Arhīva kalendārs

Koncertu cikls “Pērles kabatā” iepazīstina ar Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautām vērtībām – tautas mūzikas instrumentu spēles tradīcijām. Piecos tiešsaistes koncertos iespējams iepazīt Pēterburgas ermoņiku,  caurspēlējamās un dūru cītaras, Ieviņa ermoņikas un mazo bundziņu spēli. 

Pērles, kas paslēptas kabatā, iemirdzas tad, kad tiek izceltas gaismā, pārsteidzot citus un priecējot pašu prasmju pārmantotāju. Biedrības “Skaņumāja” organizētajā tautas mūzikas  koncertu ciklā “Pērles kabatā” iespējams uzzināt, kā Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautās muzicēšanas prasmes tiek uzturētas dzīvā tradīcijā, kas ir viens no nosacījumiem, lai šīs prasmes tiktu iekļautas sarakstā. 

Koncertu ciklu atklāj tā idejas autors, etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs: “Nemateriālais kultūras mantojums – tās ir prasmes, kas ir saglabājušās ilgākā laika gaitā un joprojām tiek uzturētas dzīvas. Joprojām ir cilvēki, kas labprāt tās apgūst un ar tām nodarbojas ikdienā. Mūzikas instrumentu spēle ir viena no šīm prasmēm, kuras mēs Latvijā atzīstam par krāsainu papildinājumu mūsu kultūrvidei.” 

Koncertos piedalās gan tautas muzikanti, kas spēles prasmes pārmantojuši dzīvā tradīcijā ģimenē vai vietējā kopienā, gan mūsdienu spēlmaņi, kas tās apguvuši pašmācībā vai biedrības “Skaņumāja” organizētajos tautas mūzikas instrumentu spēles kursos. Tādējādi koncertu skatītājiem ir iespēja novērtēt, kā mūsdienās nemateriālā kultūras mantojuma prasmes tiek koptas, attīstītas un saglabātas dzīvā tradīcijā. 

Savā pieredzē dalās viens no koncerta dalībniekiem, Pēterburgas ermoņiku spēlmanis Pēteris Justs: “Aprunājos ar profesionāli, jautājot, vai tāds sirmiem matiem vēl var iemācīties? Viņš saka, droši! Un te, Skaņumājā, valda tāda laba aura, vienmēr tieku atbalstīts un iedrošināts. Bet sāku spēlēt spīta pēc – domāju, vai tad mans tētis bija daudz gudrāks par mani, ka viņš mācēja spēlēt šo sarežģīto instrumentu? Zinātāji piekritīs, ka šīs nav parastas ermoņikas – grūti spēlēt. Bet kaut kā pamazām laužos uz priekšu.” 

Līdzās Latgalei tradicionālo Pēterburgas ermoņiku un mazo bundziņu, kas Latgalē zināmas kā bubyns, spēlei, koncertos iespējams dzirdēt arī savulaik Latvijā izgatavotās un Vidzemē tik iecienītās Ieviņa ermoņikas un retāk plašākai sabiedrībai zināmās caurspēlējamās cītaras un dūru cītaras, kas piedzīvojušas jaunu tradīcijas atdzimšanu tautas mūzikas kapelās daudzviet Latvijā.

Jau kopš saraksta izveides biedrība “Skaņumāja” mērķtiecīgi strādā, lai arvien jaunas muzikālās prasmes tiktu atzītas par Latvijas Nemateriālo kultūras mantojumu. Ar muzicēšanas prasmēm saraksts tika papildināts jau tā pirmajā gadā, 2017. gadā iekļaujot Latgales mazo bundziņu spēles prasmes un Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīciju. Bet nupat 2020. gada nogalē nemateriālā kultūras mantojuma saraksts tika papildināts ar dūru cītaras būvēšanas un spēles tradīciju.

Koncertu cikls “Pērles kabatā” skatāms biedrības “Skaņumāja” sociālā tīklā “YouTube” kontā un brīvi pieejams ikvienam latviešu tautas mūzikas interesentam visā pasaulē.

Koncertu cikla "Pērles kabatā" programma:

Pēterburgas ermoņikas.

Piedalās: Alberts Mednis, Oskars Patjanko, Ilona Dzērve-Tālute, Austra Eriņa, Pēteris Justs, Irēna Skrinda, Lauris Neikens un Andris Rutkis.

Caurspēlējamās cītaras.

Piedalās: Valters Reiznieks, Ilmārs Pumpurs, tautas muzikanti “Ziemeļmala” (Valters Reiznieks, Estere Eglīte, Annija Petrušova, Dana Silāja).

Ieviņa ermoņikas.

Piedalās: Oskars Patjanko, Juris Golvers, Valdis Andersons, tautas mūzikas grupa “Brička” (Līga Broduža, Līva Priede, Andris Rutkovskis).

Dūru cītaras.

Piedalās: Juris Golvers, Valdis Andersons, Valters Reiznieks, Reinis Noviks, Inga Stafecka, Rasma Igaune, Gunārs Igaunis, kapela “Hāgenskalna muzikanti” (Sandra Lipska, Zane Kriumane, Rolands Zelčs, Ilmārs Pumpurs).

Mazās bundziņas (latgaliski: bubyns).

Piedalās: “Skaņumājas muzikanti” (Sandra Lipska, Ilmārs Pumpurs, Alma Pumpure), folkloras kopa “Josta” (Indra Jaundāldere, Ilze Vecmane, Īra Ārberga, Anatolijs Onckulis), tautas mūzikas grupa “Brička” (Līga Broduža, Līva Priede, Andris Rutkovskis).

Koncertu ciklu veidojusi biedrība “Skaņumāja” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" atbalstu, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.

Sagatavoja: Jānis Dzimtais,

biedrības “Skaņumāja”

sabiedrisko attiecību speciālists.

Jau ceturto reizi izsludināta pašvaldību inovāciju atbalsta programma “ZĪLE”, kuru konkursa veidā administrē biedrība “Valmieras attīstības aģentūra”, bet līdzfinansē četras pašvaldības – Valmieras pilsēta, kā arī Burtnieku, Beverīnas un Kocēnu novadi.

2021. gada konkursa dalībniekiem pieejama papildu 10% atbalsta intensitāte, ja projekta ietvaros tiek paredzēta sadarbība ar Valmieras tehnikumu, piemēram, produkta testa partijas, receptūras, prototipu izstrādē, 3D virtuālo tehnoloģiju pielietošanu produktu un/vai pakalpojumu izstrādes fāzē, inovāciju ieviešanā utml.

Valmieras tehnikums konkursa dalībniekiem piedāvā iespēju izmantot esošās augļu un dārzeņu pārstrādes, gaļas pārstrādes un piena laboratorijas, multifunkcionālo metālapstrādes laboratoriju, kā arī sadarboties mehatronikas, loģistikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomās. Tāpat, iespējama dažādu tehnoloģisko risinājumu, prototipu un lietojumprogrammu, testēšana, izmantojot unikālu izglītības tehnoloģiju – 3D virtuālo alu jeb četru plakņu telpiskās apmācības laboratoriju, kas piedāvā iespēju radīt reāla izmēra vizualizācijas un simulēt darbu dažādās vidēs, piemēram, darba drošības, vides pieejamības un dizaina kontekstā.

Papildu informācija par Valmieras tehnikumā pieejamajām sadarbības iespējām inovāciju atbalsta programmas “Zīle” dalībniekiem un citiem interesentiem iegūstama, sazinoties ar projektu vadītāju Lindu Ribu, tālr.nr. 20083787, linda.riba PIE valmierastehnikums PUNKTS lv.

Ar visu projekta dokumentāciju un projekta pieteikumu iesniegšanas kārtību, kā arī informāciju par informatīvā semināra norisi var iepazīties Valmieras Attīstības aģentūras mājaslapā https://developvalmiera.lv//zile/.

Inovāciju atbalsta programmu “Zīle” līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” ietvaros. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem. Kopējais atbalsta programmas “Zīle” budžets 2021. gadā ir 37008 eiro.

Informāciju sagatavojusi:  

Kristīne Auziņa

Attīstības nodaļas vadītāja

kristine.auzina PIE valmierastehnikums PUNKTS lv

26434663

Pašvaldības iestāžu administratīvie darbinieki, padomnieki un citi lēmumu pieņēmēji pašvaldību un reģionālā līmenī tiek aicināti izpētīt otro projekta “Līdzdalības budžeta iespējošana Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) izstrādāto materiālu - “Līdzdalības budžetu tipi”. Dokumenta mērķis ir iepazīstināt ar līdzdalības budžetēšanas pamatprincipiem un idejām, kā ieviest līdzdalības budžetu, ņemot vērā specifiskos priekšnoteikumus, kas piemīt katrai pašvaldībai un tās iedzīvotājiem. Tas ir veidots, izpētot situāciju dažādību Baltijas jūras reģionā, balstoties uz pirmo projekta nodevumu - Status Quo analīzi.

Līdzdalības budžeta starptautisko pieredzi var raksturot sekojoši: “Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem līdzdalības budžetēšanas inicitiatīvu skaits ir audzis un pašlaik ir vērojami tūkstoši dažāda veida procesu visā pasaulē. Starp tiem nav divu vienādu, un atšķirības ir vērojamas detaļās. Tas padara līdzdalības budžetēšanas klasificēšanu sarežģītu, tomēr tā ir nepieciešama, lai nepazustu tūkstots un vienā piemērā.^[1]

Pilnīga prakšu kategorizēšana ir tik pat kā neiespējama, tāpēc šī dokumenta pieeja ir citādāka – “Līdzdalības budžetēšanas tipi” piedāvā sava veida “konstruktoru” ar detalizētu informāciju par līdzdalības budžeta posmus ietekmējošiem faktoriem, kas saistās ar pašvaldību iestādēm un vietējiem iedzīvotājiem.^[2] Lai demonstrētu iespējamo pielietojumu, dokumenta tabulās apkopotas īsas vadlīnijas un “Līdzdalības budžeta konstuktora tabula”, kas kā piemēru analizē Štutgartes līdzdalības budžetu.

Piedāvātais apskats rosina izpratni par sarežģīto līdzdalības budžeta ieviešanas procesu, un praktiķiem piedāvā atbildes uz tādiem jautājumiem, kā:

• Kādi līdzdalības budžetēšanas procesi ir iespējami?
• Kādos posmos līdzdalības budžetēšanas procesus īpaši ietekmē tiesiskie ierobežojumi?
• Kādas izmaksu efektīvas aktivitātes iespējams īstenot, ņemot vērā finanšu resursu ierobežotību?
• Kādas tēmas ir attiecināmas uz specifiskām mērķa grupām?
• Kādi ir iespējamie projektu pieteikumu ierobežojumi?
• Kā vajadzētu izskatīties līdzdalības budžeta ieviesēju komandai? Vai izstrādes komandā varētu iesaistīt arī iedzīvotājus?
• Vai līdzdalības budžetēšanas procesā tiek ņemts vērā arī administratīvā personāla noslogojums?
• Kāpēc ir svarīga priekšizpēte? Kad ir nepieciešams veikt pieteikumu priekšizpēti?
• Kāds ir līdzdalības budžeta laika ietvars?
• Kādi motīvi nodrošina iedzīvotāju iesaisti?
• Kad ir iespējams saņemt atgriezenisko saiti?
• Visbeidzot, vai ir iespējams nodrošināt līdzdalības budžeta pārredzamību?

Pat ja “Līdzdalības budžeta konstuktora tabulā” vēl nav sniegta atbilde uz kādu specifiskas jomas jautājumu, ietvars ir papildināms un rosina katru no līdzdalības budžeta dalībniekiem jautāt sev: “Vai man šis ir jāpārdomā? Vai šis lauciņš tiešām ir tukšs?”

Informāciju sagatavoja:

Beata Lavrinoviča

Sociālās inovācijas centrs