.png)
|
Arhīva kalendārs
Sestdien, 6. jūlijā Cēsīs aizvadīta pirmā Zero Waste diena, ko organizēja Vides risinājumu institūts kopā ar mākslas telpu MALA, Zaļo Brīvību, Cēsu pašvaldību un citiem partneriem. Tās mērķis bija pilsētā veicināt bezatkritumu dzīvesveidu, izglītot sabiedrību un iesaistīt pārmaiņu radīšanā.
Visas dienas garumā norisinājās labošanas darbnīcas un diskusijas, kurās sanākušie Cēsu un Vidzemes reģiona iedzīvotāji iepazinās ar dažādiem Zero Waste aspektiem, kā arī diskutēja ar pašvaldības, Zero Waste kopienu pārstāvjiem un uzņēmējiem par bezatkritumu principu iedibināšanu Cēsīs. Sākumā Zero Waste Latvija pārstāve Dzintra Ozolniece iepazīstināja ar bezatkritumu dzīvesveida priekšnoteikumiem; par to, kāpēc Cēsis vēlas kļūt par Zero Waste pilsētu stāstīja Cēsu Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs Atis Egliņš-Eglītis; pēc tam ar Zero Waste pieredzi uzņēmējdarbībā dalījās mākslas telpas MALA vadītāja Kristīne Auniņa un veikala Ieber.lv vadītāja Agnese Gaidelione; Krišjānis Liepa stāstīja par Repair Cafe Rīga pieredzi un pauda vēlmi šādu praksi iedibināt arī Cēsīs; savukārt Signe Janelsiņa iepazīstināja ar Cēsu Tiešās pirkšanas kopienu un aicināja visus – kā uzņēmējus, tā iedzīvotājus, pievienoties šai kustībai. Lai palīdzētu Cēsīm uzsākt un iedibināt bezatkritumu darbības un principus, kas būtu jēgpilni pielietojami visiem pilsētas iemītniekiem, pēc diskusijām pasākuma dalībnieki bija aicināti piedalīties darba grupās. To ietvaros dalībnieki definēja vēlamās darbības ceļā uz Zero Waste pilsētas statusu – gan indivīda, gan organizāciju līmenī.
Diskusiju ceļā Zero Waste dienas dalībnieki vienojās, ka pirmais solis ceļā uz bezatkritumu pilsētas statusu ir sabiedrības izglītošana. Par ļoti svarīgu atzina arī pieredzes apmaiņu. Piemēram, kā mājsaimniecībās gudri plānot pārtikas patēriņu un kā organizēt kompostēšanu mājas apstākļos, kā to darīt dzīvokļu namos. Apzinoties, ka bezatkritumu principu ieviešanā “viens nav cīnītājs”, Cēsu pašvaldības pārstāvis A. Egliņš-Eglītis pauda pārliecību, ka bezatkritumu dzīvesveida veicināšanai būtu jāparādās valsts politiskajā dienaskārtībā, jo tieši pašvaldības un valsts iestādes, rādot piemēru, var veicināt paradumu maiņu plašākā mērogā. Cēsis līdz ar iniciatīvu “Tīri.Labi.” ir parādījusi gatavību iedziļināties bezatkritumu pamatprincipos un ieviest tos pašvaldības, pilsētas tirgotāju un organizāciju, kā arī iedzīvotāju ikdienā, cerot, ka šim piemēram sekos arī citas Latvijas pilsētas. Pasākuma dalībnieki arī norādīja, ka iespējams sākt ar maziem soļiem un uzlabojumiem, kas ilgākā laikā noved pie plašākām pozitīvām pārmaiņām. Cēsu iedzīvotāja Ieva Ziediņa, kas piedalījās darba grupās, secināja: “Lielākā problēma bezatkritumu dzīvesveida piekopšanai ir ikdienas steiga. Cilvēka dienas ritms ir tik steidzīgs, ka viņam nav laika piedomāt par to, ko viņš pērk, kā viņš pārvietojas un ko viņš var mainīt savās darbībās. Cilvēkiem galvā ir doma – “es jau viens pasauli mainīt nevaru”, bet ar kaut ko ir jāsāk! Panākumu atslēga ir pašiniciatīva, ir jāsāk ar izglītošanos un veicamo soļu izprašanu. Pēc tam jākļūst par vēstnesi savā darbavietā, mājā vai kvartālā. Ir jāuzņemas atbildība un jāiedvesmo apkārtējie darīt to pašu!” Ikviens Cēsu pilsētas iedzīvotājs un viesis ir aicināts iesaistīties iniciatīvā “Tīri.Labi.”, parakstot apņemšanos savā ikdienā ieviest bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipus: http://www.zalabriviba.lv/tirilabi/
Pasākuma laikā apmeklētāji piedalījās arī dažādās labošanas un atjaunošanas darbnīcās, kas saistītas ar mazāka patēriņa principu ievērošanu– neizmest, bet salabot. Velo meistars Gatis Kreicbergs sanākušajiem mācīja, kā pašiem salabot savus velosipēdus – nomainīt vai salāpīt saplīsušās kameras, ieeļļot ķēdi un veikt citus remonta darbus, lai velo kalpotu vēl daudzus gadus. Meistari no Repair Cafe Rīga sanākušajiem mācīja, kā ierindā atgriezt saplīsušas elektronikas preces. “Dzīvību” atguva gludekļi, lampas, radio aparāti un vēl daudzas citas lietas. Cēsu šūšanas meistare Madara Rieksta parūpējās par to, lai šķietami izmetams apģērbs nenonāktu atkritumos, bet atgrieztos skapī. Pasaules Dabas Fonda Vides izglītības speciāliste Elīna Pekšēna pašiem mazākajiem apmeklētājiem iemācīja, kā no nevajadzīgiem T-krekliem gatavot auduma tašiņas un rotaļlietas. Pasākuma laikā norisinājās arī maiņas tirdziņš, kurā vietējie iedzīvotāji sanesa grāmatas, rotaļlietas, saimniecības piederumus, traukus, mākslas darbus un augus, kuriem paši pielietojumu vairs ikdienā neatrod. Ilgi uz vietas nekas nestāvēja, jo tas, kas vienam nederīgs, otram izradījās sen kārots! PASĀKUMU ORGANIZĒ: - projekts WasteArt Pasākums tapa, apvienojot spēkus 3 iniciatīvām: Zāļās Brīvības un Cēsu pašvaldības sadarbības iniciatīva “Tīri.Labi.”; mākslas telpas Mala iniciatīva “Zero Waste diena”, kuru atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži; Vides risinājumu institūta vadītais projekts “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65. WasteArt finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), projekta WasteArt partneri. Projektu WasteArt īsteno Vides risinājumu institūts sadarbībā ar sešām partneru organizācijām no Latvijas un Igaunijas. Tā galvenais mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību atkritumu daudzumam, kas katru dienu tiek saražots, kā arī veicinātu izpratni par atkritumu samazināšanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējām. WasteArt ietvaros tapusi arī starptautiska mākslas izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kas vēl līdz 28. jūlijam apskatāma Zinātnes un mākslas centrā Brūzis no ceturtdienas līdz svētdienai, plkst. 12.00 – 19.00. Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Par Vides risinājumu institūtu: Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. Kopš 2013. gada VRI ir Cēsu Vecā alus brūža īpašnieks un saimnieks. VRI tajā attīsta Zinātnes un mākslas centru Brūzis – starptautisku platformu zinātniekiem, māksliniekiem, inženieriem un citu jomu speciālistiem, kas kopīgiem spēkiem risinās kompleksas vides problēmas un veidos nākotnes attīstības scenārijus.
Foto: Zaļā brīvība Informāciju sagatavojusi: MAGDA JĒGERE Vides risinājumu institūts Institute for Environmental Solutions WasteArt komunikācijas speciāliste magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv +371 25676836
2019. gada 26. un 27. jūlijā Gulbenē norisināsies ZINĀŠANU, PRASMJU, TRADĪCIJU, RADOŠUMA un BAUDU aktivitātes 2. Starptautiskajā mākslas festivālā un konferencē „Divi Jūliji. STRAUME”. Projekts aktualizē Gulbenes novadā dzimušo lietišķās mākslas meistaru Jūlija Straumes (1874–1970) un Jūlija Madernieka (1870-1955) atstātā mantojuma nozīmīgumu pāri laikam.
2019. gads norit STRAUMES zīmē, jo māksliniekam Jūlijam Straumem - 145. STRAUME simboliski ir plūsma, kas ievelk savā tecējumā un aiznes sev līdzi uz vēl neiepazītiem plašumiem - mākslinieku darbos atspoguļotajām latviešu tautas tradīcijām, to variācijām, Austrumu tautu, Kaukāza paklāju kompozīciju un rakstu motīviem, ziedu, augu, putnu un citu formu stilizāciju. Festivāls organizēts piecās aktivitātēs visai ģimenei: ZINĀŠANAS Vecgulbenes muižas konferenču zāle, Brīvības iela 18, PRASMES Muzeja klēts, Klēts iela 4, TRADĪCIJAS Muzeja oranžērija, Pils iela 3, RADOŠUMS Sarkanā pils, Parka iela 10 un BAUDAS Pils parks. Festivāla noslēgums mākslinieka Jūlija Straumes pirmajā skolā – Druvienas vecajā skolā muzejā, Vecā skola, Druvienas pagasts. Festivāla programmas aktualitātes un iespēja pieteikt savu dalību konferencē atrodama Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja mājaslapā: https://www.gulbenesmuzejs.lv/?p=6477
Festivāls tiek realizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstu (tiek finansēta daļa meistardarbnīcu un izglītojošo programmu). Informāciju sagatavojusi: Iveta Petrovska
Sestdien 27. jūlijā Ērmaņu muižā tiks izdejota ikgadējā Danču Etnonakts. Danču vadošie mūziķi – folkloras kopa Tarkšķi no Iecavas. Sākums 19.00. Deju pauzēs darbosies Brīvā skatuve. Ikviens ir aicināts nospēlēt vienu, divas dziesmas vai dejas no savas ģimenes etniskā mantojuma. Dziesmas var būt jebkurā valodā, bez prasmju un spēju ierobežojuma. Aicinām uzvilkt tautastērpu un izbaudīt Etnonakti! Tarkšķi pulcē gan bērnus, gan jauniešus, kas vēlas apgūt visdažādāko tradicionālo mūzikas instrumentu spēli, dziedāt, dancot un pašiem izgatavot ne tikai savus tautas tērpus un rotājumus, bet arī savus mūzikas instrumentus. Tarkšķu vadītāja Kristīne Karele par savu sirdsdarbu uzskata folkloras mācīšanu bērniem. Viņa savulaik ieguvusi Lielo folkloras gada balvu. Iecavas ļaudis par viņu teic: „Ja katram Latvijas novadam būtu tāds cilvēks, kāda mums ir Kristīne, tad latviskās tradīcijas, dainas, dziesmas un dejas nekur nepazustu!” Kristīnei esot īpašas dotības ievibrēt pat gaisu sev apkārt latviešu tautasdziesmu četrrindēs. Ar viņu kopā nevarot nedziedāt, jo Kristīnei esot dotības „aplipināt ar folkloru”. Bērni viņu mīlot un „līpot kā mušas pie medus poda”. (Baiba Palkavniece, Iecavas novada bērnu un jauniešu folkloras kopa "Tarkšķi")
Projekts tiek īstenots ar VPR un VKKF atbalstu. Informāciju sagatavojusi: Inga Prauliņa Projektu vadītāja Biedrība “Ērmaņu muiža” tālr.: 26495024 e-pasts: ingii.praulina PIE gmail PUNKTS com |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
