.png)
|
Arhīva kalendārs
Uz sēdi, kuru sasauca un vadīja Smiltenes novada pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Aurika Zīvere, bija ieradušies visi 15 jaunievēlētie domes deputāti: saraksta „Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”– Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputāti: Edgars Avotiņš, Andris Abrāmovs, Inga Ērgle, Mārtiņš Vīgants Jānis Āboliņš; “Latvijas Attīstībai” deputāti Gita Mūrniece, Raivis Vizulis, Māris Zālītis un Dainis Aļeksējevs, saraksta „PROGRESĪVIE” deputāti Ervins Labanovskis un Otārs Putrālis, partijas „Jaunā Vienotība” deputātes Ilze Vergina un Astrīda Harju, „Zaļo un Zemnieku savienības politiskās partijas “Latvijas Reģionu Apvienība” deputāti Toms Markss un Ainārs Mežulis. Sēdes dienas kārtībā bija jautājums par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu. Deputāts Andris Abrāmovs uz balsošanu izvirzīja Edgara Avotiņa kandidatūru. Balsojot atklāti, deputāti ar 13 balsīm “par” un 2 balsīm “pret” par Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāju ievēlēja izvirzīto kandidātu Edgaru Avotiņu. Smiltenes novada pašvaldības priekšsēdētājs, ikvienam deputātam novēlot izturību, izsludināja ārkārtas domes sēdi, plkst. 16.00 ar darba kārtībā sekojošiem jautājumiem –par Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu amatā, par Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu amatā, par pastāvīgo domes komiteju izveidi un par pastāvīgo domes komiteju locekļu ievēlēšanu.
Informāciju sagatavoja:
Smiltenes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Pirmajā Alūksnes novada domes jaunā deputātu sasaukuma sēdē bija pulcējušies visi 15 ievēlētie deputāti: Arturs Dukulis, Modris Lazdekalns, Druvis Mucenieks un Artūrs Grīnbergs no Zaļo un Zemnieku savienības, Dzintars Adlers, Maruta Kauliņa un Jānis Skulte no partijas “Jaunā VIENOTĪBA”, Līga Langrate, Verners Kalējs un Modris Račiks no Jaunās konservatīvās partijas”, Druvis Tomsons un Ilze Līviņa no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Aivars Fomins un Elita Laiva no “VIDZEMES PARTIJAS, politiskās partijas “Latvijas Reģionu Apvienība” un Jānis Sadovņikovs no partijas “Latvijas attīstībai”. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja amatam tika izvirzīti trīs kandidāti: Modris Lazdekalns izvirzīja Arturu Dukuli, Maruta Kauliņa izvirzīja Dzintaru Adleru, Verners Kalējs izvirzīja Līgu Langrati. Līga Langrate savu kandidatūru Alūksnes novada domes priekšsēdētāja amatam atsauca. Par Dzintaru Adleru domes priekšsēdētāja amatā balsoja 8 deputāti - Dzintars Adlers, Maruta Kauliņa, Jānis Skulte, Līga Langrate, Modris Račiks, Druvis Tomsons, Ilze Līviņa un Jānis Sadovņikovs. Par Arturu Dukuli domes priekšsēdētāja amatā balsoja 6 deputāti - Arturs Dukulis, Modris Lazdekalns, Druvis Mucenieks, Artūrs Grīnbergs, Aivars Fomins un Elita Laiva. Abus domes priekšsēdētāja amata kandidātus neatbalstīja Verners Kalējs. Pēc ievēlēšanas Alūksnes novada domes priekšsēdētāja amatā Dzintars Adlers pateicās deputātiem par atbalstu un iepriekšējo sadarbību. - Kļūt par Alūksnes novada domes priekšsēdētāju ir liels gods un liela atbildīga pret ikvienu vēlētāju, pret savu novadu un valsti. Es apņemos šo darbu veikt godprātīgi, strādājot katra iedzīvotāja labā, lai mēs nākotnē varētu izpildīt visus tos solījumus, ko esam devuši saviem vēlētājiem. Neapšaubāmi, ka iepriekšējā 12 gadu pieredze pašvaldības darbā mani ir norūdījusi, ir izveidojušies labi kontakti valdībā un ceru, ka, izdosies, izmantojot visus šos sakarus un nākotnē strādātu ciešā sadarbībā ar mūsu valdību un īstenotu tos solījumus, ko solījām saviem vēlētājiem. Ceru izveidot novadā stipru valdību, mans sapnis ir bijis izveidot tādu valdību, kas ir spogulis Ministru kabinetam, lai arī šajā ziņā mēs saņemtu pēc iespējas maksimālu atbalstu, stiprinātu savu novadu, mazinātu sociāli ekonomisko nevienlīdzību starp citām teritorijām un veiksmīgi strādātu. Gods kalpot Alūksnes novadam, - pēc ievēlēšanas sacīja Dz. Adlers, aicinot uz sadarbību gan domes deputātus, gan novada iedzīvotājus. Sēdes noslēgumā domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers informēja, ka sēde par domes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšanu tiks sasaukta atsevišķi. Ar sēdes audioierakstu var iepazīties Alūksnes novada pašvaldības mājaslapā www.aluksne.lv sadaļā Pašvaldība/Par Alūksnes novada domes darbu/Domes sēžu audio ieraksti. FOTO: IMG_8873, IMG_8913 – Jaunievēlētais Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers IMG_8898 – Alūksnes novada domes jaunais deputātu sastāvs pēc pirmās domes sēdes Evitas APLOKAS foto
Sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Pirmās Valmieras novada pašvaldības domes sēdes pirmais jautājums bija “Par Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja ievēlēšanu”. Pirmo sēdi vadīja Valmieras novada pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ilze Polka. Domes priekšsēdētāja amatam tika izvirzīti divi kandidāti: Jānis Baiks un Harijs Rokpelnis. Domes priekšsēdētāju deputāti ievēlēja no sava vidus, izdarot atzīmes vēlēšanu zīmēs. 16 deputātiem – Jānim Dainim, Guntaram Štrombergam, Gunai Ķiberei, Ričardam Gailumam, Andrim Kleperam, Tomam Upneram, Guntim Gladkinam, Jānim Olmanim, Edgaram Grandānam, Jānim Skrastiņam, Jānim Baikam, Jānim Upeniekam, Reinim Muižniekam, Kasparam Kļaviņam, Jānim Grasbergam, Marekam Bērziņam,– balsojot “par”, diviem deputātiem – Jurim Jakovinam un Harijam Rokpelnim – balsojot “pret”, par Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāju ievēlēts Jānis Baiks. Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks pēc ievēlēšanas pateicās visiem vēlētājiem par balsojumu pašvaldību vēlēšanās, ievēlēto deputātu sastāvu, kas ir ļoti labs, jo pārstāv visu novadu, un kuri tālāk veidos novada nākotni, un deputātiem par pausto uzticību vadīt Valmieras novadu: “Līdz šim es esmu vadījis Valmieras pilsētu. Esmu to darījis pēc labākās sirdsapziņas. Mēs visi varam lepoties ar to, ka Valmiera ir Latvijas veiksmes stāsts. Tagad es apņemos tikpat enerģiski, tikpat godprātīgi turpināt darbu, lai viss Valmieras novads taptu par labāko vietu dzīvošanai, strādāšanai, atpūtai, sportošanai, kultūras baudīšanai un daudzām citām lietām. Mēs to kopīgi izdarīsim! Darba būs daudz, jo Valmieras novadā ir apvienojušās 8 pašvaldības. Izaicinājumu būs ļoti daudz, lai Valmieras novads kļūtu par tādu novadu, kādu esam iedomājušies. Lai iedzīvotājiem uzlabotos daudzas lietas, lai katrs justos droši Valmieras novadā. Es darīšu visu, kas manos spēkos, lai mēs kopīgi varētu izveidot Valmieras novadu par stiprāko Latvijā!” Pēc ievēlēšanas Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks izsludināja ārkārtas domes sēdi 1.jūlijā plkst. 17.30. Domes sēdes tiešraides links: https://www.youtube.com/watch?v=8PuQxY8fxak Informāciju sagatavoja: Kristīne Melece Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Tālr.:26553317
Vasara Koncertzālē “Cēsis” ierasti bijis klusāks laiks – koncertsezona noslēgusies, bet jaunā vēl nav iesākusies. Ņemot vērā to, ka viss aizvadītais gads nelīdzinās nekam līdz šim piedzīvotam, arī šī vasara klausītājiem nesīs pārmaiņas – skaistus klātienes koncertus, teātra un dejas izrādes ik nedēļas nogali. Pirmais koncerts gaidāms 18. jūlijā, kad izskanēs Raimonda Paula, Latvijas Radio bigbenda un solistu – Daumanta Klaniņa un Ances Krauzes, programma “Dienvidu akvareļi”. Tās uzmanības centrā ir Maestro mūzika, kas tapusi 20 gs. 60-tajos gados – laikā, kad Paula mūziku caurstrāvo komponistam tik tuvais džezs. Koncertā skanēs arī tēmas no mūzikliem un dziesmas ar Alfrēda Krūkļa vārdiem. Pirms koncerta tiks atklāta arī vasaras mākslas izstāde “Mana telpa / My Space”, kurā līdz pat rudenim būs skatāmi Ilzes Preisas maģiskā reālisma stilā tapuši darbi. Turpinot Trīs Balanas rezidenci Koncertzālē “Cēsis”, 24. jūlija vakarā klausītājiem būs iespēja baudīt unikālu, īpaši Cēsu koncertzāles mākslinieciskajai programmai veidotu starptautisku projektu “Mūzikas labirints”, kas tapis ar Vācijas vēstniecības Latvijā atbalstu. Līdzīgi kā sengrieķu varonis Tēsejs uzveica Mīnotauru, virtuozie Berlīnes filharmonijas Karajana akadēmijas absolventi kopā ar izciliem Latvijas jaunajiem mūziķiem un solistiem – vijolnieci Kristīni Balanas un Berlīnes filharmonijas orķestra vadošo klarnetistu Vencelu Fuksu – “iekaros’’ lielo mūzikas ģēniju radītus skaņdarbus. Ansamblis klausītājiem piedāvās programmu, kuru ieskauj Mocarta ģeniālās kompozīcijas, bet tās centrā skanēs ārkārtīgi sarežģītais baroka komponista un vijolnieka Pjetro Lokatelli Laberinto Armonico. Ar savām piesātinātajām kinematogrāfiskajām ainavām, kino mūzikas komponista Nino Rotas koncerts stīgu instrumentiem piedāvās īstu, tiesa gan ‒ dramatisku, atelpas brīdi. Starptautisko orķestri vadīs kanādiešu diriģents Stenlijs Dodss. Augustā Koncertzālē “Cēsis” notiks Cēsu mākslas festivāla Teātru Grand Prix skate un būs iespēja noskatīties skatuves darbus, kas savas pirmizrādes piedzīvojušas pavisam nesen – teātru sezonas izskaņā. Augusta otrajā pusē Koncertzāles “Cēsis” klausītājiem tiek piedāvāta atkalsatikšanās ar enerģisko un virtuozo sitaminstrumentālistu duetu - Juri Āzeru un Guntaru Freibergu. Pirms trim gadiem Cēsīs, festivāla “Ārēna” ietvaros” izskanējusī programma Texture of Groove viņiem atnesa “Lielās mūzikas balvas” nomināciju par izcilu darbu ansamblī. Abi sitaminstrumentālisti sagatavojuši jaunu koncertprogrammu, šoreiz līdzās aicinot arī divas izcilas pianistes — Elīnu Bērtiņu un Agnesi Egliņu. Koncerta pamatā ir komponistu Bēlas Bartoka un Džordža Krama meistardarbi, kas apliecina sitaminstrumentu repertuāru kā patstāvīgu un nozīmīgu profesionālās mūzikas sastāvdaļu, kas virtuozitātes un muzikālās izsmalcinātības ziņā līdzvērtīga citām. Bet vakara programmu vainagos jaunās paaudzes latviešu komponista, “Lielā mūzikas balva 2017” laureāta Krista Auznieka jaundarbs sitaminstrumentiem un divām klavierēm “Smaržīgais laikrādis”. Vasaras noskaņas nesīs arī Latvijas Nacionālās operas baleta trupas viesizrādi “Antonija # Silmači”. Balets Antonija #Silmači ir romantiski dramatisks stāsts par alkām pēc personīgās dzīves piepildījuma. Tas radīts, iedvesmojoties no daudzu latviešu iemīļotākā dramaturģijas darba, Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” motīviem, un ar komponista Jura Karlsona mūziku spilgti papildina latviešu oriģinālbaletu klāstu. Jau aizvadītā gada rudenī iecerēts, beidzot klausītāju sirdis priecēs trīs Osokinu – tēva un dēlu, koncerts. Trīs Osokini ir Latvijas pianisma mākslas zīmols. Izcila vēriena virtuozi, klavierspēles pētnieki un dziļi mākslinieki, kuru radītās koncertprogrammas vienmēr ir svētki un īpašs notikums klaviermūzikas mīļotājiem. Koncertā “Trīs Osokini Cēsīs” skanēs jaunradīta klaviermūzikas darbu programma ar neparastiem un skaistiem klaviermūzikas darbiem – Sergeja Osokina solo dzirdēsim Aleksandra Skrjabina skaņdarbus, Georgija Osokina interpretācijā izskanēs Šopēna etīdes, bet Andrejs Osokins atskaņos Roberta Šūmaņa Fantāziju Do mažorā. Savukārt Morisa Ravēla valsis skanēs divām klavierēm, bet Pētera Čaikovska un Emila Dārziņa skaņdarbi trim klavierēm. Rudens iesākumā tradicionāli gaidāms Starptautiskais festivāls “Čello Cēsis”, kas laikā no 18. līdz 26. septembrim izskanēs piecos koncertos. Biļetes uz vasaras koncertiem nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Biļetes ir derīgas tikai kopā ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas apliecina, ka apmeklētājs ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vai pārslimojis Covid-19 pēdējo 6 mēnešu laikā. Apmeklējot pasākumu, obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, personalizēta biļete un derīgs sertifikāts. Lūdzam uz pasākumu ierasties savlaicīgi.
