.png)
|
Arhīva kalendārs
Pagājušās nedēļas nogalē Vidzemes plānošanas reģions piedalījās sarunu festivālā “Lampa” ar diskusiju “Inovācijas reģionā – mīts vai realitāte?”, turpinot gada sākumā Vidzemes Inovāciju nedēļā aizsākto sarunu tēmu par inovācijām un to nozīmi reģionā. Diskusijā piedalījās Latvijā zināmi inovāciju procesa eksperti (Gundars Skudriņš (Vides risinājumu institūts), Jānis Garančs, (SIA “Aloja-Starkelsen”), Dagnija Lejiņa, (Digital Freedom Festival un Reputācijas vadības aģentūras “Lejiņa un Šleiers”), Kristīne Sirmā (LR Zemkopības ministrija, vienlaikus arī Baltijas jūras reģiona Bioekonomikas padomes locekle), diskusiju vadīja Lilita Sparāne (eksperte klasteru attīstības, radošo industriju un starpdisciplīnāras sadarbības jomā). Lai gan termins “inovācija” ir salīdzinoši jauns, diskusijas dalībnieki atzina, ka jebkurš uzņēmums inovē katru dienu – jaunas idejas rodas un tiek īstenotas nepārtraukti. Diskusijas laikā eksperti norādīja, ka dažas no inovācijām var būt arī tik vienkāršas, ka nereti tās pat neatpazīst.
“Digital Freedom Festival” līdzdibinātāja un vadītāja, vienlaikus arī Reputācijas vadības aģentūras “Lejiņa un Šleiers” līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa uzsvēra, ka “inovācijas nerodas ministriju kabinetos vai dokumentos. Inovācijas rodas cilvēku prātos.” Tomēr, lai uzņēmumos notiktu mērķtiecīgas un uz attīstību vērstas inovācijas, nepieciešami pieredzējuši un izglītoti darbinieki, ir jāpiesaista un jānotur talanti. “Ja mēs gribam būt inovatīvi, mums ir jānodarbojas ar talantu menedžmentu. Talantu meklēšana ir viens no vissvarīgākajiem instrumentiem inovāciju radīšanai”, secina D. Lejiņa. SIA “Aloja-Starkelsen” valdes loceklis un līdzīpašnieks un Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes priekšsēdētājs Jānis Garančs piebilst, ka “Latvijā parasti tiek atbalstītas inovācijas, kas tapušas ar Latvijā pieejamajām zināšanām, taču pasaulē ar mūsu zināšanām vien nepietiek.” Lai sekotu līdzi pasaules tendencēm, SIA “Aloja-Starkelsen” kā Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera biedrs piedalās starptautiskos projektos un konsorcijos, organizē seminārus, diskusijas, tādējādi veicinot zināšanu pārnesi, tomēr arī atzīst, ka individuālam uzņēmumam jebkura inovācija ir liels ieguldījums un izaicinājums, un ne katram tas ir pa spēkam. J. Garančs uzskata, ka bioloģisks produkts pats par sevi nav nekas īpašs. SIA “Aloja-Starkelsen” pavisam nesen sākuši ražot pelēko zirņu miltus, kas bagātināti ar olbaltumvielām, un tā ir uzskatāma par inovāciju, jo nekur citur pasaulē šādu produktu neražo. Vides risinājumu institūta dibinātājs Gundars Skudriņš, kurš ir vairāku inovatīvu uzņēmumu dibinātājs, piesaista zināšanas no ārvalstīm, jo Latvijā tik specifisku zināšanu nav – viņa uzņēmumos septiņi speciālisti ir no Rietumeiropas. Viņš uzskata, ka Vidzemē ir nepieciešamas starptautiskas zināšanas – "jebkurā uzņēmumā, arī uzsākot jaunu biznesu, ir jāsaprot, kas šajā jomā notiek pasaulē. Cīņa par talantiem ir ļoti liela. Tomēr Latvijas potenciāls, salīdzinot ar Rietumiem, ir tas, ka zinātnieks šeit var sevi ļoti ātri realizēt." "Protams, lai ārvalstu zinātniekiem Vidzeme būtu pievilcīga strādāšanai un dzīvošanai šeit, būtisks faktors ir dzīves kvalitāte – sākot ar mājokļa, izglītības un medicīnas pakalpojumu pieejamību, izmaksām un beidzot ar vides kvalitāti un kultūras aktivitātēm," papildina Dagnija Lejiņa, vienlaikus norādot, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas start-up uzņēmumi izvēlas savu darbību attīstīt ārvalstīs. LR Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja, vienlaikus arī Baltijas jūras reģiona Bioekonomikas padomes locekle Kristīne Sirmā uzsver, ka daudzas nozares, piemēram, graudkopība jau ir ļoti modernizētas, tomēr attīstība jāturpina, un par digitalizāciju būtu jādomā teju ikvienai jomai.
Diskusijas dalībnieki gandrīz vienbalsīgi atzina, ka uzņēmumu inovāciju attīstības pamatā ir sadarbība starp uzņēmēju, kam ir ideja, un zinātnieku un informācijas tehnoloģiju speciālistu, kuri zina, kā šo ideju īstenot. Dagnija Lejiņa norāda, ka “tā ir milzīga problēma, ka uzņēmējs, zinātnieks un IT speciālisti nesaprotas, šķiet, ka katrs ir no savas planētas. Bet mums ir jāatrod veids, kā sadarboties un saprasties, lai kaut kas notiktu.” Diskusijas laikā izskanēja priekšlikums procesam piesaistīt vēl vienu “spēlētāju”, kurš darbotos kā starpnieks un tulks starp dažādu jomu speciālistiem, palīdzot tiem vienam otru atrast un saprasties. Tika pieļauts, ka šāda starpnieka lomu varētu uzņemties Inovāciju brokeris, kurš jau darbojas Vidzemes reģionā. Brokera pienākumos ir konsultēt mazos un vidējos uzņēmējus attīstības jautājumos, piemēram, palīdzēt rast finansējumu jaunām idejām vai meklēt jaunus sadarbības partnerus, aicinot sadarboties gan uzņēmējus, gan zinātnes jomā strādājošos, gan pašvaldības. Apkopojot diskusijas dalībnieku sacīto, diskusijas moderatore Lilita Sparāne norāda, ka “papildus tam, ka Vidzemes plānošanas reģions dara lielu darbu, ieviešot jēgpilnus projektus reģionā, kas sekmē inovāciju attīstību, pirmkārt, ir jānodrošina atbilstoša vide, kurā uzņēmējs var netraucēti strādāt. “ Savukārt Kristīne Sirmā norāda, ka Vidzeme ar tās mozaīkainavu – laukiem, pļavām, mežiem un ūdeņiem ir resurss iedvesmai un avots idejām, vienlaikus uzsverot, ka “cilvēks tomēr ir pamatu pamatā. Ir jāstrādā ar jauniem cilvēkiem.” Ir skaidrs, ka, neskatoties uz to, ka šobrīd inovācijas Vidzemes reģionā tiek ieviestas, kā teritorijai reģionam joprojām ir milzīgs potenciāls arī tālākai inovāciju attīstībai. Gatavojoties Vidzemes Inovāciju nedēļai nākamā gada pavasarī, diskusijas par inovācijām un dalīšanās pieredzē plānota arī turpmāk. Jāatgādina, ka 2020.gadā Vidzemes Inovāciju Nedēļa notiks no 24. līdz 28. februārim innovation.vidzeme.lv. Foto: Vidzemes plānošanas reģiona arhīvs (Liene Leonoviča)
Informāciju sagatavoja: Liene Leonoviča Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv Diskusija tiek organizēta projekta “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos (RDI2CluB)” Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/). Jautājumiem: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261, www.vidzeme.lv
Cēsu bibliotēkā turpinās izstāžu cikls, kas veltīts bibliotēkas simtgadei. Paredzētas meistarklases un dažādi izglītojoši un izzinoši pasākumi sava novada un tradīciju izzinātājiem Naukšēnos, Mazsalacā, Vecpiebalgā, Staicelē, Jaunpiebalgā, Ļaudonā un Lubānā. Oleru muižā būs pasākums "Dārza stāsti", kurā notiks Oleru rūnakmens replikas izgatavošana. Jūlijā un augustā risināsies daudziem jau labi zināmi, tradicionāli notikumi - nometne “Vītolēni” Gaujienā, latviešu mūzikas svētki Madonā, Ērmaņu muižas danču etnonakts, Mālpils mākslas simpozijs, dzejnieces Broņislavas Martuževas dzejas dienu pasākums Lubānas novadā. Jūlija beigās Gulbenē norisināsies starptautisks mākslas festivāls “Divi Jūliji”, bet Cēsīs iecerēts rīkot gleznotāju plenēru. Siguldā notiks grafikas vasaras skola jauniešiem. Rokdarbniecēm būs interesants zeķu adīšanas konkurss Vecpiebalgā. Interesenti tiek aicināti uz radošiem pasākumiem mākslas telpā “Mala” Cēsīs, savukārt Alūksnes bānīša stacijā gaidīs uz tematiskiem vakariem. Augusta sākumā Ērgļos risināsies radošais festivāls jauniešiem. 26. jūlijā Āraišu arheoloģiskajā parkā būs pārsteidzošais “Mēness ezers”, bet 10. augustā Sēļu muižā – koncerts operas cienītājiem “Figaro”. Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram:
Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem varat uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā. Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tālr. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.
Arī turpmāk jāturpina runāt par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušana sabiedrībā. Kopumā ir jārada izpratne, ka ikvienam ir tiesības uz līdzvērtīgu dzīvi un jārod iespēja to nodrošināt. Tāpat nevaram ignorēt ņirgāšanos skolā – tā ir vardarbība, kas atstāj negatīvu ietekmi uz psihi visa mūža garumā. “Ļoti vērtīgi ir rosināt sarunas par iecietību, cilvēku iekļaušanu sabiedrībā un vardarbības nepieļaušanu – jau sākot ar bērnību un skolas laiku, kad bieži ir novērojama vienaudžu apcelšana. Tiešām svarīgi saprast, ka tā nav ignorējama parādība, kas ir nepatīkama, bet ar laiku pāriet. Tā ir vardarbība. Pieaugušajiem ir jābūt vērīgiem un attiecīgi jārīkojas,” uzsvēra Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists, Pusaudžu resursa centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs. Vienaudžu vardarbība, apsmiešana un fiziska ietekmēšana skolā nodara kaitējumu gan pāri darītāja, gan upura psihei, atstājot paliekošas sekas – ne tikai psihiskās veselības ziņā, bet arī prasmēs veidot attiecības ar citiem un būt iecietīgiem. Savukārt, iecietība sabiedrībā ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzīves kvalitāti cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Tieši garīga rakstura traucējumu gadījumā ir lielākas grūtības panākt līdzcilvēku izpratni un iekļaušanu sabiedrībā, jo dažkārt nopietni psihiski traucējumi tiek uztverti kā rakstura vājums, gribasspēka trūkums vai gluži vienkārši slinkums. Diskusijā par to, kā mēs - sabiedrība varam sniegt atbalstu un palīdzēt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, viesojās arī Čehijas un Dānijas eksperti.
Psihiskā veselība ir būtisks nosacījums stabilas un drošas sabiedrības veidošanai. Latvijā 2017.gadā psihiskie un uzvedības traucējumi bija reģistrēti vairāk nekā 89 000 personām jeb 4,6% Latvijas iedzīvotāju. Tomēr sabiedrības psihisko veselību raksturo ne tikai statistikas dati. Daudz nozīmīgāks Latvijas kopējās psihiskās veselības rādītājs ir tieši sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ja sabiedrībā valda bailes, aizspriedumi, vēlme norobežoties un nevēlēšanās pieņemt šos cilvēkus, mūsu valsts psihiskā veselība ir pilnveidojama. Lai uzlabotu iedzīvotāju prasmes un iesaistīšanos savas un līdzcilvēku labklājības veicināšanā, būtiski skaidrot psihiskās veselības nozīmi, piedāvāt dažādus praktiskus risinājumus un palīdzības iespējas savas psihiskās veselības veicināšanai, kā arī mazināt sabiedrības aizspriedumus pret funkcionāliem traucējumiem, jo īpaši – garīga rakstura. Tāpēc Veselības ministrija ir noteikusi psihisko veselību kā vienu no prioritātēm, īstenojot pasākumus gan psihiskās veselības veicināšanas un slimību profilakses, gan ārstniecības pieejamības, cilvēkresursu un infrastruktūras attīstībā.
Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas “Iesaistes telts” šī gada moto bija “Spēks. Drosme. Enerģija” - drosme runāt, drosme tuvoties, drosme būt un dzīvot nekaunoties. Sarunas “Iesaistes teltī” notika par psihisko veselību, deinstitucionalizāciju, izdegšanu, atkarībām un depresiju, mobingu skolā un internetā, kā arī par atbalstu un palīdzības saņemšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un vides pieejamības nozīmi iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Sarunās piedalījās nozaru vadošie eksperti profesors Dr.med. Māris Taube, profesore Dr.med. Gunta Ancāne, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, sociālā darbiniece Laila Balode, teologs Indulis Paičs un daudzi citi. Veselības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Bune tālrunis 67876105, e-pasts: evita.bune PIE vm.gov PUNKTS lv">evita.bune PIE vm.gov PUNKTS lv
Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa tālrunis 67021581, 29248826, e-pasts: aiga.ozolina PIE vm.gov PUNKTS lv">aiga.ozolina PIE vm.gov PUNKTS lv
““Via Hanseatica” ir veiksmīgs un nozīmīgs ilgtermiņa pārrobežu projekts, kurā trīs valstu – Latvijas, Igaunijas un Krievijas partneri ir īstenojuši kopīgas aktivitātes. Sekojot pasaules tūrisma tendencēm, tai skaitā gastronomiskā tūrisma pieaugošajai popularitātei, esam varējuši veidot jaunus piedāvājumus un attīstīt tūrismu arī Vidzemē. Ir svarīgi pārstāvēt mūsu reģionu un tūrisma ceļu “Via Hanseatica” Starptautiskajās Hanzas dienās Pleskavā, jo pārrobežu tūrisma maršruts “Via Hanseatica” šobrīd tiek paplašināts tieši Pleskavas virzienā. Turklāt ceļotāji no Krievijas, ar mašīnu dodoties ceļojumā uz Eiropu, brauc caur Vidzemi, tāpēc tā ir lieliska iespēja pastāstīt plašai auditorijai par tūristu piesaistes vietām mūsu reģionā,” uzsver Ilze Liepa, Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte.
Tūrisma ceļa "Via Hanseatica" stends un tā dalībnieki 39. Starptautiskajās Hanzas dienās Pleskavā. Tūrisma ceļa "Via Hanseatica" stends izraisīja lielu interesi. Stenda ciemiņiem bija lieliska iespēja no Vidzemes plānošanas reģiona un Amatas, Strenču, Kocēnu, Beverīnas novada pašvaldību pārstāvjiem uzzināt vairāk par dabas, kultūrvēstures un kulinārā tūrisma piedāvājumu Vidzemē. Īpaša uzmanība tika pievērsta tūrisma maršruta “Via Hanseatica” gardēžu ceļam "Taste Hanseatica", kas interesentus aicina atklāt kulināro mantojumu un baudīt tīru ēdienu 80 gardēžu pieturvietās Vidzemē un arī kaimiņos, Dienvidigaunijā. Lielu stenda apmeklētāju piekrišanu guva degustācijai sarūpētie Vidzemes gardumi: rupjmaize un sukādes. Stendā darbojās arī ražotnes “R Chocolate” saimniece Raisa Jablonska. Viņa piedāvāja iegādāties pašas gatavotos šokolādes gardumus, kuri atstāja vienaldzīgu tikai reto. Viduslaiku noskaņu stendā radīja Beverīnas novada “Siltumnīcas” mākslinieces Līgas Merginas melnās keramikas trauki. Tos novērtēja daudzi.
