.png)
|
Arhīva kalendārs
Ir noslēgusies “Zaļā josta” rīkotā izlietoto bateriju vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” 2020./2021. mācību gada sezona, kuras ietvaros pārstrādei akciju sabiedrībai “BAO” nogādātas nepilnas 19 tonnas šo videi kaitīgo atkritumu. Lai arī pastāvošo ierobežojumu un attālinātā mācību procesa dēļ kolektīvā bateriju vākšana skolās šogad nebija iespējama, tomēr 67,5 tūkstoši Latvijas bērnu un jauniešu no 295 mācību iestādēm čakli iesaistīja savas ģimenes bateriju vākšanā. Vidzemes reģionu konkursā pārstāvēja 50 izglītības iestādes, savācot 4517,8 kg izlietotu bateriju.
“Ir būtiski skaidrot videi kaitīgu atkritumu ietekmi uz dabu, kā arī mācīt bērnus jau no mazotnes atbildīgi un saudzīgi izturēties pret vidi mums apkārt,” norāda “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka Vislatvijas izlietoto bateriju vākšanas kampaņa “Tīrai Latvijai” kļuvusi par nozīmīgu ikgadēju vides izglītības projektu simtiem Latvijas izglītības iestādēs. Jāatgādina, ka izlietotas baterijas ir videi kaitīgi atkritumi, kuri, nepareizi apsaimniekoti, spēj ne tikai piesārņot augsni un gruntsūdeņus ar ķīmiskiem savienojumiem un smagajiem metāliem, bet arī radīt nopietnus veselības traucējumus. Tāpēc to pareiza apsaimniekošana ir īpaši būtiska. Dalība konkursā “Tīrai Latvijai” sniedz ne tikai acīmredzamu ieguldījumu vides stāvokļa uzlabošanai, bet arī māca ilgtermiņā bērniem un jauniešiem pareizas atkritumu apsaimniekošanas pamatprasmes. Aktīvākie izlietoto bateriju vācēji Vidzemes reģionā šogad mācās Smiltenes vidusskolā, kuras audzēkņi savākuši pārstrādei 482,6 kg bateriju. Lizuma vidusskolas audzēkņi pārstrādei nogādāja 361 kg bateriju. Čakli pastrādāja ar paši mazākie Vidzemes reģiona iedzīvotāji. Pirmsskolas izglītības iestādes “Burtiņš” audzēkņi savāca 275 kg bateriju, Mazsalacas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņi pārstrādei nodeva 235 kg bateriju, bet Ērgļu novada pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” audzēkņi savākuši 203 kg bateriju. Visvairāk izlietoto bateriju Vidzemes reģionā izdevies savākt Gulbenes pilsētas un novada izglītības iestādēm, savācot 840 kg izlietotu bateriju. Gulbenes novadā īpašus nopelnus kampaņā “Tīrai Latvijai” izcīnīja Lizuma vidusskolas audzēkņi, kas savāca 361 kg bateriju, un Lejasciema pirmsskolas izglītības iestāde “Kamenīte”, kuras audzēkņi savāca 128 kg bateriju. Smiltenes pilsētu un novadu kampaņā “Tīrai Latvijai” pārstāvēja 3 izglītības iestādes, kopumā savācot 605 kg izlietotu bateriju. Galvenie nopelni novadā pienākas Smiltenes vidusskolas audzēkņiem, kas pārstrādei nogādāja 482 kg izlietotu bateriju. Madonas pilsētu un novadu konkursā pārstāvēja 8 izglītības iestādes, savācot 359 kg bateriju. Visaktīvākās no tām – Madonas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Saulīte”, kuras audzēkņi savāca 130 kg bateriju, kā arī Praulienas pagasta pirmsskolas izglītības iestāde "Pasaciņa", kuras audzēkņi kopā ar ģimenēm savāca pārstrādei 98 kg bateriju. Būtisks rādītājs, kas parāda konkursa dalībnieku čaklumu, ir vidējais savāktais izlietoto bateriju apjoms, rēķinot uz vienu izglītības iestādes audzēkni. Parasti konkursā “Tīrai Latvijai” visvairāk izlietoto bateriju uz vienu audzēkni savāc tieši mazās reģionālās izglītības iestādes. Šogad Vidzemes reģionā čaklākie bateriju vācēji mācās Jura Neikena Dikļu pamatskolas PII grupās Dikļos, kur katrs bērns vidēji ir savācis 4,43 kg bateriju. Lizuma vidusskolas audzēkņi vidēji ir savākuši 4,4 kg bateriju katrs. Savukārt Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas izglītības programmas realizācijas vietā Vidagā audzēkņi vidēji ir nodevuši 3,75 kg izlietoto bateriju katrs. Izlietoto bateriju vākšanas konkursu “Tīrai Latvijai” organizē “Zaļā josta” sadarbībā ar AS “BAO”, Valsts izglītības satura centru un Latvijas Tirgotāju asociāciju. Paldies atbalstītājiem “Elektrum” Energoefektivitātes centrs, AS “Swedbank”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “PURE CHOCOLATE”, SIA “ZEIT HOTEL” Tīklu parks, SIA “Apgāds Zvaigzne ABC” un SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs”.
Papildu informācija: Laima Kubliņa, 26710793, laima.kublina PIE zalajosta PUNKTS lv, www.zalajosta.lv
Latvijā pirmais atkritumu pārstrādes veicināšanas hakatons “DaibeZero” tuvojas – tas notiks 21. un 22. augustā. Pārstrādes ideju maratonam idejas līdz 1. jūlijam aicināti iesniegt gan vides entuziasti, gan pētnieki, zinātnieki, gan uzņēmēji un citi interesenti.
Hakatona patrons Juris Pūce: “Pašlaik vides stāvoklis pasaulē ir smags – cilvēces ietekme, piesārņojums un mūsu rīcība ir atstājusi nozīmīgu iespaidu gan uz klimatu, gan dabas aizsardzības situāciju, gan sugu daudzveidību. Spēja saglabāt cilvēkiem un visas pasaules ekosistēmai labvēlīgus apstākļus šobrīd ir apdraudēta un mums par to ir jārūpējas. Hakatons ‘’DaibeZero’’ ir orientēts uz trim atkritumu veidiem un, manuprāt, tajos arī vajag atrast Latvijai patiešām svarīgus risinājumus.”
Hakatonam “DaibeZero” šobrīd jau saņemti vairāki komandu pieteikumi, kas ietver pārstrādes ideju realizēšanu visiem organizatoru definētajiem atkritumu veidiem - riepām, stikla šķiedras atkritumiem un no atkritumiem iegūstamajam kurināmajam (NAIK). Visvairāk ideju šobrīd ir riepu pārstrādei.
Lai veidotu dziļāku izpratni par hakatonā piedāvāto problemātiku, komandām ir iespējams saņemt konsultācijas par pārstrādājamo materiālu veidiem – to apjomu, sastāvu un citiem raksturlielumiem. Konsultācijas jāpiesaka pie RAAC “Daibe” vadītāja Ģirta Kuplā pa tālr. 29334472, lai vienotos par konsultācijas veidu – telefonsaruna, attālināta saruna interneta platformā vai komandas pārstāvja vizīte RAAC “Daibe” materiālu apskatei, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.
Atbalstu komandām sniegs kompetenta mentoru komanda – par katra mentora kompetencēm var uzzināt pasākuma mājas lapā www.daibezero.lv . Augusta pirmajā pusē mentori piedāvās attālinātas lekcijas komandu veidošanā, projektu vadībā, materiālzinātnē, prototipēšanā, ideju komercializēšanā un komunicēšanā. Pasākuma norises laikā mentori būs atbalsts dalībniekiem ideju attīstīšanā līdz reālam biznesa projektam.
Hakatonu “DaibeZero” organizē SIA “ZAAO” kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, LIAA Valmieras biznesa inkubatoru, Valmieras Attīstības aģentūru, A/S “Valmieras stikla šķiedra” un citiem sadarbības partneriem, lai virzītos uz aprites ekonomikas īstenošanu un veicinātu atkritumu saimniecības attīstību, kā arī dotu iespēju interesentiem līdzdarboties Latvijai svarīgos procesos, radot inovācijas atkritumu izpētes un pārstrādes jomā. Pasākuma organizatori vērš uzmanību, ka atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu apjoms ir būtiski jāsamazina un jāpalielina to pārstrādes īpatsvars. Latvijā atkritumu pārstrādē joprojām ir brīvas nišas, lai varētu domāt par jaunu pārstrādes uzņēmumu veidošanos. Hakatona labākā ideja kopā ar tās komandu tiks virzīta uz tālāku attīstību sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru. Potenciālajam pārstrādes uzņēmuma veidotājam tiks piedāvātas iespējas infrastruktūras izveidei RAAC “Daibe”.
Hakatona galvenā balva – 10 000 eiro (informācija par balvas piešķiršanas kārtību pieejama pasākuma nolikumā).
Pasākuma nolikums un pieteikšanās mājaslapā www.daibezero.lv. Komandās aicināti līdz 6 cilvēkiem, maksimālais komandu skaits – 10. Komandu atlasi veiks žūrija, vērtējot visus saņemtos pieteikumus.
Hakatona “DaibeZero” ģenerālsponsors ir A/S “AJ Power Recycling”. Hakatonu atbalsta Valmieras pilsētas pašvaldība, Koprades darbnīca “Dare”, SIA “Vidzemes olimpiskais centrs”, Valmieras peldbaseins, PIKC “Valmieras tehnikums”, Red Bull, Lofbergs, Grasbergs un citi.
Informāciju sagatavojusi: Zane Leimane SIA “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste
Turpinot tradīciju par gadskārtu atzīmēšanu, 19. jūnijā plkst. 12.00–17.00 Valmiermuižas parkā notiks mājražotāju un amatnieku tirdziņš „Gardu muti”, kas ļaus ieskandināt Jāņus, sarūpēt svētku mielastu un dažādus amatnieku meistarstiķus, kā arī izzināt Valmiermuižu – tās vēsturi un apkārtni. Lai gan ik gadu vasaras saulgriežu laikā Valmiermuižā norisinājās starptautiskais etnofestivāls „Sviests”, tas šogad pārcelts uz 28. augustu.
Tirdziņā varēs sastapt dažnedažādus tirgotājus no malu malām, kuri būs līdzi atveduši gan vasarīgus gardumus, sātīgu maizi, sieru, gaļu un dzērienus visām gaumēm, gan skaistas rotas, apģērbus un amatnieku darinājumus. Valmiermuižas alus darītavas meistari svinībām par godu izbrūvējuši īpašo Jāņu alu. Savukārt, Gardu muti garškopji parūpējušies par to, lai siltajās dienās varam atveldzēties ar spirdzinošiem zelteriem. Ikvienam būs iespējams ne tikai iegādāt labumus tirdziņā, bet arī baudīt ainavisko apkārtni, izzināt vēstures līkločus – klausoties Valmiermuižas stāstu ierakstā un apskatot kādreizējo Valmiermuižas pils iespējamo apjomu vides stendos. Valmiermuižas alus virtuvē piedāvās alus lūkošanu, kur atklāt alus un pieskaņotu uzkodu saderības stāstu. Laiskojoties parkā varēs ieturēt maltīti un baudīt gardas uzkodas. Turpat būs sastopama arī Valmiermuižas staļļa saime. Vasaras saulgriežos saule sasniegusi savu augstāko punktu debesu lokā – sagaidāma garākā diena un īsākā nakts. Mājas un apkārtnes pušķošana ir auglības un svētības gādāšana sētai, aizsargāšanās pret ļaunumu, taču tikpat ļoti rada svētku sajūtu pašos. Lai līksmi nosvinētu, jāsagādā mielasts, kur šajā laikā īpaši galdā ceļams siera ritulis kā saules simbols, apaļi rauši un brangs alus. Noteikti jāparūpējas arī par Jāņu uguns iedegšanu, kas atspoguļo labā uzvaru pār ļauno. Tirgotāju pieteikšanās līdz 14. jūnijam (informācija www.gardumuti.lv). Pasākuma laikā tiks filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos. Pasākumu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, garškopju kustība „Gardu muti”, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs, SIA „ZAAO”, tirdzniecības centrs „Valleta”.
Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.
Valmieras pilsēta Latvijā un starptautiski vairāk ir atpazīstama ar sasniegumiem ekonomikā un sportā. Rezultāti ekonomikā atspoguļo valmierieša pragmatisko dabu, rezultāti sportā – mērķtiecību un smagu darbu ceļā uz panākumiem. Valmieras vēlme kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu (EKG) ir saistīta ar vajadzību transformēties, lai kļūtu arī par augstas kultūras mikro–lielpilsētu, kur kultūra mijiedarbojas ar pragmatisku saimniekošanas tradīciju. Valmiera kopā ar Valmieras novadu vēlas kļūt par mikro–lielpilsētas paraugmodeli – pašvaldība ar industriālu vidi un lauku teritorijām, spējot veiksmīgi risināt līdzās pastāvošos izaicinājumus dažādās sabiedrības dzīves dimensijās. “Mēs tiecamies tikt atzīti un pamanīti Eiropā un pasaulē arī kultūras jomā, vienlaikus apzinoties esošo kultūras “plaisu”, kas ceļā uz mērķi ir jāpārvar un jāaizpilda. Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 konkurss ir nepieciešamais katalizators, kam Valmiera pievienos neatlaidīgu darbu ilgā laika periodā. Tituls būs iedvesmas un spēka avots ilglaicīgam darba cēlienam, kuru iesim soli pa solim, kopā ar sabiedrību izceļot gaismā savas spējas un priekšrocības kultūras jomā, vienlaikus atklājot arī trūkumus un sāpīgās vietas. Mēs īstenosim vērienīgu pasākumu kopumu, kura sagatavošana ir sākta jau 2021. gadā,” par pieteikuma stāsta Valmieras pilsētas EKG2027 mākslinieciskās programmas vadītājs Reinis Suhanovs.
Valmieras programmas vadmotīvs ir KONVERSIJA (pārmaiņa, parādības stāvokļa maiņa), aizsākot virkni procesu, kuros piedzīvosim būtiskas domāšanas un attieksmes maiņas, attīstot Valmieru kā mikro–lielpilsētu. Tā ir izcila dzīvesvieta cilvēkam, kuru interesē kultūra, ekonomika un ilgtspējīga vide. Mūsu kultūras programma balstās trīs augstākajos mērķos:
Valmieras EKG programma ir strukturēta kā piecu secīgu un savstarpēji saistītu ciklu kopums. Laikā no 2021. līdz 2026. gadam noritēs cikls PROCESS – KONVERSIJA, kad īstenosim programmas sagatavošanas periodu. Tas būs nozīmīgo pārmaiņu laiks. Mēs uzskatām, ka gatavošanās svētkiem un to gaidīšana ir daļa no svētkiem. Tā sasniegsim lielo mērķi – radīt un aizpildīt novada kultūrtelpu ar jaunu kultūras un radošo industriju piedāvājumu, saturu, norisēm. Mēs veicināsim sabiedrības līdzdalību, aicināsim izzināt, sajust, izteikt viedokli, piedalīties. Veidosim jaunas partnerības, attīstīsim kultūrvietas. Četri pārējie cikli būs 2027. gada norises, kas saistītas ar dabas ritējumu – gadalaikiem: ZIEMA – PAMANI UN ATZĪSTI MŪS! Tas viss, lai kopā attīstītu un pilnveidotu mūsu spējas izprast, radīt un patērēt pasaules līmeņa kultūru tās visdažādākajās izpausmēs, tādā veidā apliecinot un nostiprinot novada kā pievilcīgas kultūrvietas lomu Vidzemes reģionā, Latvijā, Eiropā un citur pasaulē. 2027. gada programma būs sešos iepriekšējos gados paveiktā darba svētki gan iedzīvotājiem, gan novada viesiem. Taču arī svētku laikā darbs tiks turpināts, jo kultūras attīstība notiek nepārtrauktā procesā. Mēs esam sagatavojuši plānu savu mērķu sasniegšanai un esam sākuši radoši un mērķtiecīgi strādāt, lai 2027. gada nogalē varētu teikt: “Mēs to paveicām! Tas bija lieliski! Turpinām!” Ja mēs varam to iztēloties, mēs varam to īstenot! Paldies ikvienam, kurš mūs atbalsta, tic un piedalās!
Fotogrāfijas deponējums no Latvijas Fotogrāfijas muzeja arhīva, fragments "Stikla Strenči", Ansis Starks
Informāciju sagatavoja: Kristīne Melece Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob.tālr.: 26553317
 Piektdien, 4.jūnijā, Cēsu Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) darba grupas pārstāvji iesniedza pieteikumu Kultūras ministrijā, lai kandidētu uz EKG 2027 titulu. Pieteikuma galvenā koncepcija ir XXII gadsimts.
Cēsis bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas pieņēma lēmumu kandidēt uz EKG 2027 jau 2019. gada maijā. Savukārt pirms nedēļas darba grupas izstrādāto pieteikumu vienbalsīgi atbalstīja Cēsu novada domes deputāti. Aprīļa beigās Cēsu viduslaiku pils zvaigžņotajā Mestra zālē sadarbības manifestu parakstīja Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas pašvaldību vadītāji. Tāpat, izstrādājot pieteikumu, panākta sadarbības vienošanās ar vairāk nekā 50 Eiropas pilsētām un starptautiskajām organizācijām.
Pieteikums angļu valodā skatāms ŠEIT
Cēsis jau otro reizi piedalās EKG konkursā. Kopā ar Liepāju un Rīgu Cēsis 2008.gadā sacentās, lai kļūtu par EKG 2014, un toreiz titulu ieguva Rīga. Kad Cēsis konkursam pieteicās pirmo reizi, tā bija līdz tam mazākā pilsēta, kas jebkad izvirzījusi savu kandidatūru kļūšanai par EKG. Šo gadu laikā Cēsu kultūras dzīve kļuvusi ievērojami bagātāka un intensīvāka. Būtiski audzis arī apkārtējo novadu kultūrvietu piedāvājums, vietējā mēroga un starptautiskā atpazīstamība un nozīmība, kā arī augusi spēja rīkot augsta līmeņa notikumus.
Pieteikuma galvenā koncepcija ir “XXII gadsimts”, kas nozīmē jautājumu uzdošanu ne tikai nākamajiem pieciem, bet nākamajiem 70 gadiem. Tā ietver divu paaudžu nomaiņu un sadarbību, pagātnes pieredzes un mantojumu apzināšanu un izprašanu cerībā, ka, iespējams, cilvēks, kurš mācās visu mūžu un nestāda sevi augstāk par dabu un kuram kultūra nenozīmē uzvaru pār dabu un rūp tas, kas notiek ne tikai viņa pilsētas robežās, bet arī otrā pasaules malā, ir jau dzimis.
 Cēsu programma balstās uz pieciem pīlāriem – Lielais jautājums, Mācīšanās, Cilvēka daba, Atjaunošanās, Tuvais kosmoss. Kultūras koncepcija paredz uzdot jautājumus un meklēt iespējamās atbildes projicētajam 22.gadsimtam. Piecas tematiskās līnijas 22.gadsimta meklējumos aptver vidi un ekosistēmu, mūsdienu politiskās kultūras un jaunas kultūras izpratnes jautājumus. Cilvēka un vietas attiecību meklējumus, pagātnes un nākotnes saskarsmi un ieteikumus ikviena cilvēka rīcībai. Tādējādi ieliekot pamatus, lai maza vieta varētu kļūt par paraugmodeli – dodot iespēju tai kļūt lielai, tādai nekļūstot fiziski vai urbāni, jo 20.gadsimta beigu un 21.gadsimta pirmās puses globālie procesi parādījuši, ka “mazs” ir jaunais “liels”. Būtiskāko lomu kultūras programmas izveidē ieņem cēsnieki, Cēsu un apkārtnes kultūras organizācijas un novada biedrības.
“Cēsis nevar atļauties nekandidēt Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam aiz cieņas pret pilsētas ēkās iekausēto laiku, ko tur gadsimtu garumā mūrējušas Latvijas radošās un kultūras zvaigznes! Cēsis nevar atļauties nekandidēt arī mūsdienu laiku vārdā, kad 2021.gads īpaši akcentē mākslas un kultūras patieso vērtību mūsu cilvēcības radīšanas un uzturēšanas procesā”, stāsta Cēsu novada pašvaldības vecākais komunikācijas speciālists un Cēsu EKG darba grupas dalībnieks Aleksandrs Abramovs.
“Cēsu galvenā bagātība ir tās cilvēki. Tāpēc jau no pirmajām pieteikuma gatavošanas dienām strādājam pie EKG stāsta nodošanas tā turētājiem – Cēsu iedzīvotājiem. Pēdējā pusgada laikā esam piedalījušies neskaitāmās sarunās ar dažādām cēsnieku grupām, noorganizējām pirmo Cēsu iedzīvotāju Kultūrdienu, cēsnieki rotāja Ziemassvētku eglītes ar EKG zvaigznēm. Tāpat cēsniekiem bija iespēja iesaistīties pieteikuma tapšanā un izteikt savu viedokli virtuāli, to darot Cēsu EKG mājas lapā cesis2027.lv”, papildina Cēsu kultūras centra vadītāja un EKG darba grupas dalībniece Zane Neimane.
 Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē Cēsu EKG stāsts ieguva vizuālo identitāti. Viena no drosmīgākajām Cēsu Eiropas kultūras galvaspilsētas procesa aktivitātēm, kas saistāma ar zīmola un vizuālās identitātes iedzīvināšanu, ir izstrādātais centrālā pilsētas jeb Vienības laukuma labiekārtojuma projekts, kas cēsnieku vērtējumam nodots maija beigās. Balstoties Cēsu Eiropas kultūras galvaspilsētas zīmola vadlīnijās un formu valodā, labiekārtojuma fiziskie elementi – apstādījumu kastes un atpūtas soli – veidoti zvaigznes elementa formā kā tieša atsauce uz Cēsu EKG logo.
Cēsu EKG pieteikuma izveides darba grupas vadītājs ir Atis Egliņš-Eglītis. Tāpat darba grupā strādā Aleksandrs Abramovs, Dita Trapenciere, Evija Taurene, Gints Grūbe, Inga Cipe, Jānis Ķīnasts, Juris Žagars un Zane Neimane.
Cēsu pieteikuma grafikas dizaina autore ir Alise Ķīnasta. Lielākās daļas fotogrāfiju autore ir Anete Rūķe.
Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums 2027.gadā tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai.
Cēsis dibinātas 1206.gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā un Latvijas karoga dzimtene.
Informāciju sagatavoja:
Cēsu novada pašvaldības
Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes
Vecākais komunikācijas speciālists
Aleksandrs Abramovs
aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv
Saka, ka acis ir dvēseles spogulis un tās daudz pastāsta. Vai arī soliņam var būt acs un ko tajā katrs varam ieraudzīt, uzzināt aicina mākslinieks Juris Dimiters. Šī būs jau otrā reize, kad soliņa gleznojumā ieraudzīsim viņa neparasto rokrakstu. Soliņu aicinām apskatīt pie Valmieras Mūzikas skolas.
Publicitātes foto Arī mākslinieks Andris Vītoliņš otro reizi audeklu nomainījis pret soliņa dēļiem. Par gleznu “Mūžība”, kas rotās soliņu, mākslinieks saka: “Savā darbā es pieskaros pārlaicīgām pasaules vērtībām. Dimants ir kā simbols, runājot par procesiem, kam ir mūžības nozīme. Manuprāt, par šādām fundamentālām vērtībām ir nozīmīgi domāt, jo šobrīd vairumu domu un ideju ātrumā sagrābstām interneta dzīlēs.” Soliņš novietots pie Kazu krācēm. Tieši šobrīd mākslinieces Patricijas Brektes-Pannetjē darbnīcā top Mākslas soliņš. Vai tam būs kāda saistība ar mākslinieces iepriekš radīto gleznojumu – zivīm, kas mīt pie Valterkaniņa, uzzināsim jūnija beigās, kad uz Valmieru ceļos mākslinieces jaunākais darbs. Neparastos mākslas darbus rada arī Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas (VDMV) audzēkņi. Šogad soliņa gleznojumu veidojusi VDMV Reklāmas dizaina nodaļas 3.kursa audzēkne Dārta Zane Jēgere pasniedzējas Ievas Lapiņas-Strazdītes vadībā. Viņas darbs ar nosaukumu “Deficīts saskarsmē” skatāms Krāču kaktā. “Tā ir atsauce uz pandēmijas rādītājiem apstākļiem, kas lieguši tik ierastas un pašsaprotamas lietas kā nejaušus pieskārienus, siltus apskāvienus un otram veltītu smaidu, kuri vēl šobrīd tiek distancēti un slēpti maskās," stāsta Dārta Zane Jēgere. Mākslas soliņi Valmieras pilsētvidi papildinās jau sesto gadu, taču turpmāk tiem būs jauns maršruts – gar Gaujas abiem krastiem. Tādējādi mākslinieka Pētera Līdakas apgleznotais soliņš, kas šobrīd atrodas pie tilta pār Gauju, atainojot lidaparātus ar propelleriem, riteņus un spārnus, tiks pārvietots virs ziedu uzraksta “Valmiera”. Klāva Lora īpašā tehnikā – tekstila pigmenti un rūsas efekts – apgleznotais soliņš, kas šobrīd ir Cēsu un Rūpniecības ielas krustojumā, tiks novietots pie Kazu krācēm. Turpat netālu jaunā mājvieta būs arī Kristīnes Kutepovas apgleznotajam soliņam (šobrīd Rīgas ielā 20), kura dažādie raksti un simboli stāsta par pasaules uzbūvi un ceļa meklējumiem. Pie Kazu krācēm turpmāk līs ķiršu lietus – Signes Vanadziņas šobrīd pie Valmieras Kultūras centra novietotais soliņš. Krāču kakts jaunā mājvieta būs VDMV audzēkņu Elzas Andersones, Elīnas Žurovļevas un Robertas Solovjovas darbam, kas tapa pasniedzējas Ivetas Gudetas vadībā. Šis soliņš aicina piesēst mākoņos, jaunajiem māksliniekiem atainojot izcilā mākoņu gleznotāja Pētera Kundziņa ainavu. Tāpat Valmieras Mākslas soliņu kolekcijā ir Elitas Patmalnieces apgleznotais soliņš pie Valmieras pilsdrupām, aicinot baudīt nakts kluso dabu. Paula Zariņa-Zēmane pie Valmieras Mūzikas skolas iedzīvinājusi mazu cilvēciņu – ainavas vērotāju un domātāju. Turpat blakus ir Ievas Iltneres radītais darbs, izvēloties ornamentālu gleznojumu un dodot savam soliņam vārdu “Gaujas indiāņi”. Virs ziedu uzraksta “Valmiera” dabas skaistumu un īpašo noskaņu atainojuši Vija Zariņa un Kaspars Zariņš. Vilipsōna vadmotīvs soliņa gleznojumā bija mīlestība. Aleksejs Naumovs Gaujas krastā “novietoja” laivas un kuģus. Anna Heinrihsone, apgleznojot soliņu pie Kazu krācēm, domāja par pavasari un vaboles saredzēja kā dzīvus dārgakmeņus. Turpat blakus pavasarim raksturīgais košums valda arī Helēnas Heinrihsones mākslas darbā, atainojot viņai raksturīgos elementus un personāžus – rozes, sejas, kājas un pat galvaskausu, kas ir mūžīgās dzīvības simbols. Pie krācītēm ir arī Ievas Jurjānes apgleznots soliņš. Māksliniece, iegravējot uz soliņa tekstu, kā krāsu pigmentu saistvielu izmantoja karstu kausētu vasku. Aicinām doties pastaigā un apskatīt Mākslas soliņus! Informāciju sagatavoja:
Aizvadītajā mācību gadā Valmieras tehnikuma pedagogi un audzēkņi virtuālo alu testējuši un integrējuši mācību programmās, papildinot esošos mācību materiālus, radot pavisam jaunus un pielāgojot mācību metodes nākamā mācību gada uzdevumiem. Tā, piemēram, skolas audzēkņi radījuši dažādus 3D modeļus, kurus integrējot virtuālajā alā, pedagogam bija iespēja novērtēt to precizitāti un atbilstību mācību uzdevumiem. Šiem modeļiem tika pievienotas dažādas struktūras, kā koks, plastmasa, metāls, stikls, un novērtēts, kurš risinājums būtu veiksmīgāks, ražojot gala produktu. 2020./2021. mācību gadā tapis arī rūpnieciskas iekārtas rasējums - modelis, kuru iespējams aplūkot 3D virtuālajā alā, apiet tam apkārt, pārbaudīt detaļu saderību, savienojumus un citas svarīgas lietas, pirms uzsākt fiziskas iekārtas ražošanu. Šī tehnoloģija palīdz simulēt darbu rūpnīcā, netērējot resursus fiziskām detaļām un ļaujot inženieriem labāk saprast, kā konkrētā detaļa darbosies jau gatavā produktā. Valmieras tehnikuma skolotājs Roberts Beriņš uzsver: “3D virtuālā ala ir ideāls rīks ēku vai ainavu arhitektūras attēlošanai! Lieliski pielietojams, ja nepieciešams projektēt rotējošus objektus vai iekārtas, kuras prasa augstu drošības prasību ievērošanu”. Ja ir interese vairāk uzzināt par 3D izglītības tehnoloģiju, apskatīt to klātienē vai tajā integrēt kādu no saviem radītajiem projektiem, uzņēmumi ir laipni aicināti sazināties ar Valmieras tehnikuma projektu vadītāju Lindu Ribu, rakstot linda.riba PIE valmierastehnikums PUNKTS lv vai zvanot 20083787. Inovatīvā izglītības tehnoloģija iegādāta projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" ietvaros. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem. Valmieras tehnikums ir viena no vismodernāk aprīkotajām izglītības iestādēm Latvijā un Austrumeiropā, kas jauniešiem piedāvā apgūt profesionālo vidējo izglītību 11 dažādās specialitātēs. Mūsdienīgā un inovatīvā vidē te iespējams apgūt prasmes atjaunojamajā enerģētikā, viesmīlībā, klientu apkalpošanā, pārtikas pārstrādē, pavārmākslā, finanšu vadībā, loģistikā un telemehānikā, mehatronikā, programmēšanā, mašīnbūvē un metālapstrādē. Informāciju sagatavoja:
Jānis Dūnis dzimis Valmieras apriņķa Ozolu pagasta Dūņos 1891. gada 22. jūlijā. “Pēc tirdzniecības skolas beigšanas Jānis vēlējās atvērt nelielu grāmatu veikaliņu, taču tirdzniecības atļaujas izsniegšana neizturēja cenzūru. Tomēr 1912. gadā viņam izdevās atvērt grāmatu veikalu un kopā ar brāli Kārli kļūt par foto ateljē īpašniekiem. Lai apgūtu nepieciešamās fotografēšanas prasmes, trīs gadus Jānis bija māceklis pie tolaik populārākā Valmieras fotogrāfa Jāņa Sarkangalvja,” stāsta Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa.
Valmiera. Rīgas iela. 1930. gadi. Pa labi (21. numurā) Jāņa Dūņa grāmatu veikals, Valmieras muzeja krājums 1917. gadā brāļi izdevīgi iegādājas vācu tautības vietējā tipogrāfa Treija tipogrāfiju un jau tā gada vasarā pārvietoja tipogrāfiju uz tirgotāja M. Kreišmaņa kādreizējo namu Rīgas ielā Nr. 21. Tur 1919. gada vasarā Jāņa Dūņa uzraudzībā iespieda pirmās Ziemeļlatvijas pastmarkas. Jāņa Dūņa grāmatu un rakstāmlietu tirgotava darbojās līdz 1940. gada jūlijam, kad spiestuvi un grāmatu veikalu nacionalizēja un īpašums pārgāja valsts lietošanā. 1941. gada 14. jūnija naktī arī Dūņiem nācās atstāt savas mājas. Pamatojums ģimenes galvas arestam bija uzrādītais dokuments, kurā rakstīts, ka “Jānis Dūnis, apmēram 200 nosaukumu grāmatu izdevējs, ir sociāli bīstams”. Valmieras dzelzceļa stacijā Jāni Dūni nošķīra no ģimenes un ievietoja citā vagonā. Viņš mira izsūtījumā soda nometnē 1944. gada 15. oktobrī. Dzimtenē pēc daudzu gadu prombūtnes (1957) atgriezās dzīvesbiedre Emma (1900–1982) un dēli Romāns (1925–2008) un Jānis (1927–2003). Izstādē var aplūkot Jāņa Dūņa izdevniecībā izdotās grāmatas un pastkartes, viņa foto ateljē uzņemtās fotogrāfijas, abu veikalu iekšskatus un dažādus priekšmetus, piemēram, tintnīcas, pulksteņus, rakstāmspalvas u.c. Informāciju sagatavoja:
Vidzemē pieaug to pakalpojumu sniedzēju skaits, kas izprot pārgājienu tūristu vajadzības un piedāvā atbilstošus pakalpojumus. Uzsākot vasaras sezonu, vēl 5 tūrisma pakalpojumu sniedzēji Vidzemē saņem atpazīstamības zīmi “Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly”, tādējādi kopumā Vidzemē piešķirtas jau 49 šādas zīmes.
Lai sekmētu pakalpojumu sniedzēju izpratni par dabas tūrista vajadzībām un aicinātu pilnveidot esošos un radīt jaunus tūrisma pakalpojumus, Vidzemes plānošanas reģions ir rīkojis vairākus seminārus par dabas tūrismu. Vidzemes plānošanas reģiona Youtube kanālā pieejams vebināra “Kā piedāvāt savu pakalpojumu dabas tūristam” ieraksts, kurā par garās distances pārgājienu maršrutu Mežtaka kā resursu tūrisma produktu un pakalpojumu veidošanā un zīmi “Gājējam draudzīgs” stāsta Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Maija Rieksta. Tāpat vebinārā par pārgājienu tūristu vajadzībām stāsta pieredzējušais dabas ceļotājs un garo distanču gājējs Andžejs Stepančuks.
Latvijā atpazīstamības zīmi "Gājējam draudzīgs" piešķir kopš 2020. gada rudens. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam, bet ir apliecinājums, ka attiecīgais pakalpojumu sniedzējs piedāvā pārgājienu tūristu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus. Atpazīstamības zīmei "Gājējam draudzīgs" ir vienota vizuālā identitāte visās trīs Baltijas valstīs, un tās piešķiršanas komisiju Latvijā veido 13 dalībnieki – gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu.
2021. gada maijā notika trešā zīmes “Gājējam draudzīgs” komisijas sēde Latvijā. Balstoties uz kandidātu sniegto pašnovērtējumu par atbilstību kritērijiem, komisija lēma zīmi piešķirt 53 tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, no kuriem 5 atrodas Vidzemē:
Šobrīd Latvijā ir jau 158 “Gājējam draudzīgs” zīmes saņēmēji, tostarp 49 Vidzemē. Sarakstu ar visiem zīmes saņēmējiem Vidzemē var aplūkot šajā rakstā.
Pieteikšanās zīmei “Gājējam draudzīgs” Nākamā zīmes piešķiršanas komisijas sēde plānota 2021. gada septembrī. Ja zināt kādu gājējiem draudzīgu vietu, rosiniet viņus pieteikties zīmes saņemšanai! Lejupielādēt pieteikuma anketas un uzzināt vairāk par zīmi "Gājējam draudzīgs" var šajā saitē: ej.uz/gajejiemdraudzigs
Zīmes “Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly” koncepts izveidots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"", kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091, www.vidzeme.lv Rakstā izmantota “Lauku ceļotāja” sniegtā informācija.