Informāciju sagatavojusi Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja
Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa Latvijā pirmajā kārtā piedalījās Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera, kas savus pieteikumus iesniedza laikā no 2020. gada augusta līdz 2021. gada 4. jūnijam. Jāatzīmē, ka jau pieteikšanās un sākotnējās atlases kritēriju izpilde Eiropas kultūras galvaspilsētas titula pretendentiem ir pozitīvs sasniegums, jo apliecina pilsētu spēju kultūras, ekonomikas un sociālajā jomā, vienlaikus padarot kultūru par savas ilgtermiņa attīstības stratēģijas daļu. Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā: “Kultūra visos laikos ir bijusi cilvēku kopā un līdzās būšanas, iedvesmas un mierinājuma avots. Gan labos, gan ne tik labos laikos tā palīdz mums būt stiprākiem, uzturēt savas tradīcijas, bagātināties vienam no otra un virzīties tālāk savā attīstībā. Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva ir brīnišķīgs piemērs, kā varam savu kultūru darīt plašāk zināmu, turpinot tradīcijas un radot no jauna, nest Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē. Ikviena pilsēta, kas pieņēmusi šo izaicinājumu un cīnās par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, jau ir savā ziņā uzvarētāja, domājot, plānojot un ieguldot savas pilsētas attīstībā. Novēlu ikvienai pilsētai turpināt izvēlēto ceļu - sapņojot, radot un īstenojot idejas, kas iemieso Eiropas vērtības un ļauj iepazīt Latviju!” Konkursa atlases kritērijos noteikts, ka pilsētām jāsagatavo kultūras programma ar skaidru un nozīmīgu Eiropas dimensiju, kas veicina pilsētas, kā arī tuvējo apkaimju iedzīvotāju līdzdalību un piesaista gan vietējus, gan starptautiskus apmeklētājus. Programmai ir jābūt ar ilgstošu ietekmi un jāveicina pilsētas ilgtermiņa attīstība. Pieteicējiem arī jāpierāda pašvaldību atbalsts un spēja īstenot projektu. “Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ļauj pozicionēt Latvijas pilsētu un līdz ar to visu mūsu valsti Eiropas kultūras telpā; šis statuss var dot gan pozitīvu impulsu pilsētas kultūras stratēģijas restartam, gan nest jaunus augļus uzņēmējdarbībā, tūrismā, ekonomikā un sociālajā dzīvē. Minēto apliecina arī mūsu galvaspilsētas pieredze 2014. gadā, jo aizvien vērojam, kā Rīgas kultūrtelpā turpina dzīvot un attīstīties pirms septiņiem gadiem iesāktas iniciatīvas, un redzam, kā tas nesis nozīmīgu pilsētas kultūrpolitikas paradigmas maiņu,” akcentē Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, uzsverot, ka ikviena pilsēta un novads, kas piedalījušies konkursā uz 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, jau ir ieguvēji. Ieguvēji – jo apzinājuši savus spēkus, resursus, arī ambīcijas un rūpīgi strādājuši pie detalizētas kultūras programmas izstrādes. Esmu pārliecināta, ka vismaz daļu no šīm programmām mēs, kā Latvijas kultūras dzīves baudītāji, pieredzēsim, neskatoties uz konkursa rezultātiem.” Tiklīdz šodien paziņotais žūrijas ieteikums tiks oficiāli apstiprināts, šīm pilsētām – Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai un Valmierai, līdz 2022. gada pavasarim savi pieteikumi būs jāizstrādā daudz detalizētāk. Tad žūrija atkal tiksies, lai tos izvērtētu un lemtu, kura no šīm pilsētām kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā, kad Latvijā otro reizi būs Eiropas kultūras galvaspilsēta (pirmo reizi par Eiropas kultūras galvaspilsētu Latvijā kļuva Rīga 2014. gadā). Arī Portugālē 2027. gadā būs vēl viena Eiropas kultūras galvaspilsēta. Portugālē konkurss tika izsludināts 2020. gada novembrī, un priekšatlases sanāksme notiks 2022. gada sākumā. Jāatzīmē, ka Covid-19 pandēmijas dēļ un pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome nolēma abām 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām - Rijekai (Horvātija) un Golvejai (Īrija) - pagarināt to statusu līdz 2021. gada aprīlim. 2022. gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļūs Novisada (Serbija), Kauņa (Lietuva) un Eša pie Alzetas (Luksemburga); 2023. gadā - Elefsina (Grieķija), Timišoara (Rumānija) un Vesprēma (Ungārija). 2024. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas atradīsies Tartu (Igaunija), Bādišla (Austrija) un Bodo (Norvēģija); savukārt 2025. - Hemnica (Vācija) un Nova Gorica (Slovēnija). Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva aizsākās 1985. gadā Grieķijā, pateicoties tā laika kultūras ministrei Melinas Merkuri idejai, un tā ir kļuvusi par vienu no vērienīgākajiem kultūras projektiem Eiropā. Iniciatīvas mērķis ir veicināt kultūras daudzveidību Eiropā, uzsvērt dažādu kultūru kopīgās iezīmes un veicināt kultūras lomu pilsētu ilgtermiņa attīstībā. Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/culture/policies/culture-cities-and-regions/european-capitals-culture https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/658e3186-7d3e-11e5-b8b7-01aa75ed71a1
Dravas ozols, kas glabā liecības par dravošanu - tā stumbrā ir dobums, kas senāk pielāgots bišu turēšanai - ir viens no savdabīgiem kokiem, kas apskatāms, apmeklējot dabas taku. Taču, lai līdz tam nokļūtu, nākas pieveikt stāvu Gaujas piegultnes valni, kas mēdz būt slidens, īpaši mitrā laikā, kā arī turpat nelielajā grāvī lietus un palu laikā krājas ūdens, kas apgrūtina nokļūšanu līdz ozolam. Lai nodrošinātu drošu pārvietošanos augšup un lejup pa valni, tiks izbūvētas kāpnes ar margu, kas vienlaikus nodrošinās arī dabai draudzīgu pārvietošanos. Gaujas dabas taka ir iecienīta kā vietējo iedzīvotāju pastaigām, tā arī dabas tūristiem. Lai uzskaitītu un regulētu apmeklētāju plūsmu dabas takā, tiks iegādāts un uzstādīts automatizēts apmeklētāju skaitītājs. Tā uzstādīšana būs nozīmīgs ieguldījums, jo līdz šim apmeklētāju skaitu takā varēja nojaust tikai pēc novērojumiem. Ilgtermiņā tas sniegs iespēju sekot līdzi pārmaiņām par cilvēku pārvietošanos un skaita dinamiku (piemēram, mēnešiem/dienām/stundām), ko ietekmējusi, piemēram, infrastruktūras izveide, pasākumi u.tml., kā arī iegūtos datus varēs izmantot turpmākā plānošanā un apsaimniekošanas pasākumu īstenošanā. Projekta kopējās izmaksas ir 9 206,67 EUR, no tiem 8 286,00 EUR Latvijas vides aizsardzības fonda finansējums un 920,67 EUR pašvaldības ieguldījums. Projektu plānots īstenot līdz 2022. gada aprīlim.
Informāciju sagatavoja Madara Ribozola, projekta vadītāja
Dabas un kultūrvēstures daudzveidība Liepas pagastā pārsteidz un aicina tomēr pati lielākā pievienotā vērtība un bagātība ir vietējie cilvēki – amatnieki, ražotāji, stāstnieki, aktīvie Liepas iedzīvotāji, kuri šeit dzīvo, saimnieko un ir gatavi atvērt savas nama durvis ciemiņiem. “Ne zariņa nenolauzu” - šī gada ceļotāju dienas vadmotīvs aicina ikvienu doties dabā un darīt to saudzīgi, redzīgi. Piedāvāsim iespēju izbaudīt īpašas darbnīcas, sarunas, izstādes un vasaras izklaides Liepas un Skangaļu muižās, Eduarda Veidenbauma muzejā, Maizes mājā, pie Atbrīvošanas pieminekļa un Lodes ķieģeļu rūpnīcā. Dabas pārgājienu mīļotājus gaidīs aizraujoši piedzīvojumi Līču – Laņģu klintīs un Lielajā ellītē, ģimenēm ar bērniem tiks piedāvātas dabu izzinošas aktivitātes Liepas ciemata centrā. Bet dienas noslēgumā ikviens aicināts baudīt īpašu vakara noskaņu koncertu “Saulvijās”.
