Arhīva kalendārs

« July 2017 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31 

Pagājušajā nedēļā noslēdzās skaistāko Vidzemes ainavu pieteikšana Latvijas ainavu dārgumu krātuvei, un saņemto pieteikumu skaits apliecina – Vidzemē netrūkst vietu, ar kurām lepoties. No 928 pieteiktajām Latvijas ainavām 333 pieteikumi saņemti tieši Vidzemes plānošanas reģionā (salīdzinājumam, 193 pieteikumi iesniegti Latgales reģionā, 139 – Zemgales reģionā, 133 – Rīgas reģionā, 130 – Kurzemes reģionā).

Vidzemē ainavas pieteiktas no visiem reģiona novadiem, izņemot Varakļānu novada. Iedzīvotāji visbiežāk izcēluši dabas skaistumu Mazsalacas novadā,  Alūksnes novadā (katrā no tiem vairāk kā 40 pieteikumu) un Burtnieku novadā (vairāk kā 30 pieteikumi).

Pēc pieteikumu apkopošanas, tiks veikts rūpīgs darbs, lai pieteiktās Vidzemes ainavas grupētu un no visām atlasītu 30 vērtīgākās, kuras tad arī tiks virzītas uz nākamo konkursa kārtu.

Ainavu atlase notiks ņemot vērā arī VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 minētajām ainaviski vērtīgajām teritorijām, kurās koncentrējas senās kultūrainavas, unikāli dabas pieminekļi, bioloģiskā daudzveidība; kurās sastopams labi saglabājies vēsturiskais apdzīvojums – sētu puduri, kā arī vietas, kas veidojušās mijiedarbojoties dabai un cilvēkam, kļūstot par Vidzemei raksturīgu un unikālu objektu.

Augusta vidū starts tiks dots elektroniskajai balsošanai, kuras laikā katrs balsotājs vietnē www.ainavudargumi.lv varēs paust savu viedokli, izvēloties skaistākās Latvijas ainavas. Jāatzīmē, ka no katra reģiona ikviens varēs nobalsot ne vairāk kā par 10 ainavām. Vērtēšanā piedalīsies arī īpaši izveidota Ainavu ekspertu padome, arī tās locekļi vērtēs visas pieteiktās ainavas, izvirzot savus favorītus.

Balsošana noslēgsies 15.oktobrī, tiks apkopoti gan sabiedrības balsojuma rezultāti, gan ekspertu padomes vērtējums, izvirzot no katra reģiona 10 ainavu dārgumus, kuri tiks iekļauti Latvijas Nacionālās bibliotēkas dārgumu krātuvē. Par katru no šiem dārgumiem tiks vākta informācija (gan vēsturiskas fotogrāfijas, gan atmiņstāsti), lai atspoguļotu ainavas mainību vairāku desmitu gadu griezumā. Salīdzinājumam ainavu dārgumi tiks iemūžināti, pieaicinot profesionālus fotogrāfus, tādējādi nododot pilnvērtīgas liecības arī nākamajām paaudzēm. 

Plānots, ka katra reģiona 10 ainavu dārgumi būs zināmi jau novembra vidū.

Vidzemes plānošanas reģions izsaka lielu pateicību ikvienam vērīgajam iedzīvotājam, kurš pamanījis dabas unikalitāti sev blakus, sazīmējot skatus, kas raksturīgi vien Vidzemes pusei.

FOTO: atlasīti no iedzīvotāju pieteikumiem www.ainavudargumi.lv

 

Par aktivitāti

Latvijas simtgades svinību ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, pašvaldību publiskajām bibliotēkām un  plānošanas reģioniem organizē aktivitāti “Dāvana Latvijai - elektroniska ainavu dārgumu krātuve “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt””.

Tās mērķis - sekmēt kvalitatīvu un daudzfunkcionālu ainavu saglabāšanu, kas visā Latvijā uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, veicina vietu, reģionu un valsts ekonomisko aktivitāti un atpazīstamību.

Aktivitātes gaitā, iesaistot visas Latvijas iedzīvotājus, tiks apzināti Latvijas ainavu dārgumi - vietas un teritorijas laukos, ciemos un pilsētās, kuras tiek identificētas kā īpašas Latvijas un tās reģionu vērtības, neatkarīgi no to pašreizējā aizsardzības statusa un saglabātības pakāpes. Apzinot skaistākās un latvietim vērtīgākās ainavas, notiks arī to izvērtēšana iekļaušanai Latvijas Kultūras kanonā – ikvienam no reģioniem un novadiem tas būs liels pagodinājums.

www.ainavudargumi.lv

 

Vairāk informācijas: Dace Laiva, projekta koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv ; mob.t. +371 26566680

RATIO projekta partneri strādā pat viskarstākajās jūlija dienās Eiropā, sanākot kopā  partnervalstu  pieredzes apmaiņas pasākumā 17. - 19. jūlijā Prāgā.  Šoreiz čehu partneriem no Usti reģiona laiks lepoties ar sevi. No Čehijas pieredzes varam mācīties - reģioni ar apņēmīgu rīcību var izdarīt  daudz un  ātri. Tie spēj radīt inovāciju atbalsta rīkus, veidot sadarbību ar pašvaldībām, zinātniekiem, profesionālajām skolām un uzņēmējiem. Iespējams, ka ar papildus atbalstu un iespējām attīstībai MVU aktīvāk domās par  inovācijām savā biznesā.


Kā saka čehu eksperti, uzņēmējdarbību valstī nevar balstīt uz vienu dominējošu nozari. Usti vienmēr ir bijis industriāls reģions. Lai saglabātu  konkurētspēju un sekmētu reģiona ekonomisko izaugsmi, ražošanai jābūt balstītai uz zināšanām un inovācijām. Usti reģions aktīvi rīkojas pats, negaidot valsts vai Eiropas Savienības inovāciju atbalsta instrumentu ieviešanu. 2015. gada nogalē izveidots Inovāciju atbalsta centrs, kura dibinātāji ir reģiona pārvalde (nodrošina 90% finansējuma), 3 universitātes un biznesa centrs. Centra darbības mērķis ir sniegt ieguldījumu reģiona ekonomikas izaugsmē, palielinot uzņēmumu konkurētspēju, sekmējot inovācijas, moderno tehnoloģiju ieviešanu ražošanā, aktivizējot sadarbību starp ražotājiem un pētniecības institūcijām. Gada laikā ir sasniegti ļoti labi rezultāti: izveidoti 7 jauni uzņēmumi, 14 stratēģiskās partnerības, 15 uzņēmumi  uzsākuši sadarbību ar pētniekiem, radītas 200 jaunas darba vietas. Kā labs piemērs tika minētas arī koprades mājas izveide, kur jaunie  var sākt  savu darbību, testēt idejas un atsperties ceļā uz nopietnu ražošanu.

Pakalpojumi un konsultācijas Inovāciju centrā klientiem ir bez maksas. Viena no inovāciju atbalsta programmām ir Inovāciju vaučeris ar kopējo finansējumu EUR 75 000- 110 000 gadā. Tā atbalsta produkta dizaina uzlabošanas ieceres, jaunu darba metožu ieviešanu, diagnostiku, produkta testēšanu, prototipu izstrādi u.c. Maksimālā atbalsta summa vienam uzņēmumam nav liela – EUR 4444, līdzfinansējums pašam - 15%. Naudu gan iespējams  atgūt pēc projekta noslēguma atbilstoši programmas nosacījumiem. Kā uzsver čehi,  diemžēl izglītoti jaunieši labāk grib būt darba ņēmēji kā darba devēji. Jāpiezīmē, ka valsts Inovāciju vaučera programmu uzsāka tikai 2017. gadā, kad Usti reģions jau bija padarījis ļoti daudz pašu spēkiem.

