.png)
|
Arhīva kalendārs
Vairāku nedēļu garumā katru dienu Valmieras muzeja Facebook lapā un Youtube kanālā no 5.maija tiek publicēts jauns video, atklājot muzeja aizkulišu stāstus. “Video galvenie varoņi ir muzejnieki, vairāk pastāstot par tiem darbiem, kas iedzīvotājiem ir neredzami un pat, iespējams, būs atklājums, ka kas tāds muzejā tiek darīts. Arī mums bija interesanti ieraudzīt kolēģu stāstu nianses. Piemēram, kā tiek tulkoti senie dokumenti no valodas, kas mūsdienās vairs nepastāv, kā pareizi jātīra sena fotogrāfija vai grāmata. Kamēr muzejs slēgts apmeklētājiem, liela daļa kolēģu iesaistās fotogrāfiju, dokumentu un iespieddarbu veco iesaiņojumu nomaiņā uz jaunu, bezskābes iesaiņojumu. Kad tas izdarīts, katrs materiāls tiek skenēts un ievietots digitālajā katalogā. Šo materiālu kopskaits ir vairāki desmiti tūkstoši, un darbs ir laikietilpīgs. Video, ko aicinām uztvert kā izzinošu materiālu, ir mūsu pašu veidoti – izvēlētās tēmas, video dažādie formāti, saturs. Vislielākais paldies izstāžu organizatorei Artai Rozītei, jo šis process tieši viņai bija milzīgs izaicinājums – filmēšana, montēšana, viss līdz gatavam rezultātam. Citāds video ar nosaukumu “Tā es redzu muzeju” skatītājus sagaida mūsu profesijas svētku dienā – 18.maijā. Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas profesionālās ievirzes izglītības programmas 3.klases un interešu izglītības pulciņa “Animācija” audzēkņi (7–12 gadi) skolotājas Lāsmas Lopatko vadībā sagatavojuši veltījumu visiem muzeja darbiniekiem. Animācijā varēsim vērot, kā bērni redz muzeju. Vēlam izbaudīt maiju, Muzeju mēnesi, ar jauniem piedzīvojumiem, emocijām un sauli!” tā Valmieras muzeja Izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja Guna Medne. Starptautisko muzeju dienu 18.maijā visā pasaulē atzīmē kopš 1977.gada, savukārt Latvijā un arī Valmierā – kopš 1978.gada. 2005.gadā, kad Valmierā atklāja muzeja Izstāžu namu, notika pirmā starptautiskā Muzeju nakts akcija. Valmieras muzeja kolektīvs tradicionāli šajā laikā godina ilggadējos darbiniekus, apciemo pensionētos kolēģus, kā arī apmeklē aizsaulē aizgājušo kolēģu atdusas vietas.
Konferencē būs iespēja dzirdēt tūrisma nozares labāko speciālistu stāstījumu par to, kā mūsdienu digitalizācijas laikā radīt un piedāvāt tūristiem saistošu piedāvājumu, izmantojot stāstus un iedarbojoties uz maņām, lai radītu spilgtu emocionālu sajūtu piedzīvojumu. Tāpat konferencē tiks skarts jautājums par kultūras mantojuma lomu un iekļaušanos tūrisma nozarē. Videokonferences dalībnieki varēs klausīties arī veiksmīgu Latvijas un Krievijas tūrisma un kultūras mantojuma nozares objektu pārstāvju pieredzes stāstos par to, kā radīt sajūtu tūrisma piedāvājumu, identificēt un izcelt katra tūrisma objekta unikālo identitāti un veiksmīgi pozicionēt sevi mūsdienu tūrisma tirgū. Piedalīties videokonferencē aicināti tūrisma objektu īpašnieki/ apsaimniekotāji un komersanti, tūrisma speciālisti, projekta partneri, nevalstiskās organizācijas un citi interesenti. Konference notiks ZOOM platformā. Dalībnieku skaits videokonferencē būs ierobežots. Pieteikšanās videokonferencei līdz 23. maijam, aizpildot elektronisko anketu, kas pieejama ŠEIT. Videokonference notiks Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” ietvaros. Projektu īsteno Alūksnes novada pašvaldība, Latvijas Piļu un muižu asociācija kopā ar tās biedriem – Litenes muižu, Varakļānu muižas pili, Krāslavas muižu, Lūznavas muižu, Preiļu muižas pils kompleksu un parku un Arendoles muižu, kā arī Pavlovskas muzejs un Izborskas muzejrezervāts (Krievija). Šī projekta mērķis ir izveidot jaunu tūrisma maršrutu no Krāslavas līdz Alūksnei Latvijā, kas tālāk turpinās Krievijas Federācijā no Izborskas līdz Pavlovskai, Sanktpēterburgā, piedāvājot izbaudīt 630 verstis pilnas sajūtām. FOTO: Skats uz Alūksnes Pilssalu un Alūksnes Jauno pili (Māra Šļivkas foto)
Sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Jautājumu atrašanās vietas pieejamas kartē, kas apskatāma Valmieras muzeja mājaslapā valmierasmuzejs.lv. No 15. līdz 18.maijam dalībnieki aicināti izvēlēties sev piemērotāko laiku spēles veikšanai, arī jautājumu atbildēšanas secība ir pašu ziņā. Orientēšanās spēle ar ērtu piekļuvi QR kodiem patiks gan velo mīļiem, gan garo pastaigu cienītājiem. Spēles maršrutu var veikt arī vairāku dienu garumā, sadalot posmos. Dalībniekiem ir nepieciešama viedierīce ar ieinstalētu lietotni Qrenteerings (pieejama bez maksas App store un Google play). Ielu un vietvārdu nosaukumi, filmas, arhitektūra, pašdarbību kolektīvi – Pārgaujas vēsture atklāj daudz interesantu faktu, kas aptver plašu tēmu loku. “Pirms simts gadiem, 1921.gada 12.aprīlī, toreizējais iekšlietu ministrs iesniedza Ministru kabinetam rezolūciju “Par Kauguru un Karlovkas miestu pievienošanu Valmieras pilsētai”, lūdzot noteikt, ka pievienošana formāli skaitāma no 1921.gada 1.janvāra. Neizskatītā veidā šī lieta nogulēja vēl astoņus mēnešus, līdz tā nonāca atkārtotā izskatīšanā. 15.decembrī valdība pieņēma lēmumu par abu miestu pievienošanu Valmierai ne vairs no 1921.gada 1.janvāra, bet gan no 1922.gada 1.janvāra. Tātad ierēdņu vilcināšanās dēļ Pārgauju, agrāko Kauguru Jaunpilsētu un Karlovku (Kārliena) pievienoja Valmieras pilsētai vien 1922.gada 1.janvārī. Sākotnēji ne visi atbalstīja notikušās teritoriālās izmaiņas. Tomēr kā lielākais ieguvums minams būtiskais pilsētnieku skaita pieaugums. Pēc statistikas datiem tolaik 5059 valmieriešu. Par tādiem kļuva arī Pārgaujā mītošie 1365 pilsoņi un pilsones (510 vīrieši, 855 sievietes) un Karlovkas 644 iedzīvotāji (284 vīrieši un 360 sievietes),” stāsta Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa. Jāpiemin, ka dalībniekiem (izvēloties pēc nejaušības principa) būs iespēja tikt arī pie pārsteiguma balvām. Spēle notiks, sagaidot Starptautisko muzeju dienu, ko visā pasaulē 18.maijā atzīmē kopš 1977.gada, kā arī Valmierā atzīmējot Muzeju mēnesi MMM (“Maijs – Muzeju mēnesis”).
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
Pieteikties atbalstam varēs elektroniski, bez maksas reģistrējoties ALTUM klientu apkalpošanas portālā www.mans.altum.lv. Programmas kopējais finansējums ir seši miljoni eiro, un uz atbalstu var pretendēt pasākumi, kuri nevar notikt Covid-19 dēļ, un kuru kopējās izmaksas ir vismaz 15 000 eiro. Kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Pandēmijas laika atbalsta mehānismi kultūras jomā vērsti divos pamatvirzienos – “pārziemošana” un izaugsme. Pirmais ir būtisks, lai šajā laikā, kad nozares darbība klātienes formātos nav iespējama, radošās personības un nozares organizācijas spētu elementāri izdzīvot, savukārt otrais virziens ir izšķiroši svarīgs, lai laikā, kad mazināsies vai tiks atcelti epidemioloģiskās drošības ierobežojumi, nozare varētu pilnvērtīgi uzsākt darbību. Un jaunā programma ir vērsta tieši uz šo izaugsmes faktoru.” Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Jaunā valsts atbalsta programma kultūras jomas uzņēmumiem ir veiksmīgas sadarbības piemērs ar nozari, - Latvijas Pasākumu norišu vietu asociāciju un Latvijas Pasākumu producentu asociāciju. Šis finanšu instruments piedāvā atbalstu līdz šim nebijušā formā, kur 60 % no summas būs aizdevums, bet 40 % - grants. Par jauno atbalsta instrumentu atbildīga būs Kultūras ministrija, bet programmu administrēs finanšu institūcija ALTUM, kam ir liela pieredze Covid-19 valsts atbalsta finanšu instrumentu apkalpošanā un uzņēmumu ekonomiskās dzīvotspējas izvērtēšanā.” Būtiski, ka atbalstu tikai granta veidā saņemt nevarēs, granta daļa var veidot līdz 40 % no kopējā atbalsta. Latvijas Pasākumu norišu vietu asociācijas vadītāja Ieva Irbina: “Pēdējā gada laikā kultūras nozare lielāko daļu ir bijusi pilnībā ciet, tāpēc atbalsta programma ir kā otrā elpa kultūras nozarei. Mēs, pasākumu rīkotāji, varēsim turpināt darbu pie jau iesāktiem projektiem, kā arī plānot jaunus pasākumus, kas citādi nevarētu notikt. Turklāt ar granta daļas palīdzību procesā varēsim piesaistīt visus nepieciešamos sadarbības partnerus – producentus, māksliniekus, tehniskā nodrošinājuma uzņēmumus, tādējādi stimulējot kopējo nozares ekosistēmas atlabšanu.” Par svarīgāko varēs uzzināt vebināros Lai informētu par programmas iespējām un nosacījumiem, Altum aicina uz vairākiem informatīviem vebināriem. Pirmais no tiem “Atbalsts kultūras nozarei: 45 minūtēs par svarīgāko” norisināsies 19. maijā plkst. 13.00 ALTUM Facebook lapā, savukārt papildu vebināri tiks izziņoti atsevišķi. Pasākumu laikā konkrēto jomu pārstāvji varēs uzzināt būtiskāko, kas jāņem vērā, lai veiksmīgi sagatavotu savu pasākumu valsts atbalstam. Instruments būs pieejams Latvijā reģistrētiem, dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu organizēšanu, un kuru kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 40 000 EUR. Tāpat ir jāspēj pierādīt Covid-19 ietekme uz biznesu. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, uzņēmums nevar būt nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim. Vairāk informācijas par ALTUM atbalsta instrumentu kultūras nozarei atradīsiet mājaslapā un sociālajos tīklos: https://ej.uz/Kultura_Atbalsts, Facebook un Twitter, savukārt konsultācijas pieejamas pa tālruni ierastajos klientu apkalpošanas laikos. Papildu informācijai: Sandra Eglīte ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste sandra.eglite PIE altum PUNKTS lv
Projekta ietvaros 26. martā jau noticis pirmais izglītojošais seminārs, bet nu pienākusi kārta otrajam, kas tiešsaistē norisināsies 20. maijā no plkst. 14.00 līdz 17.20. Seminārā aicināts piedalīties ikviens lietišķās mākslas studijas dalībnieks vai individuāli strādājošs meistars, dalība tajā ir bez maksas. Interesentiem lūgums pieteikt savu dalību, nosūtot ziņu uz e-pastu zanda.spoge PIE sigulda PUNKTS lv.
 Foto: Anneles Slišānas “#100dečiLatvijai”
Savukārt Barbara Ābele, tekstilmāksliniece un Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina katedras profesore, ar savu lekciju ”Cita drēbe” semināra dalībniekiem ļaus aizdomāties par lietišķās mākslas funkcionalitāti no atšķirīga skatu punkta, iepazīstinot ar tekstilliju izmantošanu sociālajā dizainā un citos mazāk ierastos veidos. “Latvju raksti. Citādība” otrajā seminārā uzstāsies trīs aizrautīgas lektores - tekstilmāksliniece un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras vadītāja Ieva Krūmiņa turpinās savu jau pirmajā seminārā aizsākto stāstu par reciklētu izejmateriālu izmantošanu globālajā lietišķās mākslas arēnā, gan demonstrējot dažādu materiālu izmantošanas veidus un tehnikas, gan piešķirot šai tēmai filozofisku dimensiju, tekstiliju darināšanu saistot ar matērijas nezūdamības likuma vizualizēšanu. Paralēli akadēmiskajam darbam Ieva Krūmiņa turpina aktīvu radošo darbību, pastiprinātu uzmanību veltot tieši otrreiz pārstrādājamu izejvielu izmantošanai, tāpēc viņas priekšlasījums ir īpaši uzrunājošs, ko apliecina arī pēc pirmā semināra saņemtās dalībnieku atsauksmes. Tekstilmāksliniece un mākslas pedagoģe Annele Slišāne plašākai sabiedrība kļuva zināma, pateicoties projektam #100dečiLatvijai, kas bija viņas dāvana valsts simtgadei un apliecināja to, ka prasmīgs meistars var uzaust segu ne vien no ierastās vilnas dzijas, bet arī no pieneņu ziediem un videokasešu lentām. Semināra dalībniekiem Annele Slišāne pastāstīs gan par 100 deču tapšanu, gan dalīsies pieredzē par mazāk tradicionālu dabas materiālu un otrreiz pārstrādājamo materiālu izmantošanu dažādu tekstiliju veidošanā. Semināra izskaņā dalībnieki tiks iepazīstināti ar nosacījumiem dalībai 2022. gada sākumā plānotajā izstādē, kas būs veltīta tekstiliju ansamblim un īpašu uzmanību pievērsīs otrreiz pārstrādātu izejvielu izmantošanai. Projekta “Latvju raksti. Citādība” 2. seminārs tiek realizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona, A/S “Latvijas Valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, tā informatīvais sadarbības partneris ir žurnāls “Praktiskie rokdarbi”. “Latvju raksti. Citādība” arī turpmāk piedāvās apgūt jaunas zināšanas un prasmes un reizi divos gados uz Siguldu aicinās tautas lietišķo studiju meistarus un amatniekus no visas Latvijas, iezīmējot Siguldu kā dažādu paaudžu tikšanās, pieredzes apmaiņas un inovatīvu ideju realizācijas vietu. Informāciju sagatavojusi: Zanda Dūdiņa-Spoģe, Siguldas novada Kultūras centra direktores vietniece administratīvajā un amatiermākslas kolektīvu darbā.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kā Valmieras muzeja krājumā tiek glabātas tekstilijas un kāpēc pirmajā atvilktnē atrodamas stikla lodītes; kas notiek mākslinieka darbnīcā, gatavojoties izstādei; kādi dārgumi apskatāmi sadzīves priekšmetu krātuvē; cik ilgs laiks nepieciešams, lai sagatavotu aploksni nestandarta izmēra dokumentu un fotogrāfiju glabāšanai; kas ir mobilais arhīvs; kādas iespējas ir pētniekiem zinātniskajā lasītavā; vai muzejā krājumā esošajās gleznās atainotās vietas var ieraudzīt arī mūsdienu Valmieras ainavā; cik daudz par cilvēku ikdienu, nodarbošanos, uzskatiem spēj pastāstīt vēsturiskie tērpi; kā senāk tika mazgāta veļa un kāpēc to sauc par velēšanu – šie ir tikai daži Valmieras muzeja sagatavotie video stāsti, aicinot ielūkoties muzeja ikdienā, kas citkārt apmeklētājiem paliek neizzināta.
25. maijā tūrisma nozares uzņēmēji, speciālisti, tūrisma objektu apsaimniekotāji un citi interesenti aicināti piedalīties videokonferencē “Kultūras mantojuma un kultūras tūrisma attīstība digitalizācijas laikmetā”.
No 15. līdz 18.maijam Valmieras muzejs aicina piedalīties orientēšanās un izziņas spēlē “Robeža – Kārliena. Pārgaujai – 100”. Dažādās vietās Pārgaujā ir izvietoti jautājumi QR kodu formātā, solot gan labu izkustēšanos, gan jaunu stāstu par Pārgauju un Kārlienu uzzināšanu.
Ar 19. maiju mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu organizatori varēs pieteikties Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalsta programmai projektu īstenošanai. Šajā pašā dienā plkst. 13.00 interesenti ir aicināti uz vebināru, kura laika varēs saņemt svarīgāko informāciju par programmas iespējām, vērtēšanas kritērijiem un pieteikšanos.