Ar pilnu pasākuma programmu, informāciju par pieteikšanos aktivitāšu/pasākumu apmeklēšanai un pasākumu apmeklēšanas kārtību atbilstoši ierobežojumiem var iepazīties "Iepazīsti Liepu" Facebook lapā. Lūgums ņemt vērā, ka Liepas ceļotāju dienas pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem stingri jāievēro valstī noteikti drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai. Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda, Latvijas valsts mežu, Vidzemes plānošanas reģiona, Cēsu rajona lauku partnerības un Priekuļu novada, Dabas aizsardzības pārvaldes un visu iesaistīto Liepas kopas dalībnieku atbalstam, visi pasākumi apmeklētājiem būs bez maksas. Liepas ceļotāju dienas tradīcija Liepas pagastā tika aizsākta 2020. gadā, to rīko Liepas kopa. Liepa ir gleznains, viesmīlīgs, kultūras, vēstures un tautas mantojuma svētīts Vidzemes pagasts. Šajā vietā un cilvēkos, kā dzīparā savijušās dažādas kultūrvēsturisko novadnieku rakstura iezīmes: sirds siltumā un gatavībā dalīties ar citiem liepēnieši līdzinās latgaļiem; lepnumā un priekā par savu dzīvesvietu atgādina kurzemniekus; sava atturīguma dēļ, pirmajā satikšanās brīdī var tikt noturēti par zemgaļiem; pakalnu un dziesmu mīlestībā apliecinot, ka ir īsti vidzemnieki. Ja paveras kartē, tad redzams - Liepas pagasts atrodas pašā Vidzemes sirdī, starp trim brīnišķīgām un darbīgām pilsētām - Cēsīm, Valmieru un Smilteni, bet iebraukšanu tajā no Cēsu puses sargā augstākais dzelzceļa tilts Baltijā. 17. jūlijā gaidīsim Tevi un Tavējos Liepā! Informāciju sagatavoja:
“Jau kopš pirmās dienas, kad izveidojām Pusaudžu resursu centru, mērķis bija šādā veida palīdzību nodrošināt arī jauniešiem reģionos. Lūgumus pēc atbalsta esam saņēmuši vairāk nekā no 60 Latvijas pilsētām visos novados, tāpēc jaunie reģionālie centri ir vērtīga iespēja ikvienam pusaudzim ar mentālās veselības problēmām iegūt savlaicīgu palīdzību. Liels ieguvums ir mūsu komanda, kurā strādā 40 pieredzējuši speciālisti, tostarp bērnu psihiatri un pusaudžu narkologi, viņu zināšanas un palīdzība tagad ir pieejama arī pusaudžiem reģionu centros,” komentēja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. “Pandēmijas laikā ļoti strauji pieauga pieprasījums pēc palīdzības, un Rīgā šobrīd jau 163 jaunieši gaida rindā. Tāpēc arī Rīgas jauniešiem Veselības ministrijas piešķirtais finansējums palīdzēs saņemtu nepieciešamo atbalstu,” L.Dambiņa. Ir pieaudzis arī to pusaudžu skaits, kuri paši sazinās ar PRC un piesakās palīdzībai. 2021.gadā katru mēnesi tie ir vidēji 25 jaunieši. Izplatītākās problēmas, kuras viņi min, ir depresijas simptomātika – 56% (nomāktība, motivācijas zudums, noslēgtība, vientulības, bezpalīdzības izjūta), pašnāvības domas un/vai paškaitējums – 45% (agresivitāte, aizkaitināmība, dusmas un naidīgums), paštēla traucējumi – 40% (zems pašvērtējums, paškritika, sevis nepieņemšana), kā arī socializēšanās grūtības un ģimenes konflikti – 40% (vecāku kritiskums, nepieņemšana, sociālā atstumšana, grūti izveidot draudzības).
Pusaudžu resursu centra vadītāja, bērnu psihiatre dr.Anete Masaļska: “Reģionos šāda veida palīdzība pusaudžiem ir bijusi, var teikt, nepieejama, tāpēc priecājamies, ka ir iespēja veidot Pusaudžu resursu centra filiāles un piesaistīt labus speciālistus reģionos, ar kuriem turpmāk strādāsim vienā komandā. Komandas darba princips ir ļoti svarīgs, jo pusaudžu problēmas bieži ir sarežģītas, kur jāiesaistās ne tikai psihologam vai psihiatram, bet arī fizioterapeitam, uztura speciālistam un citiem kolēģiem. Tāpat profesionāls atbalsts nepieciešams arī pusaudžu vecākiem, jo īpaši, ja pusaudzim ir suicīda riski, kas ir smaga situācija visai ģimenei.” PRC ir pieejami resursi arī pusaudžu vecākiem kā galvenajām atbalsta personām – gan vecāku atbalsta un psihoedukatīvas grupas, gan individuālas konsultācijas.” Vecāku grupās tiek apskatītas tādas tēmas kā pusaudžu vecumposma galvenie uzdevumi, attiecības ģimenē un ārpus tās, ģimenes komunikācijas veidi, psihiskā veselība un rūpes par to. “Ir ļoti vērtīgi, ka tagad visos mūsu centros ir pieejama palīdzība pusaudžiem ar depresiju un suicīda risku, ko apmaksā Veselības ministrija, taču mūsu nākamais mērķis ir, lai, līdzīgi kā Liepājā un Rīgā, arī Valmierā, Ventspilī un Daugavpilī papildus tiktu īstenots Labklājības ministrijas apmaksātais pakalpojums pusaudžiem ar atkarību risku, kurā ir iekļauts sociālā darbinieka un mentora atbalsts. Kā var redzēt mūsu centra iekšējā diagnostiskajā uzskaitē, praktiski visos atkarību risku gadījumos speciālisti konstatē arī citas mentālās veselības grūtības. Alkohola un vielu atkarību riska pusaudžiem tie pārsvarā ir uzvedības traucējumi – klaiņošana, skolas kavējumi, agresija, kā arī paaugstināta trauksme. Procesu atkarību riska pusaudžiem – biežāk novērojama depresija un paškaitējums, kā arī nepamanīti bērnības psihiskās veselības traucējumi, piemēram, uzmanības deficīts un hiperaktivitāte. Tas apliecina, ka ir īpaši svarīgi, lai pusaudžiem speciālisti varētu sniegt visaptverošu diagnostiku un palīdzību visās pusaudža vecumposma grūtībās un atbilstoši katra pusaudža individuālajai situācijai,” tā A.Masaļska. Lai vērstos pēc palīdzības, sazinieties ar Pusaudžu resursu centru: Valmierā – tālrunis +371 26433366; e-pasts valmiera PIE pusaudzucentrs PUNKTS lv Rīgā – tālrunis +371 29164747; e-pasts info PIE pusaudzucentrs PUNKTS lv Liepājā – tālrunis +371 26623422; e-pasts liepaja PIE pusaudzucentrs PUNKTS lv Ventspilī – tālrunis +371 25458111; e-pasts ventspils PIE pusaudzucentrs PUNKTS lv Daugavpilī – tālrunis +371 25635533; e-pasts daugavpils PIE pusaudzucentrs PUNKTS lv
Bijusī Raunas novada pašvaldība (tagad Smiltenes novads) ir viena no tām, kas iesaistījās deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”, kas paredz Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā dzīvojošiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināt sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tajā skaitā dzīvi ārpus sociālās aprūpes centriem, tā veicinot viņu patstāvību un integrēšanos sabiedrībā.
Atšķirībā no dzīves ilgstošas aprūpes institūcijā, grupu dzīvokļa pakalpojums sniedz tā iemītniekiem krietnu patstāvības pieaugumu, ļaujot pašiem plānot savas finanses, dienas režīmu, nodarbošanos un citus praktiskus jautājumus. Tomēr, kā uzsver ”Kārklu” pakalpojuma vadītājs Aivars Damroze, šī pāreja no dzīves institūcijā ir salīdzinoši piezemēta un harmonizēta: “Piemēram, daļa maltīšu tiek nodrošināta, bet vakaru un brīvdienu maltītes iemītnieki gatavo paši, tātad paši mācās. Kāds pirmo reizi cep pankūkas, cits pirmo reizi mizo kartupeļus. Tomēr šeit uz vietas vienmēr ir kāds, kas palīdz. Grupu dzīvoklī tiek nodrošināta diennakts pieskatīšana, aprūpētājs, kurš seko līdzi visam, kā arī sociālais rehabilitētājs un sociālais darbinieks. Tiek nodrošināts atbalsta personāls.” Taujāts par pirmo aizvadīto mēnesi, A. Damroze uzsver, ka šobrīd notiek kopīgs mācīšanās process. “Šķietami jau ilgs laiks pagājis, bet tas ir paskrējis vienā mirklī. Šis ir tāds iepazīšanās laiks. Iepazīstam iemītniekus, lai, izvērtējot viņu prasmes, saprastu, kas viņiem ir nepieciešams un piemērots, uz kādiem darbiem varētu katrs profilēties. Plānots, ka mēs meklēsim darba vietas, kuros cilvēki varētu iesaistīties, šobrīd tas vairāk notiek uz vietas darbnīcā.”
Kopumā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros līdz 2023. gadam Vidzemē paredzēts izveidot 12 grupu dzīvokļa pakalpojumus un 10 specializēto darbnīcu pakalpojumus. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Brīvdabas skatītāju zāle Līgatnes alā-pagrabā pie Lustūža klints būs atvērta no 17. jūlija reizi mēnesī sestdienās un svētdienās no plkst. 11:00 līdz 18:00. Smilšu kino “Līgatnes vērtību stāsts”, ko radījusi smilšu mākslas virtuoze Guna Miķelsone, tiks projicēts uz krāsainās devona smilšakmens sienas. Smilšu kino stāsts 7 minūšu garumā ir tapis, balstoties uz aptaujas “Līgatnes novada vērtības” datiem, kas tika veikta sociālajā tīklā Facebook marta mēnesī. Šī būs iespēja katram Līgatnes viesim izzināt Līgatnes vērtības vienā smilšu stāstā un baudīt veldzējošu atelpas brīvbrīdi šajās karstajās dienās.
Līgatne ir veidojusies Gaujas ielejas smilšu ieskauta, tāpēc Līgatnes vērtību stāstu rādīsim un stāstīsim smiltīs Līgatnes Lustūža klints alā brīvdabas skatītāju zālē. Brīvdabas skatītāju zāle darbosies 17.-18. jūlijā, 14.-15. augustā un 18.-19. septembrī no plkst. 11:00 līdz 18.00. Smilšu kino apskate – bez maksas. Līgatne ir kultūrvēsturisku un dabas objektu bagāta vieta, un, lai šī vieta saglabātu savu vērtību, ir svarīgs ikkatrs, kurš to kopj, mīl un vērtē. Tāpēc marta mēnesī tikai izstrādāta aptauja, kuras mērķis bija apzināt un definēt līgantiešu vērtības. Aptauja tika veidota kā šī laika liecība par dabu, stipriem un talantīgiem cilvēkiem, par būtiskiem notikumiem Līgatnē un tās apkaimē. Atbildīga un līdziesaistoša kopiena ir ikvienas vietas vērtību kopēja. Tāpēc svarīgi kādā noteiktā laika posmā apstāties, apskatīties apkārt, nofiksēt un aktualizēt, kas mums apkārt un par ko mēs esam gandarīti, lepni. Savukārt, vēsturiskā skatījumā būs interesanti pēc daudziem gadiem vēlreiz apzināt kā vērtības mainās līdzi laikam. Sadarbībā ar smilšu mākslas virtuozi Gunu Miķelsoni tika radīts smilšu kino “Līgatnes vērtību stāsts”. Šajā septiņu minūšu garajā video ir izzīmētas divpadsmit Līgatnes vērtības, ietverot elementus no katras sadaļas – Kultūrvēsture, Daba, Tradīcijas/Notikumi, Cilvēki/Personības. Pēc aptaujā iegūto datu apkopošanas Facebook kontā “Līgatnes kultūras centrs” tika ievietoti stāsti par visiem zināmām vietām, notikumiem, personībām, kā arī apskatītas mazāk zināmas, toties Līgatnei zīmīgas vērtības. Smilšu kino par Līgatnes vērtību stāstu var apskatīt – ej.uz/ligatnesvertibustasts Visiem skatītāju zāles apmeklētājiem jāņem vērā valstī noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi un individuālā atbildība par savu veselību. Vērtību stāsta izveidi atbalstīja: Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Valsts meži un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Uzziņai: Līgatnes vērtību izzināšanas stāsta sākums ir balstīts uz sociālajā tīklā Facebook veiktās aptaujas datiem, kurā ikviens tika aicināts novērtēt godājamus novada iedzīvotājus, īpašākās dabas vērtības, kultūrvēstures bagātību un svarīgākos notikumus un pasākumus Līgatnes novadā. Aptaujā tika vērtētas četras vērtību grupās - KULTŪRVĒSTURE, DABA, TRADĪCIJAS/NOTIKUMI, CILVĒKI. Viedokli sniedza 206 respondenti. Kā šī laika nozīmīgākās vērtības Līgatnē un tās apkārtnē sadaļā KULTŪRVĒSTURE atzītas – Līgatnes papīrfabrika; Līgatnes pārceltuve; Strādnieku mājokļi, rindu māju apbūve; Papīrfabrikas klubs (patreizējais Līgatnes kultūras nams).
Turpinot svinēt šā gada gaviļnieka – izcilā komponista Imanta Kalniņa – 80 gadu jubileju, 27. augustā plkst. 19.00 Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos ar Imanta Kalniņa skaistāko dziesmu programmu viesosies leģendārā grupa “Menuets”, kas pirms dažiem gadiem svinēja savu 50 gadu jubileju.
Koncertā skanēs skaistākās un populārākās “Menueta” dziesmas, kuru autors ir Imants Kalniņš: “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Alvas zaldātiņi”, “Dzeguzes balss”, “Balāde par Johanu”, “Dziesma, ar ko tu sācies”, “Četri balti krekli” u.c. Nozīmīgu vietu Imanta Kalniņa komponista daiļradē ieņem viņa sadarbība ar brāli – dzejnieku Viku (Viktoru Kalniņu), kurš savu apaļo jubileju svinēja pirms diviem gadiem: jau 60. gadu beigās Liepājas teātris iestudēja izrādes “Princis un ubaga zēns” (1968) un “Trīs musketieri” (1969) ar Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa dziesmām; Viks ir libreta autors I.Kalniņa rokoperai “Ei, jūs tur!”. Un, sadarbojoties abiem brāļiem, tapusi ne viena vien populāra dziesma, kas skanēs arī šajā vakarā. Grupā “Menuets” aizvien muzicē viss “zelta sastāvs”: Adrians Kukuvass, Raimonds Bartaševics, Juris Kulakovs, Inese Pabērza, Baiba Jagere, Juris un Leons Sējāni, kā arī Ikars Ruņģis. Neikenkalns ir vieta, kur aizsākusies viena no apbrīnotākajām latviešu tautas tradīcijām – Dziesmu svētki, un pašlaik šeit atrodas unikālā Neikenkalna dabas koncertzāle, kas izceļ Dikļu kultūrvēsturisko nozīmi kā Dziesmu svētku tradīcijas pirmsākumu. Kā liecina vēsturiskie fakti, pirmie latviešu dziedāšanas svētki 1864. gada vasarā notika Dikļos. Svētku organizators bija Juris Neikens – ievērojams literāts, skolotājs un mācītājs. Viņš Dikļos bija sapulcinājis sešus korus ar 120 dziedātājiem no tuvējiem Vidzemes pagastiem. Pakalns, uz kura dziedāja kori, vēlāk ieguva Neikenkalna nosaukumu. Biļetes cena: 18 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzē” – tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā. Apmeklējot pasākumu, jāuzrāda derīgs Covid-19 sertifikāts, kas apliecina, ka apmeklētājs (tai skaitā bērns) ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vai pārslimojis Covid-19 pēdējo sešu mēnešu laikā. Sertifikātu iespējams lejuplādēt vietnē www.Covid19sertifikats.lv. Apmeklējot pasākumu, obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments (pase, eID), personalizēta biļete un derīgs sertifikāts. Lūdzam uz pasākumu ierasties savlaicīgi.
Informāciju sagatavojusi: Elīna Upīte Mob.tālr.: 26115449
Kopumā ciemos aicinās 22 mājas kafejnīcas, no kurām lielākā daļa atradīsies Valmierā, bet gardēžus gaidīs arī Mazsalacas pusē, Rencēnos, pie Burtnieka ezera, Rubenē, Strenču pusē un Zilākalnā. Valmieras novada mājas kafejnīcas un to viesmīlīgie saimnieki ir aktīvi gatavojušies, lai jau augusta sākumā iepriecinātu ikvienu viesi ne tikai ar mīlestību gatavotajiem ēdieniem un dzērieniem, bet arī ar citām piedāvājumu bagātinošām aktivitātēm! Būs muzikālie pārsteigumi, radošās darbnīcas, dārza spēles, amatieru teātra skeči, kino vakari, iespēja izmēģināt roku ābolu sulas spiešanas darbnīcā, nospēlēt kādu skaņdarbu pie brīvdabas klavierēm vai doties ekspedīcijā pa mākslinieka Rozes bērnības takām. Kur vēl citur, ja ne Mājas kafejnīcu dienās, varēs izbraukt ar saimnieka atjaunoto Volgu, radiovadāmiem bagijiem, trases automobiļiem vai laivu. Mājas kafejnīcu dienās ar viesiem tiksies pat aitiņas, ļaujot pataustīt, cik bieza un mīksta ir to vilna, vai pat iedrošinot samīļot. Būs iespēja iemēģināt roku filcēšanā, un vēl daudz citu brīnumainu pārsteigumu un piedzīvojumu būs mājas kafejnīcu viesiem. Vairākas mājas kafejnīcas piedāvās iegādāties pašu un apkaimes kaimiņu darinātos suvenīrus un apskatīt savas saimniecības (vīna darītava, Kristapa Brašļa keramikas darbnīca u.c.). Kādas mājas kafejnīcas foto stūrītis būs pavisam īpašs, jo tajā fotogrāfijas varēs uzņemt ar 100 gadus vecu filmas aparātu. Lai viesošanās mājas kafejnīcās būtu harmoniska kā viesiem, tā saimniekiem, aicinām pirms apmeklējuma pārliecināties par precīzu katras vietas darba laiku un to, vai mājas kafejnīca aicina painformēt par savu ierašanos iepriekš! Interaktīvo karti ar visām Valmieras novada mājas kafejnīcām, to piedāvājumu un darbalaikiem var aplūkot šeit.
Plašāka informācija par mājas kafejnīcu piedāvājumiem aplūkojuma arī www.majaskafejnicas.lv/valmierasnovads un visit.valmiera.lv, savukārt informatīvā brošūra drukātā veidā pieejama Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10) vai elektroniski šeit. Mājas kafejnīcu dienu mērķis ir popularizēt reģionālā tūrisma galamērķus, veicināt kopienu sadarbību, kā arī izcelt īpašos, novadam raksturīgos stāstus gastronomiskajā tūrismā. Iniciatīvu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar LLTA “Lauku ceļotājs”. Atzīmē kalendārā 7. un 8. augustu kā neaizmirstami gardu ceļojumu pa Valmieras novadu! Tiekamies Mājas kafejnīcu dienās! Informāciju sagatavoja: Zane Krūmiņa, Valmieras Tūrisma informācijas centra Tūrisma projektu vadītāja; mob. tālr.: 25437177
Šovasar Valmiera ir ierindojusies to pilsētu sarakstā, kurā atklāts BTA Velozinis. Tā ir vieta, kur gan mazie, gan lielie velobraucēji var attīstīt savas braukšanas prasmes, pārvarot dažādus šķēršļus un piedaloties velospēlēs. Valmieras pilsētas pašvaldība ir gandarīta par šādas trases realizēšanu, jo tā dos pozitīvu rezultātu ilgtermiņā, domājot gan par bērnu velosatiksmes zināšanām pilsētā, gan par vēl vienu izglītojošu aktīvās atpūtas vietu Valmierā. BTA Velozinis atrodas Valmierā, Krāču ielā 4, blakus bērnu laukumiņam. BTA Velozinis ir sociāli atbildīgs un inovatīvs projekts, kas ir realizēts jau vairākās Latvijas pilsētās. Tā ir unikāla velotrase, kas ar dažādiem pilsētvides imitējošiem elementiem un velospēlēm māca par drošību uz ceļa. Šis ir inovatīvs piedzīvojums, kas bērnus un jauniešus jautrā veidā sagatavo reālai pilsētas satiksmei un ļauj pārvarēt tās grūtākos šķēršļus – bedres, trepes, sliedes un dažādu segumu maiņas. Valmieras pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Indulis Rūsis uzsver: “Pozitīvi ir tas, ka šo trasi var apmeklēt bērni kopā ar vecākiem un pavadīt aktīvu dienu Valmierā, iemācoties kaut ko jaunu – gan dažādas velo prasmes, gan vienkārši dzīvei noderīgas lietas. Prieks, ka šāda vieta Valmierā ir izveidota. Paldies!” “Velosolutions” vadītājs Jānis Jansons norāda, ka šobrīd BTA Velozinis trases ir uzdāvinātas un uzstādītas jau Rīgā, Siguldā, Jelgavā, Valmierā, Saulkrastos, Salaspilī un šovasar šim pilsētu sarakstam tiks pievienotas vēl vismaz desmit vietas Latvijā. Vairāk par trasi BTA Velozinis un jau realizētajiem projektiem informāciju var atrast www.btavelozinis.lv. BTA Velozinis projekts tapa 2021. gadā sadarbībā ar AAS “BTA Baltic Insurance” un biedrību “For Better”. Kā sociāli atbildīgs uzņēmums, BTA rūpējas par sabiedrības labklājību un drošību, atbalstot projektus, kas veicina inovāciju ieviešanu drošības uzlabošanā, jo it īpaši, ja tie ir bērni. BTA Velozinis ir lielisks piemērs tam, kā no ikdienas situācijas rodas iedvesmojoši projekti, kuros iesaistās gan privātais, gan pašvaldību sektori. Vairāk informācijas: Beāte Svarinska, We Build Parks pārstāve, beate PIE webuildparks PUNKTS com
Seminārā aicināti piedalīties gan pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu darbinieki, interešu izglītības speciālisti, bērnu un jaunieši centru pārstāvji, gan policisti, sociālie darbinieki un citi speciālisti, kas darbojas vispārējo pakalpojumu jomā (mērķauditorija nav veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti, pediatri). Apmācības organizētas, lai aktualizētu šo pakalpojumu sniedzēju nozīmi deinstitucionalizācijas procesā, pievēršot uzmanību situācijām, ar kādām tie var saskarties ikdienā pakalpojumu sniegšanā ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.
Semināra norises laiks: 2021. gada 17. augustā no plkst. 10:00 – 17:00 tiešsaistes platformā Zoom. Reģistrēšanās līdz 13. augustam, aizpildot pieteikumu: https://forms.gle/gjXiHA6ptJSRxH6P7. Dalībnieku skaits ir ierobežots! Apstiprinātie dalībnieki saņems detalizētu pasākuma programmu un saiti uz semināru. Papildu informācija: Ina Miķelsone, “Vidzeme iekļauj” vadītāja, tālr.: 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv.
Apmācības organizētas Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tās vadīs Profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna (SECAP) koncepciju ir izstrādājis Pilsētu mēru pakts. Tā ir izstrādāta, lai sniegtu detalizētu pārskatu par pašvaldības situāciju enerģētikas jomā un SEG emisijām, kā arī definētu skaitliski izmērāmus pasākumus emisiju samazināšanai, energoefektivitātes pasākumus un pieņemtu atjaunojamās enerģijas mērķus, vienlaikus risinot enerģētiskās nabadzības jautājumus. Tai ir arī jāpiedāvā dzīvotspējīgi pielāgošanās risinājumi klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz vietējiem riskiem, piemēram, plūdiem vai karstuma viļņiem.
KAM? Eiropā iniciatīvai ir pievienojušās vairāk nekā 10 000 vietējās un reģionālās pašvaldības no 57 valstīm. Iniciatīva ir svarīga visām pašvaldībām, kuras: ● ir apņēmušās mazināt klimata pārmaiņas un paaugstināt energoefektivitāti; ● vēlas palīdzēt sasniegt mērķus, kas noteikti Eiropas Savienības Enerģētikas stratēģijā 2020. gadam; ● vēlas novērtēt savu pašreizējo enerģētisko stāvokli un enerģijas patēriņa struktūru; ● meklē finansējumu tādu klimata pasākumu īstenošanai, kā jauni atjaunojamās enerģijas projekti; ● vai arī vēlas atjaunot saistības/atjaunināt savus Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus (SEAP).
KĀDI IR IEGUVUMI PAŠVALDĪBAI? Cīņa pret klimata pārmaiņām vietējā līmenī Izstrādes un īstenošanas posmā SECAP palīdz palielināt sabiedrības informētību par ārkārtas situāciju klimata jomā un energoefektivitāti. Tas sniedz iespēju aktīvai saziņai starp iedzīvotājiem un pašvaldībām, vienlaikus palīdzot sasniegt siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķus, samazinot enerģijas patēriņu un palielinot atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu.
Rīkojieties tūlīt un izmantojiet izdevību! 2020. gadā Latvijas valdība pieņēma Latvijas Valsts Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam, kurā noteiktas Latvijas enerģētikas un klimata politikas prioritātes līdz 2030. gadam un kura mērķis ir kļūt oglekļa neitrāliem līdz 2050. gadam. Tas nozīmē, ka drīzumā pašvaldībām būs jāizstrādā savi rīcības plāni. Ieguvēji būs tie, kas ātrāk uzsāks darbu pie šī plāna, jo viņi jau būs pazīstami ar šo procesu, un varēs ātrāk piesaistīt investīcijas (kas var būt ierobežotas).
Noteikt intervences punktus Rīcības plāns sniedz pašvaldībai objektīvu, statistisku un faktisku pārskatu par enerģijas patēriņu un SEG emisijām dažādās nozarēs (pašvaldības iekārtās, iedzīvotāju skaitā, transportā u.c.). Tas sniedz priekšstatu par pašreizējiem riskiem pašvaldības enerģētikas un klimata situācijā. SECAP sniedz arī detalizētu novērtējumu par pašvaldības energoefektivitātes iespējām un atjaunojamās enerģijas potenciālu, tādējādi nodrošinot pamatu turpmākām investīcijām enerģētikā un atvieglojot pat īstermiņa lēmumu pieņemšanu pašvaldībā. Tajā ir noteikti būtiski intervences punkti un formulēti novatoriski risinājumi, izmantojot labo praksi.
Vieglāka piekļuve finansējumam Eiropas Savienības dotāciju konkursu gadījumā bieži vien tā ir priekšrocība, ja pašvaldībai ir enerģētikas stratēģija. Lai varētu piekļūt vairākiem tiešajiem ES fondiem, piemēram, ES Pilsētas līgumam, ELENA, Jessica, H2020 Smart City programmām, visiem pieteikumu iesniedzējiem ir jābūt SECAP. Paredzams, ka drīzumā visos pašvaldību konkursos par energoefektivitāti un klimata aizsardzību būs nepieciešama ilgtspējīgas enerģētikas stratēģija.
Samazināt izmaksas Energoefektivitātes pasākumi samazina ēku enerģijas patēriņu. Izmantojot atjaunojamo enerģijas avotu, kas vislabāk atbilst reģiona apstākļiem, pieskaitāmās izmaksas var samazināt gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem. SECAP ļauj kartēt dažādas enerģijas taupīšanas iespējas pašvaldības iestādēm, sabiedriskajam transportam un uzņēmumiem, kas darbojas pašvaldībā, tādējādi sagatavojot un īstenojot enerģētikas projektus, kas veicina ilgtspēju un racionālu enerģijas apsaimniekošanu.
Ilgtspējīga enerģijas izmantošana Ja pašvaldība lielāko daļu enerģijas patēriņa sedz no vietēji pieejamiem atjaunojamiem enerģijas avotiem, tā var palielināt savu energoapgādes drošību un kļūt neatkarīgāka no enerģijas importa.
Tīrāka dzīvesvide Jo lielāka ir atjaunojamo enerģijas avotu nozīme enerģijas avotu struktūrā, jo mazāk piesārņojošo vielu nonāk gaisā, ieskaitot sīkas daļiņas (piemēram, PM2.5), kuras, kā zināms, kaitē cilvēka veselībai. Zaļās telpas un velosipēdu ceļu paplašināšana radīs patīkamākus dzīves apstākļus.
Pievienoties lokam Pievienojoties Pilsētu mēru paktam, kas ir viena no prestižākajām pilsētu attīstības organizācijām pasaulē, pašvaldība ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%. Vairāk nekā 10 Latvijas pašvaldības jau ir izstrādājušas savas klimata stratēģijas un tagad var gūt labumu no Mēru pakta atbalsta.
SOLIS PRETĪ SECAP 1. Pievienošanās procesa sākums (nodomu vēstule) 2. Reģistrācija 3. Pašreizējās situācijas kartēšana un datu ievākšana 4. Datu novērtēšana, BEI inventūras sagatavošana 5. Rīcības plāna izstrāde, lai līdz 2030. gadam panāktu 55% samazinājumu 6. Datu augšupielāde Pilsētu mēru pakta sistēmā
KĀDA IR ATŠĶIRĪBA STARP SEAP UN SECAP? Iepriekšējā Pilsētu mēru pakta, kas pievērsās tikai enerģijas un klimata pārmaiņu mazināšanai, parakstītāji apņēmās sagatavot un īstenot Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu (SEAP) līdz 2020. gadam. Jaunā Pilsētu mēru pakta klimata un enerģētikas jomā parakstītājs tagad apņemas sagatavot un īstenot Ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānu (SECAP), lai līdz 2030. gadam risinātu gan klimata pārmaiņu mazināšanas, gan pielāgošanās jautājumus.
KAS MĒS ESAM? Centrāleiropas un Austrumeiropas Ilgtspējīgas enerģijas tīkls (CEESEN) sāka darboties kā tiešsaistes platforma 2016. gadā kā rezultāts ES finansētam projektam PANEL 2050. Tā mērķis ir mobilizēt dažādus enerģētikas dalībniekus, lai veicinātu SECAP attīstību Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā un pārstāvētu intereses ES līmenī. “CEESEU” projekta rezultātā CEESEN tagad var spert soli uz priekšu un kļūt par pilntiesīgu organizāciju, kas rada sadarbības un atbalsta tīklu ilgtspējīgas kopienu nākotnes veidošanai.
Projekts "Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība" (CEESEU) tiek ieviests programmas Apvārsnis 2020 ietvaros. Projekta mērķis ir pilnveidot valsts pārvaldes iestāžu spējas Centrāleiropā un Austrumeiropā izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus (SECAP), kas veicina paaugstinātu energoefektivitāti, ilgtspējīgu enerģiju, samazinātu oglekļa emisijas un uzlabotu pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām, palīdzot reģionam dot ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā. Projektu īsteno 11 partneri visā Eiropā, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģions Latvijā. Plašāka informācija: Andžejs Stepančuks, Vidzemes plānošanas reģions, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šodien, 1.jūlijā, plkst.11.00 aizritēja pirmā Smiltenes novada pašvaldības domes sēde, kurā jaunievēlētie Smiltenes novada pašvaldības domes deputāti par domes priekšsēdētāju ievēlēja Edgaru Avotiņu Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Smiltenes novada saraksta līderi.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja amatā šodien, 1. jūlijā, ar 8 balsīm “par” ievēlēts līdzšinējais domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers (Jaunā VIENOTĪBA).
1. jūlijā, Valmieras sākumskolā, Leona Paegles ielā 40A notika pirmā Valmieras novada pašvaldības domes sēde. Tajā piedalījās 18 no 19 pašvaldību vēlēšanās 5.jūnijā ievēlētie deputāti – Jānis Baiks, Ričards Gailums, Jānis Olmanis, Guntis Gladkins, Jānis Skrastiņš, Guna Ķibere, Toms Upners, Jānis Dainis, Andris Klepers, Guntars Štrombergs, Reinis Muižnieks, Kaspars Kļaviņš (“Valmierai un Vidzemei”), Harijs Rokpelnis, Juris Jakovins, Edgars Grandāns (“Latvijas Zemnieku savienība”), Jānis Grasbergs, Mareks Bērziņš (“Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””), Jānis Upenieks (“Jaunā Vienotība”). Domes sēdē nepiedalījās Vugars Ecmanis (“Latvijas Zemnieku savienība”).
No jūlija Koncertzāle “Cēsis” piedāvā vasaras koncertu programmu, tiekoties ar saviem klausītājiem klātienē. Būs iespēja baudīt ilgi gaidītas muzikālas satikšanās ar tādiem māksliniekiem kā pianisti Osokini un Maestro Raimonds Pauls, piedzīvot pavisam jaunu un oriģinālu programmu pirmatskaņojumus kopā ar sitaminstrumentālistiem Juri Āzeru, Guntaru Freibergu un pianistēm Agnesi Egliņu, Elīnu Bērtiņu, kā arī koncertzāles rezidences mākslinieces Kristīnes Balanas, Berlīnes filharmonijas orķestra vadošā klarnetista Vencela Fuksa un filharmonijas Karajana akadēmijas absolventu, Latvijas mūziķu un diriģenta Stenlija Dodsa radošā sadarbībā veidoto koncertprogrammu.
Noslēgusies konkursa par Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 nosaukumu Latvijā pirmā kārta, pēc kuras tālāk tiek virzītas Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera. Konkursam pieteikto pilsētu piedāvājumus Latvijā trīs dienu laikā tiešsaistē vērtēja neatkarīgu ekspertu grupa, ko veidoja Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzīja Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija.
Lai aizsargātu un saglabātu Gaujas piekrastes biotopu, šogad tiks izbūvēta kvalitatīva tūrisma infrastruktūra Gaujas dabas takā. Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projekta “Jaunu tūrisma infrastruktūras objektu izveide Gaujas dabas takā” ietvaros tiks izbūvētas kāpnes Gaujas piegultnes vaļņa šķērsošanai, lai nokļūtu uz takas objektu - Dravas ozolu un uzstādīts apmeklētāju skaitītājs.
Ja jums ir vairāk kā citiem, klājat lielāku galdu, nevis ceļat augstāku žogu! 17. jūlijā otro reizi Liepas ceļotāju dienā ikviens interesents aicināts doties aizraujošās ekskursijās, pārgājienos un iepazīt vietējo tūrisma uzņēmēju piedāvājumu. Liepas ceļotāju dienas mērķis ir atvērt durvis, satikties, dalīties priekā un visiem kopā svinēt Liepas vārda dienu.
Kopš 1.jūlija, pateicoties Veselības ministrijas finansējumam, darbu ir uzsākušas trīs jaunas Pusaudžu resursu centra (PRC) filiāles Valmierā, Ventspilī un Daugavpilī, savukārt Rīgas un Liepājas centros ir paplašinātas iespējas pusaudžiem saņemt palīdzību. 2021.gada pirmajā pusgadā pēc palīdzības PRC vērsušies jau 1026 pusaudži vai viņu tuvinieki. Turpmāk ikviens pusaudzis ar mentālās veselības grūtībām un viņa ģimene var pieteikties kādā no Pusaudžu resursu centriem un saņemt profesionālu, multidisciplināru un draudzīgu palīdzību bez maksas.
Apritējis jau mēnesis kopš Drustu pagasta Gatartas “Kārklos” atvērts grupu dzīvokļu un specializēto darbnīcu pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. “Kārklus” par savām mājām šobrīd izvēlējušies seši cilvēki, kuru ikdiena nu kļūst aizvien atšķirīgāka no ierastā – ar lielāku pašnoteikšanos, tomēr saglabājot nepieciešamo atbalstu.
Šobrīd specializētajās darbnīcās iemītnieki var strādāt ar mālu un koku, lai veicinātu jaunas un noderīgas prasmes turpmākajai dzīvei. Kopdarba rezultātā kokapstrādes darbnīcās jau tapušas pašiem ikdienā noderīgas lietas – izveidots savs pārvietojams basketbola grozs, koka kastes dārzeņu audzēšanai. Uzsākta sava mazdārziņa iekopšana, pabeigta sēta, lai pasargātu iekopto dārzu no spēles laikā lidojošas bumbas. Savukārt keramikas darbnīcā tiek veidoti dažādi darbi no māla, plānojot pirmo darbu apdedzināšanu ceplī, lai izstrādājumus padarītu pašiem pielietojamus. 
Auksto zupu Rozes gaumē vai uz ugunskura vārītu zupu meksikāņu labākajās tradīcijās, mazās Pavlovas kūciņas, burgerus, pašceptu maizīti un mammas pīrāgus, sviestā ceptu Burtnieka zandartu, plānās pankūkas ar visdažādākajiem pildījumiem, mājas Cielaviņu, vegānisko plovu, atvēsinošus dzērienus un vēl daudzus citus gardumus aicina baudīt pirmajās Mājas kafejnīcu dienās Valmieras novadā, kas norisināsies jau 7. un 8. augustā.
Valmierā izveidota velotrase BTA Velozinis, kas bērniem un jauniešiem praktiskā veidā māca par drošu braukšanu pilsētvidē. Trase tapusi sadarbībā ar AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA), biedrību “For Better” un pašmāju velotrašu izbūves speciālistiem “Velosolutions”. 
Lai pārspriestu sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus, kā arī problēmas un iespējamos risinājumus situācijās saistītās ar bērniem ārpusģimenes aprūpē, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Labklājības ministriju un Profesionālo audžuģimeņu apvienību “Terēze” 17. augustā organizē bezmaksas tiešsaistes apmācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem Vidzemē.
Vidzemes plānošanas reģions īsteno Apvārsnis 2020 programmas projektu "Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība" (CEESEU) ar mērķi pilnveidot valsts pārvaldes iestāžu spējas Centrāleiropā un Austrumeiropā izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus (SECAP), kas veicina paaugstinātu energoefektivitāti, ilgtspējīgu enerģiju, samazinātu oglekļa emisijas un uzlabotu pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām, palīdzot reģionam dot ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā. Esam sagatavojuši īsu informāciju, lai labāk izprastu, kas īsti ir SECAP.