Čehijas apmeklējuma laikā bija iespēja iepazīt arī inovatīvu, daudzprofila   uzņēmumu Hennlich CZ, kas tirgum piegādā  tehnoloģiskās komponentes, piedāvā kompleksus inženiertehniskos risinājumus mašīnbūvniecībā, aviorūpniecībā, kalnrūpniecībā un citās nozarēs. Firmas darbībā 60% aizņem tirdzniecība, 40% -pētniecība, veiksmīgi piesaistot arī Eiropas Savienības fondu naudu.  Ik gadu 10 milj. čehu kronu tiek investēti pētniecībā. Uzņēmums izmantojis arī Usti reģiona Inovāciju vaučera programmu, sadarbības veidošanai ar universitātēm. Hennlich CZ ir gan veiksmīgs biznesā, gan sociāli atbildīgs uzņēmums.  Viņu filozofija – Hennlich CZ nav tikai stāsts par biznesu. Lielākā vērtība ir cilvēks, t.i. rūpes par darbinieku, viņu kvalifikācijas celšanu, veselību, par ģimeni un bērniem, nodrošinot bērnu aprūpi darba laikā , rīkojot vasaras nometnes pilnvērtīgai ģimenes atpūtai, piedāvājot  speciālus kursus jaunajām māmiņām, pilnu vai nepilnu darba slodzi, atgriežoties no bērnu kopšanas atvaļinājuma. Tādējādi  kvalificēti kadri tiek ilgstoši noturēti uzņēmumā. Firmas  vadība uzskata, ka labumu no biznesa jāgūst ne tikai īpašniekiem, bet ikvienam šeit strādājošam. 

Uzklausot Īrijas Korkas tirdzniecības kameras ekspertu viedokli, bija patīkami dzirdēt atzinīgus vārdus arī par Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera darbu, ko koordinē VPR projektu vadītājs  un RATIO eksperts Kristaps Ročāns. Klastera koncepciju  kā labās prakses piemēru ir gatavi pārņemt īri un arī poļi.  Pamatojums viņu izvēlei ir Latvijas partneru veiksmīgā pieredze klasteru darbības  jomā, spēcīgs publiskā  sektora atbalsts, labi dokumentēts klastera attīstības process, dalība Eiropas Savienības projektos un sadarbība ar citām valstīm.

Arī Latvija saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem un šķēršļiem inovāciju attīstībā: trūkst reģionālā un vietējā inovāciju politika, inovāciju atbalsta instrumentu nepietiekošs skaits un ļoti niecīgs finansējums, sarežģīta  pieteikšanās un birokrātiska  administrēšana. Čehijas pieredzes apmaiņas braucienā iegūtās zināšanas un idejas lieti noderēs Vidzemes reģiona Rīcības plāna izstrādē, kurā tiks pētīta Vidzemes reģiona situācija inovāciju ieviešanas jomā, inovāciju atbalsta instrumentu pieejamība un izmantošana, izstrādātas  rekomendācijas inovāciju politikas uzlabošanai.

Izvērtējot redzēto, RATIO projekta eksperte Irīna Kulitāne secina, ka arī pašu spēkiem varam izdarīt daudz. Nevar paļauties bezgalīgi uz Eiropas naudu, kas mazināsies. Jāstrādā pie cilvēku spēju attīstīšanas, kompetencēm.  Jo darba rezultāts ir no cilvēka atkarīgs. Labu ideju var norakt vai arī attīstīt. Lai ko veidotu, visa sākums un beigas ir cilvēks - viņa  prasmes, spējas un motivācija.

RATIO projekts tiek īstenots Interreg Europe programmas ietvaros.

Vairāk par projektu lasi šeit.

 

Papildus informācija:
Laima Engere, RATIO projekta vadītāja
e-pasts: laima.engere @ vidzeme.lv, tālr. 28376912