Arhīva kalendārs

Vidzemes plānošanas reģions jau ilgstoši attīsta stratēģiskas partnerības un sadarbību ar institūcijām un tematiskiem tīklojumiem visā Eiropā, tādējādi stiprinot Vidzemes reģiona interešu pārstāvēšanu pārrobežu kontekstā, kā arī Eiropas zināšanu un tendenču ieviešanu reģionā. 

Divu dienu garas divpusējas tikšanās laikā, 9. un 10. maijā,  Cēsīs, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) iepazīstināja organizācijas “Baltijas Jūras valstu starpreģionālā sadarbība” (BSSSC) valdi – pārstāvjus no vairākiem Vācijas, Somijas, Norvēģijas, Polijas un Igaunijas reģioniem – ar Vidzemes attīstības prioritātēm un to ieviešanas iniciatīvām, jau ieviestajiem reģiona attīstības risinājumiem un projektiem. VPR nodrošināja BSSSC valdes sēdes organizēšanu Latvijā, kā arī  pārrunāja tālākās sadarbības iespējas.

BSSSC ir nevalstiska politiskā tīkla organizācija kuras ietvaros jau no 1993. gada savstarpēji sadarbojas vairākas reģionālā līmeņa pārvaldes institūcijas no valstīm kas ietilpst Baltijas jūras makro reģionā. Tie kā politisku organizāciju tīkls un Baltijas jūras valstu padomes reģionālais partneris atbalsta un aizstāv Baltijas jūras valstu reģionu intereses lēmumu pieņēmēju institūcijās – Eiropas valstu valdībās, ES iestādēs un starpvalstu organizācijās.

BSSSC kā asociētais partneris ir iesaistīts divos VPR realizētos projektos un šī ir pirmā reize, kad abas organizācijas tiekas klātienē, tostarp, lai izvērtētu arī VPR pievienošanos BSSSC valdei.

Viens no svarīgākajiem dienas kārtības jautājumiem BSSSC valdes sēdei, tiekoties Vidzemē, bija nodefinēt BSSSC prioritārās darbības jomas nākamajiem 7 gadiem pēc 2020.gada. Kā arī iepazīties ar VPR pieredzi, ieviešot Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. BSSSC valdes pārstāvji uzsvēra, ka VPR veikums dažādu projektu un iniciatīvu īstenošanā reģionā ir ļoti iespaidīgs:

• BSSSC padomes priekšsēdētājs un Austrumnorvēģijas reģionu tīkla priekšsēdētājs Rodžers Raibergs (Roger Ryberg) bija pārsteigts, cik dažādās jomās un fokusēti VPR spēj darboties, veicinot uzņēmēju, pašvaldības un pētniecisko institūtu sadarbību. Priekšsēdētājs vairākkārt uzsvēra, ka, apzinoties izaicinājumus un arī potenciālu, kāds ir reģioniem, dzirdētais viņu ļoti iedvesmojis un rosinājis jaunām idejām, plānojot organizācijas turpmākā perioda darbības virzienus.
• Savukārt Sari Rautio (Sari Rautio) no Hāme reģiona Somijā atzinīgi novērtēja reģiona spēju mērķtiecīgi virzīt resursus iniciatīvu īstenošanai, koncentrējoties veicamajiem darbiem un secīgi izvērtējot nākamos soļus.
• Oslo reģiona Eiropas biroja vadītājs, kas ir arī BSSSC pārstāvis Briselē, Jans Edojs (Jan Edøy) norādīja, ka, viņaprāt, Latvijā esošā sistēma, kad nacionālā līmenī tiek pārvaldīti finanšu līdzekļi, kas vērsti konkrēti uz reģionu un tā attīstību, būtu pārskatāma, stiprinot tieši pašu plānošanas reģionu lomu un iespējas to attīstības stratēģiju īstenošanā un pārrobežu sadarbības veidošanā.

Kā labais piemērs stratēģiskai prioritāšu izvirzīšanai tika atzīta arī VPR īstenotā ‘GoSmart BSR’ projekta ietvaros izstrādātā metodoloģija pārrobežu viedās specializācijas stratēģijas veidošanai:

“‘GoSmart’ projekta mērķis – viedo specializāciju stratēģiju ieviešana, pārvēršot tās savstarpējās praktiskās darbībās, lai veicinātu biznesa, pētniecības sektora un lēmējinstitūciju starpnacionālo sadarbību – ir tieši tas, kas arī mums BSSSC ietvaros ir nepieciešams,” atzina Jans Edojs.

VPR šīs tikšanās laikā iepazīstināja sevi kā spēcīgu sadarbības partneri, apliecinot, ka, esot reģionāla līmeņa spēlētājs, spēj stiprināt arī Baltijas jūras makro reģiona attīstību. Noslēgumā BSSSC valdes priekšsēdētājs Rodžers Raibergs uzaicināja VPR pievienoties BSSSC, paužot pārliecību par iespēju turpināt veiksmīgu sadarbību ar Vidzemes plānošanas reģionu, un atzina, ka priecātos, ja šī sadarbība kalpotu par iedvesmu arī citām organizācijām pievienoties BSSSC organizācijai.

Informāciju sagatavoja:

Liene Leonoviča

Vidzemes plānošanas reģiona

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv

Siltumapgādes un komunālo saimniecību uzņēmumiem apkures sezonas noslēgums ir īstais brīdis, lai veiktu nepieciešamo tehnisko apkopi apkures katliem un tos sagatavotu nākamajai apkures sezonai. Gadiem ejot, esošās katlu mājas vairs nespēj nodrošināt to efektivitāti, ko piedāvā mūsdienu tehnoloģijas – mazākus siltuma zudumus, automatizētu katlu mājas darbību ar iespējam to vadīt attālināti, mazāku siltumenerģijas patēriņu un videi draudzīgas apkures iekārtas, kas ļauj samazināt gaisā nonākošo CO2 izmešu daudzumu. Gulbenes novada Beļavas ciemā šobrīd tiek testēta vieda un uz nākotni orientēta 4. paaudzes siltumapgādes sistēma, izvirzot Gulbenes novada pašvaldību par vienu no zemas temperatūras siltumapgādes pionierprojektiem "LowTEMP" projekta ietvaros. 

Baltijas jūras reģiona valstu "LowTEMP" pionierprojekts tepat Gulbenes novada Beļavas ciemā

Gulbenes novada Beļavas ciemā aptuveni 1969. gadā celtā katlu māja darbojās līdz pat 2018. gada pavasarim. No ārpuses ne tik izteiksmīgā ēka, iekšpusē ir saglabājusi vairākas muzeja cienīgas iekārtas. Taču katlu māja un vairāk nekā 40 gadus vecās siltumtrases vairs nespēja nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu siltuma piegādi. Iekārtas bija novecojušas, nemodernas un ar zemu lietderības koeficientu. Turklāt siltuma trasēs siltuma zudumi bija ap 40%, kas ietekmēja arī siltumenerģijas tarifu.

2018./2019. gada apkures sezona Beļavas ciemā gan Vidzemei, gan Latvijai deva vēl nebijušu pieredzi. Šobrīd Beļavas ciems vairāku Baltijas jūras reģiona valstu vidū ir kļuvis par pionierprojektu, izbūvējot modernu siltumapgādes sistēmas aprīkojumu un testējot zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas iespējas. Gulbenes novada pašvaldība kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Vidzemes plānošanas reģionu kopš 2017. gada īsteno projektu “Zemas temperatūras centralizētā siltumapgādes sistēmas Baltijas jūras reģionā” (LowTEMP). Tā ietvaros Beļavas ciemā tika uzstādīta izmēros piecas reizes mazāka, bet daudz efektīvāka katlu māja. Salīdzinot ar veco katlu māju, jaunā apkures katla efektivitāte ir 93%, stāsta Sandis Kalniņš, Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas energopārvaldnieks.

Pārbūvētas siltumtrases ar jaunām un rūpnieciski izolētām caurulēm, ievērojami samazinot siltuma zudumus. Pēc šī brīža datiem siltuma zudumi ir aptuveni 3-7%. Jaunajai siltumapgādes sistēmai šobrīd irpieslēgts tautas nams, pagasta pārvaldes ēka, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un veikals. Taču zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde tiek nodrošināta Beļavas pagasta pārvaldes ēkai un tautas namam. Abas ēkas ir siltinātas, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai centralizēto siltumapgādi nodrošinātu ar zemu siltumnesēja temperatūru, kas atbilst 4. paaudzes apkures sistēmām. Piemēram, tradicionālajā sistēmā ūdens pieplūde ir robežās no 75 ° C līdz 120 ° C, savukārt zemas temperatūras sistēmā šī temperatūra ir no 40 ° C līdz 70 ° C, kas ļauj nodrošināt mazākus siltuma zudumus un sniedz enerģijas ietaupījumu.

Foto: Beļavas ciema jaunā katlu māja (foto autors: Gulbenes novada pašvaldība)

Par zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi Vidzemes plānošanas reģions stāstīja VPR Tematiskajā izdevumā “Energopārvaldība Vidzemē”, kas iznāca 2018. gada septembrī. Vairāk lasiet: http://jauna.vidzeme.lv/upload/Tematiskais_izdevums_Energoprvaldba_Vidzem%20Septembris.pdf

"Tāpat kā citās valstīs, tā arī Latvijā šobrīd notiek diskusijas par plusiem un mīnusiem pārejai uz 4. paaudzes centralizēto siltumapgādi. Ir nepieciešama stratēģiska plānošana gan valsts, gan pašvaldību līmenī, lai noteiktu prioritāro siltuma avotu, tā sadales tīklu un siltuma saņēmēju. Ir pierādīts, ka pašvaldībās zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde ir dzīvotspējīga un iespējama, tiecoties uz ilgtspējīgām energoapgādes sistēmām, kuras tendētas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, fosilā kurināmā un enerģijas patēriņa samazināšanu. Tādējādi šobrīd centralizētajai siltumapgādei ir jābūt elastīgai, lai tās esošo infrastruktūru varētu pielāgot jauniem risinājumiem," uzsver Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore un profesore,“LowTEMP” projekta eksperte.

Līdz ar jauno siltumapgādes sistēmu Beļavas ciemā, tika uzstādīta attālinātās datu nolasīšanas sistēma. Šajā apkures sezonā ievāktie dati būs nozīmīgs pamats zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes stratēģijas ieviešanai Gulbenes novadā, uzsver Sandis Kalniņš.

"Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes koncepcija ir ideāla daudzdimensiju koncepcija, lai radītu konsekventu un uzticamu pieeju, iesaistot dažādas puses - centralizēto siltumapgādes uzņēmumu operatorus, vietējo kopienu, pašvaldību, enerģētikas ekspertus un akadēmiskos spēkus ar kopīgu mērķi izveidot vienotu pāreju uz viedām energoapgādes sistēmām. Lai izvērtētu stiprās un vājās puses pārējai uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi, būtiska loma ir augšupejošai pieejai, sākot ar reāliem pilotprojektiem un pasākumiem līdz pat daudz globālākai vīzijai," Vidzemes plānošanas reģionam atklāj Francesco Romagnoli, “LowTEMP” projekta vadītājs, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts.

Pilotvieta Alūksnēs pilsētā - PII "Pienenīte"

Vidzemes plānošanas reģions “LowTEMP” projekta ietvaros cieši sadarbojas ar Alūksnes novada pašvaldību un tās teritorijā esošo pirmskolas izglītības iestādi “Pienenīte”.  PII “Pienenīte” ir izvēlēta par Vidzemes plānošanas reģiona pilotvietu, kur pārbaudīt esošo centralizētās siltumapgādes sistēmu un to mēģināt pielāgot zemas temperatūras centralizētajai siltumapgādei. "Šajā vasarā bērnudārza vismaz vienā telpā tiks veikta esošās centralizētās siltumapgādes rekonstrukcija – siltummezglu optimizācija, cauruļvadu pārbūve un iespējama arī radiatoru virsmu nomaiņa. Šobrīd pārbūvi plānots veikt lokālā apjomā, piemēram, vienā grupiņā. Turpināsim arī sekot līdzi datiem par iekštelpu klimatu – gaisa  temperatūras un mitruma rādītājiem un CO2 līmenim telpā/-ās. Šie dati ir būtiski, lai nodrošinātu bērnudārza bērniem piemērotu vidi.  Ja izdosies esošo sistēmu pietuvināt zemas temperatūras sistēmas prasībām vismaz vienā grupiņā, un ievāktie dati liecinās par uzlabotu iekštelpu klimatu un efektīvāku siltumenerģijas patēriņu, pirmie soļi uz intelektuālo ēku atbilstoši to iemītnieku prasībām būs sperti,”  atklāj Mārtiņš Kaļva, Vidzemes plānošanas reģiona “LowTEMP” projekta eksperts.

Foto: PII “Pienenīte” Alūksnes pilsētā (foto autors: Mārtiņš Kaļva)

Citu valstu pieredzes pārnese uz Vidzemi

Lai labāk izprastu zemas temperatūras centralizētas siltumapgādes dažādās iespējas, “LowTEMP” projekta partneri organizēja vairākas pieredzes apmaiņas vizītes. Viena no tām notika šī gada janvārī Berlīnē, Vācijā. Kopā ar RTU, Gulbenes novada pašvaldību un Vidzemes plānošanas reģionu braucienā piedalījās Alūksnes novada pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis. Ingus Berkulis stāsta: “Brauciena laikā iepazinos ar vietējā siltumenerģijas uzņēmuma veiktajām darbībām, lai realizētu zemas temperatūras sistēmu lokālā siltumapgādes apkalpes zonā - dzīvojamā kvartālā. Savukārt Cottbus pilsētā vietējās pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekotājs dalījās ar pieredzi par enerģētiski neatkarīgas septiņu dzīvokļu mājai nepieciešamās saules enerģijas iegūšanu un uzkrāšanu. Šāda pieredze nākotnē pārņemama arī Alūksnē, plānojot dzīvojamā fonda būvniecību pilsētā, t.i. energoefektīvus risinājumus ēkas konstrukcijām.”

Foto autors: Stefan Simonides, BTU Cottbus Senftenberg, Vācija

Marta beigās “LowTEMP” projekta komanda no Latvijas piedalījās partneru sanāksmē Klaipēdā, Lietuvā, kur Klaipēdas Universitāte dalījās pieredzē par saules enerģijas izmantošanu savām ēkām. Atjaunojamie energoresursi, tostarp, saules enerģija, zemes siltums un biomasa tiek sasaistīti ar enerģijas iegūšanu zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai.  “Beļavas ciemā ir uzstādīta meteostacija, kas sniedz pašvaldībai daudzpusīgus datus par āra klimatu. Ņemot vērā šos datus, mēs izvērtēsim, cik izdevīgs ir plāns par saules paneļu uzstādīšanu apkures siltumapgādes cirkulācijas sūkņu darbības nodrošināšanai,” stāsta Sandis Kalniņš.

Foto no kreisās: Līga Puriņa-Purīte, Baiba Norberte, Sandis Kalniņš, Baiba Kalmane, Mārtiņš Kaļva un Jānis Barinskis.

Projekts „Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Latvijā “LowTEMP” projektu ievieš Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Gulbenes novada pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv