspoguļo labā uzvaru pār ļauno.

Tirgotāju pieteikšanās līdz 14. jūnijam (informācija www.gardumuti.lv).

Pasākuma laikā tiks filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos.

Pasākumu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, garškopju kustība „Gardu muti”, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs, SIA „ZAAO”, tirdzniecības centrs „Valleta”.

 

Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.

Valmieras pilsēta Latvijā un starptautiski vairāk ir atpazīstama ar sasniegumiem ekonomikā un sportā. Rezultāti ekonomikā atspoguļo valmierieša pragmatisko dabu, rezultāti sportā – mērķtiecību un smagu darbu ceļā uz panākumiem. Valmieras vēlme kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu (EKG) ir saistīta ar vajadzību transformēties, lai kļūtu arī par augstas kultūras mikro–lielpilsētu, kur kultūra mijiedarbojas ar pragmatisku saimniekošanas tradīciju.

Valmiera kopā ar Valmieras novadu vēlas kļūt par mikro–lielpilsētas paraugmodeli – pašvaldība ar industriālu vidi un lauku teritorijām, spējot veiksmīgi risināt līdzās pastāvošos izaicinājumus dažādās sabiedrības dzīves dimensijās.

Mēs tiecamies tikt atzīti un pamanīti Eiropā un pasaulē arī kultūras jomā, vienlaikus apzinoties esošo kultūras “plaisu”, kas ceļā uz mērķi ir jāpārvar un jāaizpilda. Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 konkurss ir nepieciešamais katalizators, kam Valmiera pievienos neatlaidīgu darbu ilgā laika periodā. Tituls būs iedvesmas un spēka avots ilglaicīgam darba cēlienam, kuru iesim soli pa solim, kopā ar sabiedrību izceļot gaismā savas spējas un priekšrocības kultūras jomā, vienlaikus atklājot arī trūkumus un sāpīgās vietas. Mēs īstenosim vērienīgu pasākumu kopumu, kura sagatavošana ir sākta jau 2021. gadā,” par pieteikuma stāsta Valmieras pilsētas EKG2027 mākslinieciskās programmas vadītājs Reinis Suhanovs.

Valmieras programmas vadmotīvs ir KONVERSIJA (pārmaiņa, parādības stāvokļa maiņa), aizsākot virkni procesu, kuros piedzīvosim būtiskas domāšanas un attieksmes maiņas, attīstot Valmieru kā mikro–lielpilsētu. Tā ir izcila dzīvesvieta cilvēkam, kuru interesē kultūra, ekonomika un ilgtspējīga vide. Mūsu kultūras programma balstās trīs augstākajos mērķos:

  1. PAMANI UN ATZĪSTI MŪS!;
  2. AIZPILDĀM KULTŪRAS PLAISU!;
  3. VEIDOJAM ILGTSPĒJĪGU VIDI.

Valmieras EKG programma ir strukturēta kā piecu secīgu un savstarpēji saistītu ciklu kopums. Laikā no 2021. līdz 2026. gadam noritēs cikls PROCESS – KONVERSIJA, kad īstenosim programmas sagatavošanas periodu. Tas būs nozīmīgo pārmaiņu laiks. Mēs uzskatām, ka gatavošanās svētkiem un to gaidīšana ir daļa no svētkiem. Tā sasniegsim lielo mērķi – radīt un aizpildīt novada kultūrtelpu ar jaunu kultūras un radošo industriju piedāvājumu, saturu, norisēm. Mēs veicināsim sabiedrības līdzdalību, aicināsim izzināt, sajust, izteikt viedokli, piedalīties. Veidosim jaunas partnerības, attīstīsim kultūrvietas.

Četri pārējie cikli būs 2027. gada norises, kas saistītas ar dabas ritējumu – gadalaikiem:

ZIEMA – PAMANI UN ATZĪSTI MŪS!
PAVASARIS – AIZPILDĀM KULTŪRAS PLAISU!
VASARA – VEIDOJAM ILGTSPĒJĪGU VIDI!
RUDENS – REFLEKSIJA

Tas viss, lai kopā attīstītu un pilnveidotu mūsu spējas izprast, radīt un patērēt pasaules līmeņa kultūru tās visdažādākajās izpausmēs, tādā veidā apliecinot un nostiprinot novada kā pievilcīgas kultūrvietas lomu Vidzemes reģionā, Latvijā, Eiropā un citur pasaulē.

2027. gada programma būs sešos iepriekšējos gados paveiktā darba svētki gan iedzīvotājiem, gan novada viesiem. Taču arī svētku laikā darbs tiks turpināts, jo kultūras attīstība notiek nepārtrauktā procesā. Mēs esam sagatavojuši plānu savu mērķu sasniegšanai un esam sākuši radoši un mērķtiecīgi strādāt, lai 2027. gada nogalē varētu teikt: “Mēs to paveicām! Tas bija lieliski! Turpinām!”

Ja mēs varam to iztēloties, mēs varam to īstenot!

Paldies ikvienam, kurš mūs atbalsta, tic un piedalās!

 

Fotogrāfijas deponējums no Latvijas Fotogrāfijas muzeja arhīva, fragments "Stikla Strenči", Ansis Starks

 

Informāciju sagatavoja:

Kristīne Melece

Valmieras pilsētas pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

vadītāja

Mob.tālr.: 26553317

 

Piektdien, 4.jūnijā, Cēsu Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) darba grupas pārstāvji iesniedza pieteikumu Kultūras ministrijā, lai kandidētu uz EKG 2027 titulu. Pieteikuma galvenā koncepcija ir XXII gadsimts.
 
Cēsis bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas pieņēma lēmumu kandidēt uz EKG 2027 jau 2019. gada maijā. Savukārt pirms nedēļas darba grupas izstrādāto pieteikumu vienbalsīgi atbalstīja Cēsu novada domes deputāti. Aprīļa beigās Cēsu viduslaiku pils zvaigžņotajā Mestra zālē sadarbības manifestu parakstīja Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas pašvaldību vadītāji. Tāpat, izstrādājot pieteikumu, panākta sadarbības vienošanās ar vairāk nekā 50 Eiropas pilsētām un starptautiskajām organizācijām.
 
Pieteikums angļu valodā skatāms ŠEIT

 
Cēsis jau otro reizi piedalās EKG konkursā. Kopā ar Liepāju un Rīgu Cēsis 2008.gadā sacentās, lai kļūtu par EKG 2014, un toreiz titulu ieguva Rīga. Kad Cēsis konkursam pieteicās pirmo reizi, tā bija līdz tam mazākā pilsēta, kas jebkad izvirzījusi savu kandidatūru kļūšanai par EKG. Šo gadu laikā Cēsu kultūras dzīve kļuvusi ievērojami bagātāka un intensīvāka. Būtiski audzis arī apkārtējo novadu kultūrvietu piedāvājums, vietējā mēroga un starptautiskā atpazīstamība un nozīmība, kā arī augusi spēja rīkot augsta līmeņa notikumus.

 

Pieteikuma galvenā koncepcija ir “XXII gadsimts”, kas nozīmē jautājumu uzdošanu ne tikai nākamajiem pieciem, bet nākamajiem 70 gadiem. Tā ietver divu paaudžu nomaiņu un sadarbību, pagātnes pieredzes un mantojumu apzināšanu un izprašanu cerībā, ka, iespējams, cilvēks, kurš mācās visu mūžu un nestāda sevi augstāk par dabu un kuram kultūra nenozīmē uzvaru pār dabu un rūp tas, kas notiek ne tikai viņa pilsētas robežās, bet arī otrā pasaules malā, ir jau dzimis.
 
Cēsu programma balstās uz pieciem pīlāriem – Lielais jautājums, Mācīšanās, Cilvēka daba, Atjaunošanās, Tuvais kosmoss. Kultūras koncepcija paredz uzdot jautājumus un meklēt iespējamās atbildes projicētajam 22.gadsimtam. Piecas tematiskās līnijas 22.gadsimta meklējumos aptver vidi un ekosistēmu, mūsdienu politiskās kultūras un jaunas kultūras izpratnes jautājumus. Cilvēka un vietas attiecību meklējumus, pagātnes un nākotnes saskarsmi un ieteikumus ikviena cilvēka rīcībai. Tādējādi ieliekot pamatus, lai maza vieta varētu kļūt par paraugmodeli – dodot iespēju tai kļūt lielai, tādai nekļūstot fiziski vai urbāni, jo 20.gadsimta beigu un 21.gadsimta pirmās puses globālie procesi parādījuši, ka “mazs” ir jaunais “liels”. Būtiskāko lomu kultūras programmas izveidē ieņem cēsnieki, Cēsu un apkārtnes kultūras organizācijas un novada biedrības.

Cēsis nevar atļauties nekandidēt Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam aiz cieņas pret pilsētas ēkās iekausēto laiku, ko tur gadsimtu garumā mūrējušas Latvijas radošās un kultūras zvaigznes! Cēsis nevar atļauties nekandidēt arī mūsdienu laiku vārdā, kad 2021.gads īpaši akcentē mākslas un kultūras patieso vērtību mūsu cilvēcības radīšanas un uzturēšanas procesā”, stāsta Cēsu novada pašvaldības vecākais komunikācijas speciālists un Cēsu EKG darba grupas dalībnieks Aleksandrs Abramovs.
 
Cēsu galvenā bagātība ir tās cilvēki. Tāpēc jau no pirmajām pieteikuma gatavošanas dienām strādājam pie EKG stāsta nodošanas tā turētājiem – Cēsu iedzīvotājiem. Pēdējā pusgada laikā esam piedalījušies neskaitāmās sarunās ar dažādām cēsnieku grupām, noorganizējām pirmo Cēsu iedzīvotāju Kultūrdienu, cēsnieki rotāja Ziemassvētku eglītes ar EKG zvaigznēm. Tāpat cēsniekiem bija iespēja iesaistīties pieteikuma tapšanā un izteikt savu viedokli virtuāli, to darot Cēsu EKG mājas lapā cesis2027.lv”, papildina Cēsu kultūras centra vadītāja un EKG darba grupas dalībniece Zane Neimane.
 
Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē Cēsu EKG stāsts ieguva vizuālo identitāti. Viena no drosmīgākajām Cēsu Eiropas kultūras galvaspilsētas procesa aktivitātēm, kas saistāma ar zīmola un vizuālās identitātes iedzīvināšanu, ir izstrādātais centrālā pilsētas jeb Vienības laukuma labiekārtojuma projekts, kas cēsnieku vērtējumam nodots maija beigās. Balstoties Cēsu Eiropas kultūras galvaspilsētas zīmola vadlīnijās un formu valodā, labiekārtojuma fiziskie elementi – apstādījumu kastes un atpūtas soli – veidoti zvaigznes elementa formā kā tieša atsauce uz Cēsu EKG logo.
 
Cēsu EKG pieteikuma izveides darba grupas vadītājs ir Atis Egliņš-Eglītis. Tāpat darba grupā strādā Aleksandrs Abramovs, Dita Trapenciere, Evija Taurene, Gints Grūbe, Inga Cipe, Jānis Ķīnasts, Juris Žagars un Zane Neimane.
 
Cēsu pieteikuma grafikas dizaina autore ir Alise Ķīnasta. Lielākās daļas fotogrāfiju autore ir Anete Rūķe.
 
Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums 2027.gadā tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai.
 
Cēsis dibinātas 1206.gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā un Latvijas karoga dzimtene.
 
Informāciju sagatavoja:
Cēsu novada pašvaldības
Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes
Vecākais komunikācijas speciālists
Aleksandrs Abramovs
aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv