.png)
|
Arhīva kalendārs
Pēdējo piecu gadu laikā biedrība Danču krātuve ir strādājusi pie latviešu danču atjaunošanas, fiksēšanas un popularizēšanas, kā rezultātā biedrība ir izveidojusi portālu dancukratuve.lv. Portālā visa informācija ir pieejama bezmaksas, kas ļauj tās saturu izmantot gan Latvijā, gan diasporās ārpus Latvijas. Kā vienu no galvenajiem satura elementiem esam izveidojuši lielāko danču ierakstu krātuvi, kāda jebkad ir pastāvējusi ar vairāk kā 160 mūzikas ierakstiem. Apzinot bagātīgo reģionālo mantojumu, biedrība 2021. gadā izstrādāja Malienas danču burtnīcu, kas pieejama dancukratuve.lv sadaļā metodika. Šogad šī projekta ietvaros no apkopotajiem materiāliem tika veikti arī mūzikas ieraksti studijā. Pateicoties pētniekiem (Sniedze Grīnberga, Māris Jansons), no pagājušā gadsimta beigām Malienas dančus var uzskatīt kā unikālu un savdabīgu kultūras mantojumu, kas ir viens no retajiem šāda veida mantojumiem visā Latvijā. Malienas danči bieži vien atsķiras ar to ietekmi/mijiedarbību ar igauņu dejām, kā arī ir viens no retajiem mantojumiem, kas ticis piefiksēts video 90to gadu beigās. Visi, kas vēlas noklausīties Malienas danču mūziku, sākot ar 15.12.2022, var doties uz dancukratuve.lv sadaļā mūzika. Projektu Vidzemes plānošanas reģiona “Vidzemes kultūras programma 2022” ietvaros atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un AS “Latvijas valsts meži”. Informāciju sagatavojis: biedrības “Danču krātuve” vadītājs Sandis Zučiks.
Pēc vairāk nekā sešu gadu pētniecības darba biedrība “Danču krātuve” publicē vēl četras danču e-burtnīcas: Vidzemes danči, Lībiešu danči un rotaļas, Sēlijas danči un rotaļas, Atašienes danči. Vidzemes danči jau vēsturiski izcēlušies ar bagātīgu skaitu dejām. Burtnīcā iekļautas gan mazāk dejotas, gan jau tautā iemīļotās dejas kā Pērkonīts, Žīga. Atašienes danču pamatā ir V.Mičules (1934-2015) vāktais krājums, darbojoties folkloras kopā Vīraksne. Starp dejām ir atrodamas daudz plašākai publikai nezināmas dejas, kā arī visiem jau iemīļotās dejas – Sila Jurs, Sila Ješka un Atašienes Suseklis. Lībiešu danči un rotaļas apkopo gan vecās, gan jaunās lībiešu horeogrāfiskās norises. Burtnīcā atspoguļoti danči, kas pierakstīti jau 1936. gadā, kā arī jaunākas mūsdienu laiku norises, kas radušās pēdējo 30 gadu laikā lībiešu kultūrtelpā. Sēlijas danču un rotaļu burtnīcā atspoguļotas Sēlijas pusē dejotās dejas, tai skaitā arī no Lietuvas ienākušās dejas, kas ilgu laiku tikušas dejotas pierobežas zonās. Šī ir pirmā reize, kad Sēlijas puses danči apkopoti atsevišķā burtnīcā.
Publicētās četras burtnīcas ir daļa no Danču krātuves burtnīcu kolekcijas, kas sevī ietver 10 burtnīcas tādejādi veidojot lielāko Latvijā dejoto deju kultūrvēsturisko atspoguļojumu. Vēl lielāki apkopojumi ir tikai danču melodiju publicētajos krājumos. Desmit burtnīcu cikls sevī ietver sekojošas burtnīcas:
Visi, kas vēlas iegūt danču burtnīcas savā krājumā, sākot ar 15.12.2022, var doties uz dancukratuve.lv sadaļu “Metodika” un bez maksas tās lejupielādēt. Projekts saņēma atbalstu kultūras projektu konkursā „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2022”. Informāciju sagatavojis: biedrības “Danču krātuve” vadītājs Sandis Zučiks.
Tieši kāzu rituāla motīvs izmantots laikmetīgā mākslas notikumā – kopienas izrādē, ko gan ar pededziešiem, gan apkārtējo pagastu un Alūksnes cilvēkiem veido profesionāla mākslinieku komanda no Rīgas. Pededziešu kāzas iezīmē pagrieziena punktu, atklājot ne tikai indivīda izaicinājumus, bet rosina domāt plašāk par dzīves ciklu kā sabiedrībā, tā dabas pasaulē. Pēc projekta režisora Edgara Niklasona vārdiem izrāde kā iniciācijas rituāls akcentēs šogad slēgto Pededzes pamatskolas ēku ar atvērtu jautājumu par tās nākotni. Vienā solī ar režiju mīsies Jāņa Putniņa horeogrāfija un Jēkaba Nīmaņa aranžētā mūzika, ko mākslinieks radījis iedvesmojoties no reģiona tradicionālās mūzikas un kopienā populārām dziesmām. Pededzes kopienas aktieriem spēles laukumā pievienosies profesionāli dejotāji Aigars Larionovs, Lelde Beāte Kuzņecova un Jānis Putniņš, savukārt skaņu ainavu radīs tradicionālās dziedātājas Ilga Vālodze Ābele un Violeta Nikolajenko. Izrādes nosaukums "Sateka" radies klausoties kopienas stāstos par viņu vērtībām, asociācijām par vietu un šodienas izaicinājumiem. Vērojot dažādu paaudžu un tautību pededziešus darbojoties kopā, ir skaidrs, ka Pededzē pastāv pieņemoša, cilvēciskās attiecībās balsīta integrācija un atmiņā paliekoša ir metafora par vietējo upju Pededzes un Virguļicas satecēšanu vienā, radot jaunu, kopīgu straumi. Tāpat kopienas cilvēki saprot, ka izaicinājumu laikā, ko Pededze piedzīvo pēc skolas slēgšanas un cilvēku migrācijas uz apdzīvotākām vietām, noslēgtība situāciju neuzlabos un pat pēc pandēmijas apturētiem mēginājumiem turpina ļauties kopienas teātra ekspertu radošās komandas piedāvātajai mākslinieciskajai koncepcijai, kas caur laikmetīgās mākslas valodu dod balsi šodienas Pededzei. 15. decembrī plkst. 20.00 notiks pieņemšanas izrāde Pededzes kopienai un tālākās izrādes būs 16. decembrī plkst. 19.00 un 17. decembrī plkst. 18.00. Pulcēšanās pie Pededzes pamatskolas ("Rūķi", Pededze) un tālākā norise Pededzes tautas namā ("Krustceles", Pededze). Ieeja ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tādēļ lūdzam aizpildīt pieteikšanās anketu vai pieteikties, rakstot uz tālr. numuru + 371 28440448.
Projektu īsteno biedrība "Pededzes nākotne", fonds INITIUM un Equilibrium Group, to atbalsta British Council Latvia, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Valsts meži, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Alūksnes novada pašvaldība. Informāciju sagatavoja: Ieva Niedre, izrādes "Sateka" producente, fonds INITIUM.
Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos Vidzemes plānošanas reģions gatavojas realizēt jau 16. gadu. Mērķprogrammas mērķis ir veicināt kultūras pieejamību sabiedrībai reģionos, un tās ietvaros būs iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai. Arī 2023. gadā konkursa nolikums tiks pilnveidots, lai iekļautu tajā aktuālos kultūras virzienus. Tie tiek definēti, balstoties gan uz ekspertu viedokli un plānošanas dokumentiem, gan reģiona iedzīvotāju pausto viedokli. Sabiedrības balsojuma rezultāts būs svarīgs konkursa nolikuma veidošanā, definējot kultūras prioritātes, kurās būs iespējams iesniegt kultūras projektu pieteikumus, ja Vidzemes plānošanas reģions būs konkursa īstenotājs arī 2023. gadā. Kultūras mērķprogrammu reģionos izsludina VKKF, ik gadu no jauna lemjot par konkursa realizētājiem. Lai paustu viedokli, ikviens aicināts aizpildīt aptauju, norādot līdz trim nozīmīgākajām kultūras prioritātēm, kas šķiet būtiskas kultūrā Vidzemē nākamajā gadā. Tās aptver tādas jomas kā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana, kultūras jaunrade, sabiedrības iesaiste kultūras procesā, kultūrizglītība, bērnu un jauniešu kvalitatīva iesaiste kultūras procesos, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība, novadpētniecība, materiālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana, kā arī vienotais kultūras un dabas mantojums. Aptauja aizpildīšanai pieejama līdz 2023. gada 8. janvārim: https://ej.uz/vidzemeskultura
Pagājušajā gadā viedokli par kultūras prioritātēm pauda 624 cilvēki. Balsošanā piedalījās Vidzemes kultūrvēsturiskā novada iedzīvotāji. Visaktīvākie bija cilvēki no Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Ogres, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes un Valmieras novadiem. Par nozīmīgākajām tika atzītas 3 prioritātes, kuras tika iekļautas konkursa nolikumā: bērnu un jauniešu kvalitatīva iesaiste kultūras procesos, Vidzemes reģiona vienotais kultūras un dabas mantojums, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība Vidzemē. Vidzemes plānošanas reģions par svarīgu uzskata sabiedrības iesaisti to jautājumu lemšanā, kas skar tās intereses. Apkopotā informācija novērtējuma aptaujā par iepriekš īstenoto kultūras prioritāšu balsojumu liecina, ka vairums atzinīgi novērtē iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanā kultūras prioritāšu noteikšanā un saskata to kā labu veidu, lai noteiktu pieejamo kultūras piedāvājumu. Ar apkopoto informāciju par balsojuma rezultātiem varēs iepazīties 2023. gada janvārī Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv. 2022. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika iesniegti 144 projektu pieteikumi par kopējo summu 591 345,65 EUR. Finansiālu atbalstu projektu īstenošanai saņēma 47 projekti, piešķirot 127 110,00 eiro. Iesniegto un atbalstīto projektu pieteikumi pārstāvēja visas trīs balsošanā balsu pārsvaru ieguvušās un sabiedrības izvirzītās prioritātes. *Vizuālā materiāla tapšanā izmantoti konkursā "Vidzemes kultūras programma 2022" iesniegto un realizēto projektu "Izstāde "Savvaļa"" (Foto autori: Madara Gritāne, Andris Eglītis, Elīza Elizabete Ramza; www.savvala.lv), "Tradicionālo aušanas prasmju mantojums Saulkrastu novadā", “MĪT, VĪT, PĪT – meistarnīcas Valmiermuižā”, ""Tradicionālās dziedāšanas dabā seminārs-meistarklase un koncerts "Dabā. Turpinājums."" un "DABA RADA-2022" publicitātes foto. Papildu informācijai: Lelde Ābele, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv; Eva Meijere, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 25665567, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.
Laivošanas tradīcijas mūsu sabiedrībā ir senas, tomēr joprojām aktuālas, un lai gan lielākoties saistās ar ūdens sportu, “Pa starumei” piedzīvojums piedāvā atklāt mūsu upes kā pārvietošanās maģistrāles kultūras iepazīšanā. “Mums ir būtiski parādīt upi kā ceļu, kurā viegli un aizraujoši varam iepazīt Latviju, tās kultūru, dabu un cilvēkus 5 km rādiusā no krasta,” par projektu stāsta tā autore, režisore un producente Ilze Lasmane-Brože. “Mūsdienās, ceļojot pusaudžu vecumā un, īstenībā, visos vecumos, svarīgs ir interesantais, unikālais, kaut kas savādāks, un laiva kā demokrātisks kultūras ceļošanas veids to piedāvā. Vienkārši nav pierasts uz to tā skatīties.” Upes kā Latvijas asinsrite, kas savieno novadus un pilsētas, kaimiņus un tradīcijas, ļauj paskatīties un ieraudzīt Latvijas dabu neierastā leņķī – šī ideja no pašiem pamatiem veido katru projekta “Pa starumei” posmu. Vaidava ir upe, kurā jūt katru pilienu ūdens. Ja vienu dienu laiva jāvelk pāri akmeņiem, tad sastopoties ar vasaras lietavām, jau nākamajā dienā Vaidava var pārvērsties vietēja mēroga Amazonē. Piesātinātas sajūtas un dažādību Vaidava piedāvā ne tikai ūdenī, bet arī savos krastos. Vaidavas ceļojums, kā šai upei raksturīgajā līklocī pienākas, sākas un beidzas Igaunijā, apkārtnes kultūras izziņā jauniešiem iesaistot vietējos vidzemniekus. Izprast reģiona unikalitāti palīdz tulkotājas Elīnas Zālītes stāsts, bet Ziemeru muižas vēsturi, delikāto šarmu un laikmetīga radošuma garu interesentiem atklāj muižas saimniece Dita Balčus. Ziemeru muiža mūsdienās ir teātra ļaužu apspēlēta, rūpīgi kopta un lolota, ar arhitekta pietāti pret vēsturi un mīlestību pret materiālu tīrību. Savukārt, Api raidījums ļauj iepazīt ne tikai no pilsētas kultūrvēsturiskā un arhitektūras viedokļa, bet to apvienojumā ar ģeoloģiju, tā ļaujot jauniešiem veidot dziļāku izpratni par vietējā derīgā izrakteņa dolomīta praktisko pielietojumu. “Pa starumei” varoņi Vaidavas epizodē izbauda arī autentisku Vidzemes pirts rituālu, no zālīšu lasīšanas un pirts slotas siešanas līdz kūpošai gulēšanai linu dvielī un pļavā. Raidījumā neizpaliek arī aktīvās vidzemnieku sporta dzīves iepazīšana ar Apes motokrosa “Vaidavas kauss” izziņu un īsu pamācību vaidavingā. Nākamā “Pa starumei” varone Brasla, kā saka “Pa starumei” jaunieši, “ir laivojama agrā pavasarī un vēlā rudenī, bet brienama visu gadu”. Tās aizraujošais ceļojums sākas dzejnieka Friča Bārdas dzimtajās mājās “Rumbiņos”. Šajā mākslinieciskajā pasaulē iezīmējas izteiktā un unikālā latviešu mīlestība un sajūsma pret kokiem. Maģisko Vidzemes dabas varenību te papildina arī kopā ar ģeoloģijas profesionāļiem raidījumā pētītās un izložņātās alas un pazemes ezeri. Obligāts ceļojuma pieturpunkts Braslas “maģistrālē” ir Katvaru muiža un tās fascinējošais parks, kurš bieži izmantots latviešu kino. Arī šoreiz raidījuma vadītāji izmanto izdevību un inscinē pazīstamas kino folkloras epizodes no filmas “Tās dullās Paulīnes dēļ” (1979). Neparasta un izglītojoša izvēršas arī pietura Straupē un Lielstraupes pils apciemojums, kurā par muižas vēsturei caurvītajiem notikumiem un tās iemītnieku likteņiem jaunieši uzzina, pielaikojot laikmetam atbilstošus tērpus. Būtiska šī stāsta daļa tiek veltīta arī Lielstraupes pils psihoneiroloģiskās slimnīcas funkciju izziņai, kā arī Umurgas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīcas izpētei, kur saskaroties ar mazāk pazīstamo, raidījuma varoņi parāda ceļošanas, kultūrizglītības un atvētības būtisko lomu. Līdz ar raidījumu pārraidīšanu LTV1 ēterā, ceļojumu maršruta un nozīmīgāko pieturpunktu apraksts ar plašu fotomateriālu galeriju tiks publicēts vietnē LSM.lv www.lsm.lv/temas/pa-straumei
Projekts tapis studijā “Brodaction”, sadarbībā ar starpmediju studiju “Paēdis.lv” un Latvijas televīziju, atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, A/S "Latvijas valsts meži" un Valsts kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavoja: Klinta Barbaka
Projekta ietvaros esam uzsākuši ļoti svarīgu, grūtu, bet ļoti skaistu ceļu, esam uzklausījuši 35 dzimtas, uzzinājuši to vēsturi, katras ģimenes vērtības un paveikto. Mūsu ģimenes ir mūsu bagātība. Ir izveidoti 35 stāsti un dzimtu fotogrāfijas. Izveidota digitāla foto un stāstu izstāde, kura sniedz priekšstatu par dzimtām un saknēm Apes zemē.
Šajā vakarā divu stundu garumā, klausījāmies mīlestības stāstus, izsapņotus un piepildītus sapņus, skatījām dzimtu fotogrāfijas un baudījām ģimeņu sagatavotus priekšnesumus. Radītie stāsti ir īstas mīlestības vēstules, atmiņas, vēsture, tagadne, kas paliks nākotnei. Mēs esam ceļā uz grāmatu “Manas saknes Manā Apē”, kurā vēlamies apkopot 100 dzimtu ģimeņu stāstus. Tā būs visu mūsu dāvana savai pilsētai 100 dzimšanas dienā, ko Ape svinēs 2028. gadā. Tā būs gara manta, kas būs katrā mājā kā liecība, ka šajā vietā vairāk kā 100 gadus ir dzīvojuši bagāti, savu zemi, pilsētu, ģimeni un cilvēkus mīloši cilvēki. Kuriem ir svarīga piederības sajūta tieši šai vietai. Izvērtējot paveikto ir skaidrs, ka esam iesākuši ļoti svētīgu un vajadzīgu darbu. Paldies Vidzemes plānošanas reģionam, AS "Latvijas valsts meži" un Valsts kultūrkapitāla fondam par sniegto atbalstu. Šī iecere un grāmata būs nemateriālais kultūras mantojums. Foto: Sandra Apine "Alūksnes un Malienas Ziņas", Daiga Bojāre. Informāciju sagatavojusi:
Pirmo reizi kupols Koncertzālē “Cēsis” tika uzbūvēts un atvērts klausītājiem 2022. gada janvārī, iepazīstinot intersentus ar telpisko mūziku kā īpašu žanru, un programmā iekļaujot laikmetīgus, īpaši notikumam radītus skaņu rakstus. Šoreiz kupolā dzirdēsim ko pavisam savādāku - skaņu ainavas ambientā, klusinātā un minimālistiskā estētikā, ko radījuši Baltijas un Ziemeļvalstu komponisti: Mantautas Krukauskas (Lietuva), Platons Buravickis ( Latvija), Tine Surel Lange (Norvēģija), Theodore Parker (Igaunija/ASV), Gedmintė Samsonaitė (Lietuva/Lielbritānija) un citi. Visi skaņu celiņi mūzikā ietērpj sajūtas, ko piedzīvojam, un dabu, ko uzlūkojam, ziemā. Esam pašā ziemas viducī, tā ieskauj mūsu ikdienu, un varētu būt interesenti sadzirdēt, kā tad tā skan! Kā īpašs pārsteigums būs populārā un visiem zināmā Antonio Vivaldi cikla “Gadalaiki” Ziema, kas aranžēta ambisoniskā versijā. No ceturtdienas līdz svētdienai, Koncertzāles “Cēsis” lielās zāles vidū atradīsies ar telpiskās skaņas koncertsistēmu un daudzskaitlīgiem skaļruņiem aprīkots kupols jeb telpa telpā, bet klausītāju sēdvietas būs izvietotas tā iekšpusē. Pateicoties daudzo skaņas avotu izvietojumam telpā un skaņai mūzikas partitūrā dinamiski pārvietojoties, klausītājs varēs izbaudīt citādu skaņas pieredzi – visaptverošu un ieskaujošu. Aptumšotā atmosfēra, kas valdīs kupolā, un gaismu režija, aizvedīs vēl neiepazītā un pavisam jaunā sajūtu un emociju pasaulē. Cilvēku skaits vienā seansā – 36. Atklāšanas seanss ceturtdien, 5. janvārī, plkst. 18.00, nākamais 19.30, un turpmāk katru dienu plkst. 14.00, 15.30, 17.30 un 19.00. Seansa ilgums 40 minūtes. Biļetes cena 10 EUR. Biļetes nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilsesuparadize.lv.
Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Jau trešo gadu Latvijas Kultūras koledžas studenti sadarbībā ar Mazsalacas Kultūras centru pārsteigs svētku apmeklētājus. Jaunieši piedāvā idejas, kā arī paši tās īsteno, sagatavojot kādu īpašu Ziemassvētku norisi. 25. decembrī no plkst. 16.00 līdz 23.00 ikvienu gaidīs audiovizuāla pastaigu taka “Pēdas. Manas. Tavas. Mūsu.”. Pastaigu takas karte būs pieejama Mazsalacas Kultūras centra Facebook lapā, kā arī apskatāma pilsētas centrā. No plkst. 16.00 līdz 21.00 laukumā Parka ielā 5A pasakainu piedzīvojumu visai ģimenei “Ceļojums Svētku virpulī” būs sagatavojusi radošā apvienība “Pasaku nams”. Kādi brīnumaini tēli viesosies Mazsalacā un kā viņi svin Ziemassvētkus, uzzināsi, ja apmeklēsi svētku norisi. Plkst. 19.00–19.50 Mazsalacas Sv. Annas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā aicinām uz koncertu "Tu nāc ar savu gaismu". Muzicēs Sarma Gabrēna (čells) un vīru vokālais ansamblis "Dziļezers", vadītāja Dace Robule. Jāpiemin, ka baznīca apmeklētājiem būs atvērta no plkst. 19.00 līdz 22.00. Savukārt Mazsalacas Kultūras centrā norisināsies koncerts divās daļās “Zem vienām debesīm”: plkst. 21.00–21.50 uzstāsies dziedošais japānis Masaki Nakagawa, plkst. 22.00–23.00 sagaidīsim grupas “Dzelzs Vilks” solistu Juri Kaukuli. Biļetes cena koncerta abām daļām ir 10.00 EUR. Biļetes iespējams iegādāties Mazsalacas Kultūras centrā (arī koncerta dienā) un “Biļešu Paradīze”. Svētku noskaņu aicinām rast, apmeklējot izstādes. Mazsalacas Kultūras centrā (Rūjienas iela 1) skatāma tekstilmākslinieces, rakstnieces, mākslas skolotājas Anneles Slišānes deču izstāde “100 deči Latvijai”– 100 nedēļās simtgadīgās stellēs noausti 100 dažādi deči, Mazsalacas Kultūras centra skatlogos aicinām apskatīt Amatu mājas keramikas darbnīcas zelta un porcelāna izstādi “Ziemas rotas”, savukārt Amatu mājā (Rīgas iela 10) – rokdarbu izstādi “Sarkans, zaļš un balts”. Mazsalacas muzejā (Parka iela 31) skatāma izstāde “Otomija Freiberga Andersone. Akvareļi” un “Pie tējas tases” (muzeja apmeklējuma maksa pieaugušajiem ir 1.00 EUR; skolēniem – 0.50 EUR). Ar gardiem ēdieniem un dzērieniem no plkst. 12.00 līdz 22.00 ikvienu gaidīs kafejnīca “Būda” (Rīgas iela 16) un kafejnīca “Miks” (Pērnavas iela 5). Foto: Emīls Vanags
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece tālr. 26443410
30. decembrī no plkst. 17.00 līdz 23.00, 31. decembrī no plkst. 17.00 līdz 1. janvāra plkst. 01.00 un 1. janvārī no plkst. 17.00 līdz 23.00 Valmierā būs apskatāmi divi multimediāli mākslas objekti. Vienības laukumā iemirdzēsies liela mēroga instalācija ar unikālu gaismu un video projekciju šovu, kas stāstīs Dinamiskās pilsētas stāstu. Objekta mākslinieciskās koncepcijas pamatā ir simboliska Dinamiskās pilsētas nākotnes attīstības vīzija, kas attīstījusies, Valmierai kandidējot uz “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” titulu – tajā satiekas cilvēks, daba, industriālā attīstība un tehnoloģiskais progress. Lielu lomu šajās attiecībās spēlē prasme sabalansēt cilvēka radītās idejas un industrijas vajadzības ar dabas mieru un harmoniju. Iespaidīgo vides mākslas objektu – 10 m augsto, plato un garo kinētisko instalāciju – veidojis arhitekts un dizainers Didzis Jaunzems. Uz milzīgā kuba visām četrām plaknēm uzmirdzēs video mākslinieku Viktora Keino un Dmitrija Volovika veidotās 3D animācijas, savukārt par vērienīgu gaismu šovu rūpēsies “Those Guys Lighting” un gaismu mākslinieks Reinis Smiltenis. Īpašu šim notikumam veidotu skaņu celiņu radījis mūzikas producents un radio hitu autors Kaspars Ansons. Objekts būs apskatāms dienas gaišajās un tumšajās stundās no iekšpuses un ārpuses. Norisi organizē Valmieras novada pašvaldība kopā ar multimediju satura veidotājiem “Story Hub”, producentes Elizabete Palasiosa un Marta Kontiņa.
Savukārt Pārgaujā, Amatnieku parkā būs otrs vakara pastaigas pieturpunkts – gaismas instalācija “Melnā zvaigzne”. Melnā zvaigzne ir pretmets. Diennakts gaišajā laikā, kad spīd saule un visapkārt ir kņada, Melnā zvaigzne ir mierīga, tā slēpjas pilsētvidē un starp tumšajiem koku stumbriem, bet, iestājoties tumsai, tā atdzīvojas, spīd un skan. Pienāc tuvāk un sajūti, kā tas ir “sasniegt zvaigznes”! Gaismas instalācijas autori ir Didzis Jaunzems un Viktors Keino, producents – “Story Hub”. Arhitekts un scenogrāfs Didzis Jaunzems veidojis scenogrāfiju Latvijas simtgades uzvedumam “Abas malas”, projektam “Dabas koncertzāle”, sadarbojas ar poļu režisoru Kristianu Ladu, veidojot operu jauniestudējumus dažādos Eiropas teātros, kā arī regulāri veido vides instalācijas. Veidojis dizainu starptautiskās izstādes “EXPO 2020” Latvijas paviljonam. Multimediju mākslinieks Viktors Keino uzkrājis ilggadēju pieredzi lielizmēra instalāciju veidošanā. Bijis gan vairāku festivāla “Staro Rīga” objektu autors, gan veidojis multimedijus dažādiem uzvedumiem un koncertiem. Producenti “Story Hub” ir interaktīvu un multimediju projektu īstenotāji. Veidojuši daudzus festivāla "Staro Rīga" objektus, kā arī strādājuši pie dažādu izstāžu, pasākumu un iestudējumu īstenošanas. Gada nogales gaismas un multimediālu instalāciju programma Valmierā jau kļuvusi par ikgadēju tradīciju, kas novada iedzīvotājus un pilsētas viesus no visas Latvijas aicina Jaunā gada svētku sajūtu rast Valmieras ielās, laukumos un parkos. Arī šis gads nav izņēmums, Valmierā būs iespējams aplūkot gaismas un vides mākslas instalācijas, ko veidojuši Latvijā zināmi mākslinieki un nozares profesionāļi. Lūdzam vērst uzmanību, ka iedzīvotājiem ir aizliegts publiskās vietās izmantot pirotehniku.
Informāciju sagatavoja: Elizabete Palasiosa, “Story Hub” +371 29729470 elizabete PIE storyhub PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2022. gada nogalē biedrība “Danču krātuve” īstenojusi “Vidzemes kultūras programmas 2022” projektu konkursā atbalstīto projektu “Malienas danči digitālā vidē”.
2021. gada nogalē biedrība “Danču krātuve” laida klajā lielāko Latvijā dejojamo danču burtnīcu kolekciju e-burtnīcu formātā, kas ir brīvi pieejama ikvienam danču kultūras lietotājam platformā 
“Šīs kolekcijas pamatā ir vēlme apkopot latviešu deju tradīcijas, kas ir dzīvojušas gadsimtiem līdz pat mūsdienām. Danči, kā mēs tos saucam mūsdienās, tās ir dejas, ko var dejot ikviens savam priekam, kā to darījā mūsu senči,” tā par danču burtnīcu projektu stāsta Sandis Zučiks, viens no burtnīcu autoriem. “Man ir vairāk kā 15 gadu praktiskā pieredze danču dejošanā, un savā ziņā tas jau ir kļuvis par dzīves stilu."
Pededze ir mazs pierobežas ciems Alūksnes novadā, kas atrodas vien pāris kilometru attālumā no Krievijas un Igaunijas, un vēsturiski pagasts bijis piederīgs un dalīts starp Krieviju, Poliju, Zviedriju, Igauniju, tāpēc, kā jau malienā, Pededze glabā ārkārtīgi unikālu kultūru un tradīciju pūru, no kura vislielākā bagātība ir vietējo pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls, kas kopš 2019. gada iekļauts Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Ikviens vidzemnieks aicināts nobalsot par būtiskākajiem kultūras virzieniem reģionā, kuros būs iespējams saņemt finansējumu projektu realizēšanai konkursa “Vidzemes kultūras programma 2023” ietvaros, ja finansējums Vidzemes kultūras programmas īstenošanai tiks piešķirts arī nākamajā gadā. 
2022. gada vasarā un rudenī tika realizēta starpmediju projekta jauniešiem "Pa straumei" divu ceturtās sezonas raidījumu filmēšana Vidzemes reģionā. Kultūras elpas caurstrāvotais piedzīvojumu ceļojums vijās pa divām Vidzemes upēm - Vaidavu un Braslu. Abi ceļojumi katrs tiks iekļauti stundu garā videostāstā, ko Latvijas sabiedrisko mediju kanālā LTV1 un vietnē Replay.lv plānots pārraidīt jau 2023. gada pavasara sezonā, martā un aprīlī, kad upju piedzīvojumiem gatavosies gan rūdīti upju pazinēji, gan aizrautīgi iesācēji, kuri laivā šopavasar, iespējams, kāps pirmo reizi. Raidījums būs skatāms ceturtdienās, plkst. 21.10. 
Ģimeniskā atmosfērā Apes tautas namā 11. decembrī pulcējās Apes ģimenes, dzimtas, lai atskatītos uz paveikto projektā “Dzimtu stāsti “Manas saknes Manā APĒ”, iepazītos, priecātos un lepotos ar savām ģimenēm, savu pilsētu.
Jaunā gada pirmajā nedēļas nogalē no 5. – 8. janvārim jaunas pieredzes alkstošos Koncertzāle “Cēsis” aicina uz telpiskās mūzikas notikumu “Iekļaujošā ziema”. Ik dienu īpaši būvētā skaņas kupolā, vairākos seansos būs iespēja iepazīt jaunu muzikālu pieredzi, baudot īpaši radītus ambisoniskus skaņdarbus, kas klausītāju ievedīs unikālā telpiskā dimensijā, un ļaus sadzirdēt, kā tad skan ziema.
Pastaigu taka, kas vedīs brīnumainās noskaņās, pasakaini piedzīvojumi, koncerti un izstādes – 25. decembrī no plkst. 16.00 norisināsies “Ziemassvētki Mazsalacā”, kur svētku sajūtu smelties gan maziem, gan lieliem.
No 30. decembra līdz 1. janvārim Valmierā, Vienības laukumā uzmirdzēs vērienīgs gaismu un video projekciju šovs – multimediāls “Dinamiskās pilsētas” stāsts, bet Pārgaujā, Amatnieku parkā varēs apskatīt gaismas instalāciju “Melnā zvaigzne”.