Šī informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS PROJEKTA "MEŽTAKA" ZIŅAS
---
Vizītes iesākumā vēstnieks apmeklēja AS "Valmieras stikla šķiedra", kur tikās ar valdes priekšsēdētāju Stefanu Jugelu (Stefan Jugel), kā arī valdes locekli Ģirtu Vēveri. Vizītes laikā vēstnieks ne tikai apskatīja ražotnes telpas un uzzināja vairāk par uzņēmuma vēsturi, bet arī interesējās par pandēmijas ietekmi uz uzņēmuma loģistikas plānošanu un ražošanas procesiem. Vizītes turpinājumā Valmieras pilsētas pašvaldībā vēstnieks tikās ar domes priekšsēdētāju Jāni Baiku un starptautiskās sadarbības speciālistiem, pārrunājot Valmieras un Gīterslo apriņķa Vācijā sadarbībā paveikto un potenciālu nākotnei. Tāpat vēstnieks viesojās arī Valmieras Valsts ģimnāzijā, kur tikās ar skolas direktoru Artūru Skrastiņu, pārrunājot skolas būtiskākos izaicinājumus un sasniegumus, kā arī sniegumu un nākotnes plānus DSD valodas eksāmenu kontekstā. K.Helts un A.Skrastiņš vienojās arī par turpmāku sadarbību, motivējot arvien vairāk jauniešu apgūt svešvalodas un pilnveidot jau esošās valodu prasmes. Vēstnieks apmeklēja arī pārbūvē esošo Jāņa Daliņa stadionu un jauno vieglatlētikas manēžu, sporta infrastruktūru ekspluatācijā plānots nodot jūnija izskaņā. Jāpiemin, ka vieglatlētikas manēža saņēmusi World Athletics sertifikātu, kas liecina par vieglatlētikas infrastruktūras kvalitāti un atbilstību tehniskajām prasībām. Vizītes noslēgumā K.Helta kungs tikās ar Valmieras Drāmas teātra valdes locekli Evitu Ašeradenu, kā arī baudīja izrādi "Osedžas zeme". Pēc K.Helta teiktā, iedzīvotāji no pašvaldības sagaida arvien vairāk risinājumu. "Redzu, ar kādu atdevi strādā Valmieras pilsēta, to nodrošinot. Daudzām idejām, kas šeit tiek realizētas, ir nepieciešama drosme. Ticu, ka iecere tuvākajos gados būvēt koka daudzdzīvokļu īres namus varētu būt starptautiski saistoša un pamācoša arī partneriem Vācijā," norādīja vēstnieks. Vizītes noslēgumā K.Helts pauda gandarījumu par dienas laikā redzēto un izteica vēlmi iesaistīties Valmieras novada un Vācijas attiecību stiprināšanā nākotnē arī pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā. Valmieru un apkārtējos novadus ar Gīterslo apriņķi Vācijā jau vairāk nekā 29 gadus vieno cieša sadarbība pārvaldē, izglītībā, kultūrā, sportā, sociālā darba un citos jautājumos. Informāciju sagatavoja:
10. jūlijā plkst. 21.00 būsim kopā ar Igo, Jāni Strazdu (taustiņinstrumenti) un Aini Zavacki (sitaminstrumenti). Igo izdziedās dažādu noskaņu skaņdarbus vienā no skaistākajām vietām pie Gaujas, Valmieras diskgolfa parka teritorijā (Dīvaliņa iela). Katrs "MŪDA" koncerts ir muzikāls baudījums kultūras gardēžiem, kura laikā izvēlētā zaļā zona pati kļūst par jaunu, vēl neapgūtu skatuvi un vienlaikus - skaistu ainavisko scenogrāfiju. Pasākuma apmeklētājus sagaida gan muzikāls piedzīvojums, gan arī dabas radītu smaržu un sajūtu piepildīts notikums. Šovasar tiksimies arī otrajā “MŪDA” koncertā - 21. augustā skanēs grupas “Tautumeitas” koncerts. Koncertu cikls “MŪDA” – mūzika dabā – aizsākās pagājušajā vasarā, kad kopā ar mūziķiem Lindu Leen un Rihardu Lībieti, Kristīni Kārkli-Kalniņu un Martu Kristiānu Kalniņu, Daumantu Kalniņu un Romānu Vendiņu, Aiju Vītoliņu un Mārci Auziņu piedzīvojām četrām dabas stihijām veltītas koncertprogrammas. Biļetes: EUR 10. Pasākuma biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzē” elektroniski www.bilesuparadize.lv un “Biļešu paradīze” kasēs. Koncerts notiks, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai. Koncertu varēs apmeklēt tikai vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas. Informācija apmeklētājiem: Aicinām līdzi ņemt savu sēžamspilvenu vai pledu, kā arī padomāt par ērtu, laika apstākļiem piemērotu apģērbu. Pasākuma ilgums: 1 stunda 20 minūtes. Koncertu ciklu “MŪDA” organizē Valmieras Kultūras centrs. Foto autors: Valts Kleins. Informāciju sagatavoja:
Skolēnu mācību uzņēmumu programmā tika reģistrēti vairāk, nekā 900 SMU, bet finālā no tiem izvirzīti 10 pamatskolu un 20 vidusskolu labākie skolēnu mācību uzņēmumi. To vidū bija arī divi Valmieras tehnikuma uzņēmumi – “Spoonable”, kas rada daudzfunkcionālus ēšanas instrumentus ar stabilizatoriem cilvēkiem ar roku trīci, un “BLIND ABC”, kas izstrādā Braila raksta tāfelītes ar skaņas elementem alfabēta apguvei neredzīgiem bērniem. Konkursa gaitā vidusskolu grupā labākie tika noteikti trīs kārtās: gada pārskata vērtēšana, četru minūšu prezentācija latviešu valodā žūrijas komisijai un skatītājiem, kā arī individuālas paneļintervijas ar žūrijas komisiju latviešu un angļu valodās. Lielu atbalstu Valmieras tehhnikuma mācību uzņēmumiem konkursa un tā sagatavošanās laikā sniedza skolotājas Ilze Kobiaka un Agita Šamšele.
Vērtējot jauniešu biznesa idejas, JA Latvia vadītājs Jānis Krievāns atzina: “Skolēnu idejas un uzņēmējspējas gadu no gada kļūst arvien jaudīgākas. Šogad starp finālistiem trīs reizes ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas savu biznesa ideju saistījuši ar inovācijām. Šeit liels nopelns ir pedagogiem un arī mūsu partneriem no jaunuzņēmumu vides, kas konsultē un jaunos uzņēmējus veiksmīgi vada cauri šim procesam. Ieguvēji no šīs sadarbības ir gan skolēni, kas iegūst dzīvei ļoti derīgu pieredzi un prasmes, un arī Latvijas uzņēmējdarbības vide”. SMU ir īpaša 4.–12. klašu skolēniem veidota mācību metode. Skolēniem tā ir iespēja, praktiski darbojoties, apgūt sava uzņēmuma izveides un vadīšanas prasmes, radīt produktus un piedāvāt tos saviem potenciālajiem klientiem. Jauno uzņēmēju dienas Latvijā organizē Latvijas lielākā izglītības organizācija JA Latvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Swedbank. Valmieras tehnikums ir viena no vismodernāk aprīkotajām izglītības iestādēm Latvijā, kas jauniešiem piedāvā apgūt profesionālo vidējo izglītību 11 dažādās specialitātēs. Mūsdienīgā un inovatīvā vidē te iespējams apgūt prasmes atjaunojamajā enerģētikā, viesmīlībā, klientu apkalpošanā, pārtikas pārstrādē, pavārmākslā, finanšu vadībā, loģistikā un telemehānikā, mehatronikā, programmēšanā, mašīnbūvē un metālapstrādē.
Informāciju sagatavoja:
Vasaras saulgrieži ir laiks, kad ar savu košumu un ziedu bagātību mūs priecē vienas no krāšņākajām dārza puķēm. Tāpēc dārzniece Līga Popova un Rukšānu stādaudzētava aicina apmeklēt izstādi. Pirms gadiem desmit Līga, iespējams, pat nenojauta, ka pilsētas dunu nomainīs pret lauku mieru un kļūs par krāšņa peoniju dārza saimnieci, kā arī pamazām par šo populāro puķu audzēšanas eksperti. Taču tam ir iemesls – Līga augusi divu kaislīgu puķkopju ģimenē. Viņas mamma ir Guna Rukšāne, hostu un ūdensrožu, flokšu, liliju un, protams, peoniju audzētāja. Mammas dzīvesbiedrs ir leģendārais sīpolpuķu kolekcionārs un selekcionārs Jānis Rukšāns. Pasaulē ir gandrīz desmit tūkstoši peoniju šķirņu, kam pievienojas aizvien jaunas. Līgas Popovas peoniju dārzā Raiskuma pagasta “Jaunrūjās” aug 287 šķirņu un sugu peonijas. Tās zied no maija vidus līdz jūlija sākumam. Podiņos, no sēklām audzēti, aug peoniju mazuļi. Vai īsts dārznieks negribētu radīt pats savu šķirni?! Peonijas lieliski der gan krāšņiem apstādījumiem, gan kā grieztie ziedi. Un kur nu vēl pateicīgāku kultūru mūsu aizņemtības laikmetā? Peoniju kopšana neprasa daudz darba, nav katru gadu jāiegādājas jauni stādi, tās rudenī nav jāizrok, gādājot par pārziemošanu, nav jābaidās par izsalšanu ziemā, nav nemitīgi jāmiglo pret slimībām un kaitēkļiem. Turklāt peonijas ir ne tikai daudzgadīgi, bet arī ilgmūžīgi augi, ko apliecina ģeoloģiskie pētījumi. Informāciju sagatavoja:
Eksporta ielai un Dzelzceļa ielai ir noslēgusies apakšzemes komunikāciju izbūve, ir uzsākta konstruktīvo kārtu būvniecība, tiek likti bortakmeņi. Turpinās arī konstruktīvo kārtu izbūve industriālajos laukumos un publiskajā asfaltētajā stāvlaukumā Eksporta ielā 8. Ir demontētas projekta pirmajā kārtā plānotās bijušā Valmieras gaļas kombināta ēkas, kuru pārbūve un atjaunošana tālākai ekspluatācijai nebija ekonomiski pamatojama: virtuve suņu barošanai, gāzes uzskaites punkts, priekškautuves bāzes sūknētava, tauku uztvērēja ēka, katlu māja, tehnisko fabrikātu cehs, šķūnis, putnu cehs un noliktava. Šobrīd tiek veikta atlikušo pazemes būvju demontāža. Turpinās sanācija īpašumā Dzelzceļa ielā 9. Atbilstoši iepirkumu “Eksporta ielas un stāvlaukumu Eksporta ielā 8 izbūve un lietus ūdens kolektora pārbūve Valmierā” un “Dzelzceļa ielas pārbūve Valmierā” rezultātiem būvdarbus Eksporta ielā, tai piegulošajās teritorijās un Eksporta ielas industriālajos laukumos, kā arī Dzelzceļa ielas pārbūvi veic SIA “8 CBR” ar darbu izpildē piesaistīto galveno apakšuzņēmēju SIA “WOLTEC”. Atbilstoši iepirkuma “Ēku un būvju demontāža un teritorijas sakārtošana Rūpniecības ielā 1, Valmierā (1.kārta)” rezultātiem darbus īpašumā Rūpniecības ielā 1 veic SIA “ATR”, kā arī atbilstoši iepirkuma “Ēku un būvju demontāža un teritorijas attīrīšana Dzelzceļa ielā 9, Valmierā” rezultātiem ēku demontāžu un sanāciju bijušajā mazuta saimniecībā Dzelzceļa ielā 9 veic SIA “BAO”. Darbi ir daļa no aktivitātēm projektā “Industriālo teritoriju attīstība Valmierā – 1. kārta”, kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Projekta kopējie attiecināmie izdevumi ir 4 001 227,54 EUR, no kuriem ERAF finansējums plānots līdz 3 142 525,17 EUR, valsts budžeta dotācija līdz 138 640,82 EUR un pašvaldības finansējums līdz 498 856,99 EUR. Projekta neattiecināmās izmaksas ir 1 013 119,28 EUR, ko plānots finansēt no Valmieras pilsētas pašvaldības budžeta. Projekta rezultātā līdz 2023.gadam paredzēts piesaistīt komersantu nefinanšu investīcijas vismaz 2 450 000 EUR vērtībā, kā arī izveidot vismaz 55 jaunas darbavietas.
Informāciju sagatavoja:
Paredzams, ka Izglītības un sporta centra būvniecība sāksies jūnija beigās, kad būs sakārtota nepieciešamā dokumentācija būvdarbu uzsākšanai un pašvaldība varēs nodot objektu būvfirmai. Pirmie darbi sāksies ar būvlaukuma robežu nospraušanu un tā sagatavošanu darbu veikšanai, grunts ievešanu, pagaidu ceļu ierīkošanu, pāļu dzīšanu, ūdens novadīšanu un inženierkomunikāciju tīklu pārbūvi. Izglītības un sporta centra būvniecībai ir piešķirts valsts budžeta finansējums 3 000 000,00 EUR, no kā šogad 50% un nākamgad – 50%, savukārt pārējais būs pašvaldības aizņēmums Valsts kasē. Projekta kopējā summa ir 10 131 938 EUR. Tiekoties ar SIA “MONUM”, kas ir gan Izglītības un sporta centra būvprojekta autors, gan būvnieks, pārstāvjiem, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzsvēra: - Šo objektu Alūksnes novadā esam ilgi gaidījuši, tādēļ tagad mums visiem ir viens mērķis – uzbūvēt Izglītības un sporta centru vislabākajā kvalitātē. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers pauda pateicību par valsts piešķirto finansējumu, pateicās domes deputātiem par atbalstu projektam un pašvaldības administrācijas darbiniekiem par ieguldīto darbu projekta sagatavošanā. - Ir gandarījums, ka pašvaldībai ir izdevies sākt šī projekta realizāciju un novada iedzīvotājiem beidzot būs gaidītais Izglītības un sporta centrs. Jā, šis bija izaicinājumiem un grūtībām pilns projekts, taču nekad nevajag baidīties no ambīcijām, - uzsvēra Dz. Adlers. Valsts budžeta finansējums Izglītības un sporta centram tika piešķirts ar Ministru Kabineta rīkojumu par atbalstītajiem augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem valsts budžeta finansējuma piešķiršanai, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija atbalstījusi Valsts kases aizdevuma ņemšanu, lai pilnībā finansētu centra izveidi. Izglītības un sporta centra un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība notiks Jāņkalna ielā 17A, Alūksnē, un tā ietvers multifunkcionālas ēkas un ar tās funkcionēšanu saistītās infrastruktūras – inženierkomunikāciju pievadu, piebraucamo ceļu (Darba iela), laukumu un auto stāvvietu pie ēkas un pie sākumskolas pašreizējā sporta angāra teritorijā – izbūvi. Ēkā paredzētas speciāli aprīkotas zāles sporta spēlēm, džudo, spēka treniņiem, vingrošanai un vieglatlētikas treniņiem. Projektā iekļauta arī esošā sporta angāra nojaukšana. Sagatavoja: Evita APLOKA,
“Pagājušā gada martā nezinājām, ka tā būs pandēmija (tas nozīmē, ka vīruss aptver visu pasauli). Ķīna taču šķiet tik tālu. Bet pasaule ir mainījusies, ko šādu pieredzot. Tas tikai pierāda, cik visi esam saistīti, mēs visi esam ķēdes posms, no mūsu rīcības ir atkarīgi līdzcilvēki,” stāsta Areta Vītola, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta Vidzemes reģiona nodaļas epidemioloģe. Epidemiologa darbs ir atrast vīrusa izplatīšanās iemeslus, sazināties ar cilvēkiem, aptaujāt viņus, apzināt kontaktpersonas un ciešā sadarbībā ar ģimenes ārstiem novērst vīrusa tālāku izplatīšanos. “Mēs aptaujājam cilvēku, mēģinot saprast, kā inficējies, apzinām avotu, piemēram, ja tā ir zarnu infekcija, tad jautājam par lietoto uzturu. Covid-19 gadījumā būtiski ir pēc iespējas ātrāk apzināt kontaktpersonas, lai nodrošinātu, ka šie cilvēki paliek mājās un nav saskarsmē ar citiem. Tikai tā vīrusu var apturēt, tikai mēs visi kopā. Tāpēc ļoti svarīga ir iedzīvotāju godīga attieksme un atbildības sajūta. Te arī ir tas neiedomājamais darba apjoms. Piemēram, ja es uzzinu, ka kontaktpersona ir kāds skolēns, man ir svarīgi, ka ar ģimeni sazinos pēc iespējas ātrāk, kaut arī vēlā vakara stundā, lai nākamajā dienā šis bērns uz skolu neaizietu un neapdraudētu citus cilvēkus.” Jautāta par profesijas izvēli, Areta stāsta, ka pozitīva un cieņpilna attieksme pret medicīnas darbiniekiem ir jau kopš bērnības. “Mans tētis bija šoferis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Dzirdēju ļoti daudz stāstu par ārstiem, feldšeriem un citiem darbiniekiem, kuri ik dienu palīdz cilvēkiem. Viņa acīs tā bija īpaša un godājama profesija. Vēlāk vidusskolā piedalījos pirmās palīdzības sniegšanas pulciņā. Valmieras Viestura vidusskolā skolas ārsts bija pediatre daktere Apsīte. Viņas vadībā devāmies mācību braucienā uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Tad sapratu, ka vēlos būt pediatrs. Ir ļoti vērtīgi šādā veidā iepazīt profesiju. Vēl jaunietim būtu svarīgi saprast psiholoģisko piemērotību, jo tas ir smags darbs, bieži arī ārpus darba laika. Ļoti patika pediatra darbs, jau no pirmās dienas studēju tieši šo virzienu, tāpēc laikā, kad mainījās sistēma un nevarēju vairs veikt tikai pediatra pienākumus, bet bija jābūt arī ģimenes ārstam, nolēmu mainīt virzienu.” Pieredze gūta un turpmākie darba gadi pavadīti Veselības inspekcijā, pēc tam Pārtikas un veterinārajā dienestā. Slimību profilakses un kontroles centrā Areta strādā jau 12 gadus. Sākoties ārkārtējai situācijai, brīvais laiks ir ļoti maz, arī vaļasprieki šobrīd otrajā plānā. Taču, jāsaka, ka arī te Aretas darbīgums nepazūd. Viņai patīk dārza darbi, pašas audzēti ziedi ir arī darba kabinetā. Iecienītas ir arī sporta pārraides, taču tā mierīgi pie televizora nosēdēt nevar, tad parasti topot adījumi ģimenei un draugiem. Bet visvairāk Areta gaida iespēju atkal spēlēt badmintonu. “Sāku spēlēt 7.klasē. Ļoti iedvesmojošs bija treneris Mukāns. Viņš bija galdnieks un bērnus trenēja brīvajā laikā, tikāmies sestdienās un svētdienās. To viņš darīja kā entuziasts, algu nesaņemot. Un pat raketes mums pats izgatavoja. Trenera Mukāna vadībā trīs skolēni kļuva par republikas čempioniem.” Areta uzsver, ka šim sporta veidam nav vecuma ierobežojuma. Ja akadēmijas laikā vairāk saistījušas vienspēles, kur nepieciešams fiziskais spēks, tad tagad interesantākas šķietot dubultspēles, kur vairāk ir jādomā un jāanalizē. “Tik, cik var, ir jākustas. Arī mazumiņš ir svarīgi, kaut vai iziet pastaigāties. Galvas izvēdināšana un izkustēšanās ļoti palīdz mūsu veselībai.” Par saņemto apbalvojumu “Gada valmierietis” Areta saka, ka katra situācija ko māca. Pandēmija liek piebremzēt un ieraudzīt, cik liela vērtība tomēr ir tam, ko līdz šim uzskatījām par pašsaprotamu. Līdzīgi ir ar apbalvojumu un spēju lepoties. “Mēs augām sistēmā, kur nebija tik svarīgi pateikt paldies un lepoties, bija jāstrādā un jātiecas uz mērķiem. Bet ir ļoti svarīgi pateikt paldies, pateikt sirsnīgu vārdu. Tas ir būtiski arī profesionālajā vidē, jo dod gandarījumu un motivāciju. Pandēmijas apstākļos darba apjoms ir ļoti plašs, tas tiešām prasa daudz spēka. Tāpēc, ja tu redzi, ka vari palīdzēt ar padomu, ka kādam tas bijis svarīgi, ka vari iesaistīties, lai situācija atrisinātos pēc iespējas labāk, ka tu spēj ietekmēt ķēdi, neļaujot vīrusam izplatīties, tas dod spēku turpināt. Meita, kura ar ģimeni dzīvo Rīgā, ar kurjeru atsūtīja ziedu pušķi, apsveicot ar saņemto apbalvojumu. Asaras saskrēja acīs par tik skaistu pārsteigumu un mirkļa sapratni, cik katrs varam daudz ietekmēt.” Informāciju sagatavoja:
“VVĢ pārbūve būs simbolisks veltījums skolai 100.dzimšanas dienā, kas apritēja 2020.gada 15.septembrī. Paralēli attālināto mācību organizēšanai un izaicinājumiem, kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai jau ilgāku laiku esam gatavojušies pārmaiņām, lai darbs pie VVĢ Sporta zāles un bibliotēkas pārbūves, modernu inženierzinātnes, datorikas, tehniskās grafikas un vizuālās mākslas kabinetu izveidošanas, noritētu sekmīgi. Pārbūves un mācību vides uzlabošanas rezultātā arī skolas centrālais korpuss tiks aprīkots ar modernākajām šī brīža tehnoloģijām un ergonomiskām mēbelēm,” stāsta VVĢ direktors Artūrs Skrastiņš. Jau pašlaik skolas centrālajā korpusā ir uzstādīts jauns informācijas un komunikācijas tehnoloģijas aprīkojums – stikla tāfeles ar iebūvētu interaktīvo displeju. Pārbūves rezultātā paredzēts nomainīt elektroinstalāciju un uzstādīt energoefektīvu apgaismojumu, sakārtot apkures sistēmu un kanalizācijas tīklus, pārbūvēt ūdens apgādes sistēmu, izbūvēt pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēmu, kas padarīs VVĢ energoefektīvāku, tā patērēs mazāk siltumenerģiju un elektroenerģiju, kas būs apkārtējai videi draudzīgāk un nākotnē samazinās ēkas uzturēšanas izmaksas. Tāpat paredzēta jauna ugunsdrošības sistēma un skaļruņi trauksmes izziņošanai, ieviesta jauna apsardzes sistēma. Pārbūves laikā tiks domāts par vides pieejamību personām ar kustību traucējumiem un ierīkots lifts, kā arī uzstādīta invalīdu trauksmes izsaukumu sistēma labierīcību telpās. Pārbūvētā sporta zāle tiks aprīkota ar paceļamiem basketbola groziem un arī stacionāriem ar maināmu grozu augstumu, volejbola statīvu un tīklu, vingrošanas sienām un citiem elementiem dažādu sporta disciplīnu izpildei, kā arī sabīdāmu laukumu atdalošu tīklu, kas ļaus sporta nodarbības vienlaikus vadīt vairākām klasēm. Sporta zālē tiks uzstādīta arī moderna skaņas sistēma. Lai uzlabotu sadzīves apstākļus mācību grāmatu glabātuvē, ģērbtuvē, tautas tērpu glabātuvē, pedagogu istabā un vairākās multifunkcionālās telpās tiks veikta esošo mēbeļu un tehniskā aprīkojuma nomaiņa vai uzstādīti darbam būtiski papildinājumi. Noslēdzoties darbiem, notiks arī skolas teritorijas sakopšana un labiekārtošana – ceļa seguma nomaiņa, celiņu izveide, apstādījumu veidošana, soliņu, atkritumu urnu un ceļa zīmju uzstādīšana un veikti citi darbi, lai āra teritorijā pie skolas būtu patīkami uzturēties un piekļuve līdz skolai būtu ērta ikvienam. Iepirkuma rezultātā pārbūves darbus veic SIA “EKERS” par līgumsummu 2 081 000,10 EUR bez PVN. Būvdarbu autoruzraudzību veiks SIA “BŪVPROJEKTS”. Drīzumā tiks noslēgts arī līgums par būvuzraudzību. VVĢ pārbūves un mācību vides uzlabošanas darbus plānots noslēgt 2022.gada vasarā. Jāpiemin, ka pārbūves un mācību vides uzlabošanas darbi 2021./2022.gadā neietekmēs mācību procesu. 2020./2021. mācību gadā VVĢ 7.-12.klasē mācījās 422 skolēni. Darbi tiek līdzfinansēti no Eiropas Reģionālā attīstības fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” projekta “Valmieras Valsts ģimnāzijas mācību vides uzlabošana un dienesta viesnīcas Ausekļa ielā pārbūve” ietvaros, tā kopējās izmaksas plānotas 2 759 787,85 EUR, pašvaldības līdzfinansējums 793 784,17. Plānotais projekta īstenošanas termiņš – 2023.gada nogale.