Projekta “Via Hanseatica Plus” stends un atjautības spēles dalībnieki 39. Starptautiskajās Hanzas dienās Pleskavā. Izstādē - gadatirgū daudzo pilsētu iekārtoto stendu vidū pleskavieši un viesi varēja ieraudzīt arī projekta “Via Hanseatica Plus” (pārrobežu sadarbības projekta "Via Hanseatica" turpinājums) stendu, iepazīties ar jauno ieceri, kā arī piedalīties orientēšanās un atjautības spēlē, uzzinot vairāk par interesantām apskates vietām Pleskavā. Projekts “Via Hanseatica Plus” no šā gada aprīļa tiek īstenots Igaunijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas finansējuma ietvaros, un turpmāko divu gadu laikā tiks realizētas jaunas, ilgtspējīgas aktivitātes un paplašināts esošais maršruts: Rīga – St. Pēterburga virzienā uz Rakveri un Vīlandi Igaunijā, uz Viborgu un Pleskavu Krievijā. Arī šai maršrutā tiks iekļautas senās Hanzas savienības pilsētas, kā arī daudzi interesanti, vēsturiski reģioni. Vidzemes plānošanas reģions projektā “Via Hanseatica Plus” piedalās projekta pasākumu īstenošanā kā viens no asociētajiem partneriem.
Skats uz Hanzas pilsētu stendiem 39. Starptautiskajās Hanzas dienās Pleskavā. Pasākuma - 39. Starptautiskās Hanzas dienas - laikā Pleskavā tika piedāvāta bagātīga programma - koncerti pilsētā un upju krastos, filmu un multimediju programmas, izstādes, tirdziņi, svētku uguņošana un citas aktivitātes. Tās pulcēja daudzus tūkstošus Pleskavas iedzīvotāju un viesu. Nākamās Starptautiskās Hanzas dienas notiks 2020. gadā no 4. līdz 7. jūnijam Brilonā, Vācijā. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.
Vidzemes plānošanas reģions pēc būtības atbalsta nepieciešamību organizēt jaunu iepirkumu pakalpojuma sniegšanai un piekrīt, ka pasažieru ērtība un drošība ir svarīgi nosacījumi, tomēr vienlaikus arī norāda uz loģikas trūkumu un acīmredzamu risku neizvērtēšanu, gatavojot šī brīža iepirkuma dokumentāciju. VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs H.Vents papildina: “Šķietami valsts politika šobrīd vairāk ir mērķēta uz līdzekļu ekonomēšanu, aizmirstot, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana ir viena no valsts pamatfunkcijām, un nevar būt runa tikai un vienīgi par naudu. Jau šobrīd varam prognozēt, ka objektīvu iemeslu dēļ, iestājoties tiem riskiem, uz kuriem šobrīd norāda, bet kurus spītīgi neņem vērā, pārvadātāji būs spiesti lauzt līgumus un vietās, kur pakalpojums vēl tiks nodrošināts, iedzīvotāji uz kādu brīdi paliks vispār bez sabiedriskā transporta.” Apzinoties situācijas nozīmību un, ņemot vērā, ka VPR ir Sabiedriskā transporta padomes sastāvā, ar tam piešķirtajām balsstiesībām, viedokli sniegt tika aicināts arī Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks, kurš, komentējot jaunā iepirkuma nosacījumu ietekmi uz pasažieru mobilitāti reģionā, norādīja: “Jau šobrīd ir skaidrs, ka maršrutu apjoms atkal tiek samazināts, un skaidrs, ka tas atsauksies uz iedzīvotāju mobilitāti. Par to liecina arī komerciālo pārvadājumu ieviešana – vai nu tas nozīmē, ka pasažieris maksās vairāk, vai arī to, ka reisi būs retāk. Šis iepirkums pie pašreizējiem nosacījumiem ir papildus drauds iedzīvotāju brīvai pārvietošanās iespējai, un pilnīgi piekrītu, ka šobrīd sekojam valsts uzstādījumam – organizēt sabiedriskā transporta pārvadājumus, iekļaujoties konkrētā summā, nedomājot par pakalpojuma pieejamības saglabāšanu. Prasības, kas iekļautas un garantē pasažieru ērtības, ir saprotamas, tomēr vai tās nav pārspīlētas? Vai tiešām mums primāri būtu tas, lai katrā autobusā ir bezvadu interneta pieslēgums, ja kādā vietā reģionā reiss vispār tiks atcelts, jo jāekonomē līdzekļi?” I.Ošenieks vienlaikus arī norāda, ka konkursa šī brīža nosacījumi nespēj nodrošināt vienlīdzīgu konkursa pretendentu piedāvājumu salīdzināšanu – konkursā var piedalīties arī tie uzņēmumi, kas saviem šoferiem maksā mazas algas, turklāt nav paredzēta arī cenu pārskatīšana 10 gadu periodā. “Mēs nevaram sagaidīt, ka nozarē nākotnē būs augsti kvalificēti autobusu vadītāji un ka mēs ieinteresēsim jauniešus pie šāda atalgojuma līmeņa,” brīdina I.Ošenieks Vairāk informācijas: Hardijs Vents, VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs, mob.t. 26556532 Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, mob.t. 29477997 Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
2019. gada 26. un 27. jūlijā Gulbenē norisināsies ZINĀŠANU, PRASMJU, TRADĪCIJU, RADOŠUMA un BAUDU aktivitātes 2. Starptautiskajā mākslas festivālā un konferencē „Divi Jūliji. STRAUME”. Projekts aktualizē Gulbenes novadā dzimušo lietišķās mākslas meistaru Jūlija Straumes (1874–1970) un Jūlija Madernieka (1870-1955) atstātā mantojuma nozīmīgumu pāri laikam.
2019. gads norit STRAUMES zīmē, jo māksliniekam Jūlijam Straumem - 145. STRAUME simboliski ir plūsma, kas ievelk savā tecējumā un aiznes sev līdzi uz vēl neiepazītiem plašumiem - mākslinieku darbos atspoguļotajām latviešu tautas tradīcijām, to variācijām, Austrumu tautu, Kaukāza paklāju kompozīciju un rakstu motīviem, ziedu, augu, putnu un citu formu stilizāciju. Festivāls organizēts piecās aktivitātēs visai ģimenei: ZINĀŠANAS Vecgulbenes muižas konferenču zāle, Brīvības iela 18, PRASMES Muzeja klēts, Klēts iela 4, TRADĪCIJAS Muzeja oranžērija, Pils iela 3, RADOŠUMS Sarkanā pils, Parka iela 10 un BAUDAS Pils parks. Festivāla noslēgums mākslinieka Jūlija Straumes pirmajā skolā – Druvienas vecajā skolā muzejā, Vecā skola, Druvienas pagasts. Festivāla programmas aktualitātes un iespēja pieteikt savu dalību konferencē atrodama Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja mājaslapā: https://www.gulbenesmuzejs.lv/?p=6477
Festivāls tiek realizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstu (tiek finansēta daļa meistardarbnīcu un izglītojošo programmu). Informāciju sagatavojusi: Iveta Petrovska
Sestdien 27. jūlijā Ērmaņu muižā tiks izdejota ikgadējā Danču Etnonakts. Danču vadošie mūziķi – folkloras kopa Tarkšķi no Iecavas. Sākums 19.00. Deju pauzēs darbosies Brīvā skatuve. Ikviens ir aicināts nospēlēt vienu, divas dziesmas vai dejas no savas ģimenes etniskā mantojuma. Dziesmas var būt jebkurā valodā, bez prasmju un spēju ierobežojuma. Aicinām uzvilkt tautastērpu un izbaudīt Etnonakti! Tarkšķi pulcē gan bērnus, gan jauniešus, kas vēlas apgūt visdažādāko tradicionālo mūzikas instrumentu spēli, dziedāt, dancot un pašiem izgatavot ne tikai savus tautas tērpus un rotājumus, bet arī savus mūzikas instrumentus. Tarkšķu vadītāja Kristīne Karele par savu sirdsdarbu uzskata folkloras mācīšanu bērniem. Viņa savulaik ieguvusi Lielo folkloras gada balvu. Iecavas ļaudis par viņu teic: „Ja katram Latvijas novadam būtu tāds cilvēks, kāda mums ir Kristīne, tad latviskās tradīcijas, dainas, dziesmas un dejas nekur nepazustu!” Kristīnei esot īpašas dotības ievibrēt pat gaisu sev apkārt latviešu tautasdziesmu četrrindēs. Ar viņu kopā nevarot nedziedāt, jo Kristīnei esot dotības „aplipināt ar folkloru”. Bērni viņu mīlot un „līpot kā mušas pie medus poda”. (Baiba Palkavniece, Iecavas novada bērnu un jauniešu folkloras kopa "Tarkšķi")
Projekts tiek īstenots ar VPR un VKKF atbalstu. Informāciju sagatavojusi: Inga Prauliņa Projektu vadītāja Biedrība “Ērmaņu muiža” tālr.: 26495024 e-pasts: ingii.praulina PIE gmail PUNKTS com
Daudz teritoriju Vidzemes plānošanas reģionā ir reti apdzīvotas, tāpēc vērojama tendence samazināties motorizētajiem sabiedriskā transporta risinājumiem, vai arī, tos plānojot, netiek ņemtas vērā tūristu vajadzības. Bieži vien tūristiem tiek piedāvāts apmeklēt dabas objektus, piemēram, doties izzinošā pastaigā pa dabas takām, taču problēma rodas brīdī, kad pēc galamērķa sasniegšanas, tūristiem jāatgriežas takas sākumpunktā. Šis ir tikai viens piemērs problemātikai, kas tiks risināta ar projekta partnerības ietvaros pieejamās pieredzes un zināšanu palīdzību. Konkrētā pārvietošanās risinājuma izvēli raksturo vairāki fakti: elektriskais velosipēds ir piemērotāks pārvietošanās līdzeklis vietās, kur ceļa infrastruktūra un reljefs apgrūtina parasta velosipēda izmantošanu; elektriskais velosipēds ir atbilstošs pārvietošanās līdzeklis, ņemot vērā tūristu un vietējo iedzīvotāju vidējo vecumu. Papildus iepriekšminētajam, elektriskie velosipēdi ir piemēroti arī tiem vietējiem iedzīvotājiem, kuri izmanto privātas automašīnas īsām distancēm. Liels uzsvars tiks likts uz lietotāju atsauksmēm par izveidoto sistēmu, lai turpinātu pakalpojuma piedāvāšanu arī pēc projekta ieviešanas beigām.
Arī citās projekta partnervalstīs tiks testēti dažādi mobilitātes risinājumi. Piemēram, Vācijā tiks izveidota un izmēģināta reāllaika informācijas sistēma autobusam pēc pieprasījuma, savukārt Norvēģijā, līdzīgi kā Latvijā, tiks testēta elektrisko velosipēdu sistēma. Projektā iesaistījušies arī partneri no Krievijas, kuri plāno pilotprojekta laikā pievērst uzmanību ūdensceļiem kā alternatīvai un ilgstpējīgai mobilitātes infrastruktūrai. Projektā papildus pilotiem tiks vērtētas arī vēl citas jaunas pieejas mobilitātes problēmu risināšanai lauku reģionos. Izvērtējot pieeju atbilstību konkrētās teritorijas specifikai un sasaistei ar stratēģiskajiem teritorijas attīstības mērķiem, plānots projekta gaitā gūtos secinājumus un rekomendācijas iestrādāt arī vietējos attīstības un teritorijas plānošanas dokumentos. Tas ne tikai būs ieguvums vietējām pašvaldībām, bet nodrošinās arī projekta rezultātu ilgtspēju, akcentējot ieguvumus, ko nodrošina zināšanu apmaiņa un kopīgu risinājumu attīstīšana, kas ir arī viens no starptautisku projektu galvenajiem mērķiem. Projekts “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos” (saīsinājumā “MARA”) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona 2014.-2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Projekta mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti lauku reģionos. Tā īstenošanā iesaistījušies 12 partneri no 9 reģioniem. Vairāk informācijas par projektu: https://ej.uz/projekts_Mara Jautājumiem: Rita Merca, projekta MARA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste projektā MARA, Vidzemes plānošanas reģions, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Vidzemes plānošanas reģions (VPR), komentējot 2019. gada 12. jūlija reģionālajā laikrakstā “Druva” (raksts: "Maksimāli saglabāt mobilitātes pieejamību") pausto VSIA Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāves Zanes Plones viedokli, vēlas atkārtoti norādīt, ka Vidzemes plānošanas reģionā patiešām plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta mašrutu reisu skaitu par vismaz 150 reisiem. Šāds secinājums radies, salīdzinot ATD iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem. Situāciju detalizēti skaidro VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa: “Nevaram nekomentēt laikrakstā “Druva” atspoguļoto ATD nostāju, kurā viņi pauž izbrīnu, kā nonācām līdz šādiem skaitļiem. Jāsaka, ka tas tika paveikts ar salīdzinoši vienkāršu un loģisku metodi – tika salīdzināti jaunie saraksti ar jau esošajiem. Piemēram, veicot salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par 10 reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā mugurkauls tur ir maz sakara, jo ar t.s. mugurkaulu te sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai – pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots. Tāpat redzam, ka tiek plānots samazināt vairākus reisus, kas tiek izpildīti šobrīd ar mazas ietilpības autobusiem, vai arī tie reisi, kuriem jau bija samazinātas pieturvietas.” Tāpat I.Ozoliņa norāda, ka liela daļa agro un vēlo sabiedriskā transporta reisu, kas tiek veikti, lai izbrauktu no bāzes vai atgrieztos, un, kuru laikā tika pārvadāti arī pasažieri, tiks pārveidoti par t.s. tehniskajiem reisiem. Tas nozīmē, ka, protams, autobuss no bāzes stacijas izbrauks, taču pasažierus uzņemt nedrīkstēs – arī šie braucieni radīs izmaksas, bet ieņēmumu nebūs, savukārt dažiem cilvēkiem, kas šos reisus izmantoja, būs jāmeklē alternatīvi risinājumi. Attiecībā uz ATD komentāru par daļu reisu saglabāšanu, tos pārveidojot par komercreisiem, VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja I.Ozoliņa norāda: “Vidzemei neviens komercreiss nav paredzēts. Vienīgais ir virzienā Sigulda-Rīga, taču, kā zināms, Sigulda jau atrodas Rīgas plānošanas reģiona teritorijā.” Vienlaikus I.Ozoliņa pozitīvi vērtē ideju par bezmaksas sabiedriskā transporta reisu ieviešanu vairākās vietās Vidzemē, taču vērš uzmanību: “Ļoti ceru, kas tas nepārvērtīsies par parastu eksperimentu, pieradinot pasažierus pie jaunās kārtības un tad to atceļot. Iespējams, ka pasažieru skaits tiešām palielināsies, ņemot vērā, ka par braucieniem nav jāmaksā. Tajā pat laikā, cilvēki ir tik, cik viņi ir.” Jau iepriekš esam stāstījuši, ka VPR šobrīd ievieš Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu “MAMBA”, kura ietvaros Alūksnes novadā un Mazsalacas novadā pilotēs jaunu pakalpojumu “transports pēc pieprasījuma”. I.Ozoliņa norāda: “Tieši Alūksnes novadā “transports pēc pieprasījuma” tiks pilotēts vietās jeb apvidos, kur sabiedriskais transports vispār nekursē un nekad nav kursējis. Tie ir māju puduri, taču arī tur dzīvo cilvēki, kuriem sabiedriskais transports ir vienīgā iespēja tikt ārā no mājas. Jāatgādina, ka teritorija nebeidzas ar pagasta centru, ir ceļi, kuri esošajā sabiedriskā transporta tīklā nav iekļauti, taču arī tur dzīvo cilvēki, kuru vajadzības un tiesības jārespektē.” Jautājumiem: Inita Ozoliņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja, inita.ozolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26516182. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Izstāde ir veltījums Valmieras pilsētai svētkos. Kopumā būs skatāmas 12 akrila ainavas, kas tapušas glezniecības meistarklasē izcilā mākslinieka Alekseja Naumova vadībā. Darbi tika radīti pāris stundu laikā kopā ar gleznotāju gan izvēloties gleznošanas vietu, lielākoties tika gleznots Gaujas labais krasts, gan iedvesmojoties, mijiedarbojoties ar mākslinieku. Jāpiebilst, ka meistarklase bija pirmā VDMV projekta “Dizains2” aktivitāte, kas norisinājās pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam.
Informāciju sagatavoja: Gita Dukure, VDMV mākslas projektu vadītāja
Reiz Latvija un Igaunija kopā veidoja Livoniju, kuras tirdzniecības ceļi vijās cauri leģendārās tirgotāju savienības Hanzas pilsētām. Mūsdienās šo pilsētu un apkārtnes pārtikas ražotāji un tirgotāji piedāvā cienastu, kur senās tradīcijas savienotas ar jaunām idejām un iespējām. Lai uzzinātu, kā to visu var savienot, un iepazītu daudzveidīgu garšu pasauli, ir vērts paviesoties vēsturiskajā viduslaiku jeb Hanzas tirgū Cēsīs. Te varēs baudīt ēdienus un produktus, kuru pagatavošanā izmanto mūsu meža, dārza, lauku labumus un garšvielas, kas nonākušas Livonijā Hanzas savienības laikā.
Fotogrāfija no Valmiermuižas kultūras biedrības krājuma. Pašu zemē audzēto vai savvaļā ievākto piedāvās kupls skaits gardēžu ceļa "Livonijas garša" un tā ceļa posma "Taste HansEATica" viesmīlības pieturvietu saimnieki. Tirgotāji būs saveduši labumus gan ikdienas galdam, gan svētku mirkļu radīšanai. Tirgū būs lauku žāvējumi, zivis, bioloģiski audzētu vistu olas, kaņepes, ķiploku labumi, ievārījumi, sīrupi, sukādes, augļu un ogu sulas, medus, maize, dažādi svaigie kazas sieri un deserti, zāļu tējas un dzirkstoši bērzu sulas dzērieni, kā arī "štengrākas dziras" – alus, vīni, sidrs un uzlējumi. Saimnieki labprāt stāstīs par pacietīgo un rūpīgo darbu, radot savus gardumus, mudinās tos nogaršot un arī iegādāties sev vai ciemakukulim. Svētkos "Livonijas kulināro ceļu" piedāvās izstaigāt un tā garšu ar savu meistarstiķu palīdzību iepazīt šādas gardēžu pieturvietas: Rūjienas amatnieku biedrība "Rūzele", zemnieku saimniecības "Buliņi", "Adzelvieši", "Indrāni" "Jaunkalēji", "Birznieki", "Bērzi", "Skujas" uzņēmēji no bērzu sulas ražotnes "BIRZĪ", "Latvijas Ķiploks", "Sidrabiņi", "Burkānciems", "55 mārītes", "Reinis B", "I.R. Avots", "Cooperative", "Veselības laboratorija", "Līgatnes vīna darītava", "Bauņu sēta", sidra darītava "Abuls", "Valmiermuižas alus darītava". Savukārt bistro "Bērzkrogs" piedāvās nopirkt interesantus viduslaiku ēdienus ar dažādām piedevām. Svinību dalībnieki varēs iegūt savā īpašumā recepšu brošūras ar ierosmēm viduslaiku ēdienu pagatavošanai mājās, tā godājot viduslaiku mantojumu un vēsturiskās vērtības. Šoruden tūrisma ceļa "Livonijas garša" un tā ceļa posma "Taste HansEATica" dalībnieki vēl būs sastopami Kokmuižas svētkos 7. septembrī un Simjūda gadatirgū Valmierā 12. oktobrī. Svētku tirdziņus īsteno Valmiermuižas kultūras biedrība. Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols "Livonijas garša" ar apakšzīmolu "Taste HansEATica" ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.
Vairāk par šiem cilvēkiem, viņu aizraujošo un dažādo pieredzi un stāstiem kā viņi atgriezušies vai nolēmuši pārcelties uz dzīvi Valmierā, varēs uzzināt vakara gaitā. Pasākums norisināsies kafejnīcā “Tērbata”, Tērbatas ielā 2, Valmierā. Pasākumu vadīs Elīna Grīniece, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja. Pasākumu organizē Vidzemes plānošanas reģions, biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” un Valmieras attīstības aģentūra.
Papildus informācija:
Vidzemes plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatore Ija Groza pēc diskusijas atzīst, ka pasākums bijis ļoti veiksmīgs un vienmēr ir prieks, ka šādi pasākumi tiek rīkoti. “Diskusijas laikā nonācām pie secinājuma, ka diaspora un remigrācija ir divas paralēlas lietas, kas dzīvo savu dzīvi. Jo ne visi atgriezīsies – tā ir bijis un tā arī tas būs. Taču mēs Latvijā varam vairāk izmantot pasaules latviešu potenciālu un ar to saistītās iespējas, kādas šī situācija paver!” stāsta Ija. “Centāmies rast atbildi uz jautājumu, kā mazināt aizbraukušo aizvainojumu un kā iekļauties sabiedrībā, atgriežoties uz dzīvi Latvijā, īpaši gadījumos, kad bērns, kurš nekad nav dzīvojis Latvijā, ir jāsagatavo Latvijas skolā.” Tāpat tika secināts, ka vairāki pasākumi, kuri mēdz norisināties sadarbības ietvaros, patiesībā mēdz krasi atšķirties savās interesēs. Nereti pasākumi, kuru mērķauditorija ir izbraukušie latvieši, mēdz radīt negatīvu noskaņu vietējiem iedzīvotājiem. Diskusijā piedalījās latvieši no Norvēģijas, ASV, Kanādas, Liebritānijas, Luksemburgas un Krievijas. Dalībnieki izmantoja arī izdevību uzzināt plašāku informāciju par to, kādu atbalstu sniedz Reģionālais remigrācijas koordinators, kādas problēmas palīdz atrisināt, kā arī par atbalstu uzņēmējdarbībā un citus aktuālus jautājumus. Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu remigrācijas veicināšanai, 2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izveidojusi piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, nodrošinot vienu reģionālo koordinatoru katrā plānošanas reģionā. Koordinatori palīdz tautiešiem atgriezties mājās, bet pašvaldībām – atgūt savus iedzīvotājus. Ikvienam interesentam ir iespēja bez maksas saņemt reģionālā koordinatora konsultāciju par sev aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā konkrētā reģionā. Koordinators vienlaikus ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem tautiešiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā. Katram remigrantam ir individuālas vajadzības un apstākļi, kas jāņem vērā, tādējādi saziņas gaitā tiek apzināti visi interesējošie jautājumi, uz kuriem koordinators Latvijā palīdz rast atbildes, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties arī ar pašvaldības un valsts iestādēm.
Papildus informācija: Kaiva Anna Upleja,
Jau iepriekš Vidzemes plānošanas reģions (VPR) vēstīja par šobrīd īstenoto projektu “Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP). Tā ietvaros, VPR sadarbojoties ar Alūksnes novada pašvaldību un Alūksnes pilsētas siltumapgādes uzņēmumu A/S “SIMONE”, par “LowTEMP” pilotvietu izvēlējās PII “Pienenīte”, kur modernizēt siltumapgādi un pārbaudīt zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes iespējas. Šobrīd PII “Pienenīte” siltummezgla telpa tiek pielāgota, lai tajā pārbūvētu siltummezglu, tā atklāj un detalizētāk par pārbūves darbiem stāsta Mārtiņš Kaļva, Vidzemes plānošanas reģiona “LowTEMP” projekta eksperts. “No pilsētas ienākošā ūdens pieplūdes temperatūra ir 80/60 grādi, bet iekšējā mājas tīklā tie ir 70/50 grādi. Uz izvēlēto bērnudārza grupiņu būs izbūvēts atsevišķs siltummaģistrāles loks un uzstādīta papildus vadības iekārta, kas regulēs ūdens pieplūdes temperatūru 46/36 grādi. Vadības iekārta sekos līdzi iekštelpas temperatūrai grupiņā un atbilstoši tai kontrolēs pieplūdes temperatūru radiatoros. Piemēram, ziemas aukstākajos mēnešos paredzam, ka pieplūdes temperatūra būs jāpaaugstina, lai nodrošinātu atbilstošu iekštelpas temperatūru grupiņas bērniem.” PII “Pienenīte” vadītāja Ingūna Dovgāne atklāj, ka gan vasaras mēnešos, gan ziemā karstākā grupiņa ir tā, kas atrodas dienvidu pusē un ēkas vidū. Tā būtu piemērota, kur pielāgot siltuma padevi zemākai temperatūrai.
2010. gadā PII “Pienenīte” tika pabeigta ēkas renovācija, iekļaujot arī fasādes siltināšanu, kanalizācijas, ūdensvada, cauruļvada un apkures renovāciju, kā arī iebūvēto virtuves iekārtu nomaiņu un teritorijas labiekārtošanu. Jāuzsver, ka renovētās ēkās, kur palikuši esošie radiatori, ir iespējams pazemināt centralizētās siltumapgādes pieplūdes temperatūru, ja to virsma ir pietiekami liela, lai uzturētu telpās nepieciešamo iekštelpu temperatūru. PII “Pienenīte” gadījumā vēl tiks izsvērts, vai būs nepieciešams uzstādīt vēl lielākas virsmas radiatorus, lai nodrošinātu nepieciešamo komforta temperatūru. “Lai sekotu līdzi ēkas enerģijas patēriņam, bērnudārza telpās šobrīd notiek monitoringa sistēmas un tīkla servera instalācija. Lokālais serveris ievāks datus par siltuma, ūdens, elektrības patēriņu, kā arī apkopos informāciju no temperatūras, mitruma un CO2 līmeņa mērītājiem, kurus bērnudārza telpās A/S “SIMONE” ar pašu iniciatīvu uzstādīja jau 2018. gada pavasarī. Savukārt patērētās elektroenerģijas uzskaitei atsevišķi nodalīsim virtuvi no pārējām bērnudārza telpām, lai apzinātu, kurā daļā elektroenerģija tiek patērēta vairāk. Serveris nepārtraukti sniegs datus uzglabāšanai mākonī, kurus pēc tam varēs vizualizēt. Šāda monitoringa sistēma ļaus izvērtēt tos brīžus, kad ir bijuši pēkšņi kāpumi un kritumi, un ievāktie dati būs nozīmīgi, izvērtējot veiktās izmaiņas siltumapgādē,” uzsver M. Kaļva. PII “Pienenīte” vadītāja I. Dovgāne līdz ar veiktajiem darbiem saredz iespēju apzināt esošās problēmas, kuras kopā ar pašvaldību risināt, lai samazinātu enerģijas patēriņu un palielinātu bērnudārza energoefektivitāti. “Ar bērnudārza kolektīvu manā darbības laikā ir veiktas sarunas par enerģijas patēriņa samazināšanu. Arī bērni mācās par “zaļo domāšanu”, piemēram, atkritumu šķirošanu, enerģiju un tās veidiem. Sadarbība ar Alūksnes novada pašvaldību ir laba un, apsverot iespējas, tiekam atbalstīti – ēkas un jumta siltināšana, radiatoru nomaiņa u.c.,” stāsta I. Dovgāne. “Projekts kopumā apliecina, ka energoefektivitātes paaugstināšanai ēkās ir daudz lielākas iespējas, ne tikai tradicionālie siltināšanas pasākumi. Inovatīvi risinājumi un datu analīze šajā izglītības iestādē būs uzskatāms piemērs, kas palīdzēs izglītot pašvaldības darbiniekus un iedzīvotājus,” Vidzemes plānošanas reģionam atklāj Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite.
Projekts „Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Latvijā “LowTEMP” projektu ievieš Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Gulbenes novada pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. Papildu informācija: Līga Puriņa - Purīte, projekta "LowTEMP" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29214024 Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
No Latvijas konferencē piedalījās arī Kristīne Sirmā, LR Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) pārstāve un Baltijas jūras reģiona bioekonomikas padomes locekle, kura konferencē prezentēja Latvijas bioekonomikas stratēģiju. Paneļdiskusijas laikā, runājot par nacionālās stratēģijas īstenošanu, viņa pozitīvi vērtēja VPR aktīvo darbu bioekonomikas jomā, veidojot reģionāla līmeņa bioekonomikas inovāciju ekosistēmu.
K. Ročāns uzsver būtisku atziņu no konferences diskusijām: “Bioekonomikas attīstība ļoti lielā mērā ir atkarīga ne vien no tehnoloģiju attīstības un atbalsta politikām, bet tieši no tā, kā tirgus, investori un patērētāji uztver bioekonomiku un bioproduktus, tādēļ liels darbs ir jāiegulda tieši patērētāju un arī investoru izpratnes veicināšanā.” Konferences ietvaros dalībniekiem tika dota iespēja piedalīties arī vizītēs uzņēmumos un pētniecības organizācijās. Starp tiem bija lielākā notekūdeņu attīrīšanas iekārta Ziemeļvalstīs (Viikinmäki wastewater treatment plant). “Uzņēmums ļoti daudz investējis, lai nodrošinātu, ka Baltijas jūrā nonāk pēc iespējas mazāks daudzums kaitīgu vielu, kā arī investīcijas veiktas, attīstot bioenerģijas ražošanu, kas ļāvis gandrīz pilnībā uzņēmuma darbību nodrošināt ar bioenerģiju,” komentē K. Ročāns. Somijas Tehnisko pētījumu centra VTT struktūrvienībās konferences dalībnieki iepazinās ar vairākiem pētījumu rezultātiem attiecībā uz pārtikas un biomateriālu inovācijām. Institūta stratēģiskie izpētes punkti pārtikas bioekonomikas jomā ir ilgtspējīgas pārtikas sastāvdaļas un ražošanas blakusproduktu izmantošana inovatīvu produktu ražošanā. VTT Inovāciju un demonstrējumu platforma bioekonomikas un aprites ekonomikas uzņēmumiem VTT Bioruukki deva iespēju iepazīt iekārtas, kuras iespējams izmantot uzņēmumiem un pētniekiem, lai testētu un pilotētu jaunus inovatīvus bio-produktus. Šajā centrā lielākoties tiek testēti jauni bioenerģijas un biodegvielas veidi, jauni bio-materiāli un to izmantošanas iespējas, kā piemēram, jauni tekstili no koka šķiedras, plastmasas aizvietotāji pārtikas produktu iepakojumos u.c. Pēc konferences apmeklējuma projekta “BalticBiomass4Value” vadītājs K. Ročāns secināja, ka “ar Somiju Latvijai ir plašas sadarbības iespējas tieši saistībā ar pārtikas inovācijām, kā arī, tiek pārņemta labā prakse meža un ūdeņu biomasas izmantošanai, radot produktus ar maksimālu pievienoto vērtību. Mēs varam ļoti daudz no Somijas mācīties gan “zilās bioekonomikas” jomā (ūdeņos pieejamās biomasas izmantošana), gan meža izcelsmes produktu tālākā pārstrādē inovatīvos materiālos. Tāpat arī ilgtspējīgajā bioenerģijā un biodegvielā. Ar vairākiem partneriem saskatāms turpmāku bioekonomikas projektu sadarbības potenciāls.“ *** Par projektu "BalticBiomass4Value" Projekts “Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā (BalticBiomass4Value)” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2014.-2020. gada ietvaros. Tā īstenošanā iesaistījušies 17 partneri no 8 valstīm. Projekta mērķis – pilnveidot Baltijas jūras reģiona publiskā un privātā sektora organizāciju un uzņēmumu kapacitāti biomasas vērtību ķēdes resursu ilgtspējīgā un ekonomiski efektīvā izmantošanā un pārvaldībā, sekmējot augstas pievienotās vērtības produktu un atjaunojamās enerģijas risinājumu attīstīšanu un resursu pārvaldības modeļu uzlabošanu. Tāpat ar projekta aktivitātēm plānots uzlabot BJR valsts un privātā sektora dalībnieku spēju ražot bioenerģiju videi draudzīgākā un ekonomiski izdevīgākā veidā, izmantojot jaunus biomasas avotus (galvenokārt bioloģiskos atkritumus) enerģijas ražošanai, kā arī iespējas izmantot bioenerģijas sānu plūsmas augstas vērtības bioproduktiem. Jautājumiem: Kristaps Ročāns, projekta BalticBiomass4Value vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv.
“Ārzemes ir iespēju zeme mācībām, pieredzei, karjerai, bet pēc kāda dzīves posma noteikti jāatgriežas Latvijā”, tā stāsta viena no vakara runātājām. Tur dzīvojot iespējams gūt pieredzi, kas atgriežoties lieliski noder, piemēram, iemācīties sevi prezentēt, nemitīgi stāstīt, atgādināt par sevi. Ar domu ka nav ko zaudēt, mēģini un dari. Celt savu pašapziņu un uzdrīkstēties — tas vietējiem latviešiem bieži vien trūkst, lai sasniegtu savus sapņus. “No vairākiem runātājiem izskanēja vēl citas kopīgas atziņas par dzīvošanu ārzemēs”, stāsta viena no pasākuma organizatoriem, Vidzemes plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatore Ija Groza, “Latvijā nav ierasts ikdienā veikt milzīgus attālumus, taču ārzemēs tā ir ierasta prakse. Darbā jāpavada vidēji 12-14 stundas, ceļā aiziet 4-5 stundas. Tā rezultātā dzīves ritms veidojoties ļoti saspringts, stresains un ātri ir jāiemācās plānot savs laiks pa minūtēm, ne tikai darbam, bet arī privātajai dzīvei.” Tāpat alga par darbu ir krietni augstāka par Latvijas algām, taču tas prasa milzīgus laika resursus un ikdienā nepieciešamo pakalpojumu izmaksas ir attiecīgi augstākas, kā piemēram izmaksas par bērnudārzu. “Amerikā dominē “skarbais kapitālisms”, nav tik izteikts un atstrādāts sociālā atbalsta mehānisms, kāds ir Eiropas valstīs. Viss ir jāizcīna pašam — lai ko sasniegtu ir obligāta nemitīga komunikācija, atgādināšana par sevi. Līdz ko pāris mēnešus neesi apritē, esi izkritis. Ne jau tāpēc, ka slikts, bet tāpēc, ka kāds cits ir tavā vietā!”, par biznesa kultūras atšķirībām Latvijā un Amerikā savā pieredzē dalījās Vismands Menjoks, Biznesa attīstības direktors Latvijas uzņēmumā “APPLY”. “Amerikā ļoti novērtē radošos prātus. Telekomunikāciju nozarē pieprasīti un atzīti ir bijušo padomju republiku radošie inženieri.” Vakara runātāji vairākkārt izteica domu par strādāšanu attālināti — dzīvot Latvijā, bet strādāt ārzemēs, ik pa laikam izbraucot, kad nepieciešams. Tā izbēgot no ilgajiem braucieniem ikdienā, pazušanas milzīgajās pilsētās un galvenais, paliekot savā dzimtajā valstī un jūtot svarīgo “savējo sajūtu”. Kā iepriekš ziņots, 25. jūlija vakarā Valmierā norisinājās stāstu un sarunu vakars “Ar pasaules pieredzi Valmierā”, kur četri cilvēki dalījās savā dzīves pieredzē par atgriešanos vai pārcelšanos uz Valmieru pēc darba vai mācībām ārzemēs. Pasākumu organizēja Vidzemes plānošanas reģions, biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” un Valmieras attīstības aģentūra. Pasākuma mērķis ir popularizēt remigrantu pieredzi un atziņas, kā ārvalstīs gūto pieredzi un zināšanas pārnest un izmantot Latvijā, parādīt dzīves un darba iespējas Latvijā, veicināt remigrācijas procesu. Visi vakara dalībnieki atzina šādu sarunu vakara nepieciešamību un ieinteresētību. Plānots, ka nākamā tikšanās par pasaules pieredzes atziņām notiks oktobrī. Biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” vadītāja Elīna Grīniece atzina, ka Vidzemes reģiona iniciatīva šādu tikšanos vakaru organizēšanai ir ļoti atzinīgi novērtējama un vajadzētu turpināt darbu arī citos reģionos. Papildus informācija:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vasaras vidū Vidzemē ir iespējams baudīt daudzveidīgus kultūras notikumus, kuri tiek īstenoti ar „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019" atbalstu.
Sarunu festivālā “Lampa” divas dienas Labklājības un Veselības ministrijas rosināja diskusijas ar dažādu nozaru pārstāvjiem un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem par līdzcilvēku iekļaušanu sabiedrības dzīvē. “Iesaistes telti” abas dienas kopā apmeklēja vairāk kā 3700 interesentu, septiņās diskusijās kopā ar ekspertiem veidojot vērtīgas un aktīvas sarunas. Tās apliecina sabiedrības vēlmi runāt un gūt skaidrojumu tēmās, kas ilgi ignorētas kā nepatīkamas vai aizspriedumu pilnas.
“Man ir patiess prieks viesoties Latvijā un šajā festivālā, kur interesantās un iejūtīgās diskusijās ar sabiedrību mēģinām saprast, kā iekļaut cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem – kā panākt, ka viņi jūtas pēc iespējas patstāvīgi un piederīgi sabiedrībai. Šādām diskusijām būtu jānotiek it visur reģionos, lai sabiedrībā veidotos sapratne un deinstitucionalizācijas process būtu veiksmīgs,” atzina ārsts-psihiatrs, garīgās veselības aprūpes reformas un deinstitucionalizācijas atbalstītājs Čehijā un Eiropā Dr. Jans Pfeifers (Jan Pfeiffer).
Deinstitucionalizācija ir Labklājības ministrijas virzīts iekļaujošas sabiedrības veidošanas process, mainot attieksmi un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu visā valstī - grupu mājas, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centrus, atbalsta grupas u.c. To īsteno pašvaldības visā Latvijā. Šā brīža sistēmas maiņa un pilnveide nodrošinās nepieciešamo atbalstu cilvēkiem, kuriem ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, lai viņi varētu dzīvot mājās, ģimeniskā vidē, saņemot nepieciešamo atbalstu parastā mājoklī vai grupu mājā. Tas novērsīs situāciju, ka cilvēkam ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, jo viņam nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā.
Pleskavā - vienā no senākajām Krievijas un Hanzas savienības pilsētām - no 27. līdz 30. jūnijam ar lielu vērienu norisinājās 39. Starptautiskās Hanzas dienas. Hanzas pilsētu izstādē - gadatirgū ar savu stendu piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģions un pašvaldību partneri. Viņi iepazīstināja pilsētniekus un svētku ciemiņus ar tūrisma ceļu "Via Hanseatica", kas aicina doties uz apskates vietām pie senajiem tirdzniecības ceļiem Latvijā, Igaunijā un Krievijā.
Vidzemes plānošanas reģions informē, ka otrdien, 9. jūlijā piedalīsies Sabiedriskā transporta padomē, kuras laikā notiks balsošana par plānotā atklātā konkursa izsludināšanu par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos ar autobusiem no 2021. gada līdz 2030. gadam. Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk tekstā - VPR) Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents organizācijas nostāju komentē, norādot, ka “pašreizējie konkursa nosacījumi nekādā mērā nav vērsti uz sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamības uzlabošanu vai vismaz saglabāšanu esošajā apmērā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tiks atkal samazināts maršrutu tīkls un iedzīvotāju mobilitāte tikai pasliktināsies. No informācijas, ko esam līdz šim saņēmuši, ir skaidrs, ka, līdz ar jauno pakalpojuma organizēšanu, piemēram, Vidzemē plānots esošo maršrutu tīklu samazināt par vismaz 150 reisiem, vietā neatstājot nekādu alternatīvu. Jā, daļā no reisiem nav daudz pasažieru, taču noņemt reisu – tas nav risinājums. Žēl, ka sabiedriskā transporta nozarē cilvēks ir vērtība pie noteikta pasažieru skaita transporta līdzeklī. Papildus tam, ir skaidri redzams, ka izvirzītās prasības potenciālajiem pakalpojuma sniedzējiem nav samērīgas. Stingra kritika jāizsaka par to, ka veidojot konkursa noteikumus nav bijuši iesaistīti nedz plānošanas reģiona pārstāvji, nedz pārvadātāji, kuru šī brīža paustie iebildumi ir pamatoti.”
Iesaiste starptautiskā pārrobežu projektā “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos (MARA)” ļaus Vidzemē testēt jaunu mobilitātes risinājumu – koplietošanas elektrisko velosipēdu sistēmu tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem gan pārvietošanās nolūkos, gan arī nelielu kravu pārvadājumiem. Šobrīd plānots sistēmu izmēģinājuma režīmā testēt vienā vai divās vietās Vidzemē. Konkrēta vietu izvēle notiks pēc priekšizpētes veikšanas, taču visticamāk tās būs pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir robežās no 5000 līdz 10 000 iedzīvotāju. 
Ar Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas restaurētā un atjaunotā torņa iekštelpas atklāšanu š.g. 26. jūlijā plkst.11.00 būs skatāma Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas darbu izstāde. “VALMIERA| GAUJAS KRASTI” varēs aplūkot līdz 30. augustam.
Sestdien, 20. jūlijā, Cēsu pilsētas svētku "Cēsis 813" laikā, kas būs sākušies jau 19. jūlijā un turpināsies līdz 21. jūlijam ar devīzi "Svinam vasaru!", Pils dārzā no plkst. 11.00 līdz 19.00 viesi varēs iepirkties vēsturiskajā viduslaiku tirgū un baudīt gardēžu ceļa "Livonijas garša" uzņēmēju sarūpēto cienastu. Otro gadu pēc kārtas, pateicoties projektam "Livonijas kulinārais ceļš", Vidzemes tirdziņos visu vasaru un rudeni piedalās projektā iesaistītie uzņēmēji – viesmīlības pieturvietu saimnieki no Vidzemes un arī Kurzemes. Viņi piedāvā pašu zemē izaudzēto un savvaļā ievākto - tīru un svaigu.
Cēsu pilsētas svētkos mūsdienīgais satiksies ar senatnīgo, notiks dažādām gaumēm un vecumiem atbilstoši pasākumi, koncerti, izstādes, tirdziņi. Bet vēstures cienītāji un īsti gardēži tiks gaidīti Pils dārzā. Viņi tur varēs ne vien apgūt senu amatu prasmes un baudīt viduslaiku mūzikas koncertus, bet arī izstaigāt vēsturisko viduslaiku jeb Hanzas tirgu, iepirkties un baudīt gardumus, kurus būs sagādājuši gardēžu tūrisma ceļā "Livonijas garša" iesaistītie tirgotāji no Vidzemes un arī Kurzemes.
Ceturtdienas vakarā, 25. jūlijā, plkst. 18:00 norisināsies stāstu un sarunu vakars “Ar pasaules pieredzi Valmierā”, kur vairāki cilvēki dalīsies savā dzīves pieredzē par atgriešanos vai pārcelšanos uz Valmieru pēc darba vai mācībām ārzemēs. Pasākuma ietvaros savā pieredzē dalīsies četri cilvēki – Zanda Lapsa, kura uz dzīvi Latvijā atgriezusies pirms 3 mēnešiem un šobrīd ir Valmieras pilsētas arhitekte; Sanda Zīrāpe, kura dzimusi un augusi Vidzemē un pēc dzīves Lielbritānijā, kur vadījusi aģentūru un privāto koledžu, 2012. gadā atgriezusies Valmierā jau kopā ar savu vīru un diviem dēliem; Vismands Menjoks, kurš dzīvojis Amerikā, taču tagad dzīvo Valmierā un strādā IT (informācijas tehnoloģijas) nozarē un Klāvs Vasiļevskis, fotogrāfs, kas pus gadu nodzīvojis Jaunzēlandē.
12. jūlijā, Vecpiebalgā, Pasaules latviešu ģimeņu 3x3 saieta ietvaros Vidzemes plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatore Ija Groza piedalījās Rīta ievirzē (nodarbībā) “Politika un retorika”, kuru vadīja žurnālists Ansis Bogustovs. 3x3 saiets norisinājās no 7.-14. jūlijam, aicinot latviešus no visām pasaules malām, lai paplašinātu latviskās zināšanas, stiprinātu latviskas ģimenes, sekmētu latviskas draudzības, veicinātu latvisku kopības izjūtu un attīstītu latvisko kultūrvidi. Visas nedēļas garumā Bogustova vadītajā ievirzē “Politika un retorika” tika diskutēts par aktuālām problēmām Latvijā, kā arī izspēlēta radošā lomu spēle – ievirzes dalībnieki “kļuva” par ministriem ar attiecīgās nozares ministriju, problēmām, budžetu, mācījās sadarbību lēmumu pieņemšanā. Noslēdzošā diskusija - par remigrācijas tēmu, kas ietver visas Latvijas nozares.
Alūksnes pilsētas pirmskolas izglītības iestādē “Pienenīte” līdz rudenim reizē ar siltumapgādes rekonstrukciju vienā no grupiņām siltuma padeve tiks piemērota zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes iespējām, kas tiek dēvēta arī par nākamās jeb 4. paaudzes siltumapgādi.
“LowTEMP” projekta komanda ir sagatavojusi informatīvu video materiālu par zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes priekšrocībām. Video latviešu valodā pieejams: 
Helsinkos, jūlija sākumā Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija un Eiropas Komisija kopīgi organizēja starptautisku bioekonomikas konferenci 
Kādēļ cilvēki aizbrauc no Latvijas? Vai ir viegli atgriezties Latvijā pēc dzīves ārvalstīs? Kāpēc vidzemnieki atgriežas atpakaļ uz dzimto pilsētu pēc ilgiem gadiem prom no Latvijas? Uz šiem un citiem aktuāliem jautājumiem pagājušajā nedēļā atbildes meklēja un savos pieredzes stāstos par atgriešanos vai pārcelšanos uz dzīvi Valmierā pēc darba vai mācībām ārzemēs dalījās četri vakara dalībnieki stāstu un sarunu vakarā “Ar pasaules pieredzi Valmierā”.