.png)
|
Arhīva kalendārs
Selektīvo vienkārtas virsmas apstrādi plāno veikt uz 21 valsts autoceļa ar asfalta segumu. Virsmas apstrāde tiek veikta vienā vai vairākos autoceļa posmos. Selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde pagarina autoceļa seguma kalpošanas laiku un uzlabo braukšanas apstākļus autovadītājiem. Darbu rezultātā tiek nodrošināta autoceļa seguma ūdensnecaurlaidība. Darbi tiks veikti vairāk nekā 1,4 milj. euro apmērā. Uzlabojot braukšanas apstākļus uz grants autoceļiem, 14 km garumā tiks veikta greiderējamās kārtas atjaunošana. Darbi tiks veikti vairāk nekā 248 tūkst. euro apmērā. Savukārt satiksmes drošības uzlabošanai Vidzemes reģionā tiks novirzīti vairāk nekā 395 tūkst. euro. Lai uzlabotu pārredzamību autoceļu krustojumos un nodalījuma joslās, tiks veikta zāles, krūmu un to atvašu pļaušana. Asfalta seguma autoceļiem tiks veikta nomaļu uzpildīšana, lai novērstu augstuma starpību starp asfaltu un nomali, līdz ar to uzlabojot satiksmes drošību. Atgādinām, ka autoceļu uzturēšanas darbiem tiešsaistes režīmā var sekot līdzi VAS “Latvijas Valsts ceļi” mājaslapas kartē (www.lvceli.lv), kā arī aplikācija “Waze”, kurā iespējams arī informēt par valsts autoceļu stāvokli. Tā pat par bīstamām situācijām uz ceļa aicinām informēt arī VAS “Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes informācijas centru, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 8000 5555.
Par LAU: LAU veic gandrīz 200 dažādus ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 km, no tiem 9 129 km autoceļu ir ar melno segumu un 10 989 km ir grants autoceļu, kā arī ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti uz vairāk nekā 900 tiltiem.
Papildu informācijai: Juris Aksels Cīrulis LAU Komunikācijas daļa Tālrunis: 371 29213682 E-pasta adrese: juris.aksels.cirulis PIE lau PUNKTS lv
Jau no 17.jūnija ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts apmeklēt foto un audio izstādi Cēsu pilsētvidē “Stāsti par varonību. Cēsu kaujām 101”. Pilsētas nozīmīgākajās vietās, kas saistītas ar vēsturiskajiem notikumiem, aplūkojamas lielformāta fotogrāfijas, kuras papildinās stāsti par tā laika cēsnieku atmiņām, sajūtām un cerībām. Līdzās fotogrāfijām un stāstiem 22.jūnijā iecerēts atskaņot patriotisku, tautas gara varonību raksturojošu mūziku, radot svētku sajūtu Cēsīs. Izstāde būs skatāma līdz 30.jūnijam, un apmeklētāju ērtībai būs pieejamas kartes ar foto un audio izstādes norises vietām. Karte ar izstādes vietām skatāma ŠEIT. No 17.jūnija Cēsu Vēstures un mākslas muzejā ģimenes 2-4 cilvēku sastāvā aicinātas piedalīties aizraujošā piedzīvojumā – izlaušanās spēlē, kur, rosoties un cenšoties tikt ārā no vācu ģenerāļa kabineta, būs iespējams iejusties Cēsu Skolnieku rotas kareivja ādā un izzināt Cēsu kauju notikumus caur personīgo pieredzi. Spēle interesentiem būs pieejama pēc iepriekšēja pieteikuma. Vairāk informācijas par spēli www.cesis.lv. Svētku diena sāksies ar tradicionālo ziedu nolikšanu pie Cēsu kauju piemiņas vietām un pieminekļiem. Dienas ievērojamākais notikums būs vēsturnieku diskusija "Cēsu kauju starptautiskais un reģionālais konteksts", kas sāksies plkst.10.30. Tajā diskutēs par tā laika vēstures līkločiem, ārzemju spēku stratēģiskajām interesēm Latvijā, Latvijas bruņoto spēku vienību lomu, politisko situāciju un citām tēmām. Tajā piedalīsies: Diskusijas vadītājs: Dr.hist. Jānis Šiliņš, Latvijas Valsts Vēstures Arhīvs; Dr.hist.Gints Apals, LR Ārlietu ministrija; Dr.hist. Kārlis Dambītis, Latvijas Okupācijas muzejs; Dr.hist. Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs; Mg.hist. Valdis Kuzmins, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija. Atkarībā no laika apstākļiem diskusija tiks aizvadīta Cēsu Pils dārzā vai koncertzālē "Cēsis". Precīza norises vieta tiks paziņota divas dienas pirms pasākuma. Diskusija būs atvērta skatītājiem, kā arī tā tiks pārraidīta LSM.lv mājas lapā, Re:TV televīzijas kanālā, kā arī Cēsu novada pašvaldības mājas lapā un sociālajos tīklos. Latvijas Uzvaras dienas programmu veido tās idejas autors Renārs Sproģis ar radošo komandu – režisori Edīti Siļķēnu, producenti Jolantu Sausiņu, Cēsu Kultūras centra un Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālistiem. Cēsu kauju 101. gadadienas svinības tiek īstenotas ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latvijai – 100" atbalstu. Pirms 101 gada Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu. Latvijas Uzvaras dienas, Cēsu kauju 101.gadadienas uzmanības centrā būs varonība un cilvēkstāsti. Cēsis dibinātas 1206.gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā un Latvijas karoga dzimtene.
Informāciju sagatavoja: Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes Komunikācijas speciālists Aleksandrs Abramovs aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv
Ekonomikas sildīšanai reģionos ES fondu finansējumu saņems augstas gatavības projekti 13 pašvaldībās
Ministru kabinets (MK) ir atbalstījis Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanu augstas gatavības projektiem 13 Latvijas pašvaldībās, tādējādi pašvaldību ēkās tiks paaugstināta energoefektivitāte un tiks attīstīta publiskā infrastruktūra uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos. Kopējais ES fondu finansējums sasniegs vairāk nekā 9,4 milj. EUR. ES fondu finansējums ir pārdalīts divās specifisko atbalsta mērķu programmās (SAM) ar mērķi paaugstināt energoefektivitāti pašvaldību ēkās*, kā arī izveidot publisko infrastruktūru un veicināt uzņēmējdarbības attīstību reģionos**. Atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai saņems deviņas reģionālas nozīmes attīstības centru novadu pašvaldības (Balvu, Cēsu, Krāslavas, Kuldīgas, Madonas, Ogres, Preiļu, Smiltenes un Talsu novads) par kopējo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 4,31 milj. EUR apmērā. Tādējādi plānots samazināt primārās enerģijas gada patēriņu sabiedriskajās ēkās vismaz 2 849 MWh/gadā un siltumnīcefekta (ogļskābās) gāzes vismaz 619 tonnas gadā, kā arī no atjaunojamiem energoresursiem saražot papildjaudu vismaz 0,497 MW apmērā. Atbalstīti tika augstas gatavības projekti, kurus uzsākt iespējams šogad, atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņotajam sarakstam, ņemot vērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, kas veidojies kā SAM atlikums, pašvaldībām neiesniedzot atsevišķus projektus vai īstenojot tos par mazāku finansējumu nekā sākotnēji plānots. Savukārt otrā specifisko atbalsta mērķu programmā, kas veidota ar mērķi, lai izveidotu publisko infrastruktūru un veicināt uzņēmējdarbības attīstību reģionos, finansējumu 5,12 milj. EUR apmērā uzņēmējdarbības attīstībai saņems sešas pašvaldības – Siguldas, Kuldīgas, Valkas, Smiltenes, Aizkraukles un Līvānu novads. Projektu īstenošanas rezultātā plānots radīt vismaz 103 jaunas darba vietas un piesaistīt komersantu nefinanšu investīcijas teju 9 milj. EUR apmērā. Arī šis papildu projektu saraksts ir saskaņots VARAM Reģionālās attīstības koordinācijas padomē, ņemot vērā SAM ietvaros pieejamo ERAF finansējumu. Kopumā VARAM turpina pārskatīt ES fondu projektu iesniegumu aktualitāti, vērtē to gatavības pakāpi un plāno pārdalīt projektiem vēl nepiešķirto ES fondu finansējumu tautsaimniecībai būtiskiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi, lai radītu jaunas darba vietas, atbalstītu vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, piesaistītu privātās investīcijas reģionos. Reizē, pateicoties projektiem pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai, tiks veicināta Latvijas izvirzīto klimata pārmaiņu mērķu sasniegšana. Samazinot atkarību no fosilo energoresursu importa un pārejot uz vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem, paredzami arī ieguvumi iedzīvotāju veselībai, gādājot par gaisa kvalitātes uzlabošanu, īpaši pilsētās. * Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskais atbalsta mērķis "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās". **"Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.3.1. specifiskais atbalsta mērķis "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām".
Papildu informācija: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Vidzemes reģionā, lai uzlabotu mobilitāti un satiksmes drošību, plānots veikt autoceļu virsmas apstrādi 21 reģionālajiem un vietējiem valsts autoceļu posmiem, kuru segums ir sliktā tehniskā stāvoklī. Selektīvo vienkārtas virsmas apstrādi asfalta seguma autoceļiem paredzēts veikt vairāk nekā 70 km garumā.
Laikā, kad pasākumi ar plašu ļaužu pulcēšanos ir aizliegti, aicinām Latvijas iedzīvotājus kopā ar ģimeni apmeklēt foto un audio izstādi Cēsu pilsētvidē, piedalīties izlaušanās spēlē un izkļūt no ienaidnieka ģenerāļa kabineta Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kā arī sekot līdzi vēsturnieku diskusijai tiešsaistē.