Informāciju sagatavoja:
“Tamāra savas trīsrindes raksta pašas izlolotā formā – formā, kurā galveno lomu spēlē neordinārs sastatījums, kad, blakus novietoti, sastopas un attopas citkārt visai attālināti jēdzieni, tēli vai to detaļas, tādējādi radot pārsteiguma efektu, kas, starp citu, ir arī viens no autores mērķiem.” Tie ir rakstnieka Vika vārdi. “Trīsrindes izvelk no cilvēka domas un liek viņam izprast, kāpēc tieši šīs. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti. Tāpēc, man šķiet, ka tikšanās ar lasītāju ir svarīgāka par grāmatu, jo grāmata, kas nonāk pie lasītāja, ir melnraksts, tikai man ir tīrraksts. Tiekoties mēs apmaināmies ar enerģiju. Tā ir kā dzīvība, kas rada, kaut gan to neredzam. Valmieras stikla šķiedrā strādāju ar mikro šķiedru, diegiem, ko pat redzēt nevar, bet ko tie rada! Līdzīgi ir ar enerģiju. Mainās enerģija, garīgi radot, tur tas spēks. Kaut gan, runājot par redzēšanu, man Valmiera ir kā gaismas kolona. Tādas kolonas te ir – enerģētiski radošas un garīgas,” stāsta dzejniece Tamāra Skrīna. Tamāra Skrīna pasaka vienlaikus maz un ļoti daudz. Viņas vārdi ir kā dialogs. Tikai līdz ar pirmajiem vārdiem viņa meistarīgi pazūd, un izrādās, ka lasītāja sarunas partneris ir viņš pats. “Tā ir tā jēga – visīsākā forma. Kā trijās rindās pateikt vairāk nekā romānā? Ir svarīgi apzināties, ka viss vajadzīgais ir manī pašā. Kā es tajā brīdī jutīšos, tā arī vārdus uztveršu. Vārds liek caurdzīvot pašam sevi. Vēl svarīgi ir mācīties aizmirst. Ja man kaut kas sāk traucēt, es domās pārgriežu šādu saiti. Ir tiešām jāmācās atteikties, nepiesaistīties, aiziet un neatvadīties, ieraudzīt pirmo reizi.” “Tamāru Skrīnu lasīt nepavisam nav garlaicīgi. Viņas trīsrindēs ir tik pulka visa kā – atradīsiet gan I.Ziedoņa, S.Dalī, gan dainu, gan sengrieķu mītu motīvus, bet par visu vairāk sastapsiet sirds patikšanu domāt un rotaļāties ar vārdu.. Viņas trīsrindes nav haikas. Es dēvēju tās par skrīnām, tāpēc lai no šī brīža latviešu valodā ir jauns sugas vārds,” raksta Viks 2012.gadā. Dzejniece neizmanto elektroierīces un izvēlas savrupu dzīvesveidu. Viņa aicina piedzīvot, viņa uzsver, ka katrs šķietamais sīkums ir liels. “Vista ir pēdīgā dinozauru pēctece. Vai šādu saikni maz var aptvert? Mani vecāki bija brīvdomātāji. Esmu augusi ar domu, ka vienlaikus esmu viena, bet esmu arī daudzi. Paskatīsimies vēl kādu piemēru – sniegpārsliņa. Katra ir atšķirīga, tās cita citu neatkārto, tās nav jāpārveido. Iztēlei nav robežu, tikai cilvēka prāts netiek līdzi. Mēs varam tikai vērot pasauli un piedzīvot. Mans dzīvības spēks ir dzeja.” Informāciju sagatavoja:
Kā iepriekš vēstīts, 2019. gadā pašvaldība noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai Kocēnu novadā” ieviešanu. Projektu plānots īstenot līdz 2021. gada 31. decembrim. Projekta ietvaros veido sociālās rehabilitācijas un atbalsta centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kurā paredzētas telpas fizioterapijai, mūzikas un mākslas terapijai, audioterapijai, sāls istabai un sensorai istabai (Skolas ielā 1a, Vaidavā). Šobrīd norit aktīvs darbs sensorās istabas aprīkojuma iegādei. Telpa tiks aprīkota ar iekārtām, kas veicinās lietotāja kustību koordināciju, radīs sensoru vidi vizuālai, akustiskai un taktilai stimulācijai, ergoterapijai, motorikas attīstīšanai, veicinās radošumu, klausīšanās prasmes, cēloņu un seku izpratni, veidos reklasējošu atmosfēru. 2015. gadā Labklājības ministrija Latvijā uzsāka deinstitucionalizācijas procesu, ko plānots pabeigt 2023. gadā. Deinstitucionalizācija ir pakalpojumu sistēmas izveide, lai veicinātu personu ar invaliditāti patstāvīgu un neatkarīgu dzīvi, kā arī aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos. Kocēnu novadā izveidotā pakalpojumu infrastruktūra būs būtisks atbalsts tām ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, un kuriem nepieciešami specifiski rehabilitācijas pakalpojumi bērnu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Projekta “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai Kocēnu novadā” kopējās plānotās izmaksas ir 949 550,06 eiro. Projekta īstenošanai piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 467 713,56 eiro, valsts budžeta finansējums 82 560,14 eiro un valsts budžeta dotācija pašvaldībām 18 252,12 eiro apmērā. Pašvaldības līdzfinansējuma daļa ir 381 024,24 eiro.
Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Mob.tel.: 26115449 E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Audekla vietā koka soliņš, izstāžu zāles – Valmieras pilsētvide, turklāt skatītājiem ir iespēja mākslas darbu ne tikai apskatīt, bet arī tajā iesēsties. Tādi ir Valmieras Mākslas soliņi. Arī šogad valmieriešus un pilsētas viesus priecē jauni mākslinieku apgleznoti soliņi. Aicinot pastaigāties gar pilsētas galveno ielu – upi Gauju, Mākslas soliņi izvietoti jaunā maršrutā Gaujas abos krastos.
Valmieras tehnikums pirms nepilna gada iegādājās 3D virtuālo alu – modernu un inovatīvu izglītības tehnoloģiju, kas darbojas virtuālās realitātes vidē un kur 3,5x3,5 m izmēra telpā uz četrām sienām ir izvietoti projektori. Skolotāja Sarmīte Ivanāne Python programmēšanas valodā radījusi jaunu mācību materiālu – Sauli un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopumu - , kas nākamajā mācību gadā tiks izmantots dabaszinību stundās. 
Valmieras muzeja Izstāžu nama foajē no 15. jūnija skatāma ekspresizstāde “Grāmatām veltīts mūžs. Izdevējam Jānim Dūnim – 130”. Izstāde skatāma līdz 18. jūlijam.
Otrdien, 15.jūnijā, darba vizītē Valmieru apmeklēja V. E. Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kristians Helts (Christian Heldt), lai uzzinātu vairāk par Valmieras pilsētas izaugsmes stāstu un pārrunātu topošā Valmieras novada un Gīterslo apriņķa Vācijā ilgstošās sadraudzības turpināšanu, stiprinot Latvijas un Vācijas sadarbību.
Spēks un enerģija. Kustība un vieglums. Veldze un liepziedu smarža, kas virmo gaisā… Tādas ir koncertu cikla “MŪDA” – mūzika dabā – koncertprogrammas. Arī šovasar aicinām Tevi būt “MŪDĀ”!
17. jūnijā notika “Jauno uzņēmēju dienas Latvijā 2021” apbalvošanas ceremonija, kurā tika noskaidroti labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU). Valmieras tehnikuma SMU “Spoonable” izcīnīja 2. vietu vidusskolas uzņēmumu konkurencē, kā arī ieguva vairākas simpātiju balvas no lielākajām Latvijas augstskolām. 
“Spoonable” kļuva ne tikai par 2. labāko jauno uzņēmumu Latvijā vidusskolu konkurencē, bet arī ieguva virkni simpātiju balvu: tika atzīti kā labākie nominācijā "Gada pārskats 2021"; ieguva budžeta vietas biznesa vadības studijām Vidzemes augstskolā; saņēma atlaidi studiju maksai Latvijas universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē; Biznesa, mākslas un tehnoloģiju agstskola RISEBA uzaicināja darboties Radošajā biznesa inkubatorā ar augstskolas koučiem, mentoriem un mācībspēkiem. Tāpat arī “Spoonable” saņēma apvienoto simpātiju balvu no VAS “Elektroniskie sakari”, Rīgas Biznesa Skolas (RBS) un Junior Achievement Latvia (JA Latvia), kas sniedz iespēju piedalītes 5G Tehnoloģiju izstādē, kā arī ieguva biznesa apmācību piedāvājumu no RBS un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pasniedzējiem. 
Valmieras muzeja Garšaugu dārzā no 21.jūnija plkst.16.00 līdz 24.jūnijam būs apskatāma ziedu izstāde “Peonijas”. 21.jūnijā plkst.16.00 apmeklētājiem būs iespējams satikt un uzdot sev interesējošus jautājumus Līgai Popovai un Gunai Rukšānei.
Lai nodrošinātu investīcijām un komercdarbības veidošanai pievilcīgas vides pieejamību un sekmētu jaunu darbavietu radīšanu, Valmieras pilsētas pašvaldība turpina Valmieras jauno industriālo teritoriju attīstības projektu. Tā ietver īpašumu Rūpniecības ielā 1, Dzelzceļa ielā 9 sakārtošanu, Dzelzceļa ielas pārbūvi, Eksporta ielas un laukumu izbūvi.
Ceturtdien, 17. jūnijā, notika Alūksnes novada pašvaldības un būvuzņēmuma SIA “MONUM” pārstāvju tikšanās pirms Izglītības un sporta centra būvniecības uzsākšanas. 
Viņas darba spējas ir nenovērtējamas. Aiz katra cipara viņa redz īsto ainu un zina, cik ļoti kopā mēs esam. Pasauli darīt labāku var ikviens, mūsu tagadējais darbs aizsniegsies līdz mazmazbērniem, to savā profesionālajā darbībā viņa pieredz ik dienu. Viņas atbildīgā skatījuma pamatā ir zināšanas, cik katrs esam svarīgs un cik daudz spējam mainīt.
Lai sekmētu kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu, lai skolēniem no Valmieras un jaunveidojamā Valmieras novada būtu iespēja apgūt augsta līmeņa zināšanas drošā, modernā un sakārtotā vidē, uzsākta Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) pārbūve un mācību vides uzlabošana.
Šķiet, ka redz viņa vairāk nekā citi. Un uz visu skatās, it kā tas iepriekš vēl nekad nebūtu piedzīvots. Iespējams, tāpēc pie viņas atnāk vārdi ar dziļāko nozīmi. Katram tie trāpa citādi, liekot satikt sevi. Viks viņas trīsrindes dēvē par skrīnām – lai no šī brīža latviešu valodā ir jauns sugas vārds!
Kocēnu novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, turpina veidot infrastruktūru deinstucionalizācijas plāna īstenošanai.