.png)
|
Arhīva kalendārs
Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa Latvijā pirmajā kārtā piedalījās Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera, kas savus pieteikumus iesniedza laikā no 2020. gada augusta līdz 2021. gada 4. jūnijam. Jāatzīmē, ka jau pieteikšanās un sākotnējās atlases kritēriju izpilde Eiropas kultūras galvaspilsētas titula pretendentiem ir pozitīvs sasniegums, jo apliecina pilsētu spēju kultūras, ekonomikas un sociālajā jomā, vienlaikus padarot kultūru par savas ilgtermiņa attīstības stratēģijas daļu. Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā: “Kultūra visos laikos ir bijusi cilvēku kopā un līdzās būšanas, iedvesmas un mierinājuma avots. Gan labos, gan ne tik labos laikos tā palīdz mums būt stiprākiem, uzturēt savas tradīcijas, bagātināties vienam no otra un virzīties tālāk savā attīstībā. Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva ir brīnišķīgs piemērs, kā varam savu kultūru darīt plašāk zināmu, turpinot tradīcijas un radot no jauna, nest Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē. Ikviena pilsēta, kas pieņēmusi šo izaicinājumu un cīnās par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, jau ir savā ziņā uzvarētāja, domājot, plānojot un ieguldot savas pilsētas attīstībā. Novēlu ikvienai pilsētai turpināt izvēlēto ceļu - sapņojot, radot un īstenojot idejas, kas iemieso Eiropas vērtības un ļauj iepazīt Latviju!” Konkursa atlases kritērijos noteikts, ka pilsētām jāsagatavo kultūras programma ar skaidru un nozīmīgu Eiropas dimensiju, kas veicina pilsētas, kā arī tuvējo apkaimju iedzīvotāju līdzdalību un piesaista gan vietējus, gan starptautiskus apmeklētājus. Programmai ir jābūt ar ilgstošu ietekmi un jāveicina pilsētas ilgtermiņa attīstība. Pieteicējiem arī jāpierāda pašvaldību atbalsts un spēja īstenot projektu. “Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ļauj pozicionēt Latvijas pilsētu un līdz ar to visu mūsu valsti Eiropas kultūras telpā; šis statuss var dot gan pozitīvu impulsu pilsētas kultūras stratēģijas restartam, gan nest jaunus augļus uzņēmējdarbībā, tūrismā, ekonomikā un sociālajā dzīvē. Minēto apliecina arī mūsu galvaspilsētas pieredze 2014. gadā, jo aizvien vērojam, kā Rīgas kultūrtelpā turpina dzīvot un attīstīties pirms septiņiem gadiem iesāktas iniciatīvas, un redzam, kā tas nesis nozīmīgu pilsētas kultūrpolitikas paradigmas maiņu,” akcentē Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, uzsverot, ka ikviena pilsēta un novads, kas piedalījušies konkursā uz 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, jau ir ieguvēji. Ieguvēji – jo apzinājuši savus spēkus, resursus, arī ambīcijas un rūpīgi strādājuši pie detalizētas kultūras programmas izstrādes. Esmu pārliecināta, ka vismaz daļu no šīm programmām mēs, kā Latvijas kultūras dzīves baudītāji, pieredzēsim, neskatoties uz konkursa rezultātiem.” Tiklīdz šodien paziņotais žūrijas ieteikums tiks oficiāli apstiprināts, šīm pilsētām – Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai un Valmierai, līdz 2022. gada pavasarim savi pieteikumi būs jāizstrādā daudz detalizētāk. Tad žūrija atkal tiksies, lai tos izvērtētu un lemtu, kura no šīm pilsētām kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā, kad Latvijā otro reizi būs Eiropas kultūras galvaspilsēta (pirmo reizi par Eiropas kultūras galvaspilsētu Latvijā kļuva Rīga 2014. gadā). Arī Portugālē 2027. gadā būs vēl viena Eiropas kultūras galvaspilsēta. Portugālē konkurss tika izsludināts 2020. gada novembrī, un priekšatlases sanāksme notiks 2022. gada sākumā. Jāatzīmē, ka Covid-19 pandēmijas dēļ un pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome nolēma abām 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām - Rijekai (Horvātija) un Golvejai (Īrija) - pagarināt to statusu līdz 2021. gada aprīlim. 2022. gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļūs Novisada (Serbija), Kauņa (Lietuva) un Eša pie Alzetas (Luksemburga); 2023. gadā - Elefsina (Grieķija), Timišoara (Rumānija) un Vesprēma (Ungārija). 2024. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas atradīsies Tartu (Igaunija), Bādišla (Austrija) un Bodo (Norvēģija); savukārt 2025. - Hemnica (Vācija) un Nova Gorica (Slovēnija). Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva aizsākās 1985. gadā Grieķijā, pateicoties tā laika kultūras ministrei Melinas Merkuri idejai, un tā ir kļuvusi par vienu no vērienīgākajiem kultūras projektiem Eiropā. Iniciatīvas mērķis ir veicināt kultūras daudzveidību Eiropā, uzsvērt dažādu kultūru kopīgās iezīmes un veicināt kultūras lomu pilsētu ilgtermiņa attīstībā. Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/culture/policies/culture-cities-and-regions/european-capitals-culture https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/658e3186-7d3e-11e5-b8b7-01aa75ed71a1
Dravas ozols, kas glabā liecības par dravošanu - tā stumbrā ir dobums, kas senāk pielāgots bišu turēšanai - ir viens no savdabīgiem kokiem, kas apskatāms, apmeklējot dabas taku. Taču, lai līdz tam nokļūtu, nākas pieveikt stāvu Gaujas piegultnes valni, kas mēdz būt slidens, īpaši mitrā laikā, kā arī turpat nelielajā grāvī lietus un palu laikā krājas ūdens, kas apgrūtina nokļūšanu līdz ozolam. Lai nodrošinātu drošu pārvietošanos augšup un lejup pa valni, tiks izbūvētas kāpnes ar margu, kas vienlaikus nodrošinās arī dabai draudzīgu pārvietošanos. Gaujas dabas taka ir iecienīta kā vietējo iedzīvotāju pastaigām, tā arī dabas tūristiem. Lai uzskaitītu un regulētu apmeklētāju plūsmu dabas takā, tiks iegādāts un uzstādīts automatizēts apmeklētāju skaitītājs. Tā uzstādīšana būs nozīmīgs ieguldījums, jo līdz šim apmeklētāju skaitu takā varēja nojaust tikai pēc novērojumiem. Ilgtermiņā tas sniegs iespēju sekot līdzi pārmaiņām par cilvēku pārvietošanos un skaita dinamiku (piemēram, mēnešiem/dienām/stundām), ko ietekmējusi, piemēram, infrastruktūras izveide, pasākumi u.tml., kā arī iegūtos datus varēs izmantot turpmākā plānošanā un apsaimniekošanas pasākumu īstenošanā. Projekta kopējās izmaksas ir 9 206,67 EUR, no tiem 8 286,00 EUR Latvijas vides aizsardzības fonda finansējums un 920,67 EUR pašvaldības ieguldījums. Projektu plānots īstenot līdz 2022. gada aprīlim.
Informāciju sagatavoja Madara Ribozola, projekta vadītāja
Dabas un kultūrvēstures daudzveidība Liepas pagastā pārsteidz un aicina tomēr pati lielākā pievienotā vērtība un bagātība ir vietējie cilvēki – amatnieki, ražotāji, stāstnieki, aktīvie Liepas iedzīvotāji, kuri šeit dzīvo, saimnieko un ir gatavi atvērt savas nama durvis ciemiņiem. “Ne zariņa nenolauzu” - šī gada ceļotāju dienas vadmotīvs aicina ikvienu doties dabā un darīt to saudzīgi, redzīgi. Piedāvāsim iespēju izbaudīt īpašas darbnīcas, sarunas, izstādes un vasaras izklaides Liepas un Skangaļu muižās, Eduarda Veidenbauma muzejā, Maizes mājā, pie Atbrīvošanas pieminekļa un Lodes ķieģeļu rūpnīcā. Dabas pārgājienu mīļotājus gaidīs aizraujoši piedzīvojumi Līču – Laņģu klintīs un Lielajā ellītē, ģimenēm ar bērniem tiks piedāvātas dabu izzinošas aktivitātes Liepas ciemata centrā. Bet dienas noslēgumā ikviens aicināts baudīt īpašu vakara noskaņu koncertu “Saulvijās”.
Ar pilnu pasākuma programmu, informāciju par pieteikšanos aktivitāšu/pasākumu apmeklēšanai un pasākumu apmeklēšanas kārtību atbilstoši ierobežojumiem var iepazīties "Iepazīsti Liepu" Facebook lapā. Lūgums ņemt vērā, ka Liepas ceļotāju dienas pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem stingri jāievēro valstī noteikti drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai. Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda, Latvijas valsts mežu, Vidzemes plānošanas reģiona, Cēsu rajona lauku partnerības un Priekuļu novada, Dabas aizsardzības pārvaldes un visu iesaistīto Liepas kopas dalībnieku atbalstam, visi pasākumi apmeklētājiem būs bez maksas. Liepas ceļotāju dienas tradīcija Liepas pagastā tika aizsākta 2020. gadā, to rīko Liepas kopa. Liepa ir gleznains, viesmīlīgs, kultūras, vēstures un tautas mantojuma svētīts Vidzemes pagasts. Šajā vietā un cilvēkos, kā dzīparā savijušās dažādas kultūrvēsturisko novadnieku rakstura iezīmes: sirds siltumā un gatavībā dalīties ar citiem liepēnieši līdzinās latgaļiem; lepnumā un priekā par savu dzīvesvietu atgādina kurzemniekus; sava atturīguma dēļ, pirmajā satikšanās brīdī var tikt noturēti par zemgaļiem; pakalnu un dziesmu mīlestībā apliecinot, ka ir īsti vidzemnieki. Ja paveras kartē, tad redzams - Liepas pagasts atrodas pašā Vidzemes sirdī, starp trim brīnišķīgām un darbīgām pilsētām - Cēsīm, Valmieru un Smilteni, bet iebraukšanu tajā no Cēsu puses sargā augstākais dzelzceļa tilts Baltijā. 17. jūlijā gaidīsim Tevi un Tavējos Liepā! Informāciju sagatavoja:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Noslēgusies konkursa par Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 nosaukumu Latvijā pirmā kārta, pēc kuras tālāk tiek virzītas Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera. Konkursam pieteikto pilsētu piedāvājumus Latvijā trīs dienu laikā tiešsaistē vērtēja neatkarīgu ekspertu grupa, ko veidoja Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzīja Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija.
Lai aizsargātu un saglabātu Gaujas piekrastes biotopu, šogad tiks izbūvēta kvalitatīva tūrisma infrastruktūra Gaujas dabas takā. Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projekta “Jaunu tūrisma infrastruktūras objektu izveide Gaujas dabas takā” ietvaros tiks izbūvētas kāpnes Gaujas piegultnes vaļņa šķērsošanai, lai nokļūtu uz takas objektu - Dravas ozolu un uzstādīts apmeklētāju skaitītājs.
Ja jums ir vairāk kā citiem, klājat lielāku galdu, nevis ceļat augstāku žogu! 17. jūlijā otro reizi Liepas ceļotāju dienā ikviens interesents aicināts doties aizraujošās ekskursijās, pārgājienos un iepazīt vietējo tūrisma uzņēmēju piedāvājumu. Liepas ceļotāju dienas mērķis ir atvērt durvis, satikties, dalīties priekā un visiem kopā svinēt Liepas vārda dienu.
